[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.11.2008

COM(2008) 720 galīgā redakcija

2007/0249 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi

(iesniegusi Komisija saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu)

2007/0249 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. PROCEDūRAS POSMI

Priekšlikumu COM(2007)699 (galīgā redakcija) Komisija pieņēma 2007. gada 13. novembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei 2007. gada 15. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savu atzinumu par Komisijas priekšlikumu pieņēma 2008. gada 29. maijā.

Reģionu komiteja savu atzinumu par Komisijas priekšlikumu pieņēma 2008. gada 18. jūnijā.

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā 2008. gada 24. septembrī pieņēma 164 grozījumus.

2. PRIEKšLIKUMA MēRķIS

Priekšlikums izveidot Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi ir daļa no Komisijas ierosinātā ES elektronisko sakaru regulējuma ar mērķi vienkāršot un uzlabot regulējuma kvalitāti, pilnveidot vienoto tirgu un nodrošināt, ka patērētāji var pilnvērtīgi izmantot priekšrocības, ko sniedz dinamisks sakaru tirgus, kurā arvien mazāk jūtamas ģeogrāfiskās robežas.

Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot specializētu un neatkarīgu ekspertu struktūru, kas palīdzētu Komisijai un valsts regulatīvajām iestādēm īstenot ES elektronisko sakaru regulējumu.

Regulatīvos uzdevumus, ko valstu līmenī veic regulatīvās iestādes, šī iestāde papildinātu Eiropas līmenī, konkrēti, nodrošinot regulējumu valsts regulatoru sadarbībai, uzraugot regulējumu tirgus noteikšanai, analīzei un tiesiskās aizsardzības pasākumu īstenošanai, nosakot starpvalstu tirgus, dodot padomus par radiofrekvenču saskaņošanu, lemjot par numerācijas pārvaldību un dodot padomu par numuru saglabāšanu, dodot padomus par tīklu un informācijas drošību un veicot vispārīgas informācijas sniegšanas un padomu došanas funkcijas elektronisko sakaru jomā.

3. GROZīTā PRIEKšLIKUMA MēRķIS

Ar grozīto priekšlikumu sākotnējais priekšlikums vairākos punktos tiek pielāgots saskaņā ar Eiropas Parlamenta ierosinājumiem.

4. KONSTATēJUMI ATTIECīBā UZ EIROPAS PARLAMENTA PIEņEMTAJIEM GROZīJUMIEM

4.1. Komisijas pieņemtie grozījumi

Komisija var pieņemt grozījumu Nr. 6, 8, 9, 10, 11, 14, 15, 17, 20, 21, 23, 25, 26, 27, 28, 29, 30, 31, 32, 33, 34, 35, 36, 42, 43, 44, 47, 48, 50, 54, 57, 59, 60, 62, 65, 66, 68, 69, 73, 77, 78, 79, 85, 87, 89, 91, 92, 94, 97, 98, 100, 101, 103, 104, 105, 106, 115, 117, 120, 125, 133, 136, 140, 141, 143, 144, 145, 146, 147, 149, 152, 153, 156, 163 un 166.

4.2. Grozījumi, kurus Komisija pieņem daļēji vai ar nosacījumu, ka tiek grozīta teksta redakcija

Grozījums Nr. 12, 22, 49, 53, 61, 63, 70, 81, 83, 88, 99, 102, 107, 108, 109, 110, 111, 114, 116, 118, 119, 121, 122, 123, 124, 129, 130, 131, 159, 160, 161 un 168.

Komisija principā var piekrist tam, ka veidojamā struktūra atšķirtos no sākotnēji ierosinātās EEST iestādes, un līdz ar to piekrīt visiem grozījumiem attiecībā uz nosaukuma maiņu. Komisija ierosina izveidot Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju (turpmāk tekstā — „Organizācija”).

– Grozījums Nr. 12

Komisija piekrīt, ka tiek izveidota jauna struktūra ar nosaukumu „Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija”, un iekļauj jaunu tekstu, ar ko tiek uzsvērta valsts regulatīvo iestāžu sadarbības pastiprināšanas nozīme. Komisija piekrīt frāzes „(turpmāk tekstā — „VRI”)” iekļaušanai pirmā teikuma beigās.

12. apsvērums:

„Tādēļ jāstiprina valsts regulatīvo iestāžu sadarbība Eiropas Savienības līmenī, jāizveido jauna struktūra — BERT. BERT izveidojot jaunu organizāciju — Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju (turpmāk tekstā — „Organizācija”), kas, palīdzot Komisijai un valsts regulatīvajām iestādēm (turpmāk tekstā — „ VRI ”), sekmētu iekšējā tirgus izveidošanu. Tā darbotos kā references centrs un baudītu uzticību, jo būtu neatkarīgas, sniegtu kvalitatīvus padomus un izplatītu kvalitatīvu informāciju, tā s procedūras un darbības metodes būtu pārskatāmas, un tātas būtu neatlaidīgas uzticēto uzdevumu izpildē.”

