[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 21.12.2007 COM(2007) 844, galīgā redakcija 2007/0286 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (Pārstrādāts) (iesniegusi Komisija) [COM(2007) 843, galīgā redakcija] [SEC(2007) 1679] [SEC(2007) 1682] PASKAIDROJUMA RAKSTS 1) P RIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Priekšlikuma pamatojums un mērķi Lisabonas stratēģija, Sestā Kopienas vides rīcības programma, kā arī ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir bijuši svarīgi virzītājspēki, pieņemot lēmumu pārskatīt direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK) un attiecīgos tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām. Šo iniciatīvu būtiskākais mērķis ir sasniegt uzlabojumus vides jomā, vienlaikus nodrošinot rentabilitāti un veicinot tehniskās inovācijas. Turklāt pārskatu noteica saistībā ar labāku tiesisko regulējumu un ietvēra EK pastāvīgajā vienkāršošanas programmā, kas attiecas uz laikposmu no 2006. līdz 2009. gadam. Vispārīgais konteksts Rūpnieciskās darbības veido būtisku daļu mūsu ekonomikā, taču tās veicina arī vides piesārņojumu, atkritumu rašanos un enerģijas izmantošanu. Neraugoties uz emisiju samazinājumu pēdējās desmitgadēs, rūpnieciskās darbības joprojām ir ievērojamākais piesārņojuma avots. IPNK direktīva attiecas uz aptuveni 52 000 iekārtām. Šādu iekārtu radītās emisijas gaisā veido lielu daļu no kopējā galveno piesārņotājvielu emisiju apjoma un ievērojami pārsniedz Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu noteiktos mērķus. Ja turpmāk netiks samazinātas IPNK iekārtu radītās emisijas, nebūs iespējams sasniegt minētajos mērķos noteikto pozitīvo ietekmi uz vidi un veselību. Rūpnieciskās darbības rada arī cita veida būtisku ietekmi uz vidi, piemēram, emisijas ūdenī, augsnē un atkritumu rašanos. Tādējādi, izsniedzot atļaujas, ir svarīgi piemērot integrētu pieeju, ņemot vērā cita veida ietekmi uz vidi. Šādas pieejas galvenais aspekts ir labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) īstenošana. Tajā ietilpst noteiktu paņēmienu izmantošana, kuri ir efektīvākie, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, un kurus var īstenot attiecīgajā nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības. Komisija organizē informācijas apmaiņu par LPTP ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, lai izveidotu LPTP atsauces dokumentu, norādot, ko uzskata par LPTP ES mērogā katrā rūpniecības nozarē. Uz rūpnieciskajām iekārtām attiecas arī nozares direktīvas, kurās izklāstīti darbības noteikumi un citas tehniskas prasības. Attiecībā uz IPNK direktīvu šie noteikumi jāuzskata par obligātajām prasībām. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Šā priekšlikuma izstrādes mērķis ir pārskatīt turpmāk minētos atsevišķos juridiskos instrumentus un pārstrādāt tos vienā tiesību aktā. Padomes 1978. gada 20. februāra Direktīva 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem, OV L 54, 25.2.1978, 19. lpp . Padomes 1982. gada 3. decembra Direktīva 82/883/EEK par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi, OV L 378, 31.12.1982, 1. lpp. Padomes 1992. gada 15. decembra Direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu, OV L 409, 31.12.1992., 11. lpp. (pēdējās trīs kopā pazīstamas kā : „TiO2 direktīvas”). Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli („IPNK direktīva”), OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Padomes 1999. gada 11. marta Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās („Direktīva par GOS šķīdinātājiem”), OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu („Direktīva par atkritumu sadedzināšanu”), OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp . Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām („Direktīva par lielajām sadedzināšanas iekārtām”), OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp . Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šis priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 175. pantu, un tā mērķis ir nodrošināt cilvēku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni. 2) APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Pārskatīšanas process sākās 2005. gada beigās, un tā pamatā ir plaša pētījumu programma un regulāras apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp padomdevēju grupas izveide, ieinteresēto personu viedokļu uzklausīšanas konference un apspriešanās tīmeklī. Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Laikposmā no 2007. gada 17. aprīļa līdz 18. jūnijam organizēja apspriešanos tīmeklī. Tika saņemtas un analizētas aptuveni 450 atsauksmes. Liela daļa no aptaujas dalībniekiem ir vienisprātis par to, ka: - ES tiesību aktos arī turpmāk integrētā veidā jāietver visas galvenās IPNK iekārtu radītās ietekmes uz vidi; - LPTP jāizmanto kā galvenais princips rūpniecisko iekārtu radīta piesārņojuma riska novēršanai/samazināšanai un atsauces dokumentam jābūt galvenajam faktoram LPTP īstenošanā; - ES mērogā jāparedz atsevišķi obligātie noteikumi attiecībā uz inspekciju un papildu darbībām, kas noteiktas emisiju monitoringa un ziņošanas jomā; - konkrēta izpēte var palīdzēt noteikt jaunus vērā ņemamus paņēmienus iespējamiem turpmākiem LPTP; - jāatceļ operatoriem noteiktās nevajadzīgās monitoringa un ziņošanas prasības, un jāapvieno un jāoptimizē visas Komisijas paredzētās prasības dalībvalstīm attiecībā uz ziņošanu. Visa pamatinformācija pieejama CIRCA publiskajā tīmekļa vietnē[1], kas veltīta šai iniciatīvai. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Zinātnes nozares un specializācijas jomas Priekšlikuma izstrādē izmantoja šādas kompetences jomas: 1) rūpniecisko emisiju radītās ietekmes uz veselību un vidi novērtējums (gaisā, ūdenī, augsnē), 2) vides tehnoloģijas, lai novērstu vai mazinātu rūpnieciskās emisijas, 3) ekonomiskā analīze un modelēšana, 4) ietekmes uz veselību novērtējums, tostarp kvantificēšana naudas izteiksmē, 5) ekosistēmas ieguvumu novērtējums, 6) rūpniecisko iekārtu kontroles un atļauju izsniegšanas kompetence. Izmantotās metodes Galvenās izmantotās metodes bija ekspertu sanāksmes; tika pasūtīts veikt plašu pētījumu programmu, kurā iekļāva modelēšanu un precīzas informācijas apkopošanu par īstenošanu, izmantojot gadījumu izpēti, kā arī nozares un ģeogrāfisko novērtējumu. Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Apspriedās ar dažādiem dalībvalstu ekspertiem, zinātniskajiem ekspertiem, rūpniecības nozares pārstāvjiem, NVO un specializētajiem konsultantiem. Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Komisijas iegūto informāciju var apkopot šādi: i) rūpnieciskās emisijas var izraisīt nopietnu risku cilvēku veselībai un videi, bet to var novērst un kontrolēt rentablā veidā, ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ii) jānostiprina pašreizējie noteikumi, lai izmantotu LPTP potenciālu vides labā un lai atbalstītu dalībvalstis šādu noteikumu izpildē, iii) jāoptimizē dažādu tiesību aktu mijiedarbība un jāvienkāršo atsevišķi noteikumi par ziņošanu un monitoringu, lai samazinātu nevajadzīgo administratīvo slogu un uzlabotu pašreizējo īstenošanas praksi. Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Visus ekspertu un iesaistīto personu ziņojumus (nepabeigtā un pabeigtā veidā), kā arī ieinteresēto personu komentārus un viedokļus ierastā kārtībā darīja publiski pieejamus internetā. Ietekmes novērtējums Galvenās ietekmes novērtējumā norādītās problēmas attiecas 1) uz trūkumiem pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos, kas rada neapmierinošu tiesību aktu īstenošanu un grūtības Kopienas darbību izpildē, un tādējādi, tiek zaudētas veselības un vides priekšrocības, un 2) uz pašreizējās tiesību aktu sistēmas sarežģītību un saskaņotības trūkumu. Minētās problēmas ne tikai sarežģī to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un jo īpaši tematiskajās stratēģijās, bet arī spēj izraisīt konkurences traucējumus saistībā ar ievērojamām vides standartu atšķirībām un nevajadzīgu administratīvo slogu. Ietekmes novērtējumā, pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, novērtētas vairākas politikas iespējas, lai noteiktu rentablu pasākumu kopumu, kas vajadzīgs iepriekš minēto jautājumu risināšanai. Pamatojoties uz novērtējumu, Komisija izteikusi turpmākus ierosinājumus. Attiecībā uz neatbilstībām un sarežģītību pašreizējos tiesību aktos, Komisija ierosina izstrādāt vienu direktīvu, kurā pārstrādā un apvieno IPNK direktīvu un sešas nozaru direktīvas. Turklāt ir jāveic pašreizējo tiesību aktu atsevišķu noteikumu pārskatīšana, lai novērstu trūkumus faktiskajā LPTP izmantošanā, problēmas, ko izraisījušas atsevišķas neskaidras prasības (piemēram, uz LPTP balstīta atļauju izsniegšana vai atļauju pārskatīšana), noteikumu par izpildi trūkumu un tiesību aktu ierobežojumus attiecībā uz tematiskajās stratēģijās noteikto mērķu sasniegšanu. Daži no ieteiktajiem galvenajiem grozījumiem tiesību aktos ir šādi: - izskaidrot un nostiprināt LPTP jēdzienu; - pārskatīt obligātās emisiju robežvērtības lielām sadedzināšanas iekārtām un titāna dioksīda ražošanas iekārtām, lai tās saskaņotu ar LPTP standartiem; - izveidot Komiteju, lai pielāgotu pašreizējās nebūtiskās tehniskās prasības zinātnes un tehnikas attīstībai vai noteiktu dalībvalstīm ziņošanas veidu un formātu; - ieviest noteikumus par inspekciju un vides uzlabojumiem; - stimulēt inovācijas un izstrādāt un izmantot jaunas metodes; - vienkāršot un paskaidrot atsevišķus noteikumus par atļauju izsniegšanu, monitoringu un ziņošanu, lai samazinātu nevajadzīgo administratīvo slogu; - paplašināt un izskaidrot tiesību aktu noteikumu darbības jomu, lai labāk veicinātu tematiskajās stratēģijās noteikto mērķu sasniegšanu. Ietekmes novērtējums pieejams tīmekļa vietnē http://europa.eu/environment/ippc/index.htm. 3) P RIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Ierosināto pasākumu kopsavilkums Pašreizējā priekšlikuma mērķis ir pārskatīt un vienā direktīvā apvienot septiņas ar rūpnieciskām emisijām saistītās atsevišķas spēkā esošās direktīvas. Pārstrādāšanas metodes izmantošana ļauj vienā tekstā apvienot ierosinātos būtiskos grozījumus direktīvās un to sākotnējos noteikumus, kurus nemaina. Turklāt šis priekšlikums stiprinās vai pievienos atsevišķus noteikumus, lai nodrošinātu tiesību aktu labāku īstenošanu un izpildi, ko veic valsts iestādes, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni, vienlaikus vienkāršojot tiesību aktus un samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu. Skaidrāki noteikumi ļaus labāk uzraudzīt un izpildīt tiesību aktus, ko īstenos kā Kopienas pasākumus. Juridiskais pamats Direktīvas galvenais mērķis ir vides aizsardzība. Tādējādi šā priekšlikuma pamatā ir EK līguma 175. pants. Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro tad, ja priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstis nevar sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. Pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos noteikti minimālie standarti rūpniecisko emisiju novēršanai un kontrolei visā Kopienas teritorijā. Priekšlikumā minētais princips tiek saglabāts. Turklāt vairumam rūpniecisko emisiju (piemēram, gaisā vai ūdenī) ir pārrobežu raksturs. Tādēļ visām dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai katrā dalībvalstī varētu samazināt risku iedzīvotājiem un videi. Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt, veicot Kopienas mēroga pasākumus šādu iemeslu dēļ. Šā priekšlikuma galvenā nozīme ir grozīt un vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, kuri attiecas uz rūpnieciskajām emisijām, kurām piemēro rūpniecisko emisiju novēršanas un kontroles minimālos standartus visā Kopienā. Rūpnieciskās emisijas lielā mērā veicina kopējās emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, kā arī atkritumu rašanos un enerģijas izmantošanu. Kopumā rūpnieciskajām emisijām ir būtisks pārrobežu raksturs, kas nozīmē, ka piesārņojuma emisijas gaisā vai ūdenī veicina piesārņojumu, ko konstatē citās dalībvalstīs. Tādējādi problēmas mēroga dēļ ir jāveic pasākumi visā Kopienā. Problēma nav atrisināma ar atsevišķu dalībvalstu spēkiem, un ir vajadzīga saskaņota rīcība ES mērogā. Priekšlikumā galvenā uzmanība vērsta uz pašreizējo tiesību aktu vienkāršošanu un atsevišķu noteikumu nostiprināšanu, lai uzlabotu to īstenošanu dalībvalstīs un tiesību aktu izpildi, veicot darbības Kopienas mērogā. Priekšlikumā paredzēts, ka par īstenošanas, izpildes un atbilstības līdzekļiem izlemj attiecīgās dalībvalsts iestādes, tādējādi nodrošinot vides un visu ES iedzīvotāju aizsardzības obligāto standartu ievērošanu. Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. Izvēlētais juridiskais instruments ir direktīva, jo 1) priekšlikuma mērķis ir pārstrādāt un vienkāršot spēkā esošās direktīvas un 2) tajā izvirza mērķus, bet šo mērķu sasniegšanas līdzekļu izvēli uztic dalībvalstīm. 332 Priekšlikumā ierosina vairākus jauninājumus, kas samazinās nevajadzīgo finansiālo un administratīvo slogu, jo īpaši, ierosinot dalībvalstu mērogā ieviest apvienoto atļauju izsniegšanu iekārtām, uz kurām attiecas dažādi tiesību akti ES mērogā, vienkāršojot monitoringa un ziņošanas prasības un pārejot uz apvienotu informācijas sistēmu un ziņošanu elektroniskā veidā par rūpnieciskajām emisijām. Turklāt atsevišķas prasības par ziņojumu iesniegšanu tiks atceltas. Lai gan priekšlikumā ierosināti konkrēti noteikumi par izpildi, atbilstību un atļauju pārskatīšanu, tajā atstāta pietiekama izvēle dalībvalstu iestādēm noteikt rentablākos īstenošanas režīmus, lai sasniegtu tiesību aktos noteiktos mērķus. Turklāt priekšlikumā izskaidros pašreizējo tiesību aktu darbības jomu, lai izvairītos no pašreizējās dalībvalstu neatbilstošās un nesaskaņotās tiesību aktu interpretācijas. Ierosina tiesību aktos iekļaut vairākas papildu nozares, pamatojoties uz pamatīgu ietekmju analīzi, kura liecina par šādas paplašināšanas vajadzību, pievienoto vērtību un proporcionalitāti. Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Juridisko instrumentu izvēle Ierosinātie instrumenti: direktīva. 2 Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Šā priekšlikuma mērķis ir vienā dokumentā apvienot un vienkāršot septiņas spēkā esošas direktīvas. Ņemot vērā to, ka spēkā esošajos tiesību aktos ir izvirzīti Kopienas mērķi, šo mērķu sasniegšanai vajadzīgo pasākumu izvēli atstājot dalībvalstu ziņā, labākais juridiskais instruments ir direktīva. 4) I ETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. 5) P APILDU INFORMĀCIJA Vienkāršošana Priekšlikums paredz tiesību aktu un administratīvās procedūras vienkāršošanu (ES un valsts) iestādēs. Pārstrādāšana vienkāršos un optimizēs spēkā esošos noteikumus. Liekie noteikumi un nevajadzīgie pienākumi tiks atcelti, vienlaikus vienkāršojot ziņošanas un monitoringa prasības, pārejot uz ziņošanu elektroniskā veidā. Tādām izmaiņām būtu jāpalīdz dalībvalstīm samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, jo vislielākos ietaupījumus gūst, mainot īstenošanas praksi dalībvalstu mērogā. Tas atspoguļo tiesību aktu raksturu, kurā noteikta sistēma un principi, nevis detalizēta informācija par īstenošanu. 515 Priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba programmā acquis communautaire vienkāršošanai, kā arī tās Darba un likumdošanas programmā ar atsauci CLWP 2007/ENV/002. Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, būs jāatceļ septiņas spēkā esošās direktīvas. Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība Komisija pārskatīs, kā tiek īstenoti tiesību akti, un ik pēc trim gadiem sagatavos ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Atbilstības tabula Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai valstu to noteikumu teksti, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula. Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas uz jautājumu, kas skar EEZ, tāpēc tas būtu jāpaplašina, iekļaujot Eiropas Ekonomikas zonu.570 Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Spēkā esošo direktīvu darbības joma nav mainīta. Šis priekšlikums attiecas uz I pielikumā minētajām darbībām (kuras atbilst pašreizējās IPNK direktīvas darbības jomai) un uz VII pielikuma 1. daļu (kas attiecas uz pašreizējās direktīvas par GOS šķīdinātājiem darbības jomu), uz sadedzināšanas iekārtām, uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kā arī uz titāna dioksīda ražošanas iekārtām. Tomēr I pielikuma pašreizējā darbības joma ir nedaudz mainīta, tajā iekļautas dažas papildu darbības, piemēram, sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir no 20 līdz 50 MW, koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija un koka paneļu ražošana. Priekšlikums ir sadalīts septiņās nodaļās. I nodaļa ir kopsavilkums, kurā izklāstīti kopīgie noteikumi, ko piemēro visām šajā direktīvā ietvertajām rūpnieciskajām darbībām. II nodaļā ietvertas I pielikumā izklāstītās darbības, un tajā noteikti īpaši noteikumi par minētajām darbībām, veicot grozījumus pašreizējās IPNK direktīvas prasībās. III līdz VI nodaļā iekļautas obligātās tehniskās prasības attiecīgi lielām sadedzināšanas iekārtām, atkritumu sadedzināšanas iekārtām, šķīdumu ražošanas iekārtām un titāna dioksīda ražošanas iekārtām. VII nodaļā ietverti noteikumi par kompetentajām iestādēm, dalībvalstu ziņošanas pienākumu, komiteju, sankcijām un standarta noteikumi par objekta slēgšanu. Piezīmes par pantiem Komentāri par pantiem attiecas tikai uz jauniem pantiem vai uz tādiem, kuros veiktas būtiskas izmaiņas. - Atļaujas noteikumu noteikšana I pielikumā (14. līdz 17. pants) minētajām darbībām Atļaujā jāietver visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, jāiekļauj arī emisiju robežvērtības piesārņotājvielām, attiecīgas prasības augsnes un gruntsūdeņu aizsardzībai, kā arī monitoringa prasības. Atļaujas noteikumi jāparedz, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un mazinātu neatbilstību Kopienā attiecībā uz rūpniecisko darbību emisiju līmeni, Komisijai pēc informācijas apmaiņas ar ieinteresētajām personām jāpieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokuments, turpmāk tekstā — „LPTP atsauces dokuments”. Detalizētā analīzē konstatēts, ka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu īstenošanā ir būtiski trūkumi, jo spēkā esošajos tiesību aktos ir neskaidri noteikumi par LPTP, kompetento iestāžu rīcībā ir liela elastība, kas ļauj tām novirzīties no noteikumu ievērošanas atļauju izsniegšanas procesā, kā arī tāpēc, ka LPTP atsauces dokumenta nozīme nav skaidri definēta. Tā rezultātā atļaujās, kas izsniegtas IPNK direktīvas īstenošanai, bieži vien ietverti noteikumi, kuru pamatā nav LPTP, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentā, un šādai nelielai novirzei, ja tāda ir, nav pamatojuma. Šādu trūkumu rezultātā sākotnēji paredzētie vides ieguvumi nav sasniegti, un iekšējā tirgū aizvien vērojami traucējumi. Lai novērstu šos trūkumus, priekšlikumā izklāstīti noteikumi, kas paredz stiprināt un izskaidrot LPTP lietošanu. Priekšlikumā noteikts, ka LPTP atsauces dokumentu izmanto par atsauci atļaujas noteikumu noteikšanai un ka emisiju robežvērtības nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts minētajā LPTP atsauces dokumentā. Lai ņemtu vērā atsevišķus konkrētus apstākļus, priekšlikumā ierosināts kompetentajām iestādēm sniegt iespējas piešķirt atkāpes, lai atļautu pārsniegt emisiju robežvērtībām tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentā. Tomēr šādu atkāpju pamatā jābūt labi definētiem kritērijiem, un tās nedrīkst pārsniegt šajā direktīvā III līdz VI nodaļā noteiktās emisiju robežvērtības. Turklāt šādas atkāpes, tās pamatojot, jādara publiski pieejamas. Turklāt lai sniegtu operatoriem iespēju pārbaudīt jaunākos paņēmienus, kuri varētu nodrošināt augstāku vides aizsardzības līmeni, priekšlikumā paredzēts kompetentajām iestādēm sniegt iespēju piešķirt pagaidu atkāpes no emisijas līmeņa, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentā. Priekšlikumā arī ieviesta jauna prasība regulāri uzraudzīt augsnes un gruntsūdeņu stāvokli iekārtas teritorijā, lai nodrošinātu to, ka ir pieejama attiecīga informācija, lai aizsargātu šo vidi no piesārņojuma ar bīstamām vielām. - Noteikumi par atbilstību un uzlabojumiem vides jomā I pielikumā (22., 24. un 25. pants) minētajām darbībām Pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos noteikumi par ziņošanu attiecībā uz atbilstību, inspekcijām un atļauju pārskatīšanu nav skaidri, tādējādi radot dalībvalstīs lielas atšķirības tiesību aktu izpildē un to, ka vides aizsardzības līmenis ir zemāks par optimālo, kā arī traucējumus iekšējā tirgū. Šajā priekšlikumā izklāstīti konkrētāki noteikumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas faktisku īstenošanu un izpildi. Ir ieviests jauns noteikums, ar ko operatoriem pieprasa regulāri ziņot kompetentajai iestādei par atbilstību atļaujas noteikumiem. Dalībvalstīm jānodrošina tas, ka operators un kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja nav panākta atbilstība šīs direktīvas prasībām. Priekšlikumā paredz arī ieviest prasību pārskatīt atļaujas noteikumus un vajadzības gadījumā tos atjaunot pēc tam, kad ir papildināts vai pieņemts jauns LPTP atsauces dokuments, lai ņemtu vērā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņas vai citas izmaiņas, kas attiecas uz iekārtas ekspluatāciju. Turklāt šajā priekšlikumā dalībvalstīm ievieš prasības nodrošināt vides inspekciju sistēmu. Minēto jauno noteikumu pamatā lielā mērā ir Ieteikums 2001/331/EK ar ko nosaka obligātos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs. Ja tiks ieviestas minētās izmaiņas, tās palīdzēs nostiprināt un atsevišķos gadījumos paātrināt LPTP īstenošanu, tādējādi veicinot Tematiskajās stratēģijās noteikto mērķu sasniegšanu un samazinot konkurences traucējumus. - Objekta slēgšana un vides sakārtošana attiecībā uz I pielikumā (23. pants) minētajām darbībām Rūpnieciskās darbības var radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti un gruntsūdeņiem bīstamu vielu lietošanas, ražošanas vai to augsnē iekļūšanas dēļ. Pašreizējo tiesību aktu noteikumi attiecībā uz prasību slēgt objektu un vides sakārtot vidi pēc darbību izbeigšanas ir neskaidri. Lai padarītu skaidrākas šīs prasības un palīdzētu sasniegt Tematiskajās stratēģijās par augsnes aizsardzību noteiktos mērķus, priekšlikumā operatoriem pieprasīts izveidot pamatziņojumu, lai nodrošinātu kvantitatīvu informāciju par augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli. Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operatoram pieprasa nekavējoties sakārtot vidi un atjaunot to sākotnējā stāvoklī. - Emisiju robežvērtības sadedzināšanas iekārtām (33. un 35. pants, V pielikuma 1. un 2. daļa) Lielu sadedzināšanas iekārtu radītās emisijas gaisā veido ievērojamu daļu no kopējā galveno piesārņotājvielu emisiju apjoma un ievērojami pārsniedz Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu noteikto mērķu rādītājus. Ja turpmāk netiks samazinātas minēto iekārtu radītās emisijas, nebūs iespējams sasniegt minētajos mērķos noteiktās pozitīvās ietekmes uz vidi un veselību. Tādēļ ir jānosaka stingrākas emisiju robežvērtības, kas jāsaskaņo ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem atsevišķām sadedzināšanas iekārtu un piesārņotājvielu kategorijām. - Monitoringa prasības atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām (43. un 35. pants, VI pielikuma 6. daļa) Lai vienkāršotu tiesību aktus un samazinātu nevajadzīgas administratīvās izmaksas, nemainot vides aizsardzības līmeni, priekšlikumā ierosināts noteikt turpmāku atkāpi no pašreizējām obligātajām prasībām tādu atsevišķu emisiju monitoringam, ko rada atkritumu sadedzināšanas iekārtas un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas. Minētās atkāpes var piešķirt kompetentā iestāde tikai ar īpašiem nosacījumiem, kas noteikti šajā priekšlikumā. - Emisiju robežvērtības un ziņošanas prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtām (63. līdz 64. pants, VIII pielikuma 1., 3. un 4. daļa) Iekārtas, kurās ražo titāna dioksīdu, var izraisīt ievērojamu piesārņojumu gaisā un ūdenī. Lai samazinātu šādu ietekmi, priekšlikumā ierosināts noteikt stingrākas atsevišķu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības, kuras saskaņotas ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. - Izpildes pasākumi Direktīva piešķir Komisijai ieviešanas pilnvaras. Gadījumi, kādos tiek piešķirtas ieviešanas pilnvaras, ir uzskaitīti katrā atsevišķajā pantā. Pasākumi, ko pieņems Komisija, būs pakļauti regulatīvai kontroles procedūrai saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu. Īstenošanas pasākumus jo īpaši izmantos, lai noteiktu kritērijus, ar ko piešķir atkāpi no to emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts minētajā LPTP atsauces dokumentā, un lai pielāgotu V līdz VIII pielikumā noteiktās nebūtiskas obligātās prasības zinātnes un tehnikas attīstībai. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 2007/0286 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA ð par rūpnieciskajām emisijām ï (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (Dokuments attiecas uz EEZ) ðEIROPAS PARLAMENTS UN ï EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 130.s √ 175. ∏ panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2], ņemot vērā √ Eiropas ∏ Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3], ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4], pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 189.c √ 251. ∏ pantā paredzēto procedūru[5], tā kā: ò jauns 1. Vairākas būtiskas izmaiņas jāveic Padomes 1978. gada 20. februāra Direktīvā 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem[6], Padomes 1982. gada 3. decembra Direktīvā 82/883/EEK par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi[7], Padomes 1992. gada 15. decembra Direktīvā 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu[8], Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli[9], Padomes 1999. gada 11. marta Direktīvā 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās[10], Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvā 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu[11], kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvā 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām[12]. Skaidrības labad minētās direktīvas ir jāpārstrādā. 2. Lai novērstu, samazinātu un, cik iespējams, likvidētu piesārņojumu, ko rada rūpnieciskās darbības, atbilstīgi principam, ka „maksā piesārņotājs” un saskaņā ar piesārņojuma novēršanas principu jāizveido vispārēja sistēma galveno rūpniecisko darbību kontrolei, piešķirot prioritāti vietējai intervencei un nodrošinot pārdomātu dabas resursu pārvaldību. 3. Atšķirīgas pieejas emisiju samazināšanai gaisā, ūdenī un augsnē var veicināt piesārņojuma pārnesi no vienas dabas vides segmenta citā, nevis vides aizsardzību kopumā. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt integrētu pieeju, lai novērstu un kontrolētu emisijas gaisā, ūdenī vai augsnē, apsaimniekotu atkritumus, efektīvi izmantotu enerģiju un novērstu nelaimes gadījumus. 4. Ir lietderīgi pārskatīt tiesību aktus, kas attiecas uz rūpnieciskajām iekārtām, lai vienkāršotu un izskaidrotu spēkā esošos noteikumus, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu un īstenotu secinājumus, kuri izklāstīti Komisijas paziņojumā „Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”[13], paziņojumā „Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai”[14], kā arī paziņojumā „Tematiska stratēģija atkritumu rašanās ierobežošanai un atkritumu pārstrādei”[15], ko pieņēma kā turpmāku pasākumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumam Nr. 1600/2002/EK ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu[16]. Minētajās tematiskajās stratēģijās noteiktos mērķus — aizsargāt cilvēku veselību un vidi — nevar sasniegt bez turpmākas rūpniecisko darbību izraisītas emisijas samazināšanas. 5. Lai garantētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, iekārtas ekspluatē tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai — atsevišķas iekārtas un darbības, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus — tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai tās ir reģistrētas. 6. Lai atvieglotu atļauju izsniegšanu, dalībvalstīm vispārīgajos saistošajos noteikumos jāspēj noteikt prasības attiecībā uz konkrētiem iekārtu veidiem. 7. Lai novērstu dubulta regulējuma veidošanos, tādas iekārtas atļaujā, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK[17], nebūtu jāietver siltumnīcefekta gāzu emisiju robežvērtības, izņemot gadījumus, kad jānovērš nozīmīga vietējā piesārņojuma rašanās, vai attiecībā uz iekārtu, kurai uz laiku nepiemēro minēto tirdzniecības sistēmu. 8. Operatoriem kompetentajai iestādei jāiesniedz atļaujas pieteikums, kurā ietverta informācija, kas vajadzīga atļaujas nosacījumu noteikšanai. Operatoriem, iesniedzot atļaujas pieteikumu, jāspēj izmantot informācija, kas iegūta, piemērojot Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu[18] un Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas[19]. 9. Atļaujā jāietver visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, jāietver arī piesārņotājvielu emisiju robežvērtības, attiecīgas prasības augsnes un gruntsūdeņu aizsardzībai, kā arī monitoringa prasības. Atļaujas noteikumi jāparedz, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. 10. Lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ierobežotu traucējumus Kopienā attiecībā uz rūpniecisko darbību emisiju līmeni, Komisijai pēc informācijas apmaiņas ar ieinteresētajām personām jāpieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu, turpmāk tekstā — „LPTP atsauces dokumenti”. LPTP atsauces dokumenti jāizmanto kā atsauce, nosakot atļaujas noteikumus. Tos var papildināt, izmantojot citus avotus. 11. Lai ņemtu vērā atsevišķus konkrētus apstākļus, kompetentajām iestādēm jābūt iespējām piešķirt atkāpes, lai atļautu emisiju robežvērtībām pārsniegt tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. Šādu atkāpju pamatā jābūt labi definētiem kritērijiem, un tām nedrīkst pārsniegt šajā direktīvā noteiktās emisiju robežvērtības. 12. Lai sniegtu operatoriem iespēju pārbaudīt jaunākos paņēmienus, kuri varētu nodrošināt augstāku vides aizsardzības līmeni, kompetentajām iestādēm jābūt iespējām piešķirt pagaidu atkāpes no emisijas līmeņa, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. 13. Iekārtas izmaiņas var izraisīt augstāku piesārņojuma līmeni. Tādēļ kompetentā iestāde jāinformē par visām plānotajām izmaiņām, kuras var ietekmēt vidi. Attiecībā uz būtiskām iekārtu izmaiņām, kuras varētu izraisīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, vajadzīgs pārskatīt atļauju, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iekārtas joprojām atbilst šīs direktīvas prasībām. 14. Kūtsmēslu un pusšķidro mēslu lietošana var radīt būtisku ietekmi uz vides kvalitāti. Lai nodrošinātu minētās ietekmes novēršanu un kontroli integrētā veidā, operatoram vai trešajām pusēm kūtsmēsli un pusšķidrie mēsli, kuri rodas minētajā direktīvā noteikto darbību rezultātā, jālieto, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību minēto prasību izpildē, operatoram vai trešajām pusēm, kas veic izkliedēšanu, izsniegtajā atļaujā vai citos pasākumos varētu būt noteikts izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. 15. Lai ņemtu vērā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņas vai citas izmaiņas, kas attiecas uz iekārtas izmaiņām, regulāri jāpārskata atļaujas noteikumi un, ja vajadzīgs, tie jāatjaunina, jo īpaši gadījumā, ja Komisija pieņem jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu. 16. Jānodrošina, ka iekārtas ekspluatācijas rezultātā nepasliktinās augsnes un gruntsūdeņu kvalitāte. Tādēļ atļaujas noteikumos jāietver augsnes un gruntsūdeņu monitorings, un operatoram jāveic teritorijas attīrīšana pēc darbības pilnīgas izbeigšanas. 17. Lai nodrošinātu šīs direktīvas faktisku īstenošanu un izpildi, operatoriem regulāri jāsniedz kompetentajām iestādēm ziņojums par atbilstību atļaujas noteikumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka operators un kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja nav panākta atbilstība šīs direktīvas prasībām, un nodrošina sistēmu vides pārbaužu veikšanai. 18. Ir vajadzīga efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, lai dotu iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārskatāmību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. Attiecīgās sabiedrības pārstāvjiem jānodrošina tiesas pieejamība, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē. 19. Lielas sadedzināšanas iekārtas būtiski palielina piesārņotājvielu emisiju apjomu gaisā, kas ievērojami ietekmē cilvēku veselību un vidi. Lai novērstu minēto ietekmi un veicinātu to prasību izpildi, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvā 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām[20], un sasniegtu mērķus, kuri noteikti Komisijas paziņojumā „Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”, Kopienas mērogā jānosaka stingrākas emisiju robežvērtības atsevišķām sadedzināšanas iekārtu un piesārņotājvielu kategorijām. 20. Gadījumā, ja pēkšņi deficīta apstākļos tiek pārtrauktas gāzes vai kurināmā piegādes ar zemu sēra saturu, kompetentajai iestādei jāspēj piešķirt pagaidu atkāpes, lai ļautu attiecīgo sadedzināšanas iekārtu emisiju apjomam pārsniegt šajā direktīvā noteiktās emisiju robežvērtības. 21. Attiecīgajam operatoram nedrīkst ekspluatēt sadedzināšanas iekārtu ilgāk nekā 24 stundas pēc tam, kad pienācīgi nedarbojas vai ir bojātas piesārņojuma attīrīšanas iekārtas, un divpadsmit mēnešus ilgā laikposmā ekspluatācijas ilgums bez minētajām iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas, lai ierobežotu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi. Tomēr gadījumos, ja ir svarīgāk nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi vai ir jānovērš vispārējais emisiju palielinājums, ekspluatējot citu sadedzināšanas iekārtu, kompetentajām iestādēm jābūt iespējām piešķirt atkāpe no minētajiem termiņiem. 22. Lai nodrošinātu vides un cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību un novērstu atkritumu pārrobežu pārvešanu uz iekārtām, kuras darbojas, ievērojot zemākus vides kvalitātes standartus, jāsaglabā un jānosaka stingrāki darbības noteikumi, tehniskās prasības un emisiju robežvērtības atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām visā Kopienā. 23. Organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktos darbības veidos un iekārtās izraisa organisko savienojumu emisiju gaisā, kas veicina uz vietas un pat ārpus valsts robežām troposfēras robežslānī tādu oksidētāju fotoķīmisku veidošanos, kas ir kaitīgi dabas resursiem un negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Tāpēc ir vajadzīga preventīva rīcība, lai novērstu organisko šķīdinātāju izmantošanu un noteiktu prasību panākt atbilstību organisko savienojumu emisiju robežvērtībām un attiecīgiem ekspluatācijas noteikumiem. Jābūt iespējai operatoriem piešķirt atkāpes no emisiju robežvērtību ievērošanas, ja citi pasākumi, piemēram, ražojumu vai tehnisko paņēmienu izmantošana ar mazu šķīdinātāju saturu vai bez šķīdinātājiem, sniedz alternatīvus līdzekļus līdzvērtīgai emisijas samazināšanai. 24. Iekārtas, kurās ražo titāna dioksīdu, var izraisīt ievērojamu piesārņojumu gaisā un ūdenī. Lai samazinātu šādu ietekmi, Kopienas mērogā jānosaka stingrākas atsevišķu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības. 25. Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[21]. 26. Jo īpaši Komisijai jāpiešķir pilnvaras noteikt piešķiršanas kritērijus attiecībā uz atkāpēm no emisijas līmeņa, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos, un noteikt regulāra monitoringa biežumu un pamatziņojuma saturu, kā arī kritērijus, ko izmantos vides risku novērtēšanai. Komisijai jāpiešķir pilnvaras arī pieņemt pasākumus attiecībā uz jaunāko paņēmienu attīstību un piemērošanu, lai atsevišķos gadījumos noteiktu vidējās sēra dioksīda emisiju robežvērtības; lai noteiktu datumu, kurā gaisā sākt veikt regulārus smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumus; lai noteiktu ar šīs direktīvas īstenošanu saistītās informācijas veidu un formātu, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, un lai pielāgotu V līdz VIII pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai. Attiecībā uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, var būt vajadzīgs noteikt kritērijus, lai pieļautu atkāpes no pastāvīga kopējo putekļu emisiju monitoringa. Atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām var būt jāiekļauj arī kritēriju noteikšana attiecībā uz atkāpju piešķiršanu no pastāvīga kopējo putekļu emisiju monitoringa. Minētie pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā, jo tie ir vispārēji un paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus un papildinātu to ar jauniem nebūtiskiem elementiem. 27. Dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. 28. Lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku pašreizējo iekārtu tehniskai pielāgošanai šīs direktīvas jaunajām prasībām, minētajām iekārtām jāpiemēro dažas jaunās prasības pēc noteikta laikposma, sākot no šīs direktīvas stāšanās spēkā. Ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai sadedzināšanas iekārtās ieviestu vajadzīgos emisiju samazināšanas pasākumus, lai ievērotu V pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. 29. Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētos mērķus, proti, nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot vides kvalitāti, un tādējādi rūpniecisko darbību radītā piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. 30. Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šajā direktīvā ir uzsvērta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. panta piemērošana. 31. Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuros ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus ir saistīts ar iepriekšējām direktīvām. 32. Šī direktīva neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un direktīvu piemērošanai, kā izklāstīts IX pielikuma B daļā. ê 96/61/EK (pielāgots) IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. I NODAĻA √ Kopīgi noteikumi ∏ 1. pants Mērķis un darbības joma √ Priekšmets ∏ Šajā direktīvā mērķis ir panākt √ izklāstīti noteikumi ∏ par tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada I pielikumā minētās √ rūpnieciskās ∏ darbības. Tajā √ arī ∏ ietverti pasākumus √ noteikumi ∏, kas paredzēti, lai novērstu vai — gadījumos, kad novēršana nav iespējama — samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērstu atkritumu rašanos, kuras rodas no iepriekš minētajām darbībām, tostarp arī pasākumus, kas attiecas uz atkritumiem, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, neierobežojot Direktīvas 85/337/EEK noteikumus un citus attiecīgus Kopienas noteikumus. ò jauns 2. pants Darbības joma 1. Šo direktīvu piemēro rūpnieciskajām darbībām, kuras rada II līdz VI nodaļā minēto piesārņojumu. 2. Šī direktīva neattiecas uz jaunu produktu un procesu izpētes, izstrādes vai testēšanas darbībām. ê 96/61/EK (pielāgots) 2 3. pants Definīcijas Šajā direktīvā √ izmanto šādas definīcijas ∏. 1)1. „Viela” ir ķīmiskais elements un tā savienojumi, izņemot √ šādas vielas ∏: a) radioaktīvas vielas, kas ir √ kas noteiktas ∏ Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvā 80/836/Euratom 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām[22]; un b) ģenētiski modificēti organismi √ mikroorganismi, kā noteikts ∏ Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīvā 90/210/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu[23]; un √c) ģenētiski modificēti organismi, kā noteikts ∏ Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 90/220/EEK [24] 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu[25]; 2)2. „piesārņojums” ir cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti, kas var radīt kaitējumu īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus; 3)3. „iekārta” ir stacionāra tehniska vienība, √ kurā ∏ tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas uzskaitītas I pielikumā √ vai VII pielikuma 1. daļā ∏, kā arī visas citas darbības, kuras √ veic tajā pašā teritorijā ∏ un kuras ir tieši tehniski saistītas ar √ minētajos pielikumos uzskaitītajām ∏ darbībām kas tiek veiktas attiecīgajā objektā, un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu; 4. „esoša iekārta” ir iekārta, kura tiek ekspluatēta, vai saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā pirms šīs direktīvas īstenošanas dienas, iekārta, par kuru saņemta atļauja, vai arī iekārta, par kuru saskaņā ar kompetentās iestādes viedokli jāiesniedz pilns pieprasījums atļaujas saņemšanai, ar noteikumu, ka attiecīgā iekārta nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā gada laikā pēc šīs direktīvas īstenošanas dienas; 4)5. „emisija” ir tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē; 5)6. „emisijas robežvērtības” ir masa, kas izteikta ar dažiem īpašiem parametriem, koncentrācija un/vai emisijas līmenis, ko nedrīkst pārsniegt kādā laika periodā vai vairākos laika periodos. Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem, jo īpaši III pielikumā uzskaitītajām vielām. Vielām noteiktās emisijas robežvērtības parasti attiecas uz punktu, kurā notiek emisija no iekārtām, emisijas noteikšanā neņemot vērā atšķaidījumu. Attiecībā uz netiešu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgās iekārtas emisijas robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts ekvivalents aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos, neierobežojot Direktīvu 76/464/EEK vai direktīvas, ar kurām tā tiek īstenota; 6)7. „vides kvalitātes standarts” ir to prasību kopums, kuras saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecīgajā laikā jāievēro konkrētajā vidē vai attiecīgā tās daļā; 8. „kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, vai arī organizācijas, kuras saskaņā ar dalībvalstu tiesību normām ir atbildīgas par to saistību izpildi, kuras izriet no šīs direktīvas; 7)9. „atļauja” ir rakstisks lēmums vai tā daļa (vai vairāki šādi lēmumi) pilnvarojums, ar kuru tiek dota atļauja ekspluatēt iekārtu vai tās daļu, √ vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu ∏, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas garantē, ka iekārta atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām vai to daļām, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un kam ir viens un tas pats operators; 8)10. a)„izmaiņas iekārtas ekspluatācijā” ir tādas iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņas vai paplašināšana, kas var ietekmēt vidi; b)„būtiskas izmaiņas” ir iekārtas √ vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņas vai paplašināšana ∏ ekspluatācijā, kas pēc kompetentās iestādes atzinuma var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt √ cilvēkus ∏ vai vidi. Šajā definīcijā visas izmaiņas kādā darbībā vai tās paplašināšanu uzskata par būtisku, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats atbilst robežvērtībām, ja tādas noteiktas I pielikumā; 9)11. „labākās pieejamās metodes labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība tam, lai principā noteiktu pamatus emisijas robežvērtībām √ un citus atļaujas noteikumus ∏, kas paredzēti, lai novērstu un — gadījumos, kad novēršana ir neiespējama — vispār samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā: a) „metodes paņēmieni” ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu,; b) „pieejamāsie” metodespaņēmieni ir tās metodes, kuras ir izstrādātas tiktāl, ka ir ieviešamas attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības neatkarīgi no tā, vai metodes tiek izmantotas vai nodrošinātas konkrētajā dalībvalstī, ja tās ir operatoram pietiekami pieejamas,; c) „labākās” ir tādas, kas ir visefektīvākās, lai sasniegtu augstu vides vispārējās aizsardzības līmeni kopumā. Nosakot labākās pieejamās metodes, īpašība uzmanība jāpievērš IV pielikumā uzskaitītajiem apsvērumiem; 10)12. „operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu √ vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu ∏, vai — gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti — persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas √ vai attīrīšanas iekārtas ∏ tehnisku darbību; ê 2003/35/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) 11)13. „sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un — saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi — to apvienības, organizācijas vai grupas. 12)14. „attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kura ir ieinteresēta lēmuma pieņemšanā par atļaujas izsniegšanu vai atjaunināšanu vai par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas. ò jauns 13) „jauns paņēmiens” ir rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns paņēmiens, kas, ja tiek ieviests ražošanā, varētu nodrošināt augstāku vispārējo vides aizsardzības līmeni vai lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni; 14) „bīstamas vielas” ir bīstamas vielas vai preparāti, kā noteikts Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu[26] un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvā 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu[27]; 15) „pamatziņojums” ir kvantitatīva informācija par bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos; 16) „regulāra inspekcija” ir vides inspekcija, ko veic, izpildot plānoto pārbaudes programmu; 17) „ārkārtas inspekcija” ir vides inspekcijas, ko veic, reaģējot uz sūdzībām vai veicot negadījumu, starpgadījumu un neatbilstības izmeklēšanu; ê 2001/80/EK 2. pants (pielāgots) 18)6. „kurināmais” ir jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, ko izmanto kurināšanai sadedzināšanas iekārtās, izņemot atkritumus, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 89/369/EEK (1989. gada 8. jūnijs) par jaunu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma novēršanu[28], Padomes Direktīva 89/429/EEK (1989. gada 21. jūnijs) par esošo sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu[29] un Padomes Direktīva 94/67/EK (1994. gada 16. decembris) par bīstamo atkritumu sadedzināšanu[30], kā arī visi vēlāk pieņemtie Kopienas tiesību akti, ar kuriem vienu vai vairākas no šīm direktīvām atceļ vai aizstāj; 19) (7) „sadedzināšanas iekārta” ir tehniska aparatūra, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu šādi iegūto siltumenerģiju; 20) (11) „biomasa” ir √ kāds no šādiem produktiem ∏: a) produkti, kuru sastāvā pilnīgi vai daļēji ir tādi augu izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, kurus var izmantot tajos esošās enerģijas iegūšanai; un b) šādi atkritumi, ko izmanto kā kurināmo: ai) augu atkritumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības; bii) augu atkritumi no pārtikas rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju reģenerē; ciii) šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju reģenerē; div) korķa atkritumi; ev) koksnes atkritumi, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, jo īpaši tādus koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos, kā arī būvgružus; 21)8. „jaukta kurināmā √ sadedzināšanas iekārta ∏” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaicīgi vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmo; 22)12. „gāzturbīna” ir jebkura rotācijas mašīna, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna; ê 2000/76/EK 3. pants (pielāgots) 1 23) „atkritumi” ir visi cietie vai šķidrie atkritumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) punktā 20../…./EK par atkritumiem [31] 3. panta a) apakšpunktā; 224)„bīstamie atkritumi” ir visi cietie vai šķidrie √ bīstamie ∏ atkritumi, kā tie definēti Padomes Direktīvas 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem[19]1. panta 4. punktā 20../..../EK 3. panta b) apakšpunktā; 25)3. „dažādi sadzīves atkritumi” nozīmē mājsaimniecības atkritumus, kā arī mājsaimniecības, tirdzniecības, ražošanas un iestāžu atkritumus, kas pēc sava rakstura un sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, izņemot tās atkritumu daļas, kas Lēmuma 94/3/EK[22] pielikumā Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmuma 2000/532/EK ar kuru izveidots Eiropas atkritumu saraksts[32], pielikumā norādītas 20 01 pozīcijā un ko savāc atsevišķi to rašanās vietā, un pārējos atkritumus, kas šajā pielikumā norādīti 20 02 pozīcijā; 26)4. √ „atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārta” nozīmē jebkuru stacionāru vai mobilu tehnisku ierīci un iekārtu, kas paredzēta atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās. √ , veicot ∏ atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī citi termiskās apstrādes procesi, piemēram, pirolīze, gazificēšana vai plazmas procesi, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina; 27)5. √„atkritumu ∏ līdzsadedzināšanas iekārta” nozīmē stacionāru vai mobilu iekārtu √ tehnisku vienību ∏, kas paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un: kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo, vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski, √ veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī citi termiskās apstrādes procesi, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina ∏ ; 28)7. „nominālā jauda” nozīmē √ atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtā √ vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtā ∏ ietilpstošo krāšņu jaudu summu, ko noteicis konstruktors un apstiprinājis operators, jo īpaši ņemot vērā atkritumu siltumietilpību, kas izteikta ar atkritumu daudzumu, ko sadedzina vienā stundā; (29)10. „dioksīni un furāni” nozīmē visus I pielikumā VI pielikuma 2. daļā uzskaitītos polihlordibenzo-p-dioksīnus un dibenzofurānus; (30)13. „atlikumi” nozīmē jebkādus šķidrus vai cietus √ atkritumus ∏ vielas (tostarp smagos pelnus un izdedžus, vieglos pelnus un katla putekļus, cietos reakcijas produktus pēc gāzu attīrīšanas, dūņas pēc notekūdeņu attīrīšanas, izlietotus katalizatorus un izlietotu aktīvo ogli), kas Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) punktā definēti kā atkritumi, kas rodas √ atkritumu ∏ sadedzināšanas √ iekārtās ∏ vai √ atkritumu ∏ līdzsadedzināšanas iekārtās, dūmgāzu vai notekūdeņu attīrīšanas procesos, vai citos procesos, ko veic atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās. ê 1999/13/EK 2. pants (pielāgots) 1631)„organisks savienojums" ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz elements ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus; 32)17. „gaistoši organiskie savienojumi (GOS)” ir jebkuri organiskie savienojumi, √ kā arī kreozota frakcija ∏, kam temperatūrā 293,15 K tvaiku spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība; Šajā direktīvā kreozota frakcija, kas pārsniedz šo tvaika spiedienu vērtību temperatūrā 293,15 K, uzskatāma par GOS. 33)18. „organiskais šķīdinātājs” ir jebkurš GOS √ gaistošs organiskais savienojums ∏, ko izmanto √ šādos nolūkos ∏: a) tam ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu jēlvielas, ražojumus un atkritumvielas; b) vai ko lieto par tīrīšanas līdzekli, lai šķīdinātu piemaisījumus; c) vai par šķīdinātāju; d) vai par disperģējošu vidi; e) vai par viskozitātes korektoru; f) vai par virsmas spraiguma korektoru; g) vai par plastifikatoru; h) vai par konservantu; 34)20. „aizsargkārta” ir jebkurš preparāts, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai preparātus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto, lai panāktu uz virsmas dekoratīvu, aizsargājošu vai citu funkcionālu efektu √ pārklājums, kā noteikts 2. panta 8. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos ∏; 5. pants Prasības atļauju izsniegšanai esošām iekārtām 1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kompetentās iestādes, izmantojot atļaujas saskaņā ar 6. un 8. pantu vai attiecīgā gadījumā pārskatot un vajadzības gadījumā atjauninot nosacījumus, panāk, ka esošās iekārtas tiek ekspluatētas saskaņā ar 3., 7., 9., 10. un 13. pantā, 14. panta pirmajā un otrajā ievilkumā, kā arī 15. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, vēlākais astoņus gadus pēc šīs direktīvas ieviešanas dienas, neierobežojot īpašus Kopienas tiesību aktus. 2. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu 1., 2., 11., 12. panta, 14. panta trešā ievilkuma, 15. panta 1., 3. un 4. punkta, 16. un 17. panta, kā arī 18. panta 2. punkta noteikumus attiecībā uz esošajām iekārtām no šīs direktīvas ieviešanas dienas. ê 96/61/EK 4. pants (pielāgots) 4. pants Atļaujas jaunām iekārtām √ Pienākums iegūt atļauju ∏ 1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunas neviena iekārta √ vai sadedzināšanas iekārta, atkritumu sadedzināšanas iekārta vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta ∏ netiek ekspluatēta, ja nav saņemta atļauja, kas piešķirta saskaņā ar šo direktīvu, neierobežojot izņēmumus, kuri noteikti Padomes Direktīvā 88/609/EEK (1988. gada 24. novembris) par dažu piesārņotāju emisijas ierobežošanu gaisā no lielām atkritumu sadedzināšanas iekārtām[33]. ê 1999/13/EK 3. pants (pielāgots) √ Atkāpjoties no panta pirmās daļas noteikumiem, dalībvalstis var noteikt procedūru V nodaļā minēto iekārtu reģistrācijas procesam. ∏ ê 1999/13/EK 2. pants (pielāgots) 8. "Reģistrācija" nozīmē tiesību aktā noteikto √ Reģistrācijas ∏ procedūru noteiks √ juridiski saistošā tiesību aktā ∏, kurā ietilpst √ ietvers ∏ vismaz operatora paziņojumu kompetentai iestādei par nodomu ekspluatēt iekārtu vai veikt darbības, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. . ê 96/61/EK 2. panta 9. punkts (pielāgots) 2. Atļauja var attiekties uz √ divām ∏ vienu vai vairākām iekārtām vai to daļām, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un kam ir viens un tas pats operators, √ kuras darbina vienā un tajā pašā vai dažādās vietās ∏. ò jauns Ja atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām, jāpanāk katras iekārtas atbilstība šajā direktīvā noteiktajām prasībām. 5. pants Operatori Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas var būt ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas kopīgais operators, vai ražošanas iekārtas vai attīrīšanas iekārtas atsevišķu daļu operatori. ê 96/61/EK (pielāgots) 6 8 . pants Lēmumi √ Atļaujas piešķiršana ∏ 1. Neierobežojot citas valstu vai Kopienas tiesību aktos noteiktās prasības, kKompetentā iestāde piešķir atļauju, kurā ir norādīti nosacījumi, kas garantē, √ ja ∏ iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām, vai, ja tas tā nav, atsakās piešķirt atļauju. Visās piešķirtajās un grozītajās atļaujās jāiekļauj sīkas ziņas par šajā direktīvā minētajiem gaisa, ūdens un sauszemes vides aizsardzības noteikumiem. 7. pants Integrētā pieeja atļauju izsniegšanai 2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja atļauju izsniegšanā iesaistītas vairākas kompetentās iestādes √ vai vairāki operatori ∏, atļaujas √ vai vairāku atļauju ∏ izsniegšanas nosacījumi un procedūras ir pilnīgi saskaņotas, lai garantētu visu šajā procedūrā kompetento iestāžu efektīvu integrētu pieeju. ê 96/61/EK 9. pants (pielāgots) 3.2. Attiecībā uz jaunām iekārtām vai gadījumos, kad tiek veiktas būtiskas izmaiņas, uz kurām attiecas Direktīvas 85/337/EEK 4. pants, piešķirot √ attiecīgo ∏ atļauju, jāņem vērā visa √ jāpārbauda un jāizmanto ∏ saskaņā ar minētās direktīvas 5., 6., un 7. un 9. pantu iegūtā informācija vai izdarītie secinājumi. 7. pants √ Vispārīgie saistošie noteikumi ∏ 8. Neierobežojot pienākumu ieviest √ iegūt ∏ atļauju izsniegšanas procedūru saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis vispārīgos saistošos noteikumos var paredzēt √ ietvert ∏ konkrētas prasības attiecībā uz konkrētiem iekārtu vai √ sadedzināšanas, atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu ∏ veidiem, tos neiekļaujot individuālajos atļaujas izsniegšanas nosacījumos, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta integrēta pieeja un ekvivalents un augsts vides aizsardzības līmenis kopumā. ê 96/61/EK (pielāgots) √ Ja pieņem vispārīgos saistošos noteikumus, atļaujā var vienkārši iekļaut atsauci uz šādiem noteikumiem. ∏ ò jauns 8. pants Ziņošana par atbilstību Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka: (1) operators vismaz reizi divpadsmit mēnešos iesniedz kompetentajai iestādei ziņojumu par atbilstību atļaujas noteikumiem; ê 96/61/EK 14. pants (pielāgots) (2) √ operators Õ regulāri Ö nekavējoties informē kompetento iestādi Õ par noplūžu monitoringa rezultātiem un Ö par starpgadījumu vai negadījumu, kuram ir būtiska ietekme uz vidi. Õ 9 14 . pants √ Neatbilstība ∏ Atļaujas izsniegšanas nosacījumu neievērošana 1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka iekārtu ekspluatācijas laikā to operatori tiek ievēroti atļaujas noteikumi,. ê 1999/13/EK 10. pants (pielāgots) ð jauns 2. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Ggadījumā, ja konstatēti šīs direktīvas prasību pārkāpumi, √ dalībvalstis nodrošina, ka ∏: a) √operators ∏ nekavējoties √ informē kompetentās iestādes; Õ un b) √operators ∏ ð un kompetentās iestādes ï √ veic ∏ vajadzīgos √ pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību iespējami īsākā laikā. Õ; (b) pPārkāpumu gadījumā, kas rada tiešas briesmas cilvēku veselībai √ vai videi ∏, √ ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas ∏ darbība tiek apturēta līdz atbilstības atjaunošanai saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta nosacījumiem saskaņā ar a) punkta nosacījumiem. ê 2003/87/EK 26. pants (pielāgots) 10. pants √ Siltumnīcefekta gāzu emisijas ∏ 1. Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no iekārtas ir noteiktas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā saistībā ar iekārtā veicamajām darbībām, atļaujā neietver attiecīgās gāzes tiešās emisijas robežvērtības, ja vien tas nav nepieciešams, lai nerastos nozīmīgs vietējais piesārņojums. 2. Saistībā ar darbībām, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK[34], dalībvalstis var izvēlēties neizvirzīt prasības attiecībā uz energoefektivitāti sadedzināšanas iekārtām un citām iekārtām objektā, kuras emitē oglekļa dioksīdu 3. Nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes atļauju attiecīgi groza. 4. Trīs iepriekšējās punkta daļas neattiecas 1. līdz 3. punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz iekārtām, kurām uz laiku nepiemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu Kopienas tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu. ê 96/61/EK (pielāgots) II NODAĻA √°Īpaši noteikumi par I pielikumā minētajām darbībām ∏ ò jauns 11. pants Darbības joma Šī nodaļa attiecas uz darbībām, kas izklāstītas I pielikumā, un attiecīgā gadījumā uz minētajā pielikumā noteiktajām jaudas robežvērtībām. ê 96/61/EK (pielāgots) 123. pants Vispārīgie principi, kuri reglamentē operatoru pamatsaistības Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, ka kompetentās iestādes nodrošina, lai iekārtas tiek ekspluatētas √ atbilstīgi šādiem principiem ∏ tā, ka: 1) panta a) punkts tiek veikti visi vajadzīgie preventīvie pasākumi piesārņojuma novēršanai,; 2) jo īpaši, izmantojot labākās pieejamās metodes labākos pieejamos tehniskos paņēmienus; 3) panta b) apakšpunkts nerodas būtisks piesārņojums; 4) . panta c) punkts saskaņā ar Padomes Direktīvu 20../../EK 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem nerodas atkritumi; 5) gadījumos, kad atkritumi rodas, tie tiek pārstrādāti, vai — gadījumos, kad pārstrāde ir tehniski un ekonomiski neiespējama — apglabāti tā, lai tiktu novērsta vai samazināta jebkāda ietekme uz vidi; 6) .d pants- enerģija tiek izmantota efektīvi; 7) . panta e) apakšpunkts tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi negadījumu novēršanai un to seku ierobežošanai; 8) .f pants Ppēc darbības pilnīgas izbeigšanas tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas ekspluatācijas vietas sakārtošanai atbilstīgā √ stāvoklī, kas definēts saskaņā ar 23. panta 2. punktu ∏. Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes, nosakot atļaujas nosacījumus, ņem vērā 1. punktā noteiktos vispārīgos principus. 136. pants Pieteikumi atļauju saņemšanai 1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentajai iestādei iesniegtajā pieteikumā atļaujas saņemšanai aprakstīta: a) iekārta un tās darbības, b) izejvielas un palīgmateriāli, citas iekārtā izmantotās vai tajā iegūtās vielas un enerģija, c) iekārtas emisiju avoti, d) apstākļi iekārtas uzstādīšanas vietā, ò jauns e) attiecīgā gadījumā pamatizņojums, ê 96/61/EK f) no iekārtas katrā dabas vides segmentā prognozējamo emisiju raksturs un daudzumi, kā arī emisiju būtiskākā ietekme uz vidi, g) paredzētā tehnoloģija un pārējās metodes, lai novērstu vai — gadījumos, kad tas nav iespējams — samazinātu emisijas no iekārtas, h) vajadzības gadījumā pasākumi atkritumu rašanās novēršanai iekārtā vai iekārtā radušos atkritumu pārstrādei, i) papildu pasākumi, kas paredzēti, lai tiktu ievēroti operatora pamatsaistību vispārējie principi, kuri noteikti 123. pantā, j) plānotie pasākumi emisiju monitoringam vidē, ê 2003/35/EK 4. panta 2. punkts (pielāgots) k) kopsavilkums par galvenajām √ paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu ∏ alternatīvām, ja tādas ir, kuras iesniedzējs ir izvērtējis. ê 96/61/EK Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj arī pirmajā daļā iepriekšējos ievilkumos minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu. 2. Ja informācija, kas sniegta saskaņā ar Direktīvā 85/337/EEK noteiktajām prasībām, vai drošības pārskats, kurš sagatavots saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/82/EK 82/501/EEK (1982. gada 24. jūnijs) par smaga negadījuma briesmām, veicot noteiktas rūpnieciskas darbības, vai cita informācija, kas sniegta, ievērojot citus tiesību aktus, atbilst 1. punktā šajā pantā noteiktajām prasībām, to var iekļaut pieteikumā vai pievienot pieteikumam. ò jauns 14. pants LPTP atsauces dokumenti 1. Komisija pieņem LPTP atsauces dokumentus, kuru pamatā ir 29. pantā minētās informācijas apmaiņas rezultāti. 2. LPTP dokumentos jo īpaši aprakstīti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, ar tiem saistītie emisiju līmeņi un attiecīgā uzraudzība, augsnes un gruntsūdeņu uzraudzība, kā arī vietas attīrīšana un jaunākie paņēmieni, īpašu uzmanību pievēršot III pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Komisija pārskata un attiecīgi atjaunina LPTP atsauces dokumentus. ê 96/61/EK (pielāgots) 159. pants √ Atļaujas noteikumi ∏ 1. Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujā iekļauti visi pasākumi, kas vajadzīgi 312. un 1019. pantā noteikto prasību ievērošanai attiecībā uz atļauju izsniegšanu, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, aizsargājot gaisu, ūdeni un zemi. 2. Attiecībā uz jaunām iekārtām vai gadījumos, kad tiek veiktas būtiskas izmaiņas, uz kurām attiecas Direktīvas 85/337/EEK 4. pants, piešķirot atļaujas, jāņem vērā visa saskaņā ar minētās direktīvas 5., 6. un 7. pantu iegūtā informācija vai izdarītie secinājumi. 3. √Minētajos pasākumos ∏ atļaujā √ iekļauj vismaz šādus aspektus ∏: a) emisijas robežvērtības piesārņojošām vielām, jo īpaši to, kuras uzskaitītas II III pielikumā, √ un citām piesārņojošām vielām ∏, kuras varētu tikt emitētas no konkrētās iekārtas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to raksturu un piesārņojuma pārneses iespējas no vienas dabas vides daļas (gaisa, ūdens vai zemes) citā. ; b) b) Vajadzības gadījumā atļaujā iekļauj atbilstošas prasības, kuras nodrošina augsnes un gruntsūdeņu aizsardzību un pasākumus iekārtā radušos atkritumu apsaimniekošanai., Attiecīgā gadījumā robežvērtības var papildināt vai aizstāt ar tām ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem. c) 5. Atļaujā norāda piemērotas noplūdes monitoringa prasības, norādot mērījumu metodes un biežumu, novērtēšanas procedūru un pienākumu √ regulāri ∏ sniegt kompetentajai iestādei datus √ par noplūžu monitoringa rezultātiem ∏ un citus datus , kas vajadzīgi atļaujas noteikumu ievērošanas pārbaudei.; Attiecībā uz iekārtām, kuras minētas I pielikuma 6.6. punktā, šajā punktā minētajos pasākumos var ņemt vērā izmaksas un priekšrocības. ò jauns d) prasības pastāvīgi veikt monitoringu attiecībā uz bīstamām vielām, kuras, visticamāk, konstatēs attiecīgajā teritorijā, kuras rada augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju iekārtas teritorijā; ê 96/61/EK (pielāgots) e) 6. Atļaujās norāda pasākumus, kuri attiecas uz citiem nosacījumiem, kas nav parastie darbības nosacījumi. Tādējādi gadījumos, kad pastāv risks, ka var tikt ietekmēts vides stāvoklis, jāparedz attiecīgs noteikums gadījumiem, kad iekārta tiek palaista, rodas noplūdes, darbības traucējumi, notiek iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana. f) Jebkurā gadījumā atļaujas izsniegšanas nosacījumos jāparedz noteikumi, kas palīdz samazināt piesārņojumu lielā attālumā vai pārrobežu piesārņojumu, kā arī nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni kopumā. Atļaujā var iekļaut arī pagaidu atkāpes no 4. punktā noteiktajām prasībām, ja kompetentās iestādes apstiprinātais sanācijas plāns nodrošina, ka šīs prasības tiks ievērotas sešus mēnešus, un gadījumos, kad projekts nodrošina piesārņojuma samazināšanos. 7. Atļaujās šīs direktīvas prasību ievērošanai var iekļaut citus šādus īpašus nosacījumus pēc dalībvalsts vai kompetentās iestādes ieskatiem. 2. Attiecīgā gadījumā √ Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās emisijas ∏ robežvērtības var papildināt vai aizstāt ar tām ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem. Iekārtām, kuras minētas I pielikuma 6.6. punktā, saskaņā ar šo punktu noteiktajās emisijas robežvērtībās ņem vērā praktiskus apsvērumus par attiecīgā veida iekārtām. ò jauns 3. LPTP atsauces dokumentus izmanto kā atsauci atļaujas noteikumu noteikšanai. 4. Ja uz iekārtu vai daļu no iekārtas neattiecas LPTP atsauces dokumenti vai ja šādi dokumenti neattiecas uz darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde attiecīgajai iekārtai vai darbībām nosaka labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuru pamatā ir III pielikumā minētie kritēriji, kā arī attiecīgi nosaka atļaujas noteikumus. 5. Iekārtām, kas minētas I pielikuma 6.6. punktā, 1. līdz 4. punktu piemēro, neskarot ar dzīvnieku labturību saistītos tiesību aktus. ê 96/61/EK 2. pants (pielāgots) 16. pants Emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri un tehniski pasākumi 1.6. √ Piesārņojošām ∏ vielām noteiktās emisijas robežvērtības parasti attiecas uz punktu, kurā notiek emisija no iekārtām, √ un minēto vērtību ∏ emisijas noteikšanā √ pirms minētā punkta ∏ atšķaidījumu neņemot vērā. Attiecībā uz netiešu √ piesārņotājvielu ∏ noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgās iekārtas emisijas robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts ekvivalents aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos, neierobežojot Direktīvu 76/464/EEK vai direktīvas, ar kurām tā tiek īstenota;. ê 96/61/EK 9. pants 24. Neierobežojot 19. 10. panta noteikumus, emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri vai tehniski pasākumi, kas minēti 15. panta 1. un 2. punktā 3. punktā, jānosaka, pamatojoties uz labākajām pieejamām metodēm, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, bet ņemot vērā attiecīggās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un un vietējos vides apstākļus. Jebkurā gadījumā atļaujas izsniegšanas nosacījumos jāparedz noteikumi, kas palīdz samazināt piesārņojumu lielā attālumā vai pārrobežu piesārņojumu, kā arī nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni kopumā. ò jauns Kompetentā iestāde nosaka emisijas robežvērtības, kuras nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. 3. Atkāpjoties no 2. punkta 2. daļas, kompetentā iestāde atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz vides un ekonomisko izmaksu un ieguvumu novērtējumu un ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, var noteikt emisijas robežvērtības, kuras pārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. Minētajām emisijas robežvērtībām attiecīgā gadījumā tomēr nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas V līdz VIII pielikumā. Komisija var noteikt kritērijus šajā punktā minētās atkāpes piešķiršanai. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 4. Panta 2. un 3. punktu piemēro kūtsmēslu un pusšķidro mēslu lietošanai ārpus iekārtas uzstādīšanas vietas, kā minēts I pielikuma 6.6. punktā. Dalībvalstis minētās prasības var iekļaut nevis atļaujās, bet citos pasākumos. 5. Kompetentā iestāde var piešķirt pagaidu atkāpes no 2. punktā un 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz to emisiju palielināšanos jaunu paņēmienu izmēģināšanas un izmantošanas dēļ, ja 6 mēnešu laikā no atkāpes piešķiršanas minēto paņēmienu lietošanu pārtrauc vai darbības rezultātā sasniedz vismaz tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. 17. pants Monitoringa prasības 1. Attiecīgā gadījumā 15. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto monitoringa prasību pamatā ir secinājumi par monitoringu, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. 2. Biežumu attiecībā uz periodisku monitoringu, kas minēts 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompetentā iestāde nosaka atļaujā katrai atsevisķai iekārtai vai vispārīgos saistošos noteikumos. Neskarot pirmo daļu, periodisku monitoringu veic vismaz reizi septiņos gados. Komisija var noteikt kritērijus, ar ko paredz regulāra monitoringa biežumu. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 18. pants Vispārīgie saistošie noteikumi ê 96/61/EK 9. panta 8. punkts (pielāgots) 1. √Pieņemot ∏ Neierobežojot pienākumu ieviest atļaujas izsniegšanas procedūru saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis vispārīgos saistošos noteikumus var paredzēt konkrētas prasības attiecībā uz konkrētiem iekārtu veidiem, tos neiekļaujot individuālajos atļaujas izsniegšanas nosacījumos, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta √ dalībvalstis nodrošina ∏ integrētua pieejua un ekvivalents un augstus vides aizsardzības līmenis kopumā, √ kas līdzvērtīgs tādam, ko var sasniegt, piemērojot atsevišķus atļaujas noteikumus ∏. ò jauns 2. Vispārīgo saistošo noteikumu pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju. Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgajos saistošajos noteikumos ietver emisiju robežvērtības vai ekvivalentus parametrus, vai tehniskus pasākumus, kuri nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina, ņemot vērā jaunākos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Ja Komisija pieņem jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu, dalībvalstis, ja vajadzīgs, četru gadu laikā no tā publicēšanas pārskata un atjauno vispārīgos saistošos noteikumus, ko piemēro attiecīgajām iekārtām. 4. Vispārīgajos saistošajos noteikumos, ko pieņem saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 1910. pants Labākās pieejamās metodes un vVides kvalitātes standarti Gadījumos, kad vides kvalitātes standarts nosaka nepieciešamību izvirzīt stingrākus nosacījumus nekā tie, ko iespējams nodrošināt ar labākajām pieejamām metodēm, atļaujās jo īpaši jāparedz √ iekļauj ∏ papildu nosacījumusi, neierobežojot citus pasākumus, kurus var varētu veikt vides kvalitātes standartu izpildei. 2011. pants Labāko pieejamo metožu izmaiņas Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņas Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo metožu izmaiņām vai ir par tām informēta ðun ka tiek publicēti visi jaunie vai pārskatītie LPTP atsauces dokumenti. ï 2112. pants Operatoru veiktās izmaiņas iekārtās 1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka operators informē √ kompetento iestādi ∏ kompetentās iestādes par iekārtas √ parametru vai darbības veida ∏ plānotajām √ izmaiņām vai paplašināšanu ∏ ekspluatācijas, kas var ietekmēt vidi kuras minētas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā. Attiecīgā gadījumā √ kompetentā iestāde ∏ kompetentās iestādes atjaunina atļaujuas vai atļaujas izsniegšanas nosacījumus. 2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators plānotās būtiskās izmaiņas iekārtas ekspluatācijā 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta nozīmē veic tikai pēc tam, kad ir izsniegta atļauja saskaņā ar šo direktīvu. Pieteikumā atļaujas saņemšanai un kompetentās iestādes lēmumā jānorāda √ norāda ∏ tās iekārtu daļas un √ tos ∏ tie 613. pantā minētosie aspektusi, kurus var skart attiecīgās √ būtiskās ∏ izmaiņas. Mutatis mutandis piemēro 3. panta, 6. līdz 10. panta, 15. panta 1., 2. un 4. punkta noteikumus. ê 96/61/EK 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) 3.(b) Šajā definīcijā vVisas √ iekārtas ∏ parametru īpašībās vai darbības veidā izmaiņas vai tās paplašināšanu uzskata par būtisku, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats sasniedz jaudas atbilst robežvērtībasām, kuras ja tādas noteiktas I pielikumā. ê 96/61/EK (pielāgots) 2213. pants Atļaujas izsniegšanas nosacījumu noteikumu pārskatīšana un atjaunināšana, ko veic kompetentā iestāde 1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes vajadzības gadījumā regulāri pārskata un atjaunina √ visus ∏ atļaujas izsniegšanas nosacījumus √ , lai nodrošinātu to atbilstību šai direktīvai ∏. ò jauns 2. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārskatītu atļaujas noteikumus. Pārskatot atļaujas noteikumus, kompetentā iestāde izmanto visu informāciju, kas iegūta moitoringa vai pārbaužu rezultātā. 3. Ja Komisija pieņem jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu, dalībvalstis, ja vajadzīgs, četru gadu laikā no tā publicēšanas nodrošina to, ka kompetentā iestāde pārskata un atjauno atļaujas noteikumus, ko piemēro attiecīgajām iekārtām. Pirmo daļu piemēro jebkurai atkāpei, kas piešķirta saskaņā ar 16. panta 3. punktu. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 42. Pārskatīšana √ Atļaujas noteikumus pārskata un, ja vajadzīgs, atjaunina vismaz šādos gadījumos ∏ :jāveic visos gadījumos, kad a) iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka jāpārskata atļaujā noteiktās esošās emisijas robežvērtības vai arī atļaujā jāiekļauj jaunas attiecīgas robežvērtības, b) sakarā ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu būtiskām izmaiņām ð pārmaiņām ï labākajās pieejamajās metodēs, ir iespējams bez pārmērigi augstām izmaksām √ ievērojami samazināt emisijas ∏ , c) procesa vai darbības ekspluatācijas drošībai jāizmanto citas metodes, d) ðvajadzības gadījumā jāpanāk atbilstība vides kvalitātes standartiem atbilstīgi 19. pantam ï to nosaka jaunie Kopienas vai valsts tiesību aktu noteikumi. ò jauns 23. pants Objekta slēgšana un vides sakārtošana 1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu[35] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 20../../EK ar ko izveido sistēmu augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK[36], kompetentā iestāde nodrošina, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu 12. panta 8. punktā noteiktā principa ievērošanu, tiktu īstenoti pēc darbības pilnīgas izbeigšanas. 2. Ja darbībā iesaistīta tādu bīstamu vielu izmantošana, ražošana vai novadīšana, kuras attiecas uz augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanu iekārtas uzstādīšanas vietā, oprators sagatavo pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas vai pirms ir atjaunināta iekārtas atļauja. Ziņojumā ietver kvantitatīvu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu augsnes un gruntsūdeņu sākotnējo stāvokli. Komisija nosaka kritērijus attiecībā uz pamatziņojuma saturu. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 3. Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas bīstamas vielas. Ja salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli iekārta radījusi bīstamu vielu piesārņojumu augsnē un gruntsūdeņos, kas definēts 2. punktā minētajā pamatziņojumā, operators attīra augsni un atjauno to sākotnējā stāvoklī. 4. Ja operatoram nepieprasa sagatavot 2. punktā minēto pamatziņojumu, pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka objekta vietā nerastos nekāds ievērojams risks cilvēku veselībai un videi. ò jauns 24. pants Ziņošana par atbilstību Ziņošana par atbilstību, kas minēta 8. panta 1. punktā, ietver salīdzinājumu attiecībā uz iekārtas ekspluatāciju, ņemot vērā emisijas līmeni un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā aprasktīts LPTP atsauces dokumentos. 25. pants Inspekcijas 1. Dalībvalstis izstrādā iekārtu inspekciju sistēmu. Šādā sistēmā paredz veikt inspekcijas iekārtas teritorijā. ê 96/61/EK (pielāgots) 14. pants Atļaujas izsniegšanas nosacījumu ievērošana Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinaātu to, ka - iekārtu ekspluatācijas laikā to operatori ievēro atļaujas izsniegšanas nosacījumus, - operatori regulāri informē kompetento iestādi par noplūžu monitoringa rezultātiem un nekavējoties ziņo par starpgadījumu vai negadījumu, kuram ir būtiska ietekme uz vidi, - iekārtu operatori kompetentajāmās iestādēmes pārstāvjiem sniedz palīdzību, kas tiem vajadzīga, lai √ minētās iestādes varētu ∏ veiktu iekārtu pārbaudes √ uz vietas ∏, ņemtu paraugus un vāktu informāciju, kura tiem vajadzīga, pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu. ò jauns 2. Dalībvalstis nodrošina, ka visām iekārtām ir inspekcijas plāns. 3. Katrā inspekcijas plānā jāiekļauj šādi dati: a) vispārīgs attiecīgo būtisko vides jautājumu novērtējums; b) inspekcijas plānā iekļautais ģeogrāfiskais apgabals; c) pārbaudes plānā iekļautais iekārtu saraksts un vispārīgs novērtējums attiecībā uz to atbilstību šīs direktīvas prasībām; d) tā pārskatīšanas noteikumi; e) regulāru inspekciju programmu izklāsts atbilstīgi 5. punktam; f) procedūras ārkārtas inspekcijām saskaņā ar 6. punktu; g) attiecīgā gadījumā noteikumi par sadarbību starp dažādām inspekcijas iestādēm. 4. Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā inspekcijas programmas, nosakot apmeklējumu periodiskumu uz dažāda veida iekārtu atrašanās vietu. Minētajās programmās ietver vienu apmeklējumu uz katras iekārtas teritoriju vismaz reizi divpadsmit mēnešos, ja vien šādu programmu pamatā nav sistemātisks attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējums. Komisija nosaka kritērijus vides risku novērtēšanai. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 5. Regulārām inspekcijām jābūt pietiekamām, lai pilnībā pārbaudītu attiecīgās iekārtas radītās ietekmes uz vidi visus elementus. Regulāras inspekcijas nodrošina to, ka operators izpilda atļaujas izsniegšanas noteikumus. Regulāras inspekcijas palīdz arī novērtēt atļaujas prasību efektivitāti. 6. Ārkārtas inspekcijas veic, lai izmeklētu nopietnas sūdzības par vides noteikumu neievērošanu, nopietniem negadījumiem, starpgadījumiem vai neatbilstībām vides jomā pēc iespējas īsākā laikā un, ja vajag, pirms atļaujas izsniegšanas, pārskatīšanas vai atjaunināšanas. 7. Pēc katras regulāras un ārkārtas inspekcijas kompetentā iestāde sagatavo ziņojumu, kurā apraksta konstatējumus attiecībā uz iekārtu atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām, kā arī secinājumus par to, vai jāveic turpmāka darbība. Ziņojumu nodod attiecīgajam operatoram un dara publiski pieejamu divu mēnešu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas. Kompetentā iestāde nodrošina, ka visas ziņojumā norādītās vajadzīgās darbības veic pietiekami īsā laikposmā. ê 96/61/EK 2615. pants Pieeja informācijai un sabiedrības iesaistīšanās atļauju izsniegšanas procedūrā ê 2003/35/EK 4. panta 3. punkts (pielāgots) 1. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrības daļai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties √ šādās procedūrās ∏ procedūrā, kas skar: a) atļaujas izsniegšanau jaunai iekārtai, b) atļaujas izsniegšanau būtisku izmaiņu veikšanai esošu iekārtu darbībā, c) atļaujas vai atļaujas nosacījumu atjaunināšanau iekārtām saskaņā ar 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu 13. panta 2. punkta pirmo ievilkumu. ò jauns d) vispārīgu saistošo noteikumu pieņemšana, kā noteikts 7. un 18. pantā. ê 2003/35/EK 4. panta 3. punkts (pielāgots) Šādas līdzdalības gadījumā piemēro procedūru, kas izklāstīta IV V pielikumā. ò jauns 2. Nepiemēro 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ja ir izpildīti visi turmpāk minētie nosacījumi: a) uz jaunu iekārtu vai būtiskām izmaiņām attiecas Direktīva 85/337/EEK; b) vispārīgie saistošie noteikumi attiecas uz visiem vajadzīgās atļaujas izsniegšanas nosacījumiem; c) nav jāievieš stingrākas prasības, lai tiktu ievērots 19. pants. ê 2003/35/EK 4. panta 3. punkts (pielāgots) 35. Pēc lēmuma pieņemšanas √ par atļaujas izsniegšanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu vai par vispārīgo saistošo noteikumu pieņemšanu vai atjaunināšanu ∏ kompetentā iestāde saskaņā ar attiecīgo procedūru informē sabiedrību un dara sabiedrībai tai pieejamu šādu informāciju: a) lēmuma saturs, tostarp atļaujas kopija un visu nosacījumu un atļaujas vēlāku atjauninājumu kopija; un b) pēc attiecīgās sabiedrības daļas pausto bažu un viedokļu izpētes – iemesli un apsvērumi, kas ir šā lēmuma pamatā, tostarp informācija par sabiedrības līdzdalības procesu. ò jauns c) to apspriežu rezultāti, kuras organizēja pirms lēmuma pieņemšanas, un paskaidrojums par to, kā tos ņēma vērā minētajā lēmumā; d) LPTP atsauces dokumentu nosaukums, kas attiecas uz attiecīgo iekārtu vai darbību; e) tas, kā tika noteiktas atļaujā vai vispārīgajos saistošajos noteikumos ietvertās emisiju robežvērtības, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar tiem saistīto emisijas līmeni, kas aprakstīts LPTP atsauces dokumentos; f) ja atkāpi piešķir saskaņā ar 16. panta 3. punktu, šādas atkāpes un noteikto nosacījumu pamatojums; g) Vispārīgo saistošo noteikumu un atļauju pārskatīšanas rezultāti, kā minēts attiecīgi 18. panta 3. punktā un 22. panta 1., 3. un 4. punktā. ê 96/61/EK (pielāgots) (h)2. Sabiedrībai jābūt pieejamiem noplūžu monitoringa rezultātiem, kuri ir kompetento iestāžu rīcībā un kuri vajadzīgi saskaņā ar 9. pantā minētajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem. 43. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 4. panta 1. un 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvā 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai Direktīvas 90/313/EEK 3. panta 2. un 3. punktā. ê 2003/35/EK 4. panta 3. punkts (pielāgots) 2715a pants Iespēja vērsties tiesās 1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem √ ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, aktu vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas 26. pants, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem ∏: a) √tie ir ∏ pietiekami ieinteresēti, vai b) √ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums — kuru tiesības ir aizskartas Õ,. ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību. 2. Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, darbības aktus vai bezdarbību var apstrīdēt. 3. Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi — nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību. Tālab 1. punkta a) apakšpunkta šā panta a) apakšpunkta sakarā jebkuras √ valsts tiesību aktos visām noteiktajām ∏ 2. panta 14. punktā minētajām prasībām atbilstošas un √ vides aizsardzību veicinošas ∏ nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu. Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā šā panta b) apakšpunktā. 4. Šā panta Šā panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un — ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība — tie neietekmē prasību pirms tiesu pārskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā. Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, savlaicīgām un ne pārmērīgi dārgām. 5. Lai veicinātu šā panta noteikumu efektivitāti, dDalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām. ê 96/61/EK 2817. pants Pārrobežu ietekme ê 2003/35/EK 4. panta 5. punkta a) apakšpunkts (pielāgots) 1. Ja dalībvalsts apzinās, ka iekārtas ekspluatācija var būtiski negatīvi ietekmēt vidi citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru minētās iekārtas ekspluatācija var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tad dalībvalsts, kurā tika iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai atbilstīgi 4. pantam vai 2112. panta 2. punktam, tai pašā laikā, kad tā informē √ sabiedrību ∏ savus iedzīvotājus, minētajai otrai dalībvalstij nosūta visu informāciju, kas jāsniedz vai jādara pieejama saskaņā ar IV V pielikumu. Šāda informācija ir pamats visām abu dalībvalstu apspriedēm, kas vajadzīgas divpusējām attiecībām un ko veic, ievērojot savstarpējības un līdztiesības principus. ê 96/61/EK (pielāgots) 2. Divpusējās attiecībās dalībvalstis Ö raugās Õ nodrošina, lai 1. punktā minētajos gadījumos tās dalībvalsts sabiedrībai, kuras teritorijā iespējama nelabvēlīga ietekme uz vidi, noteiktu laiku būtu pieejami arī pieteikumi atļauju izsniegšanai, un lai tai ir tiesības paust viedokli pirms kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu. ê 2003/35/EK 4. panta 5. punkta b) apakšpunkts (pielāgots) 3. Visus atbilstīgi 1. un 2. punktam notikušo apspriežu rezultātusi jāņem vērā, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu par iesniegto pieteikumu. 4. Kompetentā iestāde visas dalībvalstis, ar kurām notikusi apspriešanās atbilstīgi 1. punktam, informē par pieteikuma sakarā pieņemto lēmumu un nosūta tām 2615. panta 35. punktā paredzēto informāciju. Šīs dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minēto informāciju piemērotā veidā dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai šo valstu teritorijā. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 2916. pants Informācijas apmaiņa 1. Informācijas apmaiņai dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai reizi trijos gados un pirmoreiz — 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas — nosūtītu Komisijai pieejamos reprezentatīvos datus par robežvērtībām, kuras konkrētiem darbību veidiem noteiktas saskaņā ar I pielikumu, un, attiecīgā gadījumā, ziņas par labākajām pieejamām metodēm, ar kurām tās ir iegūtas, ievērojot jo īpaši 9. panta noteikumus. Turpmāk dati jāpapildina saskaņā ar šā panta 3. punktā noteikto procedūru. 2. Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, un ieinteresēto nozaru pārstāvjiem par labākajām pieejamām metodēm, attiecīgo monitoringu un to pilnveidošanu. ð un nevalstiskajām organizācijām, kuras veicina vides aizsardzību, par šādiem jautājumiem ï: ò jauns a) iekārtu darbība attiecībā uz emisijām, piesārņojumu, izejvielu patēriņu un īpašībām, enerģijas izmantošanu vai atkritumu rašanos; ê 96/61/EK (pielāgots) b) √ par ∏ labākām pieejamām labākajiem pieejamajiem tehniskajiem izmantotajiem metodēm paņēmieniem, attiecīgo monitoringu un to pilnveidošanu. Reizi trijos gados Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus. 3. Ziņojumus par šīs direktīvas īstenošanu un tās efektivitāti salīdzinājumā ar citiem Kopienas dokumentiem par vidi izveido saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 5. un 6. pantā noteikto procedūru. Pirmajā pārskatā aptver triju gadu laika posmu sākot no dienas, kurā saskaņā ar 21. pantu šī direktīva tiek ievesta. Komisija šo ziņojumu iesniedz Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus. 4. Dalībvalstis izveido vai izraugās iestādi vai iestādes, kuras ir atbildīgas par informācijas apmaiņu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, un attiecīgi informē Komisiju. ò jauns 30. pants Jaunākie paņēmieni Dalībvalstis ievieš stimulus operatoriem izstrādāt un ieviest jaunākos paņēmienus. Pirmajā daļā Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu šādus aspektus: a) to rūpniecisko darbību veids jaunāko paņēmienu prioritārai izstrādei un piemērošanai; ; b) orientējoši dalībvalstu mērķi attiecībā uz jaunāko paņēmienu izstrādi un piemērošanu; c) mehānismi, lai novērtētu progresu jaunāko paņēmienu izstrādē un piemērošanā. Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ê 96/61/EK (pielāgots) 18. pants Emisijas robežvērtības Kopienā 1. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome saskaņā ar Līgumā noteikto procedūru nosaka emisijas robežvērtības: I pielikumā uzskaitītajiem iekārtu veidiem, izņemot atkritumu apglabāšanas poligonus, uz kuriem attiecas minētā pielikuma 5.1 un 5.4 punkts, un III pielikumā minētajām piesārņojošām vielām, par kurām, pamatojoties jo īpaši uz 16. pantā noteikto informācijas apmaiņu, identificēta vajadzība pēc rīcības Kopienas līmenī. 2. Ja nav tādu Komisijas emisijas robežvērtību, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu, tad I pielikumā uzskaitītajām iekārtām par minimālajām emisijas robežvērtībām, ievērojot šo direktīvu, jāizmanto attiecīgās emisijas robežvērtības, kuras noteiktas II pielikumā minētajās direktīvās un citos Kopienas tiesību aktos. Neierobežojot šīs direktīvas prasības, tehniskās prasības attiecībā uz atkritumu apglabāšanas poligoniem, uz kuriem attiecas I pielikuma 5.1 un 5.4 punkts, pēc Komisijas priekšlikuma nosaka Padome, ievērojot Līgumā noteiktās procedūras. ê 2001/80/EK 1. pants (pielāgots) III NODAĻA √ Īpaši noteikumi par sadedzināšanas iekārtām ∏ 311. pants √ Darbības joma ∏ Šī direktīva Šī nodaļa attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, √ kuras paredzētas enerģijas ražošanai un ∏ kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida (cietā, šķidrā vai gāzveida). 2. pants Šajā direktīvā: 1)“emisija” ir vielu izplūde no sadedzināšanas iekārtas gaisā; 2)“dūmgāzes” ir gāzveida izplūdes, kas satur cietu, šķidru vai gāzveida emisiju; to tilpuma plūsmas ātrumu izsaka kubikmetros stundā standarta temperatūrā (273 K) un standarta spiedienā (101,3 kPa) pēc korekcijas, ņemot vērā ūdens tvaika saturu, turpmāk minēts kā (Nm3/h); 3)“emisijas robežvērtība” ir tas vielas pieļaujamais daudzums sadedzināšanas iekārtas dūmgāzēs, kuru var izvadīt gaisā noteiktā laika posmā; to aprēķina, dalot vielas masu ar dūmgāzu tilpumu, un izsaka mg/Nm3, pieņemot, ka skābekļa saturs pēc tilpuma dūmgāzēs ir 3 %, ja kurina ar šķidro vai gāzveida kurināmo, un 6 %, ja kurina ar cieto kurināmo, bet 15 % — gāzturbīnām; 4)“sēra atdalīšanas pakāpe” ir noteiktā laika posmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu tajā pašā laika posmā sadedzināšanas iekārtā izmantotājā kurināmajā; 5)“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ekspluatē sadedzināšanas iekārtu vai kurai ir noteicoša ekonomiska ietekme uz tās darbību, vai kurai šī ietekme ir deleģēta; 6) "kurināmais" ir jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, ko izmanto kurināšanai sadedzināšanas iekārtās, izņemot atkritumus, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 89/369/EEK (1989. gada 8. jūnijs) par jaunu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma novēršanu[37], Padomes Direktīva 89/429/EEK (1989. gada 21. jūnijs) par esošo sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu[38] un Padomes Direktīva 94/67/EK (1994. gada 16. decembris) par bīstamo atkritumu sadedzināšanu[39], kā arī visi vēlāk pieņemtie Kopienas tiesību akti, ar kuriem vienu vai vairākas no šīm direktīvām atceļ vai aizstāj; 7)“sadedzināšanas iekārta” ir tehniska aparatūra, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu šādi iegūto siltumenerģiju. Šī direktīva attiecas tikai uz sadedzināšanas iekārtām, kas paredzētas enerģijas ražošanai, izņemot tās sadedzināšanas iekārtas, kurās radušos degšanas produktus tieši izmanto ražošanas procesos. Konkrēti šī direktīva Šī nodaļa neattiecas uz šādām sadedzināšanas iekārtām: a) iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei, piemēram, apkures krāsnīm, termiskās apstrādes krāsnīm; b) pēcsadedzināšanas krāsnīm, t.i., jebkādu tehnisko aparatūru, kas paredzētas √ izplūdes ∏ dūmgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas; c) katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām; d) iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža; e) reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā; f) koksa krāsnīm; g) kauperiem (domnas krāšņu gaisa sildītājiem); h) visām tehniskajām ierīcēm, kas paredzētas sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai; i) gāzturbīnām uz platformām atklātā jūrā; √ j) iekārtām, kuras kā kurināmo izmanto cietos vai šķidros atkritumus, izņemot 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos atkritumus. ∏ j) gāzturbīnām, kas licencētas līdz 2002. gada 27. novembrim vai par kurām pēc kompetentās iestādes norādījuma jāiesniedz pilns pieteikums atļaujas saņemšanai līdz 2002. gada 27. novembrim ar nosacījumu, ka iekārtu nodos ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, neskarot 7. panta 1. punktu, kā arī VIII pielikuma A un B daļu. Šī direktīva neattiecas uz iekārtām, kuras darbina ar dīzeļdegvielu, kā arī benzīna un gāzes dzinējiem. 8)“jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaicīgi vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmo; 9)“jauna iekārta” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kuras sākotnējā būvatļauja, vai gadījumos, kad šāda kārtība nav noteikta, sākotnējā darbības atļauja piešķirta 1987. gada 1. jūlijā vai pēc šīs dienas; 10)“esošā iekārta” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kuras sākotnējā būvatļauja, vai gadījumos, kad šāda kārtība nav noteikta, sākotnējā darbības atļauja piešķirta līdz 1987. gada 1. jūlijam; 11)“biomasa” ir produkti, kuru sastāvā pilnīgi vai daļēji ir tādi augu izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, kurus var izmantot tajos esošās enerģijas iegūšanai, un šādas atliekas, kuras izmanto kā kurināmo: a) augu atliekas no lauksaimniecības un mežsaimniecības; b) augu atliekas no pārtikas rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju reģenerē; c) šķiedrainas augu atliekas no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju reģenerē; d) korķa atliekas; e) koksnes atliekas, izņemot tādas koksnes atliekas, kurās pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, jo īpaši tādas koksnes atliekas, kas rodas būvdarbos, kā arī būvgruži; 12)“gāzturbīna” ir jebkura rotācijas mašīna, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna; 13)“attālākie reģioni” ir Francijas aizjūras departamenti attiecībā uz Franciju, Azoru salas un Madeira attiecībā uz Portugāli un Kanāriju salas attiecībā uz Spāniju. ò jauns 32. pants Apvienošanas noteikumi 1. Ja divu vai vairāku atsevišķu sadedzināšanas iekārtu dūmgāzes aizvada caur vienu kopīgu skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu un to jaudu saskaita. ê 2001/80/EK 2. panta 7. punkts (pielāgots) 2. Ja divas vai vairākas atsevišķas jaunas √ sadedzināšanas ∏ iekārtas, √ kurām atļauja jau ir piešķirta vai par kurām ir iesniegts pilnīgs pieteikums pirms 72. panta 2. punktā minētā datuma ∏, ir uzstādītas tā, lai ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos faktorus, to √ izplūdes ∏ dūmgāzes pēc kompetento iestāžu slēdziena var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu √ sadedzināšanas ∏ iekārtu ar to pievienoto jaudu . ê 2001/80/EK 3. pants 1. Vēlākais 1990. gada 1. jūlijā dalībvalstis izstrādā attiecīgas esošo iekārtu gada kopējās emisijas pakāpeniskas samazināšanas programmas. Programmās nosaka laika grafikus un īstenošanas procedūras. 2. Saskaņā ar 1. punktā minētajām programmām dalībvalstis turpina ievērot maksimāli pieļaujamo emisiju un attiecīgus procentuālos samazinājumus, kas sēra dioksīdam noteikti I pielikuma 1. līdz 6. ailē, slāpekļa oksīdiem — II pielikuma 1. līdz 4. ailē, līdz šajos pielikumos norādītajiem datumiem, kamēr tiek īstenoti 4. panta noteikumi, kuri attiecas uz esošajām iekārtām. 3. Īstenojot programmas, dalībvalstis saskaņā ar VIII pielikuma C daļu nosaka arī gada kopējo emisiju. 4. 4. Ja būtisku un neparedzētu enerģijas pieprasījuma izmaiņu gadījumā vai mainoties dažu kurināmā vai iekārtu veidu piedāvājumam dalībvalstij rodas nopietnas tehniskas grūtības saskaņā ar 1. punktu izstrādāto programmu īstenošanā, Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma, ņemot vērā tās prasības, pieņem lēmumu minētajai dalībvalstij mainīt I un II pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju un/vai datumus, un paziņo savu lēmumu Padomei un dalībvalstīm. Jebkura dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijas lēmumu var nodot izskatīšanai Padomē. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, trīs mēnešu laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu. 4. pants 1. Neskarot 17. pantu, dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās būvatļaujās, bet gadījumos, kad šādas procedūras nav, visās darbības jaunām iekārtām, kurām pēc kompetento iestāžu atzinuma līdz 2002. gada 27. novembrim vajadzīgs pilns pieteikums atļaujas saņemšanai, ar nosacījumu, ka iekārtu nodod ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, ir nosacījumi par to emisijas robežvērtību ievērošanu, kuras sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem noteiktas III līdz VII pielikuma A daļā. ê 2001/80/EK 9. pants (pielāgots) 33. pants √ Emisiju robežvērtības ∏ 1. √ Izplūdes ∏ dūmgāzes no sadedzināšanas iekārtām izvada kontrolēti, izmantojot skursteņus √ , kuriem ir viens vai vairāki dūmvadi, ∏ Atļaujā, kas minēta 4. pantā, un atļaujās sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 10. pants, norāda izplūdes nosacījumus. Kompetentajām iestādēm jo īpaši jānodrošina, lai tiktu aprēķināts tāds √ kuru ∏ skursteņa garumus √ aprēķinā tādā veidā ∏, lai tas kas atbilstu cilvēku veselības un vides aizsardzības prasībām. ê 2001/80/EK (pielāgots) 2. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās būvatļaujās, bet gadījumos, kad šādas procedūras nav, visās jaunu iekārtu darbības atļaujās, izņemot 1. punktā minētās atļaujas, ir nosacījumi √ Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja jau ir piešķirta vai par kurām ir iesniegts pilnīgs pieteikums pirms 72. panta 2. punktā minētā datuma, ja šādu iekārtu sāk ekspluatēt ne vēlāk kā vienu gadu pēc minētā datuma, ietver nosacījumus ∏ par to emisijas robežvērtību ievērošanu, kuras sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem noteiktas III līdz VII pielikuma 1.B daļā. √ 3. Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kas nav minētas 2. punktā, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šādu iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā. ∏ ê 2001/80/EK 7. pants (pielāgots) 42. Kompetentās iestādes gadījumos, kad operators nevar ievērot robežvērtības tāpēc, ka deficīta apstākļos pārtrauktas kurināmā piegādes ar nelielu sēra saturu, drīkst atļaut √ piešķirt atkāpi ∏ uz laiku līdz sešiem mēnešiem neievērot 2. un 3. punktā 4. pantā noteiktās sēra dioksīda emisijas robežvērtības √ sadedzināšanas ∏ iekārtām, kurās parasti izmanto šādu kurināmo. √Dalībvalstis ∏ Par šādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu. 53. Kompetentā iestāde drīkst piešķirt atkāpi neievērot 2. un 3. punktā 4. pantā noteiktās emisijas robežvērtības, ja sadedzināšanas iekārtā, kurā dedzina gāzveida kurināmo un kura citādi nebūtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīcēm, izņēmuma kārtā uz laiku līdz 10 dienām pāriet uz citu kurināmo tāpēc, ka pēkšņi pārtraukta gāzes piegāde, izņemot gadījumus, kad svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijās padevi. √Šādu atkāpi piešķir uz laiku līdz 10 dienām, izņemot gadījumus, kad svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijas piegādi. ∏ √ Operators ∏ nekavējoties informē Kkompetento iestādi par katru šādu √ pirmajā daļā minēto ∏ konkrētu gadījumu, tiklīdz tas notiek. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par √ visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu ∏ šajā punktā minētajiem gadījumiem. ê 2001/80/EK (pielāgots) 10. pants 6. Ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz līdz 50 MW, emisijas robežvērtības, kas noteiktas VIII līdz VII pielikuma 2B daļā, attiecas uz iekārtas jauno daļu, √ kuru ietekmējušas izmaiņas ∏, un ko nosaka attiecībā pret visas √ sadedzināšanas ∏ iekārtas √ nominālo ∏ siltuma jaudu. Šis noteikums neattiecas uz 8. panta 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem. Kad sadedzināšanas iekārtas operators paredz veikt izmaiņas saskaņā ar Direktīvas 96/61/EK 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu un 12. panta 2. punktu, sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem piemēro III līdz VII pielikuma B daļā noteiktās emisijas robežvērtības. ê 2001/80/EK 4. pants (pielāgots) 3. Neskarot Direktīvu 96/61/EK un Padomes Direktīvu 96/62/EK (1996. gada 27. septembris) par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību[40], dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim panāk emisijas būtisku samazināšanos: a) veicot atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās esošo iekārtu darbības atļaujās ir noteikumi par to emisijas robežvērtību ievērošanu, kuras noteiktas 1. punktā minētajām jaunajām iekārtām; vai b) nodrošinot, ka esošās iekārtas ietvertas 6. punktā minētajā emisijas samazināšanas valsts plānā; un, kad tas vajadzīgs, piemērojot 5., 7. un 8. pantu. 4. Neskarot Direktīvas 96/61/EK un 96/62/EK esošajām iekārtām var nepiemērot 3. punktā minētās emisijas robežvērtības un tās var neiekļaut emisijas samazināšanas valsts plānā, ievērojot šādus nosacījumus: a) esošās iekārtas operators rakstveida deklarācijā, ko kompetentajai iestādei iesniedz līdz 2004. gada 30. jūnijam, apņemas laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim iekārtu ekspluatēt ne ilgāk par 20000 darbības stundām; b) operatoram katru gadu kompetentajai iestādei jāiesniedz dokuments, kurā reģistrēts izlietotais un neizlietotais laiks, kas iekārtai noteikts līdz tās ekspluatācijas termiņa beigām. 5. Dalībvalstis drīkst noteikt stingrākas emisijas robežvērtības un īsākus to ieviešanas termiņus par tiem, kas noteikti 1., 2., 3., un 4. punktā, kā arī 10. pantā. Tās drīkst iekļaut papildu piesārņojošās vielas, noteikt papildu prasības vai pieprasīt iekārtas pielāgošanu tehnikas attīstībai. 