Priekšlikums Padomes regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 423/2004 attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanu un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 {SEC(2008) 386} {SEC(2008) 389} /* COM/2008/0162 galīgā redakcija - CNS 2008/0063 */
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 2.4.2008 COM(2008) 162 galīgā redakcija 2008/0063 (CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 423/2004 attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanu un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 {SEC(2008) 386} {SEC(2008) 389} (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS | 110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus, sauktu arī par mencu krājumu atjaunošanas plānu. Regulas (EK) Nr. 423/2004 vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai piecu līdz desmit gadu laikā mencu krājumi atjaunotos līdz zinātnieku ieteiktam piesardzības līmenim. Zinātniskajos ieteikumos, ko sniedza Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja (ZZTEK), pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu ir norādīts, ka samazinājumi, kurus nodrošina kopējie pieļaujamie izkrāvumi (KPN), tehniskie pasākumi (piemēram, linuma acs izmērs, izkrāvumu sastāvs, apgabalu slēgšana), kā arī piepūles pārvaldības papildu noteikumi, nav bijuši pietiekami, lai samazinātu zvejas izraisīto mirstību līdz tādam līmenim, kas ļautu mencu krājumiem atjaunoties. No plānā iekļautajiem četriem mencu krājumiem atjaunošanās pazīmes ir novērojamas tikai Ziemeļjūras mencu krājumam (gada vecuma grupas īpatņu skaits lielāks nekā iepriekšējos gados), bet pārējiem mencu krājumiem nepārprotamas atjaunošanās pazīmes nav novērojamas. Mencu krājumu lēnā atjaunošanās nozīmē, ka ir jāpārskata plāna noteikumi un nosacījumi. Pieredze, kas iegūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 423/2004 un ar to saistīto piepūles pārvaldības sistēmu (kopš 2003. gada to iestrādā ikgadējās KPN un kvotu regulās), kā arī ieinteresēto personu viedokļi, kurus apkopoja 2007. gada martā notikušajā simpozijā par mencu krājumu atjaunošanu, ļauj noteikt tos galvenos plāna aspektus, kas jāmaina, lai uzlabotu efektivitāti. Galvenie iestrādājamie elementi, kas attaisno grozījumu nepieciešamību, ir šādi. Vajadzība pārskatīt mērķus Patlaban pieejamie pierādījumi par globālās sasilšanas ietekmi nozīmē, ka jāpārskata krājumu atjaunošanas plānu ilgtermiņa mērķi. Tā vietā, lai par mērķi noteiktu konkrētus biomasas līmeņus, kas, iespējams, vairs nav sasniedzami, mainoties apstākļiem okeānos, plānā ir jākoncentrējas uz to, lai sasniegtu optimālu zvejas intensitāti, kas garantēs lielāko ilgtspējīgas ieguves apjomu jaunajos apstākļi. Piepūles pārvaldības sistēmas vienkāršošana Piepūles pārvaldības sistēma, kas iestrādāta ikgadējās KPN kvotu regulas pielikumā, ir kļuvusi tik sarežģīta (jo īpaši saistībā ar daudzajām atkāpēm), ka to ir kļuvis grūti īstenot, uzraudzīt un kontrolēt. Lai vienkāršotu regulu, nodrošinātu tās efektīvāku īstenošanu un dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību, ir vajadzīga jauna sistēma, kura pamatojas uz piepūles limitiem, kas jāpārvalda pašām dalībvalstīm. Plāna pielāgošana dažādiem atjaunošanas līmeņiem Plānā ir jāparedz, ka tad, ja krājumu stāvoklis uzlabojas, var piemērot pakāpeniskākas pieejas. Šā iemesla dēļ ar grozīto plānu ievieš modulāru pieeju, kurā zvejas izraisītas mirstības koriģēšana ir atkarīga no sasniegtā krājumu atjaunošanas līmeņa. Ieguves noteikumu paredzēšana situācijās, kad trūkst datu Nesen gūtā pieredze rāda arī, ka zinātnieki bieži vien nav spējuši nodrošināt parametrus stingrai pašreizējā plāna piemērošanai, jo datu kvalitāte ir bijusi zema. Tāpēc Padomei ir vajadzējis pieņemt ad hoc lēmumus. Ir jāparedz precīzi noteikumi, kas piemērojami, kad un ja zinātnieki nespēj precīzi novērtēt krājumu stāvokli. Nepieciešamība samazināt mencu izmetumus Pārskatītā plāna svarīgai daļai jābūt izmetumu daudzuma samazinājumam. Ir jāievieš jauni mehānismi, lai veicinātu zvejnieku iesaistīšanos vairīšanās no mencu nozvejas programmās. Ķeltu jūras mencu krājuma iekļaušana Šo krājumu neiekļāva 2004. gada mencu krājumu atjaunošanas plānā, pamatojoties uz tā labākas saglabāšanās stāvokli. Tomēr nesen veikti novērtējumi apstiprina, ka arī šo mencu krājumu izmanto pārmērīgi, tāpat kā citus mencu krājumus Kopienas ūdeņos. Tāpēc tas jāiekļauj atjaunošanas plānā. Šajā kontekstā arī kontroles noteikumi ir jāpielāgo jaunajai struktūrai un noteikumiem. Tāpēc pašreizējais mencu krājumu atjaunošanas plāns ir jāgroza, lai to atjauninātu, ņemot vērā jaunāko informāciju, padarītu to pilnīgāku, vienkāršāku un efektīvāku, kā arī atvieglotu tā īstenošanu, uzraudzību un kontroli. Ņemot vērā ieteiktos mencu krājumu atjaunošanas plāna grozījumus, ir jāuzlabo vairāki kontroles pasākumi, kas noteikti