[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.12.2008

COM(2008) 847 galīgā redakcija

2008/0239 (COD)

Priekšlikumam EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. .../2008

(..), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II)

{Sec(2008)3021} {SEC(2008)3022}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA SATURS

1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Otrā Marco Polo programma nav pilnībā atbilstoša tās juridiskajā pamatā noteiktajiem mērķiem saistībā ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un satiksmes noslogojuma mazināšanu. Lai arī programma dod nozīmīgu ieguldījumu kravu novirzīšanā, rezultāti, kas iegūti pēc otrā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus otrajai Marco Polo programmai 2008. gadā, kā arī pirmās Marco Polo programmas ārējā novērtējuma rezultāti liecina, ka programma, visdrīzāk, nespēs sasniegt izvirzītos mērķus attiecībā uz satiksmes noslogojuma mazināšanu vai paredzētā starptautisko kravu autopārvadājumu kopējā pieauguma Eiropā ievērojamas daļas novirzīšanu, kā paredzēts programmas juridiskajā pamatā.

Pirmās Marco Polo programmas īstenošanā netiks sasniegts tās mērķis kravu novirzīšanā, kā liecina ārējais novērtējums, kurā aprēķināts, ka rezultātā novirzīti tiks 64 % kravu no paredzētā apjoma[1]. Šo attiecību mērķu sasniegšanā apstiprina atsaucības līmenis otrajam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus otrajai Marco Polo programmai, kas apliecina izteiktu samazinājumu kopējā piedāvājumu skaitā attiecībā uz kravu novirzīšanu. Turklāt jaunajiem darbību veidiem, kas ieviesti ar otro programmu, t.i., jūras maģistrāles un satiksmes noslogojuma mazināšana, nav saņemts pietiekams skaits priekšlikumu (tikai 9 % priekšlikumu 2007. gadā un 4 % − 2008. gadā).

Piedāvāto grozījumu mērķis ir palielināt programmas efektivitāti, kas izteikta mazinātā satiksmes noslogojuma vai no autotransporta novirzīto kravu tonnkilometros, lai sasniegtu mērķus, kas paredzēti juridiskajā pamatā. Īpašo pasākumu nolūks ir veicināt pieteikumu iesniegšanu finansējuma saņemšanai, palielinot mazo uzņēmumu, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu transporta uzņēmumu, piedalīšanos, pazeminot atbilstības sliekšņus, palielinot subsīdiju intensitāti un vienkāršojot programmas administratīvās procedūras.

Programmas novērtējums

Regulas 14. pantā ir noteikts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai novērtējuma ziņojumu par Marco Polo programmas sasniegtajiem rezultātiem laikposmā no 2003. gada līdz 2006. gadam. Ja šis ziņojums parāda, ka ir jāpielāgo Marco Polo II programma, Komisija attiecīgi iesniedz priekšlikumus.

Tāpēc 2007. gadā par programmu tika veikts neatkarīgs novērtējums[2]. Novērtējumā atklātie rezultāti liecina, ka

- tā ir piemērota stratēģija, lai sniegtu ieguldījumu efektīvā un ilgtspējīgā transporta sistēmā ar papildināmību attiecībā uz citām EK intervencēm;

- tās efektivitātei ceļu noslogojuma mazināšanā ir jāvelta lielāka nozīme, un tai jābūt uzskatāmākai;

- tai ir spēcīga līdzsvarojuma ietekme nozīmīgu uzņēmējdarbības ieguldījumu radīšanā. Katram plānotajam subsidētajam euro paredzētas attaisnotās izmaksas EUR 20 apmērā;

- sagaidāms, ka programmā tiks realizēta 30,6 miljardu tkm kravu novirzīšana, kas veido 64 % no paredzētā apjoma;

- pieejamais budžets ir izlietots tikai 73 % apmērā;

- ir paredzēts gūt ārēju labumu 650 miljonu euro apmērā sastrēgumu radīto, ar vidi, transporta drošumu saistīto un citu izmaksu samazinājuma izteiksmē;

- priekšlikumu novērtēšanas oficiālās darbības un procedūras, kas jāveic pirms līguma noslēgšanas, pretendenti uzskata par sarežģītām, nepārredzamām, kā arī par ļoti laikietilpīgām no sarunu sākšanas līdz līguma noslēgšanai;

- kontakti starp Komisiju un projektu saņēmējiem bija ļoti ierobežoti.

- Vērtētāji ir sagatavojuši šādus ieteikumus:

- pagarināt projektu maksimālo ilgumu;

- pazemināt sliekšņus iekšzemes ūdensceļu projektiem, kuru mērķis ir kravu novirzīšana;

- veicināt programmas uzskatāmību;

- padarīt uzskatāmāku ceļu noslogojuma mazināšanas aspektu priekšlikumu novērtēšanas posmā;

- sagatavot lietotājiem draudzīgas norādes, lai pretendenti un saņēmēji pilnībā izprastu noteikumus attiecībā uz pieteikšanos finansējuma saņemšanai un projektu vadību.

1.2. Vispārīgais konteksts

Marco Polo programma ir viens no instrumentiem satiksmes noslogojuma mazināšanai un ir saskaņotas ES transporta politikas stratēģijas daļa, kurā ir ietverta ārējo izmaksu internalizācija un citu tirgus instrumentu lietošana, lai atspoguļotu infrastruktūras izmantošanu.

Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskatā[3] ir aprēķinātas noslogojuma kopējās izmaksas 1 % apmērā no ES IKP un ar to saistītās vides izmaksas 1,1 % apmērā. Viens no ES transporta politikas instrumentiem šo izmaksu samazināšanā ir Marco Polo programma. Jo sekmīgāka būs programma, jo mazāka būs noslogotība un vides izmaksas.

Pirmās Marco Polo programmas ārējā novērtējumā ir aprēķināts, ka tās rezultātā no autotransporta novirzīti 64 % kravu no paredzētā apjoma tkm. Tādējādi, ja netiks veikta nekāda rīcība, samazinoties priekšlikumiem un sekmīgiem projektiem, ar otro Marco Polo programmu labākajā gadījumā tiks sasniegti rezultāti tādā pašā apmērā. Tas nozīmētu neīstenot mērķi attiecībā uz satiksmes noslogojuma mazināšanu vai paredzētā starptautisko kravu autopārvadājumu 60 %[4] lielā aprēķinātā pieauguma ievērojamas daļas novirzīšanu, kas absolūtā izteiksmē ir 20,5 miljardi tonnkilometru. Tas radīs negatīvas sekas autoceļu infrastruktūras papildu izmaksu, ceļu satiksmes negadījumu, pārslogotības, vietēja un globāla mēroga piesārņojuma, videi nodarīto kaitējumu izteiksmē, kā arī izraisīs piegādes ķēžu un loģistikas procesu nestabilitāti.

1.3. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Programmas pašreizējais juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības ( Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003.

1.4. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

ES transporta politikas mērķis ir iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā ES piedāvāt mobilitāti augstā līmenī, vienlaicīgi aizsargājot vidi pret transporta negatīvo ietekmi. To var panākt, pamatojoties uz plašu politikas instrumentu klāstu, lai panāktu kravu novirzīšanu uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem, optimizējot katru transporta veidu un cenšoties efektīvāk izmantot dažādus transporta veidus vai to apvienojumus; tam visam ir jāveicina optimāla un ilgtspējīga resursu izmantošana.

Šajā kontekstā pasākumus var iedalīt divos veidos:

- pasākumi ar mērķi paaugstināt visu transporta veidu konkurētspēju un efektivitāti attiecībā uz vidi, un jo īpaši to transporta veidu, kuri rada mazāku noslogotību un ir videi nekaitīgāki, konkrēti, kuģniecība, dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi;

- pasākumi ar mērķi paaugstināt visas transporta sistēmas jaudu un efektivitāti, izmantojot TEN-T (Eiropas Transporta tīkla) finansējumu, kohēzijas politikas fondus (Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu), kā arī dalībvalstu un privāto uzņēmumu ieguldījumus.

Iepriekšminēto pasākumu mērķis ir pakāpeniski sasniegt efektīvāku un videi nekaitīgāku kravu plūsmu sadali starp dažādiem transporta veidiem. Tomēr šo pasākumu īstenošana ilgs vairākus gadus, un Kopienas līmenī vienīgais pasākums, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu videi nekaitīgāku kravu plūsmu sadali starp dažādiem transporta veidiem, ir Marco Polo programma.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras (KJIA), kas vada programmu Komisijas vārdā, tīmekļa vietnē 2008. gada 4. aprīlī tika uzsākta sabiedriska apspriede. Paziņojums par šo publikāciju tika divreiz elektroniski nosūtīts vairāk nekā 1500 adresātu lielam sarakstam, tostarp nozares pārstāvjiem, kas iesaistīti Marco Polo projektu sagatavošanā un vadībā. Par apspriedi 2008. gada 28. aprīlī tika informēti Tuvsatiksmes kuģošanas kontaktpunktu un veicināšanas tīkla sanāksmes dalībnieki. Par apspriedi 2008. gada 23. maijā tika informēti Marco Polo komitejas sanāksmes dalībnieki.

No 2008. gada 4. aprīļa līdz 30. maijam notika ārēja apspriede. Tika uzdoti 13 precīzi formulēti jautājumi, kuru mērķis bija novērtēt viedokli par Komisijas ierosinātajiem grozījumiem. Turklāt anketā pēdējais atklātais jautājums bija paredzēts vispārējiem komentāriem. Kopā tika saņemtas 97 atbildes no 20 dalībvalstīm, kā arī Norvēģijas un Serbijas. No respondentiem tikai 12 % nebija iesaistījušies vai neplānoja iesaistīties Marco Polo programmā, tādēļ atsaucības pievienotā vērtība ir uzskatāma par augstu.

Dalībvalstu Marco Polo programmas komitejas divas gada sanāksmes ļāva pastāvīgi iesaistīties apspriedē.

2.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ietekmes novērtējums tika veikts “ Marco Polo programmas (2003.-2006.) novērtējuma” veidā, ko 2007. gada novembrī veica Ecorys . Otrais neatkarīgo ekspertu atzinumu avots bija Price Waterhouse Coopers izpētes starpziņojums par ietekmes novērtējumu attiecībā uz jauninājumu fonda izveidi iekšzemes ūdensceļu transporta nozarei, kurā ir ietverts otrās Marco Polo regulas grozījumu ietekmes novērtējums.

