PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Kopš makrofinansiālās palīdzības (MP) programmas darbības sākuma 1990. gadā, tā ir izmantota, lai piešķirtu makroekonomisku finansiālo palīdzību trešām valstīm, kurām radušās īstermiņa grūtības saistībā ar maksājumu bilanci. Līdz šim ir apstiprināti 55 MP lēmumi attiecībā uz 23 valstīm, un kopējā finansiālās palīdzības summa, kas ir piešķirta dotāciju un aizdevumu veidā, ir EUR 7,4 miljardi.

MP papildina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansējumu, kas tiek piešķirts korekciju un reformu programmā. Lai gan pasaules ekonomikas struktūrā valsts maksājumu bilances problēmu gadījumā atbalstu nodrošina SVF, dažkārt izņēmuma gadījumos ES var papildināt SVF nodrošināto atbalstu, sniedzot atbalstu valstīm, kas ir politiskā, ekonomiskā un ģeogrāfiskā ziņā pietuvinātas ES.

Galvenie priekšnosacījumi tam, lai valstij tiktu piešķirta ES MP, ir ne tikai SVF finansiālā darbība attiecīgajā valstī, bet arī atlikušā ārējā finansējuma iztrūkums, kura apjomu nosaka Komisija sadarbībā ar SVF, kā arī demokrātisku iestāžu un mehānismu darbība saņēmējvalstī. Pēc tam, kad MP piešķiršana ir apstiprināta, atbalsta maksājumi tiek veikti atkarībā no tā, cik veiksmīgi saņēmējvalstī tiek īstenota SVF programma, kā arī konkrēti ekonomikas un finanšu politikas pasākumi, par kuriem ir vienojusies ES un attiecīgā saņēmējvalsts, pamatojoties uz vienotu izpratni par valsts galvenajām ekonomikas un strukturālajām problēmām. MP tiek piešķirta ārkārtas gadījumos un tiek pārtraukta, kad valsts spēj apmierināt savas ārējā finansējuma vajadzības, izmantojot citus resursus, piemēram, starptautisko finanšu iestāžu (SFI) resursus un ienākošās privātā kapitāla plūsmas.

Makroekonomiskā atbalsta sniegšana ir ievērojami veicinājusi makroekonomikas stabilitāti ES kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs, kā arī tā pozitīvi ietekmējusi ES ekonomiku kopumā. Tomēr ir novērojama tendence, ka pamazām samazinās atsevišķu tās līdzekļu efektivitāte un pārredzamība. Pašlaik leģislatīvi lēmumi saistībā ar MP tiek pieņemti attiecībā uz katru konkrēto gadījumu, t.i., attiecībā uz katru MP darbību saistībā ar krīzē nonākušu valsti tiek pieņemts atsevišķs leģislatīvs lēmums.

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ierosinot pamatregulu, Komisijas mērķis ir izveidot oficiālu juridisku instrumentu MP sniegšanai trešām valstīm. Primārais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku MP efektivitāti, racionalizējot lēmumu pieņemšanas procesu. Pasaules finanšu krīze ir pierādījusi, ka, lai efektīvi rīkotos ārkārtas situācijās makroekonomikas un finanšu jomā, ir nepieciešams ātri un efektīvi piemērojams krīzes risināšanas instruments. Šajā sakarā ir nepieciešams ātrdarbīgs lēmumu pieņemšanas process, kurā netiek izmantotas ilgstošas procedūras. Ierosinātā regula paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz atsevišķām MP darbībām, un tādējādi šis instruments var palīdzēt saņēmējvalstīm veiksmīgāk cīnīties ar īstermiņa ārējo finansiālo spiedienu, vienlaikus nodrošinot atbalstu koriģējošu pasākumu veikšanai, kuru mērķis ir atjaunot maksājumu bilances stabilitāti. Iespēja ātri nodrošināt MP palielinās arī iespējamību izmantot to vienlaikus ar SFI finansējumu.

Turklāt ierosinātā regula palīdzēs vienādot lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz MP un citiem ES ārējā finansējuma atbalsta instrumentiem. Jo īpaši Komisijas kompetencē ietilps lēmumu pieņemšana par MP sniegšanu, savukārt pārraudzību nodrošinās dalībvalstu pārstāvju komiteja saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas ir noteikta jaunajos komitoloģijas noteikumos, kuri stājās spēkā 2011. gada 1. martā.[1]

Ierosinātās pamatregulas mērķis ir arī formalizēt un precizēt pamatnormas attiecībā uz MP piešķiršanu, lai veicinātu šī instrumenta pārredzamību un paredzamību, neveicot tajā būtiskas izmaiņas. Līdz šim MP pamatā ir izmantoti Padomes secinājumos noteiktie principi. Šie t.s. „Genvalas kritēriji”[2] nosaka MP īstenošanas ģeogrāfisko sadalījumu, priekšnosacījumus un galvenās metodes. Šie kritēriji ir kalpojuši kā noderīgas pamatnostādnes iepriekšējās MP darbībās. Tāpēc tie ir jāturpina izmantot un ir no jauna jāapstiprina. Ierosinātajā regulā daži no šiem kritērijiem ir atjaunināti un precizēti.

Eiropas Parlamenta jau 2003. gadā pieņemtajā rezolūcijā par MP piešķiršanu trešām valstīm ir atzīts, ka ir nepieciešams pieņemt pamatregulu, lai padarītu efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz MP piešķiršanu, nodrošinātu attiecīgā instrumenta pārredzamāku juridisko pamatojumu un precizētu atsevišķus Genvalas kritērijus.[3]

Turklāt, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, lēmumus par MP piešķiršanu vairs nepieņem tikai Padome. Tos pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (koplēmuma procedūra). Šajos apstākļos arī Parlamentam ir jāpiešķir līdzatbildība par normām un kritērijiem attiecībā uz MP piešķiršanu, nosakot tos pamata juridiskajā instrumentā, ko apstiprinājušas abas likumdošanas iestādes. Ierosinātā pamatregula Genvalas kritērijiem piešķir šādu oficiālu, juridiski saistošu statusu.

Vispārīgais konteksts

2008.-2009. gadā piedzīvotās pasaules finanšu krīzes gaitā ir pierādījies, cik svarīga ir ES spēja nodrošināt sev stabilas un ātrdarbīgas krīzes novēršanas un vadības sistēmas, tostarp atbilstīgas finanšu iespējas. Atsevišķu leģislatīvu lēmumu pieņemšanas process, saskaņā ar kuru katras konkrētas MP darbības gadījumā tiek pieņemts atsevišķs lēmums, radīja būtiskus kavējumus, sākot no brīža, kad valsts pieprasa atbalstu, līdz brīdim, kad tiek veikts pirmais maksājums. Tādējādi šis instruments, kas ir paredzēts izmantošanai kritiskās maksājumu bilances situācijās, kad ir jārīkojas ātri, nedarbojas pietiekami efektīvi. Laikietilpīgā procesa ietekmē ir izveidojusies nobīde laikā starp apstiprinātajām SVF programmām un ar tām saistītajām ES MP darbībām. Saskaņā ar šiem apsvērumiem 2009. gada MP iepriekšējo darbību novērtējumā[4] ir konstatēts, ka novēlotā MP lēmumu pieņemšana ir uzskatāma par būtisku instrumenta trūkumu — un tieši šī trūkumu novēršana ir ierosinātās pamatregulas mērķis. Turklāt lēmumu pieņemšanas procesu varētu paildzināt arī Lisabonas līgumā noteiktā prasība, saskaņā ar kuru uz MP jautājumiem ir attiecināma koplēmuma procedūra, kā arī vismaz astoņu nedēļu laika posms, kādā valstu parlamenti ir tiesīgi izskatīt jaunos tiesību aktus. Šis ir vēl viens iemesls tūlītējai pamatregulas ierosināšanai.