ar Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, lai nodrošinātu to atbilstību pasākumiem, kuri noteikti grozītajā mencu krājumu atjaunošanas plānā. | 120 | Vispārīgais konteksts Kopējās zivsaimniecības politikas 2002. gada reformas laikā Komisija un Padome vienojās pakāpeniski ieviest daudzgadu plānus un atjaunošanas plānus attiecībā uz Kopienai svarīgiem zvejas resursiem. Ir sagatavoti plāni attiecībā uz vairumu mencu krājumu Kopienas ūdeņos, diviem heka krājumiem, diviem omāru Nephrops krājumiem, diviem jūrasmēļu krājumiem un jūras zeltplekstu un jūrasmēļu krājumiem Ziemeļjūrā. Turklāt 2002. gadā Johannesburgā dalībvalstis parakstīja Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību pieņemto īstenošanas plānu. Minētajā īstenošanas plānā ir iekļauta apņemšanās ne vēlāk kā no 2015. gada sākt izmantot zvejas resursus atbilstoši maksimālajiem ilgtspējīgas ieguves apjomiem (MSY). Mencu krājumi Kopienas ūdeņos bija pirmais gadījums, kad īstenoja krājumu atjaunošanas daudzgadu plānu. Lai gan ir pieņemti vēl citi krājumu atjaunošanas un pārvaldības plāni, mencu krājumu atjaunošana joprojām ir svarīga 2002. gadā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas sastāvdaļa. Mencu zvejas nozīmīgums, tās ietekme uz tādu veidu zveju, kuras mērķsuga nav mencas, svarīgas ekonomiskās un sociālās intereses un mencas kā simboliskas sugas vērtība nozīmē, ka jānodrošina mencu krājumu sekmīga atjaunošana. Minēto iemeslu dēļ pašreizējā plāna nepilnības, uz kurām norādījuši gan zinātnieki, gan ieinteresētās personas, ir jānovērš, to grozot. | 130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku noteikts vispārējais pamats zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un noteiktas situācijas, kurās Padome pieņem pārvaldības plānus un krājumu atjaunošanas plānus. Padomes 2004. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus. | 140 | Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem Priekšlikuma mērķis — ilgtspējīga attīstība — atbilst Kopienas vides politikai, īpaši šīs politikas aspektiem, kas attiecas uz dabisko biotopu aizsardzību un dabas resursu saglabāšanu. | APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām | 211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Priekšlikums pamatojas uz vairākām apspriedēm ar dalībvalstīm, kā arī ieinteresēto personu pārstāvjiem reģionālajās konsultatīvajās komitejās. 2007. gada maijā Komisija iesniedza reģionālajām konsultatīvajām komitejām un dalībvalstīm tehnisku neoficiālu dokumentu, kura pamatā bija doma, ka mencu krājumi var atjaunoties (un atjaunotos), ja pietiekamā apjomā tiktu samazināta zvejas izraisīta mirstība. Minētajā neoficiālajā dokumentā tika aplūkotas divas pieejas zvejas izraisītas mirstības samazināšanai. Vienu no pieejām, kas pamatojas uz vispārīgu zvejas piepūles samazinājumu daudzu veidu zvejā, kurā iegūst mencas, plaši noraidīja. Otrā pieeja, kuras mērķis bija atrast paņēmienu, kā mencu zveju „nodalīt” no citu veidu zvejas, principā tika atbalstīta, taču tika ieteikti tikai daži konkrēti pasākumi tās praktiskai īstenošanai. Reģionālās konsultatīvās komitejas ir paziņojušas, ka dod priekšroku pieejai, kurā ņem vērā katru krājumu atsevišķi, tomēr ir ieteikušas tikai dažus konkrētus pārvaldības pasākumus. Galvenie reģionālo konsultatīvo komiteju ieteikumi ir šādi: brīvprātīga pagaidu liegumu sistēma, paziņojot par tiem īsi pirms to noteikšanas (tā sauktie „reāllaika” liegumi), un atsevišķu kuģu saistības nezvejot mencas („vairīšanās no mencu nozvejas” plāni). Kas attiecas uz piepūles pārvaldību, Komisija ar dalībvalstīm un reģionālajām konsultatīvajām komitejām ir apspriedusi iespējamu jaunu pieeju, kas pamatojas uz zvejas piepūles limitu noteikšanu, izsakot tos kilovatdienās. 2008. gada laikā dalībvalstu administrācijas un profesionālās organizācijas drīkst ieviest nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai jaunā sistēma varētu sākt darboties 2009. gadā. | 212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā | Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana | 221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas ICES un ZZTEK ir pieprasīts, ja iespējams, sniegt zinātniskus ieteikumus par zvejas ilgtermiņa pārvaldību. ZZTEK 2007. gada martā iesniedza ziņojumu par mencu krājumu atjaunošanos. | 2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Galvenie atzinumi ir šādi: samazinājumi, kurus nodrošina kopējie pieļaujamie izkrāvumi (KPN), tehniskie pasākumi (piemēram, linuma acs izmērs, izkrāvumu sastāvs, apgabalu slēgšana), kā arī piepūles pārvaldības papildu noteikumi, ir bijuši nepietiekami, lai samazinātu zvejas izraisīto mirstību līdz tādam līmenim, kas ļautu mencu krājumiem atjaunoties, un nav nepārprotamu pazīmju, ka kāds no četriem mencu krājumiem atjaunotos; ZZTEK iesaka nekavējoties samazināt mencu zvejas radīto slodzi, nevis koncentrēties uz