2.3. Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā secināts, ka juridiskā pamata mērķtiecīga pārskatīšana, īstenojot visus ierosinātos pasākumus, sniegs ievērojamu pievienoto vērtību, jo ar to tiks:

- uzlabota programmas efektivitāte mazinātā satiksmes noslogojuma vai novirzītās satiksmes tonnkilometru izteiksmē;

- panākts līdzsvarotāks kravu novirzīšanas un satiksmes noslogojuma mazināšanas sadalījums pa transporta un projektu veidiem;

- vienkāršots programmas juridiskais pamats un vadība, kas radīs administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu, un rezultātā piesaistīs vairāk uzņēmumu, tostarp mazākos uzņēmumus, kuriem pašlaik programmas noteikumi to sarežģītības dēļ nešķiet īstenojami vai tie vienkārši nav tam gatavi;

- panākta pozitīva ietekme, kas izpaudīsies ietekmes daudzdimensiju sadalē.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Ierosināto grozījumu nolūks ir ierobežota otrās Marco Polo programmas juridiskā pamata (Regula (EK) Nr. 1692/2006) pārskatīšana, lai palielinātu tās efektivitāti attiecībā uz satiksmes noslogojuma mazināšanas un kravu novirzīšanas mērķiem, kas mērāmi tonnkilometru izteiksmē. Piedāvāti četru veidu grozījumi. Pirmkārt, pasākumi, lai atvieglotu mazo uzņēmumu piedalīšanos; otrkārt, pasākumi, ar kuriem pazemina atbilstības sliekšņus, kas izteikti tonnkilometros; treškārt, finansēšanas intensitātes palielināšana un, ceturtkārt, programmas procedūru vienkāršošana.

3.2. Juridiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 71. panta 1. punktā un 80. panta 2. punktā ir noteikta Kopienas intervences sistēma uz dalībvalstu teritoriju vai no tās veiktajiem starptautiskajiem pārvadājumiem, kā arī pārvadājumiem, kas šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju.

3.3. Subsidiaritātes princips

Marco Polo programmas mērķis ir radīt ietekmi uz starptautiskajiem autopārvadājumiem. Tā kā kravu novirzīšanas mērķus pietiekami nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un programmas mērogu dēļ tas ir vieglāk izdarāms Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā.

3.4. Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo Kopienas intervence ir daudz mazāka salīdzinājumā ar tās radīto ietekmi. Pašreizējā maksimālā subsīdiju intensitāte ir EUR 1 par 500 no autotransporta novirzītiem kravu tonnkilometriem, kas šīs kravu novirzīšanas ārējo izmaksu ietaupīšanas izteiksmē vidēji veido EUR 9,15. Pat ar subsīdiju intensitātes izmaiņām līdz maksimumam EUR 2 apmērā tiek ievērots Kopienas intervences proporcionalitātes princips. Savukārt programmas īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka Marco Polo subsīdiju viens euro projektiem, kuru mērķis ir videi nekaitīgāka transporta sistēma, rada investīcijas apmēram EUR 20 apmērā.

3.5. Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Ar piedāvāto regulu tiek grozīta Regula (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības ( Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003.

2008/0239 (COD)

Priekšlikumam EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. .../2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu un 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[7],

tā kā:

(1) Komisijas paziņojumā "Eiropas dinamisma saglabāšana – Ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā – Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskats"[8] ir iezīmēts otrās Marco Polo programmas kā finansēšanas avota potenciāls pārvadātājiem, lai tiem uz pārslogotiem ceļiem piedāvātu izmantot citu transporta veidu alternatīvas. Tādējādi otrā Marco Polo programma ir pašreizējās transporta politikas pamatelements.

(2) Ja netiks veikta izšķiroša rīcība, paredzams, ka līdz 2013. gadam kopējais kravu autopārvadājumu apjoms Eiropā pieaugs par vairāk nekā 60 %. Paredzamais starptautisko kravu autopārvadājumu pieaugums Eiropas Savienībā laikposmā līdz 2013. gadam būs 20,5 miljardi tonnkilometru gadā, kas radīs negatīvas sekas autoceļu infrastruktūras papildu izmaksu, ceļu satiksmes negadījumu, pārslogotības, vietēja un globāla mēroga piesārņojuma, videi nodarītā kaitējuma izteiksmē, kā arī radīs piegādes ķēžu un loģistikas procesu nestabilitāti.

(3) Lai risinātu ar kravu autopārvadājumu pieaugumu saistīto problēmu, tuvsatiksmes kuģošana, dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi ir jāizmanto vēl vairāk nekā pašlaik, kā arī ir jāierosina turpmākas spēcīgas iniciatīvas attiecībā uz transporta un loģistikas nozari, lai veicinātu jaunas pieejas un tehnisku jauninājumu izmantošanu visos transporta veidos un to pārvaldībā.

(4) Saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulā (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības ( Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003[9], Komisijai ir jāveic Marco Polo II programmas novērtējums un vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikumi programmas koriģēšanai.

(5) Pirmās Marco Polo programmas ārējā novērtējumā tika aprēķināts, ka programma nesasniegs savus mērķus kravu novirzīšanā, un tika sniegti vairāki ieteikumi programmas efektivitātes uzlabošanai.

(6) Komisija veica ietekmes analīzi par pasākumiem, kas ieteikti ārējā novērtējumā, kā arī citiem pasākumiem, kuriem izvirzīts mērķis palielināt programmas efektivitāti. Šī analīze atklāja, ka ir vajadzīgi vairāki grozījumi Regulā (EK) Nr. 1692/2006, lai atvieglotu mazo uzņēmumu dalību, pazeminātu projektu atbilstības slieksni, palielinātu finansēšanas intensitāti un vienkāršotu programmas īstenošanu un administratīvās procedūras.