6. Neskarot šo direktīvu un Direktīvu 96/61/EK un ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, kā arī dalībvalstu saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām[41] un Direktīvu 96/62/EK dalībvalstis drīkst esošajām iekārtām izstrādāt un īstenot emisijas samazināšanas valsts plānu, inter alia ievērojot atbilstību I un II pielikumā noteiktajiem maksimālajiem lielumiem. Saskaņā ar emisijas samazināšanas valsts plānu samazina slāpekļa oksīdu (NOx), sēra dioksīda (SO2) un putekļu kopējo gada emisiju no esošajām iekārtām līdz līmeņiem, kas būtu jāsasniedz, piemērojot 2000. gadā ekspluatācijā esošajām iekārtām (ieskaitot 2000. gadā pēc kompetento iestāžu apstiprināta plāna rekonstruējamās esošās iekārtas, lai ievērotu valstu tiesību aktos noteikto emisijas samazinājumu) 3. punktā minētās emisijas robežvērtības, pamatojoties uz pēdējo piecu gadu, 2000. gadu ieskaitot, vidējiem datiem par katras iekārtas faktisko ekspluatācijas laiku, izmantoto kurināmo un ieejas siltuma jaudu. Slēdzot emisijas samazināšanas valsts plānā iekļauto iekārtu, nedrīkst palielināties gada kopējā emisija no pārējām plānā iekļautajām iekārtām. Emisijas samazināšanas valsts plāns nekādos apstākļos nedrīkst atbrīvot kādu iekārtu no attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumu, inter alia Direktīvas 96/61/EK ievērošanas. Uz emisijas samazināšanas valstu plāniem attiecas šādi nosacījumi: a) plānā nosaka mērķus un ar tiem saistītos uzdevumus, pasākumus un laika grafiku mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei, kā arī monitoringa mehānismu; b) dalībvalstis savus emisijas samazināšanas valsts plānus dara zināmus Komisijai līdz 2003. gada 27. novembrim; c) sešu mēnešu laikā pēc b) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija novērtē, vai plāns atbilst šajā punktā noteiktajām prasībām. Ja Komisija atzīst plānu par prasībām neatbilstīgu, tā informē attiecīgo dalībvalsti, kas turpmāko trīs mēnešu laikā paziņo par visiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu šajā punktā noteikto prasību ievērošanu; d) lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt to plānus, Komisija līdz 2002. gada 27. novembrim izstrādā attiecīgās pamatnostādnes. 7. Ne vēlāk kā 2004. gada 31. decembrī, ņemot vērā cilvēku veselības aizsardzības uzlabošanu un Kopienas mērķu sasniegšanu vides aizsardzības jomā ar paskābināšanos un gaisa kvalitāti saistītajos jautājumos saskaņā ar Direktīvu 96/62/EK Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā tā novērtē: a) vajadzību veikt papildu pasākumus; b) smago metālu daudzumu, ko emitē lielās sadedzināšanas iekārtas; c) turpmākas emisijas samazināšanas izmaksu efektivitāti, izmaksas un to lietderību dalībvalstu lielo sadedzināšanas iekārtu nozarē, salīdzinājumā ar citām nozarēm; d) šādu emisijas samazinājumu īstenošanas tehniskās un ekonomiskās iespējas; e) ietekmi, kāda uz vidi un iekšējo tirgu ir lielo sadedzināšanas iekārtu nozarei noteiktajiem normatīviem, tostarp noteikumiem par vietējo cieto kurināmo, un konkurencei enerģijas tirgū; f) visus emisijas samazināšanas valsts plānus, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar 6. punktu. Komisija savā ziņojumā iekļauj attiecīgu priekšlikumu par iespējamajiem beigu datumiem vai mazākām robežvērtībām izņēmuma gadījumam, kas norādīts VI pielikuma A daļas 2. zemsvītras piezīmē. 8. Ņemot vērā Direktīvu 96/61/EK 7. punktā minētajam ziņojumam, ja vajadzīgs, pievieno attiecīgus priekšlikumus. ê 2001/80/EK 5. pants Atkāpjoties no III pielikuma: 1) iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 400 MW un lielāka, ja tās gada laikā neekspluatē (piecu gadu perioda vidējais rādītājs): - līdz 2015. gada 31. decembrim ilgāk par 2000 stundām, - no 2016. gada 1. janvārim ilgāk par 1500 stundām, sēra dioksīda emisijas robežvērtība ir 800 mg/Nm3. Šis noteikums neattiecas uz jaunām iekārtām, kurām atļauja piešķirta saskaņā ar 4. panta 2. punktu; 2) līdz 1999. gada 31. decembrim Spānijas Karaliste drīkst izdot atļaujas jaunām spēkstacijām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 500 MW un lielāka, kurās dedzina vietējo vai importēto cieto kurināmo, ja tās nodod ekspluatācijā līdz 2005. gada beigām un ievēro šādas prasības: a) izmantojot importētu kurināmo, sēra dioksīda emisijas robežvērtība ir 800 mg/Nm3; b) izmantojot vietējo cieto kurināmo, sēra atdalīšanas pakāpe ir vismaz 60 %, ar nosacījumu, ka iekārtām, uz kurām šis izņēmums attiecas, netiek pārsniegta tām noteiktā kopējā jauda: - 2000 MWe iekārtām, kurās dedzina vietējo cieto kurināmo, - iekārtām, kurās dedzina importētu cieto kurināmo, izvēloties mazāko no 7500 MW vai 50 % no visu to jauno iekārtu kopējās jaudas, kurās dedzina cieto kurināmo un kurām piešķirta atļauja līdz 1999. gada 31. decembrim. 6. pants Attiecībā uz jaunām iekārtām, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar 4. panta 2. punktu, vai iekārtām, uz kurām attiecas 10. pants, dalībvalstis nodrošina kombinētās siltuma un elektroenerģijas ģenerēšanas tehnisko un ekonomisko īstenošanas iespēju izpēti. Ja šādas iespējas apstiprinās, ņemot vērā tirgus un piegādes apstākļus, ierīko attiecīgas iekārtas. ê 2001/80/EK (pielāgots) 347. pants √ Emisiju samazināšanas iekārtu nepareizas darbības vai bojājumu gadījumi ∏ 1. Dalībvalstis nodrošina, ka 4. pantā minētajās atļaujās ir paredzēti noteikumi, kuri attiecas uz procedūrām gadījumos, kad pienācīgi nedarbojas vai ir bojātas emisijas samazināšanas iekārtas. 2. Bojājumu gadījumos kompetentās iestādes pieprasa, lai operators sašaurina vai izbeidz darbību, ja 24 stundu laikā netiek panākti normāli ekspluatācijas apstākļi, vai ekspluatē iekārtu, izmantojot kurināmo ar zemu piesārņotājvielu piesārņojošo vielu saturu. √ Operators ∏ paziņo kompetentajām iestādēm par šādiem gadījumiem 48 stundu laikā √ pēc tam, kad ir konstatēta emisijas samazināšanas iekārtu nepareiza darbība vai bojājums ∏. Jebkurā divpadsmit mēnešus ilgā laikposmā Eekspluatācijas kopējais ilgums bez emisijas samazināšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas √ jebkurā divpadsmit mēnešus ilgā laikposmā ∏. Kompetentās iestādes drīkst piešķirt atkāpi atļaut izņēmumus no iepriekšminētajiem 24 stundu un 120 stundu √ pirmajā un trešajā daļā noteiktajiem laika ∏ ierobežojumiem, vienā no šādiem gadījumiem ja tās uzskata, ka: a) svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi, vai b) uz ierobežotu laika posmu bojāto √ sadedzināšanas ∏ iekārtu var aizstāt ar citu iekārtu, kura varētu izraisīt kopējo emisijas palielināšanos. ê 2001/80/EK (pielāgots) 3512. pants √ Emisiju monitorings gaisā ∏ 1. Dalībvalstis √ nodrošina ∏ veic vajadzīgos pasākumus, ka lai saskaņā ar VVIII pielikuma 3.A daļu veic gaisu piesārņojošu vielu nodrošinātu emisijas un citu šīs direktīvas ieviešanai vajadzīgo lielumu monitoringu sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šī direktīva. Dalībvalstis varprasīt, lai šādu monitoringu veic par operatora līdzekļiem. ò jauns 2. Monitoringa automātiskās iekārtas uzstādīšanu un darbību kontrolē un tajos veic uzraudzības testus katru gadu, kā noteikts V pielikuma 3. daļā. 3. Kompetentā iestāde nosaka emisiju monitoringam izmantojamās paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas. 4. Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentai iestādei nodrošinātu iespējas verificēt atbilstību atļaujā iekļautajiem darbības noteikumiem un emisiju robežvērtībām. ê 2001/80/EK (pielāgots) 36. pants √ Atbilstība emisijas robežvērtībām ∏ √ Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā∏ ir ievērotas, ja tiek izpildīti V pielikuma 4. daļā aprakstītie noteikumi. ê 2001/80/EK (pielāgots) ð jauns 378. pants √ Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtas ∏ 1. Emisijas robežvērtības √ jaukta kurināmā sadedzināšanas ∏ iekārtām ar vairākām kurtuvēm, kas ir paredzētas divu vai vairāku kurināmā veidu vienlaicīgai dedzināšanai, piešķirot 4. panta 1. punktā un 4. panta 2. punktā minētās atļaujas, kā arī attiecībā uz šādām iekārtām, uz kurām attiecas 4. panta 3. punkts vai 10. pants, kompetentās iestādes √ nosaka šādā kārtībā ∏ nosaka šādi: a) pirmkārt, atbilstīgi sadedzināšanas iekārtas √ visai ∏ nominālajai ieejas siltuma jaudai, kā norādīts VIII līdz VII pielikumaā, 1. un 2. daļā katram kurināmā veidam un piesārņojošajai vielai izvēlas emisijas robežvērtību; b) otrkārt, pēc kurināmā aprēķina vidējās emisijas robežvērtības, ko iegūst, reizinot iepriekšminētās katras atsevišķās piesārņojošās vielas emisijas robežvērtības √ , kuras minētas a) apakšpunktā, ∏ ar katra kurināmā veida ieejas siltuma jaudu un reizinājumu dalot ar visu kurināmā veidu ieejas siltuma jaudas summu; c) treškārt, saskaita visas pēc kurināmā aprēķinātas vidējas emisijas robežvērtības. 2. √ Jaukta kurināmā sadedzināšanas ∏ iekārtām ar vairākām kurtuvēm, kurās izmanto tikai destilācijas un konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes pašu patēriņam vai arī kopā ar citu kurināmo, ð Komisija var veikt grozījumus 1. punktā, lai noteiktu vidējās sēra dioksīda robežvērtības visām šādām iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka. ï piemēro noteikumus par kurināmo, kuram ir augstākā emisijas robežvērtība (noteicošais kurināmais) neatkarīgi no 1. punkta, ja sadedzināšanas iekārtas ekspluatācijas laikā šā kurināmā veida ieejas siltuma jauda no visu kurināmā veidu kopējās ieejas siltuma jaudas ir vismaz 50 %. ò jauns Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ê 2001/80/EK (pielāgots) è1 Labojums, OV L 319, 23.11.2002, 30. lpp. Ja noteicošā kurināmā īpatsvars nepārsniedz 50 %, emisijas robežvērtību proporcionāli atsevišķo kurināmā veidu ieejas siltuma jaudas attiecībai pret visu kurināmā veidu ieejas siltuma jaudas summu nosaka šādi: a) vispirms atbilstīgi sadedzināšanas iekārtas nominālajai ieejas siltuma jaudai pēc III līdz VII pielikuma katram kurināmā veidam un piesārņojošajai vielai izvēlas emisijas robežvērtību; b) tad aprēķina noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību (kurināmajam ar augstāko emisijas robežvērtību pēc III līdz VII pielikuma vai kurināmajam ar augstāko ieejas siltuma jaudu gadījumā, kad diviem kurināmā veidiem ir vienāda emisijas robežvērtība); šo vērtību iegūst, reizinot emisijas robežvērtību, kas attiecīgajam kurināmajam noteikta III līdz VII pielikumā, ar koeficientu divi un no reizinājuma atņemot tā kurināmā emisijas robežvērtību, kuram šī emisijas robežvērtība ir mazākā; c) pēc tam pēc kurināmā aprēķina vidējās emisijas robežvērtības, ko iegūst, reizinot aprēķināto kurināmā emisijas robežvērtību ar noteicošā kurināmā ieejas siltuma jaudu un pārējo kurināmā veidu emisijas robežvērtības ar to ieejas siltuma jaudu un reizinājumu dalot ar visu kurināmā veidu ieejas siltuma jaudas summu; d) visbeidzot saskaita visas pēc kurināmā noteiktās vidējas emisijas robežvērtības. 3. Kā alternatīvu 2. punkta noteikumiem var izmantot šādas sēra dioksīda vidējās emisijas robežvērtības (neatkarīgi no lietotā kurināmā veidu kombinācijas): a) iekārtām, kuras minētas 4. panta 1. un 3. punktā: 1000 mg/Nm3 vidēji visām pārstrādes rūpnīcas iekārtām; b) jaunām iekārtām, kuras minētas 4. panta 2. punktā: 600 mg/Nm3 vidēji visām pārstrādes rūpnīcas iekārtām, izņemot gāzturbīnas. Kompetentās iestādes nodrošina, lai, piemērojot šo noteikumu, nepalielinātos emisija no esošajām iekārtām. 4. Iekārtām ar vairākām kurtuvēm, kas ir paredzētas divu vai vairāku kurināmā veidu alternatīvai dedzināšanai, piešķirot 4. panta 1. punktā un 4. panta 2. punktā minētās atļaujas, kā arī attiecībā uz šādām iekārtām, uz kurām attiecas 4. panta 3. punkts vai 10. pants, atbilstīgi izmantotajam kurināmajam, piemēro emisijas robežvērtības, kas noteiktas III līdz VII pielikumā. 11. pants Būvējot sadedzināšanas iekārtas, kurām var būt nozīmīga ietekme uz vidi citā dalībvalstī, saskaņā ar 7. pantu Padomes Direktīvā 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu[42] dalībvalstīm jānodrošina visa attiecīgā informācija un apspriešana. 13. pants Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators savlaicīgi informē to kompetentās iestādes par nepārtraukto mērījumu rezultātiem, mērīšanas ierīču pārbaudēm, atsevišķiem mērījumiem un visiem citiem mērījumiem, kas veikti, lai novērtētu atbilstību šīs direktīvas prasībām. 15. pants 1. Ne vēlāk kā līdz 1990. gada 31. decembrim dalībvalstis informē Komisiju par programmām, kuras tās sagatavojušas saskaņā ar 3. panta 1. punktu. Ne vēlāk kā gada laikā pēc to dažādo posmu beigām, kas paredzēti, lai samazinātu emisiju no esošajām iekārtām, dalībvalstis nosūta Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par programmu īstenošanas rezultātiem. Katra posma vidū jāsagatavo arī starpposma ziņojums. 2. Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos sniedz vispārīgu pārskatu par: a) visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šī direktīva; b) sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu emisiju, kas izteikta tonnās gadā un kā šo vielu koncentrācija dūmgāzēs; c) veiktajiem vai plānotajiem emisijas samazināšanas pasākumiem un par izmaiņām lietotā kurināmā izvēlē; d) veiktajām vai plānotajām ekspluatācijas paņēmienu izmaiņām; e) jau veikto vai paredzēto sadedzināšanas iekārtu galīgo slēgšanu, un f) attiecīgos gadījumos esošajām iekārtām programmās paredzētajām emisijas robežvērtībām. Nosakot gada emisijas un piesārņojošo vielu koncentrāciju dūmgāzēs, dalībvalstis ievēro 12., 13. un 14. pantu. 3. Dalībvalstis, kas piemēro 5. pantu vai NB piezīmes noteikumus III pielikumā, vai VI. A pielikuma zemsvītras piezīmes, par to katru gadu paziņo Komisijai. 17. pants 1. Direktīvu 88/609/EEK atceļ no 2002. gada 27. novembra, neskarot 2. punktu vai dalībvalstu saistības attiecībā uz šīs direktīvas IX pielikumā norādītajiem tās transponēšanas un piemērošanas termiņiem. 2. Attiecībā uz jaunajām iekārtām, è1 kas saņēmušas atļauju līdz 2002. gada 27. novembrim, kā noteikts 4. panta 1. punktā ç , līdz 2008. gada 1. janvārim ir spēkā un pēc minētās dienas tiek atvelts 4. panta 1. punkts, 5. panta 2. punkts, 6. pants, 15. panta 3. punkts, III, VI un VIII pielikums un IX pielikuma A.2 punkts Direktīvā 88/609/EEK kas grozīta ar Direktīvu 94/66/EK. 3. Atsauces uz Direktīvu 88/609/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās interpretē saskaņā ar korelācijas tabulu X pielikumā. ê 2000/76/EK (pielāgots) IV nodaļa √Īpaši noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām ∏ ê 2000/76/EK (pielāgots) 1 pants Mērķi Šīs direktīvas mērķis ir novērst vai iespējami samazināt atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, jo īpaši piesārņojumu, ko rada emisijas gaisā, augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdenī, apdraudot cilvēku veselību. Šo mērķi sasniedz, izvirzot stingrus darbības nosacījumus un tehniskās prasības atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām Kopienā, kā arī nosakot emisiju robežvērtības un ievērojot Direktīvas 75/442/EEK prasības. ê 2000/76/EK (pielāgots) 382. pants Darbības joma 1. Šīs direktīva nodaļas noteikumi attiecas uz atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām, √ kurās sadedzina vai līdzsadedzina cietos vai šķidros atkritumus. ∏ 3 pants Definīcijas Šajā nodaļā direktīvā √ atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas nozīmē ∏: 1. 1) "atkritumi" ir visi cietie vai šķidrie atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) punktā; 2) "bīstamie atkritumi" ir visi cietie vai šķidrie atkritumi, kā tie definēti Padomes Direktīvas 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem[19]1. panta 4. punktā. Šīs direktīvas īpašās prasības attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem neattiecas uz šādiem bīstamo atkritumu veidiem: a) dedzināšanai piemērotiem šķidriem atkritumiem, tostarp izmantotu eļļu atkritumiem, kā tie definēti Padomes Direktīvā 75/439/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par atkritumeļļu apglabāšanu[20], ar nosacījumu, ka tie atbilst šādiem kritērijiem: i) polihlorēto aromātisko ogļūdeņražu, piemēram, polihlordifenilu (PCB) vai pentahlorfenola (PCP) masas daļa nepārsniedz attiecīgajos Kopienas tiesību aktos noteiktās koncentrācijas; ii) šie atkritumi netiek atzīti par bīstamiem tāpēc, ka nesatur Direktīvas 91/689/EEK II pielikumā uzskaitītos komponentus daudzumā vai koncentrācijā, kas neatbilst Direktīvas 75/442/EEK 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanai; un iii) neto siltumietilpība ir vismaz 30 MJ/kg; b) uz visiem uzliesmojošiem šķidrajiem atkritumiem, kuru sadedzināšanā radušās dūmgāzes nesatur citas emisijas kā vien tās, kas rodas no dīzeļdegvielas sadedzināšanas, kā definēts Direktīvas 93/12/EEK (21) 1. panta 1. punktā, vai emisiju koncentrācijas ir lielākas par dīzeļdegvielas sadedzināšanas emisijām, kā tās definētas; 3. 3) "dažādi sadzīves atkritumi" nozīmē mājsaimniecības atkritumus, kā arī mājsaimniecības, tirdzniecības, ražošanas un iestāžu atkritumus, kas pēc sava rakstura un sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, izņemot tās atkritumu daļas, kas Lēmuma 94/3/EK[22] pielikumā norādītas 20 01 pozīcijā un ko savāc atsevišķi to rašanās vietā, un pārējos atkritumus, kas šajā pielikumā norādīti 20 02 pozīcijā; 4. 4) "sadedzināšanas iekārta" nozīmē jebkuru stacionāru vai mobilu tehnisku ierīci un iekārtu, kas paredzēta atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās. Te ietverta atkritumu sadedzināšana, oksidējot, kā arī citi termiskās apstrādes procesi, piemēram, pirolīze, gazificēšana vai plazmas procesi, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina. Šajā definīcijā ietilpst vieta un viss sadedzināšanas ierīču komplekss, tostarp visas sadedzināšanas līnijas √ vai līdzsadedzināšanas līnijas ∏, atkritumu savākšanas, glabāšanas, vietējās pirmapstrādes ierīces, degvielas un gaisa padeves sistēmas, sildierīces, dūm √ izplūdes ∏ gāzu attīrīšanas ierīces, vietējās atlikumu un notekūdeņu attīrīšanas vai uzglabāšanas iekārtas, skursteņi, kā arī ierīces un sistēmas sadedzināšanas √ vai līdzsadedzināšanas ∏ procesa vadībai un kontrolei, sadedzināšanas √ vai līdzsadedzināšanas ∏ apstākļu reģistrācijai un monitoringam;. 5. 5) "līdzsadedzināšanas iekārta" nozīmē stacionāru vai mobilu iekārtu, kas paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un: kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo, vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski. Ja atkritumus līdzsadedzina tā, ka iekārtas galvenā funkcija nav enerģijas vai materiālu produktu ieguve, bet atkritumu termiskā pārstrāde, iekārtu uzskata par √ atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtu. 4. punkta nozīmē. Šajā definīcijā ietilpst vieta un viss sadedzināšanas ierīču komplekss, tostarp visas sadedzināšanas līnijas, atkritumu savākšana, glabāšana, vietējās pirmapstrādes ierīces, degvielas un gaisa padeves sistēmas, sildierīces, dūmgāzu attīrīšanas ierīces, vietējās atlikumu un notekūdeņu attīrīšanas vai uzglabāšanas iekārtas, skursteņi, sadedzināšanas procesa vadības un kontroles ierīces, sadedzināšanas apstākļu reģistrēšana un uzraudzība; 6. 6) "esoša sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta" nozīmē atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai līdzsadedzināšanas iekārtu: a) kas darbojas un kurai saņemta atļauja saskaņā ar pastāvošajiem Kopienas tiesību aktiem pirms 2002. gada 28. decembra, vai b) kas ir pilnvarota vai reģistrēta sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai un kurai ir atļauja, kas saskaņā ar pastāvošajiem Kopienas tiesību aktiem izdota pirms 2002. gada 28. decembra, ar nosacījumu, ka to nodod ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 28. decembrī, vai c) kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem iesniegusi pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 28. decembra, ar nosacījumu, ka to nodod ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004. gada 28. decembrī; 7. 7) "nominālā jauda" nozīmē sadedzināšanas iekārtā ietilpstošo krāšņu jaudu summu, ko noteicis konstruktors un apstiprinājis operators, jo īpaši ņemot vērā atkritumu siltumietilpību, kas izteikta ar atkritumu daudzumu, ko sadedzina vienā stundā; 8. 8) "emisijas" nozīmē tiešu vai netiešu vielu, vibrāciju, siltumenerģijas vai trokšņa izplatīšanos no iekārtas punktveida vai difūziem avotiem gaisā, ūdenī vai augsnē; 9. 9) "emisiju robežvērtība" nozīmē masu, kas izteikta ar konkrētiem rādītājiem, koncentrāciju un/vai emisiju līmeni, ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laika periodos; 10. 10) "dioksīni un furāni" nozīmē visus I pielikumā uzskaitītos polihlordibenzo-p-dioksīnus un dibenzofurānus; 11. 11) "operators" nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai gadījumos, kad to paredz valstu normatīvie akti, personu, kurai deleģētas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisku funkcionēšanu; 12. 12) "atļauja" nozīmē rakstisku lēmumu (vai vairākus šādus lēmumus), ko pieņem kompetentā iestāde, kas piešķir iekārtas ekspluatācijas atļauju, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri garantē, ka iekārta atbilst visām šajā direktīvā noteiktajām prasībām. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām, kas atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators; 13. 13) "atlikumi" nozīmē jebkādus šķidrumus vai cietas vielas (tostarp smagos pelnus un izdedžus, vieglos pelnus un katla putekļus, cietos reakcijas produktus pēc gāzu attīrīšanas, dūņas pēc notekūdeņu attīrīšanas, izlietotus katalizatorus un izlietotu aktīvo ogli), kas Direktīvas 75/442/EEK 1. panta a) punktā definēti kā atkritumi, kuri rodas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā, dūmgāzu vai notekūdeņu attīrīšanas procesos, vai citos procesos, ko veic atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās. ê 2000/76/EK 2. pants (pielāgots) 2. Šī direktīva neattiecas uz šādām iekārtām: √ Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šādām iekārtām: ∏ a) iekārtām, kurās apstrādā tikai šādus atkritumus: √ i) atkritumus, kas minēti 3. panta 21. punkta b) apakšpunktā, ∏ i) augu atkritumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības; ii) augu atkritumi no pārtikas rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju reģenerē; iii) šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju reģenerē; iv) koksnes atkritumus, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, jo īpaši tādus koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos, kā arī būvgružus; v) korķa atkritumus; iivi) radioaktīvos atkritumus, iiivii) dzīvnieku kautķermeņus saskaņā ar Direktīvu 90/667/EEK neskarot tās turpmākos grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam [43] ; ivviii) atkritumus, kas rodas piekrastes iekārtās naftas un gāzes resursu izpētei un ieguvei, ko sadedzina uz šādu iekārtu klāja; b) uz eksperimentālajām iekārtām, kuras izmanto pētījumiem, tehnoloģiju izstrādei un pārbaudēm, lai uzlabotu sadedzināšanas procesu, ja tajās sadedzina mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā. ê 2000/76/EK (pielāgots) 394. pants Pieteikumu iesniegšana un atļauju saņemšanai 1. Neskarot Direktīvas 75/442/EEK 11. pantu vai Direktīvas 91/689/EEK 3. pantu, atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas nedrīkst ekspluatēt, nesaņemot atļaujas šo darbību veikšanai. 2. Neskarot Direktīvu 96/61/EK kompetentajai iestādei adresētajā Aatkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas atļaujas pieteikumā ietver pasākumu aprakstu, kas paredz garantijas, ka √ tiks ievērotas šādas prasības ∏ : a) iekārtas konstrukcijā un aprīkojumā ir ievērotas un tās ekspluatācijā tiks ievērotas šīs nodaļas direktīvas prasības, ņemot vērā sadedzināmo √ vai līdzsadedzināmo ∏ atkritumu veidus; b) sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūtā siltumenerģija ir iespējami reģenerēta, piemēram, kombinējot gan √ ražojot ∏ siltumenerģiju, √ tvaiku ∏ vaigan elektroenerģiju, iegūstot tvaiku tehnoloģiskajām vajadzībām vai apkurei; c) samazināsies atlikumu daudzums un kaitīgums, un gadījumos, kad tas vajadzīgs, tos pārstrādās; d) atlikumus, no kā nav iespējams izvairīties un kuru daudzumu nevar samazināt vai pārstrādāt, apglabās saskaņā ar valsts un Kopienas normatīvajiem aktiem. 3. Atļauju piešķir tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs parāda, ka emisijām gaisā piedāvātās mērījumu metodes atbilst III pielikumā noteiktajām prasībām, bet emisijām ūdenī - III pielikuma 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām. 40. pants √ Atļaujas noteikumi ∏ 14. Atļaujā √ jāiekļauj ∏ Turklāt kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām atbilst arī visām prasībām, kas noteiktas Direktīvās 91/271/EEK 96/61/EK 96/62/EK 76/464/EEK un 1999/31/EK: a) precīzi norādot visius atkritumu veidius, kurus drīkst pārstrādāt,. Ja iespējams, sarakstā iekļaujot vismaz tādus atkritumu veidus, kas norādīti atkritumu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK Eiropas Atkritumu katalogā (European Waste Catalogue, EWC) , un, ja nepieciešams, ietver ziņas par √ katra veida ∏ atkritumu daudzumu; b) norāda atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas kopējo jaudu; ê 2000/76/EK 8. panta 6. punkts (pielāgots) 6. Atļaujā: ca) saskaņā ar 2. punktu, lai ievērotu 3. punkta a) apakšpunktā minētās prasības, nosaka emisiju robežvērtības √ emisijām gaisā un ūdenī ∏ IV pielikumā minētajām piesārņotājvielām; db) notekūdeņiem vismaz √ prasības ∏ attiecībā uz pH, temperatūru un plūsmu √ notekūdeņu izplūdēm ∏ nosaka darbības kontroles rādītājus; ê 2000/76/EK (pielāgots) ec) nosaka tādas paraugu ņemšanas un mērīšanas procedūras √ un to veikšanas periodiskums, kuras jāveic, ievērojot noteikumus par emisiju monitoringu ∏ko izmanto, izpildot prasības veikt visu gaisa un ūdens piesārņotājvielu periodiskus mērījumus. ê 2000/76/EK 13. pants (pielāgots) f) 1. Kompetentā iestāde atļaujā nosaka maksimāli pieļaujamaiso termiņšu, kura laikā √ emisijas ∏ reglamentēto vielu noplūdes gaisā vai √ notekūdeņu izplūdēs ∏ attīrītajā notekūdenī var pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības attīrīšanas ierīču vai mērlīdzekļu tehniski neizbēgamu dīkstāvju, darbības traucējumu vai bojājumu dēļ. ê 2000/76/EK (pielāgots) 25. Papildus 4. √ 1. ∏ punktā noteiktajām prasībām atļaujā ko kompetentā iestāde izdod atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu ekspluatācijai, ja tajās pārstrādā bīstamos atkritumus, √ iekļauj ∏ : a) √sarakstu, kurā ∏ norāda visu to bīstamo atkritumu veidu daudzumu, ko drīkst iekārtā pārstrādāt; b) norāda šo bīstamo atkritumu masas minimālo un maksimālo plūsmu, to zemāko un augstāko siltumietilpību, kā arī maksimāli pieļaujamo piesārņotājvielu, piemēram, PCB, PCP, hlora, fluora, sēra, smago metālu √ un citu piesārņotājvielu ∏ saturu. 36. Neskarot Līguma noteikumus, Ddalībvalstis var noteikt, kādi atkritumu veidi √ jāiekļauj ∏ jānorāda atļaujā un ko var izmantot līdzsadedzināšanai noteikta veida √ atkritumu ∏ līdzsadedzināšanas iekārtās. 7. Neskarot Direktīvu 96/61/EK 4. Kkompetentā iestāde periodiski pārskata un, ja vajadzīgs, maina un atjaunina atļaujas noteikumus. 9. Ja atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta neatbilst atļaujas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz emisiju robežvērtībām gaisā un ūdenī, kompetentā iestāde veic atbilstības panākšanai vajadzīgos pasākumus. 417. pants √ Emisiju kontrole ∏ Robežvērtības emisijām gaisā ê 2000/76/EK 6. panta 5. punkts (pielāgots) 15. Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai novērstu emisijas gaisā, kas rada būtisku piezemes gaisa slāņa piesārņojumu; konkrēti, dūm √ Izplūdes ∏ gāzes √ no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām ∏ jāizvada kontrolēti un atbilstīgi attiecīgajiem Kopienā noteiktajiem gaisa kvalitātes standartiem, izmantojot skursteņus, kuru augstums aprēķināts tādējādi, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi. ê 2000/76/EK (pielāgots) 21.√ Emisijas no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām gaisā nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas norādītas VI pielikuma 3. un 4. daļā vai noteiktas saskaņā ar minētā pielikuma 4. daļu. ∏ Sadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai emisijas dūmgāzēs nepārsniegtu V pielikumā noteikto emisiju robežvērtību. 2. Līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai emisijas dūmgāzēs nepārsniegtu saskaņā ar II pielikumu aprēķināto vai tajā noteikto emisiju robežvērtību. Ja √ atkritumu ∏ līdzsadedzināšanas iekārtās vairāk nekā 40 % no tajās iegūtās siltumenerģijas rodas, sadedzinot bīstamos atkritumus, √ vai iekārtā līdzsadedzina neapstrādātus jauktus sadzīves atkritumus, ∏ piemēro VIV pielikumaā 3. daļā norādītāsteikto emisiju robežvērtībasu. 3. Emisiju robežvērtību ievērošanas pārbaudei veikto mērījumu rezultātus standartizē, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti 11. pantā. 4. Ja līdzsadedzināšanas iekārtās dedzina nepārstrādātus, jauktus sadzīves atkritumus, robežvērtības nosaka saskaņā ar V pielikumu, bet II pielikuma noteikumus nepiemēro. 5. Neskarot Līguma noteikumus, dalībvalstis var noteikt emisiju robežvērtības policikliskajiem aromātiskajiem amīniem un citām piesārņotājvielām. 8 pants Ūdens novadīšana no dūmgāzu attīrīšanas ierīcēm 1. Kompetento iestāžu izdotā atļauja attiecas uz notekūdeņu novadīšanu no sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu dūmgāzu attīrīšanas ierīcēm. 32. Iespējami jāierobežo dūm √ izplūdes ∏ gāzu attīrīšanas ierīcēs radušos notekūdeņu novadīšana ūdens vidē, √ un piesārņotājvielu koncentrācijas nedrīkst pārsniegt ∏ vismaz līdz VIIV pielikumā 5. daļā noteiktāsajām emisiju robežvērtībasām. 3. Ievērojot atļaujas īpašu noteikumu, notekūdeņus no dūmgāzu attīrīšanas ierīcēm var novadīt ūdens vidē pēc to atsevišķas attīrīšanas, ar nosacījumu, ka: a) emisiju robežvērtību veidā tiek ievēroti attiecīgie Kopienas, valsts un vietējie noteikumi; un un b) masas koncentrācijas IV pielikumā minētajām piesārņotājvielām nepārsniedz tajā norādītās emisiju robežvērtības. 4. Emisiju robežvērtība attiecas uz punktu, kurā √ izplūdes ∏ dūmgāzu attīrīšanas notekūdeņus, kas satur IV pielikumā minētās piesārņotājvielas, aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas. Ja notekūdeņus no dūmgāzu attīrīšanas kopā ar pārējiem notekūdeņiem attīra uz vietas, operators veic 11. pantā minētos mērījumus: a) dūmgāzu attīrīšanas notekūdeņu plūsmā, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā; b) pārējo notekūdeņu plūsmā vai plūsmās, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā; c) vietā, kurā attīrītus notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas. Lai noteiktu emisiju līmeņus notekūdeņos, kas saistīti ar notekūdeni no dūmgāzu attīrīšanas ierīcēm, operators veic noteiktus masas bilances aprēķinus, kas vajadzīgi IV pielikumā noteikto emisiju robežvērtību ievērošanas pārbaudei attiecībā uz dūmgāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu daļu. Nekādā gadījumā notekūdeņus nedrīkst atšķaidīt tāpēc, lai ievērotu IV pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. 5. Gadījumos, kad IV pielikumā minētās piesārņotājvielas saturošus notekūdeņus no √ izplūdes ∏ dūmgāzu attīrīšanas iekārtām attīra nevis atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu vietējās notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs, bet speciālās šim notekūdeņu veidam paredzētās attīrīšanas iekārtās, VI pielikuma 5. daļā IV pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz vietu, kurā notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas iekārtas. √Ja izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu notekūdeņus attīra kopā ar citiem notekūdeņiem vietējās attīrīšanas iekārtās vai centralizēti, ∏ Ja šīs centralizētās attīrīšanas iekārtas paredzētas ne tikai tādu notekūdeņu attīrīšanai, kas rodas atkritumu sadedzināšanas procesā, operators saskaņā ar 4. punkta a), b) un c) apakšpunktu veic atbilstošus masas bilances aprēķinus emisiju līmeņa noteikšanai notekūdeņos, √ izmantojot VI pielikuma 6. daļas 2. punktā noteikto mērījumu rezultātus, ∏ kas saistīti ar notekūdeni no dūmgāzu attīrīšanas ierīcēm, un vajadzīgi IV pielikumā noteikto emisiju līmeņu noteikšanai robežvērtību ievērošanas pārbaudei attiecībā uz notekūdeņu daļu, kas rodas √ izplūdes ∏ dūmgāzu attīrīšanas procesā. Nekādā gadījumā notekūdeņus nedrīkst atšķaidīt tāpēc, lai ievērotu VI pielikuma 5. daļā IV pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. 57. √ Atkritumu ∏ sSadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu teritorijai, kā arī ar to saistītajai teritorijai, kurā uzglabā atkritumus, saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem jābūt izveidotai √ un apsaimniekotai ∏ tā, lai novērstu piesārņotājvielu neatļautu vai nejaušu noplūdi augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem. Turklāt Jjānodrošina glabāšanas jaudas piesārņotā lietusūdens notecei no √ atkritumu ∏ sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas teritorijas un piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus. Glabāšanas jaudām jābūt pietiekamām, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, šādu ūdeni pirms novadīšanas varētu analizēt un attīrīt. 8. Neskarot Līguma noteikumus, dalībvalstis var noteikt emisiju robežvērtības policikliskajiem aromātiskajiem amīniem un citām piesārņotājvielām. ê 2000/76/EK 13. pants (pielāgots) 63. Neskarot 645. panta 34. punkta c) apakšpunktu, √ atkritumu ∏ sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā vai √ atsevišķās krāsnīs, kas ir atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas daļa, ∏ sadedzināšanas līnijā nekādā gadījumā nedrīkst turpināt atkritumu sadedzināšanu ilgāk par četrām stundām nepārtraukti pēc tam, kad pārsniegtas emisiju robežvērtības.; turklāt Kkopīgaisjam ekspluatācijas ilgumsam šādos apstākļos √ nedrīkst pārsniegt ∏ jābūt mazākam par 60 stundasām gadā. Šā √ punkta otrajā daļā noteiktais laika ierobežojums ∏ termiņa 60 stundu ilgums attiecas uz tādām iekārtu līnijām √ krāsnīm ∏ , kas pieslēgtas vienai dūm √ izplūdes ∏ gāzu attīrīšanas ierīcei. ê 2000/76/EK (pielāgots) 4213. pants Ekspluatācijas ārkārtas apstākļi √ Bojājumi ∏ 2. Bojājumu gadījumos operators iespējami ātri darbību sašaurina vai pārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu. ê 2000/76/EK (pielāgots) 4311. pants Prasības attiecībā uz mērījumiem √ Emisiju monitorings ∏ 1. Vai nu ar specifikāciju atļaujas noteikumos, vai ar vispārīgiem saistošiem noteikumiem Ddalībvalstis nodrošina, ka √ emisiju monitoringu veic saskaņā ar VI pielikuma 6. un 7. daļu ∏ tiek ievērotas prasības, kas attiecībā uz gaisu noteiktas 2. līdz 12. punktā un 17. punktā, bet attiecībā uz ūdeni noteiktas 9. punktā un 14. līdz 17. punktā. 2. Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās saskaņā ar III pielikumu veic šādus gaisa piesārņotājvielu mērījumus: a) nepārtrauktus mērījumus šādām vielām: NOx, ja ir noteiktas emisiju robežvērtības, CO, kopējiem putekļiem, kopējam organiskajam ogleklim, HCl, HF, SO2; b) nepārtrauktus mērījumus šādiem procesa rādītājiem: temperatūrai pie iekšējās sienas vai citā sadegšanas kameras reprezentatīvā vietā, ko noteikusi kompetentā iestāde, dūmgāzu skābekļa saturam, spiedienam, temperatūrai un mitrumam; c) vismaz divus smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumus gadā; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos. Mērījumu periodiskumu var noteikt dalībvalstis gadījumos, kad tās noteikušas policiklisko aromātisko ogļūdeņražu vai citu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības. 3. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas nododot ekspluatācijā un iespējami nelabvēlīgākajos ekspluatācijas apstākļos vismaz vienreiz pārbauda dūmgāzu rezidences laiku, minimālo temperatūru un skābekļa saturu. 4. Pastāvīgus HF mērījumus var neveikt, ja tiek veikta attīrīšana no HCl, kas nodrošina, ka netiek pārsniegtas HCl emisiju robežvērtības. Šādā gadījumā HF emisijas mēra periodiski, kā noteikts 2. punkta c) apakšpunktā. 5. Ūdens tvaiku saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad pārbaudāmās dūmgāzes pirms analīzes žāvē. 6. Saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu noteiktos periodiskos HCl, HF un SO2 mērījumus nepārtrauktu mērījumu vietā kompetentā iestāde sadedzināšanas iekārtām vai līdzsadedzināšanas iekārtām var noteikt atļaujā gadījumos, kad operators var pierādīt, ka šo piesārņotājvielu emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības. 7. Smago metālu periodisko mērījumu biežumu no divām reizēm gadā līdz reizei divos gados, bet dioksīnu un furānu periodisko mērījumu biežumu no divām reizēm gadā līdz vienai reizei gadā var samazināt ar kompetentās iestādes izdotu atļauju gadījumos, kad emisijas no atkritumu līdzsadedzināšanas vai sadedzināšanas iekārtām nepārsniedz 50 % no emisiju robežvērtībām, ko nosaka attiecīgi saskaņā ar II pielikumu vai V pielikumu, ievērojot nosacījumu, ka kritēriji, kas jāievēro, izstrādāti saskaņā ar 1 7. pantu. Šos kritērijus pamato vismaz ar šā punkta otras daļas a) un d) apakšpunkta noteikumiem. Līdz 2005. gada 1. janvārim var atļaut samazināt mērījumu biežumu arī tad, ja šādi kritēriji nav izstrādāti, ar nosacījumu, ka: a) sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzināmie atkritumi sastāv tikai no noteiktām, atlasītām nebīstamu atkritumu frakcijām, kas nav piemērotas atkārtotai pārstrādei un kam piemīt dažas īpašības, ko tālāk precizē d) apakšpunktā minētajā novērtējumā; b) šiem atkritumu veidiem ir valstī noteikti un Komisijai paziņoti kvalitātes kritēriji; c) šos atkritumus sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzina saskaņā ar attiecīgiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kas minēti Direktīvas 75/442/EEK 7. pantā; d) operators var pierādīt kompetentajai iestādei, ka smago metālu, dioksīnu un furānu emisijas jebkurā gadījumā ir ievērojami zemākas par II un V pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām; šādu novērtējumu pamato ar datiem par attiecīgo atkritumu īpašībām un minēto piesārņotājvielu emisiju mērījumiem; c) atļaujā norādīti kvalitātes kritēriji un nākamais periodisko mērījumu termiņš; un un f) visus lēmumus par šajā punktā minēto mērījumu biežumu, kā arī datus par attiecīgo atkritumu daudzumu un īpašībām katru gadu paziņo Komisijai. 8. Emisiju robežvērtību ievērošanas pārbaudei veikto mērījumu rezultātus standartizē pēc VI pielikumā dotās formulas, ievērojot šādus apstākļus un skābekļa koncentrāciju: a) sadedzināšanas iekārtu dūmgāzes ir sausas, to temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, ar 11 % skābekļa saturu; b) Direktīvā 75/439/EEK definēto izlietoto atkritumeļļu sadedzināšanas dūmgāzes ir sausas, to temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, ar 3 % skābekļa saturu; c) ja atkritumus sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzina ar skābekli bagātinātā atmosfērā, mērījumu rezultātus var standartizēt pēc kompetentās iestādes noteiktā skābekļa satura, kas raksturo īpašus apstākļus katrā atsevišķā gadījumā; d) atkritumus sadedzinot līdzsadedzināšanas iekārtās, mērījumu rezultātus standartizē pēc skābekļa kopējā satura, ko aprēķina saskaņā ar II pielikumu. Gadījumos, kad sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās sadedzina bīstamos atkritumus, piesārņotājvielu emisijas samazina, attīrot dūmgāzes, pirmajā daļā noteikto standartizāciju pēc skābekļa satura veic tikai tad, ja skābekļa saturs laika periodā, kurā mēra attiecīgo piesārņotājvielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju. ê 2000/76/EK (pielāgots) 10 pants Kontrole un uzraudzība 1. Ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistīto rādītāju, nosacījumu un masas koncentrāciju pastāvīgai kontrolei uzstāda mērlīdzekļus un izmanto mērīšanas metodes. 2. Kompetentās iestādes izdotajās atļaujās vai noteikumos atļaujas pielikumā norāda attiecībā uz mērījumiem noteiktās prasības. 23. Kontrolē emisijām gaisā un ūdens vidē paredzēto automātisko √ mērīšanas sistēmu ∏ uzraudzības iekārtu uzstādīšanu un darbību, un tām katruik gadu izdara uzraudzības √ pārbaudes saskaņā ar VI pielikuma 6. daļas 1. punktu. ∏ Vismaz reizi trīs gados jāizdara kalibrēšana, veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm. 34. √ Emisiju monitoringam izmantojamās ∏ pParaugu ņemšanas vai mērīšanas vietas nosaka kompetentā iestāde. 5. Periodiskus emisiju mērījumus gaisā un ūdens vidē veic saskaņā ar III pielikuma 1. un 2. punktu. ê 2000/76/EK 11. pants (pielāgots) 49. Visus √ monitoringa ∏ mērījumu rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentajaiām iestādeiēm nodrošinātu iespējas pēc to noteiktajām procedūrām verificēt pārbaudīt atbilstību atļautajiem √ atļaujā iekļautajiem ∏ darbības nosacījumiem un emisiju robežvērtībām, kas noteiktas šajā direktīvā. 10. Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja: a) — nevienas piesārņotājvielas emisiju diennakts vidējās vērtības nepārsniedz V pielikuma a) punktā vai II pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības, — 97 % diennakts vidējā daudzuma gada laikā nepārsniedz V pielikuma e) punkta pirmajā ievilkumā noteiktās emisiju robežvērtības; b) nevienas piesārņotājvielas pusstundas vidējās vērtības nepārsniedz V pielikuma b) punkta A ailē noteiktās emisiju robežvērtības, vai arī gadījumos, uz kuriem tas attiecas, 97 % pusstundas vidējo vērtību nepārsniedz nevienu no V pielikuma b) punkta B ailē noteiktajām emisiju robežvērtībām; c) neviena vidējā vērtība reprezentatīvajā periodā, kas noteikts smagajiem metāliem, dioksīniem un furāniem, nepārsniedz V pielikuma c) un d) punktā vai II pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības; d) ievēroti V pielikuma e) punkta otrā ievilkuma vai II pielikuma noteikumi. 11. Pusstundas vidējās vērtības un 10 minūšu vidējās vērtības jānosaka faktiskajā darbības laikā (izslēdzot palaišanas un apturēšanas periodus gadījumos, kad to laikā atkritumus nesadedzina), no izmērītajiem daudzumiem atņemot III pielikuma 3. punktā norādīto ticamības intervālu. diennakts vidējās vērtības jānosaka pēc šīm pamatotajām vidējām vērtībām. Lai iegūtu pamatotu diennakts vidējo vērtību, diennakts laikā nepārtrauktu mērījumu sistēmas darbības traucējumu dēļ var atmest ne vairāk par piecām pusstundas vidējām vērtībām. Nepārtrauktu mērījumu sistēmas apkopju vai darbības traucējumu dēļ gada laikā var atmest ne vairāk par piecām diennakts vidējām vērtībām. 12. Reprezentatīvā perioda vidējās vērtības, kā arī vidējās vērtības gadījumos, kad veic periodiskus mērījumus HF, HCl un SO2 emisijām, jānosaka saskaņā ar 10. panta 2. un 4. punkta un III pielikuma prasībām. 513. Tiklīdz Kopienā kļūst pieejamas attiecīgas mērījumu metodes, Komisija, ievērojot 17. pantā noteikto procedūru, pieņem lēmumu par √ nosaka ∏ dienu, no kuras saskaņā ar III pielikumu √ emisijām gaisā ∏ jāveic nepārtraukti mērījumi smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumi emisiju robežvērtībām gaisā. ò jauns Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ê 2000/76/EK 11. pants (pielāgots) 44 pants √ Atbilstība emisijas robežvērtībām ∏ 10. Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā √ un ūdenī ∏ ir ievērotas, ja √ tiek ievēroti VI pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi. ∏ 14. Notekūdeņu novadīšanas vietā veic šādus mērījumus: a) nepārtraukti mēra 8. panta 6. punkta b) apakšpunktā minētos rādītājus; b) katru dienu mēra kopējo suspendēto cietvielu uz vietas ņemtu paraugu; dalībvalstis var noteikt alternatīvu, ka jāveic plūsmai proporcionāla diennakts vidējā parauga mērījumi; c) vismaz reizi mēnesī mēra plūsmai proporcionālā diennakts paraugā 8. panta 3. punktā minētās piesārņotājvielas pēc IV pielikuma 2. līdz 10. punktā minētajiem rādītājiem; d) vismaz reizi sešos mēnešos mēra dioksīnus un furānus; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos. Mērījumu periodiskumu var noteikt dalībvalstis gadījumos, kad tās noteikušas policiklisko aromātisko ogļūdeņražu vai citu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības. 15. Piesārņotājvielu daudzuma monitoringu attīrītajos notekūdeņos veic saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem, tos norāda atļaujā, nosakot attiecīgo mērījumu biežumu. 16. Uzskata, ka emisiju robežvērtības ūdenī ir ievērotas, ja: kopējā suspendēto cietvielu daudzuma (piesārņotājviela Nr. 1) 95 % un 100 % izmērīto vērtību nepārsniedz IV pielikumā noteiktās attiecīgās emisiju robežvērtības; b) smagajiem metāliem (piesārņotājvielas Nr. 2 līdz 10) IV pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības tiek pārsniegtas ne vairāk kā vienā mērījumā gadā; vai, ja dalībvalsts noteikusi, ka gadā jāveic mērījumi vairāk nekā 20 paraugos, IV pielikumā noteikto emisiju robežvērtību pārsniegšana konstatēta ne vairāk kā 5 % šo paraugu; c) dioksīnu un furānu (piesārņotājviela Nr. 11) divreiz gadā veikto mērījumu rezultāti nepārsniedz IV pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. ê 2000/76/EK (pielāgots) 456. pants Ekspluatācijas noteikumi 1. √Atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtās nodrošina tādu sadedzināšanas pakāpi, lai kopējais oglekļa saturs (TOC) sārņos un izdedžos √ sārņos un izdedžos ∏ nepārsniegtu 3 %, vai to karsēšanas zudumi būtu mazāki par 5 % no šo materiālu sausnas masas svara. Vajadzības gadījumos izmanto piemērotas atkritumu pirmapstrādes metodes. 2. √Atkritumu ∏ sSadedzināšanas iekārtām √ un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām ∏ jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai √ atkritumu sadedzināšanā vai līdzsadedzināšanā ∏ procesā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā kompetentās iestādes noteiktā reprezentatīvā mērīšanas vietā sadegšanas kamerā kontrolēti un homogēni uz √ vismaz ∏ divām sekundēm paaugstinātos √ vismaz ∏ līdz 850 °C. SadDedzinot √ vai līdzsadedzinot ∏ bīstamos atkritumus, kas, izsakot hlora veidā, satur vairāk par 1 % hlora halogēnorganisko vielu veidā, √ šā punkta pirmajā daļā minētajai temperatūrai ir jābūt vismaz 1100°C ∏ temperatūra vismaz uz divām sekundēm jāpaaugstina līdz 1 100 °C. √ Atkritumu sadedzināšanas iekārtās punkta pirmajā un otrajā daļā minētā temperatūra jāmēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas. Kompetentā iestāde var atļaut veikt mērījumus sadegšanas kamerā citā reprezentatīvā mērīšanas vietā. ∏ 3. Visas √ atkritumu sadedzināšanas ∏ iekārtu √ sadedzināšanas kameras ∏ līnijas jāaprīko ar vismaz vienu papildus degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja sadedzināšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem √ 2. punktā noteiktās temperatūras ∏ 850 °C vai 1 100 °C. Šiso deglis jāizmanto arī iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka √ šīs ∏ temperatūras tiek pastāvīgi uzturētas attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra tikmēr, kamēr sadedzināšanas kamerā ir nesadeguši atkritumi. Ja palaišanas vai apturēšanas laikā sadedzināšanas gāzu temperatūra pazeminās attiecīgi zem 850 °C un 1 100 °C, Ppapildus deglim nedrīkst padot kurināmo, kas var radīt lielākas kaitīgo vielu emisijas, nekā sadedzinot dīzeļdegvielu, kā definēts Padomes 1993. gada 23. marta Direktīvas 93/12/EEK par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā [44] 5/716/EE1. panta 1. punktā, sašķidrināto gāzi un dabasgāzi. 2. Līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai procesā izdalījušos gāzu temperatūra arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz divām sekundēm paaugstinātos līdz 850 °C. Dedzinot bīstamos atkritumus, kas satur vairāk par 1 % hlora halogēnorganisko vielu veidā, temperatūra vismaz uz divām sekundēm jāpaaugstina līdz 1 100 °C. 43. Atkritumu sadedzināšanas un √ atkritumu ∏ līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt uzstādītai un jādarbojas automātiskai sistēmai, ar kuru aptur atkritumu padevi iekārtā √ šādos gadījumos ∏ : a) palaišanas laikā, līdz tiek sasniegta √ 2. punktā norādītā ∏ attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C, vai cita temperatūra, kas noteiktaprecizēta saskaņā ar 46. panta 14. punktu; b) ja netiek pastāvīgi uzturēta √ 2. punktā norādītā ∏ attiecīgi 850°C vai 1 100°C temperatūra, vai cita temperatūra, kas noteiktaprecizēta saskaņā ar 46. panta 14. punktu; c) gadījumos, kad √ izplūdes gāzu ∏ attīrīšanas ierīču dīkstāves, darbības traucējumu vai bojājumu dēļ nepārtrauktajos mērījumos, ko prasa veikt šī direktīva, konstatēta jebkādas emisiju robežvērtības pārsniegšana. 56. Cik vien iespējams jārekuperē siltumenerģija, kas izdalās atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas √ iekārtās ∏ . 67. Inficētius ārstniecības atkritumius jāievieto tieši sadedzināšanas krāsnī, iepriekš nesajaucot ar citu veidu atkritumiem un neveicot ar tiem tiešas darbības. 78. √ Dalībvalstis nodrošina, ka ∏ aAtkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu √ ekspluatāciju un ∏ pārvaldību veic personas ar atbilstošu kompetenci. 46. pants Atļauja mainīt ekspluatācijas noteikumus 1.4. Ar noteikumu, ka ievērotas √ citas ∏ šajā nodaļā direktīvā noteiktās prasības, kompetentā iestāde dažiem atkritumu veidiem vai to termiskās pārstrādes procesiem var pieļaut nosacījumus, kas atšķiras no 45. panta 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem, un attiecībā uz temperatūru – no minētā panta 4 3. punktā norādītajiem, ko norāda atļaujā. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šādu atļauju izdošanu. 2. √Atkritumu sadedzināšanas iekārtām ∏ mMainot ekspluatācijas apstākļus, nedrīkst rasties vairāk atlikumu, vai tajos nedrīkst palielināties organisko piesārņotājvielu saturs, salīdzinājumā ar atlikumiem, kas būtu radušies apstākļos, kuri izklāstīti 45. panta 1., 2. un 3. punktā. Ar noteikumu, ka ievērotas šajā direktīvā noteiktās prasības, kompetentā iestāde dažiem atkritumu veidiem vai to termiskās pārstrādes procesiem var pieļaut nosacījumus, kas atšķiras no 2. punktā izklāstītajiem, un attiecībā uz temperatūru - no 3. punktā norādītajiem, ko norāda atļaujā. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šādu atļauju izdošanu. Šādu atļauju var izdot ar nosacījumu, ka tiek ievērotas vismaz V pielikumā noteiktās kopējā organiskā oglekļa un CO emisiju robežvērtības. √ 3. Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kurām atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar 1. punktu, jāievēro vismaz VI pielikuma 3. daļā noteiktās kopējā organiskā oglekļa un CO emisiju robežvērtības. ∏ Gadījumos, kad celulozes un papīra ražošanas uzņēmumi uz vietas dedzina savus atkritumos katlos Celulozes un papīra ražošanas uzņēmumos katlos, √ kuros līdzsadedzina mizu atkritumus to rašanās vietā, kuri ir ekspluatācijā, kuriem ir atļaujas pirms 2002. gada 28. decembra, un kuriem ir atļauts mainīt ekspluatācijas noteikumus saskaņā ar 1. punktu, ∏ , ko kurina ar mizām, šādas atļaujas var izdot ar nosacījumu, ka jāievēro vismaz VI pielikuma 3. daļā V pielikumā noteiktās kopējā organiskā oglekļa un CO emisiju robežvērtības. √ 4. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai ∏ vVisus ekspluatācijas noteikumusnosacījumus, kas √ atļauti ∏ noteikti saskaņā ar 1., 2. un 3.šo punktu, kā arī verifikācijas veikto pārbaužu rezultātus dalībvalstis dara zināmus Komisijai, un tie ir daļa no informācijas, kura sniedzama saskaņā ar √ 67. pantā noteiktajām ∏ prasībām par ziņošanu ziņojumu sastādīšanas prasībām. 475. pants Atkritumu piegāde un pieņemšana 1. Atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu operatori veic visus ar atkritumu piegādi un saņemšanu saistītos piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai ierobežotu to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi - jo īpaši gaisa, augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī smakas √ un citas negatīvas ietekmes uz vidi, ∏ troksni un riska faktorus, kas var tieši apdraudēt cilvēku veselību. Šie pasākumi atbilst vismaz 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām. 2. Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatori nosaka katra atkritumu veida masu saskaņā ar Eiropas atkritumu sarakstu, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK Eiropas Atkritumu katalogu. 3. Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jābūt pieejamai informācijai par atkritumiem, lai cita starpā verificētu pārbaudītu atbilstību 404. panta 25. punktā noteiktajām precizētajām atļaujas prasībām. MinētajāŠajā informācijā ietilpst √ šādi dati ∏ : a) visi administratīvie dati par atkritumu rašanās procesu, kas ietverti 4. punkta a) apakšpunktā minētajos dokumentos; b) atkritumu fiziskais un, ciktāl iespējams, arī ķīmiskais sastāvs, kā arī visi citi dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu atkritumu piemērotību paredzētajam sadedzināšanas procesam; c) atkritumu bīstamības raksturojums, vielas, ar kurām tos nedrīkst sajaukt, un piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot darbības ar atkritumiem. 4. Pirms bīstamo atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jāveic šādas procedūras: a) Direktīvā 91/689/EEK prasīto dokumentu pārbaude un gadījumos, kad tas vajadzīgs, arī to dokumentu pārbaude, kas minēti √ tiesību aktos par ∏ bīstamajāmo kravāmu pārvadājumu noteikumos un Padomes 1993. gada 1. februāra Regulā (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās[45]; b) reprezentatīvu paraugu ņemšana pirms izkraušanas, lai verificētu pārbaudītu to atbilstību 3. punktā paredzētajai informācijai, izņemot gadījumus, kad tas nav jādara, piemēram, no inficētiem ārstniecības atkritumiem, un dotu iespējas kompetentajām iestādēm noteikt apstrādājamo atkritumu īpašības. Šos √ b) apakšpunktā minētos ∏ paraugus glabā vismaz vienu mēnesi pēc √ attiecīgo ∏ atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas. 5. Rūpnīcām un uzņēmumiem, kas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās dedzina tikai pašu atkritumus to rašanās vietā, Kkompetentās iestādes var noteikt atbrīvojumus no 2., 3. un 4. punkta noteikumiem √ tādām atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kas ir ražošanas iekārtu daļa un uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās sadedzina vai līdzsadedzina tikai tajās radušos atkritumus ∏ ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šīs direktīvas prasības. 489. pants Atlikumi 1. Jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās radušos atlikumu daudzums un to kaitīgums. Gadījumos, kad tas vajadzīgs, ievērojot atbilstīgos Kopienas tiesību aktus, atlikumus pārstrādā tieši iekārtās vai ārpus tām. 2. Sauso putekļveida atlikumu, piemēram, katlu putekļu un dūmgāzu attīrīšanas sauso atlikumu transports un pagaidu glabāšana jāveic tā, lai novērstu √ šo atlikumu ∏ to izkļūšanu vidē, piemēram, noslēgtos konteineros. 3. Pirms sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu sadedzināšanas atlikumu apglabāšanas vai pārstrādes paņēmiena izvēles, jāveic testēšana attiecīgas pārbaudes, kurās nosaka dažādo sadedzināšanas atlikumu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī piesārņošanas potenciālu. Analīzē √ Testēšanā ∏ nosaka kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu šķīstošo frakciju. ê 2000/76/EK 4. pants (pielāgots) 49 pants √ Būtiskas izmaiņas ∏ 8. √Ekspluatācijas veida maiņu, ∏ √ kas ir saistīta ar bīstamo atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu ∏ atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtāas, kas √ ir tādu ražošanas iekārtu daļa, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās ∏ dedzina √ tikai nebīstamus ∏ atkritumus, uzskata par būtiskām izmaiņām Gadījumus, kad nebīstamu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas operators paredz mainīt darbības veidu un dedzināt bīstamos atkritumus, uzskata par būtiskām izmaiņām Direktīvas 96/61/EK 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tiem piemēro šīs direktīvas 12. panta 2. punktu. ê 2000/76/EK (pielāgots) 5012. pants √ Ziņošana un sabiedrības informēšana par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām ∏ Informācijas pieejamība un sabiedrības iesaistīšanās 1. Neskarot Padomes Direktīvu 90/313/EEK[46] un Direktīvu 96/61/EK Llai dotu iespējas paust viedokli, pirms kompetentā iestāde pieņem attiecīgu lēmumu, vienā vai vairākās vietās, piemēram, vietējo pašvaldību iestādēs, sabiedrībai noteiktu laiku ir pieejami pieteikumi jaunu sadedzināšanas iekārtu vai līdzsadedzināšanas iekārtu atļauju saņemšanai. Sabiedrībai ir pieejams arī šis lēmums, kas ietver vismaz atļaujas kopiju, kā arī jebkādus tās vēlākus grozījumus un papildinājumus. 2. √ Šīs direktīvas 67. pantā minētajā ziņojumā ∏ Darbības un kontroles gada ziņojums par √ atkritumu ∏ sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu ar nominālo jaudu — divas un vairāk tonnas stundā — √ jāiekļauj informācija par attiecīgās iekārtas darbību un monitoringu un jāsniedz pārskats par sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu, faktiskajām emisijām gaisā un ūdenī salīdzinājumā ar emisiju robežvērtībām. Šādai informācijai ir jābūt ∏ , ko, neskarot Direktīvas 96/61/EK 15. panta 2. punktu, operatoram jāiesniedz kompetentajai iestādei, ir pieejamais sabiedrībai. Attiecībā uz šo ziņojumu, minimālā prasība ir dot pārskatu par procesu, kā arī faktiskajām emisijām gaisā un ūdenī, salīdzinot ar šajā direktīvā noteiktajiem standartiem. 3. Sabiedrībai ir pieejams saraksts, kurā kompetentā iestāde iekļauj tādas √ atkritumu ∏ sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda nepārsniedz divas tonnas atkritumu stundā. ê 2000/76/EK (pielāgots) 14 pants Klauzula par pārskatīšanu Neskarot Direktīvu 96/61/EK Komisija līdz 2008. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanas pieredzi, jo īpaši attiecībā uz jaunām iekārtām, kā arī par panākumiem emisiju ierobežošanas metodēs un atkritumu apsaimniekošanas pieredzi. Turklāt ziņojumu pamato uz sasniegto tehnoloģijas attīstības līmeni, iekārtu ekspluatācijā iegūto pieredzi un ekoloģiskām prasībām. Šajā ziņojumā iekļauj īpašu nodaļu par II pielikuma 1.1. iedaļas piemērošanu un jo īpaši par tehniskajām un ekonomiskajām īstenošanas iespējām esošajos cementa cepļos, kā minēts II pielikuma 1.1. iedaļas zemsvītras piezīmē attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto NOx emisiju robežvērtību jauniem cementa cepļiem. Ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs direktīvas attiecīgu noteikumu pārskatīšanu. Tomēr Komisija, ja vajadzīgs, ierosina veikt II pielikuma 3. iedaļas grozījumus pirms minētā ziņojuma iesniegšanas gadījumā, ja lielākā atkritumu plūsmas daļa tiek novirzīta uz citu, II pielikuma 1. un 2. iedaļā neminētu veidu līdzsadedzināšanas iekārtām. 15 pants Ziņojumu sagatavošana Ziņojumus par šīs direktīvas īstenošanu sagatavo saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Direktīvas 91/692/EEK 5. pantā. Pirmais ziņojums ir par pilnu trīs gadu periodu, kas sākas 2002. gada 28. decembrī un atbilst Direktīvas 94/67/EK 17. pantā un Direktīvas 96/61/EK 16. panta 3. punktā minētajiem laika periodiem. Šim nolūkam Komisija savlaicīgi sagatavo attiecīgu anketu. 16 pants Direktīvas turpmāka pielāgošana Saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija izdara grozījumus 10., 11. un 13. pantā, kā arī I un III pielikumā, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai vai jaunākajām zinātnes atziņām par emisiju samazināšanas labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību. ê 1999/13/EK (pielāgots) V nodaļa √ Īpaši noteikumi par iekārtām un darbībām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus ∏ 511. pants Mērķis un Ddarbības joma Šīs direktīvas mērķis ir novērst vai samazināt gaistošu organisko savienojumu emisijas tiešu un netiešu ietekmi uz vidi, galvenokārt uz gaisu, kā arī iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, paredzot pasākumus un procedūras, kas jāīsteno saistībā ar I pielikumā minētajām darbībām tiktāl, cik šīs darbības tiek veiktas, pārsniedzot šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtības, kas uzskaitītas II A pielikumā. √Šo nodaļu piemēro VII pielikuma 1. daļā minētajām darbībām, un attiecīgos gadījumos, kad tiek sasniegti minētā pielikuma 2. daļā norādītie patēriņa līmeņi. ∏ 522. pants Definīcijas Šajā direktīvā nodaļā √ izmanto šādas definīcijas ∏. 1. "Iekārta" nozīmē stacionāru tehnisko vienību, kur veic vienu vai vairākas darbības, kas ietilpst 1. pantā minētajā darbības jomā, un jebkādas citas ar to tieši saistītas darbības, kam ir tehnisks sakars ar attiecīgajā ražošanas objektā veicamiem darbiem un kas varētu ietekmēt emisiju. 1)2 „Esoša iekārta” nozīmē √ ekspluatācijā esošu ∏ iekārtu, kas pašreiz darbojas, vai saskaņā ar tiesību aktiem, kas pastāvēja, pirms šī direktīva ir stājusies spēkā, iekārta, kam ir atļauja vai kas ir reģistrēta, vai saskaņā ar kompetentas iestādes viedokli, par kuru pieprasīta atļauja pilnā apjomā, ar noteikumu, ka šīs iekārtas ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā gadu pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas. √ kurai izdota atļauja pirms 2001. gada 1. aprīļa vai par kuru pirms 2001. gada 1. aprīļa iesniegta pilnīga dokumentācija atļaujas saņemšanai, ja šāda iekārta nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2002. gada 1. aprīlī. ∏ 3. "Maza iekārta" nozīmē iekārtu, kas ietilpst zemāko sliekšņa vērtību joslā, kas norādīta II A pielikuma 1., 3., 4., 5., 8., 10., 13., 16., un 17. punktā, vai citu darbību gadījumā - iekārtu, kam šķīdinātāja izlietojums ir mazāks par 10 tonnām gadā. 4. “Būtiskas pārmaiņas” - iekārtai, kas ietilpst Direktīvas 96/61/EK darbības jomā, definē, kā norādīts minētajā direktīvā, - mazai iekārtai nozīmē nominālās ražošanas jaudas maiņu, kas izraisa gaistošu organisko savienojumu emisijas palielināšanos vairāk nekā par 25 %. Jebkuras pārmaiņas, kam saskaņā ar kompetentas iestādes viedokli varētu būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai uz vidi, arī ir būtiskas pārmaiņas, - visām citām iekārtām nozīmē nominālās ražošanas jaudas maiņu, kas izraisa gaistošu organisko savienojumu emisijas palielināšanos vairāk nekā par 10 %. Jebkāda pārmaiņa, kam saskaņā ar kompetentas iestādes viedokli varētu būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai uz vidi, arī ir būtiska pārmaiņa. 5. "Kompetenta iestāde" nozīmē iestādi vai iestādes, vai organizācijas, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem atbild par šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi. 6. "Operators" nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas ekspluatē vai pārvalda iekārtu, vai, ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, fiziska vai juridiska persona, kam ir nodota izšķīrēja ekonomiskā vara pār iekārtas tehnisko darbību. 7. "Atļauja" nozīmē rakstisku lēmumu, ar ko kompetentas iestādes atļauj ekspluatēt visu iekārtu vai tās daļu. 8. "Reģistrācija" nozīmē tiesību aktā noteikto procedūru, kurā ietilpst vismaz operatora paziņojums kompetentai iestādei par nodomu ekspluatēt iekārtu vai veikt darbības, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. 9. "Emisija" nozīmē jebkuru gaistošu organisko savienojumu jebkādu izdalīšanos no iekārtas vidē. 11.2) „Izplūdes gāzes” ir no skursteņiem un piesārņojuma attīrīšanas iekārtām gaisā izvadītās gāzveida izplūdes, kas satur gaistošas organiskās vielas un citas piesārņotājvielas. Tilpuma plūsmas ātrumu izsaka m3/h normālos apstākļos. 10.3) „Difūzā emisija” ir jebkādu gaistošu organisko savienojumu emisija, kas nav izplūdes gāzu veidā, gaisā, augsnē un ūdenī, kā arī, ja IIA pielikumā nav noteikts citādi, šķīdinātāji, kas ietilpst jebkādos ražojumos, √ ja VII pielikuma 2. daļā nav noteikts citādi ∏. Tajos ietilpst neuztvertā emisija, kas izdalās caur logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm. 12.4) „Pilnā emisija” ir √ difūzo emisiju un izplūdes gāzu emisiju summa ∏. difūza emisija un emisija, kas ir atgāzu sastāvā. 13. "Emisijas robežvērtība" ir gaistošu organisko savienojumu masa, ko izsaka ar konkrētiem parametriem, koncentrāciju, procentiem un/vai normālam stāvoklim aprēķināto emisijas līmeni N, ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos. 14. "Vielas" ir jebkuri ķīmiskie elementi un to savienojumi, kas sastopami dabiskā stāvoklī vai ko ražo rūpniecība, cietā, šķidrā vai gāzveida stāvoklī. "Preparāts" ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no vairākām vielām. √ „Maisījums” lietots nozīmē, kas noteikta 3. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006 kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH )[47] . ∏ 16. "Organisks savienojums" ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz elements ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus. 17. "Gaistoši organiskie savienojumi (GOS)" ir jebkuri organiskie savienojumi, kam temperatūrā 293,15 K tvaiku spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība. Šajā direktīvā kreozota frakcija, kas pārsniedz šo tvaika spiedienu vērtību temperatūrā 293,15 K, uzskatāma par GOS. 18. "Organiskais šķīdinātājs" ir jebkurš GOS, ko izmanto, tam ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu jēlvielas, ražojumus un atkritumvielas, vai arī lieto kā tīrīšanas līdzekli, šķīdinot kaitīgas vielas, vai kā šķīdinātāju, vai disperģējošu vidi, vai vielu viskozitātes korektoru, vai virsmas spraiguma korektoru, vai plastifikatoru, vai konservantu. 19. "Halogenizēts organiskais šķīdinātājs" ir organiskais šķīdinātājs, kurā ietilpst vismaz viens broma, hlora, fluora vai joda atoms uz molekulu. 20. "Aizsargkārta" ir jebkurš preparāts, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai preparātus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto, lai panāktu uz virsmas dekoratīvu, aizsargājošu vai citu funkcionālu efektu. 6)21. „Saistviela” ir jebkurš preparāts √ maisījums ∏, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai preparātus √ maisījumus ∏, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto, lai nodrošinātu ražojuma atsevišķu daļu sasaisti. 7)22. „Iespiedkrāsa” ir preparāts √ maisījums ∏, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai preparātus √ maisījumus ∏, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto iespieddarbos, lai iespiestu uz virsmas tekstu vai attēlus. 8)23. „Laka” ir caurspīdīga aizsargkārta. 9)24. „Izlietojums” ir organisko šķīdinātāju pilns izlietojums iekārtā kalendārā gada laikā vai jebkurā citā 12 mēnešu periodā, neieskaitot jebkādus GOS, ko atgūst atkārtotai lietošanai. 10)25. „Ieguldījums” ir organisko šķīdinātāju daudzums un šo šķīdinātāju daudzums preparātos √ maisījumos ∏, ko lieto, veicot darbību, ieskaitot šķīdinātājus, kas ir atgūti iekārtā un ārpus tās un kas jāierēķina ik reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai. 11)26. „Organisko šķīdinātāju Aatkārtota izmantošana” ir jebkuram tehniskam vai komerciālam mērķim iekārtā atgūto organisko šķīdinātāju izmantošana, ieskaitot izmantošanu kā degvielu, bet neieskaitot galīgo atbrīvošanos no tādējādi atgūtā šķīdinātāja. 27. "Masas plūsma" ir izdalījies GOS daudzums, kas izteikts masas vienībās stundā. 28. "Nominālā ietilpība" ir maksimālais organisko šķīdinātāju masas ieguldījums iekārtā, kas ir vidējots vienas dienas laikā, ja iekārtu ekspluatē normālās ekspluatācijas apstākļos ar projektēto produkcijas izlaidi. 29. "Normāla ekspluatācija" ir visi iekārtas ekspluatācijas vai darbības posmi, izņemot palaišanas un apturēšanas operācijas, kā arī aprīkojuma apkopi. 30.12) „Slēgtie apstākļi” ir apstākļi, kuros iekārtu ekspluatē tā, ka darbības rezultātā izdalījušos gaistošos organiskos savienojumus GOS uztver un kontrolēti izvada caur skursteni vai piesārņojuma mazināšanas aprīkojuma, un kuri tāpēc nav pilnīgi gaistoši. 31. "Normālais stāvoklis" ir temperatūra 273,15 K un spiediens 101,3 kPa. 32. "24 stundu vidējā vērtība" ir vidējais aritmētiskais no visiem derīgiem nolasījumiem, ko uzņem 24 normālās ekspluatācijas stundu laikā. 13)33. „Palaišanas un apturēšanas operācijas” ir operācijas, ko veic, lai sāktu vai pabeigtu kādu darbību, sāktu vai beigtu kāda aprīkojuma elementa vai tvertnes izmantošanu vai to sagatavotu darbam, vai sagatavotu darba pārtraukšanai. Darba fāzes, kas regulāri atkārtojas, nav uzskatāmas par palaišanu vai apturēšanu. 3 pants Saistības, kas attiecas uz jaunām iekārtām Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. 1) visas jaunās iekārtas atbilst 5., 8. un 9. pantam; 2. 2) visas jaunās iekārtas, uz ko neattiecas Direktīva 96/61/EK ir reģistrētas un saņem atļauju, pirms tās sāk ekspluatēt. 4 pants Saistības, kas attiecas uz esošām iekārtām Neierobežojot Direktīvu 96/61/EK dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. 1) esošās iekārtas atbilst 5., 8. un 9. pantam ne vēlāk kā 2007. gada 31. oktobrī; 2. 2) visām esošajām iekārtām jābūt reģistrētām vai jāsaņem atļaujas ne vēlāk kā 2007. gada 31. oktobrī; 3. 3) attiecībā uz tām iekārtām, kas jāreģistrē vai kam jāsaņem atļauja, un kas izmanto II B pielikuma emisijas samazināšanas plānu, par to paziņo kompetentām iestādēm ne vēlāk par 2005. gada 31. oktobri; 4. 4) ja iekārtā: - ir būtiskas pārmaiņas vai - tā pēc būtiskām pārmaiņām pirmo reizi iekļaujas šīs direktīvas darbības jomā, iekārtas daļa, kurā ir būtiskas pārmaiņas, jāuzskata par jaunu iekārtu vai esošu iekārtu, ja pilnā emisija no visas iekārtas nepārsniedz to emisiju, kas izdalītos gadījumā, ja būtiski mainīto daļu uzskatītu par jaunu iekārtu. ê 1999/13/EK 5. panta 6. punkts (pielāgots) 53. pants √ Bīstamo vielu aizstāšana ∏ 6. Vielas vai √ maisījumi ∏preparāti, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu GOS dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas vai √ maisījumus ∏preparātus saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK[48] un kam piešķir vai kam jābūt klāt brīdinājumiem par risku R45, R46, R49, R60, R61, iespējami īsā laikā jāaizstāj, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā 7. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes, ar mazāk kaitīgām vielām vai preparātiem √ maisījumiem ∏ . ê 1999/13/EK (pielāgots) 545. pants Prasības √ Emisiju kontrole ∏ 1. Dalībvalstis veic attiecīgus √ vajadzīgos ∏ pasākumus, √ lai nodrošinātu, ka: ∏ iekļaujot atļaujas nosacījumos tehniskus noteikumus vai izdodot vispārējus obligātus noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību 2. līdz 12. punktam. 2. Visās iekārtās jāievēro: a) √ gaistošo organisko savienojumu emisijas no ražošanas iekārtām nepārsniedz ∏ izplūdes gāzēm un difūzajām emisijām noteiktās robežvērtības vai pilnās emisijas robežvērtības un √ tiek ievērotas ∏ citas II A pielikumā VII pielikuma 2. un 3. daļā noteiktās prasības, vai b) √ ražošanas iekārtas atbilst ∏ II B pielikumā VII pielikuma 5. daļā norādītā √ noteiktā ∏ emisijas samazināšanas plāna prasībām, √ ievērojot nosacījumu, ka tiek panākta a) apakšpunktā minēto emisiju robežvērtību piemērošanai ekvivalenta emisijas samazināšanās. ∏ ê 1999/13/EK II B pielikuma 1. punkts (pielāgots) √ Dalībvalstis saskaņā ar 67. panta 1. punktu ziņo Komisijai par progresu, kas panākts b) apakšpunktā minētās ekvivalentās emisijas samazināšanā. ∏ ê 1999/13/EK (pielāgots) 2.3.(a) √ Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, ja operatoram ∏ Difūzās emisijas gadījumā dalībvalstis piemēro iekārtām difūzās emisijas vērtības kā emisijas robežvērtības. Ja ir kompetentas iestādes akceptēts √ pamatojums ∏ pierādījumi, ka √ konkrētajai ražošanas iekārtai difūzo emisiju robežvērtība ∏ atsevišķai iekārtai šī vērtība nav tehniski vai ekonomiski īstenojama, kompetentā iestāde tomēr var pieļaut izņēmumu tādai atsevišķai iekārtai, ja nav gaidāms būtisks risks cilvēku veselībai un videi, √ un operators var pamatot, ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kompetentā iestāde var atļaut šīs emisijas robežvērtības pārsniegšanu. ∏ Katrreiz, piešķirot izņēmuma statusu, operatoram jāsniedz pierādījumi, ko akceptē kompetentas iestādes, par to, ka tiek izmantoti vislabākie no pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. 3. √ Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tām VII pielikumā 2. daļā tabulas 8. punktā minētajām pārklājumu veidošanas operācijām, ko nevar veikt slēgtos apstākļos, kompetentā iestāde var atļaut neievērot minētajā punktā noteiktās prasības, ja operators kompetentajai iestādei var pamatot, ka tehniski vai ekonomiski tās ievērot nav iespējams, un ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni. ∏ b) darbības, ko nevar veikt slēgtos apstākļos, var atbrīvot no II A pielikumā paredzētajām kontrolēm, ja šī iespēja ir tieši minēta šajā pielikumā. Ja nav kompetentu iestāžu akceptētu pierādījumu, ka šī iespēja nav tehniski vai ekonomiski īstenojama, jālieto II B pielikumā dotais emisijas samazināšanas plāns. Šajā gadījumā operatoram jāsniedz pierādījumi, ko akceptē kompetentas iestādes, par to, ka tiek lietoti vislabākie no pieejamiem tehniskiem paņēmieniem. 4. Saskaņā ar 11. pantu 67. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo Komisijai par √ šā panta 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm. ∏ piešķirto izņēmuma statusu, kas attiecas uz a) un b) apakšpunktu. 4. Iekārtām, kurās nelieto emisijas samazināšanas shēmu, jebkuram piesārņojuma mazināšanas aprīkojumam, kas uzstādīts pēc datuma, kad šī direktīva ir stājusies spēkā, jāatbilst visām II A pielikuma prasībām. 5. Ciktāl tehniski un ekonomiski ir iespējams aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, √ to gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuriem ir piešķirtas vai jāpiešķir riska frāzes R40, R45, R46, R49, R60, R61 vai R68, jākontrolē slēgtos apstākļos, un tās nedrīkst pārsniegt VII pielikuma 4. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. ∏ 6. un 8. punktā minēto GOS izdalīšanos kontrolē kā emisiju no iekārtas slēgtos apstākļos. 6.5. Iekārtās, kurās veic divas vai vairākas darbības, turklāt katra no tām pārsniedz √ VII pielikuma 2. daļā noteiktās robežvērtības: ∏ katra no tām pārsniedz II A pielikuma minētās sliekšņa vērtības: a) attiecībā uz 5. 6., 7. un 8.punktā punktā norādītajām vielām, katra atsevišķa darbība atbilst minētā punkta prasībām; b) attiecībā uz citām vielām: i) atbilst 12. punkta prasībām katrai atsevišķai darbībai, vai ii) √ gaistošo organisko savienojumu ∏ pilnā emisija nepārsniedz emisiju, kas izdalītos, piemērogojot i) apakšpunktu. 7. Ja izdalās 6. punktā minētie GOS un tādu savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ tie marķējami saskaņā ar minēto punktu, ir lielāka vai vienāda ar 10 g/h, šo GOS emisijai jāatbilst robežvērtībai 2 mg/Nm3. Emisijas robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu. 8. Ja izdalās halogenizētie GOS, kam piešķirts brīdinājums par risku R40, un to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ tie marķējami ar R40, ir lielāka par vai vienāda ar 100 g/h, šo GOS emisijai jāatbilst robežvērtībai 20 mg/Nm3. Emisijas robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu. 9. To GOS izdalīšanās gadījumā, kam pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā piešķir vai kam jābūt klāt vienam no 6. un 8. punktā minētiem brīdinājumiem par risku, atbilstība emisijas 7. un 8. punktā minētajām robežvērtībām jāsasniedz iespējami īsā laikā. 7.10. √ Jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, ∏ Veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai samazinātu √ gaistošo organisko savienojumu ∏ emisiju iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā. 11. Esošās iekārtas, kur ekspluatē esošo piesārņojuma mazināšanas aprīkojumu un ievēro šādas emisijas robežvērtības: - 50 mg C/Nm3 — sadedzināšanas gadījumā, - 150 mg C/Nm3 — jebkura cita piesārņojuma mazināšanas aprīkojuma gadījumā, atbrīvo no II A pielikuma tabulā minēto atgāzu robežvērtību ievērošanas uz 12 gadiem, sākot ar 15. pantā minēto dienu, ja visa iekārtas pilnā emisija nepārsniedz emisiju, kas rastos, ja tiktu ievērotas visas šīs tabulas prasības. 12. Ne emisijas samazināšanas plāns, ne 11. punkta piemērošana, ne 6. pants neatbrīvo iekārtas, kas izdala 6., 7. un 8. punktā norādītās vielas, no minēto punktu prasību ievērošanas. 13. Ja riska novērtējumu jebkurai ar R40, R60 vai R61 marķējamai vielai, uz kuru attiecas šajā direktīvā paredzētā kontrole, veic saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93[49]un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94[50] vai Padomes Direktīvu 67/548/EEK[51] un Komisijas Direktīvu 93/67EEK Komisijai izskata secinājumus par riska novērtējumu un veic vajadzīgos pasākumus. ê 1999/13/EK 6 pants Valstu plāni 1. Neierobežojot Direktīvu 96/61/EK dalībvalstis var formulēt un īstenot valsts plānus, lai samazinātu emisiju no darbībām un industriālām iekārtām, uz ko attiecas 1. pants, izņemot II A pielikumā minēto 4. un 11. darbību. Ar valsts plānu nedrīkst izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas nevienu citu darbību. Ar šiem plāniem jāpanāk esošo iekārtu gada laikā izraisītās emisijas samazināšanās vismaz par tādu lielumu un tādā laikposmā, par kādu to varētu samazināt, piemērojot emisijas robežvērtības saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu un II pielikumu valsts plāna darbības laikā. Valsts plāns, vajadzības gadījumā to atjauninot, atkārtoti jāiesniedz Komisijai reizi trijos gados. Dalībvalsts, kas formulē un īsteno valsts plānus, drīkst atbrīvot esošās iekārtas no 5. panta 2. un 3. punktā, kā arī II pielikumā noteikto emisijas robežvērtību ievērošanas. Valsts plāns nekādos apstākļos nedrīkst atbrīvot esošo iekārtu no Direktīvas 96/61/EK noteikumiem. 2. Valsts plānā jāietver to pasākumu saraksts, ko veic vai kas jāveic, lai nodrošinātu 1. punktā nospraustā mērķa īstenošanu, ieskaitot izvirzītā plāna kontroles mehānismu. Tajā arī jāietver obligāti emisijas samazināšanas pagaidu kontrolskaitļi, ar kuriem salīdzinot varētu mērīt virzību uz mērķi. Valsts plānam jābūt saderīgam ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, ieskaitot atbilstīgus šīs direktīvas noteikumus, un tajā jāietver: - tās darbības vai to darbību identifikācija, uz ko attiecas plāns, - emisijas mazināšana, kas jāsasniedz šajās darbībās, atbilstīgi tam, ko varētu sasniegt, piemērojot 1. punktā norādītās emisijas robežvērtības, - iekārtu skaits, ko ietekmē plāns, un to pilnās emisijas, kā arī pilnā emisija katrai no darbībām. Plānā arī jāietver pilns to dokumentu kopuma apraksts, ar kuriem tiks izpildītas plāna prasības, pierādījumi, ka šie instrumenti būs obligāti īstenojami, un sīkas ziņas par līdzekļiem, ar ko apliecinās plāna izpildi. 3. Dalībvalsts iesniedz plānu Komisijai. Plānam pievieno pamatojuma dokumentus, kas ir pietiekami, lai pārbaudītu, vai tiks sasniegts 1. punkta mērķis, ieskaitot visus dokumentus, ko īpaši pieprasa Komisija. Esošās iekārtas, kur notiek būtiskas pārmaiņas, paliek valsts plāna darbības jomā, ja tās bijušas iekļautas šajā plānā pirms šādas būtiskas pārmaiņas. 4. Dalībvalsts izraugās valsts iestādi, kas vāc un izvērtē 3. punktā prasīto informāciju, kā arī īsteno valsts plānu. a) 5. Komisija informē 13. pantā minēto komiteju par valsts plāna novērtējumu ne vēlāk kā gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā; b) ja Komisija, izskatot plānu, atkārtoti iesniegtu plānu vai ziņojumu par panākumiem, ko dalībvalsts ir iesniegusi saskaņā ar 11. pantu, nav apmierināta ar to, kā plāna mērķi tiek sasniegti paredzētajā laikā, tā informē dalībvalsti un 13. pantā minēto komiteju par savu atzinumu, kā arī par apsvērumiem, kas ir šā atzinuma pamatā. Tas jāizdara sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts plāns vai ziņojums. Tālāk dalībvalsts nosūta paziņojumu Komisijai un triju mēnešu laikā informē komiteju par korekcijas pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu. 6. Ja Komisija sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma par korekcijas pasākumiem nolemj, ka šie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu plāna mērķus paredzētā periodā, dalībvalstij attiecībā uz esošām iekārtām obligāti jāizpilda 5. panta 2. un 3. punkta un II pielikuma prasības šajā direktīvā noteiktajā periodā. Komisija par savu lēmumu informē 13. pantā minēto komiteju. ê 1999/13/EK (pielāgots) 558. pants √ Emisiju ∏ monitorings 1. Dalībvalstis uzliek par pienākumu tādas iekārtas operatoram, uz ko ir attiecināma šī direktīva, reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniegt kompetentām iestādēm datus, kas tām ļauj pārbaudīt šīs direktīvas izpildi. 2. Dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu prasību izpildes kontroli kanālos, ar ko savienots piesārņojuma mazināšanas aprīkojums un kuru galā izdalās vidēji kopumā vairāk nekā 10 kg/h organiskā oglekļa. 3. Citos gadījumos dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu vai periodisku mērījumu izpildi. Periodisku mērījumu gadījumā ik reizi, veicot mērījumus, būtu jāiegūst vismaz trīs nolasījumi. 4. Mērījumi netiek prasīti gadījumā, ja šīs direktīvas prasību izpildei nav vajadzīgs piesārņojuma mazināšanas aprīkojums cauruļvada galā. 5. Komisija organizē dalībvalstīs informācijas apmaiņu par šķīdinātāju apsaimniekošanas plāniem, kuru pamatā ir dati par šīs direktīvas izpildi trīs gadu laikā, skaitot no 15. pantā minētās dienas. √ Dalībvalstis, izmantojot specifikāciju atļaujas nosacījumos vai vispārējus saistošus noteikumus, nodrošina, ka emisiju mērījumi tiek veikti saskaņā ar VII pielikuma 6. daļu. ∏ ê 1999/13/EK (pielāgots) ð jauns 569. pants Atbilstība emisijas robežvērtībām √Uzskata, ka emisiju robežvērtības izplūdes gāzēs ir ievērotas, ja tiek ievēroti VII pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi. ∏ 57. pants √ Ziņošana par atbilstību ∏ 1. Atbilstību turpmāk minētām prasībām apliecina, saņemot kompetentu iestāžu piekrišanu: √ 8. panta 1. punktā minētajā ziņojumā par atbilstību norāda atbilstību kādā no šādiem veidiem: ∏ a) emisijas robežvērtībām izplūdes gāzēs, difūzās emisijas √ robežvērtībām ∏ vērtības un pilnās emisijas robežvērtībāmas, b) II B pielikumā dotā emisijuas samazināšanas plāna prasībāmas saskaņā ar VII pielikuma 5. daļu, c) 5. panta 3. punkta noteikumi. √ atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 54. panta 2. un 3. punktu . ∏ Šīs direktīvas III pielikumā izklāstītas √ Ziņojumā par atbilstību var iekļaut ∏ šķīdinātāju apsaimniekošanas plānu, √ kas izstrādāts saskaņā ar VII pielikuma 7. daļu. ∏ pamatnostādnes, kas palīdz apliecināt atbilstību šiem raksturlielumiem Gāzes tilpumus atgāzēm var pievienot, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja tas ir tehniski pamatoti, bet, nosakot atgāzēs kaitīgas vielas masas koncentrāciju, šie tilpumi nav jāņem vērā. 3. Nepārtrauktu mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisijas robežvērtības tiek ievērotas, ja a) neviena normālas ekspluatācijas 24 stundu vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības un b) b) nevienas stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes. 4. Periodisku mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisijas robežvērtības ir ievērotas, ja vienā kontroles reizē: a) visu nolasījumu vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības un b) nevienas stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes. 5. Atbilstību 5. panta 7. un 8. punkta noteikumiem pārbauda, ņemot par pamatu atsevišķu gaistošu organisku savienojumu masas koncentrāciju summu. Visos citos gadījumos atbilstību pārbauda, ņemot par pamatu organiskos savienojumos ietilpstošā oglekļa pilno masu emisijā, ja II A pielikumā nav norādīts citādi. ê 1999/13/EK 2. panta 4. punkts (pielāgots) 58. pants √ Esošo iekārtu būtiskas pārmaiņas ∏ √ 1. Organisko šķīdinātāju dienas vidējā maksimālā izlietojuma izmaiņas esošajām iekārtām, ja attiecīgā iekārta darbojas ar projektēto jaudu, izņemot darbību palaišanas un apturēšanas operāciju, kā arī remonta un apkopju laikā, uzskatāmas par būtisku pārmaiņu, ja tās izraisa gaistošo organisko savienojumu emisiju palielināšanos vairāk par: Õ - √ 25 % iekārtām, kurās veic darbības, uz kurām attiecas VII pielikuma 2. daļas 1., 3., 4., 5., 8., 10., 13., 16., un 17. punktā norādītās zemākās robežvērtības, un iekārtām, kurās veic pārējās VII pielikuma 2. daļā minētās darbības, kurās šķīdinātāja patēriņš ir mazāks par 10 tonnām gadā; ∏ - √ 10 % visām pārējām iekārtām. ∏ ê 1999/13/EK 4. panta 4. punkts (pielāgots) 2.4. Ja √ esošajā ∏ iekārtā ir būtiskas pārmaiņas, vai pēc būtiskām pārmaiņām tā pirmo reizi iekļaujas šīs direktīvas darbības jomā, tā iekārtas daļa, kurā ir būtiskas pārmaiņas, jāuzskata par jaunu iekārtu vai esošu iekārtu, ja pilnā emisija no visas iekārtas nepārsniedz to emisiju, kas izdalītos gadījumā, ja būtiski mainīto daļu uzskatītu par jaunu iekārtu. ê 1999/13/EK 9. panta 2. punkts (pielāgots) 3.2. √ Būtisku pārmaiņu gadījumā kompetentā iestāde pārbauda iekārtas atbilstību šīs direktīvas prasībām. ∏ ê 1999/13/EK (pielāgots) 59. pants √ Informācijas apmaiņa par organisko šķīdinātāju aizstāšanu ∏ 1. Komisija nodrošina √ organizē ∏ informācijas apmaiņu starp √ ar ∏ dalībvalstīm, √ attiecīgo nozari un nevalstiskajām vides aizsardzības organizācijām par organisko šķīdinātāju ∏ un attiecīgo darbību veicējiem par organisko vielu un to potenciālo aizstājēju izmantošanu Tai jāizskata jautājumi par: √ un par paņēmieniem, kuru lietošanai ir potenciāli mazākā ietekme uz gaisu, ūdeni, augsni, ekosistēmām un cilvēku veselību. ∏ √ Informācijas apmaiņa jāorganizē par šādiem jautājumiem: Õ a) piemērotība izmantošanai, b) iespējamās ietekmes uz cilvēka veselību un jo īpaši arodekspozīciju darba vietā, c) potenciālās ietekmes uz vidi, d) ekonomiskās sekas, jo īpaši pieejamo variantu izmaksas un ieguvumi. lai nodrošinātu pārraudzību to vielu un tehnisko paņēmienu izmantošanā, kam ir minimāla potenciālā ietekme uz gaisu, ūdeni, augsni, ekosistēmu un cilvēka veselību. Pēc informācijas apmaiņas Komisijai jāpublicē pamatnostādnes katrai darbībai. 2. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. punktā minētās pamatnostādnes tiktu ņemtas vērā, izsniedzot atļaujas, kā arī formulējot vispārējus obligātus noteikumus. 10 pants Pārkāpumi Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja konstatēti šīs direktīvas prasību pārkāpumi: a) operators informē kompetentās iestādes un veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstība tiek atjaunota iespējami īsā laikā; b) pārkāpumu gadījumā, kas rada tiešas briesmas cilvēku veselībai, darbība tiek apturēta līdz atbilstības atjaunošanai saskaņā ar a) punkta nosacījumiem. 11 pants Informācijas sistēmas un ziņojumi 1. Reizi trijos gados dalībvalstis ziņojuma veidā iesniedz Komisijai ziņas par šīs direktīvas izpildi. Ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK[52] 6. pantā paredzēto procedūru. Anketa vai formas jānosūta dalībvalstīm sešus mēnešus pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas ziņojums. Ziņojumu nosūta Komisijai deviņu mēnešu laikā, skaitot no triju gadu pārskata perioda beigām. Dalībvalstis publicē ziņojumus vienlaikus ar iesniegšanu Komisijā, ievērojot Direktīvas 90/313/EEK[53] 3. panta 2. un 3. punktā minētos ierobežojumus. Pirmais ziņojums attiecas uz pirmajiem trim gadiem, skaitot no 15. pantā minētās dienas. 2. Ziņās, ko iesniedz saskaņā ar 1. punktu, iekļauj arī pietiekami raksturīgus datus, lai apliecinātu, ka ir ievērotas 5. panta prasības un attiecīgā gadījumā arī 6. panta prasības. 3. Komisija sagatavo ziņojumu par šīs direktīvas izpildi, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtiem datiem ne vēlāk kā piecus gadus pēc brīža, kad dalībvalstis ir iesniegušas pirmos pārskatus. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā papildinot to ar priekšlikumiem. 60. pants Piekļuve informācijai Informācijas publiskošana 1. Neierobežojot Direktīvu 90/313/EEK dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai vismaz iesniegumus atļaujas saņemšanai jaunām iekārtām vai būtiskām pārmaiņām tādās iekārtās, kam saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK vajadzīga atļauja, darītu pieejamu sabiedrībai pietiekamu laiku, lai sabiedrība varētu sniegt komentārus par tiem, pirms kompetentas iestādes pieņem lēmumu. Neierobežojot Direktīvu 96/61/EK nav jāuzskata, ka, publiskojot informāciju, būtu jāmaina tās formāts. 1. Jāpublisko arī kompetentās iestādes lēmums, ieskaitot vismaz vienu atļaujas eksemplāru un visi turpmākie grozījumi un papildinājumi. Publisko vispārējos obligātos noteikumus, kas piemērojami iekārtām, un iekārtu sarakstu, par kurām jāsaņem atļauja un jāveic reģistrācija. kā arī reģistrēto un atļauto darbību sarakstu. 2. Saskaņā ar 55. pantu jāpublisko kompetentās iestādes rīcībā esošie emisijas kontroles emisiju monitoringa rezultāti., kas vajadzīgi saskaņā ar 8. un 9. pantā minētajiem atļaujas izsniegšanas vai reģistrācijas nosacījumiem un kas atrodas kompetentas iestādes rīcībā. 3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā ierobežojumus sakarā ar iemesliem, kas ļauj valsts iestādēm atteikties sniegt informāciju, tajā skaitā atklāt komerciālos un rūpnieciskos noslēpumus, kā noteikts Direktīvas 90/313/EEK 3. panta 2. un 3. punktā Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā. ê 78/176/EEK (pielāgots) VI nodaļa √ Īpaši noteikumi par titāna dioksīda ražošanas iekārtām ∏ 61. pants √ Darbības joma ∏ √ Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz titāna dioksīda ražošanas iekārtām. ∏ 1. pants 1. Šīs direktīvas mērķis ir novērst un pakāpeniski samazināt titāna dioksīda ražošanas atkritumu radīto piesārņojumu, ņemot vērā mērķi to likvidēt. 2. Šajā direktīvā: a) “piesārņojums” ir jebkādu titāna dioksīda ražošanas procesa atlikumu tieša vai netieša izvadīšana vidē, ko veic cilvēks un kā rezultātā var tikt apdraudēta cilvēka veselība, nodarīts kaitējums dzīvajiem resursiem un ekosistēmām, bojāta ainava vai traucēta attiecīgās vides citāda likumīga izmantošana; b) “atkritumi” ir: - visi titāna dioksīda ražošanas procesa atlikumi, ko īpašnieks apglabā vai ko tam ir pienākums apglabāt saskaņā ar valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, - visi atlikumi, kas radušies pirmajā ievilkumā minēto atlikumu apstrādes procesā; c) “apglabāšana” ir: - atkritumu savākšana, šķirošana, transportēšana un apstrāde, kā arī to glabāšana un noglabāšana uz zemes vai pazemē un ievadīšana zemē, - to novadīšana virszemes ūdeņos, gruntsūdeņos un jūrā un nogremdēšana jūrā, - pārveidošanas darbības, kas vajadzīgas otrreizējai izmantošanai, reģenerācijai un pārstrādei; d) “esošie rūpniecības uzņēmumi” ir rūpniecības uzņēmumi, kas jau ir izveidoti šīs direktīvas paziņošanas dienā; e) “jauni rūpniecības uzņēmumi” ir rūpniecības uzņēmumi, kas tiek veidoti šīs direktīvas paziņošanas dienā vai tiks izveidoti vēlāk. Esošos rūpniecības uzņēmumus uzskata par jauniem rūpniecības uzņēmumiem, ja to paplašināšanas rezultātā attiecīgā uzņēmuma titāna dioksīda ražošanas jauda pieaug par 15000 t gadā vai vairāk. ê 82/883/EEK 1. pants Šajā direktīvā saskaņā ar Direktīvas 78/176/EEK 7. panta 3. punktu noteiktas procedūras, kā, ņemot vērā fiziskos, ķīmiskos, bioloģiskos un ekoloģiskos aspektus, uzraudzīt un kontrolēt ietekmi uz vidi, ko rada titāna dioksīda ražošanas atkritumu izvadīšana, nogremdēšana, glabāšana vai izgāšana uz zemes, kā arī ievadīšana zemē. 2. pants Šajā direktīvā: - “ietekmēta vide” ir ūdens, zemes virsma un apakšzemes slāņi, kā arī gaiss, kur izvada, nogremdē, glabā, izgāž vai ievada titāna dioksīda ražošanas atkritumus, - “paraugu ņemšanas vieta” ir vieta, kur tiek ņemti paraugi. 3. pants 1. Parametri, kas nosakāmi, veicot 1. pantā minēto uzraudzību un kontroli, ir norādīti pielikumos. 2. Ja parametrs pielikumos ir norādīts ailē “jānosaka obligāti”, tad paraugu ņemšana un analīze ir jāveic, ņemot vērā norādītos vides komponentus. 3. Ja parametrs pielikumos ir norādīts ailē “jānosaka pēc izvēles”, tad dalībvalstīs, ja tās uzskata par vajadzīgu, tiek veikta paraugu ņemšana un analīze, ņemot vērā norādītos vides komponentus. ê 92/112/EEK 1. pants Ar šo direktīvu nosaka Direktīvas 78/176/EEK 9. panta 3. punktā paredzētās procedūras esošo rūpniecības uzņēmumu radītā piesārņojuma samazināšanas un galīgas novēršanas programmu saskaņošanai, un šīs direktīvas mērķis ir uzlabot konkurences nosacījumus titāna dioksīda rūpniecībā. 2. pants 1. Šajā direktīvā: a) attiecībā uz sulfātprocesa izmantošanu: "cietie atkritumi" ir: nešķīstoši rūdas pārpalikumi, ko ražošanas procesā nav sašķēlusi sērskābe; vitriols, t. i., kristāliskais dzelzs(II) sulfāts (FeSO47H2O), "stipri skābi atkritumi" ir; pamatatsārmi, kuri rodas filtrācijas fāzē pēc titanilsulfāta šķīduma hidrolīzes. Ja šie pamatatsārmi ir saistīti ar vāji skābiem atkritumiem un tie kopā satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sērskābes un dažādu smago metālu[9], tad atsārmus un atkritumus kopā uzskata par stipri skābiem atkritumiem, "apstrādes atkritumi" ir: filtrējošie sāļi, dūņas un šķidrie atkritumi, kas rodas stipri skābo atkritumu apstrādē (koncentrēšana vai neitralizācija) un satur dažādus smagos metālus, izņemot neitralizētus un filtrētus vai dekantētus atkritumus, kuri satur tikai smago metālu zīmes un kuru pH pirms jebkādas atšķaidīšanas pārsniedz 5,5, "vāji skābi atkritumi" ir: skalošanas ūdeņi, dzesēšanas ūdeņi, kondensāti un citas dūņas un šķidrie atkritumi - izņemot iepriekš definētos -, kas satur 0,5 % vai mazāk brīvas sērskābes, "neitralizēti atkritumi" ir: jebkuri šķidrumi, kam pH pārsniedz 5,5 un kas satur tikai smago metālu zīmes, un kas iegūti tieši, filtrējot stipri vai vāji skābus atkritumus pēc apstrādes, vai dekantēti no tiem, lai samazinātu to skābumu un smago metālu saturu, "putekļi" ir: visu veidu putekļi no ražošanas uzņēmumiem, un jo īpaši rūdas un pigmentu putekļi, "SOx" ir: gāzveida sēra dioksīds un trioksīds, kas izdalījies dažādās ražošanas un iekšējās atkritumu apstrādes procesu fāzēs, tostarp skābes pilieni; b) attiecībā uz hlora procesa izmantošanu: "cietie atkritumi" ir: nešķīstoši rūdu atlikumi, ko ražošanas procesā nav sašķēlis hlors, metālu hlorīdi un hidroksīdi (filtrēšanas paliekas), kuri rodas cietā veidā titāna tetrahlorīda ražošanā, koksa atlikumi, kas rodas titāna tetrahlorīda ražošanā, "stipri skābi atkritumi" ir; atkritumi, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sālsskābes un dažādu smago metālu[10]; "apstrādes atkritumi" ir: filtrējošie sāļi, dūņas un šķidrie atkritumi, kas rodas stipri skābo atkritumu apstrādē (koncentrēšana vai neitralizācija) un satur dažādus smagos metālus, izņemot neitralizētus un filtrētus vai dekantētus atkritumus, kuri satur tikai smago metālu zīmes un kuru pH pirms jebkādas atšķaidīšanas pārsniedz 5,5, "vāji skābi atkritumi" ir: skalošanas ūdeņi, dzesēšanas ūdeņi, kondensāti un citas dūņas un šķidrie atkritumi - izņemot iepriekš definētos -, kas satur 0,5 % vai mazāk brīvas sālsskābes, "neitralizēti atkritumi" ir: jebkuri šķidrumi, kam pH pārsniedz 5,5 un kas satur tikai smago metālu zīmes, un kas iegūti tieši, filtrējot stipri vai vāji skābus atkritumus pēc apstrādes, vai dekantēti no tiem, lai samazinātu to skābumu un smago metālu saturu, "putekļi" ir: visu veidu putekļi no ražošanas uzņēmumiem, un jo īpaši rūdu, pigmentu un koksa putekļi, "hlors" ir: gāzveida hlors, kas izdalījies dažādās ražošanas procesa fāzēs; c) attiecībā uz sulfātprocesa vai hlora procesa izmantošanu "nogremdēšana" ir jebkura apzināta vielu vai produktu apglabāšana iekšzemes virszemes ūdeņos, iekšējos piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos vai atklātā jūrā no kuģiem vai lidaparātiem[11]. 2. Direktīvā 78/176/EEK definētajiem jēdzieniem šajā direktīvā ir tāda pati nozīme. ê 92/112/EEK (pielāgots) 624. pants √ Atkritumu noglabāšanas aizliegums ∏ Dalībvalstis √ aizliedz šādu atkritumu nogremdēšanu ūdenstilpēs, jūrā vai okeānā: ∏ veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu atkritumu izvadīšanu iekšējos virsūdeņos, iekšējos piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un atklātā jūrā: 1a) √ cietie atkritumi ∏ attiecībā uz cietajiem atkritumiem, stipri skābajiem atkritumiem un apstrādes atkritumiem no esošajiem rūpniecības uzņēmumiem, kuros izmanto sulfātprocesu, līdz 1993. gada 15. jūnijam visos iepriekšminētajos ūdeņos; b) attiecībā uz cietajiem atkritumiem un stipri skābajiem atkritumiem no esošajiem rūpniecības uzņēmumiem, kuros izmanto hlora procesu, līdz 1993. gada 15. jūnijam visos iepriekšminētajos ūdeņos. ê 92/112/EEK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts (pielāgots) 2) pamatatsārmi, kuri rodas filtrācijas fāzē pēc titanilsulfāta šķīduma hidrolīzes √ iekārtās, kurās izmanto sulfātprocesu, ∏ Ja šie pamatatsārmi ir saistīti ar vāji skābiem atkritumiem un tie kopā satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sērskābes un dažādu smago metālu, tad atsārmus un atkritumus kopā uzskata par stipri skābiem atkritumiem √ arī ar šiem pamatatsārmiem saistītie skābie atkritumi, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sērskābes un smagos metālus, un skābie atkritumi, kas atšķaidīti līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sērskābes ∏ un dažādu smago metālu (3), tad atsārmus un atkritumus kopā uzskata par stipri skābiem atkritumiem, √ 3) atkritumi no iekārtām, kurās izmanto hlorīdprocesu, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sālsskābes un smagos metālus, arī šādi atkritumi, atšķaidīti līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sērskābes, ∏ 4) filtrācijas sāļi, dūņas un šķidrie atkritumi, kas rodas stipri skābo √ 2. un 3. punktā minēto ∏ atkritumu apstrādē (koncentrēšana vai neitralizācija) un satur dažādus smagos metālus, izņemot neitralizētus un filtrētus vai dekantētus atkritumus, kuri satur tikai smago metālu zīmes un kuru pH pirms jebkādas atšķaidīšanas pārsniedz 5,5., ê 78/176/EEK 2 pants Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka atkritumi tiek apglabāti, neapdraudot cilvēka veselību un nekaitējot videi, un jo īpaši: - neradot risku ūdenim, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem; - kaitīgi neietekmē estētisko ainavu un lauku vidi. 3 pants Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, to pārstrādi un apstrādi un izejvielu atkārtotu ieguvi, un jebkuru citu atkritumu atkārtotas izmantošanas procesu. 4 pants 1. Atkritumu novadīšana, nogremdēšana, glabāšana, noglabāšana un ievadīšana ir aizliegta, ja vien tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā atkritumi radušies, nav izdevusi iepriekšēju atļauju. Iepriekšēja atļauja vajadzīga arī no tās dalībvalsts kompetentās iestādes: - kuras teritorijā atkritumi tiek novadīti, glabāti, noglabāti vai ievadīti, - no kuras teritorijas tie tiek novadīti vai nogremdēti. 2. Atļauju var piešķirt tikai uz noteiktu laiku. To var atjaunot. 5 pants Ja atkritumus novada vai nogremdē, kompetentā iestāde saskaņā ar 2. pantu, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar I pielikumu, var piešķirt 4. pantā minēto atļauju, ja: a) atkritumus nevar apglabāt ar piemērotākiem līdzekļiem; b) izvērtēšana, ko veic, ņemot vērā pieejamās zināšanas zinātnē un tehnikā, rāda, ka nebūs ne tūlītējas, ne vēlākas kaitīgas ietekmes uz ūdens vidi; c) nav nekādas kaitīgas ietekmes uz navigāciju, zveju, atpūtu, izejvielu ieguvi, atsāļošanu, zivju un bezmugurkaulnieku audzēšanu, uz zinātnei īpaši svarīgiem reģioniem vai uz attiecīgo ūdeņu citādu likumīgu izmantošanu. 6 pants Ja atkritumus glabā, noglabā vai ievada, kompetentā iestāde saskaņā ar 2. pantu, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar I pielikumu, var piešķirt 4. pantā minēto atļauju, ja: a) atkritumus nevar apglabāt ar piemērotākiem līdzekļiem; b) izvērtēšana, ko veic, ņemot vērā pieejamās zināšanas zinātnē un tehnikā, rāda, ka nebūs ne tūlītējas, ne vēlākas kaitīgas ietekmes uz gruntsūdeņiem, augsni vai atmosfēru; c) nav kaitīgas ietekmes uz atpūtu, izejvielu ieguvi, augiem, dzīvniekiem, zinātnei īpaši nozīmīgiem reģioniem vai citādu likumīgu minētās vides izmantošanu. ê 92/112/EEK (pielāgots) 3 pants No 1993. gada 15. jūnija ir aizliegts nogremdēt jebkurus 2. pantā minētos cietos atkritumus, stipri skābos atkritumus, apstrādes atkritumus, vāji skābos atkritumus vai neitralizētos atkritumus. 5 pants Ja dalībvalstīm ir nopietnas tehniskas un ekonomiskas grūtības ievērot prasību attiecībā uz 4. punktā noteikto piemērošanas dienu, Komisija var piešķirt pagarinājumu, ja Komisijai līdz 1993. gada 15. jūnijam iesniedz programmu efektīvai šādu atkritumu izvadīšanas samazināšanai. Ar šādu programmu jāpanāk, lai līdz 1993. gada 30. jūnijam pilnīgu aizliegtu šādu izvadīšanu. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas par visiem šādiem gadījumiem informē Komisiju un par tiem apspriežas ar Komisiju. Komisija informē pārējās dalībvalstis. 11 pants Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka visus titāna dioksīda ražošanas atkritumus, un jo īpaši atkritumus, kurus aizliegts izvadīt vai nogremdēt ūdenī vai izvadīt atmosfērā: - novērš vai izmanto atkārtoti, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, - izmanto atkārtoti vai apglabā, neapdraudot cilvēka veselību vai nekaitējot videi. Tas pats attiecas uz atkritumiem, kas rodas, atkārtoti izmantojot vai apstrādājot iepriekšminētos atkritumus. ê 92/112/EEK (pielāgots) 636. pants √ Emisiju kontrole ūdenī ∏ √ 1. Iekārtu radītās emisijas ūdenī nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. ∏ Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atkritumu izvadīšanu samazina saskaņā ar šādiem noteikumiem: a) no esošajiem rūpniecības uzņēmumiem, kuri izmanto sulfātprocesu, - līdz 1993. gada 31. decembrim visos ūdeņos samazina vāji skābos atkritumus un neitralizētos atkritumus līdz robežvērtībai, kas nepārsniedz 800 kg kopējā sulfāta uz tonnu saražotā titāna dioksīda ((t.i., atbilstoši SO4 joniem, ko satur brīvā sērskābe un metāliskie sulfāti); b) no esošajiem rūpniecības uzņēmumiem, kuri izmanto hlora procesu, - līdz 1993. gada 31. decembrim visos ūdeņos samazina vāji skābos atkritumus un neitralizētos atkritumus līdz robežvērtībai, kas nepārsniedz 800 kg kopējā hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda (t.i., atbilstoši Cl jonu saturam brīvā sālsskābē un metālu hlorīdos: - 130 kg, izmantojot neitrālu rutilu, - 228 kg, izmantojot sintētisko rutilu, - 450 kg, izmantojot izdedžus. Ja uzņēmums izmanto vairāk nekā vienu veidu vai rūdu, robežvērtības piemēro proporcionāli izmantotajam šo rūdu daudzumam. 7 pants Izņemot iekšējos virsūdeņus, dalībvalstis var atlikt 6. panta a) punktā minēto piemērošanas dienu vēlākais līdz 1994. gada 31. decembrim, ja tas notiek nopietnu tehnisku vai ekonomisku grūtību dēļ un ja līdz 1993.gada 15. jūnijam Komisijai ir iesniegta šādu atkritumu izvadīšanas efektīvas samazināšanas programma. Ar šādu programmu nodrošina, ka tiek sasniegtas šādas robežvērtības uz tonnu titāna dioksīda, kas saražots līdz norādītajai dienai: - vāji skābi atkritumi un neitralizēti atkritumi: 1 200 kg — 1994. gada 15. jūnijs, - vāji skābi atkritumi un neitralizēti atkritumi: 800 kg — 1994. gada 31. decembris. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas par visiem šādiem gadījumiem informē Komisiju un par tiem apspriežas ar Komisiju. Komisija informē pārējās dalībvalstis. 8 pants 1. Attiecībā uz 6. punkta prasībām dalībvalstis var izvēlēties izmantot kvalitātes mērķus kopā ar attiecīgām robežvērtībām, piemērojot tos tā, lai ietekme vides aizsardzības un konkurences izkropļojumu ziņā būtu līdzvērtīga šajā direktīvā noteikto robežvērtību ietekmei. 