Salīdzinājums ar spēkā esošajiem noteikumiem priekšlikuma jomā

Lēmuma pieņemšanas process

Saskaņā ar ierosināto pamatregulu Komisija dalībvalstu pārstāvju komitejai (turpmāk tekstā „komiteja”) iesniedz noteiktus ar MP saistītus lēmumprojektus attiecībā uz valsti, kura ir pieteikusies atbalsta saņemšanai. Komiteja sniedz atzinumu saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas noteikta 2011. gada 1. marta komitoloģijas regulā.[5] Šis lēmumu pieņemšanas process aizstāj pašreizējo laikietilpīgo leģislatīvo lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz katru MP darbību.

Saskaņā ar komitoloģijas regulu komitejas sastāvā ietilpst dalībvalstu pārstāvji, un komiteju vada Komisija, kurai netiek piešķirtas balsstiesības. Procedūra ir šāda: Komisija komitejai iesniedz Komisijas izstrādātos lēmumprojektus attiecībā uz MP piešķiršanu trešai valstij („īstenošanas aktu projekti”). Ja komitejas atzinums par ierosinātajiem lēmumiem ir pozitīvs (ja lēmumu apstiprina ar dalībvalstu pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu), Komisija pieņem šos lēmumus. Ja komitejas atzinums ir negatīvs (arī šajā gadījumā lēmumu apstiprina ar dalībvalstu pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu), Komisija attiecīgos lēmumus nepieņem, tomēr var tos iesniegt izskatīšanai apelācijas komitejā vai veikt izmaiņas lēmumprojektos. Visbeidzot, ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija joprojām ir tiesīga pieņemt izvirzītos lēmumprojektus, izņemot gadījumus, kad komitejas dalībnieku tam nepiekrīt ar vienkāršu balsu vairākumu.

Kad lēmums par palīdzības piešķiršanu trešai valstij saskaņā ar iepriekš norādīto procedūru ir pieņemts, Komisija īsteno attiecīgo MP darbību. Atbilstoši komitejas atzinumam Komisija pieņem saprašanās memorandu, kurā ir noteikti ar palīdzību saistītie politikas pasākumi. Šajā nolūkā komiteja rīkojas saskaņā ar konsultēšanās procedūru, jo šādi memorandi nav saistīti ar budžetu vai ar trešām valstīm, uz kurām neattiecas lēmums par palīdzības piešķiršanu. Kad saprašanās memorands ir pieņemts, Komisija lemj par palīdzības izmaksu, ņemot vērā to, vai palīdzības saņēmējvalstī ir apmierinoši īstenota SVF ekonomikas programma, kā arī politikas pasākumi, par kuriem ES ir vienojusies ar saņēmējvalsti.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 10. un 11. panta nosacījumiem Eiropas Parlamentam un Padomei tiek nodrošināta piekļuve dokumentiem par komitejas darbībām, kā arī ir tiesības apstrīdēt Komisijas iesniegtos īstenošanas aktu projektus gadījumos, ja tie tiek uzskatīti par neatbilstīgiem šajā pamatregulā noteiktajām īstenošanas pilnvarām.

MP darbību pamatnostādnes

Šī pamatregula attiecas ne tikai uz izmaiņām lēmumu pieņemšanas procesā; tās mērķis ir arī formalizēt un vajadzības gadījumā atjaunināt Genvalas kritērijus attiecībā uz MP darbībām. Šie kritēriji ir noteikti ECOFIN padomes 2002. gada 8. oktobra secinājumos, un 2006. gada martā tos ir apstiprinājusi Ekonomikas un finanšu komiteja.

- Piemērojamība ārkārtas gadījumos. MP tiek piešķirta ārkārtas gadījumos attiecībā uz katru atsevišķo situāciju ar mērķi palīdzēt saņēmējvalstij pārvarēt īstermiņa maksājumu bilances vai budžeta grūtības. Tā tiek pārtraukta pēc tam, kad valsts ir spējīga apmierināt savas ārējā finansējuma vajadzības, izmantojot citus resursus.

- Ģeogrāfiskais sadalījums. Saskaņā ar Genvalas kritērijiem MP ir paredzēta trešām valstīm, kurām ir ciešas politiskās un ekonomiskās saiknes ar ES. Padome 2002. gadā norādīja, ka MP ir paredzēta kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, trim Eiropas valstīm, kuras ir iekļautas NVS sastāvā (Baltkrievija, Moldova un Ukraina), kā arī valstīm, uz kurām attiecas Barselonas process (t.i., valstis, kuras ir noslēgušas vai gatavojas noslēgt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumus). Izņēmuma gadījumos MP ir tiesīgas saņemt arī citas trešās valstis.Saskaņā ar šo pamatregulu valstis un teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt MP, ir kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, visas valstis un teritorijas, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (tostarp Dienvidkaukāza valstis: Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija), kā arī izņēmuma gadījumos citas trešās valstis, ja pastāv pienācīgi pamatoti apstākļi. Šādas valstis var būt saistītas ar ES politiskā, ekonomiskā un ģeogrāfiskā ziņā.

- Politiskie priekšnosacījumi. Saskaņā ar ES pamatvērtībām potenciālajā saņēmējvalstī ir jābūt nodrošinātai demokrātisku iestāžu un mehānismu darbībai, tostarp daudzpartiju parlamentārajai sistēmai, kā arī jāievēro cilvēktiesības un likuma vara.

- Komplementaritāte un pienākumu sadale. MP darbību īstenošanas priekšnosacījums ir SVF atbalstīto programmu pastāvēšana un apmierinoša izpilde saņēmējvalstī, kura saņem SVF finansiālo atbalstu. Attiecībā uz atbilstošu finansiālo pienākumu sadales nodrošināšanu starp ES un citiem finanšu līdzekļu nodrošinātājiem saskaņā ar Genvalas kritērijiem kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu gadījumā maksimālais ES finansējuma apjoms ir 60 % no attiecīgās valsts atlikušā ārējā finansējuma iztrūkuma (t.i., ieskaitot sagaidāmo SFI nodrošināto atbalstu), savukārt citu valstu gadījumā tas ir trešā daļa no atlikušā ārējā finansējuma iztrūkuma.Atkārtoti apliecinot komplementaritātes principu atbilstību SFI nodrošinātā atbalsta gadījumā un pienākumu sadales principa atbilstību citu finansiālā atbalsta sniedzēju gadījumā, Komisija neierosina iekļaut konkrētus ES MP iemaksu maksimālos apjomus, kas paredzēti saņēmējvalstu atlikušā finansējuma iztrūkuma segšanai. Šāds lēmums atspoguļo uzkrāto pieredzi, kas liecina, ka dažkārt ir grūti precīzi novērtēt finansējuma iztrūkumu apjomu. Turklāt divpusējie finansiālā atbalsta nodrošinātāji, kas atrodas ārpus ES, parasti ES kaimiņvalstu ārējā finansējuma iztrūkuma segšanā piedalās nelielā mērā vai nepiedalās vispār.

- Nosacītība. Jebkuras MP darbības uzsākšana ir atkarīga no tā, vai attiecīgajā valstī tiek īstenota SVF atbalstīta programma, kas paredz SVF finansiālo līdzekļu izmantošanu. Turklāt Komisija ES vārdā vienojas ar saņēmējvalsti par atsevišķu politikas nosacījumu kopu. Šos nosacījumus paredz saprašanās memorandā (SM).

