[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.11.2007

COM(2007) 757 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

PROGRESS KIOTO MĒRĶU SASNIEGŠANĀ (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā) {SEC(2007)1576}

SATURS

1. KOPSAVILKUMS 3

2. FAKTISKAIS PROGRESS NO 1990. LĪDZ 2005. GADAM 5

2.1. SEG emisiju tendences 5

2.2. Emisijas uz vienu iedzīvotāju un SEG intensitāte 2005. gadā 6

2.3. SEG emisijas 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu 7

2.4. Emisiju tendences nozīmīgākajās ekonomikas nozarēs 8

3. PAREDZAMAIS PROGRESS KIOTO MĒRĶA SASNIEGŠANĀ 10

3.1. Dalībvalstu prognozes 10

3.1.1. ES-27 10

3.1.2. ES-15 10

3.1.3. ES-12 10

3.1.4. Kandidātvalstis 11

3.2. Eiropas Klimata pārmaiņu programmas (EKPP) īstenošana 13

3.3. ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) īstenošana 14

3.3.1. Pirmais tirdzniecības periods (2005. līdz 2007. gads) 14

3.3.2. Otrais tirdzniecības periods (2008. līdz 2012. gads) 14

3.3.3. Operatoru KĪ un TAM izmantojums 14

3.4. Valdību plānotais Kioto mehānismu izmantojums 15

3.5. Oglekli absorbējošo ekosistēmu plānotais izmantojums 15

1. KOPSAVILKUMS

Pievienojoties Kioto protokolam, Eiropas Kopiena (EK) ir apņēmusies līdz 2008.−2012. gadam par 8 % salīdzinājumā ar bāzes gada rādītājiem samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas[1]. Pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem inventarizācijas datiem (2005)[2], kopējās SEG emisijas ES-15 bija par 2 % zemākas nekā bāzes gadā[3], neskaitot zemes izmantojumu, zemes izmantojuma pārmaiņas un mežsaimniecību ( LULUCF ). Salīdzinot ar 2004. gadu, SEG emisijas 2005. gadā ES-15 valstīs samazinājās par 0,8 %, bet ES-15 ekonomikas pieaugums sasniedza 1,6 %.

Kā redzams 1. attēlā, prognozes[4] liecina, ka Kopiena sasniegs tās Kioto mērķi, ja dalībvalstis pēc iespējas drīzāk ieviesīs un īstenos papildu politikas virzienus un pasākumus (sīkāku informāciju skatīt pielikuma 1., 2. un 3. tabulā). Šajā ziņā nozīmīgs solis ir sperts, pieņemot nesenos lēmumus par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.−2012. gadam, kas ļaus salīdzinājumā ar bāzes gadu ES-15 valstīs samazināt emisijas par aptuveni 3,4 %, bet ES-25 valstīs[5] — par aptuveni 2,6 %. Šis plānotais samazinājums prognozēs pagaidām nav ietverts.

1. attēls. Faktiskās un prognozētās emisijas ES-15 valstīs

[pic]

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, izmantojot tikai šobrīd spēkā esošos valsts politikas virzienus un pasākumus, savus mērķus līdz 2010. gadam sasniegs trīs ES-15 dalībvalstis — Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Turklāt saskaņā ar prognozēm astoņas dalībvalstis sasniegs savus mērķus, ja prognozēs ņem vērā arī Kioto mehānismu, oglekli absorbējošo ekosistēmu un patlaban apspriesto papildu valsts politikas virzienu un pasākumu ietekme. Saskaņā ar šo analīzi Dānija, Itālija un Spānija, šķiet, nespēs sasniegt Kioto mērķi. Tomēr jāpiebilst, ka šajā analīzē vēl nav pilnībā iekļauti nesenie Komisijas lēmumi par emisiju kvotu valsts sadales plāniem 2008.–2012. gadam. Tajā nav iekļauta arī to papildu darbību ietekme, kuras vairums dalībvalstu ir nesen izvirzījušas vai gatavojas izvirzīt kā Kioto mērķu sasniegšanai vajadzīgas darbības[6],[7]. Tomēr, lai šādi pasākumi būtu iedarbīgi, tie ir drīzumā jāievieš.

Kopējās SEG emisijas ES-27 valstīs 2005. gadā bija par 11 % zemākas nekā bāzes gadā (bez LULUCF emisijām un samazinājuma) un par 0,7 % zemākas salīdzinājumā ar 2004. gadu. ES-27 ekonomikas pieaugums 2005. gadā sasniedza 1,8 %.

