[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.3.2007

COM(2007) 155 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

EIROPAS ELEKTRONISKO SAKARU REGULĒJUMS UN TIRGI 2006. GADĀ(12. ZIŅOJUMS){SEC(2007) 403}

1. Ievads

Komisijas visaptverošā ierosme par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu politiku „i2010”[1] atbild uz straujo konverģences un tehnoloģiju pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem ar elektroniskos sakarus regulējošu normatīvo ietvaru, kas veicina konkurenci, ieguldījumus, jauninājumus, vienoto tirgu un patērētāju ieguvumus.

Tomēr lai pilnībā izmantotu iekšējā tirgus potenciālu, ir nepieciešama lielāka piemērošanas konsekvence visā ES un stingrāki noteikumi tādās jomās kā frekvenču spektra pārvaldība. Komisija pašreiz pārskata normatīvo ietvaru un iesniegs priekšlikumus 2007. gada vidū.

Šajā paziņojumā ir aplūkoti ar tirgu, regulējumu un patērētājiem saistītie notikumi šajā nozarē 2006. gadā, un tas papildina i2010 gada ziņojumu[2] un gaidāmo ziņojumu par tirgu izpēti. Tā pamatā ir vienlaicīgi pieņemtais Komisijas dienestu darba dokuments.

Šeit aprakstīts regulējuma stāvoklis 2006. gada 31. decembrī. Tirgus dati, ja nav norādīts citādi, aptver laikposmu līdz 2006. gada 1. oktobrim.

2. Tirgus attīstība

Pārskats

E-sakaru pakalpojumi vēl arvien veido visas IKT nozares lielāko daļu ar kopējo apjomu 44,5 %[3], kas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējā gadā. 2006. gadā nozares ieņēmumi bija aptuveni 649 miljardi euro3, no kuriem 289 miljardus euro3 ieguva no fiksētās telefonijas, mobilās telefonijas, fiksēto datu pakalpojumiem un kabeļu pakalpojumiem.

Saskaņā ar aplēsēm kopējie ieņēmumi palielinājās par 2,3 %[4], kas ir mazāk nekā 3,8 %–4,7 % 2005. gadā; datplūsmas apjoms palielinājās visos segmentos.

Nozare turpina attīstīties ļoti dinamiski. Jauni dalībnieki, piemēram, interneta uzņēmumi, ienāk IP telefonijas tirgū, un izmanto savu lielo klientu skaitu, lai stiprinātu savu konkurētspēju. Tie tādējādi izdara spiedienu uz tradicionālajiem fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzējiem, liekot tiem attīstīt jaunas stratēģijas, tostarp veikt ieguldījumus platjoslas pakalpojumos un nākamās paaudzes tīklos, lai radītu jaunus, ienesīgākus ieņēmumu avotus, piemēram, satura pakalpojumus.

Fiksētās balss telefonijas segments turpināja lejupslīdi, tomēr šie pakalpojumi vēl arvien ir lielākais ieņēmumu avots fiksēto pakalpojumu tirgū. Noteicošie faktori ir konkurences pastiprināšanās un aizvietošana ar mobilajiem pakalpojumiem (un mazākā apjomā ar balss pārraides pakalpojumiem, izmantojot interneta protokolu ( VoIP )). Saskaņā ar aplēsēm 2006. gadā ieņēmumi no fiksētajiem pakalpojumiem samazinājās par 4,5 %[5] līdz 5,1 %3.

Platjoslas pakalpojumi ir visstraujāk augošais segments, kura ieņēmumi saskaņā ar aplēsēm palielinājās par 7,8 %5 līdz 8,5 %3 un kas palīdzēja atsvērt ieņēmumu samazinājumu no balss pakalpojumiem. 2006. gadā ierīkoja vairāk nekā 20 miljonus jaunu platjoslas līniju, kas ir par 39 % vairāk salīdzinājumā ar 2005. gadu. Uz infrastruktūru balstīta konkurence un efektīvs regulējums joprojām ir galvenie izaugsmes rosinātāji.

Ieņēmumi no mobilajiem pakalpojumiem palielinājās par 4,6 %3, kas ir mazāk nekā 2005. gadā. Lai gan mobilo telefonu izplatība un lietojums turpināja pieaugt, mobilo balss pakalpojumu tirgū ir manāma tuvošanās piesātinājumam. Cenas turpināja pazemināties pieaugošās konkurences dēļ: ESAO noteiktais privātpersonu mobilo pakalpojumu cenu komplekts tipiskiem patēriņa modeļiem norāda uz to, ka 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, ES mērogā cenas pazeminājās par līdz pat 13,9 %.