- Finanšu disciplīna. Ja MP tiek piešķirta kā dotācija, finanšu līdzekļi tiek nodrošināti no ES budžeta. MP atbalsta summām jābūt atbilstošām ES daudzgadu finanšu perspektīvā noteiktajiem maksimālajiem attiecīgo budžeta apropriāciju ierobežojumiem. Ja MP tiek piešķirta kā aizdevums, Komisija ES vārdā kapitāla tirgos emitē obligāciju atbilstoši finanšu nosacījumiem, par kādiem ir panākta vienošanās ar saņēmējvalsti, un nekavējoties piešķir finanšu līdzekļus. Lai nodrošinātos pret saņēmējvalsts maksātnespējas risku, ES obligāciju garantē no garantiju fonda, kura līdzekļi tiek nodrošināti 9 % apmērā no neatmaksātās summas.Lai stiprinātu finanšu disciplīnu un uzlabotu instrumenta paredzamību, pamatregulā tiek piedāvāts ieviest pārredzamāku metodi, lai noteiktu, kādos apstākļos MP ir piešķirama kā aizdevums un kādos apstākļos tā ir piešķirama kā dotācija vai abu veidu apvienojums. Saskaņā ar Pasaules Bankas un SVF praksi galvenie kritēriji, nosakot palīdzības veidu, ir šādi: ekonomiskās un sociālās labklājības līmenis (vidējie ienākumu līmeņi, nabadzības rādītāji) un parāda saglabāšana atmaksājamā līmenī, ņemot vērā arī valsts spēju atmaksāt parādu.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Pamatregulas ir pieņemtas attiecībā uz visiem galvenajiem ES ārējā finansējuma instrumentiem (pirmspievienošanās instruments, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā, stabilitātes instruments, kodoldrošības sadarbības instruments un humānās palīdzības instruments). Šīs regulas ir spēkā 2007.-2013. gada perspektīvā un piešķir Komisijai attiecīgas to īstenošanas pilnvaras. Ierosinātajā pamatregulā piedāvātā MP lēmumu pieņemšanas procedūra līdzinās citu ārējā finansējuma instrumentu gadījumā izmantotajai procedūrai.

MP un citi ārējās palīdzības instrumenti ir savstarpēji papildinoši. Politikas pasākumi, par kādiem jāvienojas Komisijai un saņēmējvalstij, atbilst starp ES un attiecīgo saņēmējvalsti noslēgto partnerības, sadarbības vai asociācijas nolīgumu nosacījumiem. Turklāt MP var uzlabot arī citu ES ārējā finansējuma instrumentu programmu efektivitāti, īpaši tādu projektu gadījumā, kuru finansējumu nodrošina pirmspievienošanās palīdzības instruments un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, pateicoties nosacītības principam, kas palīdz nodrošināt piemērotu vispārējo vidi makroekonomikas stabilitātes un strukturālo reformu veikšanai. Savukārt saprašanās memorandā noteikto ar MP saistīto politikas pasākumu atbalstu bieži vien nodrošina ES tehniskā palīdzība, ko sniedz ar regulārās sadarbības instrumentiem, kā arī nozares darbībām, kas ir noteiktas kā tiešie budžeta atbalsta pasākumi. Turklāt tie palīdz sasniegt arī valsts finanšu pārvaldības un citus ES nozaru budžeta ilgtermiņa atbalsta darbību mērķus.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

Komisija 2009. gadā sadarbībā ar ārējiem ekspertiem veica 2004.-2008. gadā īstenoto MP darbību visaptverošu kopsavilkuma novērtējumu. Saistībā ar šo kopsavilkuma novērtējumu Komisija 2009. gada maijā organizēja augsta līmeņa semināru, kurā piedalījās amatpersonas no attiecīgajiem Komisijas dienestiem, SVF un Pasaules Bankas. Ierosinātā pamatregula ir izstrādāta atbilstoši šī kopsavilkuma novērtējuma rezultātiem un konsultāciju procesam, kura gaitā tika akcentēta vajadzība pēc laika ziņā efektīvāka lēmumu pieņemšanas procesa un pārredzamāka juridiskā pamata. Tā atbilst arī rezolūcijai par MP īstenošanu, ko 2003. gadā pieņēma Eiropas Parlaments[6], kurā bija izteikts aicinājums izstrādāt pamatregulu ar mērķi paātrināt lēmumu pieņemšanas procedūras un izveidot skaidrāku juridisko pamatu. Tā kā ierosinātās pamatregulas galvenais mērķis ir izmaiņu ieviešana ES lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar MP darbībām, nevis izmaiņas pašā instrumenta būtībā, Komisija neveica oficiālu ietekmes novērtējumu. Ierosinātās regulas ietekme daļēji ir izvērtēta Komisijas dienestu darba dokumentā, kas ir pievienots priekšlikumam.

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Pretstatā situācijai saistībā ar EK līgumu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pantā, kurā ir noteikta ekonomiskā un finansiālā sadarbība ar trešām valstīm (LESD 212. pants), ir iekļauta MP sniegšana. Šis pants kalpo kā juridiskais pamats ar MP saistītajiem lēmumiem, kas ir pieņemti kopš stājies spēkā Lisabonas līgums. Tomēr, ja MP saņēmējvalsts ir jaunattīstības valsts, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz LESD 209. pantu, kas paredz ES sadarbību attīstības jomā. Ierosinātā regula kalpo kā turpmāko MP darbību pamatojums krīzes skartās trešās valstīs, tāpēc tai ir tāds pats juridiskais pamats kā atsevišķām valstīm adresētie lēmumi par MP, kas pieņemti kopš spēkā stājies Lisabonas līgums, t.i., LESD 209. pants un 212. pants.

Turklāt tiek piedāvāts Komisijai piešķirt pilnvaras pieņemt atsevišķām valstīm adresētus lēmumus par MP dalībvalstu pārstāvju komitejas pārraudzībā. Tādējādi tiek atzīts fakts, ka MP atbilst juridiski saistošu tiesību aktu kategorijai, kas ir jāievieš vienoti un tādējādi arī centralizēti, kā noteikts LESD 291. pantā, īpaši šī panta 2. punktā attiecībā uz Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām. Ar MP saistītie lēmumi ir īstenošanas aktu projekti, kuriem ir būtiska ietekme uz budžetu, tāpēc iepriekš minētā dalībvalstu pārstāvju komiteja rīkojas saskaņā ar komitoloģijas regulā noteikto pārbaudes procedūru.[7]

Subsidiaritātes princips

Ierosinātā pamatregula attiecas uz ES finansiālo palīdzību trešām valstīm, kas ir ES kopīgās kompetences joma. MP instruments atbilst subsidiaritātes principam, jo mērķis atjaunot īstermiņa makroekonomisko stabilitāti trešās valstīs ir efektīvāk un konstruktīvāk īstenojams, ja to veic ES, nevis katra dalībvalsts atsevišķi. ES kā vienots veselums var apkopot finanšu resursus un vienoties ar saņēmējvalstīm par palīdzības niansēm un politikas nosacījumiem.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. To apliecina konsekventā MP pamatprincipu piemērošana, piemēram, komplementaritāte SFI atbalstam un pienākumu sadale ar citiem finansiālā atbalsta sniedzējiem, tādējādi nodrošinot to, ka ES neuzņemas segt pārmērīgi lielu daļu no saņēmējvalsts finansējuma iztrūkuma. Turklāt proporcionalitāti nodrošina MP darbību atbilstība apstiprinātajām budžeta apropriācijām un daudzgadu finanšu perspektīvām.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātā pamatregula neparedz būtisku izmaiņu ieviešanu MP kā instrumenta pamatprincipos. Tās mērķis ir paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu. Tāda finanšu instrumenta gadījumā kā MP, kura pārvaldību centralizēti nodrošina Komisija visas ES vārdā, regula (pretstatā direktīvai) uzskatāma par atbilstīgu juridisko instrumentu attiecīgā mērķa sasniegšanai. Pamatregula vienādos ar MP saistīto lēmumu pieņemšanas procedūras ar citu ārējo finanšu palīdzības instrumentu procedūrām, vienlaikus nodrošinot iespēju sasniegt citus ar MP saistītos mērķus, piemēram, formalizēt un atjaunināt Genvalas kritērijus, tostarp nodrošinot tiem oficiālu Padomes un Parlamenta apstiprinājumu.