Neskatoties uz prognozēm, ka vairumā ES-12 dalībvalstu emisijas no 2005. līdz 2010. gadam palielināsies, prognozes liecina arī par to, ka deviņas dalībvalstis, kurām ir Kioto mērķis, bet kuras neietilpst ES-15, izpildīs vai pat pārsniegs savus Kioto mērķus, izmantojot tikai spēkā esošos politikas virzienus un pasākumus. Slovēnija prognozē, ka tā sasniegs Kioto mērķi, izmantojot paredzētos papildu politikas virzienus un pasākumus, Kioto mehānismus un oglekli absorbējošas ekosistēmas.

Eiropadome 2007. gada pavasarī apstiprināja ES neatkarīgās saistības līdz 2020. gadam samazināt SEG emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, pat ja netiks panākta starptautiska vienošanās. Ja tiktu panākta šāda vienošanās, ES būtu gatava samazināmo emisiju apjomu palielināt līdz 30 %. 2. attēlā redzama būtiskā atšķirība starp dalībvalstu 2020. gada emisiju prognozēm un ES mērķiem, kas prasa, lai emisiju samazināšana ES pēc 2012. notiktu daudz straujāk nekā 1990.–2012. gadā. Tas jo vairāk apliecina ES un tās dalībvalstu vajadzību pēc iespējas drīzāk ieviest vajadzīgos tiesību aktus, lai īstenotu visus jaunos politikas virzienus un pasākumus, kas norādīti klimata pārmaiņu un enerģētikas dokumentu paketē. Komisija līdz 2007. gada beigām ierosinās tiesību aktu priekšlikumus, tostarp ES ETS pārskatīšanu, atjaunojamo enerģijas avotu izmantojuma mērķus, emisiju samazināšanas pasākumus nozarēm, ko neaptver ES ETS, tiesisko regulējumu oglekļa uztveršanai un ģeoloģiskajai uzglabāšanai, kā arī automobiļu CO2 emisiju samazināšanai.

2. attēls. Faktiskās un prognozētās ES-27 valstu emisijas

[pic]

2. FAKTISKAIS PROGRESS NO 1990. LĪDZ 2005. GADAM

2.1. SEG emisiju tendences

Kopumā SEG emisiju tendences EK nosaka divas lielākās emitētājas valstis — Vācija un Apvienotā Karaliste —, kuru emisijas veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējām ES-27 SEG emisijām. Šīs 2 dalībvalstis salīdzinājumā ar 1990. gadu SEG emisijas ir samazinājušas par 340 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta.

Galvenie labvēlīgās tendences iemesli Vācijā ir spēkstaciju un siltumcentrāļu efektivitātes palielināšana un ekonomikas pārstrukturēšana piecās jaunajās Vācijas federālajās zemēs, kas tika izveidotas pēc Vācijas atkalapvienošanās. SEG emisiju samazinājumam Apvienotajā Karalistē bija vairāki galvenie iemesli — enerģētikas tirgu liberalizācija un tai sekojošā pāreja no naftas un ogļu izmantošanas uz gāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, kā arī N2O emisiju samazināšanas pasākumi adipīnskābes ražošanas nozarē.

Itālija un Francija ir trešā un ceturtā lielākā emitētāja valsts, to emisiju īpatsvars ir 11 %. Itālijas SEG emisijas 2005. gadā bija par apmēram 12 % lielākas nekā 1990. gadā. Itālijas SEG emisijas kopš 1990. gada palielinājās galvenokārt autotransporta, elektroenerģijas un siltuma ražošanas, kā arī naftas pārstrādes nozarē. Francijas emisijas 2005. gadā bija par 2 % zemākas nekā 1990. gadā. Francijā tika panākts liels N2O emisiju samazinājums adipīnskābes ražošanā, bet CO2 emisijas no autotransporta laikā no 1990. līdz 2005. gadam būtiski palielinājās.

Spānija un Polija ir piektā un sestā lielākā emitētāja valsts ES-27, to emisijas veido attiecīgi apmēram 9 % un 8 % no kopējām SEG emisijām ES-27 valstīs. Spānijā no 1990. līdz 2005. gadam emisijas palielinājās par 53 %. Tas notika, galvenokārt palielinoties emisijām autotransporta, elektroenerģijas un siltuma ražošanas, kā arī rūpniecības nozarēs; palielinājuma galvenie iemesli bija nozīmīgs iedzīvotāju skaita pieaugums un ekonomikas attīstība. Polijā no 1990. līdz 2005. gadam SEG emisijas samazinājās par aptuveni 18 % (par 32 % salīdzinājumā ar bāzes gadu, kas Polijai ir 1988. gads). Nozīmīgākie faktori emisiju samazinājumam Polijā (un arī citās Austrumeiropas reģiona dalībvalstīs) ir no enerģijas viedokļa neefektīvās smagās rūpniecības nozares panīkums un ekonomikas vispārēja pārstrukturizācija 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā. Būtisks izņēmums bija transporta (īpaši autotransporta) nozare, kurā emisijas palielinājās.

