[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2008.2.7

COM(2008) 58 galīgā redakcija

2008/0026 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu[1], mērķi ir šādi:

- samazināt to uzņēmumu skaitu, kuriem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem jāsniedz informācija Kopienas iekšējās tirdzniecības statiskas sistēmā ( Intrastat ); šādi tiks samazināts slogs, kas rodas, sniedzot informāciju statistikas vajadzībām;

- noteikt stingrākas kvalitātes prasības Kopienas iekšējās tirdzniecības statistikas apkopošanai, lai kompensētu datu precizitātes samazināšanos attiecībā uz tirdzniecību, ko uzņēmumi nav deklarējuši, bet valsts iestādes ir novērtējušas;

- apmierināt lietotāju vajadzības un apkopot Kopienas iekšējās tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā;

- saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju[2] par Lēmumu 2006/512/EK pielāgot Regulu (EK) Nr. 638/2004 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[3], kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru vispārējiem pasākumiem, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru, tostarp svītrotu dažus no minētajiem elementiem vai papildinātu tiesību aktu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus.

1.2. Vispārīgais konteksts

Komisija ir apņēmusies novērst nevajadzīgo birokrātiju un pārlieko regulējumu. Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā „Labāks regulējums izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā”[4], ES tiesību aktu vienkāršošana (tādējādi arī uzņēmumu sloga samazināšana) ir viens no šīs politikas iniciatīvas pamatjautājumiem. 2005. gada sākumā Komisija sāka visaptverošu apspriešanos ar dalībvalstīm un uzņēmējdarbības aprindām, kā arī publisku apspriešanu, izmantojot internetu. Pēc šīs apspriešanas Komisija 2005. gada 25. oktobrī pieņēma paziņojumu[5], kurā izklāstīja jaunu vienkāršošanas stratēģiju ES mērogā. Paziņojumā noteikts sākotnējais tiesību aktu kopums, kas vienkāršojams, pamatojoties uz plašu apspriešanos, un, izmantojot rezultātus, kas iegūti, pateicoties jaunām, sistemātiskākām pārskatīšanas procedūrām, tika sākts process, lai noteiktu turpmākās vienkāršošanas prioritātes, pamatojoties uz tiesību aktu ietekmes plašu analīzi.

Paziņojuma 2. pielikumā izklāstīta jaunās vienkāršošanas stratēģijas nepārtrauktā programma. Programmā noteikti tie tiesību akti, kas atjaunojami un novērtējami, ņemot vērā to vienkāršošanas nepieciešamību turpmāko triju gadu laikā. Tajā apskatīti daudzi īpaši jautājumi, kas plaša mēroga apspriežu laikā radās galvenajās jomās, kuras skar uzņēmumu konkurētspēju, piemēram, uzņēmumu tiesības, finanšu pakalpojumi, transports, patērētāju aizsardzība, atkritumi un ārējās tirdzniecības statistika.

Vienkāršošana statistikas jomā aplūkota Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā mazināt slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, kā arī vienkāršošanu un prioritāšu noteikšanu Kopienas statistikas jomā[6]. Tajā kā joma, kurā iespējama un vēlama vienkāršošana, tika noteikta statistika par preču tirdzniecību starp dalībvalstīm ( Intrastat ).

Kopienas iekšējās tirdzniecības statistikā tiek atspoguļotas kustamu preču fiziskās plūsmas starp dalībvalstīm. Valsts statistikas iestādes vāc no uzņēmumiem datus par mēnesi. Pamatojoties uz šiem datiem apkopotajā statistikā ietilpst mēneša uzskaite par ienākošajām plūsmām (ienākošās preces) un izejošajām plūsmām (nosūtītās preces), atspoguļojot vērtību un daudzumu informācijas sniedzējas dalībvalsts un partnerdalībvalsts dalījumā, kā arī preču dalījumā saskaņā ar kombinēto nomenklatūru.