– Grozījums Nr. 22

Komisija var piekrist šim jaunajam apsvērumam. Tomēr, lai gan dažiem tirgiem jau pēc to būtības var būt pārrobežu tirgu iezīmes, Komisija līdz šim nav atzinusi globāla telekomunikāciju tirgus pastāvēšanu (pretēji Eiropas Parlamenta ierosinājumā apgalvotajam). Turklāt Organizācijas lomai drīzāk būtu jābūt tādai, ka tā palīdz izstrādāt kopēju reglamentējošu pieeju. Visbeidzot, termins „globālie telekomunikāciju pakalpojumi”, kas nekur tiesiskajā regulējumā nav definēts, ir jāaizstāj ar terminu „pārrobežu uzņēmumu pakalpojumi”.

22.a apsvērums (jauns):

„Pārrobežu uzņēmumu pakalpojumi ir atsevišķs gadījums, kad būtu jāsaskaņo atļauju piešķiršanas nosacījumi . Ir vispāratzīts, ka šādi pakalpojumi, kurus veido uzņēmējdarbības datu un balss pakalpojumu pārvaldība daudznacionāliem uzņēmumiem, kuri ir izvietoti dažādās valstīs, pēc būtības ir pārrobežu un tiek sniegti visā Eiropā. BERT [Organizācijai] ir jāizstrādā jāpalīdz izstrādāt kopēja u reglamentējoša u pieeja u , lai integrēti un nepārtraukti pakalpojumi sniegtu saimniecisku labumu visiem Eiropas reģioniem. ”

– Grozījums Nr. 49

Komisija var piekrist tam, ka tiek iekļauta jauna daļa, ar ko tiek uzlabots Komisijas priekšlikums, precizējot Organizācijas lomu attiecībās ar valsts regulatīvajām iestādēm, un ierosināts Organizācijas lomu aprakstīt, minot organizatorisko atbalstu. Taču teikums „BERT pieņem kopējās nostājas un piezīmes.” ir jāsvītro, jo tas ir lieks, un tā jēga jau ir iekļauta priekšlikuma 3. pantā.

1. panta 3. punkts:

„ BERT [Organizācija] veic uzdevumus, sadarbojoties ar VRI un Komisiju.

BERT [Organizācija] kalpo kā iestāde informācijas apmaiņai un vienotu lēmumu pieņemšanai starp VRI. BERT [Organizācija] nodrošina organizatorisk u o pamatu atbalstu VRI lēmumu pieņemšanai. BERT pieņem kopējās nostājas un piezīmes. Turklāt BERT [Organizācija] konsultē Komisiju un palīdz VRI visos jautājumos, kuri saskaņā ar pamatdirektīvu un īpašajām direktīvām attiecas uz VRI piešķirto uzdevumu darbības jomu. ”

– Grozījums Nr. 53

Komisija pozitīvi vērtē ideju paskaidrot Organizācijas lomu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas konsekvences veicināšanā. Tomēr, ja vispārējo tendenču uzraudzība regulas 21. panta nozīmē ir pieņemama, tad īstenošanas uzraudzība ir Komisijas uzdevums, tāpēc tā iekļaušana nav pieņemama. Turklāt vārdi „kopējo nostāju” jāaizstāj ar „kopējās pieejas”, jo pirmais termins ir ar savu nostiprinātu nozīmi Kopienas un ES tiesībās.

3. panta aa) apakšpunkts (jauns):

„ izstrādā kopēj o ās nostāju pieejas , pamatnostādnes un paraugpraksi reglamentējošu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai valsts līmenī un uzrauga to īstenošanu visās dalībvalstīs ; ”

– Grozījums Nr. 61

Grozījumā ir uzsvērts būtisks Organizācijas darba aspekts pārrobežu pakalpojumu jomā. Tomēr noteikuma redakcija nedaudz jāmaina, īpaši, lai izvairītos no termina „globālie telekomunikāciju pakalpojumi”, kurš nav definēts tiesiskajā regulējumā un ir neskaidrs. Turklāt noteikumus, kuri attiecas uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, būtu piemērotāk saukt par „kopējiem noteikumiem”. Visbeidzot, vārdi „kopējās nostājas” jāaizstāj ar „kopējās pieejas”, jo pirmais termins ir ar savu iedibinātu nozīmi Kopienas un ES tiesībās.

3. panta ia) apakšpunkts (jauns):

„ izstrādā kopējās nostājas pieejas par pārrobežu jautājumiem, kas attiecas uz visu Eiropu, piemēram, par globālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, lai uzlabotu regulējuma atbilstību un veicinātu vienota Viseiropas tirgus izveidošanu un kopīgu noteikumu pieņemšanu , kas piemērojami visā Eiropā . ”

– Grozījums Nr. 63

Komisija var piekrist dažām korekcijām pirmajā teikumā, taču uzskata, ka būtu nesamērīgi uzlikt Komisijai pienākumu apspriesties ar Organizāciju.Komisija atbalsta pēdējā teikuma iekļaušanu, jo Eiropas Parlamentam sniegtā palīdzība, īpaši likumdošanas procesā, varētu uzlabot procesu un attiecīgā tiesību akta kvalitāti.

