[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 21.3.2011

COM(2011) 133 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Trešais novērtējuma ziņojums saskaņā ar Paziņojumu par ūdens trūkumu un sausumu Eiropas Savienībā COM (2007) 414 galīgā redakcija

SEC(2011) 338 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Trešais novērtējuma ziņojums saskaņā ar Paziņojumu par ūdens trūkumu un sausumu Eiropas Savienībā COM (2007) 414 galīgā redakcija

IEVADS

Komisija 2007. gadā pieņēma Paziņojumu par ūdens trūkumu un sausumu[1]. Paziņojumā norādītas septiņas politikas jomas, kurām jāpievēršas, lai Eiropa pārtaptu par ekonomiku, kurā ūdens resursi tiek lietderīgi izmantoti. Padome 2007. gada oktobrī[2] atbalstīja paziņojumā minētos risinājumus un aicināja Komisiju līdz 2012. gadam pārskatīt stratēģiju attiecībā uz ūdens trūkumu un sausumu. Eiropas Parlaments 2008. gadā pieņēma rezolūciju, kurā uzsvēra, ka ir nepieciešama steidzama rīcība un vairāk līdzekļu. Rīcība ūdens resursu efektīvas izmantošanas uzlabošanai būtu jāskata saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Resursu ziņā efektīva Eiropa”[3].

Pirmajā un otrajā ziņojumā 2008.[4] un 2009.[5] gadā, kuri sekoja Paziņojumam par ūdens trūkumu, tika minētas vairākas daudzsološas politikas iniciatīvas ES un valstu līmenī, bet tika secināts, ka vēl ir daudz darāmā.

Padome 2010. gada jūnijā atzina, ka ūdens trūkums un sausums jau rada nopietnas problēmas daudzos Eiropas reģionos, un aicināja dalībvalstis veicināt efektīvāku un ilgtspējīgāku ūdens izmantošanu, kā arī atgādināja, ka, sekmīgi izstrādātu turpmāko politiku, nepieciešami ticami dati par ūdens trūkuma un sausuma parādībām. Padome aicināja Komisiju apsvērt, kāds būtu optimālais pasākumu un finanšu instrumentu komplekss, kas vajadzīgs, lai uzsāktu ūdens trūkuma un sausuma novēršanu, un pēc vajadzības iesniegt atbilstīgus priekšlikumus.

Šis ziņojums attiecas uz laikposmu no 2009. gada maija līdz 2010. gada maijam un ir balstīts uz 21 valsts atbildēm uz Komisijas ikgadējās anketas jautājumiem[6]. Situācija saistībā ar ūdens trūkumu bija šāda:

- trīs dalībvalstis ziņoja, ka tās saskārušās ar ilgstošu ūdens trūkumu (CZ, CY, MT);

- piecas dalībvalstis ziņoja, ka tās saskārušās ar sausumu vai nokrišņu daudzumu, kas ir mazāks par ilglaicīgi novēroto vidējo (FR, PT, HU, ES, UK), un

- četrās dalībvalstīs ir novēroti gadījumi, kad ūdens vietējā mērogā ir bijis ierobežotā daudzumā (FR, NL, RO un SE).

Rezultātā dažās skartajās dalībvalstīs tika īstenoti seku mazināšanas pasākumi un noteikti ierobežojumi, lai ierobežotu ūdens izmantošanu (FR), apūdeņošanu (RO, SE, CY) un kuģniecību (NL). Sešas dalībvalstis ziņoja, ka tās nav piedzīvojušas sausuma vai ūdens trūkuma gadījumus (AT, BE, EE, IE, LU, SK), tas pats attiecās arī uz Šveici (CH). Šī dalībvalstu paziņotā informācija būtu jāskata saistībā ar Eiropas Vides aģentūras 2010. gada ziņojumu par vides stāvokli[7], kurā teikts, ka “ izņemot dažas ziemeļu un mazapdzīvotas valstis, kuru rīcībā ir bagātīgi resursi, ūdens trūkums ir vērojams daudzos Eiropas apgabalos, jo īpaši dienvidos, kur sastopama kritiska kombinācija – ļoti liels ūdens trūkums un liels pieprasījums pēc tā”.