Nozares finansējums, ieguldījumi

2006. gadā ieguldījumi elektronisko sakaru nozarē, rēķinot kapitālizdevumos, saskaņā ar aplēsēm ir pieauguši, sasniedzot vairāk nekā 47 miljardus euro, kas ir par 5 % vairāk nekā 2005. gadā. Kopš 2003. gada šis bija ceturtais gads pēc kārtas, kad ieguldījumi ik gadu ir palielinājušies.[6]

Fiksētā tīkla vēsturiski pārstāvētajiem operatoriem bija raksturīgi ieguldīt aptuveni 13,3 % no saviem ieņēmumiem, kamēr tipisks vadošs mobilo sakaru tirgus dalībnieks ieguldīja apmēram 12,7 % no ieņēmumiem. Aptuveni 70 % no kopējiem ES 25 ieguldījumiem tika veikti piecos lielākajos tirgos.[7]

Absolūtā izteiksmē Eiropa iegulda vairāk nekā ASV vai Japāna. Eiropā 2006. gadā bija arī straujāka izaugsme.[8]

Turpinājās nozīmīgas aktivitātes uzņēmumu apvienošanā un pārņemšanā. 2006. gadā kopējais darījumu apjoms ES tomēr bija nedaudz mazāks nekā 70 miljardi euro iepriekšējā gadā.[9] Tipiski faktori, kas rosināja darījumu slēgšanu, bija nepieciešamība paplašināt darbību visas Eiropas mērogā, uzsvara pārnešana no balss uz datu pakalpojumiem, kā arī turpināja ieplūst kapitāls spekulāciju nolūkā no privātām kapitālieguldījumu grupām, kas izmantoja zemās procentu likmes.

Pārrobežu darbība

Vidēji vienu trešdaļu no ieņēmumiem operatori guva no darbības ārpus savas valsts citā dalībvalstī. Šī tendence maina attiecīgo operatoru uzņēmējdarbības orientāciju un stratēģisko pieeju.

ES iekšējās ģeogrāfiskās diversifikācijas nozīmīgākais avots ir mobilo pakalpojumu segments. 2006. gadā vidējais Eiropas fiksētā tīkla vēsturiski pārstāvētais operators turpināja darboties pārsvarā savā ierastajā teritorijā; šajā ziņā visvairāk diversificēta bija Zviedrijas, Spānijas un Francijas vēsturiski pārstāvēto operatoru uzņēmējdarbība Eiropā (aptuveni 41 % vai vairāk no darbībām ES tika veiktas ārpus savas valsts).

Tādējādi, lai gan Eiropas telekomunikāciju nozarei salīdzinājumā ar citām ir labi rādītāji, šajā ziņā ir būtisks neizmantots potenciāls iekšējā tirgus stiprināšanai.

Pēc grūta 2005. gada lielākajiem tirgus dalībniekiem Eiropas elektronisko sakaru jomā finanšu perspektīvas 2006. gadā nedaudz uzlabojās. Saskaņā ar Dow Jones Euro Stoxx Telecoms Index nozares vērtība 2006. gadā palielinājās par 11,53 %; kopējais kāpums trīs gados ir 23,84 %.[10]

1. grafiks.

[pic]

Viens no iemesliem, kāpēc nozares rādītājos ir novērojamas svārstības kopš 2003. gada, varētu būt nedrošība par to, kādus uzņēmējdarbības modeļus izmantos nākotnē. Aptuveni 60 % no ES vēsturiski pārstāvēto operatoru EBITDA [11] ir joprojām atkarīgi no tradicionālajiem balss un piekļuves pakalpojumiem.

Mobilo sakaru sektorā tikai pamazām sāk parādīties nozīmīgi ieņēmumi no nākamās paaudzes pakalpojumiem. Lai gan 2006. gada vidū Eiropas operatoru ienākumi no citiem pakalpojumiem, kas nav balss pakalpojumi, (galvenokārt īsziņām) bija 17,1 %, tomēr šī proporcija bija ievērojami augstāka nekā attiecīgais skaitlis ASV.[12]

Konverģence Fiksēto un mobilo pakalpojumu operatoru lielākā daļa pakāpeniski atjaunina esošo infrastruktūru, lai tā būtu piemērota lielākam datu pārraides ātrumam un apvienotiem pakalpojumiem. Nākamās paaudzes tīkli dos iespēju efektīvāk sniegt vairākus pakalpojumus, izmantojot vienu un to pašu infrastruktūru. Līdz ar tādu pakalpojumu attīstību kā IP televīzija un mobilā televīzija lielāku nozīmi iegūst saturs, kas dod iespēju tirgus dalībniekiem dažādot piedāvājumus. Ir izteikta tendence savienot vairākus produktus, operatoriem piedāvājot pakalpojumu klāstu par vienu noteiktu cenu. Pētījumā par ES[13] atklājās, ka 19 % no ES mājsaimniecībām abonē vismaz vienu kompleksu pakalpojumu un ka visbiežāk iegādātais pakalpojumu komplekts ir „divkāršs piedāvājums” — fiksētā balss telefonija un internets. |

2. grafiks.