ilgtermiņa mērķu sarežģīto definēšanu un sasniegšanu. Lēš, ka šādi ilgtermiņa mērķi ir izmantojuma līmeņi, kas ir aptuveni 50 % vai mazāk nekā tie, kas prognozēti pēdējiem gadiem. Jebkādam zvejas piepūles samazinājumam, lai samazinātu mencu zvejas radīto slodzi, ir jāatbilst citiem pārvaldības pasākumiem, un tas jāīsteno tādā veidā, kas nepieļauj atlikušās piepūles koncentrēšanu uz mencu zveju; piepūles pārvaldības sistēma jāpiesaista konkrētiem apgabaliem, un tajā jāiekļauj pasākumi sodu uzlikšanai tādu veidu zvejai, kura izraisa visaugstāko mencu mirstību. Priekšlikums ir balstīts uz saņemtajiem ieteikumiem. | 225 | 226 | Ekspertu ieteikumu publiskošanai izmantotie līdzekļi ICES un ZZTEK ieteikumi ir publiski pieejami to attiecīgajās tīmekļa vietnēs. (www.ices.dk un fishnet.jrc.it/web/stecf ). | 230 | Ietekmes novērtējums Ietekmes novērtējums jo īpaši pamatojas uz šādiem divu veidu ieguldījumiem: zinātniskā analīze, ko veikusi Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja (ZZTEK), kas kopš 2005. gada ir sīki analizējusi spēkā esošā plāna īstenošanu un kvantitatīvi ilustrējusi, kā no bioloģiskā viedokļa notiek krājumu atjaunošanās; konsultācijas ar ieinteresētājām personām, sākot ar simpoziju par mencu krājumu atjaunošanu, kas 2007. gada martā notika Edinburgā un kurā piedalījās plašs ieinteresēto personu loks, kā arī tam sekojošie attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomju atzinumi, izmantojot neoficiālu dokumentu par variantiem un alternatīvām, kuru pēc iepriekš minētā simpozija sagatavoja Komisijas dienesti. Šie ieguldījumi ļāva precīzi analizēt iemeslus, kāpēc netiek sasniegti pašreizējā plāna mērķi, un norādīja uz vairākām iespējamām alternatīvām. Galvenās no tām bija šādas: aizvietot biomasas mērķus ar zvejas izraisītas mirstības mērķiem; nodrošināt pakāpenisku pieeju, kas proporcionāla dažādu krājumu saglabāšanas stāvoklim; atbalstīt reģionālu pieeju; nodrošināt lielāku rīcības brīvību zvejas piepūles pārvaldīšanai. Nodalīt mencas no saistītām sugām, lai izvairītos no vispārīgiem zvejas piepūles ierobežojumiem zvejā, kurā mencas ir tikai piezvejas suga. | PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI | 310 | Juridiskais pamats Regulas (EK) Nr. 423/2004 juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pants. | 329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. Tomēr ierosinātais grozījums dalībvalstīm paredz lielāku decentralizāciju, jo īpaši saistībā ar zvejas piepūles pārvaldību attiecībā uz kuģiem, kas peld ar šo valstu karogu. Šāda decentralizācija dalībvalstīm nodrošina lielāku rīcības brīvību un veicina Kopienas tiesību aktu vienkāršošanu. | Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ. | 331 | Tas ir spēkā esošas regulas grozījums. Tā mērķis ir uzlabot un atjaunināt spēkā esoša plāna konkrētus aspektus, ņemot vērā jaunus pierādījumus un pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot pašreizējo plānu. | IETEKME UZ BUDžETU | 409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. | PAPILDU INFORMāCIJA | Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība | 531 | Priekšlikumā ir iekļauts pants, kas paredz novērtēt pārvaldības pasākumus reizi trīs gados, sākot ar regulas spēkā stāšanās dienu. | 532 | 570 | Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Ierosinātie zvejas izraisītās mirstības mērķkoeficienti pamatojas uz ZZTEK un ICES zinātniskiem ieteikumiem un atspoguļo pašreizējo bioloģisko situāciju. Priekšlikumā ir iekļauta novērtēšanas klauzula, lai nodrošinātu, ka zvejas izraisītās mirstības mērķkoeficientus attiecīgā gadījumā varētu grozīt, ņemot vērā jaunu zinātnisku informāciju un ieteikumus. | E-10198 | (Explanatory memorandum validated – 10.881 characters - complying with DGT norm.) | 1. 2008/0063 (CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 423/2004 attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanu un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu, ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus[1], un jo īpaši tās 6. panta 4. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2], tā kā: (1) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) nesen sniegtajā zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka mencu nozvejas samazinājumi, kurus nodrošina kopējie pieļaujamie izkrāvumi (KPN), tehniskie pasākumi un piepūles pārvaldības papildu noteikumi, ir bijuši nepietiekami, lai samazinātu zvejas izraisīto mirstību līdz līmenim, kas ļautu mencu krājumiem atjaunoties, un nav nepārprotamu pazīmju, ka atjaunotos kāds no četriem mencu krājumiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 423/2004. (2) Pašreizējā mencu krājumu atjaunošanas plāna mērķis uzskatāms par sasniegtu attiecībā uz konkrētu krājumu, ja divus gadus pēc kārtas pieaugušu mencu daudzums ir lielāks par to, kāds noteikts 3. un 5. pantā, lai saglabātu krājumus