Šajā ziņojumā ir sniegta sīkāka informācija par ūdens trūkuma un sausuma izplatību Eiropas Savienībā un par pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai risinātu šīs abas situācijas. Ziņojumā minētas arī darbības, kas jāīsteno Komisijai, sagatavojoties ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas pārskatam 2012. gadā.

VIRZīBA UZ KONCEPTUāLU PLāNU, Kā AIZSARGāT EIROPAS ūDEņUS

Komisija līdz 2012. gada beigām paredzējusi pieņemt konceptuālu plānu, kā aizsargāt Eiropas ūdeņus, pamatojoties uz novērtējumu par Ūdens pamatdirektīvas[8] īstenošanu, ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politiku un ūdens resursu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un citiem cilvēka radītiem apstākļiem. Šai novērtēšanai ir divējāds mērķis:

- skats pagātnē — izvērtēt politikas un pasākumu īstenošanu un sasniegumus ES ūdens resursu aizsardzības un pieejamības nodrošināšanā, konstatējot nepilnības un trūkumus;

- skats nākotnē — aplūkot ūdens vides neaizsargātības dinamiku, lai konstatētu, kādi pasākumi un rīki būs vajadzīgi vairākās ES politikas jomās, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu Eiropas Savienībā ilgā laika posmā.

Konceptuālajā plānā apkopos ieteikumus par politiku, un tajā tiks iekļauta virkne jaunu iniciatīvu, vajadzības gadījumā arī likumdošanas iniciatīvas. Konceptuālajā plānā tiks izvērtēti tādi aspekti kā nepieciešamība pēc papildu finansējuma, papildu stimuli un pasākumi, vajadzīgā atbalsta nodrošināšana datu vākšanai un zinātnes un tehnikas attīstībai. Tajā tiks aplūkotas saiknes starp ūdens politikas dažādiem aspektiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz kvalitāti un pieejamību. Konceptuālo plānu izstrādās ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām.

Komisijas darbu atbalstīs Eiropas Vides aģentūras izstrādāta integrēta pamatanalīze, kurā tiks sasaistīti resursu efektivitāte, uzskaite, papildu sekas attiecībā uz vidi un politikas instrumenti ūdens jomā.

PāRSKATS PAR ūDENS TRūKUMA UN SAUSUMA NOVēRšANAS POLITIKU

Pirmā ieinteresēto personu apspriešanās par ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas pārskatu notika 2010. gada aprīlī, kad Komisija iepazīstināja ar politikas pārskata galvenajiem stūrakmeņiem, kā arī ar tā sagatavošanas procesu un grafiku.

Ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas pārskata galvenie stūrakmeņi ir:

- efektīva ūdens izmantošana (lauksaimniecībā un pilsētvidē),

- labāka plānošana (pieprasījuma pārvaldība, zemes izmantošanas plānošana, sausuma novērošana un rādītāju izstrāde, ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas aktīvāku iekļaušanu upju baseinu apsaimniekošanas plānos un nozaru politikā) un

- piemēroti īstenošanas instrumenti (piemēram, efektīvas ūdens izmantošanas finansēšana, ūdens cenu noteikšana, ūdens sadale).

Politikas pārskatā tiks apskatīts arī ūdens trūkuma un sausuma problēmas apjoms pasaulē. Daudzviet pasaulē aug ūdens resursu neaizsargātība, un ES “ūdens pēda” (tiešās un netiešās ūdens izmantošanas rādītājs) lielā mērā ir saistīta ar importētām precēm, kuru ražošanā patērēts daudz ūdens (piemēram, lauksaimniecības un pārtikas produkti, tekstilizstrādājumi). Lai paaugstinātu informētību par ūdens patēriņu saistībā ar produktiem vai ražošanas procesiem, arvien vairāk izmanto “ūdens pēdas” un aprites cikla analīzi, un politikas pārskatā tiks vērtēts, cik lielā mērā šie rīki var būt noderīgi politikas mērķu sasniegšanai.