[pic]

Mobilā telefonija

Saskaņā ar aplēsēm kopējā ES mobilo pakalpojumu tirgus vērtība ir 133 miljardi euro.[14] Izplatība šobrīd ir pārsniegusi teorētisko 100 % robežu un ir sasniegusi 103 % salīdzinājumā ar 95 % iepriekšējā gadā. Pašlaik Eiropas Savienībā ir 478,4 miljoni mobilās telefonijas lietotāju.

3. grafiks.

[pic]

Luksemburga ir pirmajā vietā ar 171 % (ietverot regulāros braukātājus no citām dalībvalstīm); tai seko Itālija ar 134 % un Lietuva ar 133 %. Izaugsme tomēr bija mazāka nekā 2005. gadā, kas norāda uz to, ka tirgus tuvojas piesātinājumam.

Mobilo pakalpojumu sniedzēju skaits (mobilie „virtuālie” tīkla operatori jeb MVNOs , paplašinātu pakalpojumu sniedzēji, vienkārši tālākpārdevēji) turpināja pieaugt, sasniedzot vislielāko skaitu Apvienotajā Karalistē (70) un Nīderlandē (60). 2006. gada laikā to kopējais skaits palielinājās par 76 pakalpojumu sniedzējiem un tagad ir 290.

Konkurences palielināšanās pazemina cenas, lai gan šajā ziņā joprojām ir attīstības potenciāls. Vidēja apjoma patēriņa groza, kas ietver balss telefonsarunas valsts robežās/īsziņas[15], vidējās mēneša cenas attīstība norāda uz šādu tendenci:

4. grafiks.

[pic]

Trešā paaudze (3G)

Ir manāma 3G ieviešanas palielināšanās: piemēram, Itālijā saskaņā ar nacionālā regulatora aplēsēm ir aptuveni 12 miljoni 3G abonentu salīdzinājumā ar 2,6 miljoniem 2004. gada beigās. No 10 % līdz 15 % Eiropas mobilo sakaru abonentu ir 3G telefons.

Viesabonēšana

Neskatoties uz ierosmēm palielināt tarifu pārskatāmību, tostarp Eiropas Komisijas izveidoto tīmekļa vietni patērētājiem, vidējās mazumtirdzniecības cenas telefonsarunām, kas veiktas, atrodoties ārzemēs, joprojām ir daudz augstākas nekā cenas par līdzvērtīgām telefonsarunām, kas veiktas, atrodoties attiecīgajā valstī. Šīs cenu atšķirības nevar izskaidrot ar papildu izmaksām operatoriem.

Komisija uzskata, kā to apstiprināja pēdējā Eiropadomes pavasara sanāksmē, ka ieguvumi, kas rastos patērētājiem, MVU un profesionāliem lietotājiem no viesabonēšanas cenu pazeminājuma, labvēlīgi ietekmētu visu ES ekonomiku, un tāpēc 2006. gada jūlijā tā ierosināja vienotā tirgus pasākumu — regulu par viesabonēšanu Kopienā. Priekšlikumu šobrīd apspriež Eiropas Parlamentā un Padomē, un to ir paredzēts pieņemt līdz 2007. gada vasarai.

Fiksētā balss telefonija

Saskaņā ar aplēsēm ES fiksēto balss pakalpojumu kopējā tirgus vērtība ir 83 miljardi euro.[16]

Konkurence fiksēto pakalpojumu tirgū turpināja pastiprināties gada laikā, tālāk samazinoties telefonsarunu valsts robežās un starptautisko telefonsarunu cenām. Fiksēto numuru saglabāšanas iespēja turpina veicināt konkurenci tirgū.

5. grafiks.

[pic]

Vēsturiski pārstāvētie operatori turpina zaudēt tirgus daļu savu valstu tirgos, vienlaicīgi pakalpojumus sāk piedāvāt vairāki jauni tirgus dalībnieki. Tomēr vairākos gadījumos visnozīmīgākie konkurenti ir lielie operatori, tostarp BT, Deutsche Telekom, France Telecom, Telefónica un Telecom Italia , kas turpina uzsākt un paplašināt savu darbību citās dalībvalstīs ārpus savu valstu tirgiem.

6. grafiks.

[pic]

Platjoslas pakalpojumi

Kopējā fiksēto datu pakalpojumu tirgus vērtība ES ir 58,5 miljardi euro.[17] Platjoslas pakalpojumu ieviešana turpina strauju izaugsmi — no 2005. gada oktobra līdz 2006. gada oktobrim ierīkoja 20 miljonus jaunu līniju.