SEG emisijas 11 dalībvalstīs 2005. gadā pārsniedza bāzes gada rādītājus, bet pārējās 14 dalībvalstīs emisijas bija zemākas nekā bāzes gada rādītāji. SEG emisiju procentuālās izmaiņas attiecīgi no bāzes gada un 1990. gada līdz 2005. gadam svārstās no -58 % (Latvijā) līdz +64 % (Kiprā).

2.2. Emisijas uz vienu iedzīvotāju un SEG intensitāte 2005. gadā

No 1990. līdz 2005. gadam ES-27 valstīs emisijas uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 11,7 % (1,4 tonnas uz vienu iedzīvotāju), galvenokārt ievērojamas samazināšanās rezultātā deviņdesmito gadu sākumā (pielikuma 1. attēls). ES-27 valstīs emisijas uz vienu iedzīvotāju no 2000. līdz 2005. gadam saglabājās nemainīgas, ES-15 bija vērojams neliels kritums par 1,2 %, bet emisijas uz vienu iedzīvotāju ES-12 valstīs palielinājās par 3,4 %. Kaut gan SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju konverģē, tās joprojām ievērojami atšķiras. Emisijas uz vienu iedzīvotāju valstīs ar zemāko emisiju līmeni uz vienu iedzīvotāju (Latvija, Lietuva, Portugāle un Zviedrija) un valstīs ar augstāko emisiju līmeni uz vienu iedzīvotāju (Luksemburga un Igaunija) atšķiras trīs reizes.

Attiecībā uz SEG intensitāti, kas atspoguļo uz vienu IKP vienību emitēto SEG apjomu, 3. attēlā redzama emisiju un ekonomikas izaugsmes atsaiste, kas ES-27 valstīs īpaši bija vērojama, sākot ar 1998. gadu. Tas noticis galvenokārt Austrumeiropas reģiona dalībvalstu ekonomikas izaugsmes dēļ 90. gadu beigās. No 1990. līdz 2005. gadam ES-27 valstīs SEG intensitāte samazinājās par apmēram 32 %. Tomēr SEG intensitāte atsevišķās dalībvalstīs joprojām ļoti atšķiras un dažās joprojām ir ļoti augsta. Visās jaunajās dalībvalstīs, izņemot Latviju, absolūtā SEG intensitāte 2005. gadā ir augstāka nekā vidējie rādītāji ES-27 valstīs.

3. attēls. SEG intensitāte ES-15 un ES-27 valstīs, ES-15 valstu IKP, enerģijas patēriņš un CO2 emisijas

[pic]

2.3. SEG emisijas 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu

Salīdzinājumā ar 2004. gadu, SEG emisijas ES-15 valstīs 2005. gadā samazinājās par 0,8 % jeb par 35,2 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, bet ES-27 valstīs emisijas samazinājās par 0,7 % jeb par 37,9 miljoniem tonnu.

Samazinājumu 2005. gadā absolūtā izteiksmē veidoja lielākoties Vācija, Somija, Nīderlande un Rumānija. Vācijā emisijas samazinājās par 2,3 % jeb par 23,5 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, Somijā — par 14,6 % (11,9 miljoni tonnu), Nīderlandē — par 2,9 % (6,3 miljoni tonnu), un Rumānijā — par 4 % (6,4 miljoni tonnu). Samazināšanās bija vērojama arī Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Luksemburgā, Slovākijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

Vispārējā emisiju samazināšanās 2005. gadā ES-15 dalībvalstīs notika galvenokārt tāpēc, ka samazinājās elektroenerģijas un siltuma ražošanas, mājsaimniecību un pakalpojumu nozares, kā arī autotransporta emitētā CO2 apjoms. CO2 emisijas elektroenerģijas un siltuma ražošanas nozarē kritās par 0,9 %, galvenokārt ogļu izmantojuma samazināšanās dēļ. Mājsaimniecību un pakalpojumu nozares radītās CO2 emisijas samazinājās par 1,7 %, būtisks kritums bija vērojams Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē. Vācijā un Nīderlandē tas, iespējams, ir noticis tādēļ, ziema ir bijusi siltāka nekā parasti. Tāpat kā iepriekšējos gados, Vācija ir panākusi būtisku metāna emisiju samazinājumu atkritumu nozarē novatoriskas politikas un pasākumu rezultātā. Jāatzīmē, ka autotransporta radītās CO2 emisijas ES-15 valstīs samazinājās par 0,8 % galvenokārt Vācijā vērojamā nozīmīgā samazinājuma rezultātā.

