[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.7.2007

COM(2007) 367 galīgā redakcija

2007/0126 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šā lēmuma mērķis ir atcelt Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (še turpmāk GSM direktīva), lai frekvenču joslās ļautu izmantot ne tikai GSM, bet arī citas sistēmas, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus. Nolūks ir paplašināt pakalpojumu un tehnoloģiju klāstu un tādējādi palielināt konkurenci par frekvenču joslām, uz kurām patlaban attiecas GSM direktīva, vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojumi arī turpmāk ir saskaņoti un aizsargā GSM sistēmu nepārtrauktu darbību. Lai to varētu īstenot, līdztekus GSM šo spektru jāļauj izmantot arī citiem Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumiem. Sākumā tas attiektos uz UMTS. Tāpēc attiecīgajai frekvenču spektra joslai vajadzīgi jauni harmonizēti tehniskie nosacījumi, kas izstrādāti saskaņā ar Komisijas lēmumu, ko jāpieņem, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (še turpmāk Radiofrekvenču spektra lēmums). |

120 | Vispārīgais konteksts Saskaņā ar GSM direktīvu patlaban dalībvalstu pienākums ir visu 890–915 MHz un 935–960 MHz frekvenču joslu rezervēt GSM vajadzībām. Šis ierobežojums frekvenču joslas aizsargā no tā, ka tās izmanto no GSM atšķirīgas Eiropas mēroga sistēmas, kas spēj nodrošināt modernus savstarpēji izmantojamus balss, datu un multivides pakalpojumus. Šo Eiropas mēroga sistēmu, piemēram UMTS, iespēju diapazons ir daudz plašāks nekā GSM, un kopš GSM direktīvas pieņemšanas, kas notika pirms 20 gadiem, tehnoloģiskās izaugsmes ietekmē tās kļuvušas dzīvotspējīgas. Turklāt skaidri redzams radniecīgu pakalpojumu tirgus pieprasījums. Tā kā 900 MHz frekvenču joslas (uz to attiecas GSM direktīva) pārraides īpatnību dēļ iespējams nodrošināt plašāku pārklājumu, vienlaikus saglabājot zemākas izmaksas, tad salīdzinājumā ar augstāku frekvenču joslām tā ir piemērotāka pārklājuma nodrošināšanai mazāk apdzīvotos un lauku reģionos. Atceļot GSM direktīvu, tiks atcelts spēkā esošais ierobežojums, kas paredz, ka frekvenču spektru atļauts izmantot tikai GSM, taču vienlaikus ir jāīsteno piemēroti tehniskās harmonizācijas pasākumi, lai tādējādi saglabātu frekvenču joslu pašreizējo harmonizācijas pakāpi, un jāaizsargā šīs frekvenču joslas izmantojošie GSM pakalpojumi. Tāpēc tiesību aktos noteiktajā kārtībā jāizstrādā tehniskie nosacījumi, ar ko jaunās sistēmas, kam jāatver piekļuvi 900 MHz frekvenču joslai, atļauj izmantot līdztekus GSM sistēmām. Saskaņā ar labāka tiesiskā regulējuma principu Radiofrekvenču spektra lēmums paredz likumīgus līdzekļus šādu harmonizācijas pasākumu pieņemšanai. Tas paredz mehānismu, ar ko iespējams salīdzinoši strauji reaģēt uz tehnikas attīstību un pieņemt ES mērogā saistošus tehniskās harmonizācijas pasākumus, proti, Komisijas lēmumu, kas nodrošina tiesisko noteiktību frekvenču joslas harmoniska izmantojuma jautājumā. Rīkojoties, kā noteikts Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktā, Komisija 2006. gada 5. jūlijā sakarā ar minēto jautājumu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (še turpmāk CEPT) izsniedza pilnvaru, kas attiecas uz 900 MHz frekvenču joslu (un uz 1800 MHz frekvenču joslu). Uzsākot uzdevuma izpildi, CEPT pārbaudīja, vai EK teritorijā 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslā pilsētās, priekšpilsētās un lauku apvidos līdztekus GSM tīkliem ir iespējams ieviest UMTS, un definēja tehniskos nosacījumus, kas nodrošina pietiekamu distanci starp kaimiņtīklu operatoru raidjoslām. Papildu tehniskos nosacījumus GSM ekspluatācijai līdztekus citām Eiropas mēroga pārklājumu nodrošinošām sistēmām izstrādās pēcāk, līdzko būs izstrādāta šādu sistēmu tehniskā specifikācija. Papildu sistēmām ir jāļauj izmantot 900 MHz frekvenču josla, taču, ņemot vērā GSM pakalpojumu izšķirošo nozīmi Kopienas elektronisko sakaru pakalpojumu politikā, pašreizējais GSM izmantojums Kopienas teritorijā jāaizsargā tik ilgi, kamēr pastāv pietiekams pakalpojuma pieprasījums. Komisija uzskata, ka jānodrošina pienācīga kaimiņtīklu raidjoslu lietotāju aizsardzība un ka jāņem vērā potenciālās aeronavigācijas sakaru sistēmas, kuras izmanto par 960 MHz augstākas radiofrekvences un kas šajā nozarē piedalās ES politikas mērķu īstenošanā. Saskaņā ar piešķirto pilnvaru CEPT šajā jautājumā sniedza tehnisku komentāru. Visbeidzot, lai sniegtu maksimālu frekvenču joslu izmantojuma brīvību, dalībvalstis 900 MHz (un 1800 MHz) frekvenču joslā līdztekus GSM un citām sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus, valsts mērogā varēs netraucēti ieviest papildu sistēmas - ar noteikumu, ka šīs papildu sistēmas var pastāvēt līdztekus minētajām Eiropas mēroga sistēmām. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Paskaidrojuma rakstā aplūkoto frekvenču joslu izmantojumu reglamentē atceļamā GSM direktīva; Komisijai jāpieņem atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmumam sagatavots lēmums un jauni harmonizēti radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumi, kam jāstājas spēkā brīdī, kad tiek atcelta GSM direktīva. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Radiofrekvenču spektra politikai jārisina publisko bezvadu sakaru sistēmu radiopiekļuves platformu attīstības un pieaugošās daudzveidības jautājumi un jānodrošina atbilstība vispārējās politikas mērķim pilnveidot ES iekšējo tirgu un uzlabot konkurētspēju Eiropas mērogā, uzturot inovācijas atbalstošu normatīvo vidi, kā rezultātā paplašināsies mobilo pakalpojumu un lietojumu klāsts. Šī vispārējā mērķa sasniegšanu veicinās, palielinot bezvadu elektronisko sakaru radiofrekvenču spektra pārvaldības elastību, vienlaikus turpinot harmonizācijas procesu, kur tas nepieciešams. Frekvenču joslu izmantojumam kopumā jāpiemēro pēc iespējas mazāk ierobežojoši tehniskie nosacījumi — pamatojoties uz Radiofrekvenču spektra politikas grupas (še turpmāk RSPG) 2005. gada 23. novembra atzinumā raksturoto WAPECS pieeju (bezvadu piekļuves politika elektronisko sakaru pakalpojumiem), ar ko frekvenču spektra izmantojuma elastības un efektivitātes palielināšanas labad nosaka, ka politikas mērķis ir tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitāte. Lai izvairītos no tirgus traucējumiem, šos mērķus ieviesīs pakāpeniski. Komisija paziņojumā „Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību”[1], uzsvēra arī elastīgāku radiofrekvenču spektra izmantojumu un to, ka līdz ar elektronisko sakaru pakalpojumiem paredzētu spektra elastīgāka izmantojuma ieviešanu nepieciešams saskaņots un samērīgs risinājums attiecībā uz otrās (GSM) un trešās (UMTS) paaudzes mobilajiem sakariem. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija nepārtraukti vērojusi 900 MHz frekvenču joslas izmantojumu, IMT–2000 sistēmu (tostarp UMTS) pilnveidi un radiofrekvenču spektra izmantojuma elastības attīstību. Par WAPECS 2006. gada 21. februārī Briselē organizēja semināru. Pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 5. jūlijā izsniegto pilnvaru, CEPT un tās Elektronisko sakaru komiteja (še turpmāk ESK) veikusi vairākus pētījumus, kuru rezultāti nosūtīti Radiofrekvenču spektra komitejai (še turpmāk RSK) un Komisijai; tostarp nosūtīts arī ESK Ziņojums Nr. 82 par GSM 900 MHz un GSM 1800 MHz frekvenču joslā darbojošās UMTS savietojamību (2006. gada maijs) un ESK Ziņojums Nr. 96 par UMTS 900/1800 un kaimiņjoslās darbojošos sistēmu savietojamību (2007. gada marts). Par šiem ziņojumiem ESK aizgādībā notikusi publiska apspriešanās. ESK kopš 1997. gada veic pētījumus, ir sagatavojusi virkni ziņojumu par UMTS ieviešanu un sniegusi atbildi uz informācijas pieprasījumu par pašreizējo un turpmāko 900 MHz frekvenču joslas izmantojumu. CEPT sadarbojusies ar standartizācijas iestādēm, kas nodarbojas ar IMT–2000 saimes standartiem (tostarp UMTS), piemēram, ar Trešās paaudzes sadarbības projektu (3rd Generation Partnership Project, 3GPP), kurā sistēmas standartu izstrādes nolūkā sadarbojas dažādu reģionu telekomunikāciju standartizācijas iestādes (ARIB, CCSA, ETSI, ATIS, TTA un TTC) un nozares pārstāvji. Pamatojoties uz šo informāciju, ESK izpētīja iespēju GSM izmantotajās frekvenču joslās izveidot UMTS kanālus, neradot darbības traucējumus GSM kaimiņjoslās. Turpinās pētījumi par citām ITU IMT–2000 saimes sistēmām. Izpētīta arī iespējamā ietekme uz kaimiņjoslās sniegtiem pakalpojumiem un uz sistēmām, kas tajās darbojas. ESK projekta īpašajā projekta grupā (PT1), kura apstrādāja un pētīja informāciju par kaimiņjoslu sistēmām, iesaistījās valsts iestādes, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), nozares pārstāvji, lietotāju grupas un citas ieinteresētās personas. ESK 2006. gadā organizēja publisku apspriešanos, vēl pirms bija pieņemts ESK Lēmums ECC/DEC/(06)13, ar ko iesaka 900 MHz un 1800 MHz joslu atvērt piekļuvei ne tikai GSM. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā ESK ziņojumos secināts, ka UMTS tīklus pilsētās, priekšpilsētās un lauku apvidos līdztekus GSM 900/1800 tīkliem var ieviest, ja starp kaimiņtīklu operatoru raidjoslām nodrošina pietiekamu distanci. Tāpēc pirmo 900 MHz frekvenču joslā ieviesīs UMTS, kas ir nozīmīga kā tehniskajā, tā EK politikas ziņā, jo tādējādi Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus varēs turpināt izmantot tādā veidā, lai funkcionalitātes ziņā vienādi vai līdzvērtīgi pakalpojumi Kopienā būtu pieejami visiem patērētājiem. Publiskā apspriešanās par Ziņojumu Nr. 82 un Nr. 96, ko ESK organizēja Komisijas vajadzībām, liecināja, ka nozare atbalsta līdz šim GSM sistēmām rezervēto frekvenču joslu atvēršanu, no kā nozare un patērētāji nepārprotami gūtu labumu. Atsevišķi kaimiņjoslās darbojošies lietotāji sākumā pauda bažas par iespējamiem darbības traucējumiem, taču tās kliedēja CEPT Ziņojums Nr. 96 un fakts, ka nākamā Komisijas lēmuma, ar ko aizstāj GSM direktīvu, 3. pantā skaidri noteikts, ka jānodrošina GSM sistēmas aizsardzība. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Radiofrekvenču spektra pārvaldība, elektroniskie sakari, CEPT un standartizācijas iestāžu pieredze tehnikas jomā. |