4. panta 2. punkts:

„ Lai sekmētu pamatdirektīvas un īpašo direktīvu noteikumu saskaņotu piemērošanu, Komisija var pras a īt palīdzību BERT [Organizācijai] arī nolūkā sagatavot ieteikumus vai lēmumus, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantu. Eiropas Parlaments arī var prasīt šādu palīdzību no BERT [Organizācijas] , kāda tam ir pamatoti nepieciešama saistībā ar ikvienu jautājumu atbilstīgi Līguma 193. pantam vai tiesību aktu BERT [Organizācijas] darbības jomā. ”

– Grozījums Nr. 70

Komisija var piekrist šim grozījumam, kas skatāms kopsakarā ar jauno 3. panta ia) apakšpunktu par pārrobežu pakalpojumu veicināšanu. Tomēr šā noteikuma redakcija nedaudz jāmaina — noteikumus, kuri attiecas uz pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, būtu piemērotāk dēvēt par „kopējiem noteikumiem”, un „globālo telekomunikāciju pakalpojumu” sniedzējus dēvēt par „pārrobežu pakalpojumu” sniedzējiem.

4. panta 3. punkta pa) apakšpunkts (jauns):

„ pasākumi, lai nodrošinātu kopēju Viseiropas noteikumu un prasību izstrādāšanu attiecībā uz globālo telekomunikāciju pārrobežu uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem. ”

– Grozījums Nr. 81

Komisija var piekrist domai, ka Organizācija konsultē Komisiju un cieši sadarbojas ar RSPG tā kompetencē ietilpstošos jautājumos par spektru. Tomēr tā nepiekrīt tam, ka Organizācija sniegtu konsultācijas RSPG un RSK, jo konsultāciju sniegšana padomdevēju grupai un komitejai nebūtu iederīga. Komisija var piekrist svītrojumam attiecībā uz pētījumiem un analīzi un frāzes „attiecīgos gadījumos .. attiecas uz” iekļaušanai, pieņemot, ka jaunajai struktūrai būs mazāka loma frekvenču spektra jautājumos.

10. panta 1. punkts:

„Pēc pieprasījuma BERT [Organizācija] attiecīgos gadījumos sniedz padomu Komisijai un cieši sadarbojas ar , Radiofrekvenču spektra politikas grup ai u (turpmāk tekstā „RSPG”) un Radiofrekvenču spektra komitejai (turpmāk tekstā "RSK") saistībā ar tiem BERT [Organizācijas] darbības jautājumiem, kuri attiecas uz radiofrekvenču izmantošanu elektroniskajiem sakariem Kopienā. Pēc vajadzības BERT cieši sadarbojas ar RSPG un RSK. ”

– Grozījums Nr. 83

Komisija var piekrist tam, ka Organizācija varētu sniegt padomu saistībā ar Komisijas publicētajiem ziņojumiem, bet noraida RSPG un RSK minēšanu, jo RSPG un RSK negatavo ziņojumus. „Ikvienas citas atbildīgās struktūras” minēšanai nevar piekrist, jo tas ir pārāk vispārīgi.

10. panta 4. punkts:

„ BERT [Organizācija] attiecīgā gadījumā sniedz padomu saistībā ar Komisijas , RSPG, RSK vai ikvienas citas atbildīgās struktūras publicētajiem ziņojumiem par paredzamajām tendencēm frekvenču jomā elektronisko sakaru nozarē un politikā, kuros norāda iespējamās vajadzības un gaidāmos uzdevumus.”

– Grozījums Nr. 88

Komisija var piekrist pirmā teikuma pirmās daļas redakcijas izmaiņām, bet nepiekrīt tam, ka Organizācijai tiktu pieprasīts konsultēt padomdevēju grupu (RSPG) un komiteju (RSK). Komisija uzskata, ka vēl ir jāprecizē Organizācijas loma kopīgajā atlases procedūrā attiecībā uz spektra/numuru izmantošanas tiesībām.

13. panta pirmā daļa:

„ Komisija var pieprasīt BERT [Organizācijai] sniegt Komisijai , RSPG vai RSK atzinumu par tādu izmantošanas tiesību atsaukšanu, kas piešķirtas kopīgajās procedūrās, kuras paredzētas atbilstīgi Direktīvas 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva) 6.b pantam.”

– Grozījums Nr. 99

Komisija var piekrist svītrojumam attiecībā uz spektra reģistra pārvaldību, pieņemot, ka jaunajai struktūrai būs mazāka loma spektra jautājumos. Tomēr Komisija nevar piekrist tam, ka tiek svītrota norāde uz viesabonēšanas cenu datubāzes pārvaldību. Viesabonēšanas regula ir daļa no kopējā tiesiskā regulējuma, un Organizācijas mērķis ir palīdzēt Komisijai un VRI īstenot šo regulējumu. Organizācija būtu īpaši piemērota šā uzdevuma veikšanai. Ar minēto svītrojumu Komisijai, VRI un patērētājiem tiktu liegta pieeja ērti lietojamam instrumentam, kas palīdzētu īstenot tiesisko regulējumu viesabonēšanas jomā.