drošās bioloģiskās robežās. Šis mērķis nav sasniegts. (3) Saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem, jo īpaši par jūras ekosistēmu ilgtermiņa tendencēm, vēlamos ilgtermiņa biomasas līmeņus nevar precīzi noteikt. Tādējādi mencu krājumu jebkādu atjaunošanas plānu mērķi vajag mainīt no tāda, kas balstīts uz biomasu, uz tādu, kas balstīts uz zvejas izraisītu mirstību, piemērojot to arī atļautajiem zvejas piepūles līmeņiem. (4) Ņemot vērā Ķeltu jūras mencu krājuma samazināšanos kopš 2005. gada, šis krājums jāiekļauj mencu krājumu atjaunošanas plānā. (5) Ir jāievieš jauni mehānismi, lai veicinātu zvejnieku iesaistīšanos mencu nozvejas novēršanas programmās. (6) Ja ZZTEK nespēj sniegt ieteikumus par KPN, jo trūkst pietiekami precīzas un reprezentatīvas informācijas, jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu KPN konsekventu noteikšanu pat apstākļos, kad trūkst datu. (7) Lai nodrošinātu zvejas izraisītas mirstības mērķu sasniegšanu un veicinātu izmetumu samazināšanu, arī zvejas iespējas, izteiktas ar zvejas piepūli, ir jānosaka tādā līmenī, kas atbilst krājumu atjaunošanas stratēģijai. Šādas zvejas iespējas, ciktāl iespējams, ir jānosaka katram zvejas rīku veidam, pamatojoties uz pašreizējo zvejas praksi. (8) Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, jāuzlabo kontroles pasākumi, kas noteikti papildus tiem, kas paredzēti Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[3], un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2846/98[4]. (9) Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 423/2004. (10) Regula (EEK) Nr. 2847/93 jāpielāgo krājumu atjaunošanas plānā izdarītajiem grozījumiem, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants Regulas (EK) Nr. 423/2004 grozījumi Regulu (EK) Nr. 423/2004 groza šādi. (1) Regulas I nodaļu aizstāj ar šādu: „I NODAĻA PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS 1. pants Priekšmets Ar šo regulu izveido piecu mencu krājumu atjaunošanas plānu (turpmāk tekstā — „noplicinātie mencu krājumi”) atbilstoši šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem: a) mencas Kategatā; b) mencas Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā; c) mencas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas; d) mencas Īrijas jūrā; e) mencas Ķeltu jūrā. 2. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: a) definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā; b) „zvejas piepūles grupa” ir to kuģu kopums, kuri peld ar kādas dalībvalsts karogu un kuri zvejo kādā no 1. pantā noteiktajiem apgabaliem, izmantojot zvejas rīkus, kas iekļauti kādā no I pielikumā noteiktajām zvejas rīku grupām; c) „nozveja uz piepūles vienību” ( cpue ) ir zivju daudzums, izteikts ar svaru, ko viena gada laikā nozvejojusi viena zvejas piepūles vienība, izteikta kilovatdienās. 2.a pants Ģeogrāfiskās definīcijas Šajā regulā piemēro šādas ģeogrāfisko apgabalu ģeogrāfiskās definīcijas: a) „Kategats” ir tā daļa no IIIa rajona (kā to attēlo Starptautiskā Jūras pētniecības padome ( ICES )), ko ziemeļos norobežo līnija, kura novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šīs vietas līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un ko dienvidos norobežo līnija, kura novilkta no Hāzenēres līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai; b) „Ziemeļjūra” ir ICES IV apakšapgabals un tā ICES IIIa rajona daļa, kas nav ietverta Skageraka teritorijā, un tā ICES IIa rajona daļa, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos; c) „Skageraks” ir tā ICES IIIa rajona daļa, ko rietumos norobežo līnija, kura novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai, un ko dienvidos norobežo līnija, kura novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šīs vietas līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā; d) „Lamanša austrumdaļa” ir ICES VIId rajons; e) „Īrijas jūra” ir ICES VIIa rajons; f) „Ūdeņi uz rietumiem no Skotijas” ir ICES VIa rajons un tā ICES Vb rajona daļa, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos; g) „Ķeltu jūra” ir ISEC VIIe līdz VIIk rajons, to ieskaitot. 2.b pants Zvejas piepūles aprēķināšana Šajā regulā: a) kuģa zvejas jaudu mēra kilovatos; b) kuģa darbību mēra dienās, kuras tas pavada 1. pantā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā. Diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas šajā apgabalā un ir ārpus ostas. 3. pants Plāna mērķis 1. Plānā, kas minēts 1. pantā, nodrošina mencu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. 