(7) Mazo uzņēmumu dalība programmā ir jāpalielina, ļaujot finansēšanai pieteikties atsevišķiem uzņēmumiem un pazeminot atbilstības sliekšņus priekšlikumiem, ko iesniedz iekšzemes ūdensceļu transporta uzņēmumi.

(8) Atbilstības sliekšņi finansēšanai iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāpazemina un jāizsaka novirzītajos tonnkilometros gadā, izņemot attiecībā uz kopīgu mācību rīcību. Turpmāk vairs nav vajadzīgs īpašs slieksnis, ko piemērot satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībai, un šā veida projektiem, kā arī katalizatora un jūras maģistrāļu projektiem ir noteikts minimālais projekta ilgums.

(9) Finansēšanas intensitāte ir jāpalielina, ieviešot definīciju jēdzienam “krava”, lai kravu novirzīšanas aprēķinos ietvertu transporta elementu, kā arī paredzot izņēmuma pagarinājumus maksimālajam projekta ilgumam saistībā ar to uzsākšanas kavējumiem. Ir jāatspoguļo finansēšanas intensitātes izmaiņas no EUR 1 uz EUR 2 atbilstoši I pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā izklāstītajai procedūrai.

(10) Lai vienkāršotu programmas īstenošu, ir jāsvītro Regulas (EK) Nr. 1692/2006 II pielikums par palīginfrastruktūras finansēšanas nosacījumiem. Turklāt jāsvītro komitoloģijas procedūra finansējamo projektu gada atlasei, un sīki izstrādātiem projektu atlases noteikumiem jābūt spēkā vairākus gadus.

(11) Ir jāizveido sīkāk izstrādāta saikne starp programmu un Eiropas transporta tīkla sistēmu saistībā ar jūras maģistrālēm un jāpaplašina vides apsvērumi, lai tajos ietvertu visas rīcību ārējās izmaksas.

(12) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1692/2006.

(13) Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētos pasākumus var piemērot maksimāli lietderīgi un ātri, šai regulai pēc tās pieņemšanas ir jāstājas spēkā pēc iespējas drīz,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1692/2006 groza šādi.

1. Regulas 2. pantā pievieno p) apakšpunktu:

““krava” kravu novirzīšanas aprēķinu nolūkā ir pārvadātās preces un transporta vienība, tostarp tās motorizētās daļas. Tukšas transporta vienības, ko pārvadā cita transporta vienība, kravu novirzīšanas aprēķinu nolūkā uzskatāmas par kravu.”

2. Ar šādu punktu aizstāj 4. panta 1. punktu:

“1. Rīcību pieteikumus iesniedz uzņēmumi, kas dibināti dalībvalstīs vai iesaistītajās valstīs, kā noteikts 3. panta 3. un 4. punktā.”

3. Regulas 5. pantu groza šādi.

a) Ar šādu apakšpunktu aizstāj 1. punkta b) apakšpunktu:

“jūras maģistrāļu rīcības; Eiropas Savienībā šādas rīcības atbilst jūras maģistrāļu prioritārā projekta pazīmēm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai[10];”

(b) Svītro 2. punkta otro teikumu.

4. Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz procedūrām rīcību pieteikumu iesniegšanai un atlasei pieņem uz visu programmas darbības laiku saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto kārtību.”

5. Regulas 7. pantā svītro otro teikumu.

6. Regulas 9. pantu groza šādi.

1. Pirmās daļas d) apakšpunktā vārdus “rīcību relatīvos ekoloģiskos ieguvumus” aizstāj ar “rīcību relatīvos ieguvumus ārējo izmaksu samazinājuma izteiksmē”.

2. Svītro otro daļu.

7. Regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“Līdz 2011. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai novērtējuma ziņojumu par Marco Polo programmas sasniegtajiem rezultātiem laikposmā no 2003. gada līdz 2009. gadam.”

8. Svītro 15. panta otrās daļas otro teikumu.

2. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1692/2006 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. Svītro Regulas (EK) Nr. 1692/2006 II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Finansēšanas noteikumi un prasības saskaņā ar 5. panta 2. punktu

1. Finansēšanas nosacījumi | a) katalizatora rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns; | a) jūras maģistrāļu rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns; | a) kravu novirzīšanas rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 36 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns; | a) satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība sasniegs savus mērķus, ilgākais, 60 mēnešu laikposmā un pēc tam būs dzīvotspējīga, kā paredz reālistisks uzņēmējdarbības plāns; | a) kopīgu mācību rīcība veicinās komerciālo pakalpojumu uzlabošanos tirgū, jo īpaši uz autoceļiem veicinot un/vai atvieglojot satiksmes noslogojuma mazināšanu vai kravu novirzīšanu uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļiem, tādējādi uzlabojot sadarbību un dalīšanos pieredzē ar prasmēm; tas notiks, ilgākais, 24 mēnešus; |