Iespējams alternatīvs veids, kā īstenot galveno mērķi paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar MP, ir regulāri attiecināt uz MP LESD 213. panta nosacījumus. Saskaņā ar šo pantu Padomei tiek piešķirtas pilnvaras „pēc Komisijas priekšlikuma pieņemt nepieciešamos lēmumus” gadījumos, ja „kādā trešā valstī ir radušies apstākļi, kuru dēļ vajadzīga steidzama Savienības finansiālā palīdzība”. Tomēr, kā uzsvēruši Padomes un Komisijas juridiskie dienesti, steidzamības procedūras regulāra izmantošana visām vai gandrīz visām konkrēta instrumenta, piemēram, MP, darbībām nebūtu atbilstīga.

IETEKME UZ BUDžETU

Ierosinātajā pamatregulā kā tādā netiek paredzētas izmaiņas pašreizējā praksē saistībā ar MP darbību skaitu vai katrai no tām piešķirto maksājumu apjomu. Tāpat kā jebkura krīzes risināšanas instrumenta gadījumā, darbību skaitu un mērogu nosaka tas, cik regulāras un smagas ir ekonomikas un finanšu krīzes. Jebkurā gadījumā joprojām tiek nodrošināta MP atbilstība pašreizējām finanšu perspektīvām laika posmā no 2007. gada līdz 2013. gadam un attiecīgajām paredzētajām budžeta apropriācijām.

2011/0176 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. pantu un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Eiropas Savienība ir galvenais ekonomiskās, finansiālās un tehniskās palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Eiropas Savienības sniegtā makrofinansiālā palīdzība (turpmāk tekstā „makrofinansiālā palīdzība”) ir izrādījies efektīvs ekonomikas stabilizācijas instruments un strukturālo reformu veicinātājs saņēmējvalstīs. Saskaņā ar Eiropas Savienības vispārējo politiku attiecībā uz kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm ES ir jābūt spējīgai nodrošināt šīm valstīm makrofinansiālu palīdzību, lai izveidotu vispārējas stabilitātes, drošības un labklājības zonu.

2. Pašlaik makrofinansiālā palīdzība trešām valstīm tiek sniegta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes ad-hoc lēmumiem, kas tiek pieņemti attiecībā uz katru atsevišķu valsti. Tas samazina palīdzības efektivitāti un lietderīgumu, izraisot nevajadzīgu kavēšanos, sākot no brīža, kad tiek pieprasīta makrofinansiālā palīdzība, līdz brīdim, kad tā tiek faktiski sniegta.

3. Struktūrai, kas nodrošina makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm, ar kurām Eiropas Savienību vieno nozīmīgas politiskās, ekonomiskās un komerciālās saiknes, ir jāveicina šādas palīdzības lielāka efektivitāte. Jo īpaši ir jānodrošina iespēja sniegt makrofinansiālu palīdzību trešām valstīm, lai veicinātu tādu ekonomiski politisku pasākumu pieņemšanu attiecīgajās valstīs, kuri varētu novērst attiecīgo valstu maksājumu bilances krīzi.

4. Eiropas Parlaments savā 2003. gada 3. jūnija rezolūcijā par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm[8], aicināja izstrādāt pamatregulu par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu un nodrošinātu šim finanšu instrumentam oficiālu un pārredzamu pamatu.

5. Vispārīgās regulas pieņemšana attiecībā uz makrofinansiālās palīdzības sniegšanu, pamatojoties uz 209. pantu un 212. pantu, neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību 213. panta nosacījumus, kas paredz finansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm steidzamības kārtā, kā arī Padomes saistītās prerogatīvas.

6. Eiropas Savienība 2006. gadā pārstrādāja un racionalizēja savu ārējās palīdzības struktūru, lai padarītu to efektīvāku. Attiecībā uz visiem galvenajiem ārējā finansējuma instrumentiem ES pieņēma pamatregulas, saskaņā ar kurām īstenošanas pilnvaras tiek piešķirtas Komisijai. Vienīgais pamatinstruments, attiecībā uz kuru pašlaik nav pieņemta pamatregula, ir makrofinansiālā palīdzība.

7. Padomes savos 2002. gada 8. oktobrī pieņemtajos secinājumos noteica kritērijus (t.s. Genvalas kritēriji) attiecībā uz ES makrofinansiālās palīdzības darbību virzību.[9] Šos kritērijus ir piemēroti oficiāli noteikt tiesību aktos, ko apstiprina gan Parlaments, gan Padome, un vienlaikus tie ir jāatjaunina un jāprecizē.

8. Jau iepriekš būtu jānosaka atbilstošas procedūras un instrumenti, kas ļautu Eiropas Savienībai nodrošināt, ka makrofinansiālā palīdzība tiek sniegta ātri, jo sevišķi, ja apstākļi prasa tūlītēju rīcību. Tādējādi tiek uzlabota arī makrofinansiālās palīdzības sniegšanas kritēriju precizitāte un pārredzamība.

9. Komisijai būtu jānodrošina, lai Eiropas Savienības makrofinansiālā palīdzība atbilst pamatprincipiem, mērķiem un pasākumiem, kas veikti dažādās jomās saistībā ar ārējo darbību, kā arī citām atbilstīgām Eiropas Savienības politikām.

10. Makrofinansiālajai palīdzībai būtu jānodrošina atbalsts tādu vērtību ievērošanai, kas kopējas ar vērtībām Eiropas Savienībā, tostarp demokrātijai, likuma varai, labai pārvaldībai, cilvēktiesību ievērošanai, ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības samazināšanai, kā arī atvērtas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principiem.

11. Atsevišķu makrofinansiālās palīdzības darbību konkrētajos mērķos būtu jāiekļauj mērķis uzlabot valsts finanšu pārvaldības efektivitāti, pārredzamību un atbildību saņēmējvalstīs. Komisijai jānodrošina regulāra šo mērķu sasniegšanas uzraudzība.

12. Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt makroekonomiskās situācijas stabilizēšanos trešās partnervalstīs, nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to rīcības mēroga vai ietekmes dēļ var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

13. Makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāpapildina Starptautiskā Valūtas fonda un citu daudzpusējo finanšu iestāžu nodrošinātie resursi, un būtu godīgi jāsadala pienākumi starp visiem finansiālā atbalsta sniedzējiem. Makrofinansiālajai palīdzībai būtu jānodrošina pievienotā vērtība saistībā ar Eiropas Savienības dalību.

14. Lai efektīvi aizsargātu Eiropas Savienības finansiālās intereses saistībā ar makrofinansiālo palīdzību, ir jāparedz tas, ka saņēmējvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo palīdzību, kā arī jāparedz tas, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta — revīzijas.

15. Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas ieviešanas nosacījumus attiecībā uz makrofinansiālās palīdzības darbību apstiprināšanu un pārvaldību saņēmējvalstīs, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu īstenojamas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 182/2011 (ES) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[10].

16. Pieņemot īstenošanas lēmumus saistībā ar atsevišķu makrofinansiālās palīdzības darbību summu, veidu, ilgumu un vispārējiem nosacījumiem, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ja šādiem lēmumiem ir būtiska ietekme uz budžetu.

17. Saprašanās memoranda, kas nosaka ekonomikas politikas pasākumus saistībā ar Eiropas Savienības sniegto makrofinansiālo palīdzību, pieņemšanas gaitā būtu jāizmanto konsultāciju procedūra ar nosacījumu, ka saprašanās memorands nav vispārīgs īstenošanas akts vai akts, kam ir ietekme uz budžetu vai uz trešām valstīm, kas nav valstis, uz kurām jau attiecas lēmums par palīdzības piešķiršanu.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Palīdzības mērķis un joma

18. Šī regula nosaka vispārīgus noteikumus saistībā ar makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu kritērijiem atbilstošām trešām valstīm un teritorijām, kā noteikts 2. pantā.