ES-15 dalībvalstīs 2005. gadā vislielākā emisiju apjoma palielināšanās absolūtā izteiksmē bija vērojama Spānijā, kur emisijas palielinājās par 3,6 % jeb par 15,4 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Tā galvenais iemesls bija tas, ka par 17 % palielinājās elektroenerģijas ražošanas apjoms fosilā kurināmā spēkstacijās un par 33 % samazinājās elektroenerģijas ražošanas apjoms hidroelektrostacijās upju ūdens līmeņa krišanās dēļ.

ES-12 dalībvalstīs vislielākais emisiju apjoma pieaugums absolūtā izteiksmē bija vērojams Polijā, kur emisijas palielinājās par 0,6 % jeb par 2,3 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Tā galvenais iemels bija CH4 difūzo emisiju palielināšanās enerģētikas nozarē par 1 %, kā arī CH4 un N2O emisiju palielināšanās lauksaimniecības nozarē par attiecīgi 5 % un 4,5 %. Arī Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Portugālē un Slovēnijā 2005. gadā bija vērojama emisiju palielināšanās.

2.4. Emisiju tendences nozīmīgākajās ekonomikas nozarēs

Nozīmīgākā nozare, kas īpaši izcelta 4. attēlā, ir enerģētika, kurā radušās emisijas 2005. gadā veidoja 80 % no kopējā emisiju apjoma ES-15, kas ir par 3 % vairāk, salīdzinot ar SEG emisijām enerģētikā bāzes gadā. Enerģētikas nozare aptver arī transportu, kas veido 26 % šīs nozares emisiju. Lauksaimniecībā rodas 9 % no kopējām SEG emisijām, rūpnieciskajos procesos — 8 %, bet atkritumu apsaimniekošanā — 3 %.

No 1990. līdz 2005. gadam no visām ar enerģētiku saistītajām CO2 emisijām absolūtā izteiksmē visvairāk palielinājās emisijas autotransporta nozarē, bet ražošanas nozaru radītās CO2 emisijas ievērojami samazinājās. Palielinājumu enerģētikas nozarē ir kompensējusi samazināšanās visās citās emisiju avotu kategorijās (sīkāku informāciju skatīt dienestu darba dokumenta pielikumā). Kopumā salīdzinājumā ar 1990. gadu ir vērojamas šādas tendences:

- rūpnieciskos procesos radušās emisijas samazinājās par 16 % slāpekļskābes ražošanas apjoma samazināšanās, dzelzs un tērauda ražošanā radušos emisiju samazināšanās un pārstrādes nozaru pārmaiņu dēļ;

- lauksaimniecībā radušās emisijas saruka par 11 % liellopu skaita samazināšanās un minerālmēslu un kūtsmēslu lietojuma samazināšanās dēļ;

- emisijas atkritumu nozarē saruka par 38 %, pateicoties mazākam CH4 emisiju apjomam no apsaimniekotām izgāztuvēm.

4. attēls SEG emisiju izmaiņas ES-15 pa nozarēm un nozaru īpatsvars ES-27 2005. gadā[pic]

Avots: EVA

3. PAREDZAMAIS PROGRESS KIOTO MĒRĶA SASNIEGŠANĀ [8]

3.1. Dalībvalstu prognozes

3.1.1. ES-27

Paredzams, ka līdz 2010. gadam kopējās SEG emisijas ES-27 valstīs būs aptuveni par 10,7 % zemākas nekā bāzes gadā (skatīt pielikuma 2. un 3. tabulu). Šādas prognozes pamatā ir pašu dalībvalstu aprēķini, kuros ņemti vērā visi pašreizējie valsts politikas virzieni un pasākumi. Ņemot vērā arī Kioto mehānismus un oglekli absorbējošas ekosistēmas, paredzams samazinājums par 13,2 %, bet, ņemot vērā arī apspriešanās stadijā esošos valsts politikas virzienus un pasākumus, tas var sasniegt 16,7 %, ja minētie pasākumi tiks ieviesti laikus un dos plānotos rezultātus.