Salīdzinājumā ar 11,4 % iepriekšējā gadā šī pakalpojuma izplatība ES iedzīvotāju vidū ir pieaugusi līdz 15,7 % (gandrīz 73 miljoni līniju).

7. grafiks.

[pic]

Tomēr arvien vairāk palielinās plaisa starp dalībvalstīm, kurās platjoslas pakalpojumus izmanto visvairāk, un tām, kurās tos izmanto mazāk, jo pirmajās platjoslas pakalpojumi turpina izplatīties straujāk. Astoņās dalībvalstīs platjoslas pakalpojumi ir pieejami mazāk nekā 10 % iedzīvotāju.

Salīdzinājums starptautiskā mērogā

ES valstis ar vislabākajiem rādītājiem ir līderes pasaules mērogā: sešās dalībvalstīs šos pakalpojumus izmanto vairāk nekā 20 % iedzīvotāju, un tie turpina izplatīties straujāk nekā citviet, piemēram, Japānā un Dienvidkorejā.

8. tabula.

[pic]

Dati par Austriju atspoguļo situāciju 2006. gada jūlijā. Austrijas nacionālā regulatora aprēķini par 2006. gada oktobri ir 16.42 %.

Platjoslas pakalpojumu pārraides ātrumi ES atšķiras, vidēji joprojām atpaliekot no ASV, Japānas un Korejas.[18] Daļēji to var izskaidrot ar lielu iedzīvotāju blīvumu Dienvidkorejā un Japānā un ar to, ka salīdzinājumā ar vairākām lielākajām ES valstīm ASV ir vairāk augstas kapacitātes kabeļu tīklu. Šīs atšķirības varētu mazināties, jo pieaugošā konkurence ES veicina ieguldījumus ātrdarbīgos tīklos.

Darbības izvēršanu ietekmējošie faktori

Vidēji pašreiz jaunienācēji ieņem 52 % no tirgus, kas ir palielinājums salīdzinājumā ar 49,8 % iepriekšējā gadā (ja neieskaita tālākpārdošanas produktus, jaunienācēju tirgus daļa ir 40,7 %). Kopumā visi ir vienisprātis, ka konkurence ir viens no svarīgākajiem dzinuļiem, kas veicina platjoslas pakalpojumu ieviešanu. Vislabākie rezultāti ir tādās dalībvalstīs kā Nīderlande un Dānija, kurās ir konkurējošas infrastruktūras. Konkurenci veicina arī efektīvs tirgus regulējums, kas paver iespēju izmantot vēsturiski pārstāvēto operatoru infrastruktūru. Piemēram, Francijā un Apvienotajā Karalistē acīmredzami svarīga loma bija izšķirīgu reglamentējošu lēmumu pieņemšanai.

Papildus tirgus apstākļu uzlabošanai pārdomāts tiesiskais regulējums dod iespēju alternatīviem operatoriem pamazām pārslēgties no pakalpojumos balstītas uz infrastruktūrā balstītu konkurenci. Turpretī sliktāki rādītāji ir vērojami tajās dalībvalstīs, kur ir gan nesakārtots tiesiskais regulējums, gan trūkst konkurējošu infrastruktūru.

Cenu līmenis gan pilnībā atsaistītai, gan kopējai piekļuvei turpina pazemināties visā ES, lai gan cenu pazeminājums pilnībā atsaistītai piekļuvei ir mazāk izteikts. Kaut arī 2006. gadā tika noslēgti īpaši daudz platjoslas pakalpojumu tālākpārdošanas darījumu (pieaugums par 124 %), alternatīvie pakalpojumu sniedzēji turpināja palielināt ieguldījumus, ierīkojot vairāk nekā 4,1 miljonu jaunu pilnībā atsaistītu vietējo abonentlīniju (kāpums par 79 %), jaunā infrastruktūrā ieguldot vairākus miljardus euro.

Vairākās dalībvalstīs 2006. gadā rīkoja WiMAX, CDMA, UMTS, HSDPA un LMDS licenču izsoles. Tas veicinās platjoslas pakalpojumu ieviešanu un paātrinās līmeņa izlīdzināšanos attālos vai reti apdzīvotos apgabalos un jaunajās dalībvalstīs.

3. Normatīvā vide

Valsts tiesību akti

Ar primāro tiesību aktu pieņemšanu Grieķijā 2006. gadā tika pabeigta normatīvā ietvara transponēšana 25 dalībvalstu tiesību aktos. Divas jaunās dalībvalstis arī ir paziņojušas par primāro tiesību aktu pieņemšanu, kas Rumānijas gadījumā attiecas uz visu ietvaru un Bulgārijas gadījumā — uz tā daļu.