20. pants:

„ Frekvenču spektra izmantošanas reģistra Mobilo sakaru viesabonēšanas cenu datubāzes pārvaldība

1. [Organizācija] atbild par tādas Kopienā ceļojošiem mobilo sakaru operatora klientiem paredzētās balss un datu pakalpojumu cenu datubāzes pārvaldību un publicēšanu, kurā attiecīgā gadījumā ir arī informācija par konkrētām viesabonēšanas zvanu izdarīšanas un saņemšanas izmaksām Kopienas visattālākajos reģionos. Tas pārrauga šādu cenu tendences un publicē gada ziņojumu. ”

– Grozījums Nr. 102

Komisija var piekrist pirmās frāzes iekļaušanai pirmajā teikumā un pēdējā teikuma pievienošanai. Komisija nevar piekrist frāzes „saistībā ar gada ziņojumu publicēšanu” pārcelšanai un uzskata, ka tā būtu jāatstāj tur, kur ierosināts sākotnējā priekšlikumā.

21. panta 3. punkts:

„ Komisija var pieprasīt BERT [Organizācijai] saistībā ar gada ziņojuma publicēšanu sniegt atzinumu par pasākumiem, ko varētu veikt, lai atrisinātu problēmas, kuras norādītas, novērtējot 1. punktā minētos jautājumus , saistībā ar gada ziņojuma publicēšanu . Šo atzinumu iesniedz Eiropas Parlamentam. ”

– Grozījums Nr. 107

Komisija var piekrist d), e) un f) apakšpunkta svītrošanai, taču nevar piekrist svītrojumam attiecībā uz valdi. Pašlaik Parlamenta izraudzītā pieeja rada virkni juridisku, institucionālu un budžeta jautājumu. Konkrētā struktūra, ko paredzējis Parlaments, vēl ir kārtīgi jāpārdomā, īpaši, lai aizsargātu Kopienas kompetenci un Komisijas lomu, vienlaikus nodrošinot VRI neatkarību.

24. pants:

„ BERT [Organizācijas] struktūrvienības

BERT [Organizācijai] ir:

a) valde Regulatoru padome,

b) regulatoru padome,

c) rīkotājdirektors. ”

– Grozījums Nr. 108

Komisija nevar piekrist tam, ka tiek svītrota norāde uz valdi, kas nodrošina „Kopienas pieeju”. Detalizētai Organizācijas struktūrai ir jābūt izstrādātai tādā veidā, lai aizsargātu Kopienas kompetenci un Komisijas lomu, vienlaikus nodrošinot VRI neatkarību.

25. panta 1. punkts:

„ Regulatoru padomes Valdes sastāvā ir divpadsmit locekļi. Sešus ieceļ Komisija un sešus ieceļ Padome, izraugoties no ietilpst viens loceklis no katras dalībvalsts, kurš ir neatkarīgas o VRI vadītājs iem vai augsta līmeņa pārstāvis jiem, kuri un ikdienā ir atbildīgs i par regulējuma piemērošanu attiecīgajā dalībvalstī s. Katras dalībvalsts VRI izraugās vienu pārstāvja vietnieku. Komisija, saņemot Regulatoru padomes iepriekšēju piekrišanu, piedalās kā novērotāja.”

– Grozījumi Nr. 109, 110, 111, 116, 118, 119, 122, 123 un 124

Komisija nevar piekrist Parlamenta paredzētajai struktūrai un, konkrēti, norāžu uz valdi svītrošanai grozījumā Nr. 109, 110, 111, 116, 118, 119, 122, 123 un 124 un aizstāšanai ar norādēm uz Regulatoru padomi. Norādes uz Regulatoru padomi grozījumā Nr. 109, 110, 111, 116, 118, 119, 122, 123 un 124 jāaizstāj ar norādēm uz valdi.

– Grozījums Nr. 114

Komisija nevar pierist tam, ka tiek svītrota norāde uz valdi. Savukārt Regulatoru padomes loma rīkotājdirektora iecelšanas procesā būtu jāstiprina.

26. panta 1. punkts:

„ Regulatoru padome Valde, apspriedusies ar Regulatoru padomi un devusi tai iespēju apstiprināt vai neapstiprināt 29. panta 2. punktā minēto kandidātu sarakstu un norādīt kandidātu, kuram tā dod priekšroku, atbilstīgi minētajam noteikumam 26. panta 13.b punktam ieceļ izpilddirektoru. Visus lēmumus saistībā ar 3. pantā uzskaitīto BERT pienākumu izpildi pieņem Regulatoru padome. ”

– Grozījums Nr. 121

Konstatējot, ka Padome un Parlaments ir vienojušies par to, ka ENISA jānodala no šīs jaunās struktūras, Komisija piekrīt tam, ka tiek svītrota norāde uz galveno tīkla drošības speciālistu un ka tā aizstāta ar norādi uz rīkotājdirektoru. Tomēr Komisija nevar piekrist tam, ka tiek svītrota norāde uz valdi, kas nodrošina Kopienas pieeju.