2. Mērķis, kas noteikts 1. punktā, jāsasniedz, divus līdz četrus gadus vecām mencām saglabājot zvejas izraisītās mirstības koeficientu 0,4. (2) Svītro II nodaļu. (3) Regulas III nodaļu aizstāj ar šādu: „III NODAĻA KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA 5. pants Minimālais līmenis un piesardzības līmenis Katra noplicinātā mencu krājuma minimālais līmenis un piesardzības līmenis ir šāds. Krājums | Minimālais līmenis tonnās | Piesardzības līmenis tonnās | Mencas Kategatā | 6400 | 10 500 | Mencas Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā | 70 000 | 150 000 | Mencas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas | 14 000 | 22 000 | Mencas Īrijas jūrā | 6000 | 10 000 | Mencas Ķeltu jūrā | 6300 | 8800 | 6. pants Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas procedūra 1. Katru gadu Padome pieņem lēmumu par katra noplicinātā mencu krājuma KPN nākamajam gadam. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, KPN atbilst visiem šiem nosacījumiem: a) ja krājuma apjoms gadā pirms KPN piemērošanas gada ir mazāks nekā 5. pantā noteiktais minimālais līmenis, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 25 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā; b) ja krājuma apjoms gadā pirms KPN piemērošanas gada ir mazāks nekā 5. pantā noteiktais piesardzības līmenis un lielāks vai vienāds ar 5. pantā noteikto minimālo līmeni, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 15 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā; un c) ja krājuma apjoms gadā pirms KPN piemērošanas gada ir lielāks par vai vienāds ar 5. pantā noteikto piesardzības līmeni, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 10 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā. 2. Ja pēc 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanas, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, zvejas izraisītās mirstības koeficients 2., 3. un 4. vecuma grupai ir mazāks nekā 0,4, Padome nosaka KPN tādā līmenī, lai zvejas izraisītās mirstības koeficients šīm vecuma grupām būtu 0,4. 3. Sniedzot ieteikumu saskaņā ar 1. un 2. punktu, ZZTEK pieņem, ka gadā pirms KPN piemērošanas krājums ir zvejots, samazinot zvejas izraisīto mirstību tādā apjomā, kādā ir samazināta maksimālā zvejas piepūle, ko piemēro šajā gadā. 4. Neraugoties uz 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. punktā noteikto, Padome nenosaka KPN līmenī, kas ir vairāk nekā par 15 % zemāks vai augstāks, nekā iepriekšējam gadam noteiktais KPN. 5. KPN aprēķina, atņemot no ZZTEK prognozētā kopējā nozvejoto mencu daudzuma šādus daudzumus atbilstoši zvejas izraisītās mirstības koeficientiem, kas minēti 1. un 2. punktā: a) zivju daudzumu, kas vienāds ar paredzamajiem mencu izmetumiem no attiecīgā krājuma; b) pēc vajadzības daudzumu, kas atbilst citiem attiecīgiem mencu mirstības cēloņiem un ko nosaka, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. 6.a pants Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšana apstākļos, kad trūkst datu Ja pietiekami precīzas un reprezentatīvas informācijas trūkuma dēļ ZZTEK nespēj sniegt ieteikumu, kas ļautu Padomei noteikt KPN atbilstoši 6. pantam, Padome lemj šādi: a) ja ZZTEK iesaka, ka mencu nozveja jāsamazina līdz zemākajam iespējamajam līmenim, KPN nosaka par 25 % mazāku nekā iepriekšējā gada KPN; b) visos pārējos gadījumos KPN nosaka par 15 % mazāku nekā iepriekšējā gada KPN. 7. pants Pārvaldības pasākumu novērtējums 1. Ik pēc trim gadiem, sākot ar šīs regulas stāšanos spēkā, Komisija pieprasa ZZTEK izvērtēt katra noplicinātā mencu krājuma atjaunošanos. 2. Ja ZZTEK norāda, ka kāds no noplicinātajiem mencu krājumiem pienācīgi neatjaunojas, Padome pieņem lēmumu: a) noteikt attiecīgajam krājumam KPN tādā līmenī, kas ir zemāks, nekā paredzēts 6. un 6.a pantā; b) noteikt maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli tādā līmenī, kas ir zemāks, nekā paredzēts 8.a pantā; c) pēc vajadzības noteikt saistītus nosacījumus. 3. Ja ZZTEK iesaka, ka 5. pantā norādītais minimālais līmenis un piesardzības līmenis vai 6. panta 2. punktā norādītais zvejas izraisītās mirstības koeficients vairs nav piemērots, lai nodrošinātu nelielu krājuma noplicināšanās risku un maksimālu ilgtspējīgas ieguvies apjomu, Padome pieņem lēmumu par jaunām minēto līmeņu vērtībām.” 4) IV nodaļu aizstāj ar šādu: "IV NODAĻA Zvejas piepūles ierobežojumi 8. pants Zvejas piepūles režīms Šīs regulas 6. un 6.a pantā noteiktās KPN papildina ar zvejas piepūles režīmu, saskaņā ar ko dalībvalstīm ik gadu iedala zvejas iespējas, izteiktas ar zvejas piepūli. 8.a pants Zvejas piepūles iedalīšana 1. Katru gadu Padome pieņem lēmumu par maksimāli pieļaujamo piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām. 2. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli aprēķina, izmantojot šādi noteiktu atskaites punktu: a) pirmajā šīs regulas piemērošanas gadā, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, atskaites punktu nosaka kā kilovatdienās izteiktu ikgadējo piepūli, kas izmantota 2005., 2006. un 2007. gadā; b) turpmākajiem šīs regulas piemērošanas gadiem atskaites punkts ir vienāds ar maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli iepriekšējā gadā. 3. Zvejas piepūles grupām, kas, pamatojoties uz zvejas piepūles pārvaldības ikgadējiem datiem, kuri iesniegti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. xxx/2008[5] 18., 19. un 20. pantam, ir devušas vislielāko ieguldījumu kopējā mencu nozvejā un kuru kopējā nozveja, pamatojoties uz minēto novērtējumu, sastāv no vismaz 80 % mencu, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli aprēķina šādi: a) ja piemēro 6. pantu, piemēro atskaites punktam to pašu procentuālo samazinājumu, kāds 6. pantā noteikts zvejas izraisītajai mirstībai; b) ja piemēro 6.a pantu, piemēro atskaites punktam to pašu procentuālo zvejas piepūles samazinājumu, kāds ir KPN samazinājums. 4. Citām zvejas piepūles grupām, izņemot tās, kas minētas 3. punktā, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli saglabā bāzes līnijas līmenī. 8.b pants Dalībvalstu pienākumi 1. Katra dalībvalsts katram kuģim, kas peld ar tās karogu, pieņem lēmumu par maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles iedalīšanas metodi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: a) labas zvejas prakses veicināšana, tostarp datu vākšanas uzlabošana, izmetumu samazināšana un ietekmes uz zivju mazuļiem mazināšana; b) piedalīšanās sadarbības programmās, lai izvairītos no nevajadzīgas mencu piezvejas; c) maza ietekme uz vidi, tostarp degvielas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas; d) proporcionalitāte attiecībā uz zvejas iespēju iedalīšanu zivju kvotas izteiksmē. 2. Katra dalībvalsts izsniedz īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94[6] kuģiem, kas peld ar tās karogu un veic zvejas darbības 2.a pantā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos. 3. Katrai zvejas piepūles grupai, kuras kuģiem ir izsniegtas īpašās zvejas atļaujas saskaņā ar 2. pantu, kopējā zvejas jauda, kas izteikta gan GT, gan kW, nepārsniedz to kuģu zvejas jaudu, kas 2007. gadā ar attiecīgajiem zvejas rīkiem zvejojuši attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. 4. Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas 2. punktā minētās īpašās atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. 8.c pants Zvejas piepūles regulēšana Dalībvalstis uzrauga savas flotes zvejas jaudu un zvejas piepūles grupu darbības un, kad maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle ir gandrīz sasniegta, attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz noteiktos limitus. 8.d pants Maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles apmaiņa starp dalībvalstīm Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, kas noteikta saskaņā ar 8.a pantu, attiecīgās dalībvalstis koriģē, ņemot vērā: a) kvotu apmaiņas, kas veiktas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam; un b) pārdales un/vai atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktam un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam. 8.e pants Maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles apmaiņa starp zvejas piepūles grupām 1. Pēc pienācīgi pamatota dalībvalsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru drīkst grozīt šai dalībvalstij iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas jaudu uz citām zvejas piepūles grupām atbilstīgi 2. līdz 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem. 2. Pārvietošana ir atļauta starp zvejas rīku grupām, bet nav atļauta starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem. 3. Pārvietošana ir atļauta tikai no tādas nododošās zvejas rīku grupas, kurai mencu nozveja uz zvejas piepūles vienību ( cpue ) ir lielāka nekā saņemošajai zvejas rīku grupai. Dalībvalsts, kas pieprasa pārvietošanu, nodrošina nepieciešamo cpue informāciju. 4. Pārvietošanu veic attiecībā viena kilovatdiena pret vienu kilovatdienu.” (5) Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu: „9. pants Saistība ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 Šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus piemēro papildus tiem, kas noteikti Regulā (EEK) Nr. 2847/93. 9.a pants Zvejas žurnālu pārbaudes 1. Ja uz kuģiem ir uzstādīta kuģu satelītuzraudzības sistēma ( VMS ), dalībvalstis, izmantojot VMS datus, pārbauda, vai zvejas uzraudzības centros ( FMC ) saņemtā informācija atbilst zvejas žurnālā reģistrētajām darbībām. Šādas salīdzinošās pārbaudes reģistrē datorlasāmā formā un glabā trīs gadus. 2. Katra dalībvalsts savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur un dara pieejamu informāciju par kontaktvietām zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju iesniegšanai. 9.b pants Pirmo reizi izkrauto mencu svēršana Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka jebkādu 2.a pantā noteiktajos apgabalos nozvejoto un kādā no Kopienas ostām izkrauto mencu daudzumu pirms pārdošanas vai pirms pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu nosver. Svēršanai izmantotos svarus apstiprina kompetentās valsts iestādes. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā minētajā deklarācijā. 