Ir arī veikti uzlabojumi valsts tiesību aktos, proti, Dānijā (pārsūdzības procedūras), Nīderlandē (piekļuves tiesības) un Francijā un Spānijā (patērētāju aizsardzība).

Tomēr Komisija ir norūpējusies par to, ka Vācijas Telekomunikāciju likuma grozījumi izslēgs jaunus tirgus no tiesiskā regulējuma saskaņā ar mazāk stingriem nosacījumiem nekā Kopienas tiesību aktos noteiktie.

Ierobežojumu atcelšana

Dažās valstīs nacionālais regulators ir pieņēmis dominējošo tirgus dalībnieku brīvprātīgas apņemšanās kā alternatīvu pilnam regulējumam (Apvienotajā Karalistē) vai ir pieņemti tiesību akti, kas dod iespēju piemērot šādas apņemšanās (Itālijā). Elastība arī ir bijis mērķis, funkcionāli nošķirot vēsturiski pārstāvētā fiksētā operatora piekļuves tīklu no tā mazumtirdzniecības un citiem uzņēmējdarbības veidiem, piemēram, kā tas ir darīts Apvienotajā Karalistē vai kā to apsver citās dalībvalstīs.

Lai gan vairāku attiecīgo tirgu izpētes rezultāts pirmās tirgu izpētes kārtas gaitā bija pienākumu noteikšana dominējošiem tirgus dalībniekiem, tika noteikti vairāki tirgi, kuros varēja atcelt ierobežojumus.

Šāda situācija bija vairākās dalībvalstīs, kur pienākumus atcēla, jo konstatēja, ka mobilo sakaru piekļuves un starptautisko telefonsarunu tirgos eksistēja konkurence. Dažos gadījumos regulējuma slogu samazināja, pamatojoties uz tirgus apstākļiem, piemēram, Beļģijā, Spānijā, Francijā un Nīderlandē privātpersonu fiksētās telefonijas tirgū.

Nacionālie regulatori

Neatkarība

Kopumā nacionālie regulatori ir nostiprinājuši savu autoritāti un neatkarību. Tomēr Slovākijas gadījumā ir izteiktas šaubas par regulējuma funkciju nošķiršanu no kontroles pār valstij piederošiem tirgus dalībniekiem. Polijā ir parādījušās jaunas bažas par jaunā nacionālā regulatora neatkarību un objektivitāti, vēl jo vairāk ņemot vērā tā priekšteča likvidēšanu un valdības pilnvaras atlaist. Būtu nepieciešams pētīt dziļāk jautājumu par to, cik daudz politika ietekmē ikdienas normatīvos lēmumus dažās dalībvalstīs. Jaunu tirgus dalībnieku ienākšana un pārrobežu ieguldījumi tikai tad īstenos visu savu potenciālu, kad tirgus dalībnieki varēs paļauties uz nacionālā regulatora neatkarību un objektivitāti.

Tirgus pārskati

Ietvara direktīvas 7. panta noteiktais paziņošanas un apspriešanās ar Komisiju un citiem nacionālajiem regulatoriem process ir galvenais instruments, lai nodrošinātu to, ka ieguvumi no saskaņotas regulējuma politikas sasniedz visus Eiropas lietotājus.

Nacionālo regulatoru lielākā daļa tagad ir pabeigusi tirgus analīzes pirmo kārtu un paziņojusi rezultātus Komisijai un citiem nacionālajiem regulatoriem. Tomēr koriģējošo līdzekļu īstenošana vairākās dalībvalstīs ir aizkavējusies dažādu iemeslu dēļ, sākot ar procesuāliem apsvērumiem, piemēram, pārsūdzēšanu, līdz pat faktam, ka dažos gadījumos koriģējošos līdzekļus noteica tikai kādu laiku pēc tam, kad konstatēja būtisku ietekmi tirgū (piemēram, Vācijā), vai tie nav pietiekami sīki izstrādāti, lai uzreiz ietekmētu tirgu.

Turklāt ir parādījušās vairākas neatbilstības starp koriģējošiem līdzekļiem, ko noteiktā tirgus situācijā pielieto atšķirīgi nacionālie regulatori. Piemēram, bitu plūsmas piekļuves piedāvājumi vēl nav pieejami saskaņotā veidā ES, un joprojām atšķiras maksa par telefonsarunu pabeigšanu. Ņemot vērā, ka tirgus dalībnieki apmēram vienu trešdaļu no saviem ienākumiem gūst citās dalībvalstīs ārpus savējās, lielākas saskaņotības panākšana veicinātu turpmāku pārrobežu izaugsmi.

Visus radušos jautājumus attiecībā uz neatkarību, procedūrām un regulējuma saskaņotību Komisija risinās, pārskatot pašreizējo normatīvo ietvaru.