26. panta 8. punkts:

„Valdei Regulatoru padomei ir disciplināras pilnvaras attiecībā uz rīkotājdirektoru. ”

– Grozījumi Nr. 129 un 130

Komisija nevar piekrist Parlamenta paredzētajai struktūrai. Valdei ir jābūt, lai aizsargātu Kopienas intereses. Tāpēc grozījumiem Nr. 129 un 130 nevar piekrist, un 27. un 28. pants par Regulatoru padomi ir jāiekļauj atpakaļ tekstā.

– Grozījums Nr. 131

Komisija ierosina nedaudz mainīt redakciju, lai tajā saglabātos doma par „rīkotāj”direktoru, kas nepieņem nekādus norādījumus no dalībvalstīm vai privātām vai publiskām interešu grupām.

29. panta 1. punkts:

„ BERT [Organizāciju] vada rīkotājdirektors , kurš , pildot savus pienākumus, darbojas par savu darbību sniedz pārskatu Regulatoru padome i s vadībā un ievēro tās norādījumus . Rīkotājdirektors neprasa un nepieņem nekādus norādījumus no valdības vai citām struktūrām.”

– Grozījums Nr. 132

Ir jāpiemin grozītais mehānisms, saskaņā ar kuru Regulatoru padomei ir iespēja apstiprināt rīkotājdirektora amata kandidātu sarakstu un norādīt kandidātu, kuram tā dod priekšroku.

29. panta 2. punkts:

“Apspriedusies ar Regulatoru padomi atbilstoši 26. panta 1. punktam un izvēloties no Komisijas ierosinātā saraksta, kurā ir vismaz divi kandidāti, r R īkotājdirektoru ieceļ valde Regulatoru padome , ņemot vērā nopelnus, prasmes un pieredzi elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlaments un Komisija var sniegt nesaistošu atzinumu par Regulatoru padomes izraudzītā kandidāta atbilstību. Šādā nolūkā Eiropas Parlamenta kompetentā atbildīgā komiteja var uzaicin a āt valdes izraudzīto kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.”

– Grozījums Nr. 159

Komisija var piekrist Eiropas Parlamenta ierosinātajam vienkāršojumam, taču norāde uz valdi ir jāatjauno. Konkrētā struktūra, ko paredzējis Parlaments, vēl ir kārtīgi jāpārdomā, īpaši, lai aizsargātu Kopienas kompetenci un Komisijas lomu, vienlaikus nodrošinot VRI neatkarību.

44. pants:

„ BERT [Organizācijas] personāls, valdes locekļi, Regulatoru padomes locekļi un rīkotājdirektors iesniedz ikgadējo saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tiem nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstiski.”

– Grozījums Nr. 160

Komisija var piekrist Eiropas Parlamenta ierosinātajam vienkāršojumam, taču norāde uz valdi ir jāatjauno. Konkrētā struktūra, ko paredzējis Parlaments, vēl ir rūpīgi jāpārdomā, īpaši, lai aizsargātu Kopienas kompetenci un Komisijas lomu, vienlaikus nodrošinot VRI neatkarību.

45. panta 2. punkts:

„ BERT [Organizācija] nodrošina, ka attiecīgā gadījumā sabiedrība un ieinteresētās puses saņem objektīvu, uzticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši par tās darba rezultātiem. BERT [Organizācija] publisko interešu deklarācijas, ko snieguši valdes locekļi, Regulatoru padomes locekļi un rīkotājdirektors. ”

– Grozījums Nr. 161

Komisija var piekrist Eiropas Parlamenta ierosinātajam vienkāršojumam, taču norāde uz valdi ir jāatjauno. Konkrētā struktūra, ko paredzējis Parlaments, vēl ir kārtīgi jāpārdomā, īpaši, lai aizsargātu Kopienas kompetenci un Komisijas lomu, vienlaikus nodrošinot VRI neatkarību.

46. panta 2. punkts:

„ BERT [Organizācijas] valdes locekļi, Regulatoru padomes locekļi, rīkotājdirektors , pieaicinātie eksperti un BERT [Organizācijas] darbinieki pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.”

– Grozījums Nr. 168

Šajā pantā ir jānorāda visi ienākumu veidi, tāpēc Komisija nevar piekrist vārdu „jo īpaši” lietojumam. Komisija var piekrist a) un b) apakšpunktam. To, ka valsts regulatīvās iestādes veic finanšu iemaksas, var pieņemt, ja vien tās ir veiktas brīvprātīgi, kā Komisija sākotnēji bija ierosinājusi. Ja tiktu paredzēts, ka šīs iemaksas ir obligātas, dažām VRI būtu sarežģīti piedalīties Organizācijas finansēšanā, jo to finanšu resursi ir pieticīgi. Tāpat Komisija nevar piekrist d) apakšpunktam, kurā skaidri noteikts, cik ilgā laikā būtu jāievieš obligāta valsts finansējuma mehānisms. Komisija uzskata, ka c) apakšpunkta redakcija ir pieņemama, kaut arī šādu stingru kvotu praksē nebūtu iespējams piemērot, jo Organizācijai ir jābūt iespējai lemt par personālu atkarībā no vajadzībām. Komisija ierosina c) apakšpunktu iekļaut citā punktā.