ECOFIN padome 2006. gada 28. novembrī atbalstīja Komisijas iniciatīvu samazināt statistikas slogu un aicināja Komisiju „analizēt vienas plūsmas metodes ( Intrastat ) un alternatīvu metožu izmantošanas iespējamību, kas lielā mērā nodrošinātu tos pašus rezultātus, kā arī pārejas jautājumus, un, ņemot vērā šo analīzi, 2007. gada oktobrī iesniegt Padomei precīzu turpmākās attīstības plānu”. Turklāt Padome uzsvēra, ka pāreja uz vienas plūsmas sistēmu vai citas metodes ieviešana, lai ievērojami samazinātu statistikas informācijas sniegšanas slogu, nedrīkst ietekmēt to valsts statistikas datu pieejamību, laicīgumu un kvalitāti, kas ir svarīgi Eiropas ekonomikas politikas vajadzībām, piemēram, nacionālo kontu statistika un dati par kopsavilkuma plūsmām starp euro zonu un pārējām ES dalībvalstīm.

Lai turpinātu pētīt iespējas, kā modernizēt Kopienas iekšējās tirdzniecības statistikas sistēmu un samazināt informācijas sniegšanas slogu, Eurostat izveidoja darba grupu, kura bija paredzēta, lai īpaši nodarbotos ar Intrastat vienkāršošanu. Tajā ietilpst dalībvalstu un Komisijas speciālisti, un tā darbojas kā pētījumu un dažādo apakšgrupu veikto analīžu informācijas apstrādes centrs.

Darba grupas un tās apakšgrupu veiktās analīzes bija pievērstas divām galvenajām vienkāršošanas iespējām ― pārejai uz vienas plūsmas informācijas sniegšanas sistēmu un to robežvērtību palielināšanai, kas piemērojamas Intrastat sniegtajiem datiem un kas samazinātu tirdzniecības aptvērumu. Tika atzīts, ka visām pārējām iespējām nebūtu ievērojamas ietekmes uz uzņēmumu informācijas sniegšanas slogu.

Divas galvenās iespējas tika novērtētas saskaņā ar šādiem trim novērtēšanas kritērijiem: uzņēmumu slogs, laicīgums un datu precizitāte. Rezultāti liecina, ka īstermiņa perspektīvā robežvērtības noteikšanas iespēja ir labākais risinājums. Tā bija arī tā iespēja, kurai deva priekšroku dalībvalstu eksperti darba grupā. Turpretī vienas plūsmas iespējai ir lieli trūkumi, kurus nevar novērst īstermiņa perspektīvā.

Patlaban dalībvalstis nosaka robežvērtības tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka tiek aptverti vismaz 97 procenti tirdzniecības (vērtības izteiksmē). 2006. gada beigās tas nozīmēja, ka aptuveni 78 procenti uzņēmumu, kas tirgojas ar pārējām dalībvalstīm, bija atbrīvoti no informācijas sniegšanas pienākuma. Samazinot minimālo aptvēruma likmi, vēl vairāk palielināsies to uzņēmumu skaits, kuri būs atbrīvoti no informācijas sniegšanas pienākuma Intrastat .

Intrastat minimālās aptvēruma likmes samazināšanu varētu īstenot salīdzinoši drīz. Tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka robežvērtības palielināšana nemaina sistēmas loģiku. Saglabājas tie paši pašreizējās sistēmas principi un procedūras. Tāpēc tirdzniecības aptvēruma pārmaiņas var īstenot diezgan viegli; tiesību aktu grozījumi un saistītie pasākumi, lai nodrošinātu statistikas datu kvalitāti, nav tik plaši un sarežģīti kā pasākumi, kas vajadzīgi, lai ieviestu vienas plūsmas iespēju.

Tomēr vienlaikus Intrastat aptvēruma samazināšana negatīvi ietekmēs datu precizitāti. Būs jāveic vairāk novērtējumu par nesavāktiem datiem. Turklāt tas palielinās spoguļattēla tirdzniecības plūsmu asimetriju, jo īpaši vissīkākajā preču klasifikācijas līmenī. Tā kā dažādas dalībvalstis izmanto atšķirīgas novērtēšanas metodes, arī kopsavilkuma līmenī varētu būt raksturīga lielāka asimetrija. Tāpēc aptvēruma samazināšana nosaka vajadzību pēc saistītiem pasākumiem, lai nodrošinātu statistikas datu apmierinošu kvalitāti.