ŪDENS IZMANTOšANAS EFEKTIVITāTES UZLABOšANA

Saskaņā ar "ūdens hierarhiju", kas aprakstīta 2007. gada paziņojumā, politikas pārskatā par ūdens trūkumu un sausumu lielu uzmanību veltīs ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošanai, tostarp šādiem konkrētiem jautājumiem.

Efektīva ūdens izmantošana ēkās

Vairums dalībvalstu līdz šim nav īstenojušas valstu tiesību aktus attiecībā uz efektīvas ūdens izmantošanas standartiem ēkās vai ūdeni izmantojošās ierīcēs, lai gan daži aspekti ir iekļauti upju baseinu apsaimniekošanas plānos (BG, CY, IE, SK). Apvienotā Karaliste ūdenssaimniecības uzņēmumiem ir noteikusi jaunas mērķvērtības saistībā ar efektīvu ūdens izmantošanu.

Komisija 2010. gada beigās sāka pētījumu, lai analizētu turpmākās iespējas uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti ēkās visā Eiropā. Komisija analizēs trīs aspektus saistībā ar ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošanu ēkās, proti, ūdens taupīšanas ierīces, būvniecību, projektēšanu un renovāciju, ievērojot efektīvas ūdens izmantošanas principus, un ēku efektivitātes mērīšanu.

Pētījums noteiks, kādi regulatīvie vai neregulatīvie pasākumi, sākot no direktīvas (līdzīgi kā direktīva par ēku energoefektivitāti[9]) līdz efektīvas ūdens izmantošanas iekļaušanai esošajos regulatīvajos pasākumos un citu pasākumu un standartu apvienojumam, būs vispiemērotākie, lai efektīvāk izmantotu ūdeni ēkās. Tiks izvērtēta ierosināto pasākumu ietekme uz vidi, ekonomiku un sabiedrību.

Noplūdes samazināšana sadales sistēmās

Viens no līdzekļiem, kā paaugstināt ūdens izmantošanas efektivitāti, ir samazināt noplūdes no ūdens sadales tīkliem. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka dažos Eiropas apgabalos gandrīz 50 % no iegūtā ūdens tiek zaudēti sadales posmā. Taču noplūdes daudzumi dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras.

Arī dalībvalstis ziņo, ka tās uzskata noplūdes samazināšanu par būtisku jautājumu, un 13 no tām (AT, BE, BG, CY, ES, FR, IE, IT, MT, PT, RO, SE, SK, UK) ziņo, ka atskaites periodā šajā ziņā ir veiktas būtiskas darbības. Īstenoto pasākumu vidū ir periodiski uzturēšanas darbi, atjauninātas norādes, noplūžu atklāšanas, kvantificēšanas un samazināšanas pasākumi, jauni tiesību akti, kas paredz, ka pašvaldībām ir jāsekmē rīcības plānu un daudzgadu darba programmu izstrāde, ūdensvadu atjaunošanas pasākumu iekļaušana upju baseinu apsaimniekošanas plānos un valstu programmās. Dažās dalībvalstīs ūdensvadu atjaunošana nav plānota (CZ, EE, HU, LU), bet Nīderlande ir paziņojusi, ka noplūde tās dzeramā ūdens apgādes tīklos ir neliela (<5 %) un tāpēc nav vajadzīgi pasākumi noplūžu samazināšanai.

Eiropas Komisija 2010. gadā pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sāka izmēģinājuma projektu, lai izpētītu ūdens sadales tīklu resursu un ekonomisko efektivitāti. Projekts sastāvēs no 5-8 izmēģinājuma pētījumiem, kuros tiks analizēti un apzināti faktori saistībā ar noplūdēm sadales tīklos upju baseinu līmenī. Tajā tiks arī meklēti rentabli risinājumi ūdens zudumu samazināšanai un iekļauti ieteikumi par politikas risinājumiem ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošanai sadales sistēmās.

Efektīva ūdens izmantošana lauksaimniecībā

Komisijas Paziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) līdz 2020. gadam pieņēma 2010. gada novembrī[10]. Tajā ne tikai atzīts, ka lauksaimniecība nodrošina lielāku noturību pret plūdiem un sausumu, bet arī, ka daudzi lauksaimniecības paņēmieni rada vides slodzi, kas noved pie augsnes noplicināšanas, ūdens trūkuma, piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma. Tiklīdz kā Ūdens pamatdirektīva tiks īstenota un identificētas prasības attiecībā uz lauksaimnieku darbību, tiks apsvērta iespēja šo direktīvu iekļaut savstarpējās atbilstības noteikumu piemērošanas jomā.