2. Ja dalībvalstis izvēlas izmantot kvalitātes mērķus, tā iesniedz Komisijai programmu (1), ar ko pierāda, ka ar pasākumiem sasniegtā ietekme vides aizsardzības un konkurences izkropļojumu novēršanas ziņā ir līdzvērtīgs šīs direktīvas 6. pantā noteikto robežvērtību ietekmei. Programmu iesniedz Komisijai vismaz 6 mēnešus pirms tam, kad dalībvalsts ierosina piemērot kvalitātes mērķus. Šo programmu Komisija novērtē saskaņā ar Direktīvas 78/176/EEK 10. pantā noteiktajām procedūrām. Komisija informē pārējās dalībvalstis. ê 78/176/EEK (pielāgots) 8 pants 2.1. Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgos pasākumus, lai labotu kādu no šīm situācijām, un vajadzības gadījumā pieprasa pārtraukt novadīšanu, nogremdēšanu, glabāšanu, noglabāšanu vai ievadīšanu: √ Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar VIII pielikuma 2. daļas 1. punktu veic akūtās toksicitātes noteikšanu, un tā atbilst VIII pielikuma 2. daļas 2. punktā norādītajām vērtībām. ∏a) ja II pielikuma A daļas 1. punktā paredzētā monitoringa rezultāti rāda, ka 4., 5. un 6. pantā minētās iepriekšējās atļaujas nosacījumi nav izpildīti, vai b) ja II pielikuma A daļas 2 punktā minēto akūtās toksicitātes testu rezultāti rāda, ka ir pārsniegti tajā noteiktie ierobežojumi, vai ê 82/883/EEK 12. pants (pielāgots) c) ja kontroles rezultāti, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz ietekmētu vidi, norāda, ka konkrētajam apgabalam nodarīts kaitējumu, vai ê 78/176/EEK (pielāgots) d) ja novadīšana vai nogremdēšana izraisa kaitīgu ietekmi uz navigāciju, zveju, atpūtu, izejvielu ieguvi, atsāļošanu, zivju un bezmugurkaulnieku audzēšanu, zinātnei īpaši nozīmīgiem reģioniem vai citādu likumīgu minēto ūdeņu izmantošanu, vai e) ja glabāšana, noglabāšana vai ievadīšana izraisa kaitīgu ietekmi uz atpūtu, izejvielu ieguvi, augiem, dzīvniekiem, zinātnei īpaši svarīgiem reģioniem vai attiecīgo ūdeņu citādu likumīgu izmantošanu. 2. Ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis, pasākumus veic pēc apspriešanās. ê 78/176/EEK è1 83/29/EEK 1. pants 9 pants 1. Dalībvalstis izstrādā programmas esošo rūpniecības uzņēmumu radītā piesārņojuma pakāpeniskai samazināšanai un galīgai likvidēšanai. 2. Šā panta 1. punktā minētajās programmās nosaka vispārīgos šķidro, cieto un gāzveida atkritumu piesārņojuma samazināšanas mērķus, kas jāsasniedz vēlākais līdz 1987. gada 1. jūlijam. Programmās iekļauj arī starpmērķus. Turklāt tajās iekļauj informāciju par attiecīgās vides stāvokli, pasākumiem piesārņojuma samazināšanai un metodēm, kā rīkoties ar atkritumiem, kas tieši radušies ražošanā. 3. è1 Vēlākais līdz 1980. gada 1. jūlijam 1. punktā minētās programmas nosūta Komisijai, kas līdz 1983. gada 15. martam iesniedz atbilstīgus priekšlikumus Padomei ç, kā šīs programmas saskaņot attiecībā uz piesārņojuma samazināšanu un galīgu likvidēšanu un konkurences nosacījumu uzlabošanu titāna dioksīda ražošanā. Lēmumu par priekšlikumu Padome pieņem sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī . 4. Dalībvalstis ievieš programmas vēlākais līdz 1982. gada 1. janvārim. 10 pants 1. Šīs direktīvas 9. panta 1. punktā minētajām programmām jāaptver visi esošie rūpniecības uzņēmumi, un tajās jānosaka, kādi pasākumi veicami attiecībā uz katru no tiem. 2. Ja īpašu apstākļu dēļ dalībvalsts uzskata, ka attiecībā uz kādu atsevišķu uzņēmumu nav jāveic papildu pasākumi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas tā sniedz Komisijai pierādījumus, kas ļāvuši izdarīt šādu secinājumu. 3. Pēc visu pierādījumu neatkarīgas pārbaudes, kas var būt vajadzīga, Komisija var vienoties ar dalībvalsti, ka papildu pasākumi attiecībā uz attiecīgo atsevišķo uzņēmumu nav jāveic. Komisijai, norādot iemeslus, piekrišana jādod sešu mēnešu laikā. 4. Ja Komisija dalībvalstij nepiekrīt, attiecīgās dalībvalsts programmā attiecībā uz šo uzņēmumu iekļauj papildu pasākumus. 5. Ja Komisija piekrīt, tās piekrišanu regulāri pārskata, ņemot vērā tā monitoringa rezultātus, kurš veikts saskaņā ar šo direktīvu, un ņemot vērā visas būtiskās pārmaiņas ražošanas procesā vai vides politikas mērķos. 11 pants Jaunie rūpniecības uzņēmumi iesniedz iesniegumu iepriekšējas atļaujas saņemšanai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā paredzēts uzņēmumam atrasties. Pirms šādu atļauju izdošanas jāizstrādā pārskats par ietekmi uz vidi. Tās var piešķirt tikai uzņēmējsabiedrībām, kuras apņemas izmantot tikai tādus tirgū pieejamos materiālus, procesus un metodes, kas vismazāk kaitē videi. 12 pants Neierobežojot šo direktīvu, dalībvalstis var pieņemt stingrākus noteikumus. ê 92/112/EEK (pielāgots) 649. pants √ Emisiju novēršana un kontrole gaisā ∏ 1.(iii) dalībvalstis pieprasa uzstādīt iekārtas skābju pilienu emisiju novēršanai; √ Jānovērš skābju pilienu emisijas no ražošanas iekārtām. ∏ √ 2. Iekārtu radītās emisijas gaisā nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. ∏ 10 pants Dalībvalstis kontrolē 6., 8. un 9. pantā noteiktās robežvērtības un samazinājumus, ņemot vērā katra uzņēmuma faktisko ražošanas procesu. ê 78/176/EEK (pielāgots) 765. pants √ Emisiju un vides monitorings ∏ 1. Neatkarīgi no minēto atkritumu apstrādes metodēm un apjoma to novadīšanu, nogremdēšanu, glabāšanu, noglabāšanu un ievadīšanu veic kopā ar atkritumu un attiecīgās vides monitoringu, kas minēts II pielikumā, ņemot vērā to fiziskos, ķīmiskos, bioloģiskos un ekoloģiskos aspektus. 2. Monitoringu regulāri veic viena vai vairākas tās dalībvalsts nozīmētās struktūras, kuru kompetentā iestāde ir izdevusi 4. pantā paredzēto atļauju. Ja konstatēts pārrobežu piesārņojums starp dalībvalstīm, minēto iestādi pilnvaro attiecīgās personas kopā. 3. Viena gada laikā pēc šās direktīvas paziņošanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus par attiecīgās vides monitoringa un uzraudzības kārtību. Lēmumu par priekšlikumu Padome pieņem sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī . √ 1. Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 63. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina monitoringu emisijām ūdenī. ∏ √ 2. Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 64. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina monitoringu emisijām gaisā. ∏ ò jauns Šādu emisiju monitoringu veic saskaņā ar VII pielikuma 5. daļu. ê 82/883/EEK (pielāgots) 4 pants 31. Dalībvalstis uzrauga un kontrolē ietekmēto vidi, √ nodrošina titāna ražošanas atkritumu ūdenī novadīšanas rezultātā ietekmētās vides monitoringu saskaņā ar VIII pielikuma 4. daļu. ∏ kā arī tai blakus esošās zonas, ko uzskata par neietekmētām, īpašu uzmanību pievēršot vietējiem vides faktoriem un apglabāšanai, proti, vai tā ir periodiska vai pastāvīga. 2. Izņemot gadījumus, kad pielikumos paredzēts citādi, dalībvalstis katrā atsevišķā gadījumā precīzi nosaka objektus, kur jāņem paraugi, attālumu līdz šīm vietām no tuvākās piesārņojošo vielu apglabāšanas vietas, kā arī dziļumu vai augstumu, no kāda jāņem paraugi. Secīgi ņemot paraugus, paraugi jāņem vienā un tajā pašā vietā un dziļumā, kā arī tādos pašos apstākļos, piemēram, plūdmaiņu ūdeņu paraugi jāņem vienā un tajā pašā laikā paisuma laikā, kad plūdmaiņu koeficients ir viens un tas pats. 3. Lai kontrolētu un uzraudzītu ietekmēto vidi, dalībvalstis nosaka paraugu ņemšanas un analīzes biežumu attiecībā uz katru pielikumos uzskaitīto parametru. Attiecībā uz parametriem, kuri jānosaka obligāti, paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par minimālo biežumu, kas norādīts pielikumos. Tomēr, ja cik iespējams ir noskaidrota atkritumu īpašības, pārveidošanās un to radītās sekas ar noteikumu, ka vides kvalitātei netiek nodarīts būtisks kaitējums, dalībvalstis var paredzēt, ka paraugus ņem retāk, nekā noteikts iepriekš. Ja pēc tam konstatē būtisku kaitējumu vides kvalitātei, ko radījuši atkritumi vai kādas pārmaiņas apglabāšanas darbībās, dalībvalstis atkal ņem paraugus un analīzes ne retāk, kā paredzēts pielikumos. Ja kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu vai vēlamu, tā var nošķirt dažādus parametrus, šo daļu piemērojot attiecībā uz parametriem, saistībā ar kuriem nav reģistrēts būtisks kaitējums vides kvalitātei. 4. Lai kontrolētu un pārbaudītu attiecīgas blakus esošas zonas, ko uzskata par neietekmētām, to, cik bieži jānosaka paraugu ņemšanas un analīžu biežums, izvērtē dalībvalstis. Ja kāda dalībvalsts konstatē, ka nav iespējams identificēt šādu blakus esošu zonu, tā par šo faktu informē Komisiju. ò jauns 4. Monitorings jāveic saskaņā ar attiecīgiem CEN standartiem, bet, ja to nav, saskaņā ar ISO standartiem, valstu vai starptautiskajiem standartiem, pēc kuriem iegūst līdzvērtīgas zinātniskās kvalitātes datus. ê 82/883/EEK (pielāgots) 5 pants 1. Mērījumu standartmetodes, ko izmanto, lai noteiktu parametru vērtības, ir norādītas pielikumos. Laboratorijām, kas izmanto citas metodes, ir jānodrošina, ka iegūtie rezultāti ir salīdzināmi. 2. Tvertnēm, ko izmanto paraugu pārvietošanai, reaģentiem, un metodēm, ko izmanto, lai saglabātu kādu parauga daļu viena vai vairāku parametru analīzēm, paraugu pārvadāšanai un glabāšanai, kā arī to sagatavošanai analīzēm ir jābūt tādai, lai būtiski neietekmētu analīžu rezultātus. 6 pants Lai uzraudzītu un kontrolētu ietekmētu vidi, dalībvalstis var jebkurā laikā noteikt citus parametrus papildus tiem, kas noteikti šajā direktīvā. ê 78/176/EEK 13 pants 1. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstis Komisijai sniedz visu vajadzīgo informāciju, kas attiecas uz: - atļaujām, kas izdotas saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu, - attiecīgās vides saskaņā ar 7. pantu veiktā monitoringa rezultātiem un - pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 8. pantu. Dalībvalstis Komisijai sniedz arī vispārīgu informāciju par materiāliem, procesiem un metodēm, par ko tām paziņots saskaņā ar 11. pantu. 2. Informāciju, kas iegūta, piemērojot šo pantu, izmanto tikai šīs direktīvas mērķiem. 3. Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes, to amatpersonas un citi darbinieki neizpauž informāciju, kas iegūta, piemērojot šo direktīvu un uz ko attiecas dienesta noslēpuma pienākums. 4. Šā panta 2. un 3. punkts neliedz publicēt vispārīgu informāciju vai pārskatus, kuros nav informācijas par konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām. 14 pants ê 91/692/EEK 2. panta 1. punkts un I.b pielikums Reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, šis ziņojums attiecas arī uz citām piemērotām Kopienas direktīvām. Šo ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK[54] 6. pantā paredzēto procedūru. Minēto anketu vai formu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai nosūta deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms. Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 1993. gada līdz 1995. gadam ieskaitot. Kopienas ziņojumu par direktīvas īstenošanu Komisija nodod atklātībai deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas. ê 82/883/EEK 7 pants 1. Ziņojumā, kas saskaņā ar Direktīvas 78/176/EEK 14. pantu dalībvalstīm jānosūta Komisijai, ir sīka informācija par uzraudzību un kontroli, ko veikušas atbilstīgi minētās direktīvas 7. panta 2. punktam nozīmētās struktūras. Šajā informācijā par ietekmēto vidi iekļauj šādas ziņas: - paraugu ņemšanas vietas aprakstu, tostarp tā pastāvīgās pazīmes, ko var kodēt, kā arī citu administratīvo un ģeogrāfisko informāciju. Šo informāciju sniedz tikai vienreiz – kad izraugās paraugu ņemšanas vietu, - izmantoto paraugu ņemšanas metožu aprakstu, - to parametru mērījumu rezultātus, kuri jānosaka obligāti, un, ja dalībvalstis uzskata par lietderīgu, arī to parametru mērījumu rezultātus, kurus nosaka pēc izvēles, - izmantotās mērījumu un analīzes metodes, kā arī attiecīgos gadījumos to noteikšanas robeža, pareizība un precizitāte, - saskaņā ar 4. panta 3. punktu pieņemtās izmaiņas paraugu ņemšanas un analīžu biežumā. 2. Pirmos datus, kas jāpaziņo saskaņā ar 1. punktu, apkopo trešajā gadā pēc šīs direktīvas paziņošanas. 3. Komisija, iepriekš saņēmusi attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, publicē tai iesniegtās informācijas kopsavilkumu. 4. Komisija izvērtē ietekmētās vides uzraudzībai un kontrolei paredzētās procedūras efektivitāti un attiecīgos gadījumos ne vēlāk kā sešus gadus pēc šīs direktīvas paziņošanas iesniedz Padomei priekšlikumus šīs procedūras uzlabošanai un vajadzības gadījumā mērījumu metožu un paraugu ņemšanas metožu saskaņošanai, tostarp attiecībā uz mērījumu metožu noteikšanas robežu, pareizību, precizitāti un paraugu ņemšanas metodēm. 8 pants Dalībvalstis var atkāpties no šīs direktīvas noteikumiem plūdu vai dabas katastrofu gadījumos vai arī ārkārtēju laika apstākļu dēļ. 9 pants Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu pielikumu saturu zinātnes un tehnikas sasniegumiem attiecībā uz: parametriem, kuri uzskaitīti ailē “jānosaka obligāti”, mērījumu standartmetodēm, pieņem saskaņā ar 11. pantā paredzēto procedūru. 13 pants Ja saskaņā ar Direktīvas 78/176/EEK 4. panta 1. punktu vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jādod iepriekšēja atļauja, lai varētu iznīcināt atkritumus, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas par kontroles programmas saturu un īstenošanu. ê 96/61/EK (pielāgots) VII nodaļa √ Komiteja, pārejas un nobeiguma noteikumi ∏ ò jauns 66. pants Kompetentās iestādes Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šajā direktīvā noteikto saistību izpildi. 67. pants Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas ieviešanu, par reprezentatīviem emisiju datiem un citām ietekmēm uz vidi, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu, kā arī atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 15. un 16. pantu. Dalībvalstīm jāsagatavo un regulāri jāpilnveido valsts informācijas sistēmas tā, lai šā punkta pirmajā daļā minētā informācija būtu pieejama elektroniskā veidā. 2. Par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, Komisija nosaka informācijas veidus un tās sniegšanas formu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 3. Triju gadu laikā pēc 71. panta 1. punktā minētās dienas un pēc tam vienu reizi trijos gados Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas izpildi, kuram, ja vajadzīgs, pievieno attiecīgu likumdošanas priekšlikumu. 68. pants Pielikumu grozījumi Ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai V pielikuma 3. un 4. daļu, VI pielikuma 1., 2., 6., 7. un 8. daļu, VII pielikuma 1., 5., 6., 7. un 8. daļu, un VIII pielikuma 2. un 4. daļu. Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ê 82/883/EEK 10 pants 1. Ar šo izveido Komiteju pielāgošanai tehnikas sasniegumiem (šeit turpmāk "Komiteja"), kuru veido dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. ê 807/2003 3. pants un III pielikuma 34. punkts 11 pants 1. Komisijai palīdz Tehniskā progresa ieviešanas komiteja. ê 1882/2003 3. pants un III pielikuma 61. punkts (pielāgots) 1969. pants Komitejas procedūra ê 1882/2003 1. pants un I pielikuma 17. punkts, un 3. pants un III pielikuma 61. punkts 1. Komisijai palīdz Komiteja. ê 2000/76/EK 17 pants Regulatīvā komiteja 1. Komisijai palīdz regulatīvā komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. ê 807/2003 3. pants un III pielikuma 34. punkts 2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK[55] 5. un 7. pantu. ê 1882/2003 1. pants un I pielikuma 17. punkts, 3. pants un III pielikuma 61. punkts 2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK[56] 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. ê 807/2003 3. pants un III pielikuma 34. punkts, 1882/2003 3. pants un III pielikuma 61. punkts, 2000/76/EK 17. pants Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši. ê 807/2003 3. pants un III pielikuma 34. punkts, 1882/2003 1. pants un I pielikuma 17. pants, un 3. pants un III pielikuma 61. pants 3. Komiteja pieņem savu reglamentu. ê 2000/76/EK 17. pants 3. Komiteja pieņem savu reglamentu. ò jauns 2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1) līdz 4) punktu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. ê 1999/13/EK 14. pants (pielāgots) 1. pants Sankcijas Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas jāpiemēro, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie valsts noteikumi, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu šīs sankcijas. Pieņemtajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un jāattur no pārkāpumiem. Dalībvalstis sniedz paziņojumu par šiem noteikumiem Komisijai ne vēlāk par 15. pantā minēto dienu un sniedz paziņojumu par jebkuriem turpmākiem to grozījumiem iespējami īsā laikā. ê 2000/76/EK (pielāgots) 19. pants Sankcijas Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas to noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Šāda veidā paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis vēlākais līdz 2002. gada 28. decembrim par šiem noteikumiem paziņo Komisijai, un nekavējoties ziņo tai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar. ê 2001/80/EK (pielāgots) 16. pants Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Šādām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. ò jauns 70. pants Sankcijas Dalībvalstis nosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz [diena/gads/mēnesis, (piemēram, līdz 2011. gada 1. janvārim)] šos noteikumus paziņo Komisijai, bet to iespējamos vēlākos grozījumus paziņo nekavējoties. ê 71. pants Transponēšana 1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai, vēlākais līdz [diena/gads/mēnesis, (piemēram, līdz 2012. gada 30. jūnijam, t.i., 1,5 gadus pēc spēkā stāšanās)] izpildītu 2. pantā, 3. panta 4. punktā, 3. panta 14. līdz 18. punktā, 4. panta 2. punktā, 5. pantā, 6. pantā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā, 14. pantā, 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 15. panta 3. līdz 5. punktā, 16. panta 2. līdz 5. punktā, 17. pantā, 18. panta 2. līdz 4. punktā, 22. panta 2. līdz 3. punktā, 22. panta 4. punkta b) un d) apakšpunktā, 23. pantā, 24. pantā, 25. pantā, 26. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 26. panta 2. punktā, 26. panta 3. punkta c) līdz g) apakšpunktā, 29. panta a) un b) apakšpunktā, 30. pantā, 32. pantā, 33. panta 3. punktā, 35. panta 2. līdz 4. punktā, 36. pantā, 37. panta 2. punktā, 43. panta 5. punktā, 65. panta 2. punktā, 65. panta 4. punktā, 66., 67. un 70. pantā, un pielikumos – I. pielikuma 1.1 punktā, 2.5 punkta c) apakšpunktā, 3.5, 4.7, 5.2, 5.3 punktā, 6.1 punkta c) apakšpunktā, 6.4 punkta b) apakšpunktā, 6.6, 6.9, 6.10 punktā, IV pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā, V pielikuma 1. līdz 4. daļā, VI pielikuma 1. daļas b) apakšpunktā, 4. daļas 2.2, 3.1 un 3.2 punktā, 6. daļas 2.5 un 2.6 punktā, VII pielikuma 7. daļas 3. punktā, VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā, un 3. daļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no [diena/gads/mēnesis, (piemēram, līdz 2012. gada 30. jūnija, t.i., 1,5 gadus pēc to spēkā stāšanās)]. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 72. pants Atcelšana 1. Direktīvas 78/176/EEK 82/883/EEK 92/112/EEK 96/61/EK 1999/13/EK un 2000/76/EK kurās grozījumi izdarīti ar IX pielikuma A daļā norādītajiem tiesību aktiem, tiek atceltas no [diena/gads/mēnesis, (piemēram, līdz 2014. gada 1. janvāra, t.i., 3 gadi pēc to spēkā stāšanās)], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kuros transponē valsts tiesību aktos un piemēro IX pielikuma B daļā norādītās direktīvas. 2. Direktīva 2001/80/EEK kurā grozījumi izdarīti ar direktīvām, kas minētas IX pielikuma A daļā, tiek atcelta no 2016. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kuros transponē valsts tiesību aktos un piemēro IX pielikuma B daļā norādītās direktīvas. 3. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā. ò jauns 73. pants Pārejas noteikumi 1. Attiecībā uz iekārtām, kas minētas I pielikuma 1.2, 1.3, 1.4, 2.1 līdz 2.4 punktā, 2.5 punkta a) un b) apakšpunktā, 2.6, 3, 4.1 līdz 4.6, 5.1 un 5.2 punktā, 5.3 punkta a) un b) apakšpunktā, 5.4 punktā, 6.1. punkta a) un b) apakšpunktā, 6.2 līdz 6.5 punktā, 6.6 punkta b) un c) apakšpunktā, 6.7 un 6.8 punktā, kā arī tām 1.1 punktā minētajām iekārtām, kuru nominālā aprēķinātā termiskā jauda ir vienāda vai lielāka par 50 MW, un 6.6 punkta a) apakšpunktā minētajām iekārtām ar vietām vairāk nekā 40 000 mājputniem, un kuras iesniegušas pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 71. panta 1. punktā minētās dienas un ievērojot nosacījumu, ka šīs iekārtas nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā gada laikā pēc šā termiņa, dalībvalstis no [diena/gads/mēnesis, (piemēram, no 2014. gada 1. janvāra, t.i., 3 gadi pēc to spēkā stāšanās)] piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 71. panta 1. punktu. 2. Attiecībā uz iekārtām, kas minētas I pielikuma 2.5 punkta c) apakšpunktā, 5.3 punkta c), d) un e) apakšpunktā, 6.1 punkta c) apakšpunktā, 6.9 un 6.10 punktā, kā arī tām 1.1 punktā minētajām iekārtām, kuru nominālā aprēķinātā termiskā jauda ir zemāka par 50 MW, un 6.6 punkta a) apakšpunktā minētajām iekārtām ar vietām līdz 40 000 mājputniem, un kuras darbojas pirms 71. panta 1. punktā minētās dienas, dalībvalstis no [diena/gads/mēnesis, (piemēram, no 2015. gada 1. jūlija, t.i., 4,5 gadi pēc to spēkā stāšanās)] piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 71. panta 1. punktu. 3. Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas III nodaļas noteikumi, dalībvalstis saskaņā ar 71. panta 1. punktu pieņemtos normatīvos un administratīvos aktus piemēro no 2016. gada 1. janvāra. 4. Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās veic atkritumu līdzsadedzināšanu, VI pielikuma 4. daļas 3.1 punktu piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim. Tomēr no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz šīm iekārtām ir spēkā VI pielikuma 4. daļas 3.1 punkta noteikumi . ê 74. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 75. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, […] Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […] ê 96/61/EK (pielāgots) I PIELIKUMS Direktīvas 1 11. pantā minēto rūpniecisko darbību veidi 1. Šī direktīva neattiecas uz iekārtām vai iekārtu daļām, ko izmanto jaunu produktu un procesu pētniecībai, izstrādei un testēšanai. 2. Turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām un ražību. Gadījumos, kad viens operators vienā iekārtā vai vienā teritorijā veic vairākas darbības, kuras iekļautas vienā apakšpozīcijā √ punktā, ∏ šādu darbību jaudas ir jāsaskaita. ò jauns Aprēķinot kopējo nominālo siltumspēju 1.1. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo siltumspēju zem 3 MW tās šajā aprēķinā nav jāiekļauj. Aprēķinot kopējo nominālo siltumspēju 1.1. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo siltumspēju zem 50 MW, kas darbojas ne vairāk par 350 stundām gadā, tās šajā aprēķinā nav jāiekļauj. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 1. Enerģētikas nozares 1.1. √ Kurināmā ∏ sadedzināšana √ iekārtās ∏ iekārtas ar √ kopējo ∏ nominālo siltumspēju virs 50 MW (1) ð 20 MW un vairāk ï; 1.2. Minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcas; 1.3. Koksa √ ražošana ∏ krāsnis; 1.4. √ Kurināmā ∏ Akmeņogļu gazifikācijas un √ vai ∏ sašķidrināšanas iekārtas; 2. Metālu ražošana un pārstrāde 2.1. Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai aglomerācijas iekārtas 2.2. Čuguna vai tērauda ražošanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp √ nepārtrauktās ∏ liešanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 2,5 tonnām stundā 2.3. Melno metālu pārstrādes iekārtas: a) karstās √ velmēšana ∏ velmētavas ar jaudu, kas lielāka par 20 tonnām neapstrādāta tērauda stundā; b) √ kalšana ∏ kaltuves ar āmuriem, kuru enerģija ir lielāka par 50 kilodžouliem uz vienu āmuru, ja patērētā siltumspēja ir lielāka par 20 MW; c) metāla aizsargpārklājumu uzkausēšana ar jaudu, kas lielāka par 2 tonnām neapstrādāta tērauda stundā.; 2.4. Melno metālu √ liešana ∏ lietuves ar ražošanas jaudu, kas lielāka par 20 tonnām √ lējumu ∏ dienā; 2.5. √ Krāsaino metālu ražošana: ∏ Iekārtas a) neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos; b) krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ieskaitot reģenerētus produktus (rafinēšana, liešana u.c.) ar kausēšanas jaudu, kas svinam un kadmijam ir lielāka par 4 tonnām dienā, bet visiem pārējiem metāliem — lielāka par 20 tonnām dienā, √ un izņemot liešanu lietuvēs; ∏ ò jauns c) krāsaino metālu liešana lietuvēs, kas ražo metālu lējumus ar ražošanas jaudu virs 2,4 tonnām svina un kadmija lējumu dienā, bet visu pārējo metālu lējumus virs 12 tonnām dienā. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 2.6. Iekārtas Mmetālu √ vai ∏ un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei, ja apstrādes tvertņu tilpums ir lielāks par 30 m3. 3. Minerālu rūpniecība 3.1. Iekārtas Ccementa klinkera ražošanai rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 500 tonnām dienā, vai kaļķa ražošanai rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā, vai citu veidu krāsnīs, kuru jauda ir lielāka par 50 tonnām dienā; 3.2. Iekārtas Aazbesta ražošanai √ vai ∏ un tādu izstrādājumu ražošanai, kuru pamatā ir azbests; 3.3. Tādas iekārtas Sstikla ražošanai, iekaitot stiklšķiedras ražošanu, √ ar ∏ kuru kausēšanas jaudua virs ir lielāka par 20 tonnām dienā; 3.4. Tādas iekārtas Mminerālvielu kausēšanai, iekaitot minerālšķiedru ražošanu, √ ar ∏ kuru kausēšanas jaudua virs ir lielāka par 20 tonnām dienā; 3.5. Tādas iekārtas Kkeramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, — jo īpaši dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai, ar jaudu virs kuru ražošanas jauda ir lielāka par 75 tonnām dienā un/vai krāsns ietilpība lielāka par 4 m3, un ð vai ï krāsns krāvuma blīvumus lielākus par 300 kg/m3. 4. Ķīmiskā rūpniecība √ Šajā iedaļā ∏ rRažošana attiecībā uz šajā iedaļā iekļautajiem darbības veidiem ir rūpnieciska ražošana, ķīmiski ð vai bioloģiski ï pārstrādājot 4.1 līdz 4.74.6 punktā uzskaitītās vielas vai vielu grupas. 4.1. Ķīmiskās iekārtas Ppamata organisko ķīmisko vielu ražošanai, piemēram: a) parasto ogļūdeņražu (lineāru vai ciklisku, piesātinātu vai nepiesātinātu, alifātisku vai aromātisku) iegūšanai; b) skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu iegūšanai; c) sēru saturošu ogļūdeņražu iegūšanai; d) slāpekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozosavienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu, izocianātu iegūšanai; e) fosforu saturošu ogļūdeņražu iegūšanai; f) halogēnogļūdeņražu iegūšanai; g) metālorganisko savienojumu iegūšanai; h) galveno plastmasas materiālu (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras) iegūšanai; i) sintētiskā kaučuka iegūšanai; j) krāsvielu un pigmentu iegūšanai; k) virsmas aktīvo vielu iegūšana.i; 4.2. Ķīmiskās iekārtas pamata Nneorganisko ķīmisko vielu ražošanai, piemēram: a) tādu gāzu iegūšanai kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds; b) tādu skābju iegūšanai kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, hlorūdeņražskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābes; c) tādu bāzu iegūšanai kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds; d) tādu sāļu iegūšanai kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts; e) nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisku savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda iegūšanai; 4.3. Ķīmiskās iekārtas Ffosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai; 4.4. Ķīmiskās iekārtas Aaugu aizsardzības līdzekļu √ vai ∏ un biocīdu ražošanai; 4.5. Iekārtas pamata Ffarmaceitiskou preparātu √ un to starpproduktu ∏ ražošanai ķīmiskos vai bioloģiskos procesos; 4.6. Ķīmiskās iekārtas Ssprāgstvielu ražošana;i. ò jauns 4.7. Ķīmisko vielu ražošana izmantošanai par degvielām vai smērvielām. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 5. Atkritumu apsaimniekošana Neierobežojot Direktīvas 75/442/EEK 11. panta noteikumus un 3. pantu Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (1): 5.1. Tādas iekārtas Bbīstamo atkritumu apglabāšanai vai reģenerācijai, kā noteikts sarakstā, kas minēts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktā, Direktīvas 75/442/EEK pielikumos II. A un II. B (darbības R1, R5, R6, R8 un R9), kā arī Padomes Direktīvā 75/439/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par atkritumeļļu apglabāšanu (2), kuru ar jaudua virs ir lielāka par 10 tonnām dienā,; √ kurā tiek izmantotas šādas darbības: ∏ √ a) bioloģiskā attīrīšana;∏ √ b) fizikāli ķīmiska apstrāde; ∏ √ c) sadedzināšana vai līdzsadedzināšana; ∏ √ d) sajaukšana vai maisīšana; ∏ √ e) pārpakošana; ∏ √ f) glabāšana ar glabāšanas jaudu, kas ir lielāka par 10 tonnām; ∏ √ g) izmantošana galvenokārt par kurināmo vai enerģijas ieguvei citā veidā; ∏ √ h) šķīdinātāju pārstrāde/reģenerācija; ∏ √ i) neorganisko materiālu, izņemot metāllus un metālu savienojumus, pārstrāde/reģenerācija; ∏ √ j) skābju vai bāzu reģenerācija; ∏ √ k) piesārņojuma attīrīšanai izmantojamo komponentu reģenerācija; ∏ √ l) katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija; ∏ √ m) naftas produktu atkārtota pārstrāde vai citi atkārtotas izmantošanas veidi. ∏ 5.2. Sadzīves ð Nebīstamo ï atkritumu sadedzināšanas iekārtas, kuras noteiktas Padomes Direktīvā 89/369/EEK (1989. gada 8. jūnijs) par jaunu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma novēršanu (3) un Padomes Direktīvā 89/429/EEK (1989. gada 21. jūnijs) par esošo sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu (4) un kuru ar jaudua virs ir lielāka par 3 tonnām stundā; 5.3. Tādas iekārtas Nnebīstamo atkritumu apglabāšanai, ð vai reģenerācija ï kā noteikts Direktīvas 75/442/EEK II.A pielikuma D8 un D9 pozīcijā, ar kuru jaudua virs ir lielāka par 50 tonnām dienā, √ kurā tiek izmantotas šādas darbības: ∏ √ a) bioloģiskā attīrīšana;∏ √ b) fizikāli ķīmiska apstrāde; ∏ ò jauns c) atkritumu sagatavošana līdzsadedzināšanai; d) pelnu un izdedžu attīrīšana; e) metāllūžņu sagatavošana. ê 96/61/EK (pielāgots) 5.4 Atkritumu poligoni, kuros dienā apglabā vairāk par 10 tonnām un kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 25000 tonnu, izņemot inerto atkritumu poligonus. 6. Citi pasākumi 6.1. Rūpnieciskas iekārtas Ššādu izstrādājumu √ rūpnieciska ∏ ražošanai: a) celulozes ražošanai no koksnes vai citiem šķiedrainiem materiāliem; b) papīra √ vai ∏ un kartona ražošanai ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā; ò jauns c) koksnes paneļu ražošanai, izņemot saplākšņa ražošanu, ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 600 m³ dienā. ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns 6.2. √ Tekstila ∏ šŠķiedru vai tekstilmateriālu priekšapstrādes (piemēram, mazgāšanas, balināšanas, merserizācijas) vai to krāsošana,s iekārtas, kuru pārstrādes ja tās jauda ir lielāka par 10 tonnām dienā; 6.3. Tādas iekārtas Āādu miecēšanai, kuru pārstrādes jā tās jauda ir lielāka par 12 tonnām gatavo izstrādājumu dienā; 6.4. a) √ Kautuvjues darbība ∏ ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā; b) Apstrāde un pārstrāde, ð izņemot tikai iepakošanu šādām iepriekš apstrādātām vai neapstrādātām izejvielām ï ð cilvēku vai dzīvnieku ï pārtikas produktu vai barības ražošanai no: i) dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot √ tikai ∏ pienu) ar gatavās produkcijas ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā, ii) augu izcelsmes izejvielām ar gatavās produkcijas ražošanas jaudu, kas lielāka par 300 tonnām dienā (vidēji ceturksnī); ò jauns iii) augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām ar gatavās produkcijas ražošanas jaudu tonnās dienā, kas ir lielāka par: - 75, ja A ir vienāds vai lielāks par 10; vai - [300- (22,5 × A)] visos citos gadījumos, kur A ir dzīvnieku izcelsmes materiālu masas daļa (procentos) gatavajā izstrādājumā. Gatavā izstrādājuma masā neiekļauj iepakojumu. Šīs apakšiedaļas noteikumi neattiecas uz ražošanu, kurā vienīgā izmantotā izejviela ir piens; ê 96/61/EK (pielāgots) c) c) Piena apstrādes un pārstrādes iekārtas, kuraiās pieņem √ tikai pienu ∏ vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (vidēji gadā); 6.5. Tādas iekārtas Ddzīvnieku līķu √ vai ∏ un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanai vai pārstrādei, kurasu jauda ir lielāka par 10 tonnām dienā 6.6 Iekārtas Iintensīvai putnu un cūku audzēšanai ar vairāk nekā: a) 40000 vietām mājputniem; ò jauns a) 40 000 vietām broileriem vai 30 000 dējējvistām vai 24 000 vietām pīlēm vai 11 500 vietām tītariem, ê 96/61/EK b) 2000 vietām gaļas cūkām (virs 30 kg), vai c) 750 vietām sivēnmātēm. ò jauns Ja tajā pašā iekārtā tiek audzēti citu a) punktā neminētu sugu mājputni vai a) , b) un c) punktā neminētu sugu mājdzīvnieki, to skaita robežvērtību aprēķina pēc attiecīgajiem slāpekļa ekskrēcijas koeficientiem, ņemot vērā šos iepriekš noteiktos skaita ierobežojumus. ê 96/61/EK (pielāgots) 6.7. Tādas iekārtas Vvielu, objektu vai produktu virsmas apstrādei, izmantojot organiskos šķīdinātājus — jo īpaši apretēšanai, iespiešanai, pārklāšanai, attaukošanai, impregnēšanai, līmēšanai, apdrukāšanai, tīrīšanai vai piesūcināšanai, kuru √ organiskā šķīdinātāja ∏ jauda ir lielāka par 150 kg stundā vai lielāka par 200 tonnām gadā 6.8. Iekārtas Oogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai, izmantojot sadedzināšanu vai grafitizāciju. ò jauns 6.9. Koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 75 m3 dienā. 6.10. Centralizēta tādu notekūdeņu attīrīšana, uz kuriem neattiecas Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu[57] un kurus novada no iekārtām, uz kurām attiecas I nodaļas noteikumi. ê 96/61/EK (pielāgots) II PIELIKUMS DIREKTĪVAS 18. PANTA 2. PUNKTĀ UN 20. PANTĀ MINĒTO DIREKTĪVU SARAKSTS 1. Direktīva 87/217/EEK par vides piesārņojuma ar azbestu novēršanu un samazināšanu. 2. Direktīva 82/176/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā. 3. Direktīva 83/513/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām. 4. Direktīva 84/156/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze. 5. Direktīva 84/491/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām. 6. Direktīva 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā, kurā vēlāk izdarīti grozījumi ar Direktīvām 88/347/EEK un 90/415/EEK ar kurām groza Direktīvas 86/280/EEK II pielikumu. 7. Direktīva 89/369/EEK par jaunu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma novēršanu. 8. Direktīva 89/429/EEK par esošo sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu. 9. Direktīva 94/67/EK par bīstamo atkritumu sadedzināšanu. 10. Direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu. 11. Direktīva 88/609/EEK par noteiktu piesārņojošu vielu emisiju ierobežošanu gaisā no lielām atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/66/EK. 12. Direktīva 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē. 13. Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK. 14. Direktīva 75/439/EK par atkritumeļļu apglabāšanu. 15. Direktīva 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem ê 96/61/EK (pielāgots) II PIELIKUMS DIREKTĪVAS 18. PANTA 2. PUNKTĀ UN 20. PANTĀ MINĒTO DIREKTĪVU SARAKSTS 1. Direktīva 87/217/EEK par vides piesārņojuma ar azbestu novēršanu un samazināšanu. 2. Direktīva 82/176/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā. 3. Direktīva 83/513/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām. 4. Direktīva 84/156/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze. 5. Direktīva 84/491/EEK par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām. 6. Direktīva 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā, kurā vēlāk izdarīti grozījumi ar Direktīvām 88/347/EEK un 90/415/EEK ar kurām groza Direktīvas 86/280/EEK II pielikumu. 7. Direktīva 89/369/EEK par jaunu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma novēršanu. 8. Direktīva 89/429/EEK par esošo sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu. 9. Direktīva 94/67/EK par bīstamo atkritumu sadedzināšanu. 10. Direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu. 11. Direktīva 88/609/EEK par noteiktu piesārņojošu vielu emisiju ierobežošanu gaisā no lielām atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/66/EK. 12. Direktīva 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē. 13. Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK. 14. Direktīva 75/439/EK par atkritumeļļu apglabāšanu. 15. Direktīva 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem ê 96/61/EK (pielāgots) ð jauns IIIII PIELIKUMS Orientējošs to galveno piesārņojošo vielu saraksts, kuras jāņem vērā, ja tās attiecas uz emisijas robežvērtību noteikšanu √ Piesārņotājvielu saraksts ∏ GAISS 1. Sēra dioksīds un citi sēra savienojumi 2. Slāpekļa oksīdi un citi slāpekļa savienojumi 3. Oglekļa oksīds 4. Gaistošie organiskie savienojumi šķīdinātāji 5. Metāli un to savienojumi 6. Putekļi ð , tostarp smalkas cietās daļiņas ï 7. Azbests (suspendētas daļiņas, šķiedra) 8. Hlors un tā savienojumi 9. Fluors un tā savienojumi 10. Arsēns un tā savienojumi 11. Cianīdi 12. Vielas un preparāti, kuru kancerogēnās vai mutagēnās īpašības vai īpašības, kuras var ietekmēt reproduktīvo funkciju, darbojoties caur gaisau vidi, ir pierādītas 13. Polihlordibenzodioksīni un polihlordibenzofurāni ŪDENS 1. Halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kuras šādus savienojumus var veidot ūdens vidē 2. Fosfororganiskie savienojumi 3. Alvorganiskie savienojumi 4. Vielas un preparāti, kuru kancerogēnās vai mutagēnās īpašības vai īpašības, kuras var ietekmēt reproduktīvo funkciju, ūdens vidē vai caur to ir pierādītas 5. Stabili ogļūdeņraži un stabilas bioakumulējamas organiskas toksiskas vielas 6. Cianīdi 7. Metāli un to savienojumi 8. Arsēns un tā savienojumi 9. Biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi 10. Vielu suspensijas 11. Vielas, kuras veicina eitrofikāciju (īpaši nitrāti un fosfāti) 12. Vielas, kurām ir nelabvēlīga ietekme uz skābekļa līdzsvaru (un kuras var noteikt, izmantojot tādus parametrus kā BSP, ĶSP u.c.). ò jauns 13. Vielas, kas minētas X pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[58] ê 96/61/EK (pielāgots) IIIIV PIELIKUMS √ Kritēriji labāko pieejamo tehnisko paņēmienu noteikšanai ∏ Apsvērumi, kuri parasti vai īpašos gadījumos jāņem vērā, izvēloties 2. panta 12. punktā noteiktās labākās pieejamās metodes, ņemot vērā pasākuma iespējamās izmaksas un priekšrocības, kā arī piesardzības un profilakses principus: 1. Mazatkritumu tehnoloģiju izmantošana. 2. Mazāk kaitīgu vielu izmantošana. 3. Procesos radušos un izlietoto vielu un, attiecīgos gadījumos, arī to atkritumu reģenerācijas un pārstrādes veicināšana. 4. Līdzīgi darbības procesi, iekārtas vai metodes, kas sekmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā. 5. Tehnoloģiskie sasniegumi, izmaiņas zinātnes atziņās un atklājumos. 6. Attiecīgo emisiju īpašības, iedarbība un apjoms. 7. Termiņi Datums jaunu vai esošo iekārtu nodošanai ekspluatācijā. 8. Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai vajadzīgais laiks. 9. Procesā izmantojamo izejvielu (arī ūdens) patēriņš un īpašības, un to energoefektivitāte. 10. Nepieciešamība novērst vai samazināt līdz minimumam emisiju kopējo ietekmi uz vidi un ietekmes uz vidi risku. 11. Nepieciešamība novērst negadījumus un samazināt to nevēlamo ietekmi uz vidi. 12. Informācija, kuru publicējusi Komisija, ievērojot 16. panta 2. punktu, vai starptautiskās organizācijas. ê 2003/35/EK IVV PIELIKUMS Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā 1. Pēc iespējas agrīnākā lēmuma pieņemšanas stadijā vai, vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrību informē (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami) par šādiem jautājumiem: a) pieteikums atļaujas saņemšanai vai, attiecīgi, atļaujas atjaunināšanai vai piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar 15. 22. pantua 1. punktu, tostarp 613. panta 1. punktā uzskaitīto elementu apraksts; ò jauns b) jaunu vai atjauninātu vispārīgo saistošo noteikumu izstrāde saskaņā ar 18. pantu, tostarp ierosinātās noteikumu prasības un netehnisks kopsavilkums par juridisko un administratīvo sistēmu, kurā piemēros minētos noteikumus; ê 2003/35/EK (pielāgots) bc) attiecīgā gadījumā — to, ka lēmums jāpieņem pēc valsts vai pārrobežu mēroga ietekmes uz vidi novērtējuma vai pēc dalībvalstu apspriešanās saskaņā ar 28. 17.pantu; cd) sīkāka informācija par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt attiecīgu informāciju, un kam var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš; de) iespējamo lēmumu būtība vai — ja iespējams tikai viens lēmums — lēmuma projekts; ef) attiecīgā gadījumā — sīkākas ziņas par pieteikumu atļaujas atjaunināšanai vai atļaujas piešķiršanas nosacījumiem; fg) norāde uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku un vietu vai veidu; gh) sīkākas ziņas par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un apspriešanos, kas notikusi, ievērojot 5. punktu. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrības daļai ir pieejami: a) saskaņā ar valsts tiesību aktiem — būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar 1. punktu; b) saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai –1. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar 68. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar 1. punktu. 3. Attiecīgā sabiedrības daļa ir tiesīga pirms lēmuma pieņemšanas kompetentajai iestādei paust atsauksmes un viedokļus. 4. Pieņemot lēmumu, pienācīgi jāievēro saskaņā ar šo pielikumu notikušās apspriešanās rezultāti. 5. Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus sabiedrības informēšanai (piemēram, izsūtot informāciju pa pastu noteiktā teritorijā vai publicējot to vietējā laikrakstā) un attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai (piemēram, aicinot iedzīvotājus izteikties rakstiski vai veicot sabiedrības aptauju). Dažādajos lemšanas posmos jāparedz pieņemami termiņi, ar tiem atvēlot pietiekami daudz laika sabiedrības informēšanai un ļaujot attiecīgajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pielikumu. ê 2001/80/EK (pielāgots) è1 2006/105/EK 1. pants un B pielikuma 2. punkts è2 20. pants un II pielikums, 703. lpp. è3 20. pants un II pielikums, 703. lpp. un 20. pants un II pielikums, 704. lpp. V I PIELIKUMS √ Tehniskie noteikumi par sadedzināšanas iekārtām ∏ 1. daļa ESOŠO IEKĀRTU SO2 MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ EMISIJA UN EMISIJAS SAMAZINĀJUMA MĒRĶA VĒRTĪBAS [59][60] NOx emisija (izteikta NO2) no lielām sadedzināšanas iekārtām 1980 g. (kt) | NOx maksimāli pieļaujamā emisija (kt/gadā) | Samazinājums % no emisijas 1980. gadā | Samazinājums % no koriģētās emisijas 1980. gadā | 1 posms | 2 posms | 1 posms | 2 posms | 1 posms | 2 posms | 1993[63] | 1998 | 1993[64] | 1998 | 1993[65] | 1998 | Beļģija | 110 | 88 | 66 | -20 | -40 | -20 | -40 | è1 Bulgārija ç | è1 155 ç | è1 125 ç | è1 95 ç | è1 -19 ç | è1 -39 ç | è1 -19 ç | è1 -39 ç | è3 Čehijas Republika ç | è3 403 ç | è3 228 ç | è3 113 ç | è3 -43 ç | è3 -72 ç | è3 -43 ç | è3 -72 ç | Dānija | 124 | 121 | 81 | -3 | -35 | -10 | -40 | Vācija | 870 | 696 | 522 | -20 | -40 | -20 | -40 | è3 Igaunijaç | è3 20 ç | è3 10 ç | è3 12 ç | è3 -52 ç | è3 -40 ç | è3 -52 ç | è3 -40 ç | Grieķija | 36 | 70 | 70 | +94 | +94 | 0 | 0 | Spānija | 366 | 368 | 277 | +1 | -24 | -20 | -40 | Francija | 400 | 320 | 240 | -20 | -40 | -20 | -40 | Īrija | 28 | 50 | 50 | +79 | +79 | 0 | 0 | Itālija | 580 | 570 | 428 | -2 | -26 | -20 | -40 | è3 Kipra ç | è3 3 ç | è3 5 ç | è3 6 ç | è3 +67 ç | è3 +100 ç | è3 +67 ç | è3 +100 ç | è3 Latvija ç | è3 10 ç | è3 10 ç | è3 9 ç | è3 -4 ç | è3 -10 ç | è3 -4 ç | è3 -10 ç | è3 Lietuva ç | è3 21 ç | è3 8 ç | è3 11 ç | è3 -62 ç | è3 -48 ç | è3 -62 ç | è3 -48 ç | Luksemburga | 3 | 2,4 | 1,8 | -20 | -40 | -20 | -40 | è3 Ungārija ç | è3 68 ç | è3 33 ç | è3 34 ç | è3 -51 ç | è3 -49 ç | è3 -51 ç | è3 -49 ç | è3 Malta ç | è3 1,7 ç | è3 7 ç | è3 2,5 ç | è3 +299 ç | è3 +51 ç | è3 +299 ç | è3 +51 ç | Nīderlande | 122 | 98 | 73 | -20 | -40 | -20 | -40 | Portugāle | 23 | 59 | 64 | +157 | +178 | -8 | 0 | è3 Polija ç | è3 698 ç | è3 426 ç | è3 310 ç | è3 -39 ç | è3 -56 ç | è3 -39 ç | è3 -56 ç | è1 Rumānija ç | è1 135 ç | è1 135 ç | è1 77 ç | è1 -1 ç | è1 -43 ç | è1 -1 ç | è1 -43 ç | è3 Slovēnija ç | è3 17 ç | è3 15 ç | è3 16 ç | è3 -12 ç | è3 -6 ç | è3 -12 ç | è3 -6 ç | è3 Slovākija ç | è3 141 ç | è3 85 ç | è3 46 ç | è3 -40 ç | è3 -67 ç | è3 -40 ç | è3 -67 ç | Apvienotā karaliste | 1016 | 864 | 711 | -15 | -30 | -15 | -30 | Austrija | 19 | 15 | 11 | -20 | -40 | -20 | -40 | Somija | 81 | 65 | 48 | -20 | -40 | -20 | -40 | Zviedrija | 31 | 25 | 19 | -20 | -40 | -20 | -40 | III PIELIKUMS SO 2 Emisijas robežvērtības √ 33. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām ∏ CIETAIS KURINāMAIS A. SO2 emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 6 %), ko jaunām un esošām iekārtām attiecīgi piemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 4. panta 3. punktu ê 2001/80/EK 2. pants (pielāgots) √ 1. Jāaprēķina visas emisijas robežvērtības 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām izplūdes gāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % katliem, kuros izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem ∏. ê 2001/80/EK (pielāgots) NB: Ja iepriekšminētās emisijas robežvērtības nav iespējams ievērot kurināmā īpašību dēļ, sēra atdalīšanas pakāpei jābūt vismaz 60 % iekārtās ar nominālo ieejas siltuma jaudu līdz 100 MW, vismaz 75 % — iekārtās ar nominālo ieejas siltuma jaudu no 100 MW līdz 300 MW, un vismaz 90 % iekārtās ar nominālo ieejas siltuma jaudu, kas lielāka par 300 MW. Ja iekārtu nominālā ieejas siltuma jauda ir lielāka par 500 MW, sēra atdalīšanas pakāpe ir vismaz 94 % vai vismaz 92 % gadījumos, kad līgums par iekārtu, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai no sēra, vai kaļķa iepūšanas iekārtu uzstādīšanu ir noslēgts un attiecīgie montāžas darbi sākti līdz 2001. gada 1. janvārim. B. SO2 emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 6 %), ko jaunām iekārtām, izņemot gāzturbīnas, jāpiemēro saskaņā ar 4. panta 2. punktu: Kurināmā veids | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | Biomasa | 200 | 200 | 200 | Vispārējs gadījums. | 850 | 200[66] | 200 | NB: Ja iepriekšminētās emisijas robežvērtības nav iespējams ievērot kurināmā īpašību dēļ, SO2 emisija nepārsniedz 300 mg/Nm3 vai arī iekārtās ar nominālo ieejas siltuma jaudu, kas mazāka vai vienāda ar 300 MW, sēra atdalīšanas pakāpe ir vismaz 92 %, bet iekārtās ar nominālo ieejas siltuma jaudu virs 300 MW sēra atdalīšanas pakāpe kopā ar maksimāli pieļaujamo emisijas robežvērtību 400 mg/Nm3 ir vismaz 95 %. IV PIELIKUMS SO 2 EMISIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS ŠķIDRAIS KURINāMAIS A. SO2 emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 3 %), ko jaunām un esošām iekārtām attiecīgi piemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 4. panta 3. punktu [pic] B. SO2 emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 3 %), ko jaunām iekārtām, izņemot gāzturbīnas, piemēro saskaņā ar 4. panta 2. punktu: 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | 850 | 400 līdz 200 (lineārs kritums)[67] | 200 | Divām iekārtām Krētā un Rodā, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 250 MW un kurām atļaujas jāpiešķir līdz 2007. gada 31. decembrim, piemēro emisijas robežvērtību 1 700 mg/Nm3. ò jauns Attiecībā uz kombinētā cikla gāzes turbīnām ar papildu kurināšanu standartizēto O2 saturu drīkst noteikt kompetentā iestāde, ņemot vērā attiecīgā iekārtas īpašos parametrus. ê 2001/80/EK (pielāgots) ð jauns √ 2. SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto cieto vai šķidro kurināmo ∏ Nominālā ieejas siltuma jauda (MWth) | Akmeņogles un brūnogles | Biomasa | Kūdra | Šķidrais kurināmais | ð 50-100 ï | ð 400 ï | 200 | ð 300 ï | ð 350 ï | ð 100-300 ï | ð 250 ï | 200 | ð 300 ï | ð 250 ï | ð > 300 ï | ð 200 ï | 200 | ð 200 ï | ð 200 ï | ê 2001/80/EK 5. pants (pielāgots) Atkāpjoties no III pielikuma: (1) √Sadedzināšanas ∏ iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 400 MW un lielāka √ kuras izmanto cieto kurināmo un kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra ∏, ja tās gada laikā neekspluatē √ ilgāk par 1500 stundām ∏ (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), √ nosaka SO2 emisiju robežvērtības 800 mg/Nm3 ∏. ê 2001/80/EK (pielāgots) ð jauns V PIELIKUMS 3. SO 2 emisiju robežvērtības √ (mg/Nm3) ∏ √ katliem, kuros izmanto šķidro un gāzveida kurināmo ∏ Gāzveida kurināmais A. SO2 emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 3 %), ko jaunām un esošām iekārtām attiecīgi piemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 4. panta 3. punktu Kurināmā veids | Robežvērtības (mg/Nm3) | Gāzveida kurināmais, Kopumā vispārīgs gadījums | 35 | Sašķidrināta gāze | 5 | Gāzes ar zemu siltumietilpību, kuras iegūst no gazificējot naftas pārstrādes rūpnīcu atlikumus, koksa gāzes, domnas gāzes | 800400 | ðDomnu gāzes ar mazu siltumietilpību ï | ð 200 ï | Akmeņogļu gāze | [68] | B. SO2 emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 3 %), ko jaunām iekārtām piemēro saskaņā ar 4. panta 2. punktu: Gāzveida kurināmais, vispārīgs gadījums | 35 | Sašķidrināta gāze | 5 | Koksa gāzes ar zemu siltumietilpību | 400 | Domnu gāzes ar mazu siltumietilpību | 200 | ò jauns 4. NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto cieto un šķidro kurināmo Nominālā ieejas siltuma jauda (MWth) | Akmeņogles un brūnogles | Biomasa un kūdra | Šķidrais kurināmais | 50-100 | 300 450 — brūnogļu pulvera sadedzināšanai | 300 | 450 | 100-300 | 200 | 250 | 200 | > 300 | 200 | 200 | 150 | ê 2001/80/EK VI pielikums (pielāgots) (2)Līdz 2015. gada 31. decembrim iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir lielāka par 500 MW, ja tās no 2008. gada neekspluatē ilgāk par 2000 stundām gadā (kārtējo piecu gadu perioda vidējais rādītājs): iekārtai, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu, slāpekļa oksīdu (mērītu kā NO2) emisijas robežvērtība ir 600 mg/Nm3, Iekārtai, kas iekļauta valsts plānā saskaņā ar 4. panta 6. punktu, ieguldījumu valsts plāna īstenošanā novērtē pēc robežvērtības 600 mg/Nm3. No 2016. gada 1. janvāra šādām iekārtām, √ Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto kurināmo un kuru nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 MW, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra un ∏ kuras gada laikā neekspluatē √ vairāk nekā ∏ līdz 1500 stundasām (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs) slāpekļa oksīdu (mērītu kā NO2) √ NOx ∏ emisijas robežvērtība ir 450 mg/Nm3. √Sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 500 MW vai lielāka, kurām piešķīra atļauju pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1500 stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtības ir 450 mg/Nm3 ∏. ê 2001/80/EK (pielāgots) ð jauns VI PIELIKUMS √ 5. NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) ∏ (MĒRĪTS KĀ NO 2 ) ðun CO sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto gāziï A. NOx emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 6 % cietam kurināmajam, 3 % šķidram un gāzveida kurināmajam), ko jaunām un esošām iekārtām attiecīgi jāpiemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 4. panta 3. punktu: Kurināmā veids: | robežvērtības:[69] (mg/Nm3) | Cietais[70][71] | 50 līdz 500 MWth: | 600 | > 500 MWth: | 500 | No 2016. gada 1. janvāra | 50 līdz 500 MWth: | 600 | > 500 MWth: | 200 | Šķidrais: | 50 līdz 500 MWth: | 450 | > 500 MWth: | 400 | Gāzveida: | 50 līdz 500 MWth: | 300 | > 500 MWth: | 200 | B. NOx emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3, ko jaunām iekārtām, izņemot gāzturbīnas, piemēro saskaņā ar 4. panta 2. punktu: Cietais kurināmais (O 2 saturs 6 %). Kurināmā veids | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | Biomasa | 400 | 300 | 200 | Vispārējs gadījums. | 400 | 200[72] | 200 | Šķidrais kurināmais (O 2 saturs 3 %). 