Līdzās īstermiņa risinājumam ir lietderīgi turpināt analizēt iespēju ilgtermiņa perspektīvā pāriet uz vienas plūsmas informācijas sniegšanu, lai lietotājiem būtu pieņemama šī iespējamā statistikas sistēmas pārmaiņa. Šajā saistībā analizējamo prioritāro jautājumu starpā ir ievērojama spoguļattēla tirdzniecības plūsmu asimetrijas samazināšana, laicīguma problēmas risinājums, izstrādājot uzticamas trūkstošu vai novēlotu datu novērtēšanas metodes, un tādu kvalitātes pārbaudes metožu izstrāde, kas atbilstu valsts vajadzībām. Turklāt jāpārbauda virkne citu vienkāršošanas iespēju, piemēram, Intrastat un VIES (PVN informācijas apmaiņas sistēma) deklarāciju integrācija un IT rīku izstrāde, lai nodrošinātu automātisku informācijas sniegšanu[7].

Turpmākajos gados šos jautājumus sāks risināt ar programmu MEETS ( Modernisation of European Enterprise and Trade Statistics — Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizēšana)[8]. Programmu MEETS jāsāk 2008. gadā, un tā jāturpina 5 gadus (līdz 2013. gadam). Viens no tās četriem mērķiem ir veikt pētījumus par Intrastat vienkāršošanu. Šim nolūkam tiks paredzēts budžets 8,965 milj. euro .

1.3. Ierosinātais risinājums

Īstermiņa risinājumam jāatbilst visām ilgtermiņa vienkāršošanas iespējām, piemēram, vienas plūsmas informācijas sniegšana. Vienlaikus ar to jānodrošina ievērojama statistikas informācijas sniegšanas sloga samazināšana uzņēmumiem, garantējot arī statistikas datu apmierinošu kvalitāti.

Attiecīgi ierosināts samazināt tirdzniecības aptvērumu attiecībā uz ienākošajām precēm līdz 95 % un saglabāt pašreizējo tirdzniecības aptvērumu 97 % apmērā attiecībā uz nosūtītajām precēm. Šāds risinājums atbilst vienas plūsmas iespējai nākotnē, pamatojoties uz datu vākšanu par nosūtītajām precēm. Īpaši nozīmīgs ir informācijas sniegšanas sloga samazināšanas potenciāls attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ņemot vērā to informācijas sniedzēju uzņēmumu struktūru, kas ziņo par ienākošajām precēm; lielākoties tie ir MVU. Turklāt analīze liecina, ka, samazinot tirdzniecības aptvērumu līdz 95 %, statistikas datu kvalitāte tiek ietekmēta tikai nedaudz un tādējādi lietotāji tam var piekrist. Tomēr ir vēlami pasākumi dalībvalstu apkopotās statistikas kvalitātes un salīdzināmības uzlabošanai, un tie tiks ierosināti tiesību aktos.

Līdzās iniciatīvai samazināt uzņēmumu statistikas slogu priekšlikumā ietverti lietotāju papildu pieprasījumi par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā. Dalībvalstīm jāsniedz ikgadēji dati par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, lai parādītu, piemēram, to, kā Eiropas uzņēmumi darbojas globalizācijas apstākļos. Uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistiku var sasaistīt, apvienojot Kopienas iekšējās tirdzniecības reģistrā pieejamo informāciju ar dalībvalstu uzņēmumu reģistru informāciju. Patlaban vairākums dalībvalstu šo statistiku apkopo brīvprātīgi. Ar priekšlikumu paredzēts nodrošināt juridisko pamatu obligātai apkopošanai. Vienlaikus priekšlikumā par Extrastat tiesību aktu pārskatīšanu iekļauta prasība par to pašu informāciju par tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm[9].

Visbeidzot ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK grozīts Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK par komitoloģiju. Ar to attiecībā uz vispārējiem pasākumiem ieviesta „regulatīva kontroles procedūra”, kas paredzēta, lai grozītu pamataktu nebūtiskus elementus. Tāpēc spēkā esošā Regula (EK) Nr. 638/2004 attiecīgi jāpielāgo.

1.4. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu[10]. Regula jāgroza ar šo priekšlikumu.

Komisijas 2004. gada 18. novembra Regula (EK) Nr. 1982/2004, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 1901/2000 un (EEK) Nr. 3590/92[11]. Priekšlikumā paredzēts grozīt īstenošanas noteikumus.

1.5. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums atbilst Eiropas Savienības „Labāka regulējuma iniciatīvai”.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2006. gada beigās Eurostat izveidoja darba grupu, kura bija paredzēta, lai īpaši nodarbotos ar Intrastat vienkāršošanu un turpinātu pētīt iespējas, kā modernizēt Kopienas iekšējās tirdzniecības statistikas sistēmu un samazināt informācijas sniegšanas slogu.