19. Makrofinansiālā palīdzība ir finanšu instruments, kas izmantojams ārkārtas gadījumos, ar mērķi sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai attiecīgās trešās valstīs un teritorijās. Tās mērķis ir atjaunot ilgtspējīgu ārējo finanšu situāciju valstīs, kurās ir radušās problēmas saistībā ar ārējo finansējumu. Sniedzot šādu palīdzību, tiek stiprināta to stingro korekcijas pasākumu un strukturālo reformu īstenošana, kuru mērķis ir novērst maksājumu bilances problēmas.

20. Makrofinansiālo palīdzību drīkst piešķirt ar nosacījumu, ka pastāv nozīmīgs atlikušais ārējā finansējuma iztrūkums, ko kopīgiem spēkiem noteikušas daudzpusējas finanšu iestādes un kas pārsniedz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citu daudzpusējo iestāžu nodrošinātos resursus, neskatoties uz spēcīgu ekonomikas stabilizācijas un reformu programmu īstenošanu.

21. Makrofinansiālo palīdzību piešķir īslaicīgi, un tā tiek pārtraukta, līdzko saņēmējvalsts ārējā finanšu situācija atkal ir kļuvusi stabila.

2. pants

Valstis, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

Makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas kritērijiem atbilstošās trešās valstis un teritorijas ir šādas:

a) šīs regulas I pielikuma 1. punktā norādītās kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis;

b) šīs regulas I pielikuma 2. punktā norādītās valstis un teritorijas, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;

c) citas trešās valstis ārkārtas un pietiekami pamatotos apstākļos. Šādas valstis var būt saistītas ar Eiropas Savienību politiskā, ekonomiskā vai ģeogrāfiskā ziņā.

3. pants

Palīdzības veids

22. Makrofinansiālo palīdzību piešķir aizdevuma vai dotācijas veidā, vai arī kā abu veidu apvienojumu. Nosakot atbilstošo palīdzības veidu, Komisija ņem vērā saņēmējvalsts ekonomiskās attīstības līmeni, ko nosaka, izvērtējot ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju un nabadzības rādītājus, kā arī spēju atmaksāt aizdevumu, pamatojoties uz parāda atmaksājamības analīzi.

23. Gadījumos, kad makrofinansiālo palīdzību nodrošina aizdevuma veidā, Komisijai ir tiesības Eiropas Savienības vārdā kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm aizņemties nepieciešamos līdzekļus un aizdot tos attiecīgajai saņēmējvalstij.

24. Aizņēmumu un aizdevumu darbības veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas datumu, un Eiropas Savienību neiesaista maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā.

25. Visas Eiropas Savienības izmaksas, kas ir saistītas ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz saņēmējvalsts.

26. Pēc saņēmējvalsts lūguma un, ja apstākļi ļauj uzlabot aizdevumu procentu likmes, Komisija var refinansēt visu vai daļu tās sākotnējā aizdevuma vai pārstrukturēt atbilstošos finansiālos nosacījumus. Refinansēšanas un restrukturēšanas darbības veic saskaņā ar 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar noteikt attiecīgā aizņēmuma vidējā termiņa pagarinājumu vai palielināt atmaksājamo kapitāla summu refinansēšanas vai restrukturēšanas datumā.

4. pants

Finanšu noteikumi

27. Saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem dotāciju veidā nodrošinātās makrofinansiālās palīdzības summas nosaka atbilstoši daudzgadu finanšu shēmā noteiktām budžeta apropriācijām.

28. Saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem aizdevumu veidā nodrošinātās makrofinansiālās palīdzības summas nosaka atbilstoši 2009. gada 25. maija Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 480/2009 par ārējo darbību garantiju fondu[11].

29. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās. Atbilstošās atsauces summas 2011.-2013. gada periodam ir noteiktas II pielikumā.

5. pants

Palīdzības summa

30. Atbalsta summu nosaka atbilstoši saņēmējvalsts atlikušajām ārējā finansējuma vajadzībām. Šādas vajadzības nosaka Komisija sadarbībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, pamatojoties uz visaptverošu un pienācīgi dokumentētu kvantitatīvu novērtējumu. Jo īpaši Komisija pamatojas uz jaunākajām SVF izstrādātajām prognozēm saistībā ar attiecīgās valsts maksājumu bilances prognozēm un ņem vērā daudzpusējo finanšu atbalsta sniedzēju sagaidāmās iemaksas.

31. Nosakot makrofinansiālā atbalsta summas, jāņem vērā arī godīga pienākumu sadale ar citiem finansiālā atbalsta sniedzējiem.

32. Ja makroekonomiskās palīdzības sniegšanas laikā saņēmējvalsts finansējuma vajadzības būtiski samazinās, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 14. panta 2. punkta nosacījumiem, var nolemt samazināt piešķirtā finansiālā atbalsta summu, kā arī atlikt vai atcelt finansiālās palīdzības sniegšanu.

6. pants

Nosacījumi

33. Priekšnosacījums makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai ir efektīvu demokrātisku mehānismu ievērošana saņēmējvalstī, tostarp daudzpartiju parlamentārās sistēmas, likuma varas un cilvēktiesību ievērošana.

34. Makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas nosacījums ir SVF programmas pastāvēšana, kas paredz SVF resursu izmantošanu.

35. Palīdzības izmaksas veic atbilstoši tam, cik veiksmīgi tiek pildīta SVF programma. Tas ir atkarīgs arī no saņēmējvalsts spējas konkrētā laika posmā īstenot skaidri definētus, uz strukturālām reformām vērstus ekonomikas politikas pasākumus, par kuriem vienojas Komisija un saņēmējvalsts un ko nosaka saprašanās memorandā.

36. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību un spēcinātu saņēmējvalsts pārvaldību, saprašanās memorandā ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un atbildību.

37. Izstrādājot politikas pasākumus, jāņem vērā panākumi saistībā ar abpusēju tirgus atvērtību, likumīgas un godprātības tirdzniecības attīstību un citas Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātes.

38. Politikas pasākumi atbilst pastāvošajiem partnerattiecību nolīgumiem, sadarbības nolīgumiem un asociācijas nolīgumiem, kas ir noslēgti starp Eiropas Savienību un saņēmējvalsti, kā arī makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, kas saņēmējvalstī tiek īstenotas ar SVF atbalstu.

7. pants

Procedūra

39. Valsts, kas vēlas saņemt makroekonomisko palīdzību, pieprasa to Komisijai rakstiskā veidā.

40. Ja ir spēkā 1. pantā, 2. pantā, 4. pantā un 6. pantā minētie nosacījumi, Komisija piešķir makrofinansiālo palīdzību saskaņā ar 14. panta 2. punkta nosacījumiem.

41. Lēmumā par aizdevuma piešķiršanu norāda makroekonomiskās palīdzības summu, maksimālo vidējo termiņu, makrofinansiālās palīdzības maksājumu maksimālo skaitu. Lēmumā par dotācijas piešķiršanu norāda summu un maksājumu maksimālo skaitu. Abos gadījumos definē makrofinansiālās palīdzības pieejamības periodu. Parasti tas nepārsniedz trīs gadus.

42. Pēc tam, kad lēmums par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu ir apstiprināts, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 14. panta 3. punkta nosacījumiem, vienojas ar saņēmējvalsti par 6. panta 3. punktā, 4. punktā, 5. punktā un 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem.

43. Pēc tam, kad ir apstiprināts lēmums par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu, Komisija ar saņēmējvalsti vienojas par detalizētiem makrofinansiālās palīdzības finanšu nosacījumiem. Šie nosacījumi tiek paredzēti aizdevuma vai dotāciju nolīgumā.

44. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par aktualitātēm saistībā ar valstij sniegto palīdzību un nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgos dokumentus.

8. pants

Ieviešana un finanšu pārvaldība

45. Komisija ievieš šajā regulā paredzēto palīdzību saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 1605/2002[12] un tās īstenošanas normām[13].

46. Makrofinansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar tiešu centralizētu pārvaldību.

47. Budžetā saistības uzņemas, pamatojoties uz lēmumiem, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Ar palīdzību saistītās budžeta saistības, kuru termiņš ir vairāki finanšu gadi, var sadalīt gada maksājumos.

9. pants

Atbalsta maksājumu izmaksa

48. Makrofinansiālās palīdzības maksājumus izmaksā saņēmējvalsts centrālajai bankai.

49. Palīdzības maksājumus pārskaita secīgos maksājumos, ja nodrošināta atbilstība 6. panta 2. punkta un 3. punkta nosacījumiem.

50. Komisija regulāri pārbauda atbilstību 6. panta 2. punkta un 3. punkta nosacījumiem.

51. Ja atbilstība 6. panta 2. punkta un 3. punkta nosacījumiem nav nodrošināta, Komisija var īslaicīgi atlikt, samazināt vai atcelt palīdzības maksājumu veikšanu.

10. pants

Atbalsta pasākumi

52. Saskaņā ar 4. panta 1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem drīkst izmantot Eiropas Savienības budžeta līdzekļus, lai segtu maksājumus saistībā ar makrofinansiālās palīdzības darbību sagatavošanu, koordināciju, uzraudzību, revīziju un novērtēšanu šīs regulas ieviešanai un tās mērķu sasniegšanai.

53. Darbības, kas ir minētas 1. pantā, īsteno, izmantojot konsultāciju līgumus.

54. Ja atsevišķa šāda konsultāciju līguma summa pārsniedz EUR 250 000, tos paraksta Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā noteikto procedūru.

11. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

55. Saņēmējvalstis regulāri kontrolē no Eiropas Savienības budžeta piešķirtā finansējuma pienācīgu izlietojumu, veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību, lai atgūtu jebkādus saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus, kas ir neatbilstīgi izlietoti.

56. Ikviens nolīgums, kas izriet no šīs regulas, ietver noteikumus, kas nodrošina Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību, it īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju un citiem pārkāpumiem saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95[14], Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[15] un Regulu (EK) Nr. 1073/1999[16].

57. 6. panta 3. punktā minētajā saprašanās memorandā Komisijai un Revīzijas palātai paredz tiesības veikt revīzijas, tostarp dokumentu revīzijas un pārbaudes uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus. Memorandā arī skaidri nosaka tiesības Komisijai veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas, kā paredzēts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96.

58. Makrofinansiālās palīdzības programmas īstenošanas laikā Komisija, veicot operatīvos novērtējumus, raugās, lai ar šādu palīdzību saistītās saņēmējvalsts finanšu pasākumu, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza.

59. Ja ir konstatēts, ka saistībā ar šīs palīdzības pārvaldību, kas tiek nodrošināta saskaņā ar šo regulu, saņēmējvalsts ir iesaistījusies jebkādās krāpnieciskās vai koruptīvās darbībās, vai citās prettiesiskās darbībās, kas rada kaitējumu Eiropas Savienības finanšu interesēm, Komisija ir tiesīga saņemt dotācijas atmaksu pilnā apmērā un/vai aizdevuma atmaksu pirms termiņa.

12. pants

Novērtējums

60. Komisija regulāri novērtē makrofinansiālās palīdzības rezultātus un efektivitāti, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai izstrādātu ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību.

61. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ex-post novērtējuma ziņojumus par to, kādā mērā jaunākās īstenotās MP darbības ir veicinājušas palīdzības sniegšanas mērķu sasniegšanu.

13. pants

Gada pārskats

62. Komisija pārbauda saskaņā ar šo regulu veicamo pasākumu ieviešanas norisi un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada pārskatu par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu.

63. Gada pārskatā tiek aplūkota saņēmējvalstu ekonomiskā situācija un izredzes, kā arī 6. panta 3. punktā norādīto politikas pasākumu ieviešanas gaita.

14. pants

Komiteja

64. Komisijai palīdz komiteja.

65. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 (ES) 5. pantu.

66. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 (ES) 4. pantu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tā zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS VALSTIS UN TERITORIJAS, KURĀM SASKAŅĀ AR 2. PANTA a) UN b) PUNKTU IR TIESĪBAS SAŅEMT ATBALSTU

1. Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis

Albānija

Bosnija Hercegovina

Horvātija

Islande

Kosova (atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244/99)

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Melnkalne

Serbija

Turcija

2. Valstis un teritorijas, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika

Alžīrija

Armēnija

Azerbaidžāna

Baltkrievija

Ēģipte

Gruzija

Izraēla

Jordānija

Libāna

Lībija

Maroka

Moldova

Okupētā Palestīnas teritorija

Sīrija

Tunisija

Ukraina

II PIELIKUMS4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀS ATSAUCES SUMMAS

Budžeta pozīcija | Atsauces summas tūkstošos euro |

2011[17] | 2012 | 2013 |

Saistības makroekonomiskās palīdzības dotācijām (budžeta pozīcija 01 03 02) | 104 869 | 104 900 | 137 436 |

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus makrofinansiālās palīdzības sniegšanai trešām valstīm

Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[18]

Politikas joma: Sadaļa 01 — Ekonomika un finanses

Darbība: 03 — Starptautiskā ekonomika un finanses

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[19]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķi

Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu:

“Veicināt labklājību ārpus ES”

Ar Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta saistīto darbību galvenā joma ir trešām valstīm sniegtās makrofinansiālās palīdzības attīstība, uzraudzība un īstenošana sadarbībā ar attiecīgajam starptautiskajām finanšu iestādēm.

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 3: “Nodrošināt makrofinansiālo palīdzību trešām valstīm, lai pārvarētu to grūtības saistībā ar maksājumu bilanci un atjaunotu parāda atmaksājamību”.

Attiecīgā ABM/ABB darbība : Starptautiskās ekonomikas un finanšu attiecības.Globālā pārvaldība.

Paredzamie rezultāti un ietekme

Ierosinātās pamatregulas galvenais mērķis ir padarīt makrofinansiālās palīdzības (MP) instrumentu efektīvāku, paātrinot tā lēmumu pieņemšanas procesu.

Globālās finanšu krīzes gaitā ir pierādījies, ka efektīvai rīcībai makroekonomikas un finanšu krīzes situācijās ir nepieciešams ātri un efektīvi piemērojams krīzes risināšanas instruments. Šajā sakarā ir nepieciešama lēmumu pieņemšanas sistēma, kurā netiek izmantotas ilgstošas procedūras. Ierosinātā regula paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz atsevišķām MP darbībām, un tādējādi šis instruments var palīdzēt saņēmējvalstīm veiksmīgāk izturēt īstermiņa ārējo finansiālo spiedienu, vienlaikus nodrošinot atbalstu pasākumu veikšanai, kuru mērķis ir atjaunot maksājumu bilances stabilitāti.

Saskaņā ar ierosināto regulu Komisijai atbilstoši pārbaudes procedūrai un dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kuras priekšsēdētāja funkcijas pilda Komisija, būtu iespējams pieņemt konkrētai valstij adresētus lēmumus saistībā ar MP. Tādējādi tiktu paātrināts lēmumu pieņemšanas process salīdzinājumā ar iepriekš izmantoto lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz katru atsevišķo gadījumu.

Lai gan pamatregula ir uzskatāma par jaunu juridisko instrumentu, tā nemaina MP būtību.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Saskaņā ar ierosināto regulu pieņemto MP darbību īstenošanas uzraudzību nodrošina, regulāri sniedzot ziņojumus par MP darbību rādītājiem, iesniedzot saņēmējvalsts iestāžu sagatavotus atbilstības pārskatus pirms maksājumu veikšanas un pamatojoties uz SVF dokumentiem.