36. panta 1. punkts:

„1. BERT [Organizācijas] ieņēmumus un resursus jo īpaši veido:

a) Kopienas subsīdijas no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta attiecīgās pozīcijas (sadaļa — Komisija) saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu un atbilstīgi Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 47. punktam,

b) visu nacionālo regulatoru finanšu brīvprātīgas dalībvalstu regulatīvo iestāžu iemaksas. Katra dalībvalsts nodrošina, ka nacionālajiem regulatoriem ir pietiekami finanšu resursi, kādi ir nepieciešami, lai piedalītos BERT darbā,

2. c) Ne vairāk kā puse no profesionālā personāla ir dalībvalstu iestāžu norīkoti eksperti.

d) ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Regulatoru valde vienojas par iemaksu apjomu, kas katrai dalībvalstij jāmaksā saskaņā ar b) apakšpunktu,

e) budžeta struktūras piemērotību un dalībvalstu atbilstību pārskata līdz 2014. gada 1. janvārim. ”

4.3. Grozījumi, kuriem Komisija nepiekrīt

Komisija nevar piekrist grozījumam Nr. 4, 5, 7, 13, 16, 18, 19, 24, 37, 38, 39, 40, 41, 45, 46, 51, 52, 55, 56, 58, 64, 67, 71, 72, 74, 75, 76, 80, 82, 84, 86, 90, 93, 95, 96, 112, 113, 126, 127, 128, 134, 135, 137, 138, 139, 142, 148, 150, 151, 154, 155, 157, 158, 162, 164, 165 un 167.

5. GROZīTAIS PRIEKšLIKUMS

Ņemot vērā EK līguma 250. panta 2. punktu, Komisija groza savu priekšlikumu atbilstoši iepriekš minētajam.

TIESĪBU AKTA GROZĪTAIS FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

GROZĪTAIS PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, AR KO IZVEIDO EIROPAS ELEKTRONISKO SAKARU TIRGUS IESTĀDI

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Politikas joma: informācijas sabiedrība

Saistītā darbība: elektronisko sakaru politika

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

1., 2., kā arī 3. sadaļai ierosinās jaunas budžeta pozīcijas:

09.02.04.01. Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija — piešķīrums saskaņā ar 1. un 2. sadaļu

09.02.04.02. Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija — piešķīrums saskaņā ar 3. sadaļu

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

2010 – 2015

Par ikvienu jaunu apropriāciju pēc 2013. gada būs jālemj budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar jaunu finanšu plānu.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

09.02.04.01 | Fakult. | Dif. | JĀ | JĀ | NĒ | Nr. 1a |

09.02.04.02 | Fakult. | Dif | JĀ | JĀ | NE | Nr. 1a |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju(SA) un maksājumu apropriāciju(MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |

09.02.04.02. Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija — piešķīrums saskaņā ar 3. sadaļu |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,900 | 1,410 | 1,440 | 1,460 | 5,210 |

Maksājumu apropriācijas (SA) | b | 0,900 | 1,410 | 1,440 | 1,460 | 5,210 |

09.02.04.01. Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija — piešķīrums saskaņā ar 1. un 2. sadaļu |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.4. | d | 1,786 | 2,810 | 2,810 | 2,810 | 10,216 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.5. | e | 0,784 | 1,220 | 1,220 | 1,220 | 4,444 |

Kopā | 2,570 | 4,030 | 4,030 | 4,030 | 14,660 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+d+e | 3,470 | 5,440 | 5,470 | 5,490 | 19,870 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+d+e | 3,470 | 5,440 | 5,470 | 5,490 | 19,870 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[1] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikums finansiāli ietekmē ieņēmumus. Tabulā sniegtie skaitļi balstās uz piesardzīgo prognozi attiecībā uz brīvprātīgām iemaksām, kas saskaņā ar noteikumiem būs jāveic dalībvalstīm.

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības 2009 | Pēc darbības |

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

a) nominālie ieņēmumi | 0 | 0,2 | 0,4 | 0,5 | 0,5 |

b) ieņēmumu izmaiņas | svārstības | 0,2 | 0,2 | 0,1 | 0 |

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Kopā — cilvēkresursi | 18 | 28 | 28 | 28 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Atbilstīgi pamatdirektīvai un īpašajām direktīvām Organizācija sekmēs labāku iekšējā elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus darbību, tostarp jo īpaši visu Kopienu aptverošu elektronisko sakaru attīstību. Organizācija būs ES mēroga centrs, kurā strādās eksperti elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā un kurš izmantos valsts regulatīvo iestāžu pieredzi.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Konsekventa elektronisko sakaru regulējuma piemērošana palielinās konkurenci un konkurētspēju.