ECOFIN padome 2007. gada 13. novembrī atkārtoti apsprieda pasākumus, lai samazinātu statistikas slogu, un vienojās par priekšlikumu īstermiņa perspektīvā samazināt aptvēruma proporciju, vienlaikus ilgtermiņa perspektīvā sagatavojot alternatīvu metodi, piemēram, vienas plūsmas metodi, kam nepieciešams papildu pētījums.

2.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

2.3. Ietekmes un seku analīze

Noteica trīs iespējas.

A iespēja. Saglabāt pašreizējo stāvokli un nemainīt spēkā esošos tiesību aktus.Kopienas tiesību aktos reglamentēta datu vākšana par Kopienas iekšējo tirdzniecību. Tādējādi Komisijas apņemšanos turpināt samazināt uzņēmumu statistikas slogu saistībā ar Intrastat var īstenot, tikai grozot spēkā esošo tiesisko regulējumu.

B iespēja. Samazināt minimālo Intrastat aptvēruma likmi un kvalitātes prasības noteikt tieši Eiropas Parlamenta un Padomes regulā.Patlaban Intrastat aptvēruma likme ir definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 638/2004 10. panta 3. punktā. B iespēja nozīmētu, ka jāgroza šis pants, kā arī jāievieš statistikas datu kvalitātes prasības.Tomēr tirdzniecības aptvērums drīzāk ir tehnisks parametrs un kā tāds tas ir vairāk precizējams īstenošanas noteikumos. Tirdzniecības aptvēruma likmes definēšana Eiropas Parlamenta un Padomes regulā nevis īstenošanas noteikumos arī samazinātu elastīgumu, kas vajadzīgs, lai būtu iespējamas turpmākas šā parametra pārmaiņas nākotnē, turpinot Kopienas iekšējās tirdzniecības statistikas sistēmas vienkāršošanu. Turklāt būtu grūti jau iepriekš Eiropas Parlamenta un Padomes regulā definēt visas kvalitātes prasības, un šī pieeja atkal nenodrošinātu pietiekamu elastīgumu, lai veiktu iespējamus grozījumus.

C iespēja. Svītrot tirdzniecības aptvēruma likmi (procentos) Regulā (EK) Nr. 638/2004 un pilnvarot Komisiju noteikt minimālo Intrastat aptvēruma likmi un kvalitātes prasības.Šī pieeja nodrošinātu elastīgumu attiecībā uz Intrastat aptvēruma likmes iespējamām pārmaiņām nākotnē. Šo pārmaiņu pamatā būtu regulārs robežvērtību novērtējums, ko veiktu saskaņā ar komitoloģijas procedūru ciešā sadarbībā ar valstu iestādēm ( Intrastat komiteja tiekas trīs reizes gadā), lai noteiktu optimālu statistikas sloga un datu precizitātes līdzsvaru.Pirmais solis īstenošanas noteikumos būs atļauja dalībvalstīm 2009. gada sākumā samazināt ienākošo plūsmu aptvēruma likmi tā, lai aptvertu 95 % tirdzniecības ienākošo preču vērtības izteiksmē, vienlaikus saglabājot robežvērtību 97 % attiecībā uz nosūtītajām precēm.Līdzīgi tiks grozītas klauzulas par kvalitātes prasībām. Regulas (EK) Nr. 638/2004 13. panta 3. punktā Komisija jāpilnvaro veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu datu kvalitāti. Būtu lietderīgi precizēt noteikumus par trūkstošās informācijas novērtēšanu. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem trūkstošo datu novērtēšana ir dalībvalstu uzdevums (12. panta 2. punkts). Tāpēc tiesību akti jāgroza, lai ļautu pieņemt standarta procedūras saskaņā ar komitoloģijas procedūru.

Komisija dod priekšroku C alternatīvai, jo tā ļauj veikt mērķtiecīgu vienkāršošanu, izmantojot robežvērtības noteikšanas iespēju. Šādi tiek nodrošināts iespējami liels elastīgums, lai pielāgotu Intrastat sistēmu, jo noteikumus pārvaldīs Eurostat un Intrastat komiteja.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Ar šo priekšlikumu tiek nodrošināts tiesiskais regulējums, lai atbrīvotu vairāk uzņēmumu no informācijas sniegšanas pienākuma Intrastat , vienlaikus saglabājot datu precizitāti un apmierinot lietotāju prasības pēc statistikas par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā.