3.1.2. ES-15

Kopējās prognozes, pamatojoties uz pašreizējiem valsts politikas virzieniem un pasākumiem, liecina, ka 2010. gadā SEG emisijas ES-15 būs par 4 % zemākas nekā bāzes gadā. Ja ņems vērā:

- Kioto mehānismu izmantošanu, kas, paredzams, ļaus papildus samazināt emisijas par 2,5 %, un

- 3.3. un 3.4. pantā minētos ES-15 valstu pasākumus (39,1 Mt CO2 ekvivalenta gadā), kas atbilst samazinājumam par 0,9 %,

ir paredzams, ka ES-15 emisijas samazināsies par 7,4 %. Lai ES-15 sasniegtu Kioto mērķi, gan Kopienā, gan dalībvalstīs plānotie pasākumi noteikti jāīsteno pēc iespējas drīzāk. Ja šie pasākumi dos gaidīto rezultātu, kopējais SEG samazinājums paredzams līdz 11,4 % apmērā salīdzinājumā ar bāzes gadu, kas nozīmētu, ka ES pārsniegtu savu Kioto mērķi.

Turklāt tiek lēsts, ka lēmumi par emisiju kvotu valsts sadales plāniem ES ETS 2. tirdzniecības periodā atbildīs apmēram 3,4 % no ES-15 Kioto mērķa, un tie pagaidām vēl nav pilnībā iekļauti dalībvalstu prognozēs.

3.1.3. ES-12

Paredzams, ka pārējo dalībvalstu, t.i., ES-12, kopējās emisijas pēc 2005. gada palielināsies, bet 2010. gadā joprojām būs par 29 % zemāks nekā bāzes gadā. Tomēr, pieskaitot papildu pasākumus, paredzams, ka emisijas samazināsies vēl par 2 %. Slovēnija ir vienīgā dalībvalsts no ES-12, kas ir plānojusi ieguldīt Kioto mehānismos un izmantot oglekli absorbējošās ekosistēmas.

3.1.4. Kandidātvalstis

Horvātija 2005. gadā bija ceļā uz Kioto mērķa sasniegšanu. Tomēr prognozes liecina, ka Horvātija varētu nesasniegt mērķi, ja tā paļausies tikai uz vietēja mēroga pasākumiem. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ratificēja Kioto protokolu 2005. gadā, taču kā valstij, kas nav iekļauta I pielikumā, tai nav piemērojamas emisiju samazināšanas saistības. Turcija ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēja puse, kas minēta I pielikumā, bet kurai nav piemērojamas emisiju samazināšanas saistības saskaņā ar Kioto protokola B pielikumu. Turcija vēl nav ratificējusi Kioto protokolu.

No 1990. līdz 2005. gadam SEG emisijas uz vienu iedzīvotāju[9] ir palielinājušās gan Turcijā, gan Horvātijā. Tomēr Turcijas emisiju apjoms uz vienu iedzīvotāju, kas ir 4,4 tonnas gadā, ir mazāk nekā puse no vidējā gada emisiju apjoma uz vienu iedzīvotāju ES-27. Abās valstīs ir samazinājies arī emisiju apjoms uz IKP vienību, kas liecina par ekonomikas izaugsmes atsaisti no resursu patēriņa.

5. attēls. Relatīvā starpība starp SEG prognozēm 2010. gadam un attiecīgajiem 2010. gada mērķiem, pamatojoties uz valstu „pašreizējiem” un „papildu” politikas virzieniem un pasākumiem, Kioto mehānismu un oglekli absorbējošo ekosistēmu izmantojumu.

(Mīnuszīme (-) norāda, ka Kioto mērķis ir pārsniegts, bet pluszīme (+) norāda mērķu neizpildi) [pic]

3.2. Eiropas Klimata pārmaiņu programmas (EKPP) īstenošana

2001. gada jūnijā EKKP tika norādīti vairāki kopēji un koordinēti ES politikas virzieni un pasākumi (pielikuma 4. tabula). EKPP I daļas politikas virzieni un pasākumi tagad ir īstenoti, neskaitot dažus izņēmumus.

Novērtējot ES-27 valstu politikas virzienus un pasākumus, tika konstatēts, ka ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), tostarp projektu veidā īstenoti mehānismi, būtiski palīdzēs izpildīt Kioto saistības. Citi plaši izplatīti kopējie un koordinētie politikas virzieni un pasākumi, kas, paredzams, ievērojami palīdzēs samazināt SEG emisijas, ir RES-E direktīva (kas saistīta ar atbalstu tādai elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus), direktīvas par ēku energoefektivitāti, Biodegvielu direktīva, koģenerācijas (apvienota siltuma un elektroenerģijas ražošana) veicināšana un enerģijas nodokļi.