222 | Izmantotās metodes Rīkojoties saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, Komisija izsniedza pilnvaru CEPT, kas sagatavoja ziņojumu, ko Komisija pārbaudīja sadarbībā ar Radiofrekvenču spektra komiteju. Tika ņemts vērā arī kaimiņtīklu raidjoslu lietotāju viedoklis. Ņemot vērā radiofrekvenču spektra lēmuma 4.4. pantu, Komisija uzskata, ka ir jānodrošina, lai jaunās sistēmas būtu pietiekami drošas attiecībā uz kaimiņjoslu sistēmām, kā arī lai, iespējams, ņemtu vērā Eiropas transporta politikas atbalstītās potenciālās aeronavigācijas sakaru sistēmas, kuras izmanto par 960 MHz augstākas radiofrekvences. |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Valsts iestādes, ETSI, GSM un trešās paaudzes sistēmu lietotāji, sakaru operatori, ražotāji un citas ieinteresētās personas. |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Nav norādīts, ka pastāvētu potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām. |

225 | Komisija, izmantojot ESK ziņojumos sniegto informāciju, atzīmēja: lai sasniegtu EK elektronisko sakaru politikas mērķus, GSM paredzēto joslu daļēji varētu izmantot arī UMTS, kas ir vēl viena Eiropas mēroga sakaru sistēma. Lai 900 MHz frekvenču joslu izmantotu efektīvāk, jāatceļ GSM direktīva un ar Komisija lēmumu jāizveido jauns harmonizēts plāns. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi CEPT ziņojumi apskatāmi vietnē http://www.ero.dk/documentation/docs/docfiles.asp?docid=2168&wd=N, http://www.ero.dk/documentation/docs/docfiles.asp?docid=2201&wd=N. Ziņojumi, kas iesniegti RSK: http://ec.europa.eu/information_society/policy/radio_spectrum/docs/ref_docs/rsc18_public_docs/rsc06_99_ecc_int_rep_wapecs.pdf. |

230 | Ietekmes novērtējums Tā kā GSM direktīvu nevar atcelt ar pašregulācijas, kopīgiem vai valsts iestāžu izdotiem noteikumiem, tad savlaicīgas un harmonizētas jaunā plāna, kas paredz sasniegt EK politikas mērķus, īstenošanas labad vajadzīga Padomes un Eiropas Parlamenta direktīva, ar ko atceļ GSM direktīvu. Lai ieviestu harmonizācijas pasākumu, ko Komisija sagatavojusi sadarbībā ar CEPT tehniskajiem ekspertiem un RSK, līdz ar GSM direktīvas atcelšanu jāpieņem saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumā izklāstītajiem noteikumiem izstrādāts Komisijas lēmums. Jaunajam plānam būtu labvēlīga ietekme uz elektronisko sakaru nozari kopumā un patērētājiem. Attiecībā uz iekšējo tirgu ir svarīgi, lai 900 MHz frekvenču joslas izmantošanas nosacījumi Eiropas Savienībā būtu harmonizēti un lai tie veicinātu Eiropas mēroga pakalpojumu ieviešanu, patērētājiem sniegtu pēc iespējas lielāku pakalpojumu izvēles, bet spektra lietotājiem - tehnoloģiju izvēles brīvību. Radiofrekvenču spektra pieejamība veicinās Lisabonas darba kārtībā noteikto mērķu un iniciatīvas „i2010 - Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”[2], sasniegšanu, proti, lai izaugsmes, darbavietu un plašas modernu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas labad izmantotu digitālās ekonomikas potenciālu. Eiropas iedzīvotājiem par labu nāks šādi pasākuma aspekti: tas krietni mazinās šķēršļus, kas stājas ceļā modernu mobilo sakaru pakalpojumu ieviešanai, un pārvarēs ģeogrāfisko digitālplaisu. Sagaidāms ka no GSM atšķirīgas sistēmas attīstīsies daudz straujāk un tiks ieviestas plašākā Eiropas teritorijā, jo īpaši lauku apvidos. Jaunajiem augstas veiktspējas datu un multivides bezvadu pakalpojumiem (piemēram, Internet pieejai un mobilajai televīzijai) ir vajadzīga piekļuve tādiem tīkliem, kuros datu pārraides ātrums ir augstāks par GSM nodrošināto datu pārraides ātrumu (piemēram, 3G mobilais tīkls, kas izmanto UMTS tehnoloģiju). Pasākums uzlabos arī pakalpojumu kvalitāti un samazinās patērētāju izmaksas. Patlaban 3G mobilos tīklus saista tikai ar augstāku frekvenču joslām, kuru pārraides parametri ir neizdevīgāki salīdzinājumā ar 900 MHz frekvenču joslu, kā rezultātā rodas augstākas tīkla izmantošanas izmaksas. Turklāt, izmantojot augstāku frekvenču joslas, nav iespējams nodrošināt pietiekamu signāla iekļuvi ēkās, kas nelabvēlīgi ietekmē pakalpojuma kvalitāti un tarifu, ko maksā patērētāji. Visbeidzot, veicinot modernu mobilo sakaru pakalpojumu ieviešanu, tas sekmēs nozares ekonomisko attīstību. Operatori radīs jaunus ieņēmumu avotus, un augsts pieprasījums pēc aprīkojuma (tīkla infrastruktūra, jaunas paaudzes termināliekārtas). Pasākums labvēlīgi ietekmēs vidi, jo zemāku frekvenču joslas izmantošanas rezultātā vajadzēs mazāk bāzes staciju, samazināsies arī risks, ka radīsies strīdi par piemērotu bāzes staciju izbūves vietu. Turpinot runāt par ietekmi uz vidi, jāatzīmē, ka ierosinātie pasākumi neskar vajadzību nodrošināt nepārtrauktu veselības aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka ietekmi. Šo jautājumu risina Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki), un Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikums 1999/519/EK par ierobežojumiem plašas sabiedrības pakļaušanai elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai. Radioiekārtu atbilstību veselības aizsardzības prasībām nodrošina šo iekārtu atbilstība pamatprasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (RTTI direktīva). Elektromagnētiskā lauka ietekme uz veselību nepārtraukti atrodas Komisijas uzmanības lokā; tādēļ Komisijas Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) nesen pārskatījusi visus jaunākajos pētījumos gūtos zinātniskos datus. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Lai 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslu atļautu lietot atbilstīgi EK politikas mērķiem un mobilo sakaru tirgus pieprasījumam, ierosināts atcelt Direktīvu 87/372/EEK un saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu pieņemt Komisijas lēmumu, kas harmonizē jaunos minēto frekvenču joslu izmantošanas nosacījumus, kurus piemērojot, būtu iespējams paplašināt modernu Eiropas mēroga mobilo sakaru pakalpojumu klāstu. |