Pārsūdzības

Tiesības pārsūdzēt nacionālo regulatoru lēmumus ir viens no regulējuma pamatprincipiem. Tomēr pārsūdzēšanas procesu ilgums ir problēma vairākās dalībvalstīs, piemēram, Itālijā un Portugālē, kur tiesvedība var ilgt no četriem līdz sešiem gadiem, un Grieķijā, kur augstākā administratīvā tiesa nav pasludinājusi spriedumus, neskatoties uz to, ka dažas lietas gaida jau kopš 2001. gada.

Dažās jurisdikcijās (Beļģijā, Igaunijā, Kiprā, Nīderlandē, Slovākijā, Ungārijā, Zviedrijā) tirgus izpētes lēmumus pārsūdz sistemātiski, tāpēc var būt nepieciešams rīkoties, lai rosinātu tirgus dalībniekus rīkoties saprātīgāk.

Frekvenču spektra jautājumi

Tā kā kopējā vērtība e-sakaru pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no frekvenču spektra lietojuma, tiek lēsta vairāk nekā 200 miljardu euro vērtībā, efektīva frekvenču spektra pārvaldība ir būtiski svarīgs ES ekonomikas panākumu faktors. Nesenā pētījumā bija norādīts, ka efektīva frekvenču spektra pārvaldība visās dalībvalstīs varētu dot līdz 0,1 % IKP pieaugumu.[19]

Vairākas dalībvalstis ir uzsākušas elastīgāku un liberālāku radiofrekvenču spektra pārvaldību attiecībā uz tehnoloģijas un pakalpojumu ziņā neitrālu lietojumu, izsolēm, koplietojumu un vispārēju atļauju. Citās valstīs ir ieviesta frekvenču spektra sekundārā tirdzniecība. Tomēr joprojām ir atšķirības dalībvalstu pieejā visos šajos jautājumos.

Turklāt jāpabeidz īstenot vairākus Komisijas lēmumus par frekvenču spektra saskaņošanu, piemēram, par maza darbības rādiusa automobiļu radara iekārtām un bezvadu piekļuves sistēmām.

Komisija izvērtē šīs nepilnības normatīvā regulējuma pārskatīšanas gaitā ar mērķi palielināt iekšējā tirgus potenciālu.

Apraide

Vairumā dalībvalstu virszemes tīkli joprojām ir galvenie piegādes līdzekļi televīzijas satura uztveršanai (vairāk nekā 50 % mājsaimniecību ES), tiem seko kabeļu un satelītu tīkli. Vairākās valstīs 2006. gadā bija pieaugums IP televīzijas segmentā, kas joprojām ir tirgus niša.

Lielākajā daļā dalībvalstu pāreja no analogās uz digitālo virszemes pārraidi tagad ir noteikta Komisijas ieteiktajā termiņā (2012. gads), lai gan dažās valstīs arvien ir novērojamas grūtības to paveikt.

Nacionālo regulatoru noteiktie koriģējošie līdzekļi bieži vien attiecas uz virszemes apraidi, izņemot valstis ar biezu kabeļu tīklu. Vēl nav pabeigts analizēt apraides translācijas pakalpojumu tirgus, kas daudziem nacionālajiem regulatoriem ir mazāk pazīstami.

VoIP numerācija

VoIP pakalpojumiem pieejamās numerācijas shēmas ir ļoti atšķirīgas. Vairākas dalībvalstis (Vācija, Grieķija, Spānija, Īrija, Lietuva, Portugāle, Slovēnija, Zviedrija, Somija, Apvienotā Karaliste) atļauj VoIP pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt gan ģeogrāfiskus, gan neģeogrāfiskus numurus. Citas ierobežo ģeogrāfisku numuru pieejamību atsevišķiem VoIP pakalpojumu veidiem.

Šīs nepilnības ierobežo tirgus dalībnieku iespējas piedāvāt pakalpojumus Eiropas mērogā, un Komisija, pārskatot normatīvo ietvaru, meklēs veidus, kā risināt šos un citus ar numerāciju saistītos jautājumus.

Pārraudzība un piemērošana

2006. gadā Komisija uzsāka lietu izskatīšanu, koncentrējoties galvenokārt uz informācijas par zvanītāja atrašanās vietas nepieejamību neatliekamās palīdzības iestādēm gadījumos, kad zvana uz 112, un dažu nacionālo regulatoru nespēju nodrošināt laicīgu tirgu izpētes pabeigšanu.

Līdztekus Komisija varēja slēgt lietu izskatīšanu pēc dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, cita starpā, attiecībā uz nacionālo regulatoru neatkarību, tirgus izpētes procedūru īstenošanu, pārsūdzību apturošo ietekmi un universālā pakalpojuma sniedzēja iecelšanas mehānismu, kā arī ar patērētājiem saistītiem jautājumiem, piemēram, uzziņu pakalpojumiem, numura saglabāšanas iespēju un atsevišķos gadījumos zvanītāja atrašanās vietas noteikšanu.