Papildus šiem galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem ir vēl citi kopējie un koordinētie politikas virzieni un pasākumi, kas, paredzams, būtiski samazinās emisijas ES, piemēram, Direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK), efektivitātes prasības jauniem karstā ūdens boileriem, Fluoru saturošo gāzu regula, Direktīva par hlorfluorogļūdeņražu ( HFC ) emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām, kā arī Direktīva par atkritumu poligoniem. Kopējie un koordinētie politikas virzieni un pasākumi, kas ir jo īpaši svarīgi ES-12 valstīm, ir direktīvas par atkritumiem, lielām sadedzināšanas iekārtām un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešā atbalsta shēmām.

Kopumā tiek lēsts, ka svarīgākie iepriekš norādītie politikas virzieni veido līdz 89 % kopējo ietaupījumu, kas attiecināmi uz kopējiem un koordinētajiem politikas virzieniem un pasākumiem ES-27 valstīs.

EKPP II programma tika uzsākta 2005. gadā, sarīkojot ieinteresēto personu konferenci Briselē. EKPP II galvenais uzsvars tiek likts uz EKPP I pārskatīšanu un jaunu politikas jomu izpēti, piemēram, pielāgošanos, aviāciju, CO2 un automobiļiem, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. 2006. un 2007. gadā tika rīkotas vairākas EKPP II darba grupu tikšanās. To rezultātā Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus:

- aviācija: priekšlikums tiesību aktam, ar ko ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj aviāciju (2006. gada decembrī),

- degvielas kvalitātes direktīva: priekšlikums tiesību aktam (2007. gada janvārī),

- CO2 un automobiļi: paziņojums (2007. gada februārī) un priekšlikums tiesību aktam (2007. gada beigās – 2008. gada sākumā),

- ietekme un pielāgošanās: Zaļā grāmata par pielāgošanos (2007. gada jūnijā),

- oglekļa uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana: priekšlikums tiesību aktam par oglekļa uztveršanu un ģeoloģisko sekvestrāciju (2007. gada beigās),

- ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšana: priekšlikums tiesību aktam (2007. gada beigās).

Ja pirmie trīs priekšlikumi tiks pieņemti laikus, tie vēl var dot ieguldījumu ES Kioto mērķa sasniegšanā.

Papildus īstenojamajiem EKPP pasākumiem Komisija nesen ierosināto jūrniecības politikā[10] piešķirs īpašu nozīmi SEG emisiju samazināšanai kuģniecībā.

3.3. ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) īstenošana

2005. gads ir pirmais gads, par kuru ir pieejami pārbaudīti dati par CO2 emisijām no iekārtām, uz kurām attiecas ES ETS. 2005. gadā ES ETS aptvēra apmēram 50 % no kopējā CO2 emisiju apjoma ES-25, un apmēram 40 % no visām ES-25 SEG emisijām, kas atbilst apmēram 2 miljardiem tonnu.

Neatkarīgu iestāžu pārbaudītu datu trūkums par gadiem pirms ES ETS ieviešanas apgrūtina iespēju noteikt sistēmas pilno ietekmi uz emisijām. Taču provizoriski akadēmiski pētījumi liecina, ka emisijas 2005. gadā salīdzinājumā ar laiku pirms ES ETS ieviešanas, iespējams, ir kritušās.

3.3.1. Pirmais tirdzniecības periods (2005. līdz 2007. gads)

Pielikuma 5. tabulā ir sniegts pārskats par pirmajā tirdzniecības periodā iekļautajām nozarēm un iekārtām, pamatojoties uz pārbaudītiem ziņojumiem par emisijām 2005. un 2006. gadā. Tirdzniecības sistēma pirmajos divos darbības gados aptvēra vidēji 10 800 iekārtas, kas emitēja aptuveni 2020 Mt CO2 gadā. Šīs iekārtas saņēma emisiju kvotas par aptuveni 2080 Mt CO2 gadā. Divas trešdaļas iekārtu tiek klasificētas kā sadedzināšanas iekārtas, un tās veido 72 % kopējo emisiju. Piecās dalībvalstīs (Austrijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē) pārbaudītās emisijas bija augstākas par iedalītajām kvotām (pielikuma 6. tabula).