Dalībvalstīs tika izveidoti lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu dienesti, lai palīdzētu lauksaimniekiem ievērot savstarpējās atbilstības standartus. Par ūdeni ne vienmēr ir vienāda interese dažādu dalībvalstu lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu dienestos; bija vajadzīgas papildu vadlīnijas, un tāpēc Komisija un ieinteresētās personas izstrādāja rokasgrāmatu pārvaldības iestādēm "Ar ūdeni saistīto jautājumu integrēšana lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumos"[11].

Komisija 2010. gada beigās sāka pētījumu, kura mērķis ir iegūt pārskatu par pašreizējo stāvokli Eiropā saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo ūdeni. Pētījumā tiks apkopota informācija par ūdens taupīšanas iespējām lauksaimniecībā.

Neatļautas ūdens iegūšanas problēma tika aplūkota konferencē, kas notika 2010. gadā Beļģijas prezidentūras laikā. Daudzas dalībvalstis saskaras ar neatļautu ūdens iegūšanu, kas ietekmē ūdens pieejamību. Lai atklātu un sodītu šo ļaunprātīgo izmantošanu, ir vajadzīga labāka kontrole, un, sagatavojot politikas pārskatu, Komisija plāno arī turpmāk pievērst uzmanību šai problēmai.

Pārtuksnešošanās apturēšana

Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma 2010. gadā sāka izmēģinājuma projektus par pārtuksnešošanās apturēšanu, lai izplatītu paraugpraksi visā Eiropā. Projektos tiks sniegti arī efektīvas ūdens izmantošanas pasākumu piemēri; projektu gaitā izstrādātie piemēri un paraugprakse noderēs, pārskatot ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politiku.

LABāKA PLāNOšANA

Ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas pārskatā ne tikai meklēs iespējas, kā uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, bet arī iztirzātas labākas plānošanas iespējas un gatavība cīnīties ar sausumu, kā arī uzlabota ūdens pieprasījuma pārvaldība.

Vairākas dalībvalstis ir sākušas darbības, lai ūdens trūkuma un sausuma novēršanu iekļautu nozaru rīcībpolitikās, proti, centušās samazināt ūdens patēriņu (AT, BG, BE, CY, FR, HU, IT, MT, RO, SK, NL, LU, RO) un piemēroties klimata pārmaiņām (AT, ES, PT un CH). Tika ziņots arī par ūdens trūkuma un sausuma novēršanas pasākumu iekļaušanu upju baseinu apsaimniekošanas plānos (BE, CY, HU, IT, MT, RO, SK, NL) un īpašās valstu programmās (BG, LU, UK) saistībā ar rūpniecību, lauksaimniecību (LU, RO) un mājsaimniecībām.

Upju baseinu apsaimniekošanas plānu īstenošana

Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu upju baseinu apsaimniekošanas plānu pieņemšana katram upes baseina apgabalam bija jāpabeidz līdz 2009. gada decembrim, bet attiecīgā informācija Komisijai bija jāsniedz līdz 2010. gada 22. martam. 2010. gada decembrī vairākas dalībvalstis, kurās paredzamas vissmagākās ūdens trūkuma un/vai sausuma radītās problēmas (CY, EL, ES, PT, RO), vēl nebija publicējušas savus upju baseinu apsaimniekošanas plānus.

Upju baseinu apsaimniekošanas plānu īstenošana dalībvalstīs sākās 2010. gadā. Tajā pašā laikā Komisija sāka izvērtēt iesniegtos plānus, kuros iztirzātas arī ar ūdens trūkumu un sausumu saistītās problēmas. Ziņojums par to, kā dalībvalstis izstrādājušas savus upju baseinu apsaimniekošanas plānus, tiks publicēts 2012. gadā kā konceptuālā plāna sastāvdaļa.