b) katalizatora rīcība Eiropas līmenī no loģistikas, tehnoloģijas, metožu, aprīkojuma, produktu, infrastruktūras vai sniegto pakalpojumu viedokļa ir jauninājums; | b) jūras maģistrāļu rīcība Eiropas līmenī no loģistikas, tehnoloģijas, metožu, aprīkojuma, produktu, infrastruktūras vai sniegto pakalpojumu viedokļa ir jauninājums; tiks ņemti vērā arī augstas kvalitātes pakalpojumi, vienkāršotas procedūras un pārbaudes, kas veicina drošību un drošības standartus, laba piekļuve ostām, efektīvi iekšzemes savienojumi, un elastīgi un efektīvi ostu pakalpojumi; | b) kravu novirzīšanas rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā; | b) satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība Eiropas līmenī un no ražošanas loģistikas integrēšanas transporta loģistikā viedokļa ir jauninājums; | b) rīcība ir jauninājums Eiropas līmenī; |

c) katalizatora rīcībai ir jārada faktiska, izmērojama un ilgtspējīga kravu novirzīšana no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem; | c) jūras maģistrāļu rīcības mērķis ir veicināt ļoti apjomīgus, biežus vairākveidu kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot tuvsatiksmes kuģošanu, attiecīgā gadījumā ietverot jauktus kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, vai apvienojot tuvsatiksmes kuģošanu ar citiem transporta veidiem, kad pārvadājumi pa autoceļiem ir cik iespējams īsi; būtu vēlams, lai rīcība ietvertu integrētus iekšzemes kravu pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot dzelzceļu un/vai iekšzemes ūdensceļus; | c) kravu novirzīšanas rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai; | c) satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcības mērķis ir sekmēt starptautisko kravu pārvadājumu efektivitāti Eiropas tirgū, nekavējot ekonomisko izaugsmi, bet galvenokārt cenšoties pārveidot ražošanas un/vai izplatīšanas procesus, tādējādi, nodrošinot īsākus attālumus, lielāku slodzes koeficientu, mazāk tukšgaitas, atkritumu plūsmu samazinājumu, apjoma un/vai svara samazinājumu vai jebkuru citu ietekmi, kas būtiski samazina kravu autopārvadājumu apjomu, bet negatīvi neietekmē ražošanas jaudu vai ražošanā nodarbināto skaitu; | c) rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā, līdz tādai pakāpei, kas ir pretrunā kopējām interesēm; |

d) katalizatora rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības; | d) jūras maģistrāļu rīcībai jārada faktiska, izmērojama un ilgtspējīga kravu novirzīšana, kas pārsniedz kravu autopārvadājumu apjoma paredzamo pieauguma koeficientu, kā rezultātā kravas no autoceļiem tiek novirzītas uz tuvsatiksmes kuģošanu, iekšzemes ūdensceļiem vai dzelzceļu; | d) ja rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras nav konsorcija daļa, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru. | d) kopīgu mācību rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības. |

e) katalizatora rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā; | e) jūras maģistrāļu rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības; | d) satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība ierosina reālistisku plānu, norādot konkrētos posmus mērķa sasniegšanai, kā arī vajadzību pēc Komisijas koordinējošas palīdzības; |

f) ja rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras nav konsorcija daļa, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru. | f) jūras maģistrāļu rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā; | e) satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība neradīs konkurences izkropļojumus attiecīgajos tirgos, jo īpaši konkurences izkropļojumus, kas ir pretrunā kopējām interesēm, tikai starp autotransportam alternatīviem transporta veidiem vai katrā atsevišķajā transporta veidā; |

g) ja jūras maģistrāļu rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras nav konsorcija daļa, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru. | f) ja satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcība prasa izmantot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kuras nav konsorcija daļa, pretendents iesniedz pierādījumus par pārredzamu, objektīvu un nediskriminējošu attiecīgo pakalpojumu izvēles procedūru. |

2. Finansēšanas intensitāte un apmērs | a) Kopienas finansiālā palīdzība katalizatora rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta kopējām attaisnotajām izmaksām. | a) Kopienas finansiālā palīdzība jūras maģistrāļu rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta kopējām attaisnotajām izmaksām. | a) Kopienas finansiālā palīdzība kravu novirzīšanas rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta kopējām attaisnotajām izmaksām. | a) Kopienas finansiālā palīdzība satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām nav lielāka par 35 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. Attaisnotās izmaksas attiecībā uz palīginfrastruktūru nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta kopējām attaisnotajām izmaksām. | a) Kopienas finansiālā palīdzība kopīgu mācību rīcībām nav lielāka par 50 % no kopējiem izdevumiem, kas vajadzīgi rīcības mērķu sasniegšanai un radušies rīcības rezultātā. Par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību tādā mērā, cik tie ir tieši saistīti ar rīcības īstenošanu. |

Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā. | Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā. | Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā. | Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību, ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. Dalība kustamo aktīvu izmaksās ir atkarīga no pienākuma palīdzības sniegšanas laikā izmantot šos aktīvus galvenokārt konkrētajai rīcībai, kā noteikts subsīdiju nolīgumā. | Par izdevumiem, kas radušies pieteikuma iesniegšanas dienā vai pēc tās saskaņā ar atlases procedūru, ir tiesības saņemt Kopienas finansiālo palīdzību ar noteikumu, ka ir saņemts Kopienas finansējuma galīgais apstiprinājums. |

b) Kopienas finansiālo palīdzību satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām nedrīkst izmantot, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai vai ražošanai, kam nav tieša sakara ar pārvadājumiem vai izplatīšanu. |

b) Kopienas finansiālā palīdzība, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz tonnkilometriem, kas novirzīti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, ir sākotnēji noteikta EUR 2 apmērā par katriem 500 tonnkilometriem kravu, kas novirzītas no autopārvadājumiem. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no projekta kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma. | b) Kopienas finansiālā palīdzība, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz tonnkilometriem, kas novirzīti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, ir sākotnēji noteikta EUR 2 apmērā par katriem 500 tonnkilometriem kravu, kas novirzītas no autopārvadājumiem. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no projekta kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma. | b) Kopienas finansiālā palīdzība, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz tonnkilometriem, kas novirzīti no autopārvadājumiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, ir sākotnēji noteikta EUR 2 apmērā par katriem 500 tonnkilometriem kravu, kas novirzītas no autopārvadājumiem. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no projekta kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma. | c) Kopienas finansiālā palīdzība sākotnēji ir noteikta EUR 2 apmērā par katru noslogojuma mazināšanu par 500 tonnkilometriem vai 25 autokilometriem kravu autopārvadājumu. Šī sākotnējā summa var tikt precizēta, jo īpaši atkarībā no projekta kvalitātes vai videi reāli iegūtā labuma. |

c) saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu. | c) saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu. | c) saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu. | d) saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā var laiku pa laikam pārskatīt pozīcijas, uz kurām balstās aprēķins, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgot Kopienas finansiālās palīdzības apjomu. |

3. Subsīdiju nolīguma forma un darbības ilgums | Kopienas finansiālo palīdzību katalizatora rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts 6 mēnešus ilgs pagarinājums. | Kopienas finansiālo palīdzību jūras maģistrāļu rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts 6 mēnešus ilgs pagarinājums. | Kopienas finansiālo palīdzību kravu novirzīšanas rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 38 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts 6 mēnešus ilgs pagarinājums. | Kopienas finansiālo palīdzību satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 62 mēneši, bet minimālais ir 36 mēneši. Ārkārtēju īstenošanas kavējumu gadījumā, kurus saņēmējs ir pienācīgi pamatojis, izņēmuma kārtā var tikt piešķirts 6 mēnešus ilgs pagarinājums. | Kopienas finansiālo palīdzību kopīgu mācību rīcībām piešķir, pamatojoties uz subsīdiju nolīgumiem ar atbilstīgiem pārvaldes un monitoringa noteikumiem. Parasti maksimālais šo līgumu darbības laiks ir 26 mēneši, ko pēc saņēmēja lūguma var pagarināt sākotnējā budžeta ietvaros uz papildu 26 mēnešu laikposmu, ja pirmajos 12 darbības mēnešos ir iegūti pozitīvi rezultāti. |

Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu, vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu, laikposma beigām. | Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu, vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu, laikposma beigām. | Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 38 mēnešu, vai izņēmuma gadījumā 44 mēnešu, laikposma beigām. | Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 62 mēnešu, vai izņēmuma gadījumā 68 mēnešu, laikposma beigām. | Kopienas finansiālā palīdzība nav atjaunojama pēc noteiktā maksimālā 52 mēnešu laikposma beigām. |

4. Līguma vērtības slieksnis | Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai katalizatora rīcībai ir 30 miljoni tkm vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu vai mazinātā satiksmes noslogojuma izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku. | Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai jūras maģistrāļu rīcībai ir 250 miljoni tkm vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku. | Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai kravu novirzīšanas rīcībai ir 80 miljoni tkm vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku. Kravu novirzīšanas rīcībām ar mērķi novirzīt kravas uz iekšzemes ūdensceļiem paredzēts īpašs slieksnis 17 miljonu tkm vai to tilpuma ekvivalents novirzīto kravu izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku. | Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcībai ir 80 miljoni tkm vai 4 miljoni autokilometru mazinātā kravas satiksmes noslogojuma izteiksmē gadā, un šis slieksnis īstenojams visu subsīdiju nolīguma darbības laiku. | Paredzamais minimālais subsīdiju slieksnis katrai kopīgu mācību rīcībai ir EUR 250 000. |

5. Izplatīšana | Izplata katalizatora rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus. | Izplata jūras maģistrāļu rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus. | Īpašas izplatīšanas darbības kravu novirzīšanas rīcībām nav paredzētas. | Izplata satiksmes noslogojuma mazināšanas rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus. | Izplata kopīgu mācību rīcību rezultātus un metodes un sekmē paraugprakses apmaiņu, kā paredzēts izplatīšanas plānā, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus. |

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības ( Marco Polo II)

ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības

06: Enerģētika un transports

06 02: Iekšzemes, gaisa un jūras transports

06 01: Politikas jomas "Enerģētika un transports" administratīvie izdevumi

BUDŽETA POZĪCIJAS

06 01 04 01: Programma Marco Polo II – Administratīvās pārvaldības izdevumi

06 01 04 32: Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra – Subsīdija no Marco Polo II programmas līdzekļiem

06 02 06: Programma Marco Polo II

Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Sākums: 2010. gads beigas: 2015. gads