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | 400 | 200[73] | 200 | Divām iekārtām Krētā un Rodā, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 250 MW un kurām atļaujas jāpiešķir līdz 2007. gada 31. decembrim, piemēro emisijas robežvērtību 400 mg/Nm3. Gāzveida kurināmais (O 2 saturs 3 %). 50 līdz 300 MWth | > 300 MWth | Dabasgāze (1. piezīme) | 150 | 100 | Pārējās gāzes | 200 | 200 | Gāzturbīnas. NOx emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 15 %), ko atsevišķām gāzturbīnām piemēro saskaņā ar 4. panta 2. punktu (robežvērtības attiecas tikai uz slodzi virs 70 %): > 50 MWth (ieejas siltuma jauda ar ISO nosacījumiem) | Dabasgāze (1. piezīme) | 50 (2. piezīme) | Šķidrais kurināmais (3. piezīme) | 120 | Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) | 120 | ð NOx ï | ð CO ï | ð Ar gāzi kurināmi katli ï | ð 100 ï | ð 100 ï | ðGāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto dabasgāzi(1) ï | Ö 50(2)(3) Õ | ð 100 ï | ð Gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto dabasgāzi(4) ï | ð 90 ï | ð 100 ï | ð Gāzes dzinēji ï | ð 100 ï | ð 100 ï | Piezīmes: 1) Dabasgāze dabā ir sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. 2. piezīme. 2) 75 mg/Nm3 šādos gadījumos, kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem: i) gāzturbīnām, kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās, kuru kopējais lietderības koeficients ir virs 75 %, ii) gāzturbīnām, kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās, kuru gada vidējais elektriskās lietderības koeficients ir virs 55 %, iii) gāzturbīnām mehāniskajām piedziņām. 3) Viencikla gāzturbīnām, kas neatbilst √ nevienai 2) piezīmē minētajai ∏ nevienam no iepriekšminētajām kategorijaiām, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 %, ko nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem, √ NOx ∏ emisijas robežvērtība ir 50x*η/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients √ , darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem, ∏ (un darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem). 3. piezīme. (4) √Šī emisijas robežvērtība attiecas uz gāzturbīnām, kurās ∏ par šķidro kurināmo Ö izmanto Õ darbina ar vieglosajiem un vidējosiem destilātusiem √ Gāzturbīnām ∏ ð tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām ï √ NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā ietvertajā tabulā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %. ∏ √ Šajā punktā norādītās emisiju ∏ Šīs robežvērtības neattiecas gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās, un kuras darbina mazāk par 500 stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem katru gadu kompetentajai iestādei jāiesniedz dokuments, kurā reģistrēts to √ jāreģistrē ∏ ekspluatācijas ilgums šādā nolūkā. ò jauns 6. Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto cieto un šķidro kurināmo Nominālā ieejas siltuma jauda (MWth) | Akmeņogles un brūnogles | Biomasa un kūdra | Šķidrais kurināmais | 50-100 | 30 | 30 | 30 | 100-300 | 25 | 20 | 25 | > 300 | 20 | 20 | 20 | ê 2001/80/EK (pielāgots) VII PIELIKUMS EMISIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS PUTEKĻIEM A. Putekļu emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 (O2 saturs 6 % cietajam kurināmajam, 3 % šķidrajam un gāzveida kurināmajam), ko jaunām un esošām iekārtām attiecīgi jāpiemēro saskaņā ar 4. panta 1. punktu un 4. panta 3. punktu: Kurināmā veids | Nominālā ieejas siltuma jauda (MW) | Emisijas robežvērtība (mg/Nm3) | Cietais | ≥ 500 < 500 | 50[74] 100 | Šķidrais[75] | visām iekārtām | 50 | Gāzveida | visām iekārtām | 5 parasti 10 domnas gāzei 50 citur izmantojamām tēraudrūpniecības gāzēm | B. Putekļu emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3, ko jaunām iekārtām, izņemot gāzturbīnas, jāpiemēro saskaņā ar 4. panta 2. punktu: Cietais kurināmais (O 2 saturs 6 %). 50 līdz 100 MWth | > 100 MWth | 50 | 30 | Šķidrais kurināmais (O 2 saturs 3 %). 50 līdz 100 MWth | > 100 MWth | 50 | 30 | Divām iekārtām Krētā un Rodā, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 250 MW un kurām atļaujas jāpiešķir līdz 2007. gada 31. decembrim, piemēro emisijas robežvērtību 50 mg/Nm3. √ 7. Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto ∏ gāzveida kurināmo Parasti √ Kopumā ∏ | 5 | Domnu gāzei | 10 | Citur izmantojamāsm tēraudrūpniecības gāzesēm | 30 | √ 2. daļa ∏ √ Emisijas robežvērtības 33. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām ∏ ê 2001/80/EK 2. pants (pielāgots) √ 1. Jāaprēķina visas emisijas robežvērtības 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām izplūdes gāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % katliem, kuros izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem ∏. ò jauns Attiecībā uz kombinētā cikla gāzes turbīnām ar papildu kurināšanu standartizēto O2 saturu drīkst noteikt kompetentā iestāde, ņemot vērā attiecīgā iekārtas īpašos parametrus. ê 2001/80/EK III&IV pielikums (pielāgots) ð jauns √ 2. SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto cieto vai šķidro kurināmo ∏ Nominālā ieejas siltuma jauda (MWth) | Akmeņogles un brūnogles | Biomasa | Kūdra | Šķidrais kurināmais | ð 50-100 ï | ð 400ï | 200 | ð 300 ï | ð 350 ï | ð 100-300 ï | ð 200 ï | 200 | ð 300 250 dedzināšanai verdošā slānī ï | ð 200 ï | ð > 300 ï | ð 150 200 dedzināšanai cirkulējošā vai spiedienam pakļautā verdošā slānī ï | ð 150 ï | ð 150 200 dedzināšanai verdošā slānī ï | ð 150 ï | ê 2001/80/EK V pielikums (pielāgots) √ 3. SO2 emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 katliem, kuros izmanto šķirdo un gāzveida kurināmo. ∏ (O2 saturs 3 %), ko jaunām iekārtām piemēro saskaņā ar 4. panta 2. punktu: Gāzveida kurināmais √ Kopumā ∏ | 35 | Sašķidrināta gāze | 5 | Koksa gāzes ar zemu siltumietilpību | 400 | Domnu gāzes ar zemu siltumietilpību | 200 | ê 2001/80/EK VI pielikuma B. punkts (pielāgots) ð jauns ð 4. NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto cieto vai šķidro kurināmo ï ðNominālā ieejas siltuma jauda (MWth) ï | ðAkmeņogles un brūnogles ï | ðBiomasa un kūdra ï | ð Šķidrais kurināmais ï | ð 50-100 ï | ð 300 ï √ 450 — brūnogļu pulvera sadedzināšanai ∏ | ð 250 ï | ð 300 ï | ð 100-300 ï | ð 200 ï | ð 200 ï | ð 150 ï | ð > 300 ï | ð 150 200 — brūnogļu pulvera sadedzināšanai ï | ð 150 ï | ð 100 ï | ð 5. NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) un CO ar gāzi darbināmām sadedzināšanas iekārtām ï ð NOx ï | ð CO ï | ð Ar gāzi kurināmi katli ï | ð 100 ï | ð 100 ï | ðGāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas)(1) ï | ð 50(2) ï | ð 100 ï | ð Gāzes dzinēji ï | ð 75 ï | ð 100 ï | ê 2001/80/EKVI pielikums (pielāgots) ð jauns Piezīmes √ 1) Gāzturbīnām, kuras par šķidro kurināmo izmanto vieglos un vidējos destilātus, piemēro arī šajā punktā noteiktās NOx un CO emisiju robežvērtības. ∏ √ 2) Viencikla gāzturbīnām, kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35%, ko nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem, NOx emisijas robežvērtība ir 50x*η/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem. ∏ √ Gāzturbīnām ∏, ð tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām ï √ NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %. ∏ √ Šajā punktā noteiktās emisiju ∏ Šīs robežvērtības neattiecas gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās, un kuras darbina mazāk par 500 stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem katru gadu kompetentajai iestādei jāiesniedz dokuments, kurā reģistrēts to √ jāreģistrē ∏ ekspluatācijas ilgums šādā nolūkā. ê 2001/80/EK VII pielikums (pielāgots) √ 6. Emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto šķidro un gāzveida kurināmo ∏ ò jauns Nominālā ieejas siltuma jauda (MWth) | 50- 300 | 20 | > 300 | 10 20 biomasai un kūdrai | ê 2001/80/EK VII pielikums (pielāgots) √ 7. Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) katliem, kuros izmanto gāzveida kurināmo ∏ Parasti √ Kopumā ∏ | 5 | Domnu gāzei | 10 | Citur izmantojamāsm tēraudrūpniecības gāzesēm | 30 | ê 2001/80/EK (pielāgots) VIII PIELIKUMS 3. daļa √ Emisiju monitorings ∏ EMISIJAS MĒRĪŠANAS METODES A. PROCEDūRAS, KAS PAREDZēTAS, LAI MēRīTU UN NOVēRTēTU EMISIJU NO SADEDZINāšANAS IEKāRTāM. 1. Līdz 2004. gada 27. novembrim. Nepārtrauktus SO2, putekļu un NOx koncentrācijas mērījumus izdara jaunās iekārtās, kurām atļauja piešķirta saskaņā ar 4. panta 1. punktu un kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir lielāka par 300 MW. Tomēr SO2 un putekļu monitoringam var izmantot atsevišķus mērījumus vai citas piemērotas noteikšanas procedūras gadījumos, kad ar šādiem mērījumiem vai procedūrām, kuras kompetentajām iestādēm jāpārbauda un jāapstiprina, var noteikt koncentrāciju. Tām jaunajām iekārtām, kurām atļauja piešķirta saskaņā ar 4. panta 1. punktu un uz kurām neattiecas pirmā daļa, kompetentās iestādes var pieprasīt veikt nepārtrauktus šo trīs piesārņojošo vielu mērījumus gadījumos, kad to uzskata par nepieciešamu. Ja nepārtraukti mērījumi nav jāveic, lai novērtētu iepriekšminēto vielu daudzumu emisijā, regulāri veic kompetento iestāžu apstiprinātos atsevišķos mērījumus vai citas piemērotas noteikšanas procedūras. 2. Sākot no 2002. gada 27. novembra un neskarot 18. panta 2. punktu. 1. Kompetentās iestādes prasa veikt nepārtrauktus √ Jāveic nepārtraukti ∏ SO2, NOx un putekļu koncentrācijas mērījumius visu to sadedzināšanas iekārtu √ izplūdes ∏ dūmgāzēs, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 100 MW vai lielāka. ò jauns Jāveic nepārtraukti CO koncentrācijas mērījumi tādu sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzēs, kuras izmanto gāzveida kurināmo un kuru kopējā nominālā ieejas siltuma jauda ir 20 MW un vairāk. ê 2001/80/EK (pielāgots) ð jauns 2. Atkāpjoties no pirmās daļas noteikumiem, nepārtraukti mērījumi var nebūt nepieciešami √ Kompetentā iestāde drīkst izlemt nepieprasīt veikt 1. punktā minētos nepārtrauktos mērījumus ∏ šādos gadījumos: a) sadedzināšanas iekārtām, kuru darba mūžs ir īsāks par 10 000 darba stundām, b) SO2 un putekļu mērījumi no √ sadedzināšanas iekārtām ∏ katlumājām, kuras kurina ar dabasgāzi, un no gāzturbīnām, kuras darbina ar dabasgāzi, c) SO2 mērījumi no gāzturbīnām vai katlumājām, √ sadedzināšanas iekārtām, ∏ kurās izmanto mazutu ar zināmu sēra saturu gadījumos, kad tās nav aprīkotas ar √ izplūdes gāzu ∏ attīrīšanas iekārtām no sēra atdalīšanas iekārtām, d) SO2 mērījumi √ sadedzināšanas iekārtās ∏ katlumājās, kurās dedzina biomasu, ja operators var pierādīt, ka SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisijas robežvērtības. 3. Ja neprasa veikt nepārtrauktus mērījumus, atsevišķi ð SO2, NOx, putekļu, un — ar gāzi kurināmām iekārtām — arī CO ï mērījumi jāveic vismaz ik pēc sešiem mēnešiem. ò jauns 4. Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisiju mērījumus viec vismaz vienu reizi gadā. ê 2001/80/EK (pielāgots) ð jauns 5. Lai novērtētu √ SO2 un NOx emisijas ∏ minēto piesārņojošo vielu daudzumu emisijā, kā alternatīvu √ 3. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem ∏ var izmantot piemērotas noteikšanas √ citas ∏ procedūras, kuras kompetentajām iestādēm jāpārbauda un jāapstiprina √ kompetentajai iestādei ∏. Šādām procedūrām jāzimanto CEN standarti, vai Jja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. 3. Uz iekārtām, kurās jāievēro 5. panta 2. punktā noteiktā sēra atdalīšanas pakāpe un III pielikuma noteikumi, attiecas tās prasības par SO2 emisijas mērījumiem, kas noteiktas šā panta 2. punktā. Bez tam regulāri jāpārrauga sadedzināšanas iekārtās izmantojamā kurināmā sēra saturs. 64. Kompetentās iestādes jāinformē par būtiskām izmaiņām lietotajā kurināmā veidā vai iekārtas ekspluatācijas režīmā. √ Kompetentā iestāde ∏ Tās izlemj, vai 1. līdz 4. 2. punktā noteiktās prasības attiecībā uz monitoringu arī šādā gadījumā ir atbilstošas, vai arī tām vajadzīga pielāgošana. 75. Nepārtrauktajos mērījumos, kurus veic saskaņā ar 1.2. punktu, ietilpst arī attiecīgie procesa darbības parametri: √ izplūdes gāzu ∏ skābekļa saturas, temperatūras, spiedienas un ūdens tvaika saturas √ mērījumi ∏. Ūdens tvaika saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad √ izplūdes ∏ dūmgāzu paraugus pirms emisijas analīzes žāvē. 8. Attiecīgo √ piesārņotājvielu ∏ piesārņojošo vielu reprezentatīvus mērījumus, t.i., paraugu ņemšanu un analīzi, procesa parametru mērījumus, √ automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana ∏ un mērījumu standartmetodes √ minēto ∏ automātisko mērīšanas sistēmu kalibrēšanai izpilda saskaņā ar CEN standartiem, tiklīdz tie ir pieejami. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. Nepārtraukto √ Automātiskās ∏ mērījumu sistēmas pārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm. ê 2001/80/EK 13. pants (pielāgots) 13. pants Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Ooperatorams savlaicīgi jāinformē to kompetentās iestādes par nepārtraukto mērījumu rezultātiem, √ automātisko ∏ mērīšanas ierīču pārbaužudēm √ rezultātiem ∏ atsevišķiem mērījumiem un visiem citiem mērījumiem, kas veikti, lai novērtētu atbilstību šīs direktīvas prasībām. ê 2001/80/EK (pielāgots) ð jauns 96. Emisiju Ö dienas robežvērtībām ∏ atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu: ðOglekļa oksīds ï | ð 10% ï | Sēra dioksīds | 20% | Slāpekļa oksīdiem: | 20% | Putekļi | 30% | 10. ApstiprinātāsValidētās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka pēc izmērītām apstiprinātām validētām stundas vidējām vērtībām, no kurām atņem iepriekš norādītā 9. punktā norādītā ticamības intervāla vērtību. 11. Neņem vērā dienas, kurās vairāk nekā trīs stundas vidējās vērtības nav ticamas nepārtraukto √ automātisko ∏ mērījumu mērsistēmas nepareizas darbības vai tehnisko apkopju un kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā šādu iemeslu dēļ vairāk nekā desmit dienu mērījumu rezultāti nav vērā ņemami, kompetentās iestādes prasa, lai operatori veic atbilstīgus pasākumus nepārtrauktā monitoringa √ automātisko mērījumu ∏ sistēmas drošuma uzlabošanai. B. SADEDZINāšANAS IEKāRTU GADA KOPēJāS EMISIJAS NOTEIKšANA. Līdz 2003. gadam un 2003. gada laikā kompetentās iestādes saņem datus par gada kopējo SO2 un NOx emisiju no jaunām sadedzināšanas iekārtām. Ja veic nepārtrauktu monitoringu, sadedzināšanas iekārtu operatori atsevišķi summē katru dienu emitēto piesārņojošo vielu, ko nosaka pēc dūmgāzu tilpuma plūsmas ātruma. Ja nepārtrauktu monitoringu neveic, atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām operatori gada kopējo emisiju nosaka saskaņā ar A.1 punktu. Dalībvalstis paziņo Komisijai datus par gada kopējo SO2 un NOx emisiju no jaunām sadedzināšanas iekārtām kopā ar paziņojumu, kas saskaņā ar C.3 punktu jāiesniedz par gada kopējo emisiju no esošajām iekārtām. Sākot no 2004. gada un pēc tam par katru nākamo gadu, dalībvalstis sagatavo valsts mēroga pārskatu par SO2, NOx un putekļu emisiju no visām sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka. Kompetentā iestāde par katru iekārtu, kas konkrētajā vietā darbojas viena operatora kontrolē, iegūst šādus datus: SO2, NOx un putekļu (cieto daļiņu kopējā satura veidā) gada kopējā emisija, pēc neto sadegšanas siltuma noteiktais gada kopējais ieejošās enerģijas patēriņš, ko norāda atsevišķi pa šādiem pieciem kurināmā veidiem: biomasa, pārējais cietais kurināmais, šķidrais kurināmais, dabasgāze, citas gāzes. Ar šā valsts mēroga pārskata kopsavilkumu, kurā atsevišķi norāda emisiju no naftas pārstrādes rūpnīcām, reizi trīs gados iepazīstina Komisiju divpadsmit mēnešu laikā pēc attiecīgā trīs gadu perioda beigām. Gada datus par atsevišķām iekārtām Komisija saņem pēc pieprasījuma. Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc valstu pārskatu saņemšanas sniedz dalībvalstīm valstu pārskatu salīdzinājuma un novērtējuma kopsavilkumu. No 2008. gada 1. janvāra dalībvalstis ik pēc gada iesniedz Komisijai ziņojumu par esošajām iekārtām, par kurām paziņots, ka uz tām attiecas 4. panta 4. punkts, kopā ar dokumentu, kurā reģistrēts izlietotais un neizlietotais ekspluatācijas laiks līdz iekārtas izmantošanas termiņa beigām. C. Gada kopējās emisijas noteikšana esošajām iekārtām līdz 2003. gadam ieskaitot. 1. Dalībvalstis, sākot ar 1990. gadu un par katru nākamo gadu līdz 2003. gadam ieskaitot, sastāda pilnīgu valsts mēroga pārskatu par emisiju no esošajām iekārtām, ietverot datus par SO2 un NOx: atsevišķi par katru iekārtu iekārtām virs 300 MWth un par katru naftas pārstrādes rūpnīcu, kopā par visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šī direktīva. 2. Šo valsts mēroga pārskatu sastādīšanai izmantotā metodoloģija ir saskaņā ar metodoloģiju, kas izmantota, lai noteiktu SO2 un NOx emisiju no sadedzināšanas iekārtām 1980. gadā. 3. Šo pārskatu rezultātus apkopotā veidā paziņo Komisijai deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgā gada beigām. Metodoloģiju, kas izmantota, lai sagatavotu šādus valsts mēroga emisijas pārskatus, un sīkāku pamatinformāciju dara pieejamu Komisijai pēc tās pieprasījuma. 4. Šīs direktīvas efektīvai ieviešanai Komisija organizē sistemātisku šādu valsts mēroga pārskatu salīdzināšanu un vajadzības gadījumā iesniedz Padomei priekšlikumus, kuru mērķis ir saskaņot valsts mēroga emisijas pārskatos izmantotās metodoloģijas. ê 2001/80/EK 14. pants (pielāgots) è1 Labojums, OV L 319, 23.11.2002., 30. lpp. ð jauns 4. daļa √ Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtējums ∏ 14. pants 1. Veicot nepārtrauktus mērījumus, uzskata, ka III līdz VII pielikuma A daļā noteiktas emisijas robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā: a) mērījumu vidējās vērtības nevienā kalendārajā mēnesī nepārsniedz emisijas robežvērtības; un b) attiecībā uz: i) sēra dioksīdu un putekļiem: 97 % visu 48 stundu vidējo vērtību nepārsniedz 110 % no attiecīgajām emisijas robežvērtībām; ii) slāpekļa oksīdiem: 95 % visu 48 stundu vidējo vērtību nepārsniedz 110 % no emisijas robežvērtībām. Neņem vērā 7. pantā minētos periodus, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus. 2. Gadījumos, kad vajadzīgi tikai atsevišķi mērījumi vai attiecīgas procedūras, uzskata, ka III līdz VII pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības ir ievērotas, ja visu to secīgi veikto mērījumu vai citu procedūru rezultāti, kas noteikti un pieņemti saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātajiem noteikumiem, nepārsniedz emisijas robežvērtības. è1 3. Gadījumos, kas minēti 5. panta 2. punktā ç, uzskata, ka prasības attiecībā uz sēra atdalīšanas pakāpi ir ievērotas, ja pēc to mērījumu rezultātu izvērtēšanas, kas veikti saskaņā ar VIII pielikuma A.3 punktu, konstatēts, ka visi kalendārā mēneša vidējās vērtības vai kārtējā mēneša vidējās vērtības sasniedz noteikto sēra atdalīšanas pakāpi. Neņem vērā 7. pantā minētos periodus, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus. 4. Jaunām iekārtām, kurām atļauja piešķirta saskaņā ar 4. panta 2. punktu, uzskata, ka emisijas robežvērtības darbības stundām kalendārajā gadā ir ievērotas, ja: a) neviena apstiprinātā dienas vidējā vērtība nepārsniedz attiecīgos skaitļus, kas noteikti III līdz VII pielikuma B daļā, un b) 95 % apstiprināto stundas vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajiem skaitļiem, kas noteikti III līdz VII pielikuma B daļā. “Apstiprinātās vidējās vērtības” nosaka saskaņā ar VIII pielikuma A.6 punktu. Neņem vērā 7. pantā minētos periodus, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus. ò jauns 1. Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi: a) nevienas ikmēneša validētās vidējās vērtības nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības; b) nevienas dienas vidējās vērtības nepārsniedz 110 % no 1. un 2. daļā minētās attiecīgās emisiju robežvērtības; c) sadedzināšanas iekārtām, kurās ietilpst tikai katli ar nominālo ieejas siltuma jaudu zem 50 MW, neviena validētā dienas vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no attiecīgajām 1. un 2. daļā norādītajām emisiju robežvērtībām. c) 95 % validēto stundas vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā. Validētās vidējās vērtības nosaka saskaņā ar 3. daļas 10. punktu. Lai aprēķinātu vidējās emisiju robežvērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas laikposmos, kuri minēti 33. panta 4. un 5. punktā un 34. pantā, kā arī iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas un pārtraukšanas periodos. 2. Gadījumos, kad nav vajadzīgs veikt nepārtrauktus mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisijas robežvērtības ir ievērotas, ja visu to secīgi veikto mērījumu vai citu procedūru rezultāti, kas noteikti un pieņemti saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātajiem noteikumiem, nepārsniedz emisiju robežvērtības. ê 2000/76/EK 3. pants (pielāgots) è1 Labojums, OV L 145, 31.5.2001., 52. lpp. (neattiecas uz tekstu latviešu valodā) VI PIELIKUMS √ Tehniski noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām ∏ 1. daļa Definīcijas Šajā direktīvā √ pielikumā izmanto šādas definīcijas ∏: 6. è1 a) “esoša √ atkritumu ∏ sadedzināšanas √ iekārta” ∏ vai līdzsadedzināšanas iekārta” nozīmē ç √ vienu no šādām atkritumu ∏ sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām: ia) kas darbojas un kurai saņemta atļauja saskaņā ar √ piemērojamajiem ∏ pastāvošajiem Kopienas tiesību aktiem pirms 2002. gada 28. decembra, vai iib) kas ir pilnvarota vai reģistrēta sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai un kurai ir atļauja, kas saskaņā ar √ piemērojamajiem ∏ pastāvošajiem Kopienas tiesību aktiem izdota pirms 2002. gada 28. decembra, ar nosacījumu, ka tāo √ nodota ∏ nodod ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 28. decembrī, vai iiic) kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem iesniegusi pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 28. decembra, ar nosacījumu, ka tāo √ nodota ∏ nodod ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004. gada 28. decembrī; ò jauns b) „jauna atkritumu sadedzināšanas iekārta” nozīmē jebkuru atkritumu sadedzināšanas iekārtu, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts. ê 2000/76/EK (pielāgots) I PIELIKUMS 2. daļa Dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskuma ekvivalences koeficienti Dioksīnu un furānu kopējās koncentrācijas (TE) noteikšanai, pirms šādu dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu masas koncentrācijas summēšanas, tās reizina ar turpmāk norādītajiem koeficientiem: Toksiskuma ekvivalences koeficients | 2,3,7,8 — Tetrahlordibenzodioksīns (TCDD) | 1 | 1,2,3,7,8 — Pentahlordibenzodioksīns (PeCDD) | 0,5 | 1,2,3,4,7,8 — Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD) | 0,1 | 1,2,3,6,7,8 — Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD) | 0,1 | 1,2,3,7,8,9 — Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD) | 0,1 | 1,2,3,4,6,7,8 — Heptahlordibenzodioksīns (HpCDD) | 0,01 | Oktahlordibenzodioksīns (OCDD) | 0,001 | 2,3,7,8 — Tetrahlordibenzofurāns (TCDF) | 0,1 | 2,3,4,7,8 — Pentahlordibenzofurāns (PeCDF) | 0,5 | 1,2,3,7,8 — Pentahlordibenzofurāns (PeCDF) | 0,05 | 1,2,3,4,7,8 — Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) | 0,1 | 1,2,3,6,7,8 — Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) | 0,1 | 1,2,3,7,8,9 — Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) | 0,1 | 2,3,4,6,7,8 — Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) | 0,1 | 1,2,3,4,6,7,8 — Heptahlordibenzofurāns (HpCDF) | 0,01 | 1,2,3,4,7,8,9 — Heptahlordibenzofurāns (HpCDF) | 0,01 | Oktahlordibenzofurāns (OCDF) | 0,001 | 3. daļa V PIELIKUMS √ Atkritumu sadedzināšanas iekārtu emisiju robežvērtības emisijām gaisā ∏ ê 2000/76/EK 11. pants (pielāgots) 18. Emisiju robežvērtību ievērošanas pārbaudei veikto mērījumu rezultātus standartizē pēc VI pielikumā dotās formulas, ievērojot šādus apstākļus un skābekļa koncentrāciju √ Visas emisiju robežvērtības aprēķina ∏ (a) sausām izplūdes √ gāzēm pēc ūdens tvaika satura korekcijas ∏ √ 273,15 K ∏ 273 K temperatūrā, spiediena 101,3 kPa ar 11 % skābekļa saturu;. b) Direktīvā 75/439/EEK definēto izlietoto atkritumeļļu sadedzināšanas dūmgāzes ir sausas, to temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, ar 3 % skābekļa saturu; √ Tās standartizē ar 11 % skābekļa saturu izplūdes gāzēs, izņemot gadījumus, kad sadedzina Direktīvas 20../../EK 3. punkta h) apakšpunktā minēto atkritumu minerāleļļu, kad tās standartizē ar 3 % skābekļa saturu, kā arī gadījumos, kas minēti 5. daļas 2.7 punktā. ∏ ê 2000/76/EK (pielāgots) Diennakts vidējās √ emisijas robežvērtības šādām piesārņotājvielām (mg/Nm³) ∏ vērtības Putekļi | 10 mg/m³ | Gāzveida un viegli gaistošas organiskās vielas, izteiktas kā kopējais organiskais ogleklis √ (TOC) ∏ | 10 mg/m³ | Hlorūdeņradis (HCl) | 10 mg/m³ | Fluorūdeņradis (HF) | 1 mg/m³ | Sēra dioksīds (SO2) | 50 mg/m³ | Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti √ NO2 ∏ kā slāpekļa dioksīds esošajām √ atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu virs sešām tonnām atkritumu stundā vai jaunām √ atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtām | 200 mg/m³[76] | Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti √ NO2 ∏ kā slāpekļa dioksīds esošajām √ atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu 6 tonnas atkritumu stundā vai zemāku | 400 mg/m³[77] | Kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus attiecībā uz NOx emisiju robežvērtībām esošajām sadedzināšanas iekārtām: - kuru nominālā jauda ir sešas tonnas atkritumu stundā, ar nosacījumu, ka atļaujā paredzētās diennakts vidējās vērtības līdz 2008. gada 1. janvārim nepārsniedz 500 mg/m3, - kuru nominālā jauda ir lielāka par sešām tonnām, bet nepārsniedz 16 tonnas atkritumu stundā, ar nosacījumu, ka atļaujā paredzētās diennakts vidējās vērtības līdz 2010. gada 1. janvārim nepārsniedz 400 mg/m3, - kuru nominālā jauda ir lielāka par 16 tonnām, bet mazāka par 25 tonnām atkritumu stundā, ar nosacījumu, ka atļaujā paredzētās diennakts vidējās vērtības līdz 2008. gada 1. janvārim nepārsniedz 400 mg/m3. Līdz 2008. gada 1. janvārim kompetentā iestāde esošajām sadedzināšanas iekārtām var noteikt atbrīvojumus attiecībā uz putekļu emisiju robežvērtībām ar nosacījumu, ka atļaujā paredzētās diennakts vidējās vērtības nepārsniedz 20 mg/m3. Pusstundas vidējās √ emisijas robežvērtības šādām piesārņotājvielām (mg/Nm³) ∏ (100 %) A | (97 %) B | Putekļi | 30 mg/m³ | 10 mg/m³ | Gāzveida un viegli gaistošas organiskās vielas, izteiktas kā kopējais organiskais ogleklis √ (TOC) ∏ | 20 mg/m³ | 10 mg/m³ | Hlorūdeņradis (HCl) | 60 mg/m³ | 10 mg/m³ | Fluorūdeņradis (HF) | 4 mg/m³ | 2 mg/m³ | Sēra dioksīds (SO2) | 200 mg/m³ | 50 mg/m³ | Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti √ NO2 ∏ kā slāpekļa dioksīds esošajām √ atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu virs sešām tonnām atkritumu stundā vai jaunām √ atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtām | 400 mg/m³[78] | 200 mg/m³[79] | Līdz 2010. gada 1. janvārim kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus attiecībā uz NOx esošajām sadedzināšanas iekārtām, kuru jauda ir starp 6 un 16 tonnām atkritumu stundā, ar nosacījumu, ka pusstundas vidējās vērtība A ailei nepārsniedz 600 mg/m3, bet B ailei - 400 mg/m3. 1.3(c) Visas Vvidējās √ šādu smago metālu emisiju robežvērtības (mg/Nm³) ∏ vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām: Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd) | kopā 0,05 mg/m³ | kopā 0,1 mg/m3[80] | Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl) | Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg) | 0,05 mg/m³ | 0,1 mg/m3[81] | Antimons un tā savienojumi, izteikti kā antimons (Sb) | kopā 0,5 mg/m³ | kopā 1 mg/m3[82] | Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As) | Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb) | Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr) | Kobalts un tā savienojumi, izteikti kā kobalts (Co) | Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu) | Mangāns un tā savienojumi, izteikti kā mangāns (Mn) | Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni) | Vanādijs un tā savienojumi, izteikti kā vanādijs (V) | Šīs vidējās vērtības attiecas arī uz attiecīgo smago metālu un to savienojumu emisijām gāzu vai tvaiku veidā. 1,4(d) Vidējās √ dioksīnu un furānu emisiju robežvērtības (ng/Nm³) ∏ vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 6 stundām līdz 8 stundām. Dioksīnu un furānu emisiju robežvērtība attiecas uz dioksīnu un furānu kopējo koncentrāciju, ko pēc toksiskuma ekvivalences principa aprēķina saskaņā ar 2. daļu I pielikumu. Dioksīni un furāni | 0,1 ng/m³ | 1.5(e) √ Izplūdes ∏ Dūmgāzēs nedrīkst būt pārsniegtas šādas oglekļa oksīda (CO) emisiju robežvērtības √ (mg/Nm³) ∏ (ieskaitot iekārtu palaišanas un apturēšanas periodus): a) 50 mg/m3 dūmgāzu, kas noteiktas kā diennakts vidējā vērtība, b) 100 mg/m3 dūmgāzu visos mērījumos, kas kuros noteikta kā nosaka pusstundas vidējās vērtības visos 24 stundu periodos,. c) 150 mg/m3 dūmgāzu vismaz 95 % visu mērījumu, kas kuros noteikta kā nosaka 10 minūšu vidējās vērtības, vai 100 mg/m3 dūmgāzu visos mērījumos, kuros nosaka pusstundas vidējās vērtības visos 24 stundu periodos. Kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus √ no šajā punktā noteiktajām emisiju robežvērtībām atkritumu ∏ sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto verdošā slāņa tehnoloģiju, ar nosacījumu, ka atļaujā stundas vidējās vērtības veidā noteiktā oglekļa emisiju robežvērtība nepārsniedz 100 mg/m3 √ mg/Nm3 ∏. ê 2000/76/EK 13. pants (pielāgots) √ 2. Emisiju robežvērtības 41. panta 5. punktā un 42. pantā aprakstītajos apstākļos. ∏ 4. √ Atkritumu ∏ sSadedzināšanas iekārtas kopējāais putekļu √ koncentrācija ∏ saturs emisijās gaisā nekādā gadījumā nepārsniedz 150 mg/m3√ mg/Nm3 ∏, kas izteiktas kā pusstundas vidējā vērtība.; turklāt Nnedrīkst pārsniegt √ 1.2 punktā un 1.5 punkta b) apakšpunktā noteiktās ∏ CO un kopējā organiskā oglekļa (TOC) emisiju robežvērtības gaisā. Ievēro visus pārējos 6. pantā minētos nosacījumus. ê 2000/76/EK (pielāgots) ð jauns (f) 3. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā pielikumā noteiktos atbrīvojumus. 4. daļa II PIELIKUMS Emisiju robežvērtību gaisā noteikšana atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām 1. Gadījumos, kad šās daļas pielikuma tabulā nav noteikta konkrēta kopējā emisiju robežvērtība "C", jāizmanto šāda formula (jaukšanas likums). Katras attiecīgās √ piesārņotājvielas ∏ vielas un √ CO ∏ oglekļa oksīda emisiju robežvērtību √ izplūdes ∏ dūmgāzēs, kas rodas, dedzinot atkritumus līdzsadedzināšanas iekārtās, aprēķina šādi: Ö [pic] Õ Vwaste | : | atkritumu sadedzināšanā radušos √ izplūdes gāzu ∏ dūmgāzu tilpums, ko nosaka pēc atļaujā norādītajiem atkritumiem ar zemāko siltumspēju un standartizē pēc šajā direktīvā dotajiem nosacījumiem. Ja siltumenerģijas daudzums, kas rodas, sadedzinot bīstamos atkritumus, nepārsniedz 10 % no kopējā iekārtā iegūtā siltumenerģijas daudzuma, Vwaste jāaprēķina pēc (nosacītā) atkritumu daudzuma, ko sadedzinot, iegūtu 10 % siltumenerģijas no kopēja fiksēta siltuma daudzuma. | Cwaste | : | attiecīgajām piesārņotājvielām un oglekļa dioksīdam 3. daļā V pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. | Vproc | : | dūmgāzu √ izplūdes gāzu ∏ tilpums, kas rodas iekārtas procesā, ieskaitot atļaujā parasti izmantojamā kurināmā (izņemot atkritumus) sadedzināšanu, ko nosaka pēc skābekļa satura, pie kura emisijas jāstandartizē saskaņā ar Kopienas vai valsts √ tiesību aktiem ∏ noteikumiem. Ja nav √ tiesību aktu ∏ noteikumu par šāda veida iekārtām, jāizmanto faktiskais skābekļa saturs √ izplūdes ∏ dūmgāzēs, tās neatšķaidot ar procesam nevajadzīgu gaisa daudzumu. Standartizācija citos apstākļos noteikta šajā direktīvā. | Cproc | : | emisiju robežvērtības, kas konkrētām ražošanas nozarēm noteiktas √ šajā daļā ∏ šā pielikuma tabulās, vai gadījumos, ja šādu √ vērtību ∏ tabulu nav, attiecīgo piesārņotājvielu vai oglekļa oksīda emisiju robežvērtības √ izplūdes ∏ dūmgāzēs no √ darbībām ∏ iekārtām, kas atbilst normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, sadedzinot parasto atļauto kurināmo (izņemot atkritumus). Ja šādu pasākumu nav, izmanto atļaujā noteiktās emisiju robežvērtības. Ja šādu robežvērtību nav, izmanto masas faktiskās koncentrācijas. | C | : | kopējo emisiju robežvērtības √ pie ∏ un skābekļa saturas, kas konkrētām piesārņotājvielām dažās ražošanas nozarēs noteikts √ šajā daļā ∏ šā pielikumā tabulās, vai gadījumos, kad šādu tabulu vai lielumu nav, kopējo emisiju robežvērtības CO un attiecīgajām piesārņotājvielām, ar ko aizstāj emisiju robežvērtības, kas noteiktas citos šīs direktīvas pielikumos. Kopējo skābekļa saturu, ar ko aizstāj skābekļa saturu standartizācijai, aprēķina pēc iepriekšminētā satura, ievērojot parciālos tilpumus. √ Visas emisiju robežvērtības jāaprēķina sausām izplūdes gāzēm pēc ūdens tvaika satura korekcijas 273,15 K temperatūrā pie spiediena 101,3 kPa. ∏ | Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā daļā pielikumā paredzētos izņēmumus. 2.II.1. Īpaši noteikumi par cementa cepļiem, kuros dedzina atkritumus Diennakts vidējās vērtības (nepārtrauktiem mērījumiem). Paraugu ņemšanas periodi un citas attiecībā uz mērījumiem noteiktās prasības saskaņā ar 7. pantu. Visas vērtības izsaka mg/m3 (dioksīniem un furāniem ng/m3). 2.1 √Emisiju robežvērtības, kas noteiktas 2.2 un 2.3 punktā, piemēro kā diennakts vidējās vērtības kopējiem putekļiem, HCI, HF, NOx, SO2 un TOC (nepārtrauktiem mērījumiem), kā vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām smagajiem metāliem, un kā vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 6 stundām līdz 8 stundām dioksīdiem un furāniem. ∏ Emisiju robežvērtību ievērošanas pārbaudei veikto mērījumu rezultātus √ Visas vērtības ∏ standartizē pie šādiem nosacījumiem: temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, 10 % skābekļa satura, sausas gāzes. Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai. 2.2II.1.1 C – kopējās emisijas robežvērtības √ (mg/Nm3 izņemot dioksīnus and furānus) šādām piesārņotājvielām ∏ Piesārņotājviela | C | Kopējie putekļi | 30 | HCl | 10 | HF | 1 | NOx esošajām iekārtām | 800 | NOx jaunām iekārtām | ð 500 ï [83] | Cd + Tl | 0,05 | Hg | 0,05 | Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V | 0,5 | Dioksīni un furāni √ (ng/kg) ∏ | 0,1 | Līdz 2008. gada 1. janvārim kompetentās iestādes var noteikt atbrīvojumus attiecībā uz NOx robežvērtībām esošajiem slapjā procesa cementa cepļiem un tādiem cementa cepļiem, kuros sadedzina mazāk par trim tonnām atkritumu stundā ar noteikumu, ka atļaujā noteiktā NOx emisiju robežvērtība nepārsniedz 1 200 mg/m3. Līdz 2008. gada 1. janvārim kompetentās iestādes var noteikt atbrīvojumus attiecībā uz putekļu robežvērtībām cementa cepļiem, kuros sadedzina mazāk par trim tonnām atkritumu stundā ar noteikumu, ka atļaujā noteiktās kopējās emisiju robežvērtības nepārsniedz 50 mg/m3. 2.3II.1.2. C - SO2 un kopīgā organiskā oglekļa (TOC) kopējās emisiju robežvērtības √ (mg/Nm³) ∏ Piesārņotājviela | C | SO2 | 50 | TOC | 10 | Kompetentā iestāde pieļaut √ var atļaut atkāpes no šajā punktā noteiktajām emisiju robežvērtībām ∏ izņēmumus gadījumos, kad kopējais organiskais ogleklis un SO2 nerodas no atkritumu sadedzināšanas. II.1.3. — CO emisiju robežvērtība CO emisiju robežvērtības var noteikt kompetentā iestāde. 3.II.2. Īpaši noteikumi par līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina atkritumus 3.1II.2.1. √ Cproc, kas izteiktas kā ∏ dienas vidējās vērtības √ (mg/Nm³) ∏ ð ir spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim. ï Neskarot Direktīvu 88/609/EEK un gadījumos, kad lielām sadedzināšanas iekārtām saskaņā ar Kopienas nākotnes tiesību normām noteiktas stingrākas emisiju robežvērtības, tās aizstāj attiecīgajām iekārtām un piesārņotājvielām noteiktos emisiju robežvērtības, kas norādītas nākamajās tabulās (Cproc). Šādā gadījumā saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru tabulas nekavējoties pielāgo šīm stingrākajām emisiju robežvērtībām. √ Nosakot sadedzināšanas iekārtu nominālo siltumspēju, jāievēro 32. pantā paredzētie noteikumi par apvienošanu. ∏ Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai. C proc : Cietajam kurināmajam , √ izņemot biomasu, ∏ noteiktais Cproc., mg/Nm3 (O2 saturs 6 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50-100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | Ö 850 Õ | Ö 200 Õ | Ö 200 Õ | vispārējs gadījums | 850 | 850 līdz 200 (lineāra samazināšanās no 100 līdz 300 MW | 200 | vietējais kurināmais | vai sēra atdalīšanas pakāpe ≥90 % | vai sēra atdalīšanas pakāpe ≥92 % | vai sēra atdalīšanas pakāpe ≥95 % | NOx | - | 400 | Ö 200 Õ 300 | 200 | Putekļi | 50 | 50 | 30 | 30 | Līdz 2007. gada 1. janvārim, neskarot attiecīgus Kopienas tiesību aktus, NOx emisiju robežvērtības neattiecas uz līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina tikai bīstamos atkritumus. Līdz 2008. gada 1. janvārim kompetentās iestādes var noteikt atbrīvojumus attiec ībā uz NOx un SO2 esošajām līdzsadedzināšanas iekārtām ar siltumenerģijas jaudu starp 100 un 300 MW, kurās cieto atkritumu dedzināšanai izmanto verdošā slāņa tehnoloģiju ar nosacījumu, ka atļaujā noteiktais Cproc. lielums NOx nepārsniedz 350 mg/Nm3, bet SO2 - nepārsniedz 850 līdz 400 mg/Nm3 (siltumenerģijas jaudai lineāri samazinoties no 100 līdz 300 MW). Biomasai noteiktais Cproc. mg/Nm3 (O2 saturs 6 %): „Biomasa” nozīmē produktus, kuru sastāvā pilnīgi vai daļēji ir augu izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežrūpniecības, ko var izmantot tajos esošās enerģijas reģenerācijai, kā arī kā atkritumus, kas uzskaitīti 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) līdz v) punktā. Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 200 | 200 | 200 | NOx | - | 350 | 300 | Ö 200 Õ 300 | Putekļi | 50 | 50 | 30 | 30 | Līdz 2008. gada 1. janvārim kompetentās iestādes var pieļaut atbrīvojumus NOx robežvērtībām esošajām līdzsadedzināšanas iekārtām ar siltumenerģijas jaudu starp 100 un 300 MW, kurās pēc verdošā slāņa tehnoloģijas dedzina biomasu, ar nosacījumu, ka atļaujā noteiktais Cproc. lielums nepārsniedz 350 mg/Nm3. Šķidrajam kurināmajam noteiktais Cproc., mg/Nm3 (O2 saturs 3 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 850 | Ö 400 Õ 850 līdz 200 (lineāra samazināšanās no 100 līdz 300 MWth | 200 | NOx | - | 400 | Ö 200 Õ 300 | 200 | Dust | 50 | 50 | 30 | 30 | ò jauns 3.2 Cproc izsakot diennakts vidējās vērtības veidā (mg/Nm³), ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra. Nosakot sadedzināšanas iekārtu nominālo siltumspēju, jāievēro 32. pantā paredzētie noteikumi par apvienošanu. Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai. 3.2.1 Cproc sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 33. panta 2. punktā Cietajam kurināmajam, izņemot biomasu, noteiktais Cproc. (O2 saturs 6 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50-100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 400 kūdrai: 300 | 200 | 200 | NOx | - | 300 putekļveida būnoglēm: 400 | 200 | 200 | Putekļi | 50 | 30 | 25 kūdrai: 20 | 20 | Cproc biomasai (O2 saturs 6 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 200 | 200 | 200 | NOx | - | 300 | 250 | 200 | Putekļi | 50 | 30 | 20 | 20 | Cproc šķidrajam kurināmajam (O2 saturs 3 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 350 | 250 | 200 | NOx | - | 400 | 200 | 150 | Putekļi | 50 | 30 | 25 | 20 | 3.2.1 Cproc sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 33. panta 3. punktā Cproc.cietajam kurināmajam, izņemot biomasu (O2 saturs 6 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50-100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 400 kūdrai: 300 | 200 kūdrai: 300, izņemot sadedzināšanu verdošajā slānī: 250 | 150 cirkulācijas vai verdošā slāņa sadedzināšanas iekārtas ar papildu gaisa padevi, vai, kurinot ar kūdru, visu veidu dedzināšanai verdošā slānī: 200 | NOx | - | 300 kūdrai: 250 | 200 | 150 putekļveida būnoglēm: 200 | Putekļi | 50 | 20 | 20 | 10 kūdrai: 20 | Cproc biomasai (O2 saturs 6 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 200 | 200 | 150 dedzināšana verdošā slānī 200 | NOx | - | 250 | 200 | 150 | Putekļi | 50 | 20 | 20 | 20 | Cproc šķidrajam kurināmajam (O2 saturs 3 %): Piesārņotājviela | < 50 MWth | 50 līdz 100 MWth | 100 līdz 300 MWth | > 300 MWth | SO2 | - | 350 | 200 | 150 | NOx | - | 300 | 150 | 100 | Putekļi | 50 | 30 | 25 | 20 | ê 2000/76/EK (pielāgots) è1 Labojums, OV L 145, 31.5.2001., 52. lpp. 3.3II.2.2. C – Kopējo emisiju robežvērtības √ smagajiem metāliem (mg/Nm³) ∏ C izteikts mg/Nm3 (O2 saturs 6 %). vVidējoie vērtību veidā daudzumi visiem paraugu ņemšanas periodiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām √ (O2 saturs 6% cietajam kurināmajam un 3% šķidrajam kurināmajam). ∏ Piesārņotājviela | C | Cd + Tl | 0,05 | Hg | 0,05 | Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V | 0,5 | √ 3.4 C - Kopējo emisiju robežvērtības (ng/Nm3) dioksīniem un furāniem ∏ C izteikts mg/Nm3 (O2 saturs 6 %). vVidējoie vērtību veidā daudzumi visiem paraugu ņemšanas periodiem no 6 minūtēm līdz 8 stundām √ (O2 saturs 6% cietajam kurināmajam un 3% šķidrajam kurināmajam). ∏ Piesārņotājviela | C | Dioksīni un furāni | 0,1 | 4II.3. Īpaši noteikumi ražošanas nozarēm, kurās līdzsadedzināšanas iekārtās dedzina atkritumus un uz kurām neattiecas šīs daļas 2.un 3. punkts II.1 vai II.2 punkts 4II.3.1. C – Kopējo emisiju robežvērtības √ (mg/Nm³) ∏ √ dioksīniem un furāniem ∏ vVidējās vērtības visiem paraugu ņemšanas periodiem no 6 stundām līdz 8 stundām: Piesārņotājviela | C | Dioksīni un furāni | 0,1 | √ 4.2 C – Kopējo emisiju robežvērtības (mg/Nm3) smagajiem metāliem ∏ C izteiktas ng/Nm3. kā vVidējās vērtības visiem paraugu ņemšanas periodiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām: Piesārņotājviela | C | Cd + Tl | 0,05 | Hg | 0,05 | 5. daļa IV PIELIKUMS Emisiju robežvērtības notekūdenī, ko novada no √ izplūdes ∏ dūmgāzu attīrīšanas iekārtāmrīcēm Piesārņotājviela | Emisijas robežvērtības, kas izteiktas kā masas koncentrācija nefiltrētiem paraugiem √ (mg/l, izņemot dioksīnus un furānus) ∏ | 1. Kopējais suspendēto cietvielu daudzums, kā definēts I pielikumā Direktīvā 91/271/EEK | 95 % (30 mg/l) | 100 % (45 mg/l) | 2. Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg) | 0,03 mg/l | 3. Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd) | 0,05 mg/l | 4. Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl) | 0,05 mg/l | 5. Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As) | 0,15 mg/l | 6. Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb) | 0,2 mg/l | 7. Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr) | 0,5 mg/l | 8. Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu) | 0,5 mg/l | 9. Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni) | 0,5 mg/l | 10. Zn un tā savienojumi, izteikti kā cinks (Zn) | 1,5 mg/l | 11. Dioksīni un furāni, izteikti kā atsevišķu dioksīnu un furānu summa, ko aprēķina saskaņā ar I pielikumu | è1 0,3 ng/l ç | Līdz 2008. gada 1. janvārim kompetentā iestāde var atļaut atbrīvojumus attiecībā uz kopējo cieto daļiņu daudzumu emisijās no esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nosacījumu, lai atļaujā būtu noteikts, ka 80 % no faktiski izmērītajiem daudzumiem nepārsniedz 30 mg/l, un neviens izmērītais daudzums nepārsniedz 45 mg/l. 6. daļa III PIELIKUMS √ Emisiju monitorings ∏ 1. Mērīšanas metodes 1.1 Mērījumiem, ko veic gaisu un ūdeni piesārņojošu vielu koncentrāciju noteikšanai, jābūt reprezentatīviem. Visu piesārņotājvielu, tostarp dioksīnu un furānu, paraugu ņemšanu un analīzes, kā arī √ kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana un kalibrēšana jāveic saskaņā ar attiecīgajiem ∏ salīdzinošos mērījumus automātisko mērīšanas sistēmu kalibrēšanai veic pēc CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. √ Automātiskās mērīšanas sistēmas jāpārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus pēc references metodēm. ∏ 1.3 Dienas emisiju robežvērtībām atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu: oglekļa oksīdam: | 10 % | sēra dioksīdam: | 20 % | slāpekļa dioksīdam: | 20 % | kopējiem putekļiem: | 30 % | kopējam organiskajam ogleklim: | 30 % | hlorūdeņradim: | 40 % | fluorūdeņradim: | 40 %. | ê 2000/76/EK 10. pants (pielāgots) 5. Periodiskus emisiju mērījumus gaisā un ūdens vidē veic saskaņā ar III pielikuma 1.1 un 1.2 2. punktu. ê 2000/76/EK 11. pants (pielāgots) ð jauns 11. pants Prasības attiecībā uz mērījumiem √ 2. Gaisa piesārņotājvielu mērījumi ∏ 2.1 Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās saskaņā ar III pielikumu Jāveic šādius gaisa piesārņotājvielu mērījumius: a) nepārtraukti mērījumi šādām vielām: NOx, ja ir noteiktas emisiju robežvērtības, CO, kopējiem putekļiem, kopējam organiskajam ogleklim, HCl, HF, SO2; b) nepārtraukti mēra šādus procesa norises parametrus: temperatūra pie iekšējās sienas vai citā sadegšanas kameras reprezentatīvā vietā, ko noteikusi kompetentā iestāde, √ izplūdes ∏ dūmgāzu skābekļa satursam, spiediensam, temperatūrai un mitrumsam; c) vismaz divius smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumius gadā; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos. Mērījumu periodiskumu var noteikt dalībvalstis gadījumos, kad tās noteikušas policiklisko aromātisko ogļūdeņražu vai citu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības. 2.23. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas nododot ekspluatācijā un iespējami nelabvēlīgākajos ekspluatācijas apstākļos vismaz vienreiz pārbauda √ izplūdes ∏ dūmgāzu rezidences laiku, minimālo temperatūru un skābekļa saturu. 2.34. Nepārtrauktus Pastāvīgus HF mērījumus var neveikt, ja tiek veikta attīrīšana no HCl, kas nodrošina, ka netiek pārsniegtas HCl emisiju robežvērtības. Šādā gadījumā HF emisijas mēra periodiski, kā noteikts 2. punkta √ 2.1 punkta ∏ c) apakšpunktā. 2.45. Ūdens tvaiku saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad pārbaudāmās √ izplūdes ∏ dūmgāzes pirms analīzes žāvē. 2.56. Saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu noteiktos periodiskos HCl, HF un SO2 mērījumus nepārtrauktu mērījumu vietā Kkompetentā iestāde var √ pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus ∏sadedzināšanas iekārtām vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikt √ veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1 punkta c) apakšpunktu vai ∏ atļautjā ð mērījumus neveikt ï gadījumos, kad operators var pierādīt, ka šo piesārņotājvielu emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības. ð Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus NOx mērījumus un pieprasīt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1 punkta c) apakšpunktu esošajās atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā vai esošajās atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā ja operators, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo atkritumu īpašībām, izmantoto tehnoloģiju un emisiju monitoringa rezultātiem var pierādīt, ka NOx emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības. ï 2.67. ð Kompetentā iestāde var atļaut samazināt smago metālu, kā arī dioksīnu un furānu mērījumu biežumu līdz mazāk nekā divām reizēm gadā, vai atļaut tos neveikt, ï Smago metālu periodisko mērījumu biežumu no divām reizēm gadā līdz reizei divos gados, bet dioksīnu un furānu periodisko mērījumu biežumu no divām reizēm gadā līdz vienai reizei gadā var samazināt ar kompetentās iestādes izdotu atļauju gadījumos kad √ šādos gadījumos: ∏ a) emisijas no atkritumu līdzsadedzināšanas vai sadedzināšanas iekārtām √ nekādos apstākļos ∏ nepārsniedz 50 % no emisiju robežvērtībām; ko nosaka attiecīgi saskaņā ar II pielikumu vai V pielikumu, ievērojot nosacījumu, ka kritēriji, kas jāievēro, izstrādāti saskaņā ar 17. pantu. Šos kritērijus pamato vismaz ar šā punkta otras daļas a) un d) apakšpunkta noteikumiem. Līdz 2005. gada 1. janvārim var atļaut samazināt mērījumu biežumu arī tad, ja šādi kritēriji nav izstrādāti, ar nosacījumu, ka: ba) sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzināmie atkritumi sastāv tikai no noteiktām, atlasītām nebīstamu atkritumu frakcijām, kas nav piemērotas atkārtotai pārstrādei un kam piemīt dažas īpašības, ko tālāk precizē cd) apakšpunktā minētajā novērtējumā; b) šiem atkritumu veidiem ir valstī noteikti un Komisijai paziņoti kvalitātes kritēriji; c) šos atkritumus sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzina saskaņā ar attiecīgiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kas minēti Direktīvas 75/442/EEK 7. pantā; cd) operators var pierādīt kompetentajai iestādei, ka smago metālu, dioksīnu un furānu emisijas jebkurā gadījumā ir ievērojami zemākas par II un V pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām; šādu novērtējumu pamato ar datiem par attiecīgo atkritumu īpašībām un minēto piesārņotājvielu emisiju √ monitoringu, ∏ mērījumiem; √ ka smago metālu, dioksīnu un furānu emisijas visos apstākļos ir ievērojami zemākas nekā emisijas robežvērtības; ∏ e) atļaujā norādīti kvalitātes kritēriji un nākamais periodisko mērījumu termiņš; un f) visus lēmumus par šajā punktā minēto mērījumu biežumu, kā arī datus par attiecīgo atkritumu daudzumu un īpašībām katru gadu paziņo Komisijai. 2.78. Emisiju robežvērtību ievērošanas pārbaudei veikto Mmērījumu rezultātus standartizē pēc √ 3. daļā norādītās skābekļa standartkoncentrācijas vai aprēķina saskaņā ar 4. daļu un izmantojot 7. daļā doto formulu. ∏ VI pielikumā dotās formulas, ievērojot šādus apstākļus un skābekļa koncentrāciju: a) sadedzināšanas iekārtu dūmgāzes ir sausas, to temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, ar 11 % skābekļa saturu; b) Direktīvā 75/439/EEK definēto izlietoto atkritumeļļu sadedzināšanas dūmgāzes ir sausas, to temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, ar 3 % skābekļa saturu; c) Jja atkritumus sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzina ar skābekli bagātinātā atmosfērā, mērījumu rezultātus var standartizēt pēc kompetentās iestādes noteiktā skābekļa satura, kas raksturo īpašus apstākļus katrā atsevišķā gadījumā.; d) atkritumus sadedzinot līdzsadedzināšanas iekārtās, mērījumu rezultātus standartizē pēc skābekļa kopējā satura, ko aprēķina saskaņā ar II pielikumu. Gadījumos, kad sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās sadedzina bīstamos atkritumus, piesārņotājvielu emisijas samazina, attīrot √ izplūdes ∏ dūmgāzes, pirmajā daļā noteikto standartizāciju pēc skābekļa satura veic tikai tad, ja skābekļa saturs laika periodā, kurā mēra attiecīgo piesārņotājvielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju. √ 3. Ūdens piesārņotājvielu mērījumi ∏ 14. 