[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 31.1.2007

COM(2007) 32 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšana kaimiņvalstīs Transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos

{SEC(2007) 98}{SEC(2007) 99}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšana kaimiņvalstīsTransporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos

(Teksts ar EEA nozīmi) |

Satura rādītājs

1. Ievads un politikas priekšvēsture 3

1.1. ES un kaimiņu reģioni 3

1.2. Transporta tīkla konteksts 4

1.2.1. Eiropas transporta tīkli Eiropas Savienībā 4

1.2.2. Viseiropas koridori/reģioni 4

1.2.3. Transporta tīkla attīstība reģionālā līmenī 4

1.3. Politikas attīstības process 6

2. transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos 6

2.1. Piecas transporta asis, kas savieno ES ar kaimiņvalstīm 7

2.1.1. Viseiropas koridoru/reģionu integrācija 8

2.1.2. Sadarbība ar citām organizācijām 8

2.2. Infrastruktūras projekti 8

2.3. Horizontālie pasākumi savstarpējās izmantojamības veicināšanai 9

2.3.1. ES sadarbība horizontālo pasākumu īstenošanā 9

3. politikas pamatnostādņu izpilde 10

3.1. Daudzpusēja sadarbības un uzraudzības struktūra 10

3.2. Pasākumu finansēšana 10

3.3. Institucionālā vide 11

3.4. Pakāpeniska pieeja 12

1. Ievads un politikas priekšvēsture

Eiropas Savienības (ES) ārējās politikas būtisks mērķis ir atvieglot Eiropas Savienības politiku, piemēram, iekšējā tirgus principu un noteikumu, nodošanu kaimiņvalstīm. Tas ir skaidri uzsvērts nesen pieņemtajā paziņojumā[1] par „Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu.” Transporta nozarē tās mērķis ir nodrošināt to, ka tiesību akti, standarti un tehniskās specifikācijas, ko piemēro mūsu svarīgākie tirdzniecības partneri, ir savietojamas ar ES dokumentiem un tādējādi veicina Lisabonas programmas īstenošanu, attīstot tirdzniecību un ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī sociālo kohēziju.

Šajā paziņojumā par galveno izvirzīti pirmie soļi uz visaptverošu politiku ciešākai ES transporta sistēmas integrēšanai ar kaimiņvalstīm. Politika pievēršas galvenajai infrastruktūrai, ko izmanto starptautiskajai satiksmei, un būtiskajiem tiesību aktiem, kuri ietekmē visus transporta veidus šajos maršrutos; laika gaitā šī pieeja var likt izveidot kopējus noteikumus un nosacījumus transporta nozarei kā kopumam, tādējādi izveidojot efektīvu transporta tirgu, iesaistot ES un tās kaimiņvalstis.

1.1. ES un kaimiņu reģioni

Pēc vēsturiskās 2004. gada paplašināšanās, kad ES pievienojās 10 Centrāleiropas, Austrumeiropas un Vidusjūras valstis, 2007. gada sākumā ES pievienojās arī Rumānija un Bulgārija. Horvātija un Turcija ir kandidātvalstis, ar kurām pašlaik norit pievienošanās sarunas. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika arī ir kandidātvalsts. Potenciālās kandidātvalstis ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Serbija, tostarp Kosova[2].

Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) attīstīja, lai novērstu jaunu nodalošu līniju veidošanos starp ES un tās kaimiņvalstīm: tās mērķis ir veicināt mieru, stabilitāti, drošību, izaugsmi, attīstību un labklājību kaimiņvalstīs, kā arī modernizēt ekonomiku un sabiedrību. Sākotnēji EKP attiecās uz tuvākajām kaimiņvalstīm. Tikmēr jau ir noslēgti darbības plāni ar Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Moldovu, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi, Tunisiju, Ukrainu, Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, bet ar Ēģipti šāds plāns tiks noslēgts drīzumā. Lai stiprinātu sadarbību, ES un Krievija 2005. gada maija augstākā līmeņa sanāksmē ir apstiprinājušas virzības plānus, izveidojot četras „kopējās darbības telpas”.