Pašlaik attiecībā uz katru MP darbību Komisija vai tās pilnvaroti pārstāvji veic ex-ante un ex-post novērtējumus divu gadu laikā pēc attiecīgās darbības termiņa beigām. Ierosinātajā regulā ir paredzēts Eiropas Parlamentam un Padomei adresēts gada pārskats, kas ietver MP darbību īstenošanas novērtējumu.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Attiecībā uz priekšlikuma pieņemšanu nav noteiktas konkrētas prasības.

Lai saņēmējvalsts varētu saņemt MP, tai ir jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Tie ir norādīti pamatregulā.

ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

MP darbību nodrošinātā finansiālā palīdzība un saistītie politikas pasākumi stiprina ES plānus saistībā ar saņēmējvalstīm, īpaši veicinot makroekonomisko un politisko stabilitāti ES kaimiņvalstīs. Ar MP saistītie politikas pasākumi attiecīgā gadījumā ietver noteiktus nosacījumus saistībā ar iestāšanās nolīgumiem, stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem, partnerattiecību un sadarbības nolīgumiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāniem un līdzvērtīgiem dokumentiem. Tie ir saistīti arī ar citiem nosacījumiem, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu maksājumu un budžeta pozīciju līdzsvaru, attīstīt potenciālu izaugsmi, veicināt integrāciju un tiesisko konverģenci ar ES, kā arī spēcināt valsts finanšu pārvaldību.

MP darbības ļauj ES apkopot finanšu resursus un vienoties ar saņēmējvalstīm par palīdzības niansēm un politikas nosacījumiem.

Papildinot SFI un citu finansiālās palīdzības sniedzēju nodrošinātos resursus, ES sniegtā MP uzlabo starptautisko finansiālā atbalsta sniedzēju kopienas vispārējo efektivitāti.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Papildus katras valsts novērtējumiem 2009. gadā tika veikts MP darbību kopsavilkuma novērtējums, kurā tika pārskatīti septiņu atsevišķu — no 2004. gada līdz 2008. gadam — veiktu MP darbību novērtējumi. Viens no kopsavilkuma novērtējuma gaitā izdarītajiem secinājumiem bija saistīts ar MP lēmumu pieņemšanas lēno procesu, un tas tika raksturots kā būtisks instrumenta trūkums, īpaši salīdzinājumā ar SFI darbībām.

Kopsavilkuma novērtējumā tika konstatēts arī, ka MP darbības kopumā labvēlīgi ietekmēja strukturālo reformu īstenošanu saņēmējvalstīs, jo īpaši saistībā ar publiskā sektora finanšu un finanšu sektora reformām.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Kā norādīts, MP darbības tiek veiktas papildus SFI darbībām un ir cieši koordinētas ar SFI, jo īpaši SVF, darbībām.

MP un citi ES ārējās palīdzības instrumenti ir savstarpēji saistīti. MP var uzlabot citu ES ārējā finansējuma instrumentu, īpaši pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta, programmu efektivitāti, palīdzot nodrošināt atbilstīgu makroekonomikas stabilitātes un strukturālo reformu vispārējo vidi. Savukārt ar MP saistīto dažu politikas pasākumu atbalstu bieži vien nodrošina ES tehniskā palīdzība, ko sniedz regulārās sadarbības instrumenti, kā arī sektorālās darbības, kas ir noteiktas kā tiešās budžeta atbalsta darbības. Turklāt tās palīdz sasniegt arī publiskā sektora finanšu pārvaldības un citus ES ilgtermiņa sektorālā budžeta atbalsta darbību mērķus.

Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- ( Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG. līdz [DD.MM.]GGGG.

- X finansiālā ietekme no 2011. līdz 2013. gadam

( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

- pēc kura turpinās normāla darbība.

Paredzētie pārvaldības veidi[20]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- ( Kopienu izveidotām struktūrām[21]

- ( valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Palīdzības uzraudzības īstenošanai tiek meklētas sadarbības iespējas ar ES delegācijām.

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Skatīt iepriekš 1.4.4. iedaļu.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

Pastāv gan raksturīgi, gan politiski ar MP darbībām saistīti riski.

Pastāv risks, ka MP var izmantot krāpnieciskos nolūkos. Šis risks ir saistīts ar tādiem faktoriem kā centrālas bankas neatkarība, pārvaldības sistēmu, kā arī administratīvo procedūru kvalitāte, kontroles un pārraudzības kvalitāte finanšu plūsmās, IT sistēmu drošība un pienācīgas iekšējo un ārējo revīziju iespējas saņēmējvalstī.

Attiecībā uz politiskajiem riskiem MP darbību pamatā ir pieņēmums, ka saņēmējvalsts valdība pilda saistības, ko tā ir uzņēmusies, vienojoties ar SVF par korekciju un reformu programmu. Pastāv risks, ka saņēmējvalsts valdība neizpilda SVF programmas nosacījumus, jo programmas mērķi var izrādīties grūtāk sasniedzami, nekā plānots, un valstī var mainīties politiskie apstākļi.

Turklāt pastāv ierobežots risks, ka netiek atmaksāti MP līdzekļi, kas ir piešķirti aizdevumu veidā. Šo risku samazina MP darbības atbalstītā makroekonomiskā korekciju un reformu programma un attiecīgā SVF finanšu vienošanās, jo tādējādi tiek veicināta maksājumu bilances un finanšu stabilitātes atjaunošanās. Turklāt garantiju fonda nodrošinājumu ES ārējiem aizdevumiem, kā arī garantiju fonda darbību reglamentējošo normu mērķis ir novērst iespējamās negatīvās sekas, kādas varētu radīt aizdevuma neatmaksāšana.

Paredzētās kontroles metodes

Skatīt 2.3. iedaļu.

Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Lai izpildītu ES vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu regulas prasības, Komisijas dienesti ir izveidojuši finansēšanas sistēmu posmu un administratīvo procedūru operatīvo novērtējumu (ON) programmu visās trešās valstīs, kas saņem makrofinansiālo atbalstu. Tiek ņemti vērā arī atbilstīgajos SVF un Pasaules Bankas pārskatos norādītie secinājumi.

Komisijas dienesti sadarbībā ar pienācīgi pilnvarotiem ārējiem ekspertiem turpinās īstenot ON saņēmējvalstu finanšu ministrijās un centrālajās bankās. Šī pārbaude attiecas uz tādām jomām kā vadības struktūra un organizācija, līdzekļu pārvaldība un kontrole, IT sistēmu drošība, iekšējās un ārējās revīzijas jauda, kā arī centrālās bankas neatkarība.

Ierosinātajā regulā ir ietverti konkrēti noteikumi saistībā ar krāpšanas novēršanu. Katrai MP darbībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām ir atbildīga Komisija, ar to saprotot arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), un kuras veic Eiropas Revīzijas palāta. Noteikumi attiecībā uz krāpšanas novēršanu tiek paredzēti arī katras MP darbības saprašanās memorandā.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas:

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

01 03 02 — Makroekonomiskā palīdzība

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Dif./nedif.([22]) | no EBTA[23] valstīm | no kandidātvalstīm[24] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

4 | 01 03 02 01 Makroekonomiskā palīdzība | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

01 04 01 14 — Garantiju fonda finansējums

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Dif./nedif. | no EBTA valstīm | no kandidātvalstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē |

4 | 01 04 01 14 Garantiju fonda finansējums | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

Garantiju fonds ārējām darbībām ir jānodrošina saskaņā ar grozīto Fonda regulu. Saskaņā ar šo regulu aizdevumi tiek nodrošināti, balstoties uz neatmaksāto summu gada beigās. Garantiju fonds nodrošina garantiju attiecībā uz trīs veidu ES ārējiem aizdevumiem: EIB (ārējo pilnvaru kontekstā), Euratom un MP.