Budžeta informācija

06 01 04 01 | Fakult. | Nedif. | NĒ | JĀ | JĀ | 1a |

06 01 04 32 | Fakult. | Nedif. | NĒ | JĀ | JĀ | 1a |

06 02 06 | Fakult. | Dif. | NĒ | JĀ | JĀ | 1a |

RESURSU KOPSAVILKUMS

Finanšu resursi

Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. | Kopā |

Darbības izdevumi[11] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 62,275 | 64,200 | 68,100 | 71,100 | 265,675[12] |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 24,910 | 31,908 | 43,001 | 63,563 | 102,293 | 265,675 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[13] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 1,725 | 1,800 | 1,900 | 1,900 | 1,392 | 1,421 | 10,138 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 64,000 | 66,000 | 70,000 | 73,000 | 1,392 | 1,421 | 275,813 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 1,725 | 26,710 | 33,808 | 44,901 | 64,955 | 103,714 | 275,813 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[14] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 1,902 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e |

Kopējās orientējošās izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 64,317 | 66,317 | 70,317 | 73,317 | 1,709 | 1,738 | 277,715 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 2,042 | 27,027 | 34,125 | 45,218 | 65,272 | 104,031 | 277,715 |

Saderība ar finanšu plānojumu

Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

Cilvēkresursi , izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi |

Kopā — cilvēkresursi | 2,6 | 2,6 | 2,6 | 2,6 | 2,6 | 2,6 |

RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Ar pirmās Marco Polo programmas īstenošanu netiks sasniegts tās mērķis kravu novirzīšanā, kā liecina ārējais novērtējums, kurā aprēķināts, ka rezultātā īstenoti tiks 64 % no kravu novirzīšanas mērķa[15]. Šo situāciju apstiprina atsaucības līmenis otrajam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus otrajai Marco Polo programmai, kas apliecina izteiktu samazinājumu kopējā priekšlikumu skaitā attiecībā uz kravu novirzīšanu. Turklāt jaunie rīcības veidi, kas ieviesti ar otro programmu, t.i., jūras maģistrāles un satiksmes noslogojuma mazināšana, nav piesaistījuši pietiekamu skaitu priekšlikumu (tikai 9 % priekšlikumu 2007. gadā un 4 % 2008. gadā).

Jau ir veikti divi pasākumi, lai uzlabotu programmas rezultātus, sakarā ar kuriem nebija vajadzīgs izdarīt nekādas izmaiņas regulā. Pirmkārt, programmas vadība tika uzticēta izpildaģentūrai, kas specializējusies projektu vadībā, un, otrkārt, ar mērķi piesaistīt vairāk projektu tika divkāršota projektu finansēšanas intensitāte no EUR 1 uz EUR 2 par 500 novirzītās kravas vai mazinātā satiksmes noslogojuma tkm.

Tomēr ar šiem pasākumiem nepietiks, un tika ierosināta programmas mērķtiecīga pārskatīšana, lai panāktu šādus rezultātus:

- turpmāka programmas efektivitātes palielināšanās,

- līdzsvarotāks Kopienas atbalsta sadalījums starp projektu veidiem,

- programmas juridiskā pamata un vadības būtiska vienkāršošana,

- administratīvo izmaksu ievērojams samazinājums programmas vadībai,

- pozitīva ietekme ieguvumu veidā attiecībā uz nomaļiem reģioniem un trešām valstīm.

Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Kā norādīts ārējā novērtējuma ziņojumā, Marco Polo programma ir piemērota stratēģija, lai sniegtu ieguldījumu efektīvā un ilgtspējīgā transporta sistēmā. Šī programma papildina arī citus EK intervences variantus, jo īpaši TEN-T tīkla mērķfinansējumu.

Ierosināto pasākumu mērķis stiprinās jau esošo programmas mērķu atbilstību citām ES politikas jomām.

Lai novērstu tādu negatīvu ietekmi uz mobilitāti kā ievērojamu kravas transporta pieaugumu nākamajos gados, Baltās grāmatas par kopējo transporta politiku 2006. gada jūnija termiņa vidusposma pārskatā citu pasākumu starpā tiek piedāvāts turpināt politiku kravu novirzīšanai uz mazāku piesārņojumu izraisošiem un energoefektīvākiem transporta veidiem.

Kravu novirzīšana un komodalitāte ir divi pašreizējie ES transporta politikas mērķi, kas to ir izvirzījuši kā galveno Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai. Transporta politikas mērķu kopums, kurā iekļauta arī kravu novirzīšana, savā raksturā ir ilgāka termiņa mērķi, kuri paredz ekonomiskās izaugsmes, sociālās labklājības un vides aizsardzības saskaņošanu visās politikas izvēlēs.

Kā norādīts Baltās grāmatas par transportu termiņa vidusposma pārskatā, papildus pastāvīgām pārdomām par iespējamiem nākotnē veicamiem politikas pasākumiem ES autotransporta sistēmas pārslogotības un visas transporta sistēmas vides efektivitātes jautājumi tiek tieši risināti, izmantojot dažādus pasākumus, kurus jau īsteno vai kuri tiks īstenoti tuvākajā nākotnē.

Dalībvalstu līmenī tādas valstu programmas kā Ecobonus Itālijā risina to pašu jautājumu, tikai valsts līmenī un ierobežotā laikposmā. Jebkurā gadījumā ar Marco Polo regulu tiek noteikta Kopienas palīdzības maksimālā robeža, kurā ņemts vērā valsts atbalsts līgumā minētajiem transporta savienojumiem.