Pateicoties šīm iniciatīvām, ir izveidota jauna, visaptveroša un tālredzīga shēma, ar kuras palīdzību ES cenšas paplašināt „vienotā tirgus” principus, veicināt savstarpēji izdevīgu politisko un ekonomisko reformu, attīstību un modernizāciju. Kā uzsvērts nesenajā paziņojumā par „Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu”, daudzās nozarēs, tostarp transporta nozarē, ES un tās kaimiņvalstīm ir kopīgas intereses un rūpes vairākos jautājumos, kurus varētu lietderīgi risināt daudzpusējā kontekstā. Lai pilnībā izmantotu ciešās attiecības ar ES un paredzamo uzlaboto piekļuvi tās tirgum, kaimiņvalstu transporta sistēmām jābūt spējīgām tikt galā ar palielinātajām transporta plūsmām. Pievienošanās procesā un EKP shēmās skaidri noteikts, ka Eiropas transporta tīkla politikā jāietver stratēģijas, lai sasniegtu šo mērķi.

1.2. Transporta tīkla konteksts

1.2.1. Eiropas transporta tīkli Eiropas Savienībā

Eiropas Transporta tīkla (TEN) politikā, kas pārskatīta 2004. gadā[3], galveno uzmanību pievērš investīcijām 30 prioritārajiem starpvalstu ceļiem un projektiem. Politika galvenokārt pievēršas jauno dalībvalstu transporta tīklu integrācijai. Kā to uzsvēra Eiropadome 2003. gada decembrī, Eiropas transporta asis pastiprinās paplašinātās ES konkurētspēju un kohēziju, labāk savienojot iekšējo tirgu. TEN politikā tomēr nav ietverti transporta tīkli starp ES un kaimiņvalstīm vai citiem tirdzniecības partneriem. Šīs saiknes attīstīja, izmantojot Viseiropas koridorus un reģionus kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma.

1.2.2. Viseiropas koridori/reģioni

Viseiropas koridorus un reģionus (PEC) izveidoja divās ministru konferencēs Krētā (1994. gadā) un Helsinkos (1997. gadā), lai savienotu 15 ES valstis ar tā laika kaimiņvalstīm. Pēc 2004. un 2007. gada paplašināšanās koridori šobrīd atrodas galvenokārt ES un tādējādi ir daļa no TEN transporta tīkla.

Sadarbību PEC starpā organizē, izmantojot nesaistošu saprašanās memorandu, ar ko vairumam no tiem ieceļ arī priekšsēdētāju un sekretariātu. Sekretariātu finansēšana, par ko atbild viena koridorā ietilpstošā valsts, nav bijusi vienmērīga un lielā mērā ir atkarīga no īpašiem apstākļiem PEC; jo īpaši ir konstatētas šādas nepilnības.

- Investīciju plānošana un prioritāšu noteikšana vairumā gadījumu tiek veikta pakāpeniski, ievērojot nacionālo loģiku un atstājot novārtā starptautiskās kustības vajadzības visas transporta ass garumā.

- Galvenā uzmanība tiek pievērsta infrastruktūrai, tāpēc netiek veltīta pietiekama uzmanība ar infrastruktūru nesaistīto šķēršļu novēršanai, kuri bieži vien ir sākotnējie aizkavēšanās iemesli, jo īpaši robežpārejas punktos.

- Lai novērtētu plānu un projektu ekonomiskās un sociālās sekas, kā arī ietekmi uz vidi, nav izstrādātas kopīgi pieņemtas metodes, kuras atbilstu labas starptautiskās prakses standartiem.

1.2.3. Transporta tīkla attīstība reģionālā līmenī

Nosakot galvenos transporta tīklus dažos kaimiņu reģionos, nelielā mērā tika novērsti arī Viseiropas koridoru/reģionu trūkumi. Šo uzdevumu, kurus atbalsta saskaņā ar pievienošanās shēmu un Eiropas kaimiņattiecību politikas divpusējiem rīcības plāniem, mērķis ir uzlabot politikas īstenošanu un reģionālo transporta sistēmu infrastruktūru.

- 2004. gadā Rietumbalkānu valstis [4] un Eiropas Komisija parakstīja saprašanās memorandu par galvenā transporta tīkla attīstību. Lai ieviestu saprašanās memorandu, izveidoja koordinācijas komiteju, kuru atbalsta sekretariāts un Dienvidaustrumu Eiropas Transporta novērošanas centrs (SEETO). Minētais centrs darbojas kopš 2005. gada jūnija, un tā mērķis ir izveidot informācijas sistēmas un formulēt piecu gadu rīcības plānu un procedūras galvenā transporta tīkla uzlabošanai. Turklāt starptautiskie ziedotāji, kuru vidū galvenie ir Pasaules Banka un ES, ir izveidojuši infrastruktūras koordinācijas grupu, lai koordinētu ziedotāju darbības.