Sausuma observatorijas un agrīnās brīdināšanas sistēmas par sausumu tālāka izstrāde

Eiropas Sausuma novērošanas centra ( EDO ) modelis ir pilnveidots, paredzot sausuma rādītāju nepārtrauktu monitoringu visā Eiropā un to attēlošanu karšu serverī. Visi rādītāji attiecas uz visu Eiropas kontinentu un tiek parādīti gan kā faktiskie dati, gan kā novirze no paredzamā ilgtermiņa vidējā rādītāja. Ilgtermiņā operatīvā monitoringa atbalstam varētu izmantot GMES pakalpojumus.

2010. gadā tika veikti pirmie meteoroloģiskās sausuma prognozēšanas testi un noslēgti pirmie savstarpējās sadarbības nolīgumi ar reģionālajiem, valstu un vietējiem dienestiem, tostarp Dienvidaustrumeiropas Sausuma pārvaldības centru, Spānijas Ilgtspējas observatoriju un Ebro upes baseina apsaimniekošanas iestādi.

Datu vākšana un visaptverošas rādītāju sistēmas izveide

Attiecībā uz ūdens trūkumu un sausumu Eiropas Savienībā joprojām ir būtiskas informācijas nepilnības, un ir vajadzīgi ticami un salīdzināmi dati par ūdens trūkuma un sausuma gadījumu izplatību laikā un telpā, klimata pārmaiņu paredzamo ietekmi uz ūdens resursiem un ekosistēmu neaizsargātību, kā arī uz saistītajiem sociālekonomiskajiem aspektiem.

Ūdens pamatdirektīvas kopējās īstenošanas stratēģijas (2010.-2012.) ietvaros ekspertu grupa strādā pie ūdens trūkuma un sausuma rādītāju definēšanas. Ūdens trūkuma un sausuma novērtēšanai attiecīgi ir vajadzīgi dažādi rādītāji. Ūdens trūkuma rādītāji bieži balstās uz pieeju “slodze-stāvoklis-rīcība” un salīdzina ūdens ieguvi/ūdens izmantošanu ar tā pieejamību ilgtermiņā. Kopīgie sausuma rādītāji pamatojas uz tādiem meteoroloģiskiem un hidroloģiskiem mainīgiem lielumiem kā nokrišņu daudzums, caurplūdums, augsnes mitrums, ūdens rezervuāri un gruntsūdeņu līmeņi.

Komisija izstrādā[12] arī neaizsargātības rādītājus , proti, kāda atkarībā no klimata pārmaiņu un sociālekonomiskā scenārija būtu ietekme uz ūdens resursiem, un caurskata iespējamos pielāgošanās pasākumus un novērtē to iespējamo ietekmi, liekot spēcīgu uzsvaru uz ūdens trūkuma un sausuma problēmām.

Komisija ir sākusi izvērtēt dabīgos ūdensaiztures pasākumus un to iespējamo ietekmi, t. i., uz ūdens trūkuma un sausuma novēršanu. Kāds no nākamajiem Komisijas paziņojumiem būs veltīts „zaļās infrastruktūras” daudzajām priekšrocībām, tostarp tās lomai ūdensaizturē un ārkārtēju norišu seku mazināšanā. „Zaļā infrastruktūra” palīdz noturēt ūdeni upju baseinos ilgāku laiku, kas savukārt ļauj augsnes, mežu, pļavu un mitrāju ekosistēmām nodrošināt ūdensaizturi un noteci.

Turklāt EVA sadarbībā ar Eurostat un Kopīgo pētniecības centru pakāpeniski ievieš ūdens resursu kontus visā Eiropā, lai palīdzētu ieviest ilgtspējīgāku pieeju ūdens resursu apsaimniekošanai. Ūdens resursu konti upju baseinu mērogā un katru mēnesi parāda ūdens pieejamību un izmantošanu visās nozarēs. Šī pieeja ļauj atklāt ūdens noslodzes “karstos punktus” un kvantificēt pārmērīgu izmantošanu. Tādā veidā var optimāli novirzīt pasākumus, lai novērstu neilgtspējīgu ūdens izmantošanu. Sagaidāms, ka pirmie rezultāti būs pieejami 2011. gadā.