3.2. Juridiskais pamats

Kopienas statistikas juridiskais pamats nodrošināts Līguma 285. pantā. Padome saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņem tādas statistikas sagatavošanas pasākumus, kas vajadzīga Kopienas darbību veikšanai. Pantā ir izklāstītas prasības tādas Kopienas statistikas sagatavošanai, kurai jāatbilst taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistikas konfidencialitātes prasībām.

3.3. Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Ierosinātās rīcības mērķi, proti, aptvēruma likmju un kvalitātes prasību definēšanu un statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, dalībvalstis nevar pietiekami sekmīgi īstenot, tādēļ to var labāk sasniegt Kopienas mērogā uz Kopienas tiesību akta pamata, jo tikai Komisija var koordinēt nepieciešamo statistikas informācijas saskaņošanu Kopienas mērogā. Līdz ar to Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā.

3.4. Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

- Regula ietver obligātās prasības, lai sasniegtu minēto mērķi, un ir samērīga ar šo mērķi.

- Sagaida, ka, pateicoties šai regulai, ievērojami samazināsies to uzņēmumu slogs, kas būs atbrīvoti no informācijas sniegšanas pienākuma Intrastat . Tomēr var pieaugt valsts statistikas iestāžu darba slodze, jo kvalitātes prasībās būs noteikts lielāks validēšanas un kontroles darbs.

- 2008. gadā plānots sākt programmu MEETS [12]. Daļa šīs programmas budžeta līdzekļu ir paredzēta Intrastat sistēmas kvalitātes uzlabošanai.

3.5. Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

- Ir vispārēji atzīts, ka Eiropas Padomes un Padomes regula ir piemērots instruments lielākajai daļai statistikas pasākumu, kuri precīzi un vienveidīgi jāpiemēro visā Kopienā.

- Priekšroka dodama nevis direktīvai, bet regulai kā pamata tiesību aktam, jo tajā pretēji direktīvai paredz vienādus noteikumus visā Kopienā, neļaujot dalībvalstīm tos piemērot nepilnīgi un izlases veidā un neļaujot izvēlēties formu un metodes tās mērķu sasniegšanai.

- Turklāt regula ir tieši piemērojama, un tas nozīmē, ka tā nav jātransponē valsts tiesību aktos, tādējādi izvairoties no kavēšanās, kas saistīta ar šādu transponēšanu. Tas arī uzlabo un paātrina likumdošanas procesu.

Priekšlikumā paredzēts grozīt spēkā esošos noteikumus, kas jau izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā.

4. IETEKME UZ BUDžETU

To uzņēmumu aptvēruma likmes samazināšana, kuri sniedz informāciju Intrastat , neietekmē budžetu.

Stingrāku kvalitātes prasību piemērošana var nozīmēt vajadzību ieguldīt pētniecībā un validēšanas un pielāgošanas rīku izveidē valstu iestādēs. Ar programmas MEETS budžetu var segt šīs īstenošanas izmaksas ( 2008. gadā 1 400 000 euro ir rezervēti Intrastat, 2009. gadā — 1 355 000 euro, 2010. gadā — 2 000 000 euro, 2011. gadā — 1 500 000 euro, 2012. gadā — 1 500 000 euro, 2013. gadā — 1 210 000 euro).

Divu dažādu esošu datu kopu apvienošana, lai atspoguļotu tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, var prasīt nelielas izmaksas dažām valstu iestādēm.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

5.1. Vienkāršošana

Šī iniciatīva ietilpst Komisijas vienkāršošanas nepārtrauktajā programmā. Galvenais mērķis ir samazināt statistikas informācijas sniegšanas slogu uzņēmumiem, kas sniedz informāciju Intrastat sistēmā. Ienākošo preču aptvēruma likmes samazināšana līdz 95 % nozīmētu, ka vēl 190 000 uzņēmumu tiktu atbrīvoti no informācijas sniegšanas pienākuma valsts iestādēm par ienākošajām plūsmām.

5.2. Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Ja priekšlikumu pieņems, tiks papildināti spēkā esošie tiesību akti.