3.1 Notekūdeņu novadīšanas vietā veic šādus mērījumus: a) nepārtraukti √ pH, temperatūras un plūsmas mērījumi ∏ mēra 8. panta 6. punkta b) apakšpunktā minētos rādītājus; b) katru dienu mēra kopējo suspendēto cietvielu uz vietas ņemtu paraugu √ vai plūsmai proporcionāla diennakts vidējā parauga mērījumi; ∏ ; dalībvalstis var noteikt alternatīvu, ka jāveic plūsmai proporcionāla diennakts vidējā parauga mērījumi; c) vismaz reizi mēnesī mēra plūsmai proporcionālā diennakts paraugā √ mēra Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Ni un Zn; ∏ 8. panta 3. punktā minētās piesārņotājvielas pēc IV pielikuma 2. līdz 10. punktā minētajiem rādītājiem; d) vismaz reizi sešos mēnešos mēra dioksīnus un furānus; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos. Mērījumu periodiskumu var noteikt dalībvalstis gadījumos, kad tās noteikušas policiklisko aromātisko ogļūdeņražu vai citu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības. ê 2000/76/EK 8. pants (pielāgots) 3.2 Ja notekūdeņus no √ izplūdes ∏ dūmgāzu attīrīšanas kopā ar pārējiem notekūdeņiem attīra uz vietas, operators veic 11. pantā minētos mērījumus: a) √ izplūdes ∏ dūmgāzu attīrīšanas notekūdeņu plūsmā, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā; b) pārējo notekūdeņu plūsmā vai plūsmās, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā; c) vietā, kurā attīrītus notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas. ê 2000/76/EK (pielāgots) VI PIELIKUMS 7. daļa Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa procentuālās standartkoncentrācijas [pic] ES | = | pie skābekļa procentuālās standartkoncentrācijas aprēķinātā emisiju koncentrācija; | EM | = | mērītā emisiju koncentrācija; | OS | = | skābekļa standartkoncentrācija; | OM | = | mērītā emisiju koncentrācija. | 8. daļa √ Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtēšana ∏ ê 2000/76/EK 11. pants (pielāgots) √ 1. Robežvērtības emisijām gaisā ∏ 101.1. Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja: a) nevienas piesārņotājvielas emisiju diennakts vidējās vērtības nepārsniedz 3. daļas 1.1 punktā vai 4. daļā norādītās √ vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās ∏ V pielikuma a) punktā vai II pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības, 97 % diennakts vidējā daudzuma gada laikā nepārsniedz V pielikuma e) punkta pirmajā ievilkumā noteiktās emisiju robežvērtības; b) nevienas piesārņotājvielas pusstundas vidējās vērtības nepārsniedz V pielikuma b) punkta 3. daļas 1.2 punktā tabulas A ailē noteiktās emisiju robežvērtības, vai arī gadījumos, uz kuriem tas attiecas, 97 % pusstundas vidējo vērtību nepārsniedz nevienu no V pielikuma b) punkta 3. daļas 1.2 punktā tabulas B ailē noteiktajām emisiju robežvērtībām; c) neviena vidējā vērtība reprezentatīvajā periodā, kas noteikts smagajiem metāliem, dioksīniem un furāniem, nepārsniedz 3. daļas 1.1 punktā vai 4. daļā norādītās √ vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās ∏ V pielikuma a) punktā vai II pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības; d) ievēroti V pielikuma e) punkta otrā ievilkuma vai II pielikuma noteikumi. √ d) attiecībā uz oglekļa oksīdu (CO): ∏ √ i) atkritumu sadedzināšanas iekārtās: ∏ √ - vismaz 97 % diennakts vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 3. daļas 1.5 punkta a) apakšpunktā noteikto emisijas robežvērtību, ∏ √ un ∏ √- vismaz 95 % visu 10 minūšu vidējo vērtību jebkurā 24 stundu periodā vai visu pusstundas vidējo vērtību tajā pašā laika periodā nepārsniedz 3. daļas 1.5 punkta b) un c) apakšpunktā norādītās emisijas robežvērtības, ∏ √ ii) atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās: ir ievēroti 4. daļas noteikumi. ∏ 1.211. Pusstundas vidējās vērtības un 10 minūšu vidējās vērtības jānosaka faktiskajā darbības laikā (izslēdzot palaišanas un apturēšanas periodus gadījumos, kad to laikā atkritumus nesadedzina), no izmērītajiem daudzumiem atņemot 6. daļas 1.3 punktā III pielikuma 3. punktā norādīto ticamības intervālu. Diennakts vidējās vērtības jānosaka pēc šīm validētajām pamatotajām vidējām vērtībām. Lai iegūtu derīgu pamatotu diennakts vidējo vērtību, diennakts laikā nepārtrauktu mērījumu sistēmas darbības traucējumu dēļ var atmest ne vairāk par piecām pusstundas vidējām vērtībām. Nepārtrauktu mērījumu sistēmas apkopju vai darbības traucējumu dēļ gada laikā var atmest ne vairāk par piecām diennakts vidējām vērtībām. 1.312. Reprezentatīvā perioda vidējās vērtības, kā arī vidējās vērtības gadījumos, kad veic periodiskus mērījumus HF, HCl un SO2 emisijām, jānosaka saskaņā ar 40. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 43. panta 3. punkta 10. panta 2. un 4. punkta un 6. daļas 1. punkta III pielikuma prasībām. 15. Piesārņotājvielu daudzuma monitoringu attīrītajos notekūdeņos veic saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem, tos norāda atļaujā, nosakot attiecīgo mērījumu biežumu. 2.16. √ Robežvērtības emisijām ūdenī ∏ Uzskata, ka emisiju robežvērtības ūdenī ir ievērotas, ja: a) kopējā suspendēto cietvielu daudzuma (piesārņotājviela Nr. 1) 95 % un 100 % izmērīto vērtību nepārsniedz 5. daļā IV pielikumā noteiktās attiecīgās emisiju robežvērtības; b) smagajiem metāliem √ (Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Cu, Ni and Zn) ∏ (piesārņotājvielas Nr. 2 līdz 10) 5. daļā IV pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības tiek pārsniegtas ne vairāk kā vienā mērījumā gadā; vai, ja dalībvalsts noteikusi, ka gadā jāveic mērījumi vairāk nekā 20 paraugos, 5. daļā IV pielikumā noteikto emisiju robežvērtību pārsniegšana konstatēta ne vairāk kā 5 % šo paraugu; c) dioksīnu un furānu (piesārņotājviela Nr. 11) divreiz gadā veikto mērījumu rezultāti nepārsniedz 5. daļā IV pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. 17. Ja veiktie mērījumi rāda, ka pārsniegtas ar šo direktīvu noteiktās emisiju robežvērtības gaisā vai ūdenī, par to nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm. ê 1999/13/EK (pielāgots) è1 Labojums, OV L 240, 10.9.1999., 24. lpp. VIII PIELIKUMS 1. daļa √ Darbības ∏ DARBĪBAS JOMA Šajā pielikumā ir iekļautas 1. pantā minētās darbību kategorijas. Ja darbība notiEK pārsniedzot II A pielikumā uzskaitītās sliekšņa vērtības, šajā pielikumā minētās darbības ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. √ 1. Visos nākamajos punktos darbībās ∏ Darbībās vienmēr ir ietverta aprīkojuma tīrīšana, bet nav ietverta ražojumu tīrīšana, ja nav norādīts citādi. 2. Saistvielas klāšana Jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot saistvielu klāšanu un laminēšanu iespieddarbos. 3. Aizsargkārtas klāšana Jebkura darbība, kuras ietvaros vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu: a) √ kādam no šādiem ∏ turpmāk minētiem transportlīdzekļiem: i) jaunām automašīnām, ko Direktīvā 70/156/EEK definē kā M1 kategoriju, un N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās iekārtās, ko izmanto M1 kategorijas transportlīdzekļu aizsargkārtas klāšanai[84];, ii) kravas automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam paredzēto telpu, un visam tehniskajam aprīkojumam paredzēto kopējo telpu Direktīvā 70/156/EEK minētās N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;, iii) furgoniem un kravas automobiļiem, ko Direktīvā 70/156/EEK definē kā N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, neskaitot kravas automašīnu kabīnes;, iv) autobusiem, ko Direktīvā 70/156/EEK definē kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus;, v) piekabēm, ko Direktīvā 71/156/EEK definē kā O1, O2, O3 un O4 kategoriju;, b) metāla un plastmasas virsmām, ieskaitot lidmašīnu, kuģu, vilcienu utt. virsmas;, c) koka virsmām;, d) audekla, audumu, plēvju un papīra virsmām;, e) ādai. √ Aizsargkārtas klāšanā ∏ Šeit neietilpst substrātu pārklāšana ar metāla aizsargkārtām ar elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmieniem. Ja aizsargkārtas klāšana ietver fāzi, kur attiecīgais priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu fāze tiek uzskatīta par aizsargkārtas klāšanas daļu. Lai gan iespieddarbi šeit netiek iekļauti kā atsevišķa darbība, šo direktīvu uz tiem var attiecināt šīs direktīvas V nodaļu, ja iespieddarbi ietilpst šīs direktīvas tās darbības jomā. 4. Slokšņu pārklāšana Jebkura darbība, kur rullētu tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi, vai lamināta aizsargkārtu. 5. Ķīmiskā tīrīšana Jebkura rūpnieciska darbība vai komercdarbība, kurā izmanto gaistošus organiskous savienojumus (GOS) iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā tiek izmantots roku darbs. 6. Apavu izgatavošana Jebkura darbība, kuras ietvaros tiek ražoti nokomplektēti apavi vai to daļas. 7. Aizsargkārtu √ maisījumu ∏ preparātu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana Minēto gala produktu un starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem, ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gala produkta uzpildi tam paredzētā traukā. 8. Farmaceitisko ražojumu izgatavošana Farmaceitisko ražojumu ķīmiskā sintēze, raudzēšana, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana. 9. Iespieddarbi Jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība, ar kuru iespiedkrāsu ar iespiedformu pārnes uz jebkāda veida virsmu. Te ietilpst arī attiecīgie lakošanas, aizsargkārtu klāšanas un laminēšanas paņēmieni. Tomēr šī nodaļa direktīva attiecas tikai uz šādiem apakšprocesiem: a) fleksogrāfija - darbība, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs joslām, kuras iespiešanu neveic, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot izžūst;, b) termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums - iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu ar iespiedlaukumiem un joslām, kas neiespiež vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu;, c) ar laminēšanu saistītie iespieddarbi - divu vai vairāku lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus;, d) izdevumu rotācijas dobspiedumi - rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izdevumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes;, e) rotācijas dobspiedumi - iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem joslām, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot žūst. Dobumus piepilda ar iespiedkrāsu un pārpalikumus notīra no neapdrukājamā laukuma, pirms apdrukājamais materiāls pieskaras cilindram un uzņem iespiedkrāsu no dobumiem;, f) rotācijas rastra iespiedums - iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas žūst tikai iztvaikojot. Lentes padeve nozīmē to, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām;, g) lakošana - darbība, ar ko laka vai lipīga aizsargkārta tiek uzklāta uz lokana materiāla, lai turpmāk aizzīmogotu iepakojuma materiālu. 10. Gumijas pārveidošana Jebkura dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšanas, sasmalcināšanas, samaisīšanas, kalandrēšanas, ekstrūzijas un vulkanizācijas darbība un jebkura palīgdarbība ar mērķi pārveidot dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos ražojumos. 11. Virsmu tīrīšana Jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Tīrīšana, kas sastāv vairāk nekā no vienas fāzes pirms vai pēc jebkādas citas fāzes, jāaplūko kā viena tīrīšanas darbība. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet uz ražojumu virsmas tīrīšanu. 12. Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana Jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnes pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana. 13. Transportlīdzekļu galīga apdare Jebkāda rūpnieciska vai komerciāla aizsargkārtu klāšana un ar to saistītās attaukošanas darbības, proti √ kāda no turpmāk minētajām ∏ : a) oriģinālās aizsargkārtas klāšana autotransporta līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 70/156/EEK vai to daļai, izmantojot galīgās apdares materiālus, ja to veic ārpus sākotnējās izgatavošanas konveijera;, vai b) aizsargkārtu klāšana piekabēm (ieskaitot puspiekabes) (O kategorija √ Direktīvā 70/156/EEK ∏ ). 14. Aizsargkārtu klāšana stiepļu tinumiem Jebkura aizsargkārtas klāšana metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un motoru tinumos utt. 15. Koka piesūcināšana Jebkura darbība ar mērķi ievadīt konservantus koksnē. 16. Koka un plastmasas laminēšana Jebkura darbība ar mērķi saistīt kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus ražojumus. 2. daļa II A PIELIKUMS I. Sliekšņa vērtības un emisijas √ robežvērtības ∏ kontrole 31. Standartapstākļi ir √ Emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs jāaprēķina ∏ 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena √ un pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura sausās izplūdes gāzēs ∏ .; Darbība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā) | Sliekšņa vērtība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā) | Emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs (mg C/Nm3) | Difūzās emisijas √ robež ∏vērtības (procentos attiecībā pret izmantoto šķīdinātāju) | Pilnās emisijas robežvērtības | Īpaši noteikumi | Jaunas √ iekārtas ∏ | Esošas √ iekārtas ∏ | Jaunas √ iekārtas ∏ | Esošas √ iekārtas ∏ | 1. | Termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums (> 15) | 15—25 > 25 | 100 20 | 30 (1) 30 (1) | (1) Šķīdinātāja atlikums gatavajā ražojumā nav jāuzskata par difūzo emisiju. | 2. | Izdevumu rotācijas dobspiedums (> 25) | 75 | 10 | 15 | 3. | Citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana (> 15), iespiedums uz audekla, auduma un kartona (> 30) | 15—25 > 25 > 30 (1) | 100 100 100 | 25 20 20 | (1) Sliekšņa vērtība rotācijas rastra iespiedumam uz audekla un kartona. | 4. | Virsmas tīrīšana, √ izmantojot pantā 54. panta 5. punktā norādītos savienojumus ∏ 5. panta 6. un 8. punktā. (1) (> 1) | 1—5 > 5 | 20 (12) 20 (12) | 15 10 | (12) Robežvērtība attiecas uz savienojumu masu mg/Nm3, nevis uz pilnu oglekļa daudzumu | 5. | Cita virsmu tīrīšana (> 2) | 2—10 > 10 | 75 (1) 75 (1) | 20 (1) 15 (1) | (1) Iekārtas, kas pierāda kompetentām iestādēm, ka vidējais organisko šķīdinātāju saturs visos lietojamos tīrīšanas līdzekļos nepārsniedz 30 svara %, ir atbrīvotas no šo vērtību ievērošanas. | 6. | Transportlīdzekļu aizsargkārtas (< 15) un transportlīdzekļu galīgā apdare | > 0,5 | 50 (1) | 25 | (1) Ar 15 minūšu laikā noteiktiem vidējiem mērījumiem jāpierāda, ka tiek ievērots 9. panta 3. punkts 8. daļas 2. punkts. | 7. | Slokšņu pārklāšana (> 25) | 50 (1) | 5 | 10 | (1) Iekārtās, kur lieto atgūto šķīdinātāju atkārtotas izmantošanas metodes, emisijas robežvērtībai jābūt 150. | 8. | Citu aizsargkārtu klāšana, ieskaitot aizsargkārtu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla (5), auduma, plēves un papīra (> 5) | 5—15 > 15 | 100 (1) (4) 50/75 (2) (3) (4) | è1 25 (4) ç 20 (4) | (1) Emisijas robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā emisijas robežvērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, bet otra — uz aizsargkārtu klāšanas procesiem. (3) Audekla pārklāšanas iekārtās, kur lieto tehniskos paņēmienus, kas atļauj atkārtoti izmantot atgūtos šķīdinātājus, emisijas robežvērtībai aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesos kopā jābūt 150. (4) Uz aizsargkārtu klāšanu, kas nav izdarāma slēgtos apstākļos (piemēram, kuģubūvē, lidaparātu krāsošana), var neattiecināt šīs vērtības saskaņā ar 5. panta 3. punkta b) apakšpunktu. (5) Rotācijas rastra iespiedums ietilpst darbībā Nr. 3. | 9. | Stiepļu tinumu aizsargpārklājumi (> 5) | 10 g/kg (1) 5 g/kg (2) | (1) Attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm. (2) Attiecas uz visām citām iekārtām. | 10. | Aizsargkārtu klāšana koka virsmām (> 15) | 15—25 > 25 | 100 (1) 50/75 (2) | 25 20 | (1) Emisijas robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā vērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, otrā uz pārklāšanas procesiem. | 11. | Ķīmiskā tīrīšana | 20 g/kg (1) (2) (3) | (1) Izteikta kā šķīdinātāja masa, kas izdalās uz vienu iztīrītā un izžāvētā ražojuma kilogramu. (2) Emisijas robežvērtība 5. panta 8. punktā 4. daļas 2. punktā nav attiecināma uz šo nozari √ darbību ∏ . (3) Šādi atbrīvojumi attiecas tikai uz Grieķiju: pilno izdalīto vielu robežvērtību neattiecina 12 gadu laikā, sākot ar brīdi, kad šī direktīva stājas spēkā, uz esošām iekārtām, kas atrodas attālās zonās un/vai salās ar ne vairāk kā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, kur ekonomisku apsvērumu dēļ nav iespējams izmantot aprīkojumu ar progresīvu tehnoloģiju. | 12. | Koka piesūcināšana (> 25) | 100 (1) | 45 | 11 kg/m3 | (1) √ Emisijas robežvērtība ∏ nNav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu. | 13. | Ādas pārklāšana ar aizsargkārtu (> 10) | 10—25 > 25 > 10 (1) | 85 g/m2 75 g/m2 150 g/m2 | Emisijas robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos, kas izdalās uz vienu izgatavotā ražojuma m2. (1) Aizsargkārtu klāšanai uz ādas, saimniecības priekšmetiem un konkrētiem ādas izstrādājumiem, ko lieto galantērijā, piemēram, somas, jostas, maciņi utt. | 14. | Apavu izgatavošana (> 5) | 25 g uz pāri | Pilnās emisijas robežvērtības ir izteiktas šķīdinātāja gramos uz izgatavoto pilno apavu komplektu. | 15. | Koka un plastmasas laminēšana (> 5) | 30 g/m2 | 16. | Saistvielu klāšana (> 5) | 5—15 > 15 | 50 (1) 50 (1) | 25 20 | (1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, emisijas robežvērtībai jābūt 150. | 17. | Aizsargkārtu √ maisījumu ∏ preparātu, laku, iespiedkrāsas un saistvielu ražošana (> 100) | 100—1 000 > 1 000 | 150 150 | 5 3 | 5 % no ieguldītā šķīdinātāja 3 % no ieguldītā šķīdinātāja | Difūzās emisijas daudzumā √ robežvērtībā ∏ nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā aizsargkārtu √ maisījumu ∏ sastāvdaļu hermētiskā traukā. | 18. | Gumijas pārveidošana (> 15) | 20 (1) | 25 (2) | 25 % no ieguldītā šķīdinātāja | (1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, √ izplūdes gāzēs ∏ emisijas robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisijas robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā ražojumu vai preparātu √ maisījumu ∏ sastāvdaļu hermētiskos traukos. | 19. | Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana (> 10) | Dzīvnieku tauki: 1,5 kg/t Rīcineļļa: 3 kg/t Rapšu sēklas: 1 kg/t Saulespuķu sēklas: 1 kg/t Sojas pupas (normāls malums): 0,8 kg/t Sojas pupas (baltās pārslas): 1,2 kg/t Citas sēklas un citi augu izcelsmes vielas: 3 kg/t (1) 1,5 kg/t (2) 4 kg/t (3) | (1) Pilnāsais maksimālais emisijas √ robežvērtības ∏ daudzums iekārtās, kur pārstrādā atsevišķās sēklu partijas un citas augu izcelsmes vielas, jānosaka kompetentām iestādēm katrā konkrētā gadījumā, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. (2) Piemērojams visiem frakcionēšanas procesiem, izņemot atgumijošanu (gumijas atdalīšanu no eļļas). (3) Piemērojams atgumijošanai. | 20. | Farmācijas produktu ražošana (> 50) | 20 (1) | 5 (2) | 15 (2) | 5 % no ieguldītā šķīdinātāja | 15 % no ieguldītā šķīdinātāja | (1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, izplūdes gāzēs emisijas robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisijas robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā ražojumu vai √ maisījumu ∏ preparātu sastāvdaļu hermētiskos traukos. | 3. daļa II. Transportlīdzekļu aizsargkārtu rūpniecības √ iekārtu emisiju robežvērtības ∏ 1. Pilnās emisijas robežvērtības izsaka √ organiskā ∏ šķīdinātāja gramos attiecībā pret ražojuma virsmas laukuma kvadrātmetriem un √ organiskā ∏ šķīdinātāja kilogramos uz automašīnas virsbūvi. 2. Virsmas laukums jebkuram ražojumam zemāk parādītajā tabulā ir definēts šādi: — virsmas laukums, ko aprēķina kā ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas pilnu laukumu, un jebkādas daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs būtu jāuzklāj tādas aizsargkārtas, kādas izmantotas attiecīgajam ražojumam, vai pilns virsmas laukums ražojumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj aizsargkārtu. Ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas virsmu aprēķina pēc formulas: 2 × ražojuma korpusa masa vidējais metāla loksnes biezums × metāla loksnes blīvums | Šī metode jālieto citām ar aizsargkārtu pārklājamām daļām, ko izgatavo no loksnēm. Lai aprēķinātu citu pievienojamo daļu virsmas laukumus vai pilno iekārtā uzklājamo aizsargkārtas virsmas laukumu, izmanto datorizētu konstruēšanu vai citas līdzvērtīgas metodes. 3. Pilnās emisijas robežvērtība turpmāk dotajā tabulā attiecas uz procesa etapiem, ko veic vienā iekārtā, sākot ar aizsargkārtas klāšanu ar elektroforēzi vai jebkādu citu klāšanas procesu, līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, tās ieskaitot, kā arī attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu, lai notīrītu aprīkojumu, ieskaitot smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu, ražošanas laikā un arī ārpus tā. Pilna izdalīto vielu robežvērtība tiek izteikta kā organisko savienojumu masu summa uz pilna virsmas laukuma kvadrātmetru ar aizsargkārtu pārklātam ražojumam un kā organisko savienojumu masu summa uz automašīnas virsbūvi. Darbība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā) | Ražošanas sliekšņa vērtība (attiecas uz pārklājamās preces ražošanas gada apjomu) | Pilna emisijas robežvērtība | Jaunas √ iekārtas ∏ | Esošas √ iekārtas ∏ | Aizsargkārtas klāšana jaunām automašīnām (> 15) | > 5 000 | 45 g/m2 vai 1,3 kg/virsbūvi + 33 g/m2 | 60 g/m2 vai 1,9 kg/virsbūvi + 41 g/m2 | ≤ 5000 monokokam vai >3500 uz šasijas (ar rāmi) | 90 g/m2 vai 1,5 kg/virsbūvi + 70 g/m2 | 90 g/m2 vai 1,5 kg/virsbūvi + 70 g/m2 | Pilna √ emisijas ∏ izdalīto vielu daudzuma robežvērtība (g/m2) | Aizsargkārtu klāšana jaunām kravas automobiļu kabīnēm(> 15) | ≤ 5 000 | 65 | 85 | > 5 000 | 55 | 75 | Aizsargkārtas klāšana jauniem furgoniem un kravas automobiļiem(> 15) | ≤ 2 500 | 90 | 120 | > 2 500 | 70 | 90 | Aizsargkārtu klāšana jauniem autobusiem (> 15) | ≤ 2 000 | 210 | 290 | > 2 000 | 150 | 225 | 4. Iekārtās, kur aizsargkārtu klāšana transportlīdzekļiem nesasniedz iepriekšējā tabulā 3. punktā dotās šķīdinātāja izlietojuma sliekšņa vērtības, jāievēro 2. daļā II A pielikumā √ noteiktās ∏ minētās prasības transportlīdzekļu galīgās apdares sektoram. ê 1999/13/EK 5. pants (pielāgots) 4. daļa √ Emisiju robežvērtības gaistošajiem organiskajiem savienojumiem ar īpašām riska frāzēm ∏ 1.7. Direktīvas 53. pantā minēto gaistošo organisko savienojumu √ emisiju ∏ robežvērtība, jaJa izdalās 6. punktā minētie GOS un tādu savienojumu summārā masas plūsma, kuru īpašību dēļ tie marķējami saskaņā ar minēto pantu punktu, ir lielāka vai vienāda ar 10 g/h, šo GOS emisijai jāatbilst robežvērtībai ir 2 mg/Nm3. Emisijas robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu. 2.8. Tādu halogēnus saturošo gaistošo organisko savienojumu √ emisiju ∏ robežvērtība, Ja izdalās halogenizētie GOS, kam kuriem piešķirts brīdinājums par risku R40 √ vai R68 ∏, un to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ tie marķējami ar R40 √ vai R68 ∏, ir lielāka par vai vienāda ar 100 g/h, šo GOS emisijai jāatbilst robežvērtībai ir 20 mg/Nm3. Emisijas robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu. ê 1999/13/EK (pielāgots) 5. daļa II BPIELIKUMS Samazināšanas plāns 1. PRINCIPI Izdalīto vielu samazināšanas plānam jāļauj operatoram ar citiem līdzekļiem panākt izdalīto vielu samazināšanos, kas būtu līdzvērtīga tam, ko varētu panākt, ja piemērotu emisijas robežvērtības. Šajā nolūkā operators var lietot jebkādu samazināšanas plānu, kas ir speciāli izstrādāts viņa iekārtai, ja beigās tiek sasniegta līdzvērtīga emisijas samazināšanās. Dalībvalstis saskaņā ar šīs direktīvas 11. pantu ziņo Komisijai par progresu, kas panākts izdalīto vielu daudzuma samazināšanā, ieskaitot pieredzi, kas ir gūta, piemērojot samazināšanas plānu. 2. PRAKSE 1. Gadījumos, kad tiek uzklātas aizsargkārtas, lakas, saistvielas un iespiedkrāsa, var lietot zemāk minēto plānu. Ja šāda metode nav piemērota, kompetentās iestādes drīkst atļaut operatoram piemērot alternatīvu atbrīvojuma plānu, √ pēc kura tiek panākts tāds pats emisiju samazinājums kā gadījumā, ja tiktu piemērotas 2. un 3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. ∏ kuru pildot tiek ievēroti šeit izklāstītie principi. Plāna uzbūvē jāņem vērā šādi fakti: ai) ja vēl tikai izstrādā aizstājējus, kas satur maz šķīdinātāja vai to nemaz nesatur, jādod operatoram termiņa pagarinājums, lai īstenotu emisijas samazināšanas plānu; bii) emisijas samazināšanas atsauces lielumam jāatbilst pēc iespējas precīzāk emisijai, kas izdalītos, ja netiktu veiktas nekādas darbības tās samazināšanai. 2. Šāds plāns būtu jāīsteno iekārtās, kur ražojuma cietās daļas saturu var uzskatīt par nemainīgu un izmantot kā atskaites lielumu emisijas samazināšanā: i) operatoram jāizvirza emisijas samazināšanas plāns, kurā jāietver arī ieguldītā šķīdinātāja vidējā satura samazināšanu un/vai palielinātu cieto daļu izmantošanas efektivitāte ar mērķi panākt pilnās emisijas samazināšanos iekārtā līdz noteiktam procentam no gada emisijas atsauces vērtības, ko sauc par mērķa emisiju. Tas jādara saskaņā ar šādu grafiku: Laikposms | Maksimāli pieļaujamā emisija | Jaunās iekārtas | Esošās iekārtas | Līdz 2001. gada 31. oktobrim | Līdz 2005. gada 31. oktobrim | Mērķa emisija x 1,5 | Līdz 2004. gada 31. oktobrim | Līdz 2007. gada 31. oktobrim | Mērķa emisija | aii) gada emisijas atskaites vērtību aprēķina šādi: ia) nosaka pilno cieto daļu masu gada laikā izlietotā aizsargkārtas un/vai iespiedkrāsas, lakas un saistvielu daudzumā. Cietās daļas ir visas aizsargkārtu, iespiedkrāsu, laku un saistvielu vielas, kas sacietē pēc ūdens vai gaistošu organisko savienojumu iztvaikošanas; ii) gada emisijas atskaites vērtību aprēķina, reizinot apakšpunktā i) a) noteikto masu ar atbilstīgu koeficientu, kas ir dots tabulā. Kompetentas iestādes var precizēt šos koeficientus atsevišķām iekārtām, lai atspoguļotu dokumentēto cieto daļu izmantošanas efektivitātes palielināšanos. Darbība | Koeficients, kas jālieto a) ii) punkta ii) b) apakšpunktā | Rotācijas dobspieduma iespiešana; fleksogrāfija; laminēšana kā iespieddarbu sastāvdaļa; lakošana kā iespieddarbu sastāvdaļa; koka pārklāšana; audeklu, auduma, plēves vai papīra pārklāšana; saistvielu klāšana | 4 | Slokšņu pārklāšana, transporta līdzekļu galīgā apdare | 3 | Pārklājumi saskarē ar pārtikas produktiem, aizsargkārtas lidaparātiem | 2,33 | Citas aizsargkārtas un rotācijas rastra iespiedums | 1,5 | bc) mērķa emisija ir vienāda ar gada emisijas atskaites vērtību, ko reizina ar procentiem, proti: 1) (difūzās emisijas √ robež ∏ vērtība + 15) iekārtām, kas atbilst 2. daļas II A pielikuma 6. punktam, un 2. daļas II A pielikuma 8. un 10. punktā minētiem ražojumiem ar zemāku sliekšņa vērtības diapazonu, 2) (difūzās emisijas √ robež ∏ vērtība + 5) visām citām iekārtām; cd) noteikumi ir ievēroti, ja faktiskā šķīdinātāju emisija, ko nosaka šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns, ir mazāka vai vienāda ar mērķa emisiju. ê 1999/13/EK 8. pants (pielāgots) 6. daļa √ Emisiju ∏ Mmonitorings 1.2. Dalībvalstis nodrošina √ Jānodrošina ∏ nepārtrauktau prasību izpildes kontrolei kanālos, ar ko savienots piesārņojuma mazināšanas aprīkojums un kuru galā izdalās vidēji kopumā vairāk nekā 10 kg/h organiskā oglekļa. 23. Citos gadījumos dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu vai periodisku mērījumu izpildi. Periodisku mērījumu gadījumā ik reizi, veicot mērījumus, būtu jāiegūst vismaz trīs √ izmērītās vērtības ∏ nolasījumi. 34. Mērījumi netiek prasīti gadījumā, ja šīs direktīvas prasību izpildei nav vajadzīgs piesārņojuma mazināšanas aprīkojums cauruļvada galā. ê 1999/13/EK (pielāgots) ð jauns 7. daļa III PIELIKUMS Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns 1. IEVADS Šajā pielikumā doti norādījumi par šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izpildi. Šeit tiek apzināti principi, kas būtu jāpiemēro (2. punkts), tiek iezīmētas pamatnostādnes masu bilancei (3. punkts) un arī norādītas prasības noteikumu ievērošanas pārbaudei (4. punkts). 12. Principi Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns √ jāizmanto ∏kalpo šādiem mērķiem: ai) noteikumu ievērošanas pārbaudei, kā to nosaka 57. pants 9. panta 1. punkts; bii) turpmāko emisijas samazināšanas iespēju apzināšanai; ciii) √ļauj sniegt informāciju sabiedrībai par šķīdinātāju izlietojumu, šķīdinātāju emisiju un šīs Õ nodaļas direktīvas √ prasību ∏ ievērošanu. 23. Definīcijas Šādas definīcijas ir pamatnostādnes masu bilances sastādīšanai. Organisko šķīdinātāju ieguldījums (I): I1 I1 Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums nopirktajos √ maisījumos ∏ preparātos, ko izlieto procesā laikposmā, kurā tiek aprēķināta masu bilance. I2 Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums atgūtajos √ maisījumos ∏preparātos, no kuriem šķīdinātājs tiek atkārtoti izmantots procesā. (Atkārtoti izmantojamais šķīdinātājs jāieskaita katru reizi, kad to lieto darbības veikšanai.) Organisko šķīdinātāju izdalīšanās (O): O1 O1 Emisija ar √ izplūdes ∏ atgāzēm. O2 Organiskie šķīdinātāji, kas izšķīst ūdenī, ja notekūdeņu apstrāde ir pareizi ņemta vērā, aprēķinot O5. O3 Organisko šķīdinātāju daudzums, kas paliek kā piesārņojums vai nogulsnes procesa gala produktos. O4 Neuztvertās organisko šķīdinātāju emisijas gaisā. Šeit ietilpst vispārējā telpu ventilācija, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē caur logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm. O5 Organiskie šķīdinātāji un organiskie savienojumi, kas izzūd ķīmisko un fizikālo reakciju dēļ (ieskaitot, piemēram, tos, ko iznīcina, piemēram, tos sadedzinot vai citas √ izplūdes ∏atgāzu vai notekūdeņu apstrādes gaitā, piemēram, tos adsorbējot tiktāl, ka tie nav jāieskaita O6, O7 vai O8 punktā). O6 Organiskie šķīdinātāji, ko satur savāktie atkritumi. O7 Organiskie šķīdinātāji vai organiskie šķīdinātāji √ maisījumos ∏preparātos, ko pārdod vai ir nodoms pārdot kā komerciāli vērtīgu ražojumu. O8 Organiskie šķīdinātāji √ maisījumos ∏preparātos, kas ir atgūti atkārtotai lietošanai, bet ne izmantošanai procesā, ja tie nav iekļauti O7. O9 Organiskie šķīdinātāji, kas izdalās citādi. 43. Pamatnostādnes Ššķīdinātāju apsaimniekošanas plāna ð izmantošana ï izmantošanai noteikumu ievērošanas pārbaudē Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošanu nosaka konkrētās prasības, kas ir jāpārbauda, kā parādīts turpmāk: ai) pārbauda, vai ir ievērotsa 5. daļā II B pielikumā minētā √ noteiktais ∏ emisijas samazināšanas √ plāns ∏ iespēja, ja pilnās emisijas robežvērtība ir izteikta šķīdinātāju emisijā uz ražojuma vienību vai citādi, kā tas ir noteikts 2. un 3. daļā II A pielikumā: ia) Visāms darbībāms, kurās izmanto 5. daļā II B pielikumu √ noteikto emisiju samazināšanas plānu ∏, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu patēriņu (C). Patēriņšu var noteikt ð jāaprēķina ï, izmantojot šādu vienādojumu: C = I1 − O8 Paralēla darbība jāveic, lai noteiktu cietās daļas, ko izmanto aizsargkārtās, lai iegūtu gada emisijas atskaites vērtību un mērķa emisiju katru gadu; iib) vērtējot atbilstību pilnās emisijas robežvērtībai, kas ir izteikta kā šķīdinātāju emisija uz ražojuma vienību vai citādi, kā tas noteikts 2. un 3. daļāII A pielikumā, šķīdinātāju apsaimniekošanas plānam ik gadu būtu jānosaka emisija (E). Emisijau var aprēķināt ð jāaprēķina ï saskaņā ar šādu vienādojumu: E = F + O1 kur F ir difūzā emisija, kas ir definēta i) sadaļas a) apakšpunktā ii) sadaļas a) apakšpunktā. Emisijas skaitlis tālāk būtu jāizdala ar atbilstīgu ražojuma parametru; iiic) lai novērtētu atbilstību 545. panta 65. punkta b) daļas ii) apakšpunkta prasībām, šķīdinātāja apsaimniekošanas plānam ik gadu būtu jānosaka pilnā emisija no visām attiecīgām darbībām un šis skaitlis būtu jāsalīdzina ar pilno emisiju, kas parādītos, ja 2., 3. un 5. daļas II pielikuma prasības tiktu izpildītas katrai darbībai atsevišķi; bii) nosaka difūzo emisiju salīdzinājumam ar difūzās emisijas √ robež ∏vērtībām 2. daļāII A pielikumā: ia) metodika Difūzāo emisijau var aprēķināt ð jāaprēķina ï saskaņā ar šādu vienādojumu: F = I1 − O1 − O5 − O6 − O7 − O8 vai F = O2 + O3 + O4 + O9 √ F ∏ Šo lielumu var noteikt ð jānosaka ï ar tiešiem mērījumiem,. √ vai ar ∏ lLīdzvērtīgus √ metodi vai ∏ aprēķiniemus var veikt arī citādi, piemēram, ar citu paņēmienu, izmantojot procesa emisijas uztveršanas efektivitāti. Difūzās emisijas √ robež ∏vērtība jāizsaka kā ieguldījuma daļa, kaso var aprēķināt ð jāaprēķina ï no šāda vienādojuma: I = I1 + I2 iib) mērījumu biežums Difūzāso emisijasu var noteikt ð jānosaka ï ar īsu, bet pilnīgu mērījumu kopu,. √ un tie ∏ Mērījumi nav jāatkārto, kamēr netiek mainīts aprīkojums. ê 1999/13/EK 9. pants (pielāgots) 8. daļa Atbilstības √ novērtēšana ∏ emisijas robežvērtībām √ izplūdes gāzēs ∏ 13. Nepārtrauktu mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisijas robežvērtības tiek ievērotas, ja a) √ jebkuru iekārtas ekspluatācijas vai tajā veikto darbību, izņemot palaišanu, apturēšanu, apkopi un remontu, 24 stundu laikā veikto derīgo mērījumu rezultātu ∏ neviena normālas ekspluatācijas 24 stundu vidējā √ aritmētiskā ∏ vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības, un b) nevienas stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes. 24. Periodisku mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisijas robežvērtības ir ievērotas, ja vienā kontroles reizē: a) visu √ mērījumu rezultātu ∏ nolasījumu vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības, un b) nevienas stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes. 35. Atbilstību 4. daļas 5. panta 7. un 8. punkta noteikumiem pārbauda, ņemot par pamatu atsevišķu gaistošu organisku savienojumu masas koncentrāciju summu. Visos citos gadījumos atbilstību pārbauda, ņemot par pamatu organiskos savienojumos ietilpstošā oglekļa pilno masu emisijā, ja 2. daļā II A pielikumā nav norādīts citādi. 4.1. Gāzes tilpumus √ izplūdes ∏ atgāzēm var pievienot, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja tas ir tehniski pamatoti, bet, nosakot √ izplūdes ∏ atgāzēs kaitīgas vielas masas koncentrāciju, šie tilpumi nav jāņem vērā. ê 92/112/EEK (pielāgots) ð jauns VIII PIELIKUMS √ Tehniski noteikumi par titāna dioksīda ražošanas iekārtām ∏ 1. daļa √ Emisiju robežvērtības emisijām ūdenī ∏ 6. pants Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atkritumu izvadīšanu samazina saskaņā ar šādiem noteikumiem: 1.a) no esošajiem rūpniecības uzņēmumiem √ Iekārtām, ∏ kurāsi izmanto sulfātprocesu √ (gada vidējās vērtības) ∏: - līdz 1993. gada 31. decembrim visos ūdeņos samazina vāji skābos atkritumus un neitralizētos atkritumus līdz robežvērtībai, kas nepārsniedz 800 ð 550 ï kg kopējā sulfāta uz tonnu saražotā titāna dioksīda (t.i., atbilstoši SO4 joniem, ko satur brīvā sērskābe un metāliskie sulfāti); 2.b) no esošajiem rūpniecības uzņēmumiem √ Iekārtām, ∏ kurāsi izmanto √ hlorīda ∏ hlora procesu √ (gada vidējās vērtības) ∏: - vāji skābos atkritumus, apstrādes atkritumus un neitralizētos atkritumus samazina līdz 1993. gada 15. jūnijam visos ūdeņos līdz šādām kopējā hlorīda robežvērtībām uz tonnu saražotā titāna dioksīda (t.i., atbilstoši Cl jonu saturam brīvā sālsskābē un metālu hlorīdos: a)- 130 kg √ hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, ∏ izmantojot neitrālu rutilu, b)- 228 kg √ hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, ∏ izmantojot sintētisko rutilu, c)- 450 ð 330 ï 450 ð 330 ï kg √ hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, ∏ izmantojot izdedžus. 3. Ja uzņēmums √ Iekārtām, kurās izmanto hlorīda procesu un ∏ izmanto vairāk nekā vienu veidu vai rūdu, √ 2. punktā noteiktās emisijas ∏ robežvērtības piemēro proporcionāli izmantotajam šo rūdu daudzumam. ê 78/176/EEK (pielāgots) II PIELIKUMS - 2. daļa √ Akūtās toksicitātes testēšana ∏ Apglabāšanas uzraudzība un monitorings A. Atkritumu monitorings Kopā ar apglabāšanas darbībām veic: 1. atkritumu daudzuma, sastāva un toksicitātes pārbaudes, lai nodrošinātu 4., 5. un 6. pantā minētās iepriekšējās atļaujas nosacījumu izpildi; 12. Aakūtas toksicitātes testus testēšana √ jāveic ar ∏ atsevišķām gliemju, vēžveidīgo, zivju un planktona sugām, pirmām kārtām tām, kuras bieži sastopamas novadīšanas apgabalos. Turklāt testēšanaus √ jāveic ∏ veic okeāna garneļu (Artemia salina) paraugiem. √ 2. Testēšanā, kas minēta 1. punktā, konstatētā maksimālā mirstība ∏ Šajos testos 36 stundu laikā un ar izplūstošo notekūdeņu koncentrāciju 1/5000: nedrīkst konstatēt: - vairāk nekā 20 % mirstību a) pārbaudīto sugu pieaugušiem īpatņiem √ : 20% mirstība ∏ , -b) un ka √ pārbaudīto sugu ∏ kūniņām mirstība pārsniedz kontroles grupas mirstību. B. Attiecīgās vides uzraudzība un monitorings. 1. Ja atkritumus novada saldūdenī vai jūrā vai nogremdē, pārbaudes ir saistītas ar šādiem trim galvenajiem aspektiem: ūdens kolonna, dzīvas būtnes un nogulsnes. Regulāras attiecīgā novadīšanas ietekmētā apgabala stāvokļa pārbaudes ļaus izsekot attiecīgās vides attīstībai. Monitorings iekļauj arī šādu noteikšanu: 1. pH 2. izšķīdināts skābeklis; 3. duļķainība; 4. dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi suspensijā; 5. toksiskie metāli ūdenī, suspendētās daļiņās, nogulsnēs un uzkrājušies izlases veidā ņemtos bentiskos un pelaģiskos organismos; 6. daudzveidība un relatīvā un absolūtā augu un dzīvnieku izplatība. II. Ja atkritumus glabā, noglabā vai ievada, monitorings iekļauj: 1. testus, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka netiek saindēti virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi. Testos iekļauj šādus mērījumus: - skābums, - dzelzs saturs (šķīstošs un daļiņās), - kalcija saturs, - toksisku metālu saturs (šķīstoši un daļiņās), ja tādi ir; 2. vajadzības gadījumā - testus, lai noteiktu jebkādu negatīvu ietekmi uz zemes dzīļu struktūru; 3. vispārēju ekoloģisku novērtējumu apgabalā, kas atrodas pie noglabāšanas, glabāšanas vai ievadīšanas vietas. ê 1999/13/EK 2. pants (pielāgots) 3. daļa √ Emisiju robežvērtības gaisā ∏ 131. √ Emisijas robežvērtības, kuras izsaka kā masas koncentrāciju kubikmetrā (Nm3) jāaprēķina ∏ standartapstākļi ir 273,15 K temperatūrai, un 101,3 kPa spiedienam √ pēc ūdens tvaika satura korekcijas izplūdes gāzēs. ∏ ê 92/112/EEK (pielāgots) ð jauns 9. pants 1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka izvadīšana atmosfērā tiek samazināta saskaņā ar šādiem noteikumiem: a) ja esošie rūpniecības uzņēmumi izmanto sulfātprocesu: 2.i) attiecībā uz Pputekļiem: līdz 1993. gada 31. decembrim izvadīšanu no galvenajiem avotiem samazina līdz robežvērtībai, kas nepārsniedz ð stundas vidējā vērtība ï 50 mg/Nnm3 (2), un no jebkura cita avota (2) līdz robežvērtībai, kura nepārsniedz 150 mg/nm3 (3); 3.ii) attiecībā uz SOX ð Sēra dioksīds un sēra trioksīds, kā arī skābju pilieni, ï √ izsakot SO2 ekvivalentā ∏ līdz 1995. gada 1. janvārim izvadīšanu, kas rodas titāna dioksīda ražošanā šķīdināšanas un kalcinēšanas stadijā, samazina līdz robežvērtībai, kas nepārsniedz a) 10 ð 6 ï kg SO2 ekvivalenta uz tonnu saražotā titāna dioksīda ð gadā vidējās vērtības veidā ï; iii) dalībvalstis pieprasa uzstādīt iekārtas skābju pilienu emisiju novēršanai; b)iv) skābju atkritumu koncentrēšanas iekārtas neizvada vairāk kā 500 mg/Nnm3 ð stundā vidējās vērtības veidā ï √ skābju atkritumu koncentrēšanas iekārtām, ∏ ko aprēķina kā SO2 ekvivalentu (1) ; v) to sāļu apdedzināšanas iekārtas, kuri radušies atkritumu apstrādes rezultātā, ir aprīkotas ar labāko pieejamo tehniku, neradot pārmērīgas izmaksas, lai novērstu SOx emisijas; 4.b) √ Hloram iekārtās, kurās izmanto hlorīda ∏ ja esošie rūpniecības uzņēmumi izmanto hlora procesu: i) attiecībā uz putekļiem līdz 1993. gada 15. jūnijam izvadīšanu samazina līdz robežvērtībai, kas nepārsniedz 50 mg/nm3 (2) no galvenajiem avotiem, un līdz robežvērtībai, kura nepārsniedz 150 mg/nm3 (2) no jebkura cita avota (3); ii) attiecībā uz hloru līdz 1993. gada 15. jūnijam izvadīšanu samazina līdz a) √ 5 mg/Nm3 ∏ vidējai dienas koncentrācijai, kas nepārsniedz 5 mg/nm3 (4), un b) un līdz koncentrācijai, kura nepārsniedz 40 √ mg/Nm3 ∏ mg/ng3 jebkurā citā laikā. 2. Šī direktīva neierobežo Direktīvu 80/779/EEK. 3. SOx izvadīšanas standartmērījumu kontroles procedūra ir noteikta pielikumā. ê 82/883/EEK (pielāgots) II PIELIKUMS - 4. daļa √ Titāna dioksīda ražošanas iekārtu ūdenī novadīto atkritumu ietekmētās vides monitorings ∏ ATKRITUMU APGLABĀŠANAS METODE: IZVADĪŠANA VAI NOGREMDĒŠANA SĀLSŪDEŅOS (upju grīvas, piekrastes ūdeņi, atklāta jūra) Komponenti | Parametri, kas jānosaka | Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums gadā | Mērījumu standartmetode | obligāti | pēc izvēles | Ūdens kolonna Nefiltrēts jūras ūdens[85] | Temperatūra (oC) | 3 | Termometrija. Mērījums jāveic uz vietas paraugu ņemšanas laikā | Sāļums (‰) | 3 | Konduktometrija | pH (pH vienības) | 3 | Elektrometrija. Mērījums jāveic uz vietas paraugu ņemšanas laikā | Izšķīdušais O2 (mg/izšķīdušā O2/l) | 3 | Vinklera metode elektroķīmiskā metode | Duļķainība (mg cieto piemaisījumu/l) vai suspendētā viela (mg/l) | 3 | Duļķainība: nefelometrija Suspendētajai vielai: gravimetrija svēršana pēc filtrācijas ar membrānfiltru, kura poru izmērs ir 0,45 μm, un žāvēšana 105 oC temperatūrā svēršana pēc centrifugēšanas (minimālais laiks 5 minūtes, vidējais paātrinājums no 2800 līdz 3200 g) un žāvēšana 105 oC temperatūrā | Fe (izšķīdis un suspensijā) (mg/l) | 3 | Pēc tam, kad paraugs attiecīgi sagatavots, veic noteikšanu atomu absorbcijas spektrofotometrijā vai molekulārās absorbcijas spektrofotometrijā | Cr, kopējais Cd, kopējais Hg (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija molekulārās absorbcijas spektrofotometrija. | Ti (mg/l) | V, Mn, Ni, Zn (mg/l) | 3 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Cu, Pb (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarogrāfija | Jūras ūdens, kas filtrēts ar membrānfiltru, kura poru izmērs ir 0,45 μm[86] | Izšķīdis Fe (mg/l) | 3 | Noteikšana atomu absorbcijas spektrofotometrijā vai molekulārās absorbcijas spektrofotometrijā | Cr, Cd, Hg (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija molekulārās absorbcijas spektrofotometrija. | Ti, V, Mn, Ni, Zn (mg/l) | 3 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Cu, Pb (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarogrāfija | Suspendētās daļiņas, kas paliek membrānfiltrā, kura poru izmērs ir 0,45 µm | Kopējais Fe (mg/l) | Cr, Cd, Hg (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija molekulārās absorbcijas spektrofotometrija. | Ti, V, Mn, Ni, Zn (mg/l) | 3 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Cu, Pb (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarogrāfija | Dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi (mg Fe/l) | 3 | Paraugu ekstrakcija ar skābi attiecīgos apstākļos: mērīšana atomu absorbcijas spektrofotometrijā vai molekulārās absorbcijas spektrofotometrijā. Visiem paraugiem no viena un tā paša objekta izmanto vienu un to pašu metodi ekstrakcijai ar skābi | Nogulsnes Nogulšņu virskārtā pēc iespējas tuvu virsmai | Kopējais Ti, Fe (mg/kg sausās masas) | V, Cr, Mn, Ni, Cu, Zn, Cd, Hg, Pb (mg/kg sausās masas) | 1 | Metodes ir identiskas ūdens kolonnās izmantotajām. Pēc tam, kad attiecīgi sagatavots paraugs (mitrā vai sausā mineralizācija un attīrīšana). Metālu daudzumu mēra katrai daļiņu lieluma kategorijai atsevišķi | Dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi (mg Fe/kg) | 1 | Metodes ir identiskas ūdens kolonnās izmantotajām | Dzīvie organismi Sugas, kas raksturīgas objektā: bentiskās zivis un bezmugurkaulnieki vai citas attiecīgas sugas[87] | Ti, Cr, Fe, Ni, Zn, Pb (mg/kg mitrā un sausā svara) | V, Mn, Cu, Cd, Hg (mg/kg mitrā un sausā svara) | 1 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija pēc sasmalcinātas audu masas kompleksā parauga attiecīgas sagatavošanas (mitrā vai sausā mineralizācija un attīrīšana) metālu daudzums zivīs jāmēra muskulī vai citos piemērotos audos; paraugā jābūt vismaz 10 īpatņiem metālu daudzums gliemjos un vēžveidīgajos jāmēra audu masā. Paraugā jābūt vismaz 50 īpatņiem | Bentiskā fauna | Daudzveidība un relatīvā izplatība | 1 | Raksturīgo sugu klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes, norādot katras sugas eksemplāru skaitu, blīvumu, dominanci | Planktona fauna | Daudzveidība un relatīvā izplatība | 1 | Raksturīgo sugu klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes, norādot katras sugas eksemplāru skaitu, blīvumu, dominanci | Flora | Daudzveidība un relatīvā izplatība | 1 | Raksturīgo sugu klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes, norādot katras sugas eksemplāru skaitu, blīvumu, dominanci | Atsevišķas zivis | Patoloģiski anatomiski bojājumi zivīm | 1 | Ķīmiskai analīzei ņemtu raksturīgo paraugu vizuāla pārbaude | III PIELIKUMS ATKRITUMU APGLABĀŠANAS METODE: IZVADĪŠANA VIRSZEMES SALDŪDEŅOS Komponenti | Parametri, kas jānosaka | Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums gadā | Mērījumu standartmetode | obligāti | pēc izvēles | Ūdens kolonna[88] Nefiltrēts saldūdens | Temperatūra (°C) | 3 | Termometrija. Mērījums jāveic uz vietas paraugu ņemšanas laikā | Vadītspēja 20 °C temperatūrā (µS cm−1) | 3 | Elektrometriski mērījumi | pH (pH unit) | 3 | Elektrometrija. Mērījums jāveic uz vietas paraugu ņemšanas laikā | Izšķīdušais O2 (mg/izšķīdušā O2/l) | 3 | Vinklera metode elektroķīmiskā metode | Duļķainība (mg daļiņu/l) vai suspendētā viela (mg/l) | 3 | Duļķainība: nefelometrija Suspendētajai vielai: gravimetrija svēršana pēc filtrācijas ar membrānfiltru, kura poru izmērs ir 0,45 μm, un žāvēšana 105 °C temperatūrā svēršana pēc centrifugēšanas (minimālais laiks – piecas minūtes un vidējais paātrinājums – no 2800 līdz 3200 g) un žāvēšana 105 oC temperatūrā Komponenti | Nefiltrēts saldūdens[89] | Fe (izšķīdis un suspensijā) (mg/l) | 3 | (mg/l) Pēc tam, kad attiecīgi sagatavots paraugs, veic noteikšanu atomu absorbcijas spektrofotometrijā vai molekulārās absorbcijas spektrofotometrijā | Cr, kopējais Cd, kopējais Hg (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija molekulārās absorbcijas spektrofotometrija. | Ti (mg/l) | V, Mn, Ni, Zn (mg/l) | 3 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Cu, Pb (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarogrāfija | Saldūdens, kas filtrēts ar membrānfiltru, kura poru izmērs ir 0,45 μm[90] | Izšķīdis Fe (mg/l) | 3 | Mērīšana atomu absorbcijas spektrofotometrijā vai molekulārās absorbcijas spektrofotometrijā | Cr, Cd, Hg (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarrogrāfija | Ti, V, Mn, Ni, Sn (mg/l) | 3 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Cu, Pb (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarogrāfija | Suspendētās daļiņas, kas paliek membrānfiltrā, kura poru izmērs ir 0,45 µm | Fe (mg/l) | Cr, Cd, Hg (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarrogrāfija | Ti, V, Mn, Ni, Zn (mg/l) | 3 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Cu, Pb (mg/l) | 3 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarogrāfija | Dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi (mg Fe/l) | 3 | Paraugu ekstrakcija ar skābi attiecīgos apstākļos: mērīšana atomu absorbcijas spektrofotometrijā vai molekulārās absorbcijas spektrofotometrijā. Viena un tā pati metode ekstrakcijai ar skābi jāizmanto visiem paraugiem no viena un tā paša objekta | Nogulsnes Nogulšņu virskārtā pēc iespējas tuvu virsmai | Ti, Fe (mg/kg sausās masas) | V, Cr, Mn, Ni, Cu, Zn, Cd, Hg, Pb (mg/kg sausās masas) | 1 | Metodes ir identiskas ūdens kolonnās izmantotajām. Pēc tam, kad attiecīgi sagatavots paraugs (mitrā vai sausā mineralizācija un attīrīšana). Metālu daudzumu mēra katrai daļiņu lieluma kategorijai atsevišķi | Dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi (mg Fe/kg) | 1 | Metodes ir identiskas ūdens kolonnās izmantotajām | Dzīvie organismi Sugas, kas raksturīgas objektā | Ti, Cr, Fe, Ni, Zn, Pb (mg/kg mitrā un sausā svara) | V, Mn, Cu, Cd, Hg (mg/kg mitrā un sausā svara) | 1 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija pēc sasmalcinātas audu masas kompleksā parauga attiecīgas sagatavošanas (mitrā vai sausā mineralizācija un attīrīšana) metālu daudzums zivīs jāmēra muskulī vai citos piemērotos audos; paraugā jābūt vismaz 10 īpatņiem metālu daudzums gliemjos un vēžveidīgajos jāmēra audu masā. Paraugā jābūt vismaz 50 īpatņiem | Bentiskā fauna | Daudzveidība un relatīvā izplatība | 1 | Raksturīgo sugu klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes, norādot katras sugas eksemplāru skaitu, blīvumu, dominanci | Planktona fauna | Daudzveidība un relatīvā izplatība | 1 | Raksturīgo sugu klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes, norādot katras sugas eksemplāru skaitu, blīvumu, dominanci | Flora | Daudzveidība un relatīvā izplatība | 1 | Raksturīgo sugu klasifikācija pēc kvalitātes un kvantitātes, norādot katras sugas eksemplāru skaitu, blīvumu, dominanci | Atsevišķas zivis | Patoloģiski anatomiski bojājumi zivīm | 1 | Ķīmiskai analīzei ņemtu raksturīgo paraugu vizuāla pārbaude | √ 1. Ūdens kolonnas monitorings jāveic vismaz trīs reizes gadā filtrētā vai nefiltrētā ūdenī nosakot šādus parametrus: ∏ √ a) nefiltrēta ūdens monitoringam: temperatūra, mineralizācija vai elektrovadītspēja 20°C, pH, izšķīdušais O2, duļķainība vai ssuspendēto vielu saturs, šķīstošā un suspendētā Fe, Ti; ∏ √ b) filtrēta ūdens monitoringam: i) caur membrānfiltru ar poru izmēru 0,45 μm: šķīstošā Fe; ∏ √ ii) suspendētajās daļiņās, kas paliek uz membrānfiltra ar poru izmēru 0,45 µm: Fe, dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi. ∏ √ 2. Sedimentu monitorings jāveic vismaz vienu reizi gadā, ņemot paraugus no sedimentu kārtas augšējā slāņa iespējami tuvu virsmai, un šājos paraugos jānosaka šādi parametri: Fe, dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi. ∏ √ 3. Dzīvo organismu monitorings jāveic vismaz vienu reizi gadā, nosakot šādu vielu koncentrācijas attiecīgajai vietai reprezentatīvu sugu paraugos: Ti, Cr, Fe, Ni, Zn, Pb, kā arī bentiskās faunas daudzveidība un relatīvā izplatība un pataloģiski anatomiski bojājumi zivīm. ∏ √ 4. Ņemot paraugus atkārtoti, paraugi jāņem vienādos apstākļos tajā pašā vietā un tādā pašā dziļumā. ∏ ò jauns 5. daļa Emisiju monitorings Gaisa emisiju monitoringam nepatraukti mērījumi jāveic vismaz: a) SO2 emisijām no lietotās skābes koncentratoriem ražošanas iekārtās, kurās izmanto sulfātu procesu, b) hlora emisijām no ražošanas iekārtām, kurās izmanto hlorīda procesu, c) putekļu emisijām no lieliem avotiem. ê 82/883/EEK I PIELIKUMS ATKRITUMU APGLABĀŠANAS METODE: IZVADĪŠANA GAISĀ Komponenti | Parametri, kas jānosaka | Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums gadā | Komentāri | obligāti | pēc izvēles | Gaiss | Sēra dioksīds (SO2)[91] Hlors[92] | Putekļi | Nepārtraukti | 1. Reģionā, kur veic uzraudzību, izmantojot esošo uzraudzības tīklu ar vismaz vienu staciju, kas ir ražošanas objekta tuvumā un kas dod raksturīgos nolasījumus par objekta radīto piesārņojumu | 12[93] | 2. Reģionā, kur nav uzraudzības tīkla. Mēra izvadīto gāzu kopapjomu, ko emitē ražošanas objekts. Ja attiecīgajam objektam ir vairāki izvadīšanas avoti, var veikt secīgus mērījumus. Sēra dioksīda mērījumu standartmetode ir noteikta III pielikumā Padomes Direktīvai 80/779/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par gaisa kvalitātes robežvērtībām un sēra dioksīda un suspendēto daļiņu orientējošām vērtībām (OV L 229, 30.8.1980., 30. lpp.) | IV PIELIKUMS ATKRITUMU APGLABĀŠANAS METODE: GLABĀŠANA UN IZGĀŠANA UZ ZEMES Komponenti | Parametri, kas jānosaka | Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums gadā | Mērījumu standartmetode | obligāti | pēc izvēles | 1. Nefiltrēti virszemes ūdeņi objekta tuvumā apgabalā, ko ietekmē glabāšana, un vietā ārpus šā apgabala[94][95][96] 2. Nefiltrēti gruntsūdeņi objekta tuvumā, tostarp vajadzības gadījumā iztecēs[97][98] | pH (pH vienības) | 1 | Elektrometrija. Mērījums jāveic paraugu ņemšanas laikā | SO4[99] (mg/l) | 1 | 1. gravimetrija 2. kompleksometriskā titrācija ar EDTA 3. molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | Ti[100] (mg/l) | V, Mn, Ni, Zn (mg/l) | 1 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Fe[101] (mg/l) | Cr (mg/l) | 1 | 4. atomu absorbcijas spektrofotometrija 5. molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | Ca (mg/l) | 1 | 6. atomu absorbcijas spektrofotometrija 7. kompleksometriskā titrācija | Cu, Pb (mg/l) | 1 | 8. atomu absorbcijas spektrofotometrija 9. polarogrāfija | Cl[102] (mg/l) | 1 | Titrimetrija (Mora metode) | Glabāšanas un izgāšanas objekta vide | Vizuāli pārbaudīt: topogrāfiju un objekta vadību, ietekmi uz zemes dzīlēm, objekta ekoloģiju | 1 | Metodes izvēlas dalībvalstis | V PIELIKUMS ATKRITUMU APGLABĀŠANAS METODE: IEVADĪŠANA AUGSNĒ Komponenti | Parametri, kas jānosaka | Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums gadā | Mērījumu standartmetode | obligāti | pēc izvēles | 1. Nefiltrēti virszemes ūdeņi objekta tuvumā zonā, ko ietekmē ievadīšana 2. Nefiltrēti gruntsūdeņi objekta tuvumā, tostarp iztecēs | pH (pH vienības) | 1 | Elektrometrija. Mērījums jāveic paraugu ņemšanas laikā | SO4[103] (mg/l) | 1 | gravimetrija kompleksometriskā titrācija ar EDTA molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | Ti[104] (mg/l) | V, Mn, Ni, Zn (mg/l) | 1 | Atomu absorbcijas spektrofotometrija | Fe[105] (mg/l) | Cr (mg/l) | 1 | atomu absorbcijas spektrofotometrija molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | Ca (mg/l) | 1 | atomu absorbcijas spektrofotometrija kompleksometriskā titrācija | Cu, Pb (mg/l) | 1 | atomu absorbcijas spektrofotometrija polarogrāfija | Cl[106] (mg/l) | 1 | Titrimetrija (Mora metode) | Vide Topogrāfija | Zemes virsmas stabilitāte | 1 | Fotogrāfiska un topogrāfiska izpēte | Ūdens caurlaidība Porainība | 1 | Sūknēšanas testi Urbuma diagramma | ê 78/176/EEK I PIELIKUMS ZIŅAS, KAS JĀSNIEDZ, LAI SAŅEMTU 5. UN 6. PANTĀ MINĒTO IEPRIEKŠĒJO ATĻAUJU A. VIELAS RAKSTUROJUMS UN SASTāVS: 1. kopējais daudzums un parastais nogremdētās vielas sastāvs (piem., gadā); 2. agregātstāvoklis (piem., cieta, dūņveida, šķidra vai gāzveida); 3. īpašības: fizikālās (piem., šķīdība un blīvums), ķīmiskās un bioķīmiskās (piem., skābekļa patēriņš) un bioloģiskās; 4. toksicitāte; 5. noturība: fiziskā, ķīmiskā un bioķīmiskā; 6. uzkrāšanās un biopārveidošanās bioloģiskos materiālos vai nogulsnēs; 7. uzņēmība pret fiziskām, ķīmiskām un bioķīmiskām pārmaiņām un mijiedarbība attiecīgajā vidē ar citām organiskām un neorganiskām vielām; 8. spēja izraisīt bojāšanos vai citas pārmaiņas, kas samazina resursu (zivju, bezmugurkaulnieku u.c.) pārdošanas iespējas. B. Nogremdēšanas vai novadīšanas objektu un apglabāšanas metožu raksturojums: 1. atrašanās vieta (piem., nogremdēšanas vai novadīšanas apgabalu koordinātas, dziļums un attālums no krasta), izvietojums attiecībā pret citiem apgabaliem (piem., izklaides vietas, nārsta, zivjaudzētavu un zvejas vietas un izmantojamie resursi); 2. apglabāšanas ātrums konkrētā laika posmā (piem., daudzums dienā, nedēļā, mēnesī); 3. attiecīgā gadījumā iepakošanas un iepildīšanas veidi, ja tādi ir; 4. sākotnējā atšķaidīšana, ko veic ar ieteikto izvadīšanas metodi, jo īpaši kuģa ātrums; 5. izkliedes raksturojums (piem., straumju, plūdmaiņu un vēja iedarbība uz horizontālu pārvietošanos un vertikālu sajaukšanos); 6. ūdens īpašības (piem., temperatūra, pH, sāļums, stratifikācija, skābekļa indekss piesārņojumam — izšķīdināts skābeklis (IS), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP), slāpekļa klātbūtne organiskā un neorganiskā veidā, ieskaitot amonjaku, suspendētas vielas, citas barojošas vielas un produktivitāte); 7. dibena raksturojums (piem., topogrāfija, ģeoķīmiskais un ģeoloģiskais raksturojums un bioloģiskā produktivitāte); 8. citu nogremdēto vai novadīto vielu eksistence un ietekme uz attiecīgo apgabalu (piem., smago metālu konstatācija un organiskā oglekļa saturs). C. Noglabāšanas, glabāšanas vai ievadīšanas apgabali un apglabāšanas metodes: 1. ģeogrāfiskais novietojums; 2. piegulošo apgabalu raksturojums; 3. attiecīgā gadījumā iepakošanas un iepildīšanas veidi, ja tādi ir; 4. noglabāšanas, glabāšanas un ievadīšanas metožu raksturojums, ieskaitot to piesardzības pasākumu novērtējumu, kas veikti, lai novērstu ūdeņu, augsnes un atmosfēras piesārņojumu. II PIELIKUMS APGLABĀŠANAS UZRAUDZĪBA UN MONITORINGS A. ATKRITUMU MONITORINGS Kopā ar apglabāšanas darbībām veic: 1. atkritumu daudzuma, sastāva un toksicitātes pārbaudes, lai nodrošinātu 4., 5. un 6. pantā minētās iepriekšējās atļaujas nosacījumu izpildi; 2. akūtas toksicitātes testus atsevišķām gliemju, vēžveidīgo, zivju un planktona sugām, pirmām kārtām tām, kuras bieži sastopamas novadīšanas apgabalos. Turklāt testus veic okeāna garneļu (Artemia salina) paraugiem. Šajos testos 36 stundu laikā un ar izplūstošo notekūdeņu koncentrāciju 1/5 000 nedrīkst konstatēt: - vairāk nekā 20 % mirstību pārbaudīto sugu pieaugušiem īpatņiem un - ka kūniņām mirstība pārsniedz kontroles grupas mirstību. B. Attiecīgās vides uzraudzība un monitorings. 