4. Notikumi patērētāju jomā

Universālais pakalpojums

Vairākās dalībvalstīs 2006. gadā iecēla universālā pakalpojuma sniedzējus. Čehijas Republika, Igaunija un Polija izmantoja atklāta konkursa procedūru, bet Īrija un Slovākija izvēlējās sabiedrisko apspriešanu. Abas pieejas šķiet veicinām pārredzamību un nediskrimināciju.

Kaut gan joprojām no uzņēmumiem visbiežāk izvēlējās vēsturiski pārstāvētos operatorus, atklāta konkursa rezultātā Igaunijā iecēla jaunu tirgus dalībnieku, bet Beļģijā un Čehijas Republikā līdztekus vēsturiski pārstāvētajiem operatoriem dažus pakalpojuma elementus nodrošina jaunienācēji.

Īpašas sociālās vajadzības

Tā kā saskaņā ar pašreizējo regulējumu iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem un invalīdu vajadzības lielā mērā ir dalībvalstu kompetencē, Komisija ir koncentrējusies uz labas prakses veicināšanu.

Īrijā nacionālais regulators ir nodibinājis forumu, lai veicinātu, ka tiek ņemtas vērā lietotāju ar invaliditāti vajadzības. Zviedrijā nacionālais regulators papildu tirgus dalībnieku iedrošināšanai piedāvāt pakalpojumus, kas ir piemēroti lietotājiem ar īpašām vajadzībām, nodrošina astoņus atsevišķus pakalpojumus šādiem lietotājiem, tostarp tulkošanu zīmju valodā, pamatojoties uz 3G videotelefona sarunām.

Neatliekamās palīdzības pakalpojumi — 112

Trīs dalībvalstīs (Zviedrijā, Dānijā un Nīderlandē) 112 tagad ir ieviests kā vienīgais neatliekamās palīdzības numurs.

Tomēr jautājums par zvanītāja atrašanās vietas noteikšanu joprojām nav atrisināts, un Komisija 2006. gadā uzsāka lietas izskatīšanu pret 13 dalībvalstīm.

Dalībvalstis ir izmantojušas dažādas metodes, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz 112 un tā izmantojumu, tostarp norādes publiskajos taksofonos, uzziņu pakalpojumos, rēķinos, policijas paziņojumos un laikrakstos, kā arī organizējušas informācijas kampaņas, tīmekļa vietnes, radio reklāmas un televīzijas sižetus. Zviedrijā informācija par 112 ir lasāma uz piena pakām, un Latvijā un Čehijas Republikā televīzijas programmas informē plašu skatītāju loku par 112.

Kamēr pamatpakalpojumu pieejamība un kvalitāte tagad šķiet nodrošināta diezgan plašā mērogā, saskaņā ar pašreizējo normatīvo ietvaru Komisijas pilnvaras šajā jautājumā ir ierobežotas. Jebkādi uzlabojumi būs atkarīgi no spēcīga atbalsta, jo īpaši no pārējo likumdevēju puses normatīvā regulējuma pārskata procesā.

Tarifu pārskatāmība

Vairākas dalībvalstis ir uzsākušas aktīvāku darbību attiecībā uz tarifu pārskatāmību. Piemēram, Dānijā, Igaunijā, Portugālē un Zviedrijā tīmeklī ir pieejami cenu salīdzinājumi vai uzskaitījumi, un Beļģijas nacionālais regulators šobrīd izstrādā cenu modelētāju. Īrijas, Ungārijas un Slovēnijas nacionālie regulatori ir paplašinājuši savus cenu salīdzinājumus, iekļaujot fiksētos, mobilos un platjoslas pakalpojumus. Šos sabiedriskos pakalpojumus dažās dalībvalstīs papildina pašu tirgus dalībnieku cenu pārskatāmības piedāvājumi.

No otras puses, patērētāji sūdzas par cenu nepārskatāmību vairākās dalībvalstīs, tostarp Vācijā, Austrijā un Lietuvā, un ir plaši izplatīta neapmierinātība ar viesabonēšanas tarifiem.

E-privātums/drošība

E-privātuma direktīvu tagad ir transponējušas visas dalībvalstis. 2006. gadā pieņēma atsevišķu direktīvu par noslodzes datu saglabāšanu tiesībaizsardzības vajadzībām, kas dalībvalstīm jātransponē 2007. gadā.