- Vidusjūras reģiona valstīs sadarbību transporta nozarē uzsāka 1995. gadā saskaņā ar Barselonas procesu, kurā noteica mērķus brīvās tirdzniecības zonas izveidei Vidusjūras reģionā līdz 2010. gadam. Lai koordinētu kopīgās pieejas un attīstītu integrētu reģionālo transporta sistēmu, 1998. gadā izveidoja Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu transporta forumu. Pirmajā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu transporta ministru konferencē, kas notika 2005. gadā, noteica galvenās prioritātes transporta nozares attīstībai un pieprasīja forumam pieņemt reģionālā transporta darbības plānu turpmākajiem pieciem gadiem.

- Turcija šobrīd nosaka galveno transporta tīklu un veido prioritāro infrastruktūras projektu sarakstu, kas ietilpst iestāšanās sarunu procesā. Turcija ir iesaistīta gan Viseiropas koridoros, gan TRACECA koridorā.

- TRACECA koridors, ko izveidoja 1993. gadā, savieno Eiropu ar Turciju un tālāk ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju Dienvidkaukāzā līdz Vidusāzijai. Sadarbību organizē, pamatojoties uz daudzpusēju pamatnolīgumu, ko parakstījušas attiecīgās valstis[5], kuras izveidoja starpvaldību komisiju un pastāvīgu sekretariātu. Sekretariāts uzrauga Komisijas lēmumu izpildi un izstrādā atbilstošus priekšlikumus, lai nodrošinātu daudzpusējā nolīguma īstenošanu.

- Baltkrievijai, Moldovai un Ukrainai Viseiropas koridori joprojām ir tikai atsauces transporta tīkls.

- Attiecībā uz Krieviju transporta nozarē ir izveidota sadarbība saskaņā ar ES un Krievijas dialogu, ko uzsāka 2005. gadā. Ir izveidotas piecas darba ekspertu grupas, kuras atbild par transporta stratēģijām, infrastruktūru, kā arī par partnerattiecībām starp valsts un privāto sektoru, transporta drošību, gaisa satiksmi, jūras, jūras-upju un iekšējo ūdensceļu transportu, autotransportu un dzelzceļa transportu.

- Kaspijas un Melnās jūras reģiona valstu sadarbību, kurā iesaistītas TRACECA valstis, Krievija un Baltkrievija, izveidoja kā turpinājumu 2004. gadā Baku notikušajai ES, Melnās jūras un Kaspijas jūras baseina valstu transporta ministru konferencei. „Baku procesa” rezultātā izveidoja četras ekspertu darba grupas transporta nozarē, ietverot aviāciju, drošību, autotransportu un dzelzceļa transportu un infrastruktūru. To mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un partnervalstīm, un, kas ir vēl svarīgāk, starp attiecīgā reģiona valstīm.

Komisija uzskata, ka šīs iniciatīvas ir galvenais solis ceļā uz ilgtspējīgu attīstību un reģionālo integrāciju. Jāņem vērā, ka kaimiņvalstu integrācijas procesam ES tirgos un sabiedrībā vajadzīga saderīga un savstarpēji savienota infrastruktūra, kā arī saskaņota regulatīvā vide. Tāpat jāpievērš uzmanība ierobežotam galveno starptautisko transporta tīklu skaitam, lai nodrošinātu to, ka nenovēršami izsīkstošie resursi ievērojami veicina tirdzniecības un ekonomikas izaugsmi gan ES, gan tās kaimiņvalstīs. Šādas politikas ieskicēšana ir norādīta turpmāk (2. nodaļa).

1.3. Politikas attīstības process

Lai īstenotu Eiropas kaimiņattiecību politiku transporta jomā un atrastu veidus, kā labāk savienot ES ar tās kaimiņvalstīm, 2004. gadā Eiropas Komisija izveidoja augsta līmeņa darba grupu[6], kas strādāja pie Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšanas kaimiņvalstīs un reģionos un ko vadīja bijusī Komisijas priekšsēdētāja vietniece Loyola de Palacio . Grupas ziņojumu[7] iesniedza Komisijai 2005. gada decembrī. Grupas darba ietvaros tika organizēta sabiedriskā apspriešana, lai ņemtu vērā ieinteresēto personu viedokļus un rūpes. Lai gan lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja grupas ieteikumus, daži uztraucās par vides un sociālo aspektu ietveršanu[8].

2. transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos

Pēc augsta līmeņa darba grupas priekšlikumu izskatīšanas un, ņemot vērā sabiedriskajā apspriešanā izteiktos viedokļus, Komisija uzskata, ka grupas darbs veido labu pamatu ES sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Tāpēc Komisija iesaka Padomei un Eiropas Parlamentam ņemt vērā grupas ziņojumu un pieņemt priekšlikumu pārskatīt Viseiropas koridoru/reģionu (PEC) jēdzienu šādos veidos.

- Paplašināt PEC jēdzienu ģeogrāfiskā nozīmē, lai pilnībā ņemtu vērā pārskatīto Eiropas transporta tīkla politiku un pievienošanās shēmu, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķus.

- Ieviest kaimiņvalstīs attiecīgos iekšējā tirgus principus un noteikumus, ņemot vērā ilgtspējību un uzsverot, cik svarīgi ir veikt pasākumus, kuri nav saistīti ar infrastruktūru, lai atvieglotu tirdzniecības un transporta plūsmas uz galvenajām transporta asīm.

- Stiprināt koordinācijas un vadīšanas shēmas, lai nodrošinātu to, ka attiecīgās valstis pilnībā uzņemas saistības, lai piesaistītu resursu uzkrāšanu ilgtspējīgai infrastruktūras attīstībai un sāktu izvirzīt ES politikas, tostarp sociālo dimensiju.

2.1. Piecas transporta asis, kas savieno ES ar kaimiņvalstīm

Komisija uzskata, ka Viseiropas koridoru/reģionu jēdziens ir jāatjaunina, lai tajā atspoguļotu jauno ģeopolitisko kontekstu pēc ES paplašināšanās un lai labāk savienotu lielākās Eiropas transporta tīkla asis ar kaimiņvalstīm. Tāpēc tā ierosina izveidot šādas piecas starptautiskās asis, kuras atbilst augsta līmeņa darba grupas ieteikumiem (skat. 1. pielikumu par saskaņošanu).

- Jūras maģistrāles : savieno Baltijas jūras, Barenca jūras, Atlantijas okeāna (ietverot attālākos reģionus[9]), Vidusjūras, Melnās jūras un Kaspijas jūras reġionus, kā arī jūras piekrastes valstis, veicot pagarinājumu cauri Suecas kanālam Sarkanās jūras virzienā.

- Ziemeļu ass : savieno ES ziemeļu daļu ar Norvēģiju uz ziemeļiem un ar Baltkrieviju un Krieviju uz austrumiem. Ir plānots arī izveidot transporta tīklu ar Barenca jūras reģionu, savienojot Norvēģiju ar Krieviju cauri Zviedrijai un Somijai.

- Centrālā ass : savieno ES vidusdaļu ar Ukrainu un Melno jūru, un ar Kaspijas jūru, izmantojot iekšējo ūdensceļu transporta tīklu. Ir paredzēts ietvert arī tiešu savienojumu no Ukrainas uz Sibīrijas dzelzceļu un saikni no Volgas-Donas kanāla iekšējā ūdensceļa uz Baltijas jūru.

- Dienvidaustrumu ass : savieno ES ar Balkāniem un Turciju un tālāk ar Dienvidkaukāzu un Kaspijas jūru, kā arī ar Tuvajiem Austrumiem līdz Ēģiptei un Sarkanajai jūrai.

- Dienvidrietumu ass : savieno ES dienvidrietumu daļu ar Šveici un Maroku, ietverot Magrebas saikni, kas savieno Maroku, Alžīriju un Tunisiju, ar pagarinājumu līdz Ēģiptei.

Ņemot vērā augsta līmeņa darba grupas izstrādāto analīzi, šīs piecas asis palīdz veicināt galvenokārt starptautisku apmaiņu, tirdzniecību un satiksmi. Tās ietver arī dažus atzarojumus reģionos, kur satiksmes apjomi ir samērā zemi sakarā ar pašreizējām politiskajām problēmām, tāpēc to mērķis ir stiprināt reģionālo sadarbību un integrāciju ilgākā laika posmā. Šajā kontekstā Komisija uzsver, ka atvērtām un drošām robežām starp ES un kaimiņvalstīm un starp pašām kaimiņvalstīm ir būtiska nozīme tirdzniecības veicināšanai un sadarbības nostiprināšanai reģionālā līmenī.