INSTRUMENTI

Finansēšana

Eiropas fondi un valsts atbalsts sniedz arvien vairāk iespēju risināt ūdens trūkuma un sausuma problēmu. Eiropas līmenī finansējuma piešķiršanai jābūt saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, tostarp attiecībā uz vides problēmām un resursu efektivitāti.

Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma Paziņojumu par ES budžeta pārskatīšanu pēc 2013. gada[13]. Kohēzijas politikas jomā Komisija ir ierosinājusi jaunu plānošanas un pārvaldības ciklu, lai nodrošinātu to, ka turpmākais ES finansējums ir cieši saistīts ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

Komisijas Paziņojumā “Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam”[14] pārvaldības iestādes tiek mudinātas izmantot reģionālās politikas finansējumu dabas risku novēršanas projektiem, kas var saglabāt tādus ekosistēmas pakalpojumus kā ūdens kvalitāte un daudzums, un noteikt prioritāti „zaļajām infrastruktūrām”, piemēram, palieņu atjaunošanai, kas ļauj saglabāt tīra ūdens pieejamību. Turklāt tās tiek aicinātas pilnībā ņemt vērā ūdens hierarhiju un noteikt prioritāti projektiem saistībā ar ūdens taupīšanu un efektīvu ūdens izmantošanu.

Nesenajā Paziņojumā par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas virzieniem ir norādīts, ka turpmāk tiešajos maksājumos obligāti jāietver "ekoloģiskais" komponents, tādējādi atbalstot visā ES teritorijā realizējamos vides pasākumus. Šie pasākumi varētu izpausties kā vienkārši, vispārīgi, ārpuslīgumiski un ikgadēji pasākumi, kas attiektos uz plašāku darbību spektru nekā pamata savstarpējās atbilstības noteikumi un kas būtu saistīti ar lauksaimniecību (piemēram, pastāvīgās ganības, augu sega, augseka vai zemes atstāšana atmatā ekoloģisku iemeslu dēļ). Tie varētu veicināt ūdens resursu uzlabošanos, jo lauksaimniekiem būs aktīvi jāizmanto tādi lauksaimniecības paņēmieni, kas labvēlīgi ietekmētu arī ūdens kvalitāti un uzlabotu ūdenssaimniecībai.

Dalībvalstis plāno ūdenssaimniecībai tērēt 26,9 % no KLP “veselības pārbaudes” un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna (EEAP) līdzekļiem. Atlikušajā plānošanas periodā dažādās lauku attīstības programmās šos līdzekļus paredzēts piešķirt šādiem mērķiem: EUR 184 miljoni ūdens uzkrāšanai, EUR 568 miljoni ūdens taupīšanas tehnoloģijām un EUR 119 miljoni mitrāju atjaunošanai[15]. Arī turpmākajos gados lauku attīstības politika būs neaizstājams līdzeklis, lai ES lauksaimniecības nozarē tiktu saudzēti ūdens resursi.

ES Solidaritātes fonds joprojām piemēro desmit nedēļas ilgu termiņu pēc katastrofas izraisītu postījumu rašanās. Attiecībā uz lēni progresējošām katastrofām šis noteikums nozīmē, ka ir objektīvas grūtības iesniegt pieteikumus Komisijai pieteikumu iesniegšanas periodā. 2011. gada pirmajā pusē tiks publicēts Paziņojums par ES Solidaritātes fonda nākotni, kurā tiks aplūkota arī progresējošu katastrofu, piemēram, sausuma, problēma.

Eiropas Investīciju banka (EIB) savā Ūdens nozares kreditēšanas politikā uzsver resursu efektīvu izmantošanu un optimizācijas risinājumus. Pašreizējais ūdens efektīvas izmantošanas jēdziens ietver šādus aspektus: efektivitātes nodrošināšana no patērētāju puses, efektīvs sadales process dažādiem lietotājiem, efektivitāte no pakalpojumu sniedzēju puses un efektivitāte fiziskajās sistēmās. 2009./2010. gadā kreditēšanas apjoms ES ūdens nozarē bija EUR 4,3 / 5,4 miljardi ar kopējām projektu izmaksām EUR 14/13 miljardi, no kurām puse bija ūdensapgādes vajadzībām. Aizdevums EUR 100 miljonu apmērā tika apstiprināts ūdens sadales projektam Madridē, kas ietvers ieguldījumus reciklētā ūdens attīrīšanai un sadalei.