3.3.2. Otrais tirdzniecības periods (2008. līdz 2012. gads)

Otro valsts sadales plānu novērtēšanas process sākās 2006. gadā. Bulgārijai un Rumānijai, kuras ES pievienojās 2007. gada 1. janvārī, bija jāsagatavo emisiju kvotu valsts sadales plāni 2007. gadam. Pēc visu emisiju kvotu valsts sadales plānu novērtēšanas ES-25 valstu5 robežvērtības vidēji tika pazeminātas par apmēram 7 % salīdzinājumā ar 2005./2006. gada pārbaudītajām emisijām (sīkāku informāciju skatīt pielikuma 6. tabulā). 2008. gada kvotu cena kopš otro valsts sadales plānu novērtējuma uzsākšanas 2006. gada jūlijā ir saglabājusies nemainīga, proti, 12 līdz 25 euro.

3.3.3. Operatoru KĪ un TAM izmantojums

Saskaņā ar otro valsts sadales plānu katra dalībvalsts nosaka operatoriem maksimālo projektu kredītu (KĪ un TAM) limitu. Kopumā līdz šim ik gadu 27 dalībvalstu ETS iekārtas 2. tirdzniecības periodā var izmantot 278 miljonus SES vai ESV. Tas atbilst apmēram 13,4 % no apstiprinātajām robežvērtībām.

3.4. Valdību plānotais Kioto mehānismu izmantojums

Divdesmit dalībvalstis informāciju par saviem plāniem 2007. gadā piemērot Kioto mehānismus ir sniegušas, izmantojot lēmumā par EK monitoringa mehānismu paredzēto aptauju. Pārējās 7 dalībvalstis (Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Latvija, Luksemburga un Polija) ir norādījušas Kioto mehānismu izmantojumu emisiju kvotu otrajā valsts sadales plānā saskaņā ar Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības direktīvu (2003/87/EK) (pielikuma 7. tabula).

10 dalībvalstis no ES-15 un Slovēnija ir nolēmušas Kioto mērķu sasniegšanai izmantot Kioto mehānismus. Kopā 10 ES-15 dalībvalstis pirmajā saistību periodā saskaņā ar Kioto protokolu iegūtu 107,5 Mt CO2 ekvivalentu gadā. Tas veido apmēram 2,5 % no ES-15 Kioto mērķa, proti, emisiju samazinājuma par 8 %. Slovēnijā precīzais to vienību skaits, kuras jāiegādājas, ir atkarīgs no faktiskā SEG emisiju apjoma izmaiņām, jo īpaši transporta nozarē.

Šīs 10 dalībvalstis kopā ir nolēmušas ieguldīt apmēram 2,9 miljardus euro, lai iegūtu emisiju vienības, izmantojot KĪ, TAM vai starptautisko emisiju kvotu tirdzniecību. Vislielāko budžetu ir atvēlējusi Austrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Spānija (attiecīgi 319 miljonus, 300 miljonus, 693 miljonus, 354 miljonus un 310 miljonus euro piecu gadu saistību periodam).

Zviedrija ir veikusi vajadzīgos pasākumus Kioto mehānismu izmantošanai vajadzības gadījumā, taču pašlaik neplāno tos izmantot. Vācijas valdība ir izlēmusi atbalstīt fondu prototipus oglekļa tirgus izveidei.

3.5. Oglekli absorbējošo ekosistēmu plānotais izmantojums

Papildus politikas virzieniem un pasākumiem, kas paredzēti dažādu SEG emisiju avotiem, dalībvalstis var izmantot oglekli absorbējošas ekosistēmas (skatīt pielikuma 8. tabulu). ES-15 dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka kopējais tīrās sekvestrācijas apjoms saistību periodā no apmežošanas vai mežu atjaunošanas darbībām saskaņā ar Kioto protokola 3.3. pantu būs apmēram 13,5 Mt CO2 gadā. Turklāt saskaņā ar dalībvalstu aplēsēm ir paredzams, ka 3.4. pantā paredzētās darbības palīdzēs saistību periodā ES-15 valstīs samazināt emisiju apjomu par 17,6 Mt CO2 gadā. Šajos aprēķinos ir ievērota maksimālā mežu apsaimniekošanas ietekme, bet nav iekļautas oglekli absorbējošas ekosistēmas 3.3. un 3.4. panta nozīmē, kas atrodas Spānijā (kas sniedza tikai kopējo aplēsi par visām oglekli absorbējošajām ekosistēmām) un citās dalībvalstīs (t.i., Francijā, Vācijā un Grieķijā), kuras izvēlējās izmantot mežu apsaimniekošanas pasākumus taču nesniedza nekādas aplēses par paredzamo oglekli absorbējošo ekosistēmu ietilpību. Pieskaitot Spānijas norādīto kopsummu, paredzams, ka visas darbības saistību periodā ES-15 dalībvalstīs saskaņā ar 3.3. un 3.4. pantu samazinās emisijas par 39,1 Mt CO2 gadā, kas atbilst 11 % no ES-15 dalībvalstu samazināšanas saistībām, kuras saistību periodā ir 342 Mt CO2 gadā salīdzinājumā ar emisijām bāzes gadā. Papildus tam Slovēnija saistību periodā paredz samazinājumu par aptuveni 1,7 Mt CO2 gadā.