Šajā posmā Komisija ierosina apsvērt tikai to transporta tīklu izveidi, kuri savieno ES ar kaimiņvalstīm, nevis savienojumus no kaimiņvalstīm uz trešām valstīm (skat. 2.1.2. nodaļu). Tā arī vērš uzmanību uz to, ka šīs piecas asis nemaina prioritātes, kas noteiktas Eiropas transporta tīkliem Eiropas Savienībā (skat. 1.2.1. nodaļu).

2.1.1. Viseiropas koridoru/reģionu integrācija

Ņemot vērā Viseiropas koridoru priekšsēdētāju viedokli, Komisija ierosina pilnībā integrēt PEC jaunajās struktūrās un izmantot viņu atzinumus. Kamēr lielākā daļa no Viseiropas I, IV, V, VI un VII koridora tagad atrodas ES teritorijā, veidojot daļu no Eiropas transporta tīklu prioritātes projekta, atlikušie koridori ir ietverti ierosinātajās piecās asīs šādā veidā.

- Četri Viseiropas reģioni (Barenca jūra, Melnā jūra, Jonijas jūra un Vidusjūra) ir ietverti jūras maģistrālēs tik lielā mērā, cik tas ir saistīts ar jūras transporta savienojumiem.

- Ziemeļu asī ietverts II PEC un IX PEC ziemeļu daļa. Tajā ietverts arī sauszemes savienojums ar Barenca jūras Viseiropas reģionu, kas savieno Norvēģiju ar Krieviju cauri Zviedrijai un Somijai.

- Centrālā ass ietver III PEC, kā arī V un IX PEC atzarojumu.

- Dienvidaustrumu ass savieno un pagarina IV un X PEC, ietver VII un VIII PEC, kā arī V PEC atzarojumu. Ass tālāk turpinās uz Tuvajiem Austrumiem un apvienojas ar TRACECA Turcijā, Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā.

- Dienvidrietumu ass ietver sauszemes savienojumu Vidusjūras reģiona Viseiropas teritorijā.

2.1.2. Sadarbība ar citām organizācijām

Komisija uzskata, ka ir svarīgi, lai piecu asu attīstība tiktu cieši koordinēta ar organizācijām, kuras attīsta starptautiskos transporta koridorus citos reģionos. Tas jo īpaši ietver TRACECA koridoru Vidusāzijā, Āfrikas transporta tīklus[10], kā arī transporta tīklus, kas savieno Eiropu ar Āziju, kurus attīstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija, Apvienoto Nāciju Āzijas un Klusā okeāna reģiona Ekonomiskā un sociālā komisija un Eiropas Transporta ministru konference.

2.2. Infrastruktūras projekti

Augsta līmeņa darba grupa izvirzīja daudzus infrastruktūras projektus, kurus tā iedalīja divās kategorijās atkarībā no to attīstības pakāpes. Pēc sabiedriskās apspriešanās radās bažas par to, ka turpmākā dažu starptautisko asu attīstība varētu negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi un jo īpaši bioloģisko daudzveidību. Tāpēc Komisija ierosina uzskatīt projektu sarakstus par norādošiem un uzsver to, cik svarīgi ir attīstīt ģenerālplānus asu izveidei. Ģenerālplāniem jābūt saskaņotiem ar stratēģisku ekonomikas, vides un sociālās ietekmes novērtējumu atbilstīgi labākajai starptautiskajai praksei un ES tiesību aktiem[11].

2.3. Horizontālie pasākumi savstarpējās izmantojamības veicināšanai

Komisija ierosina atbalstīt horizontālos pasākumus, kurus ierosinājusi augsta līmeņa darba grupa, kā pamatu sadarbībai, lai uz transporta asīm transporta satiksmi padarītu ātrāku un efektīvāku. Šo pasākumu mērķis ir pakāpeniski tuvināt kaimiņvalstu tiesību aktus un politikas attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, kuri attiecas uz visiem transporta veidiem, un tostarp:

- nodrošināt tehnisko, tiesisko un administratīvo savstarpējo izmantojamību ar ES sistēmām, piemēram, attiecībā uz dzelzceļa transporta tīkliem, signalizācijas sistēmām, infrastruktūras tarifikācijas shēmām,

- paātrināt robežšķērsošanas procedūras, bez kavēšanās īstenojot attiecīgās starptautiskās konvencijas, kuras jau ir pieņemtas ES, ieviešot „vienas pieturas” iestādes, izmantojot kopīgu aprīkojumu, ar tirdzniecību un transportu saistītās dokumentācijas vienkāršošanu un saskaņošanu atbilstoši ES praksei,