5.3. Eiropas Ekonomikas zona

Neattiecas uz EEZ.

2008/0026 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu[13] paredzēti pamatnoteikumi par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību.

(2) Saistībā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā mazināt slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, kā arī vienkāršošanu un prioritāšu noteikšanu Kopienas statistikas jomā[14], Intrastat — Kopienas statistikas vākšanas sistēma par preču tirdzniecību starp dalībvalstīm — tika atzīta par jomu, kurā vienkāršošana ir iespējama un vēlama.

(3) Tūlītēju rīcību, lai samazinātu statistikas slogu, var veikt, samazinot to datu aptvēruma likmi, kurus vāc, izmantojot Intrastat. To var izdarīt, palielinot robežvērtības; ja uzņēmumi nesasniedz šīs robežvērtības, tos atbrīvo no informācijas sniegšanas pienākuma Intrastat . Tādējādi palielināsies tās statistikas īpatsvars, kuras pamatā ir valstu iestāžu novērtējumi.

(4) Dalībvalstīm jāsniedz Eurostat gada kopsavilkuma dati par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā. Šādi lietotājiem tiks nodrošināta jauna statistikas informācija par svarīgiem ekonomikas jautājumiem un, nenosakot jaunas statistikas prasības uzņēmumiem, kas sniedz informāciju, būs iespējama jauna veida analīze, piemēram, analīze par to, kā Eiropas uzņēmumi darbojas globalizācijas apstākļos. Saikne starp uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistiku jāizveido, sasaistot informāciju, ko iegūst Kopienas iekšienē strādājošo uzņēmumu reģistrā, ar informāciju, kas noteikta Padomes 1993. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2186/93 par statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanu Kopienā[15].

(5) Komisija jāpilnvaro samazināt minimālo tirdzniecības aptvērumu. Tas nodrošinās elastīgumu, lai veiktu iespējamas pārmaiņas nākotnē, pamatojoties uz robežvērtībām, kas noteiktas ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm tā, lai panāktu optimālu statistikas sloga un datu precizitātes līdzsvaru.

(6) Ja tiek samazināts minimālais tirdzniecības aptvērums, vajadzīgi pasākumi, kas kompensētu nepilnīgo datu vākšanu un negatīvo ietekmi uz kvalitāti, īpaši uz datu precizitāti. Komisija jāpilnvaro pastiprināt kvalitātes prasības dalībvalstu statistikai un jo īpaši definēt kritērijus, lai novērtētu tirdzniecību, par kuru dati netiek vākti ar Intrastat starpniecību.

(7) Regulā (EK) Nr. 638/2004 paredzēts, ka jāpieņem atsevišķi pasākumi atbilstīgi Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[16].

(8) Lēmumā 1999/468/EK ir izdarīti grozījumi ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru vispārējiem pasākumiem, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru, tostarp svītrotu dažus no minētajiem elementiem vai papildinātu tiesību aktu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus.

(9) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju[17] par Lēmumu 2006/512/EK, lai šo jauno procedūru varētu piemērot tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru un jau ir spēkā, šie tiesību akti jāpielāgo saskaņā ar piemērojamām procedūrām.

(10) Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 638/2004 Komisija jāpilnvaro jo īpaši definēt nosacījumus, ar kādiem Komisija var pieņemt atšķirīgus vai īpašus noteikumus, kuri attiecas uz īpašām precēm vai preču pārvietošanu, pielāgot pārskata periodu, lai ņemtu vērā saikni ar pievienotās vērtības nodokļa un muitas saistībām, noteikt šīs informācijas vākšanas noteikumus, īpaši izmantojamos kodus, definēt minimālo Intrastat aptvērumu, definēt nosacījumus un kvalitātes prasības, saskaņā ar kurām dalībvalstis var vienkāršot par maziem atsevišķiem darījumiem sniedzamo informāciju, definēt nosūtāmos kopsavilkuma datus un piemērojamos novērtējumu kritērijus, pieņemt īstenošanas noteikumus datu apkopošanai, sasaistīt datus par uzņēmumu raksturlielumiem, kuri tiek sagatavoti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2186/93, ar statistiku par nosūtītajām un ienākošajām precēm un noteikt rādītājus un standartus, lai varētu novērtēt datu kvalitāti, noteikt to kvalitātes ziņojumu struktūru, kurus iesniedz dalībvalstis, un veikt visus citus pasākumus, ka vajadzīgi, lai novērtētu un uzlabotu datu kvalitāti. Tā kā šie pasākumi ir vispārēji un to mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 638/2004 elementus vai papildināt tos, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(11) Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 638/2004,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 638/2004 groza šādi.

1. Regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Komisija var pieņemt atšķirīgus vai īpašus noteikumus, kuri attiecas uz īpašām precēm vai preču pārvietošanu. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

2. Regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Komisija var pielāgot pārskata periodu, lai ņemtu vērā saikni ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un muitas saistībām. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

3. Regulas 9. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

„To statistikas datu definīcijas, kas minēti e) līdz h) punktā, ir sniegtas pielikumā. Vajadzības gadījumā Komisija paredz noteikumus par šīs informācijas apkopošanu, jo īpaši par izmantojamajiem kodiem. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

4. Regulas 10. pantu groza šādi.

5. Minētā panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Komisija precizē robežvērtību definīciju, un, ja uzņēmumi nesasniedz šīs robežvērtības, tos atbrīvo no Intrastat informācijas sniegšanas pienākuma. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

6. Minētā panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

„Komisija precizē šo robežvērtību definīciju. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

7. Minētā panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„5. Ievērojot atsevišķus nosacījumus, kas atbilst kvalitātes prasībām, dalībvalstis var vienkāršot par maziem atsevišķiem darījumiem sniedzamo informāciju. Komisija definē nosacījumus. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

8. Regulas 12. pantu groza šādi.

9. Minētā panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„a) 40 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām attiecībā uz kopsavilkuma datiem, kuri jādefinē Komisijai. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

10. Minētā panta 2. punktam pievieno šādus teikumus:

„Novērtējumiem jāatbilst kritērijiem, kurus definē Komisija. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

11. Pievieno šādu 4. punktu:

„4. Dalībvalstis nosūta Komisijai ( Eurostat ) ikgadējo tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā.Šo statistiku apkopo, sasaistot uzņēmumu raksturlielumu datus, kuri atspoguļoti saskaņā ar Padomes 1993. gada 22. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2186/93 par statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanu Kopienā[18], ar šīs regulas 3. pantā minēto statistiku.Komisija nosaka statistikas apkopošanas īstenošanas noteikumus. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

12. Regulas 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Komisija nosaka rādītājus un standartus, kas vajadzīgi, lai novērtētu datu kvalitāti, to kvalitātes ziņojumu struktūru, ko iesniedz dalībvalstis, un visus pasākumus, kas vajadzīgi datu kvalitātes novērtēšanai vai uzlabošanai. Minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia , to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 14. panta 3. punktā.”

13. Regulas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.

[2] OV C 255, 21.10.2006., 1. lpp.

[3] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.)

[4] COM(2005) 97 galīgā redakcija, 2005. gada 16. marts.

[5] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana — normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija”, COM(2005) 535, galīgā redakcija, 2005. gada 25. oktobris.

[6] COM(2006) 693 galīgā redakcija, 2006. gada 14. novembris.

[7] Apvienojot Intrastat un VIES sistēmas, var veikt turpmāku vienkāršošanu un pārsniegt statistikas darbības jomu. Eurostat un TAXUD ģenerāldirektorāta kontakti liecina, ka ciešāka statiskas un nodokļu (PVN) jomas iestāžu sadarbība nodrošina ieguvumus abām pusēm. Statistikas iestādes varētu uzlabot datu kvalitāti, savukārt nodokļu iestādes iegūtu, pateicoties to datu agrākai pieejamībai un lielākai detalizācijas pakāpei, kurus tās izmanto, lai noteiktu un apkarotu krāpšanu saistībā ar PVN.

[8] COM(2007) 433, 2007. gada 19. jūlijs.

[9] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu, COM(2007) 653, 2007. gada 30. oktobris.

[10] OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.

[11] OV L 343, 19.11.2004., 3. lpp.

[12] COM(2007) 433, 2007. gada 19. jūlijs.

[13] OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.

[14] ` COM(2006) 693, 2006. gada 14. novembris.

[15] OV L 196, 5.8.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[16] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.)

[17] OV C 255, 21.10.2006., 1. lpp.

[18] OV L 196, 5.8.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).