[1] Padomes Lēmumā (2002/358/EK) par Kioto protokola apstiprināšanu ES vārdā dalībvalstu dažādās saistības ir izteiktas kā procentuālas izmaiņas salīdzinājumā ar bāzes gadu. Komisijas Lēmumā 2006/944/EK attiecīgie emisiju rādītāji 2006. gadā tika izteikti CO2 ekvivalenta tonnās. Saistībā ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK Vides ministru padome un Komisija vienotā paziņojumā ir vienojušās inter alia ņemt vērā pieņēmumus, kas ietverti Dānijas paziņojumā, atbildot uz Padomes 1998. gada 16.−17. jūnija secinājumiem par emisiju rādītājiem bāzes gadā. 2006. gadā tika nolemts atlikt attiecīga lēmumu pieņemšanu, līdz visi Kopienas un dalībvalstu sākotnējie ziņojumi būs pārskatīti saskaņā ar Kioto protokolu.

[2] Saskaņā ar lēmumu par ES monitoringa mehānismu (Lēmums 280/2004) visas dalībvalstis, izņemot Maltu, iesniedza SEG inventarizācijas datus par 2005. gadu. Visas dalībvalstis, kuras iesniedza ziņojumus, iesniedza visas vai gandrīz visas kopējā ziņojuma formāta tabulas (t.i., vairāk nekā 90 %) par 1990.−2005. gadu.

[3] ES-15 valstīm bāzes gads attiecībā uz oglekļa dioksīdu, metānu un slāpekļa oksīdu ir 1990. gads; attiecībā uz fluoru saturošām gāzēm 12 dalībvalstis par bāzes gadu ir izvēlējušās 1995. gadu, bet Austrija, Francija un Itālija ir izvēlējušās 1990. gadu. Tā kā ES-15 inventarizācija ir dalībvalstu inventarizāciju summa, ES-15 fluoru saturošo gāzu bāzes gada emisiju aplēses 12 dalībvalstīm ir 1995. gada emisiju summa, bet Austrijai, Francijai un Itālijai — 1990. gada emisiju summa. Bāzes gada emisijās ES-15 valstīs ir iekļautas arī emisijas saistībā ar atmežošanu Nīderlandē, Portugālē un Apvienotajā Karalistē.

[4] Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem līdz 31. maijam.

[5] Tā kā Bulgārija un Rumānija tikai nesen pievienojās ES, paziņotās 2005. gada emisijas vēl nav neatkarīgi pārbaudītas.

[6] Saskaņā ar Dānijas emisiju kvotu sadales plānu 2008.-2012. gadam un Komisijai iesniegto papildinformāciju, Dānija sasniegs savu mērķi, ieviešot jaunas valsts mēroga klimata ierosmes un valsts iegādātiem KĪ/TAM kredītiem.

[7] Spānija 2. emisiju kvotu valsts sadales plānā iestrādāja atbilstības stratēģiju, kurā bija paredzēts arī izvirzīt papildu samazināšanas pasākumus, lai izlīdzinātu starpību. Daļa šo pasākumu ir iekļauta Steidzamo pasākumu plānā klimata pārmaiņu apkarošanai; tas tiks īstenots 2007. gadā.

[8] Šajā novērtējumā ir informācija par 27 ES dalībvalstīm, taču vissīkāk ir apskatītas ES-15 valstis. Bija pieejamas 18-dalībvalstu atjauninātas prognozes. Informācija par elastīgu mehānismu izmantošanu saskaņā ar Kioto protokolu bija pieejama par 20 dalībvalstīm. Par darbībām, kas saistītas ar LULUCF („oglekli absorbējošās ekosistēmas”), saskaņā ar Kioto protokola 3.3. un 3.4. pantu ziņoja 14 dalībvalstis.

[9] Patlaban nav informācijas par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas SEG emisijām 2005. gadā. Kā I pielikumā neiekļautai valstij, kurai nav izvirzīts Kioto protokola mērķis, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai netiek prasīts ik gadu ziņot šādus datus.

[10] COM(2007) 575, galīgā redakcija.