Ūdens cenu politika un finansējums valstu līmenī

Valstu līmenī tika ziņots par valstu budžetu (BG, FR, EE, ES, LU, MT, PT, SK), ES fondu (CY, CZ, HU, MT, SK) un privātu fondu (IT, PT) izmantošanu, lai finansētu labāku ūdenssaimniecību un uzlabotu ūdens izmantošanas efektivitāti.

Lai nodrošinātu izmaksu atgūšanu par ūdensapgādes pakalpojumiem, vairākās dalībvalstīs ir nesen ieviesti ūdens tarifi (AT, BG, BE, EE, ES, NL, SE, UK) vai arī tie tiek izstrādāti (CY, CZ, IE, RO, SK). Tika ziņots, ka lielākajā daļā dalībvalstu tiek uzlabota ūdens patēriņa uzskaite.

Komisija ir sākusi arī novērtējumu, kas ietver konkrētu situāciju analīzi saistībā ar ūdens cenu politiku lauksaimniecības nozarē atsevišķu upju baseinos. Uz šī novērtējuma pamata izstrādāti paraugprakses ieteikumi.

Ūdens sadale

Pēc KLP “veselības pārbaudes” no 2010. gada dalībvalstīm būs jānosaka saimniecības līmenī piemērojamie standarti, nodrošinot atbilstību pašreizējām valstu atļauju izsniegšanas procedūrām, ja ūdeni izmanto apūdeņošanai. 2010. gadā visas dalībvalstis, izņemot vienu, informēja par atļauju izsniegšanas standartiem ūdens izmantošanai apūdeņošanas vajadzībām, nosakot samaksu par atļaujas izsniegšanu. Komisija uzmanīgi seko savstarpējās atbilstības noteikumu piemērošanai, un, ja tie netiek piemēroti pareizi, var veikt finanšu korekcijas.

Valstu ziņojumi liecina, ka atļauju izsniegšanas procedūras izmantošana ūdens ieguvei ir plaši izplatīta Eiropas Savienībā, un dažas dalībvalstis (MT, IE) uzlabo savas esošās procedūras, lai nodrošinātu atbilstību Ūdens pamatdirektīvai. Eiropas Savienībā un Šveicē piemēro ūdens izmantošanas ierobežojumus, lai ūdenstilpnēs saglabātu ūdens organismus un ekoloģisko stāvokli (AT, CY, CZ, ES, FR, HU, IT, NL, PT, RO, SK, SE, UK), lai gan tie visur vēl nav pilnīgi ieviesti (BE, BG, EE, IE, LU, MT).

Lielākā daļa dalībvalstu (izņemot UK un ES; un BE, kas ieviesa ekočekus) neparedz izveidot ūdens tirgu , lai novērstu ūdens trūkumu.

Plānošanas procedūrās ir ņemta vērā "ūdens hierarhijas" pieeja, bet par jauno ūdensapgādes tīklu vai rezervuāru (BG, CZ, EE, FR, IE, PT, RO, SK, SE) un atsāļošanas rūpnīcu (CY, UK) projektēšanu un būvēšanu tika ziņots pēc vajadzības.

Pētniecības un tehnoloģiju izstrādes iespējas

Pētniecības projekta XEROCHORE ietvaros tika publicēti vadlīniju dokumenti un ieteikumi par informācijas bāzi saistībā ar sausumu. Tika izveidota informācijas apmaiņas platforma par sausumu, kuru pašlaik uztur un papildina Eiropas Sausuma centrs[16]. Ir sākti jauni Septītās pamatprogrammas pētniecības projekti, proti, DEWFORA (Uzlabota agrīnā brīdināšana un prognozēšana par sausumu, lai palielinātu gatavību un pielāgošanos sausumam Āfrikā) un SIRRIMED (Apūdeņošanas ūdens ilgtspējīga izmantošana Vidusjūras reģionā). Turklāt 2011. gadā tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus „Neaizsargātība un paaugstināti sausuma riski Eiropā”.