Pārrobežu pakalpojumu attīstību var kavēt vajadzība izpildīt atšķirīgus valsts nosacījumus. Kopienas organizācijas darbs palīdzēs mazināt šo šķērsli un arī uzņēmumu administratīvo slogu.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar valsts un starptautisku tirgu noteikšanu un analīzi, atbilstīgs rādītājs ir Komisijai iesniegto atbilstīgo atzinumu skaits.

Attiecībā uz pārējiem Organizācijas uzdevumiem (konsultācijas pārrobežu strīdu gadījumos, informācijas apmaiņa, izplatīšana un apkopošana, konsultācijas regulatīvajos jautājumos, mobilo sakaru viesabonēšanas datu bāzes pārvaldība) pasākumu efektivitāte būs redzama tieši, izmantojot un saņemot šos pakalpojumus.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Katru gadu Organizācijas darbu uzraudzīs un novērtēs gada vispārējā ziņojumā (par iepriekšējo gadu) un darba programmā (nākamajam gadam). Abus dokumentus pieņem Organizācijas valde. Darba programmu nosūtīs Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, savukārt gada ziņojumu — Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Komisijas ietekmes novērtējums, kas ir pievienots šim priekšlikumam, ietver provizorisko novērtējumu par vajadzībām/problēmām, mērķiem, politikas iespējām (arī ar tām saistīto risku) un ekonomisko un sociālo ietekmi un uzraudzības kārtību, kas saistīta ar Organizāciju . Turklāt ietekmes novērtējuma III pielikumā dota Organizācijas izmaksu un ieguvumu analīze[2].

Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka sliktākajā gadījumā var gaidīt, ka politikas jomās, kurās Organizācija darbosies, tā varētu dot kopējo saimniecisko labumu, kas ievērojami, apmēram 10 līdz 30 reizes, pārsniegtu tās budžeta izmaksas (t.i., ieguvums būtu apmēram 250 līdz 800 miljoni EUR). Labākā gadījumā, panākot Eiropas mēroga tirgu izaugsmi, ieguvums varētu būt pat 550 līdz 1400 miljoni EUR.

Šāds ieguvums lielā mērā rastos, samazinot regulējuma risku, ko varētu panākt, ja Organizācija dotu savu ieguldījumu. Pat ja regulējuma riska samazinājums visā Eiropā būtu neliels (apmēram 10 %), samazinātos nozares kapitāla vērtība. Turklāt, ja šādu lielu projektu īstenošanu varētu pavirzīt uz priekšu tikai par vienu gadu, saimnieciskais ieguvums būtu vairāki simti miljonu EUR.

Ir citi svarīgi kvalitatīvi apsvērumi, kas runā par labu Organizācijas izveidošanai un ko izmaksu un ieguvumu analīzē nevar pietiekami labi izteikt skaitļos vai naudā. Iespējams, ka ar laiku konkurences ieviešana starp dažādām jaunām tehnoloģiju platformām būs viens no lielākajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, ko dos Organizācija .

Organizācija var arī ievērojami veicināt pētniecības un attīstības (P&A) projektu regulējuma riska samazināšanu, kas varētu būt stimuls tendencei ieguldīt P&A un tādējādi palīdzētu likvidēt atšķirību starp faktisko un sociāli vēlamo ieguldījumu līmeni tirgum izdevīgā veidā.

Lielākā daļa iepriekš minēto labumu nav panākami ar pašreizējo (vai uzlabotu) koordināciju starp dalībvalstīm (kas ietekmes novērtējumā tika analizētā kā alternatīva iespēja), kuras pamatā ir pārāk brīva Eiropas Regulatoru grupas (ERG) koordinācijas struktūra. ERG speciālistu veiktu salīdzinošu pārskatīšanu bez veto tiesībām nevar uzskatīt par līdzvērtīgi stabilu mehānismu regulējuma kļūdu riska samazināšanai visā Eiropā vai ar regulatīvu rīcības brīvību saistītās izteiktās tirgus nenoteiktības samazināšanai.

Tādēļ, pat vadoties pēc iespējamo ieguvumu un saistīto izmaksu sliktākajiem scenārijiem, Organizācijas izveidošana ir rentabla un pilnīgi pamatota ES budžeta ziņā.

6.2.2. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Organizācijai atbilstīgi regulai, ar ko to izveido, katru gadu būs jāsagatavo tāds vispārējs ziņojums par savu darbību iepriekšējā gadā, kuru nosūtīs dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Šajā ziņojumā tiks izklāstītas visas īpašās darbības, ko veic Organizācija , un doti rādītāji to darbību novērtēšanai, kuras veiktas atbilstīgi ierosinātajai regulas pārskatīšanai.