Arvien lielāku nozīmi iegūst tīkla un informācijas drošība, tostarp aizsardzība pret spiegprogrammatūrām un citām ļaunprātīgām programmatūrām. Surogātpastu un ļaunprātīgas programmatūras arvien vairāk izmanto apvienojumā ar kriminālu aprindu peļņas gūšanu, tādējādi veidojot saikni starp tiesībaizsardzību šajās divās jomās. Ņemot vērā nelikumīgo darbību šajās jomās nozīmīgo sociālo un ekonomisko ietekmi, ir nepieciešams pielikt vairāk pūļu, tostarp palielināt lietotāju informētību[20].

Numura saglabāšanas iespēja

Dalībvalstis ziņo, ka abonenti biežāk izmanto numura saglabāšanas iespēju, un Dānijā, Spānijā, Zviedrijā un Somijā saglabātie mobilie numuri bija vairāk nekā 20 % no visiem abonentiem. Mobilo numuru saglabāšanas gadījumu skaits nozīmīgi palielinājās Igaunijā, Grieķijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā un Luksemburgā un fiksēto numuru — Francijā, Zviedrijā un Nīderlandē. Numuru saglabāšanas iespēja joprojām ir viens no galvenajiem konkurences elementiem visās dalībvalstīs.

5. Secinājumi

Normatīvā ietvara īstenošana kopumā virzās uz priekšu, lai ieviestu konkurenci e-sakaru tirgos, kas dod ieguvumus patērētājiem cenu un novatorisku apvienotu pakalpojumu veidā. Labas prakses piemērus var minēt katrā dalībvalstī attiecībā uz daudziem regulējuma un tirgus jautājumiem.

Tomēr joprojām ir vairākas jomas, kurās saskaņā ar pašreizējo normatīvo ietvaru nav iespējams sasniegt vienoto tirgu e-sakaru pakalpojumiem. Pašreiz nav pieejams pilns instrumentu klāsts saskaņota regulējuma nodrošināšanai visā vienotajā tirgū, un Komisija normatīvā ietvara pārskatīšanas priekšlikumos izvērtēs jo īpaši institucionālos, numerācijas un frekvenču spektra jautājumus. Komisija jau ir ierosinājusi grozījumu normatīvajā ietvarā attiecībā uz viesabonēšanas cenām Kopienā.

Komisija apsvērs arī sīkākus pielāgojumus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar, piemēram, nacionālo regulatoru lēmumu piemērošanu, pārsūdzības procedūrām, privātumu un drošību, vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 un pakalpojumu sniegšanu īpašām sociālām grupām.

[1] COM(2005) 229.

[2] i2010 — 2007. gada ziņojums par informācijas sabiedrību.

[3] Eiropas Informācijas tehnoloģiju observatorija (EITO), 2006.

[4] EITO, 2006, un Eiropas audiovizuālo telekomunikāciju institūts ( IDATE ), 2006.

[5] IDATE , 2006.

[6] Komisijas aprēķini pamatojas uz datiem, kas iegūti no Goldman Sachs, ETNO, Cable Europe un ECTA . Skaitļi par ieguldījumiem attiecas tikai uz kapitālieguldījumiem (uzturēšanu un paplašināšanu).

[7] Goldman Sachs .

[8] ES ieguldījumi absolūtā izteiksmē pārsniedz ASV un Japānas ieguldījumus 2005. gadā; aprēķini norāda arī uz straujāku ES izaugsmi 2006. gadā (avots: Infonetics Research , 2006. gada novembris).

[9] Komisijas aprēķini; Morgan Stanley; ING .

[10] Dow Jones Euro Stoxx Telecommunications Index (SXKE) palielinājās no 378,4 (2003. gada beigās) līdz 468,6 (2006. gada beigās), kamēr Dow Jones Euro Stoxx 50 Index pieauga no 2760,66 līdz 4119,94 punktiem tajā pašā laikposmā.

[11] Ienākumi pirms procentu samaksas, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem.

[12] Merrill Lynch , 2006. gada 24. jūnijs.

[13] E-Communications Household Survey (2007. gada marts), Special Eurobarometer , Eiropas Komisija.

[14] EITO , 2006.

[15] ESAO metode, divi lielākie operatori no katras dalībvalsts, ietverot mēneša īres maksu.

[16] EITO , 2006, un IDATE , 2006.

[17] EITO , 2006.

[18] Pārraides ātrums ASV lielākoties ir no 2,5 Mb/s līdz 10 Mb/s, bet ES — no 512 kb/s līdz 2 Mb/s (avoti: IDATE , FCC ).

[19] Benchmarking Impacts of EU Policy – Options for Economically Efficient Management of Radio Spectrum, SCF Associates , 2006. gada decembris, vēl nav publiski pieejams.

[20] Skatīt Komisijas paziņojumu par surogātpasta, spiegprogrammatūru un ļaunprātīgu programmatūru apkarošanu, COM(2006) 688.