Līdz 2011. gada beigām tiks pabeigti Sestās pamatprogrammas projekti saistībā ar ūdens trūkumu un sausumu ( WATCH [17], CIRCE projekts[18]).

Valstu līmenī tika ziņots par pētījumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām (BE, AT, CZ, ES, UK) un ilgtspējīgu ūdens pārvaldību (BE, BG, CH, CY, ES, HU, LU, MT, RO, NL).

Izglītība un izpratnes veidošana

Daudzas valstis ziņoja par jaunu izglītības programmu ieviešanu un izpratnes veidošanas kampaņām neatkarīgi no tā, vai tās 2010.-2011. gada laikposmā bija (CH, ES, SE, SK) vai nebija (AT, EE, FR, IE, IT, MT, PT, UK, NL, RO) prognozējušas ūdens trūkuma situācijas.

Komisija, gatavodamās ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas pārskatam, izskatīs vēl citas iespējas rīkot ar izpratnes veidošanu un izglītošanu saistītus pasākumus.

SECINĀJUMI

Ūdens izmantošanas efektivitāte un dabīgo ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāte apstākļos, kad ūdens resursi ir pakļauti ievērojamai slodzei, nozīmē, ka ir jānodrošina dabīgo ūdens resursu ilgtspēja kvalitātes un kvantitātes ziņā, lai, izmantojot kompleksu pieeju, varētu apmierināt cilvēku, dabas un ekonomikas vajadzības.

Šajā ziņojumā uzmanība ir koncentrēta uz turpmākās ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas stūrakmeņiem – efektīvu ūdens izmantošanu, labāku plānošanu un piemērotiem īstenošanas instrumentiem –, kas ir pamatelementi, lai izveidotu tādu ekonomiku, kurā racionāli tiek izmantoti ūdens resursi atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020”.

Ūdens trūkuma un sausuma novēršanas politikas nākamais pagrieziena punkts ir šīs politikas pārskats, ko publicēs 2012. gadā (Ūdens gadā) kā daļu no konceptuālā plāna par Eiropas ūdeņiem.

Nākošajos mēnešos Komisija koncentrēs uzmanību uz informācijas un datu nepilnību novēršanu un veiks ietekmes novērtējumu pārskata vajadzībām. Darbā palīdzēs upju baseinu apsaimniekošanas plānu novērtējuma rezultāti, ūdens neaizsargātības pret cilvēka radīto apdraudējumu modelēšana, dabīgo ūdensaiztures pasākumu izmaksu un ieguvumu analīze, EVA, KPC un Eurostat dati un gaidāmais paziņojums par ceļvedi virzībā uz resursus efektīvi izmantojošu ekonomiku.

[1] COM(2007) 414 galīgā redakcija, 18.7.2007.

[2] 13888/07, 2007. gada 15. oktobris, ENV 515, DEVGEN 182, AGRI 325.

[3] COM(2011) 21, 2011. gada 26. janvāris.

[4] COM(2008) 875 galīgā redakcija, 19.12.2008.

[5] COM(2010) 228 galīgā redakcija, 18.5.2010.

[6] 21 valsts (AT, BE, BG, CH, CY, CZ, DK, EE, ES, FR, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SE, SK un UK) atbildēja uz gada pārskata anketas jautājumiem (tā tika nosūtīta 27 dalībvalstīm, Norvēģijai un Šveicei).

[7] http://www.eea.europa.eu/soer/europe/water-resources-quantity-and-flows.

[8] Direktīva 2000/60/EK, OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.

[10] COM(2010) 672 galīgā redakcija, 18.11.2010.

[11] http://ec.europa.eu/environment/water/quantity/good_practices.htm#handbook.

[12] www.climwatadapt.eu.

[13] COM(2010) 700 galīgā redakcija, 19.10.2010.

[14] COM(2011) 17 galīgā redakcija, 2011. gada 26. janvāris.

[15] Komisijas faktu lapa Pārskats par KLP “veselības pārbaudi” un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

[16] http://www.geo.uio.no/edc/.

[17] www.eu-watch.org/ .

[18] www.circeproject.eu/ .