310 | Juridiskais pamats EK līguma 95. pants. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo priekšlikums nav Eiropas Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

321 | Pienācīgi harmonizētu 900 MHz frekvenču joslas izmantojumu, tādējādi īstenojot EK politiku, nav iespējams nodrošināt, ja dalībvalstis darbojas katra atsevišķi; daudz veiksmīgāk tas ir sasniedzams EK mērogā — īstenojot saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu pieņemtos iekšējā tirgus pasākumus. Lai varētu pieņemt jauno plānu, jāatceļ GSM direktīva. |

323 | GSM direktīvu iespējams atcelt tikai EK mērogā — ar direktīvu. Jaunie harmonizētie 900 MHz frekvenču joslas izmantošanas tehniskie nosacījumi jāpieņem EK mērogā, tādējādi nodrošinot, ka EK politikas mērķus sasniedz savlaicīgi un harmonizēti. |

Īstenojot EK mēroga pasākumus, priekšlikumā noteiktos mērķus sasniegs veiksmīgāk šādu iemeslu dēļ. |

324 | Lai dalībvalstīs nodrošinātu savlaicīgu un harmonizētu jauno frekvenču spektra izmantošanas nosacījumu ieviešanu, jāatceļ GSM direktīva un ar saistošu EK mēroga harmonizācija pasākumu jāpieņem GSM un UMTS vienlaicīgas ekspluatācijas nosacījumi. Ja šādu EK mēroga pasākumu neīsteno, nevar garantēt, ka tiks rasts harmonizēts un savlaicīgs risinājums. |