1. Ja atkritumus novada saldūdenī vai jūrā vai nogremdē, pārbaudes ir saistītas ar šādiem trim galvenajiem aspektiem: ūdens kolonna, dzīvas būtnes un nogulsnes. Regulāras attiecīgā novadīšanas ietekmētā apgabala stāvokļa pārbaudes ļaus izsekot attiecīgās vides attīstībai. Monitorings iekļauj arī šādu noteikšanu: 1. pH; 2. izšķīdināts skābeklis; 3. duļķainība; 4. dzelzs oksīdu hidrāti un hidroksīdi suspensijā; 5. toksiskie metāli ūdenī, suspendētās daļiņās, nogulsnēs un uzkrājušies izlases veidā ņemtos bentiskos un pelaģiskos organismos; 6. daudzveidība un relatīvā un absolūtā augu un dzīvnieku izplatība. II. Ja atkritumus glabā, noglabā vai ievada, monitorings iekļauj: 1. testus, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka netiek saindēti virszemes ūdeņi un gruntsūdeņi. Testos iekļauj šādus mērījumus: - skābums, - dzelzs saturs (šķīstošs un daļiņās), - kalcija saturs, - toksisku metālu saturs (šķīstoši un daļiņās), ja tādi ir; 2. vajadzības gadījumā - testus, lai noteiktu jebkādu negatīvu ietekmi uz zemes dzīļu struktūru; 3. vispārēju ekoloģisku novērtējumu apgabalā, kas atrodas pie noglabāšanas, glabāšanas vai ievadīšanas vietas. ê 92/112/EEK (pielāgots) PIELIKUMS Standartmērījumu kontroles procedūra gāzveida SO x emisijām Lai aprēķinātu SO2 un SO3 un skābju pilienu daudzumus, ko izsaka kā SO2 ekvivalentu, kuru izvada īpašas iekārtas, ir jāņem vērā konkrētajā darbībā izdalītās gāzes tilpums un vidējais SO2/SO3 saturs, ko izmēra tajā pašā laikā. SO2/SO3 plūsmas ātrums un saturs jānosaka tādos pašos temperatūras un mitruma apstākļos. ñ IX PIELIKUMS A daļa Atceltās direktīvas ar grozījumiem(minētas 72. pantā) Padomes Direktīva 78/176/EEK (OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp.) | Padomes Direktīva 83/29/EEK (OV L 32, 3.2.1983., 28. lpp.) | Padomes Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.) | tikai I pielikuma b) apakšpunkts | Padomes Direktīva 82/883/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 1. lpp.) | Padomes Regula (EK) Nr.807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.) | tikai III pielikuma 34. punkts | Padomes Direktīva 92/112/EEK (OV L 409, 31.12.1992., 11. lpp.). | Padomes Direktīva 96/61/EK (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.) | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.) | tikai 4. pants un II pielikums | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.) | tikai 26. pants | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.) | tikai III pielikuma 61. punkts | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.) | tikai 21. panta 2. apakšpunkts | Padomes Direktīva 1999/13/EK (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.) | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.) | tikai I pielikuma 17. punkts | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.) | tikai 13. panta 1. apakšpunkts | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.) | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.) | Padomes Direktīva 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.) | Tikai pielikuma B daļas 2. punkts | B daļa Saraksts ar termiņiem transponēšanai valsts tiesību aktos (kas minēti 72. pantā) Direktīva | Termiņš transponēšanai | Piemērošanas termiņš | 78/176/EK | 1979. gada 25. februāris | 82/883/EK | 1984. gada 31. decembris | 92/112/EK | 1993. gada 15. jūnijs | 96/61/EK | 1999. gada 30. oktobris | 1999/13/EK | 2001. gada 1. aprīlis | 2000/76/EK | 2000. gada 28. decembris | 2002. gada 28. decembris 2005. gada 28. decembris | 2001/80/EK | 2002. gada 27. novembris | 2004. gada 27. novembris | 2003/35/EK | 2005. gada 25. jūnijs | 2003/87/EK | 2003. gada 31. decembris | _____________ X PIELIKUMS Atbilstības tabula Direktīvā 78/176/EEK | Direktīvā 82/883/EEK | Direktīvā 92/112/EEK | Direktīvā 96/61/EK | Direktīvā 1999/13/EK | Direktīvā 2000/76/EK | Direktīvā 2001/80/EK | Šajā direktīvā | 1. panta 1. punkts | 1. pants | 1. pants | 1. pants | 1. pants | 1. panta pirmā daļa | 1. pants | 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 2. panta 2. punkts | 3. panta 2. punkts | 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 3. panta 1. punkts | 3. panta 23. punkts | 1. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunkts | --- | 2. pants | 62. pants | 3. pants | 12. panta 4. un 5. punkts | 4. pants | 4. pants | 3. pants, ievaddaļa un 1. punkts | 4. panta 1. punkts | 4. panta 1. punkta pirmā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 5. pants | 5. pants | 12. panta 4. un 5. punkts | 6. pants | 12. panta 4. un 5. punkts | 7. panta 1. punkts | 65. panta 1. punkta un 65. panta 2. punkta pirmā daļa | 7. panta 2. un 3. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 65. panta 2. punkta otrā daļa | 8. panta 1. punkts | 63. panta 2. punkts | 8. panta 2. punkts | 28. panta 1. punkta otrā daļa | 9. pants | --- | 10. pants | --- | 11. pants | 13. pants | 12. pants | --- | 13. panta 1. punkts | 67. pants | 13. panta 2., 3. un 4. punkts | --- | 14. pants | --- | 15. pants | 14. pants | 12. pants | 21. pants | 15. pants | 21. pants | 18. panta 1. un 3. punkts | 71. pants | 16. pants | 15. pants | 13. pants | 23. pants | 17. pants | 23. pants | 20. pants | 75. pants | I pielikums | --- | IIA pielikuma ievaddaļa un 1. punkts | --- | IIA pielikuma 2. punkts | VIII pielikuma 2. daļa | IIB pielikums | --- | 2. pants | --- | 3. pants | --- | 4. panta 1. punkta un 4. panta 2. punkta pirmā daļa | 65. panta 3. punkts | 4. panta 2. punkta otrā daļa | VIII pielikuma 4. daļa | 4. panta 3. un 4. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 65. panta 4. punkts | 5. pants | --- | 6. pants | --- | 7. pants | --- | 8. pants | --- | 9. pants | --- | 10. pants | 69. pants | 11. panta 1. punkts | 19. panta 1. punkts | 13. panta 1. punkts | 17. panta 1. punkts | 69. panta 1. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 69. panta 2. punkts | 11. panta 2. un 3. punkts | --- | 12. pants | --- | 13. pants | --- | I pielikums | --- | II pielikums | VIII pielikuma 4. daļa | III pielikums | VIII pielikuma 4. daļa | IV pielikums | --- | V pielikums | --- | 2. panta 1. punkta ievaddaļa | --- | 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa un pirmais ievilkums | --- | 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums | 62. panta 2. punkts | 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums un 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums | 62. panta 4. punkts | 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ceturtais, piektais, sestais un septītais ievilkums | --- | 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ievaddaļa un ceturtais, piektais, sestais un septītais ievilkums | --- | 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, otrais ievilkums | 62. panta 3. punkts | 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts | --- | 2. panta 2. punkts | --- | 3. pants | 62. pants | 4. pants | 62. pants | 5. pants | --- | 6. panta 1. punkts, ievaddaļa | 63. panta 1. punkts | 6. panta pirmās daļas a) apakšpunkts | VIII pielikuma 1. daļas 1. punkts | 6. panta pirmās daļas B) apakšpunkts | VIII pielikuma 1. daļas 2. punkts | 6. panta otrā daļa | VIII pielikuma 1. daļas 3. punkts | 7. pants | --- | 8. pants | --- | 9. panta 1. punkta ievaddaļa | 64. panta 2. punkts | 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa | --- | 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļa | VIII pielikuma 3. daļas 2. punkts | 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa | VIII pielikuma 3. daļas 3. punkts, ievaddaļa un 3. punkta a) apakšpunkts | 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļa | 64. panta 1. punkts | 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļa | VIII pielikuma 3. daļas 3. punkta b) apakšpunkts | 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļa | --- | 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts | VIII pielikuma 3. daļas 4. punkts | 9. panta 2. un 3. punkts | --- | 10. pants | 65. pants | 11. pants | 12. panta 4. un 5. punkts | Pielikums | --- | 2. panta ievaddaļa | 3. panta ievaddaļa | 2. panta 1. punkts | 2. panta 14. punkts | 3. panta 1. punkts | 2. panta 3. punkts | 2. panta 1. punkts | 3. panta 3. punkts | 2. panta 4. punkts | --- | 2. panta 5. punkts | 2. panta 9. punkts | 3. panta 8. punkts | 2. panta 1. punkts | 3. panta 4. punkts | 2. panta 6. punkts | 2. panta 13. punkts | 3. panta 9. punkts | 2. panta 3. punkts, pirmā daļa | 3. panta 5. punkts | 2. panta 7. punkts | 3. panta 6. punkts | 2. panta 8. punkts | 2. panta 5. punkts | 66. pants | 2. panta 9. punkta pirmais teikums | 2. panta 7. punkts | 3. panta 12. punkts | 3. panta 7. punkts | 2. panta 9. punkta otrais teikums | 4. panta 2. punkta pirmā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 4. panta 2. punkta otrā daļa | 2. panta 10. punkta a) apakšpunkts | --- | 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa | 3. panta 8. punkts | 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta otrā daļa | 21. panta 3. punkts | 2. panta 11. punkta pirmā daļa un pirmais, otrais un trešais ievilkums | 3. panta 9. punkts | 2. panta 11. punkta otrā daļa | 14. panta 2. punkts un 15. panta 4. punkts | 2. panta 12. punkts | 2. panta 6. punkts | 3. panta 11. punkts | 2. panta 5. punkts | 3. panta 10. punkts | 2. panta 13. punkts | 3. panta 11. punkts | 2. panta 14. punkts | 3. panta 12. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 3. panta 13., 14., 15., 16. un 17. punkts | 3. panta pirmās daļas ievaddaļa | 12. panta ievaddaļa | 3. panta pirmās daļas a) apakšpunkts | 12. panta 1. un 2. punkts | 3. panta pirmās daļas b) apakšpunkts | 12. panta 3. punkts | 3. panta pirmās daļas c) apakšpunkts | 12. panta 4. un 5. punkts | 3. panta pirmās daļas d) apakšpunkts | 12. panta 6. punkts | 3. panta pirmās daļas e) apakšpunkts | 12. panta 7. punkts | 3. panta pirmās daļas f) apakšpunkts | 12. panta 8. punkts | 3. panta otrā daļa | --- | 5. panta 1. punkts | 73. panta 1. un 2. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 73. panta 3. un 4. punkts | 5. panta 2. punkts | 71. panta 1. punkta otrā daļa | 6. panta 1. punkta ievaddaļa | 13. panta 1. punkta ievaddaļa | 6. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums | 13. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums | 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas trešais ievilkums | 13. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas ceturtais ievilkums | 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 13. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas piektais ievilkums | 13. panta 1. punkta f) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas sestais ievilkums | 13. panta 1. punkta g) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas septītais ievilkums | 13. panta 1. punkta h) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas astotais ievilkums | 13. panta 1. punkta i) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas devītais ievilkums | 13. panta 1. punkta j) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta pirmās daļas desmitais ievilkums | 13. panta 1. punkta k) apakšpunkts | 6. panta 1. punkta otrā daļa | 13. panta 1. punkta otrā daļa | 6. panta 2. punkts | 13. panta 2. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 14. pants | 7. pants | 6. panta 2. punkts | 8. panta pirmā daļa | 4. panta 3. punkts | 6. panta 1. punkts | 8. panta otrā daļa | --- | 9. panta 1. punkta teikuma pirmā daļa | 15. panta 1. punkta pirmā daļa | 9. panta 1. punkta teikuma otrā daļa | --- | 9. panta 2. punkts | 6. panta 3. punkts | 9. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums | 15. panta 1. punkta otrās daļas ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts | 9. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums | 15. panta 2. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 15. panta 3., 4. un 5. punkts | 9. panta 3. punkta otrā daļa | --- | 9. panta 3. punkta trešā daļa | 10. panta 1. punkts | 9. panta 3. punkta ceturtā daļa | 10. panta 2. punkts | 9. panta 3. punkta piektā daļa | 10. panta 3. punkts | 9. panta 3. punkta sestā daļa | 10. panta 4. punkts | 9. panta 4. punkta pirmā teikuma pirmā daļa | 16. panta 2. punkta pirmā daļa | 9. panta 4. punkta pirmā teikuma otrā daļa | 16. panta 3. punkta pirmā daļa | 9. panta 4. punkta otrais teikums | 15. panta 1. punkta otrās daļas f) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 16. panta 2. punkta otrā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 16. panta 3. punkta otrā daļa un 4. un 5. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 17. pants | 9. panta 5. punkta pirmā daļa | 15. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 15. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts | 9. panta 5. punkta otrā daļa | --- | 9. panta 6. punkta pirmā daļa | 15. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts | 9. panta 6. punkta otrā daļa | --- | 9. panta 7. punkts | --- | 9. panta 8. punkts | 7. pants un 18. panta 1. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 18. panta 2., 3. un 4. punkts | 10. pants | 19. pants | 11. pants | 20. pants | 12. panta 1. punkts | 21. panta 1. punkts | 12. panta 2. punkta pirmais teikums | 21. panta 2. punkta pirmā daļa | 12. panta 2. punkta otrais teikums | 21. panta 2. punkta otrā daļa | 12. panta 2. punkta trešais teikums | --- | 13. panta 1. punkts | 22. panta 1. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 22. panta 2. un 3. punkts | 13. panta 2. punkta ievaddaļa | 22. panta 4. punkta ievaddaļa | 13. panta 2. punkta pirmais ievilkums | 22. panta 4. punkta a) apakšpunkts | 13. panta 2. punkta otrais ievilkums | 22. panta 4. punkta b) apakšpunkts | 13. panta 2. punkta trešais ievilkums | 22. panta 4. punkta c) apakšpunkts | 13. panta 2. punkta ceturtais ievilkums | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 22. panta 4. punkta d) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 23. pants | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 24. pants | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 25. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa | 14. panta ievaddaļa | 9. panta 1. punkta teikuma pirmā daļa un 25. panta 1. punkta trešās daļas ievaddaļa | 14. panta pirmais ievilkums | 9. panta 1. punkta teikuma otrā daļa | 14. pants, otrais ievilkums | 8. panta 2. punkts un 15. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 14. panta trešais ievilkums | 25. panta 1. punkta trešā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 25. panta 2. līdz 7. punkts | 15. panta 1. punkta ievaddaļa un pirmais un otrais ievilkums | 12. panta 1. punkta pirmā daļa | 26. panta 1. punkta pirmā daļa un a) un b) apakšpunkts | 15. panta 1. punkta trešais ievilkums | 26. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 15. panta 1. punkta otrā daļa | 26. panta 1. punkta otrā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 26. panta 2. punkts | 15. panta 2. punkts | 26. panta 3. punkta h) apakšpunkts | 15. panta 4. punkts | 26. panta 4. punkts | 15. panta 5. punkts | 26. panta 3. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 26. panta 3. punkta c) līdz g) apakšpunkts | 15.a panta pirmā daļa | 27. panta 1. punkts | 15.a panta otrā daļa | 27. panta 2. punkts | 15.a panta trešā daļa | 27. panta 3. punkts | 15.a panta ceturtā un piektā daļa | 27. panta 4. punkts | 15.a panta sestā daļa | 27. panta 5. punkts | 16. panta 1. punkts | 11. panta 1. punkta pirmā daļa un 11. panta 2. punkts | 67. panta 1. punkta pirmā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 67. panta 1. punkta otrā daļa | 16. panta 2. punkta pirmais teikums | 29. panta ievaddaļa | 16. panta 2. punkta otrais teikums | --- | 16. panta 3. punkta pirmais teikums | 11. panta 1. punkta otrais teikums | 67. panta 2. punkts | 16. panta 3. punkta otrais teikums | --- | 16. panta 3. punkta trešais teikums | 11. panta 3. punkts | 67. panta 3. punkts | 16. panta 4. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 68. pants | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 29. panta a) un b. apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 30. pants | 17. pants | 11. pants | 28. pants | 18. panta 1. punkts | --- | 18. panta 2. punkts | 16. panta 3. punkta otrā daļa | 19. panta 2. un 3. punkts | --- | 20. panta 1. un 2. punkts | --- | 20. panta 3. punkts | 18. pants | 17. pants | 72. pants | 22. pants | 16. pants | 22. pants | 19. pants | 74. pants | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 2. panta 1. punkts | I pielikuma ievaddaļas pirmais punkts | 2. panta 2. punkts | I pielikuma ievaddaļas otrais punkts | I pielikuma ievaddaļas pirmā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma ievaddaļas otrā daļa | I pielikuma 1. punkts | I pielikuma 1. punkts | I pielikuma 2.1. līdz 2.5. punkta b) apakšpunkts | I pielikuma 2,1. līdz 2,5. punkta b) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma 2.5. punkta c) apakšpunkts | I pielikuma 2.6. punkts | I pielikuma 2.6. punkts | I pielikuma 3. punkts | I pielikuma 3. punkts | I pielikuma 4.1. līdz 4.6. punkts | I pielikuma 4.1. līdz 4.6. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma 4.7. punkts | I pielikuma 5. punkta ievaddaļa | --- | I pielikuma 5.1. līdz 5.3. punkta b) apakšpunkts | I pielikuma 5.1. līdz 5.3. punkta b) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma 5.3. punkta c) līdz e) apakšpunkts | I pielikuma 5.4. punkts | I pielikuma 5.4. punkts | I pielikuma 6.1. punkta a) un b) apakšpunkts | I pielikuma 6.1. punkta a) un b) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma 6.1. punkta c) apakšpunkts | I pielikuma 6.2. līdz 6.4. punkta b) apakšpunkts | I pielikuma 6.2. līdz 6.4. punkta b) apakšpunkta ii) daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma 6.4. punkta b) apakšpunkta iii) daļa | I pielikuma 6.4. punkta c) apakšpunkts līdz 6.6. panta c) apakšpunkts | I pielikuma 6.4. punkta c) apakšpunkts līdz 6.6. panta c) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma 6.6. punkta c) apakšpunkta pēdējais teikums | I pielikuma 6.7. līdz 6.8. punkts | I pielikuma 6.7. līdz 6.8. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | I pielikuma 6.9. un 6.10. punkts | II pielikums | --- | III pielikums | II pielikums | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | II pielikuma 13. punkts | IV pielikuma ievaddaļa | 3. panta 9. punkts | IV pielikuma 1. līdz 11. punkts | III pielikums | IV pielikuma 12. punkts | --- | V pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts | IV pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | IV pielikuma 1. punkta b) apakšpunkts | V pielikuma 1. punkta b) līdz g) apakšpunkts | IV pielikuma c) līdz h) apakšpunkts | V pielikuma 2. līdz 5. punkts | IV pielikuma 2. līdz 5. punkts | 2. panta 2. punkts | 52. panta 1. punkts | 2. panta 3. punkts | --- | 2. panta 4. punkts | 58. panta 1. punkts | 2. panta 8. punkts | 4. panta 1. punkta trešā daļa | 2. panta 10. punkts | 52. panta 3. punkts | 2. panta 11. punkts | 52. panta 2. punkts | 2. panta 12. punkts | 52. panta 4. punkts | 2. panta 15. punkts | 52. panta 5. punkts | 2. panta 16. punkts | 3. panta 31. punkts | 2. panta 17. punkts | 3. panta 32. punkts | 2. panta 18. punkts | 3. panta 33. punkts | 2. panta 19. punkts | --- | 2. panta 20. punkts | 3. panta 34. punkts | 2. panta 21. punkts | 52. panta 6. punkts | 2. panta 22. punkts | 52. panta 7. punkts | 2. panta 23. punkts | 52. panta 8. punkts | 2. panta 24. punkts | 52. panta 9. punkts | 2. panta 25. punkts | 52. panta 10. punkts | 2. panta 26. punkts | 52. panta 11. punkts | 2. panta 27. punkts | --- | 2. panta 28. punkts | 58. panta 1. punkts | 2. panta 29. punkts | --- | 2. panta 30. punkts | 52. panta 12. punkts | 2. panta 31. punkts | VIII pielikuma 2.daļas pirmais teikums VIII pielikuma 3. daļas 1. punkts | 2. panta 32. punkts | --- | 2. panta 33. punkts | 52. panta 13. punkts | 3. panta 2. punkts | 4. panta 1. punkta otrā daļa | 4. panta 1. līdz 3. punkts | 4. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa | 4. panta 4. punkts | 58. panta 2. punkts | 5. panta 1. punkts | 54. panta 1. punkta pirmā daļa | 5. panta 2. punkts | 54. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts | 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 54. panta 2. punkts | 5. panta 3. punkta b) apakšpunkts | 54. panta 3. punkts | 5. panta 3. punkta trešā daļa | 54. panta 4. punkts | 5. panta 4. punkts | --- | 5. panta 5. punkts | 54. panta 6. punkts | 5. panta 6. punkts | 53. pants | 5. panta 7. punkts | VII pielikuma 4. daļas 1. punkts | 5. panta 8. punkta pirmā daļa | VII pielikuma 4. daļas 2. punkts | 5. panta 8. punkta otrā daļa | 54. panta 5. punkts | 5. panta 9. punkts | --- | 5. panta 10. punkts | 54. panta 7. punkts | 5. panta 11., 12. un 13. punkts | --- | 6. pants | --- | 7. panta 1. punkta ievaddaļa un pirmais, otrais, trešais un ceturtais ievilkums | 59. pants | 7. panta 1. punkta otrā daļa | --- | 7. panta 2. punkts | --- | 8. panta 1. punkts | 8. panta ievaddaļa un 1. punkts | 8. panta 2. punkts | VII pielikuma 6. daļas 1. punkts | 8. panta 3. punkts | VII pielikuma 6. daļas 2. punkts | 8. panta 4. punkts | VII pielikuma 6. daļas 3. punkts | 8. panta 5. punkts | --- | 9. panta 1. punkta ievaddaļa | 57. panta 1. punkta ievaddaļa | 9. panta 1. punkta pirmā daļa un pirmais, otrais un trešais ievilkums | 57. panta 1. punkta pirmāa daļaa a), b) un c) apakšpunkts | 9. panta 1. punkta otrā daļa | 57. panta otrā daļa | 9. panta 1. punkta trešā daļa | VII pielikuma 8. daļas 4. punkts | 9. panta 2. punkts | 58. panta 3. punkts | 9. panta 3. punkts | VII pielikuma 8. daļas 1. punkts | 9. panta 4. punkts | VII pielikuma 8. daļas 2. punkts | 9. panta 5. punkts | VII pielikuma 8. daļas 3. punkts | 10. pants | 4. panta 9. punkts | 9. panta 2. punkts | 11. panta 1. punkta trešais līdz sestais teikums | --- | 12. panta 1. punkta otrā daļa | 60. panta 1. punkta pirmā daļa | 12. panta 1. punkta trešā daļa | 60. panta 1. punkta otrā daļa | 12. panta 2. punkts | 60. panta 2. punkts | 12. panta 3. punkts | 60. panta 3. punkts | 13. panta 2. un 3. punkts | --- | 14. pants | 19. pants | 16. pants | 70. pants | I pielikuma ievaddaļas pirmais un otrais teikums | 51. pants | I pielikuma ievaddaļas trešais teikums un darbību saraksts | VII pielikuma 1. daļa | IIA pielikuma I daļa | VII pielikuma 2. daļa | IIA pielikuma 2. daļa | VII pielikuma 3. daļa | IIA pielikuma 6. punkta pēdējais teikums | --- | IIB pielikuma 1. punkta pirmais un otrais teikums | 54. panta 1. punkta b) apakšpunkts | IIB pielikuma 1. punkta trešais teikums | 54. panta 1. punkta otrā daļa | IIB pielikuma 2. punkts | VII pielikuma 5. daļa | IIB pielikuma 2. punkta otrās daļas i) apakšpunkts un tabula | --- | III pielikuma 1. punkts | --- | III pielikuma 2. punkts | VII pielikuma 7. daļas 1. punkts | III pielikuma 3. punkts | VII pielikuma 7. daļas 2. punkts | III pielikuma 4. punkts | VII pielikuma 7. daļas 3. punkts | 1. panta otrā daļa | --- | 2. panta 1. punkts | 38. panta 1. punkta pirmā daļa | 2. panta 2. punkta ievaddaļa | 38. panta 2. punkta ievaddaļa | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa | 38. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) līdz v) daļa | 38. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļa | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) daļa | 38. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļa | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) daļa | 38. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) daļa | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta viii) daļa | 38. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļa | 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 38. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 3. panta 2. punkta pirmā daļa | 3. panta 24. punkts | 3. panta 2. punkta otrā daļa | --- | 3. panta 3. punkts | 3. panta 25. punkts | 3. panta 4. punkta pirmā daļa | 3. panta 26. punkts | 3. panta 4. punkta otrā daļa | 38. panta 1. punkta otrā daļa | 3. panta 5. punkta pirmā daļa | 3. panta 27. punkts | 3. panta 5. punkta otrā daļa | 38. panta 1. punkta trešā daļa | 3. panta 5. punkta trešā daļa | 38. panta 1. punkta otrā daļa | 3. panta 6. punkts | VI pielikuma 1. daļas a) apakšpunkts | 3. panta 7. punkts | 3. panta 28. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | VI pielikuma 1. daļas b) apakšpunkts | 3. panta 10. punkts | 3. panta 29. punkts | 3. panta 13. punkts | 3. panta 30. punkts | 4. panta 2. punkts | 39. pants | 4. panta 4. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts | 40. panta 1. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts | 4. panta 4. punkta c) apakšpunkts | 40. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 4. panta 5. punkts | 40. panta 2. punkts | 4. panta 6. punkts | 40. panta 3. punkts | 4. panta 7. punkts | 40. panta 4. punkts | 4. panta 8. punkts | 49. pants | 5. pants | 47. pants | 6. panta 1. punkta pirmā daļa | 45. panta 1. punkts | 6. panta 1. punkta otrā daļa un 6. panta 2. punkts | 45. panta 2. punkts | 6. panta 1. punkta trešā daļa | 45. panta 3. punkta pirmā daļa | 6. panta 1. punkta ceturtā daļa | 45. panta 3. punkta otrā daļa | 6. panta 3. punkts | 45. panta 4. punkts | 6. panta 4. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums un 6. panta 4. punkta otrā daļa | 46. panta 1. punkts | 6. panta 4. punkta pirmās daļas trešais teikums | 46. panta 2. punkts | 6. panta 4. punkta trešā daļa | 46. panta 3. punkta otrā daļa | 6. panta 4. punkta ceturtā daļa | 46. panta 4. punkts | 6. panta 5. punkts | 41. panta 1. punkts | 6. panta 6. punkts | 45. panta 5. punkts | 6. panta 7. punkts | 45. panta 6. punkts | 6. panta 8. punkts | 45. panta 7. punkts | 7. panta 1. punkts un 7. panta 2. punkta pirmā daļa | 41. panta 2. punkta pirmā daļa | 7. panta 2. punkta otrā daļa | 41. panta 2. punkta otrā daļa | 7. panta 3. punkts un 11. panta 8. punkta pirmās daļas ievaddaļa | VI pielikuma 6. daļas 2,7. punkta pirmā daļa | 7. panta 4. punkts | 41. panta 2. punkta otrā daļa | 7. panta 5. punkts | --- | 8. panta 1. punkts | 40. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 8. panta 2. punkts | 41. panta 3. punkts | 8. panta 3. punkts | --- | 8. panta 4. punkta pirmā daļa | 41. panta 4. punkta pirmā daļa | 8. panta 4. punkta otrā daļa | VI pielikuma 6. daļas 3.2. punkta pirmā daļa | 8. panta 4. punkta trešā daļa | VI pielikuma 6. daļas 3.2. punkta otrā daļa | 8. panta 4. punkta ceturtā daļa | --- | 8. panta 5. punkts | 41. panta 4. punkta otrā un trešā daļa | 8. panta 6. punkts | 40. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts | 8. panta 7. punkts | 41. panta 4. punkts | 8. panta 8. punkts | --- | 9. panta pirmā daļa | 48. panta 1. punkts | 9. panta otrā daļa | 48. panta 2. punkts | 9. panta trešā daļa | 48. panta 3. punkts | 10. panta 1. un 2. punkts | --- | 10. panta 3. punkta pirmais teikums | 43. panta 2. punkts | 10. panta 3. punkta otrais teikums | --- | 10. panta 4. punkts | 43. panta 3. punkts | 10. panta 5. punkts | VI pielikuma 6. daļas 1,3. punkta otrā daļa | 11. panta 1. punkts | 43. panta 1. punkts | 11. panta 2. punkts | VI pielikuma 6. daļas 2.1. punkts | 11. panta 3. punkts | VI pielikuma 6. daļas 2.2. punkts | 11. panta 4. punkts | VI pielikuma 6. daļas 2.3. punkts | 11. panta 5. punkts | VI pielikuma 6. daļas 2.4. punkts | 11. panta 6. punkts | VI pielikuma 6. daļas 2.5. punkts | 11. panta 7. punkta pirmās daļas pirmā teikuma pirmā daļa | VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta pirmā daļa | 11. panta 7. punkta pirmās daļas pirmā teikuma otrā daļa | VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta a) apakšpunkts | 11. panta 7. punkta pirmās daļas otrais teikums | --- | 11. panta 7. punkta otrā daļa | --- | 11. panta 7. punkta a) apakšpunkts | VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta b) apakšpunkts | 11. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts | --- | 11. panta 7. punkta d) apakšpunkts | VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta c) apakšpunkts | 11. panta 7. punkta e) un f) apakšpunkts | --- | 11. panta 8. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts | VI pielikuma 3. daļas 1. punkta pirmā un otrā daļa | 11. panta 8. punkta c) apakšpunkts | VI pielikuma 6. daļas 2.7. punkta otrā daļa | 11. panta 8. punkta d) apakšpunkts | VI pielikuma 4. daļas 2.1. punkta otrā daļa | 11. panta 8. punkta otrā daļa | VI pielikuma 6. daļas 2.7. punkta trešā daļa | 11. panta 9. punkts | 43. panta 4. punkts | 11. panta 10. punkta a), b) un c) apakšpunkts | VI pielikuma 8. daļas 1.1. punkta a), b) un c) apakšpunkts | 11. panta 10. punkta d) apakšpunkts | VI pielikuma 8. daļas 1.1. punkta d) apakšpunkts | 11. panta 11. punkts | VI pielikuma 8. daļas 1.2. punkts | 11. panta 12. punkts | VI pielikuma 8. daļas 1.3. punkts | 11. panta 13. punkts | 43. panta 5. punkta pirmā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 43. panta 5. punkta otrā daļa | 11. panta 14. punkts | VI pielikuma 6. daļas 3.1. punkts | 11. panta 15. punkts | 40. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 11. panta 16. punkts | VI pielikuma 8. daļas 2. punkts | 11. panta 17. punkts | 9. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 12. panta 1. punkts | 50. panta 1. punkts | 12. panta 2. punkta pirmais teikums | 50. panta 2. punkts | 12. panta 2. punkta otrais teikums | --- | 12. panta 2. punkta trešais teikums | 50. panta 3. punkts | 13. panta 1. punkts | 40. panta 1. punkta f) apakšpunkts | 13. panta 2. punkts | 42. pants | 13. panta 3. punkts | 41. panta 5. punkts | 13. panta 4. punkts | VI pielikuma 3. daļas 2. punkts | 14. pants | --- | 15. pants | --- | 16. pants | --- | 17. panta 2. un 3. punkts | --- | 20. pants | --- | I pielikums | VI pielikuma 2. daļa | II pielikuma pirmā daļa (bez numerācijas) | VI pielikuma 4. daļas 1. punkts | II pielikuma 1. punkta ievaddaļa | VI pielikuma 4. daļas 2.1. punkts | II pielikuma 1.1. līdz 1.2. punkts | VI pielikuma 4. daļas 2.2. līdz 2.3 punkts | II pielikuma 1.3. punkts | --- | II pielikuma 2.1. punkts | VI pielikuma 4. daļas 3.1. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | VI pielikuma 4. daļas 3.2. punkts | II pielikuma 2.2. punkts | VI pielikuma 4. daļas 3.3. punkts | II pielikuma 3. punkts | VI pielikuma 4. daļas 4. punkts | III pielikums | VI pielikuma 6. daļas 1. punkts | IV pielikuma tabula | VI pielikuma 5. daļa | IV pielikuma pēdējais teikums | --- | V pielikuma a) apakšpunkta tabula | VI pielikuma 3. daļas 1.1. punkts | V pielikuma a) apakšpunkta pēdējie teikumi | --- | V pielikuma b) apakšpunkta tabula | VI pielikuma 3. daļas 1.2. punkts | V pielikuma b) apakšpunkta pēdējais teikums | --- | V pielikuma c) apakšpunkts | VI pielikuma 3. daļas 1.3. punkts | V pielikuma d) apakšpunkts | VI pielikuma 3. daļas 1.4. punkts | V pielikuma e) apakšpunkts | VI pielikuma 3. daļas 1.5. punkts | V pielikuma f) apakšpunkts | VI pielikuma 3. daļas 3. punkts | VI pielikums | VI pielikuma 7. daļa | 1. pants | 31. pants | 2. panta 2. punkts | V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkts | 2. panta 3. punkta otrā daļa | V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | V pielikuma 1. daļas 1. punkta pēdējais teikums | 2. panta 4. punkts | --- | 2. panta 6. punkts | 3. panta 18. punkts | 2. panta 7. punkta pirmā daļa | 3. panta 19. punkts | 2. panta 7. punkta otrā daļa un a) līdz i) apakšpunkts | 31. panta otrā daļa | 2. panta 7. punkta otrās daļas j) apakšpunkts | --- | 2. panta 7. punkta trešā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 32. panta 1. punkts | 2. panta 7. punkta ceturtā daļa | 32. panta 2. punkts | 2. panta 8. punkts | 3. panta 21. punkts | 2. panta 9. punkts | 32. panta 2. punkts | 2. panta 10. punkts | --- | 2. panta 11. punkts | 3. panta 20. punkts | 2. panta 12. punkts | 3. panta 22. punkts | 2. panta 13. punkts | --- | 3. pants | --- | 4. panta 1. punkts | --- | 4. panta 2. punkts | 33. panta 2. punkts | 4. panta 3. līdz 8. punkts | --- | 5. panta 1. punkts | V pielikuma 1. daļas 2. punkta pēdējais teikums | 5. panta 2. punkts | --- | 6. pants | --- | 7. panta 1. punkts | 34. pants | 7. panta 2. punkts | 33. panta 4. punkts | 7. panta 3. punkts | 33. panta 5. punkts | 8. panta 1. punkts | 37. panta 1. punkts | 8. panta 2. punkta pirmās daļas sākums | 37. panta 2. punkta pirmās daļas sākums | 8. panta 2. punkta pirmās daļas beigas | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 37. panta 2. punkta pirmās daļas beigas | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 37. panta 2. punkta otrā daļa | 8. panta 2. punkta otrā daļa | --- | 8. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts | --- | 8. panta 3. un 4. punkts | --- | 9. pants | 33. panta 1. punkts | 10. panta 1. punkta pirmais teikums | 33. panta 6. punkts | 10. panta 1. punkta otrais teikums | --- | 10. panta 2. punkts | --- | 12. pants | 35. panta 1. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | 35. panta 2., 3. un 4. punkts | 13. pants | V pielikuma 3. daļas 8. punkta trešā daļa | 14. pants | V pielikuma 4. daļa | 15. pants | --- | 18. panta 2. punkts | --- | I pielikums | --- | II pielikums | --- | III un IV pielikums | V pielikuma 1. daļas 2. punkts un 2. daļa | V A pielikums | V pielikuma 1. daļas 3. punkts | V B pielikums | V pielikuma 2. daļas 3. punkts | VI A pielikums | V pielikuma 1. daļas 4. un 5. punkts | VI B pielikums | V pielikuma 2. daļas 4. un 5. punkts | VII A pielikums | V pielikuma 1. daļas 6. un 7. punkts | VII B pielikums | V pielikuma 2. daļas 6. un 7. punkts | VIII A pielikuma 1. punkts | --- | VIII A pielikuma 2. punkts | V pielikuma 3. daļas 1. punkta pirmā daļa un 2.3. un 5. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | V pielikuma 3. daļas 1. punkta otrā daļa | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | V pielikuma 3. daļas 4. punkts | VIII A pielikuma 3. punkts | --- | VIII A pielikuma 4. punkts | V pielikuma 3. daļas 6. punkts | VIII A pielikuma 5. punkts | V pielikuma 3. daļas 7. un 8. punkts | VIII A pielikuma 6. punkts | V pielikuma 3. daļas 9. un 10. punkts | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | V pielikuma 4. daļa | VIII B pielikums | --- | VIII C pielikums | --- | IX pielikums | IX pielikums | X pielikums | X pielikums | [pic][pic][pic] [1] http://forum.europa.eu.int/Public/irc/env/wfd/library. [2] OV C […], […], […]. lpp. [3] OV C […], […], […]. lpp. [4] OV C […], […], […]. lpp. [5] OV C […], […], […]. lpp. [6] OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.). [7] OV L 378, 31.12.1982., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.). [8] OV L 409, 31.12.1996., 11. lpp. [9] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.). [10] OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/42/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.). [11] OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp. [12] OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.). [13] COM(2005) 446, galīgā redakcija, 21.9.2005. [14] COM(2006) 231, galīgā redakcija, 22.9.2006. [15] COM(2005) 666, galīgā redakcija, 21.15.2005. [16] OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. [17] OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. Direktīva ir grozīta ar Direktīvu 2004/101/EK (OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.). [18] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.). [19] OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/105/EK (OV L 345, 31.12.2003., 97. lpp.). [20] OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.). [21] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). [22] OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp. [23] OV L 117, 8. 5. 12., 90., 1. lpp. [24] Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīva 90/220/EEK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu dabā (OV L 117, 8. 5. 5.1990., 15. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/15/EK (OV L 103, 22. 4. 4.1994., 22. lpp.) [25] OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. [26] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. [27] OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. [28] OV L 163, 14.6.1980., 32. lpp. [29] OV L 203, 15.7.1989., 50. lpp. [30] OV L 365, 31.12.1994., 34. lpp. [31] OV L. [32] OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp. [33] OV L 336, 7. 12. 12., 1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/656/EEK (OV L 353, 17. 12. 5.1990., 59. lpp.). [34] OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. [35] OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. [36] OV L. [37] OV L 163, 14.6.1980., 32. lpp. [38] OV L 203, 15.7.1989., 50. lpp. [39] OV L 365, 31.12.1994., 34. lpp. [40] OV L 296, 21.11.1996., 55. lpp. [41] Sk.šā Oficiālā Vēstneša izdevuma 22. lpp. [42] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 14.3.1997., 5. lpp.). [43] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. [44] OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp. [45] OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. [46] Padomes 1990. gada 7. jūnija Direktīva 90/313/EEK par brīvu piekļuvi vides informācijai (OV L 158, 23.6.1990., 56. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu [47] OV L 136, 29.5.2007., 33.-280. lpp. [48] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 98/98/EK (OV L 355, 30.12.1998., 1. lpp.). [49] OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. [50] OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp. [51] OV L 227, 8.9.1993., 9. lpp. [52] OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp. [53] OV L 158, 23.6.1990., 56. lpp. [54] OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp. [55] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. [56] Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.). [57] OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. [58] OV L 327, 21.11.1996., 1. lpp. [59] Papildu emisija var rasties no jaudas, kas atļauta 1987. gada 1. jūlijā vai pēc šīs dienas. [60] Emisijai no sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja piešķirta pirms 1987. gada 1. jūlija, bet kuras līdz minētajai dienai nav nodotas ekspluatācijā, un nav tikušas ņemtas vērā, aprēķinot maksimāli pieļaujamo emisiju, kura noteikta šajā pielikumā, ir jāatbilst prasībām, kuras šajā direktīvā noteiktas jaunām iekārtām, vai arī tā ieskaitāma esošo iekārtu kopējā emisijā, kas nedrīkst pārsniegt šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju. [61] Papildu emisija var rasties no jaudas, kas atļauta 1987. gada 1. jūlijā vai pēc šīs dienas. [62] Emisijai no sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja piešķirta pirms 1987. gada 1. jūlija, bet kuras līdz minētajai dienai nav nodotas ekspluatācijā, un nav tikušas ņemtas vērā, aprēķinot maksimāli pieļaujamo emisiju, kura noteikta šajā pielikumā, ir jāatbilst prasībām, kuras šajā direktīvā noteiktas jaunām iekārtām, vai arī tā ieskaitāma esošo iekārtu kopējā emisijā, kas nedrīkst pārsniegt šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju. [63] Tehnisku iemeslu dēļ dalībvalstis uz diviem gadiem var atlikt NOx emisijas samazināšanas 1. posmu, mēneša laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas par to informējot Komisiju. [64] Tehnisku iemeslu dēļ dalībvalstis uz diviem gadiem var atlikt NOx emisijas samazināšanas 1. posmu, mēneša laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas par to informējot Komisiju. [65] Tehnisku iemeslu dēļ dalībvalstis uz diviem gadiem var atlikt NOx emisijas samazināšanas 1. posmu, mēneša laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas par to informējot Komisiju. [66] Izņemot “attālākos reģionus”, kur piemēro 850 līdz 200 mg/Nm3 (ar lineāru kritumu). [67] Izņemot “attālākos reģionus”, kur piemēro 850 līdz 200 mg/Nm3 (ar lineāru kritumu). [68] Šai gāzei piemērojamās emisijas robežvērtības Padome noteiks vēlākā posmā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, kas jāsagatavo, ņemot vērā turpmāko tehnisko pieredzi. [69] Izņemot “attālākos reģionus”, kur piemēro šādas robežvērtības:Cietais kurināmais vispār: 650Cietais kurināmais ar gaistošu vielu saturu < 10 %: 1300Šķidrais: 450Gāzveida: 350 [70] Līdz 2015. gada 31. decembrim iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir lielāka par 500 MW, ja tās no 2008. gada neekspluatē ilgāk par 2000 stundām gadā (kārtējo piecu gadu perioda vidējais rādītājs): iekārtai, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu, slāpekļa oksīdu (mērītu kā NO2) emisijas robežvērtība ir 600 mg/Nm3, Iekārtai, kas iekļauta valsts plānā saskaņā ar 4. panta 6. punktu, ieguldījumu valsts plāna īstenošanā novērtē pēc robežvērtības 600 mg/Nm3. No 2016. gada 1. janvāra šādām iekārtām, kuras gada laikā ekspluatē līdz 1500 stundām (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs) slāpekļa oksīdu (mērītu kā NO2) emisijas robežvērtība ir 450 mg/Nm3. [71] Līdz 2018. gada 1. janvārim iekārtām, kurās 12 mēnešu ilgā periodā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī, izmantoja un turpina izmantot cieto kurināmo ar gaistošu vielu saturu zem 10 %, piemēro robežvērtību — 1200 mg/Nm3. [72] Izņemot “attālākos reģionus”, kur piemēro 300 mg/Nm3. [73] Izņemot “attālākos reģionus”, kur piemēro 300 mg/Nm3. [74] Robežvērtību 100 mg/Nm3 var piemērot iekārtām, kurām atļauja piešķirta saskaņā ar 4. panta 3. punktu un kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 500 MW, un kurās dedzina cieto kurināmo ar siltuma saturu līdz 5800 kJ/kg (neto sadegšanas siltums), mitruma saturu lielāku par 45 masas %, mitruma un pelnu kopējo saturu virs 60 masas % un kalcija oksīda saturu virs 10 %. [75] Robežvērtību 100 mg/Nm3 var piemērot iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir mazāka par 500 MW un kurās dedzina šķidro kurināmo ar pelnu saturu virs 0,06 %. [76] Līdz 2007. gada 1. janvārim un neskarot attiecīgus Kopienas tiesību aktus, NOx emisiju robežvērtības neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina tikai bīstamos atkritumus. [77] Līdz 2007. gada 1. janvārim un neskarot attiecīgus Kopienas tiesību aktus, NOx emisiju robežvērtības neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina tikai bīstamos atkritumus. [78] Līdz 2007. gada 1. janvārim un neskarot attiecīgus Kopienas tiesību aktus, NOx emisiju robežvērtības neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina tikai bīstamos atkritumus. [79] Līdz 2007. gada 1. janvārim un neskarot attiecīgus Kopienas tiesību aktus, NOx emisiju robežvērtības neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina tikai bīstamos atkritumus. [80] Līdz 2007. gada 1. janvārim vidējie daudzumi esošajām iekārtām, kuru darbības atļauja izdota pirms 1996. gada 31. decembra un kurās sadedzina tikai bīstamos atkritumus. [81] Līdz 2007. gada 1. janvārim vidējie daudzumi esošajām iekārtām, kuru darbības atļauja izdota pirms 1996. gada 31. decembra un kurās sadedzina tikai bīstamos atkritumus. [82] Līdz 2007. gada 1. janvārim vidējie daudzumi esošajām iekārtām, kuru darbības atļauja izdota pirms 1996. gada 31. decembra un kurās sadedzina tikai bīstamos atkritumus. [83] For the implementation of the NOx emission limit values, cement kilns which are in operation and have a permit in accordance with existing Community legislation and which start co-incinerating waste after the date mentioned in Article 20(3) are not to be regarded as jauns plants. [84] OV L 42, 23.2.1970., 1.-15. lpp. [85] Dalībvalstis var izvēlēties, vai attiecībā uz vielām, kas norādītas ailēs „Parametri”, analizēt nefiltrētu ūdeni. [86] Dalībvalstis var izvēlēties, vai attiecībā uz vielām, kas norādītas ailēs „Parametri”, analizēt nefiltrētu ūdeni. [87] Sugas, kas raksturīgas attiecīgajam objektam, kurā veic izvadīšanu, jo īpaši ņemot vērā to jutīgumu pret bioakumulāciju, piemēram, Mytilus edulis, crangon crangon, plekste, jūras zeltaplekste, menca, skumbrija, jūras barbe, siļķe, jūras mēle (vai citas attiecīgas bentiskās sugas). [88] Paraugi jāņem vienā un tajā pašā gada laikā un, ja iespējams, 50 cm zem virsmas. [89] Dalībvalstis var izvēlēties, vai attiecībā uz vielām, kas norādītas ailēs „Parametri”, analizēt nefiltrētu ūdeni. [90] Dalībvalstis var izvēlēties, vai attiecībā uz vielām, kas norādītas ailēs „Parametri”, analizēt nefiltrētu ūdeni. [91] Ja izmantotais ražošanas process ir sulfātprocess. [92] Izmantojams, ja mērījumu tehnoloģija ir tāda, ka var veikt nepārtrauktus mērījumus, un ja tiek izmantots hlora process. [93] Skaitļiem ir jābūt pietiekami raksturīgiem un nozīmīgiem. [94] Paraugu ņemšana jāveic vienā un tajā pašā gada laikā. [95] Veicot virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kontroli, īpaša uzmanība jāpievērš visām vielām, kas ir tekošos ūdeņos, kuri plūst no atkritumu glabāšanas apgabala. [96] Ja iespējams, paraugi jāņem 50 cm zem ūdens virsmas. [97] Paraugu ņemšana jāveic vienā un tajā pašā gada laikā. [98] Veicot virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kontroli, īpaša uzmanība jāpievērš visām vielām, kas ir tekošos ūdeņos, kuri plūst no atkritumu glabāšanas apgabala. [99] Jānosaka obligāti, ja glabātuvē vai izgāztuvē ir sulfātprocesa atkritumi. [100] Jānosaka obligāti, ja glabātuvē vai izgāztuvē ir hlora procesa atkritumi. [101] Ietver arī Fe mērījumus filtrātā (suspendētās daļiņas). [102] Jānosaka obligāti, ja glabātuvē vai izgāztuvē ir hlora procesa atkritumi. [103] Jānosaka obligāti, ja augsnē ievada sulfātprocesa atkritumus. [104] Jānosaka obligāti, ja augsnē ievada hlora procesa atkritumus. [105] Ietver arī Fe mērījumus filtrātā (suspendētās daļiņas). [106] Jānosaka obligāti, ja augsnē ievada hlora procesa atkritumus. Graph deleted – substantial deletion [pic] Diagramma svītrota – būtisks svītrojums