Piecu gadu laikā pēc Organizācijas faktiskās darbības sākšanas jāveic neatkarīgs ārējs novērtējums par ierosinātā regulējuma īstenošanu. Pēc šī sākotnējā sākuma posma novērtējuma Organizācijas darbības novērtēs vismaz reizi piecos gados.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus bez ierobežojumiem piemēro Organizācijai , kura pievienosies arī 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Organizācija nekavējoties izdos atbilstīgos noteikumus personālam.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

Tiek lēsts, ka pilnībā izveidotas Organizācijas darbinieku skaits atbildīs līdz 28 pilna laika ekvivalentiem. Gada budžets tiek lēsts 3,5 miljoni EUR pirmajā gadā; sākot ar 2. gadu, to palielinās līdz 5,5 miljoniem EUR.

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

09.02.04.02. Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija — piešķīrums saskaņā ar 3. sadaļu | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

DARBĪBAS MĒRĶIS: iekšējā tirgus nostiprināšana |

Ekonomiskais regulējums, tirgus analīze, sadarbība, paraugprakse un tehniskā ekspertīze | 0,900 | 1,410 | 1,440 | 1,460 | 5,210 |

KOPĀ — IZMAKSAS | 0,900 | 1,410 | 1,440 | 1,460 | 5,210 |

Darbības izdevumus segs ar Kopienas subsīdiju Organizācijas budžetā

8.2. Organizācijas administratīvie izdevumi

Administratīvos izdevumus segs no Organizācijas budžeta, ko finansēs ar Kopienas subsīdiju Organizācijas budžetā (budžeta pozīcija 09.02.04.01. Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija — piešķīrums saskaņā ar 1. un 2. sadaļu).

8.2.1. Cilvēkresursu daudzums un veidi

Tabulā iekļauti dati par Organizācijai piešķirto personālu.

Amata veids | Personāls, kas iesaistāms darbības pārvaldībā, izmantojot esošos un/vai papildu resursus (amata vietu skaits/ pilna laika ekvivalents) |

2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Pagaidu darbinieki | AD | 7 | 11 | 11 | 11 |

AST | 3 | 5 | 5 | 5 |

Ārštata darbinieki | CA | 2 | 2 | 2 | 2 |

END | 6 | 10 | 10 | 10 |

KOPĀ | 18 | 28 | 28 | 28 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Uzdevumu sadalījums personālam Organizācijā , kad tā pilnībā darbosies, ir sniegts turpmāk norādītajā tabulā. Kas attiecas uz AC un END skaitu, šīs amata vietas tiks aizpildītas tikai tad, ja to attaisnos Organizācijas darba slodzes pieaugums. Ja tiks aizpildītas visas END amata vietas, Organizācijā būs ne vairāk kā 20 AD līmeņa pilna laika ekvivalenti (+ direktors), no tiem pusei, bet ne vairāk, jābūt no valsts regulatīvajām iestādēm norīkotajiem valsts ekspertiem.

AD | AST | END | Ārštata | Kopā |

Direktors | 1 | 1 | 1 | - | 3 |

Darbības: ekonomiskais regulējums, tirgus analīze, sadarbība, paraugprakse un tehniskā ekspertīze | 9 | 3 | 9 | 2 | 23 |

Administrācija un atbalsts | 1 | 1 | - | - | 2 |

Kopā | 11 | 5 | 10 | 2 | 28 |

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

Organizācijas izveide neietekmēs amata vietu (štata darbinieku) skaitu Komisijā (sk. arī 8.3. daļu turpmāk).

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Pagaidu darbinieki | 1,220 | 1,952 | 1,952 | 1,952 |

Ārštata darbinieki (END, līgumdarbinieki) | 0,566 | 0,858 | 0,858 | 0,858 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi | 1,786 | 2,810 | 2,810 | 2,810 |

Pieņemts, ka vidējās gada izmaksas, būs EUR 122 000 par pagaidu darbiniekiem, EUR 73 000 par END un EUR 64 000 par pārējiem darbiniekiem.

8.2.5. Citi administratīvie izdevumi

Turpmāk tabulā norādīts to administratīvos izdevumu sadalījums, ko segs ar Kopienas subsīdiju Organizācijas budžetā (budžeta pozīcija 09.02.04.01. Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija — piešķīrums saskaņā ar 1. un 2. sadaļu).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Infrastruktūra (ēkas un saistītie izdevumi), iekārtas, palīgmateriāli, sakari, IT u.c. | 0,290 | 0,450 | 0,450 | 0,450 | 1,640 |

Komandējumi un sanāksmes | 0,214 | 0,336 | 0,336 | 0,336 | 1,222 |

Administratīvie pakalpojumi (tulkošana, pētījumi, konsultācijas u.c.) | 0,280 | 0,434 | 0,434 | 0,434 | 1,582 |

Kopā — citi vadības izdevumi | 0,784 | 1,220 | 1,220 | 1,220 | 4,444 |

8.3. Komisijas administratīvie izdevumi

Pārējie Komisijas uzdevumi, kas saistīti ar Organizācijas uzraudzību un vadību, neprasīs amata vietas un izdevumus papildus resursiem, ko pašlaik izmanto koordinēšanai ar ERG. Atbildīgais ģenerāldirektorāts, ja vajag, var uz laiku pārdalīt esošos līdzekļus.

[1] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[2] SEC(2007) 1472.