325 | Ar GSM direktīvu 900 MHz frekvenču joslu aizsargā no tā, ka to izmantotu citas Eiropas mēroga sistēmas, piemēram, UMTS; tādējādi tā Eiropas Savienībā kavē informācijas sabiedrības paplašināšanos. Harmonizēts 900 MHz frekvenču joslas izmantojums var atbalstīt papildu lietojumus, kas īsteno pašreizējos EK politikas mērķus. |

Tādējādi priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

331 | Tiks atcelta GSM direktīva, un Komisija sadarbībā ar RSK 900 MHz frekvenču joslai izveidos jaunus tehniskos nosacījumus, vienlaikus saglabājot GSM pakalpojumus. Ierosinātie pasākumi attiecas tikai uz tām frekvenču spektra joslām, kas saistītas ar Eiropas mēroga sakaru pakalpojumiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un patērētāja vajadzības, šīs frekvenču joslas nepārtraukti tiks uzraudzītas, lai līdztekus GSM un UMTS Eiropas mērogā varētu ieviest un ekspluatēt arī papildu sistēmas. Pasākumi neattiecas uz tiesībām izmantot frekvenču spektru, ko piešķir dalībvalstis. Kur vien iespējams, dalībvalstīm jāspēj frekvenču joslā ieviest arī papildu sistēmas, ar nosacījumu, ka tās gan dalībvalsts, gan kaimiņdalībvalstu teritorijā var darboties līdztekus GSM sistēmai un citām pielikumā norādītajām Eiropas mēroga sistēmām (sākot ar UMTS). |

332 | Jaunos tehniskos nosacījumus CEPT tehnikas eksperti un valsts eksperti izstrādāja, neradot nevajadzīgu finansiālu vai administratīvu slogu EK, valsts vai reģiona mērogā. Piemērojot šos nosacījumus, būs iespējams gūt apjomradītus papildu ietaupījumus un nodrošināt labāku pārklājumu lauku apvidos, savukārt operatoriem un patērētājiem EK būs pieejami jauni un efektīvāki pakalpojumi. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva saskaņā ar EK līguma 95. pantu. |

342 | Cits(-i) instruments(-i) nebūtu piemērots(-i) šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. GSM direktīvu, ko pieņēma, pamatojoties uz EK līguma 100. pantu (veco), var atcelt tikai ar citu direktīvu. Lēmums nodrošinās, ka līdztekus GSM 900 MHz frekvenču joslā varēs darboties citas Eiropas mēroga sistēmas (tostarp pirmajā posmā - UMTS), vienlaikus turpinot aizsargāt ar šo direktīvu realizēto GSM ekspluatāciju. |

IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikums neietekmē Eiropas Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikums paredz izveidot labāku tiesisko regulējumu un vienkāršot tiesību aktus sabiedrisko iestāžu (ES vai valsts mēroga) un privātuzņēmēju administratīvajām procedūrām. Atceļamā GSM direktīva aizšķērso ceļu uz tehnikas progresu un nozarei un patērētājiem liedz izmantot jauniem moderniem pakalpojumiem piemērotu frekvenču spektru. |

512 | Atceļot direktīvu un pieņemot harmonizācijas pasākumu, ar ko nosaka jaunos izmantošanas nosacījumus, tiek atbalstītas reglamentējošās pieejas izmaiņas, kas ir samērīgas ar radiofrekvenču spektra lēmuma nolūku tehnisko darbu frekvenču spektra pārvaldes jomā piesaistīt ieviešanas pasākumiem, tādējādi Eiropas Parlamentu un Padomi atbrīvojot no tehniski detalizētu jautājumu risināšanas. |

513 | Frekvenču spektra harmonizācija vienkāršos veicamo uzdevumu un piepildīs valsts iestāžu cerības. |

514 | Harmonizētie frekvenču spektra izmantošanas nosacījumi mobilo sakaru operatoriem un patērētājiem pavērs jaunas iespējas, jo īpaši lauku apvidos. |

516 | Priekšlikums ir iekļauts Komisijas pastāvīgajā programmā acquis communautaire atjaunināšanai un vienkāršošanai. |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, spēkā esošie tiesību akti būs jāatceļ. |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Ar priekšlikumu ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, un tādēļ tas jāattiecina uz EEZ. |

1. 2007/0126 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[6],

tā kā:

(1) Visās dalībvalstīs 890–915 un 935–960 MHz (900 MHz) frekvenču josla bija rezervēta un to aizņēma publiski Eiropas šūnu mobilo ciparsignālu sakaru pakalpojumi saskaņā ar vienotu standartu, kurš noteikts Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā[7], kura papildināta ar Padomes 1987. gada 25. jūnija ieteikumiem par publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotu ieviešanu Kopienā[8] un Padomes 1990. gada 14. decembra rezolūciju par publisku Eiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotas ieviešanas Kopienā beidzamo posmu (GSM)[9].