9.c pants Inspekcijas kritēriji Katra dalībvalsts, uz kuras kuģiem attiecas šī regula, nosaka īpašus inspekcijas kritērijus. Šādus kritērijus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta gūto rezultātu analīze. Inspekcijas kritērijus pakāpeniski attīsta, līdz ir sasniegti II pielikumā noteiktie mērķa kritēriji. 9.d pants Aizliegums pārkraut citā kuģī Mencu pārkraušana citā kuģī, atrodoties jūrā, ir aizliegta 2.a pantā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos. 9.e pants Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa Attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības. 9.f pants Nacionālās kontroles rīcības programmas 1. Dalībvalstis, uz kuru kuģiem attiecas šī regula, saskaņā ar III pielikumu izstrādā nacionālās kontroles rīcības programmu. 2. Dalībvalstis, uz kuru kuģiem attiecas šī regula, līdz katra gada 31. janvārim savā oficiālajā tīmekļa vietnē Komisijai un citām dalībvalstīm, uz kurām attiecas šī regula, dara pieejamu savu nacionālās kontroles rīcības programmu un tās īstenošanas grafiku. 3. Komisija vismaz reizi gadā sasauc Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai novērtētu nacionālo kontroles rīcības programmu atbilstību un to rezultātus saistībā ar mencu krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.” (6) VI nodaļu aizstāj ar šādu: "VI NODAĻA Lēmumu pieņemšana un nobeiguma noteikumi 17. pants Lēmumu pieņemšanas procedūra Gadījumos, kad šajā regulā paredzēts, ka lēmumus pieņem Padome, Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. 17.a pants I pielikuma grozījumi Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, Komisija drīkst grozīt šīs regulas I pielikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru un atbilstoši šādiem principiem: a) zvejas piepūles grupas nosaka pēc iespējas vienveidīgāk attiecībā uz nozvejotajiem bioloģiskajiem krājumiem, mērķnozvejas vai piezvejas zivju izmēriem un zvejas piepūles grupu īstenoto zvejas darbību ietekmi uz vidi; b) zvejas piepūles grupu skaits un lielums ir rentabls, salīdzinot pārvaldības slodzi ar saglabāšanas vajadzībām.” 2. pants Regulas (EK) Nr. 2847/93 grozījumi Regulu (EK) Nr. 2847/93 groza šādi. (1) Regulas 19.j. pantu aizstāj šādi: „19.j pants Katra dalībvalsts tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm to kuģu identifikācijas datus, kuri peld ar tās karogu un kuriem ir apturēta vai atsaukta atļauja veikt zvejas darbību viena vai vairāku veidu zvejā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1954/2003 3. un 6. pantā, vai apturēta vai atsaukta īpašā zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 423/2004 8.b panta 2. punktu.” (2) Regulas 21.a pantu aizstāj šādi: „21.a pants Katra dalībvalsts nosaka dienu, sākot ar kuru uzskata, ka kuģi vai kuģu grupa, kas peld ar tās karogu, ir sasnieguši maksimālo zvejas piepūles līmeni zvejas apgabalā, kas noteikts regulā, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1954/2003 11. panta 2. vai 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 423/2004 8.a pantā. Sākot ar šo dienu, dalībvalsts uz laiku aizliedz minēto kuģu vai kuģu grupas zvejas darbības attiecīgajā apgabalā. Par šādu rīcību nekavējoties paziņo Komisijai, kas pēc tam informē pārējās dalībvalstis.” (3) Regulas 21.b pantu aizstāj šādi: „21.b pants Ja uzskata, ka kuģi vai kuģu grupa, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir izmantojuši 70 % no maksimālās zvejas piepūles, kas tiem iedalīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 un Regulu (EK) Nr. 423/2004, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 685/95 7. panta 1. punkta otrajai daļai.” (4) Regulas 21.c pantu aizstāj šādi: „21.c pants 1. Pamatojoties uz 19.i pantā minēto informāciju, Komisija nodrošina, lai tiktu ievēroti maksimāli pieļaujamie zvejas piepūles līmeņi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 un Regulu (EK) Nr. 423/2004. 2. Pēc paziņojuma atbilstoši 21.a pantam vai pēc savas iniciatīvas Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nosaka dienu, ko uzskata par dienu, kad zvejas apgabalā kuģi vai kuģu grupa, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, sasniegusi maksimālo zvejas piepūles līmeni. Pēc šīs dienas kuģi, kas peld ar minētās dalībvalsts karogu, neveic zvejas darbības attiecīgajos zvejas apgabalos.” 3. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2009. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes vārdā — priekšsēdētājs PIELIKUMS Regulā (EK) Nr. 423/2004 iekļauj šādu pielikumu: „ I PIELIKUMS Zvejas piepūles grupas 1. Zvejas rīku grupas (1) Gruntstraļi ( OTB , OTT , PTB ) ar šādiem linuma acs izmēriem: TR.1 vienāds vai lielāks par 100 mm; TR.2 vienāds vai lielāks par 70 mm un mazāks par 100 mm; TR.3 mazāks par 70 mm. (2) Rāmja traļi ( TBB ) ar šādiem linuma acs izmēriem: BT.1 vienāds vai lielāks par 80 mm; BT.2 mazāks par 80 mm. (3) Žaunu tīkli, iepinējtīkli (izņemot rāmju tīklus) ar šādiem linuma acs izmēriem: GN.1 vienāds vai lielāks par 150 mm; GN.2 vienāds vai lielāks par 110 mm un mazāks par 150 mm; GN.3 mazāks par 110 mm. (4) Rāmju tīkli (TN.1) (5) Āķu jedas (LL.1) 2. Ģeogrāfisko apgabalu grupas 2.1. Šajā pielikumā izmanto šādas ģeogrāfisko apgabalu grupas: a) Kategats; b) i) Skageraks; ii) tā ICES IIIa zonas daļa, kas nav ietverta Skagerakā un Kategatā; ICES IV zona un ICES IIa zonas EK ūdeņi; iii) ICES VIId zona. c) ICES VIIa zona; d) ICES VIa zona; e) Ķeltu jūra ( ICES VIIe līdz VIIk zona, to ieskaitot). 3. Zvejas piepūles grupas Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.i pantā paredzēto piepūles datu nosūtīšanai katrai zvejas piepūles grupai izmanto šādus kodus: Apgabali | Zvejas rīku grupas | (a) | (b) | (c) | (d) | (e) | TR1 | TR1a | TR1b | TR1c | TR1d | TR1e | TR2 | TR2a | TR2b | TR2c | TR2d | TR2e | TR3 | TR3a | TR3b | TR3c | TR3d | TR3e | BT1 | BT1a | BT1b | BT1c | BT1d | BT1e | BT2 | BT2a | BT2b | BT2c | BT2d | BT2e | GN1 | GN1a | GN1b | GN1c | GN1d | GN1e | GN2 | GN2a | GN2b | GN2c | GN2d | GN2e | GN3 | GN3a | GN3b | GN3c | GN3d | GN3e | TN1 | TN1a | TN1b | TN1c | TN1d | TN1e | LL1 | LL1a | LL1b | LL1c | LL1d | LL1e | II PIELIKUMS ĪPAŠI INSPEKCIJAS KRITĒRIJI Mērķis 1. Katra dalībvalsts nosaka īpašus inspekcijas kritērijus saskaņā ar šo pielikumu. Stratēģija 2. Zvejas darbību inspekciju un uzraudzību galvenokārt veic attiecībā uz kuģiem, kuri varētu nozvejā iegūt mencas. Kā papildu salīdzinošās pārbaudes mehānisms, lai izvērtētu pārbaudes un uzraudzības efektivitāti, tiek izmantotas izlases veidā veiktas mencu transportēšanas un tirdzniecības pārbaudes. Prioritātes 3. Dažādiem zvejas rīku veidiem piemēro dažādus prioritātes līmeņus atkarībā no apmēra, kādā zvejas iespēju limiti ietekmē zvejas flotes. Šā iemesla dēļ katra dalībvalsts nosaka konkrētas prioritātes. Mērķkritēriji 4. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis īsteno savus inspekciju grafikus, ņemot vērā turpmāk izklāstītos mērķus. Dalībvalstis nosaka un apraksta, kura paraugu ņemšanas stratēģija tiks piemērota. Komisija pēc pieprasījuma var piekļūt dalībvalsts lietotajam paraugu ņemšanas plānam. a) Ostā veiktu inspekciju līmenis Sasniedzamajai precizitātei parasti vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgai tai, ko iegūtu ar vienkāršu paraugu ņemšanas metodi pēc nejaušības principa, kad dalībvalstī inspicē 20 % izkrauto mencu svara. b) Tirdzniecības inspekciju līmenis Inspicē 5 % no mencu daudzuma, ko piedāvā pārdošanai izsolē. c) Jūrā veiktu inspekciju līmenis Elastīgs kritērijs: to nosaka pēc tam, kad ir sīki izanalizētas zvejas darbības katrā apgabalā. Jūrā veiktu inspekciju kritēriji attiecas uz patrulēšanas dienu skaitu jūrā mencu pārvaldības apgabalos, iespējams, paredzot atsevišķu kritēriju attiecībā uz patrulēšanas dienām īpašos apgabalos. d) Aeronovērošanas līmenis Elastīgs kritērijs: to nosaka pēc tam, kad ir sīki izanalizētas zvejas darbības katrā apgabalā, un ņemot vērā dalībvalsts rīcībā esošos pieejamos resursus. III PIELIKUMS Nacionālo kontroles rīcības programmu saturs Nacionālo kontroles rīcības programmu mērķis, inter alia , ir precizēt šādus jautājumus. 1. KONTROLES LĪDZEKĻI Cilvēkresursi 1.1. Krastā un jūrā strādājošo inspektoru skaits, kā arī laikposmi un zonas, kurās tie jāizvieto. Tehniskie resursi 1.2. Patruļkuģu un lidaparātu skaits, kā arī laikposmi un zonas, kurās tie jāizvieto. Finanšu resursi 1.3. Budžeta resursu iedalīšana, lai izvietotu cilvēkresursus, patruļkuģus un lidaparātus. 2. INFORMĀCIJAS PAR ZVEJAS DARBĪBĀM ELEKTRONISKA REĢISTRĒŠANA UN PAZIŅOŠANA Sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 9.a 10., 11. un 12. pantam. 3. OSTU APSTIPRINĀŠANA Attiecīgā gadījumā ostu saraksts, kas apstiprinātas mencu izkraušanai saskaņā ar 9.e pantu. 4. IEIEŠANA ĪPAŠOS APGABALOS VAI IZIEŠANA NO TIEM. To sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 11. pantam. 5. IZKRĀVUMU KONTROLE Jebkuru iekārtu un/vai sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 9.a, 9.b, 9.c un 15. panta noteikumiem. 6. INSPEKCIJAS PROCEDŪRAS Nacionālajās kontroles rīcības programmās nosaka procedūras, ko ievēros: a) veicot inspekcijas jūrā vai uz zemes; b) sazinoties ar kompetentajām iestādēm, ko citas dalībvalstis apstiprinājušas par atbildīgajām iestādēm nacionālajās kontroles rīcības programmās attiecībā uz mencām; c) veicot kopīgu uzraudzību un inspektoru apmaiņu, tostarp, nosakot pilnvaras un tiesības inspektoriem, kas darbojas citu dalībvalstu ūdeņos.” [1] OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp. [2] OV C , .. lpp. [3] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. [4] OV L 358, 20.10.1993., 5. lpp. [5] Ierakstīt atsauci uz jauno datu vākšanas regulu. [6] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.