Ar MP darbībām garantiju fondu saista budžeta pozīcija 01 04 01 04 — EK garantija Kopienas aizdevumiem, kas ir izsniegti makrofinansiālās palīdzības sniegšanai trešām valstīm. Budžeta iegrāmatojums („p.m”) šajā pozīcijā atbilst katram MP aizdevumam piešķirtajai budžeta garantijai. Tā tiek aktivizēta tikai gadījumos, kad tiek aktivizēta garantijas darbība. Ņemot vērā pagātnes praksi, nav sagaidāms, ka budžeta garantija tiks aktivizēta.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: Nav.

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 4 | 01 03 02 Makroekonomiskā palīdzība 01 04 01 14 Garantiju fonda finansējums |

Miljonos EUR

ECFIN ĢD | 2011[25] | 2012 | 2013 |

( Darbības apropriācijas (dotācijas) |

Budžeta pozīcijas numurs: 01 03 02 | Saistības | (1) | 104,869 | 104,900 | 137,436 |

Maksājumi | (2) | 88,700 | 88,500 | 116,000 |

( Aptuvenās administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[26]: operatīvais novērtējums un ex-post novērtējums |

Budžeta pozīcijas numurs: 01 03 02 | Saistības | (3) | 0,700 | 0,600 | 0,600 |

Maksājumi | (4) | 0,600 | 0,600 | 0,700 |

( Darbības apropriācijas (aizdevumi) |

Budžeta pozīcijas numurs: 01 04 01 14 | Saistības[27] | (3) | 138,880 | 260,170 | 200,000 |

Maksājumi[28] | (4) | 58,320 |

Nodrošinājuma summu aprēķina „n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu un Fonda neto aktīviem „n-1” gada beigās. Šo nodrošinājuma summu “n” gadā ieraksta “n +1” gada provizoriskajā budžetā un faktiski iemaksā vienā darījumā “n +1” gada sākumā no pozīcijas “Garantiju fonda finansējums” (budžeta pozīcija 01 04 01 14). Tādējādi 9 % no faktiski izmaksātās summas tiks ņemti vērā mērķsummā „n-1” gada beigās fonda nodrošinājuma aprēķinam.”

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | Saistības | =4+6 | 243,749 | 365,070 | 337,436 |

Maksājumi | =5+6 | 88,700 | 88,500 | 174,320 |

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 5 | „Administratīvie izdevumi” |

EUR

2011[29] | 2012 | 2013 | KOPĀ |

ECFIN ĢD |

( Cilvēkresursi | 762 000 | 762 000 | 762 000 | 2 286 000 |

( Pārējie administratīvie izdevumi 01 01 02 11 01 — Misijas un reprezentācijas izmaksas | 160 000 | 133 000 | 200 000 | 493 000 |

KOPĀ — ECFIN ĢD | Apropriācijas | 922 000 | 895 000 | 962 000 | 2 779 000 |

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas | (Saistību summa = maksājumu summa) | 922 000 | 895 000 | 962 000 | 2 779 000 |

Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

Kopsavilkums

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

- X Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu[30].nepieciešamās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas, izmantojot apropriācijas, kuras jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai tiks pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

- ( Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

- X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

2011[31] | 2012 | 2013 |

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

Ekonomikas un finanšu lietas 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 6,0 | 6,0 | 6,0 |

XX 01 01 02 (Delegācijas) | - | - | - |

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | - | - | - |

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | - | - | - |

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[32] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | - | - | - |

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) |

XX 01 04 yy | - Galvenā mītne |

- Delegācijas |

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) |

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) |

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |

KOPĀ | 6,0 | 6,0 | 6,0 |

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti MP darbību pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Personāla izmaksas ārējos birojos saistībā ar MP darbību formulēšanu un uzraudzību katrai darbībai tiek lēstas 50 % apmērā no gada izdevumiem par AD5-AD12 līmeņa ierēdni. Pamatojoties uz pēdējo 5 gadu pieredzi, vidēji gadā ir paredzēts īstenot 8 jau notiekošas vai jaunas MP darbības. Atbalsta funkcijas, tostarp koordinēšana, finanšu pārvaldība, operatīvo novērtējumu un ex-post novērtējumu izstrāde un sekretāru pakalpojumi tiek lēsti kā papildu izmaksas 50 % apmērā no attiecīgā ārējā biroja izmaksām.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Piemēram, sagatavot saprašanās memorandus un aizdevuma vai dotāciju piešķīruma nolīgumus, sazināties ar iestādēm un starptautiskām finanšu iestādēm, sazināties ar neatkarīgiem ekspertiem par operatīviem novērtējumiem un ex-post novērtējumiem, doties pārbaudes komandējumos, sagatavot Komisijas dienestu ziņojumus, Komisijas procedūras, kas ir saistītas ar palīdzības pārvaldību, tostarp komitoloģiju. |

Ārštata darbinieki | Nepiemēro |

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- X Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[33].

Trešo personu iemaksas

- Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

- X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

- ( Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

- ( pašu resursus

- ( dažādus ieņēmumus

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OJ L 55, 28.2.2011, 13. lpp.), un kas aizstāj Padomes lēmumu Nr. 1999/468/EK.

[2] Jaunākie Genvalas kritēriji ir noteikti 2002. gada 8. oktobra ECOFIN padomes secinājumos.

[3] OV C 68 E, 18.3.2004., 86. lpp.

[4] “Makrofinansiālās palīdzības darbību kopsavilkuma novērtējums, 2004. -2008. g. Galīgais ziņojums”, GHK Consulting , 2009. gada oktobris. Pieejams vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/evaluation/pdf/ final_report_meta_annex_en.pdf.

[5] Regula (ES) Nr. 182/2011, op. cit.

[6] OV C 68 E, 18.3.2004., 86. lpp.

[7] Regula (ES) Nr. 182/2011, op. cit.

[8] OV C 68 E, 18.3.2004., 86. lpp.

[9] ECOFIN padomes secinājumi — „Pārskats par ES makrofinansiālo palīdzību un EK aizdevumu un garantiju piešķiršanas spēju ārējām darbībām”, 2002. gada 8. oktobrī.

[10] OJ L 55, 28.11.2011., 13. lpp.

[11] OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.

[12] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (Euratom, EK) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp).

[13] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

[14] Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (Euratom , EK) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

[15] Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.).

[17] 2011. gada budžeta apropriācija.

[18] ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[19] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[20] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[21] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[22] Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas

[23] EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[24] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[25] Regulu plānots sākt ieviest 2011. gadā. Sākot no 2014. gada, summām jābūt atbilstošām jaunajai, attiecīgajā gadā uzsāktajai daudzgadu finanšu shēmai.

[26] Tehniska un/vai administratīva palīdzība un izdevumi, nodrošinot atbalstu MP darbību īstenošanai.

[27] Visu veidu ES aizdevumu apropriācijas: EIB, Euratom un MP.

[28] Aptuvenas maksājumu apropriācijas MP tikai aizdevumiem, pamatojoties uz nesamaksātās summas 9 % nodrošinājumu gadā pēc aizdevuma izmaksas.

[29] Regulu plānots sākt ieviest 2011. gadā. Sākot no 2014. gada, summām jābūt atbilstošām jaunajai, attiecīgajā gadā uzsāktajai daudzgadu finanšu shēmai.

[30] ECFIN ĢD esošais personāls, kas ir atbildīgs par MP darbībām.

[31] Regulu plānots sākt ieviest 2011. gadā. Sākot no 2014. gada, summām jābūt atbilstošām jaunajai, attiecīgajā gadā uzsāktajai daudzgadu finanšu shēmai.

[32] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki („ Intérimaire”) , JED — jaunākie eksperti delegācijās („ Jeune Expert en Délégation” ), LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[33] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.