Iepriekš minēto pasākumu mērķis ir pakāpeniski panākt efektīvāku un videi nekaitīgāku kravu plūsmu sadalījumu dažādiem transporta veidiem; bet to īstenošana ilgs vairākus gadus, un vienīgā rīcība Kopienas līmenī, kuras mērķis ir īsā laikposmā veicināt pārslogotības samazināšanos, ir Marco Polo programma.

Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Sešu gadu laikposmam (2010.-2013. gadam) ir paredzēts 131 rezultāts, vidēji 36 intervences no 120 ikgadēji iesniegtajiem priekšlikumiem. Tas nozīmē, ka veiksmīgs būs vidēji viens no trīs priekšlikumiem, tādējādi ir būtiski saņemt priekšlikumus no labākajiem tirgus dalībniekiem (skatīt Marco Polo iepriekšējā ziņojuma 7. nodaļu “Apspriešanās ar ieinteresētajām personām”). Vidējā finansiālās palīdzības intensitāte uz vienu rezultātu ir apmēram 1,8 miljoni euro. Aprēķināts, ka mazinātā satiksmes noslogojuma vai no autotransporta novirzīto kravu tonnkilometru skaits laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam kopā būs 60 miljardi tkm jeb 15 miljardi tkm gadā.

Īstenošanas metode

Centralizēta vadība: deleģēta Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūrai (KJIA)

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Uzraudzības sistēma

Subsīdiju piešķiršanas pamatā būs Eiropas Kopienu standarta mērķfinansējuma līgums. Šā līguma dažādi uzraudzības, informācijas un revīzijas noteikumi būs spēkā pilnībā.

Šajos projektos būs cieši iesaistīts KJIA personāls. Atkarībā no projekta īpašām iezīmēm konkrētā projekta darba plānā un budžetā tiks iekļauti tā rezultātu izplatīšanas vai uzraudzības papildu pasākumi.

Novērtēšana

Tika veikts Marco Polo II programmas ārējais novērtējums. Novērtējuma ziņojums ir pieejams Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta (DG TREN) tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/dgs/energy_transport/evaluation/activites/reports_en.htm

Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Laikposmā no 2003. līdz 2009. gadam gūto Marco Polo programmas rezultātu novērtēšana notiks 2011. gadā.

KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Tā kā attiecībā uz visām rīcībām ir paredzēti standarta mērķfinansējuma līgumi, uz tiem attieksies parasti piemērojamie krāpšanas apkarošanas pasākumi.

Rezultāti būs skaidri uzskatāmi un izmērāmi visiem rīcību veidiem. Subsīdiju veidi būs vienkārši: izdevumiem ieguldījumos, no darbības izrietošajām izmaksām. Šos posteņus var rūpīgi pārbaudīt, turklāt PACT un Marco Polo I projektos ir iegūti pietiekami materiāli un zināšanas, lai veiktu uz informāciju balstītu krāpšanas riska novērtējumu.

Visu projektu raksturīga iezīme būs apmeklējumi uz vietas.

ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

(Mērķi, darbības un rezultāti) | Rezultāta veids | Vidējās izmaksas | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. | KOPĀ |

2010. | 2011. | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[17] (XX 01 01) | A*/AD | 1,6 | 1,6 | 1,6 | 1,6 | 1,6 | 1,6 |

B*, C*/AST | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

Personāls, ko finansē[18] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[19] atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 2,6 | 2,6 | 2,6 | 2,6 | 2,6 | 2,6 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Programmas noteikšana un koordinācija

Politiskā atgriezeniskā saite ar Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūru

Pieņemt gada darba programmas, kas ir finansēšanas lēmumi

Pārstāvēt Komisiju Programmas komitejā un iesniegt tai pasākumus, kas veicami komitoloģijas procedūras gadījumā

Organizēt starpdienestu apspriedes Komisijā

Stratēģiskie novērtējumi un stratēģiskie piedāvājumu konkursi

Darbības, kas saistītas ar izpildāmu atgūšanas lēmumu ierosināšanu un pieņemšanu

8.2.3 Cilvēkresursu plānošana (štatā)

Amati pašlaik iedalīti programmas vadībai

8.2.4 Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (06 01 04 32 – Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra – Marco Polo II subsīdija)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | 0,225 | 0,225 | 0,225 | 0,225 | 900 |

— iekšējais (intra muros) |

— ārējais (extra muros) — IT uzturēšana |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 1,725 | 1,800 | 1,900 | 1,900 | 1,392 | 1,421 | 10,138 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 | 0,317 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

2010. gads un turpmākie gadi: 2,6 ierēdņi ( EUR 122 000/ierēdnis/gadā)

[1] 12 miljardi tkm gadā MP I .

[2] Veica Ecorys . http://ec.europa.eu/dgs/energy_transport/evaluation/activites/reports_en.htm.

[3] COM(2006) 314 galīgā redakcija.

[4] PRIMES modelis, kas iekļauts Komisijas ziņojumā “Eiropas enerģētikas un transporta attīstības tendences līdz 2030. gadam”.

[5] OV.

[6] OV...

[7] OV...

[8] COM(2006) 314 galīgā redakcija.

[9] OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.

[10] OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.

[11] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[12] Līdzekļi 20 miljonu euro apmērā var tikt pievienoti laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam, lai atjaunotu līdzekļu apjomu, kas netika izlietoti 2008. gadā un 2008. gadā tika nodoti citai programmai.

[13] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[14] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[15] 12 miljardi tkm gadā MP I.

[16] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[17] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[18] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[19] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[20] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

52008PC0847