(2) Lai veicinātu iniciatīvas „i2010 - Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”[10] un iekšējā tirgus mērķu īstenošanu, kā arī palielinātu konkurenci, papildu tehnoloģijām jārada maksimāla iespēja izmantot 900 MHz frekvenču joslu (ar noteikumu, ka joslas izmantojumu turpina saskaņot), tādējādi ieviešot saderīgus Eiropas mēroga pakalpojumus, patērētājiem vienlaikus sniedzot pēc iespējas lielāku pakalpojumu izvēles un tehnoloģiju izvēles brīvību.

(3) Tirgus attīstības ietekmē nozare kopumā atbalsta nodomu 900 MHz frekvenču joslu vairs nerezervēt GSM vajadzībām, kā rezultātā jaunās digitālās tehnoloģijas, kas spēj nodrošināt inovatīvus Eiropas mēroga pakalpojumus un spēj pastāvēt līdztekus GSM, varētu izmantot 890–915 un 935–960 MHz frekvenču joslā. Šīm joslām raksturīgās pārraides īpatnības nodrošina lielāku pārklājumu salīdzinājumā ar augstāku frekvenču joslām, kā rezultātā modernos balss, datu un multivides pakalpojumus iespējams sniegt arī mazāk apdzīvotos un lauku reģionos.

(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)[11] izveidoja Kopienas politiku un tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu politisko pieeju saskaņotību un (vajadzības gadījumā) harmonizētus nosacījumus, ņemot vērā tā radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību. Ar minēto lēmumu noteikts, ka Komisija var pieņemt tehniskās izpildes pasākumus, lai nodrošinātu harmonizētus radiofrekvenču spektra pieejamības un efektīvas izmantošanas nosacījumus.

(5) Atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmuma principiem un mērķiem Komisija Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (še turpmāk CEPT) sākotnēji uzdeva izstrādāt pēc iespējas mazāk ierobežojošus tehniskos nosacījumus attiecībā uz frekvenču joslām, tostarp arī 900 MHz frekvenču joslai.

(6) Izpildot uzdevumu, CEPT izstrādāja tehniskos nosacījumus, kas jāievēro, lai 900 MHz frekvenču joslā UMTS varētu darboties līdztekus GSM; nosacījumi izstrādāti, pamatojoties uz to, ka šādai līdzāspastāvēšanai jānodrošina pilnīga GSM un UMTS savietojamība (jo 900 MHz frekvenču josla ir piešķirta un to Kopienā plaši izmanto GSM sistēmas), lai tik ilgi, kamēr ir pieprasījums, Kopienā aizsargātu pašreizējās GSM tiesības izmantot 900 MHz frekvenču joslu.

(7) Lai 900 MHz frekvenču josla vairs nebūtu rezervēta GSM vajadzībām, kā rezultātā jaunās digitālās tehnoloģijas minētajā frekvenču joslā varētu izmantot līdztekus GSM sistēmām, jāatceļ Direktīva 87/372/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Padomes Direktīva 87/372/EEK atcelta no ...

2. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] COM(2007) 50.

[2] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2005) 229, galīgā redakcija.

[3] OV C […] […], […] lpp

[4] OV C […] […], […] lpp.

[5] OV C […] […], […] lpp.

[6] OV C […] […], […] lpp.

[7] OV L 196, 17.7.1987., 85. lpp.

[8] OV L 196, 17.7.1987., 81. lpp.

[9] OV C 329, 31.12.1990., 25. lpp.

[10] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2005) 229, galīgā redakcija.

[11] OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.