- ieviest jaunas tehnoloģijas, piemēram, satiksmes vadības un informācijas sistēmas visos transporta veidos (it sevišķi ERTMS[12] un SESAR[13]), tostarp satelīta navigāciju (Galileo), kuras ir efektīvas un savietojamas ar ES teritorijā piemērotajām tehnoloģijām, veikt pasākumus, lai uzlabotu drošumu un drošību, kā arī darba apstākļus visos transporta veidos, piemēram, veicot standartu un procedūru saskaņošanu augstākajā izpildes līmenī,

- veikt pasākumus, lai uzlabotu drošumu un drošību, kā arī darba apstākļus visos transporta veidos, piemēram, veicot standartu un procedūru saskaņošanu augstākajā izpildes līmenī,

- piemērot starptautiskās konvencijas, sociālo un vides ietekmes novērtējumu, publisko iepirkuma procedūru u.c. saskaņā ar ES standartiem, ziedošanas finansēšanas noteikumiem un labāko starptautisko praksi.

2.3.1. ES sadarbība horizontālo pasākumu īstenošanā

Darbības plāni saskaņā ar ES sadarbības shēmām ir viens no galvenajiem instrumentiem horizontālo pasākumu īstenošanā. Par šiem darbības plāniem ir vienojušās partnervalstis, nosakot tajos šādus mērķus (skat. arī 1.2.3. nodaļu).

- Kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm visās nozarēs ir jāveic pakāpeniska saskaņošana ar Kopienas tiesību aktiem.

- Attiecībā uz valstīm, kuras piemēro EKP (Eiropas kaimiņattiecību politiku), saskaņā ar divpusējiem darbības plāniem un stratēģijas dokumentiem prioritātes ir noteiktas plašā nozaru lokā, tostarp transporta un muitas jomā, kā arī tādās jomās, kuras skar vides un sociālos jautājumus.

- Daudzpusēja sadarbība, jo sevišķi Baku procesa kontekstā un TRACECA stratēģijas īstenošanas kontekstā līdz 2015. gadam, kā arī plāni Vidusjūras reģionālā transporta darbības plāna izveidei, kas papildina divpusējos darbības plānus.

- Pārrobežu sadarbībai starp blakusesošajiem reģioniem Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs būs pieaugoša loma, ietverot darbības, lai uzlabotu transportu, kā arī paaugstinātu sadarbību juridiskajās un administratīvajās jomās.

Kamēr ES sadarbības shēmās jau pievēršas vairumam horizontālo pasākumu, Komisija uzskata, ka tos jāapskata saistībā ar infrastruktūras attīstību uz lielākajām starptautiskajām asīm. Tas jādara tāpēc, lai nodrošinātu to, ka saskaņotā veidā un laikus tiek pievērsta uzmanība vissvarīgākajiem šķēršļiem uz asīm, un ka piemērojamās atšķirīgās procedūras un standarti ir saderīgi visas ass garumā, ko izmanto starptautiskajam transportam uz ES un no tās.

3. politikas pamatnostādņu izpilde

3.1. Daudzpusēja sadarbības un uzraudzības struktūra

Sakarā ar pieaugošajām grūtībām, ar ko jāsaskaras ES, ir vēl svarīgāk uzlabot tās ārējo politiku efektivitāti un saskaņotību un nodrošināt labāku stratēģisko plānošanu, lielāku saskanību tās dažādo ārējo politikas instrumentu vidū, kā arī pastiprinātu sadarbību starp ES institūcijām, dalībvalstīm, kaimiņvalstīm un citām svarīgām ieinteresētajām personām. Šādai sadarbībai vajadzētu:

- sapulcināt valstis daudzpusējā gaisotnē, vienlaicīgi radot efektīvu reģionālo sadarbību,

- veicināt tīklu savstarpēju izmantojamību starp ES un kaimiņvalstīm un turpmāku kaimiņvalstu tiesību aktu un politiku tuvināšanu ES standartiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu ekonomisko un sociālo attīstību un vides ilgtspējību,

- pievērst uzmanību savstarpēji interesējošo infrastruktūras projektu attīstības vajadzībām, kā arī piesaistīt un virzīt investīcijas šiem projektiem,

- uzraudzīt ar infrastruktūru nesaistīto šķēršļu novēršanu un horizontālo pasākumu īstenošanu uz transporta asīm,

- nodrošināt un veicināt ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā infrastruktūras plānu un projektu ekonomiskās un sociālās sekas un horizontālos pasākumus.

3.2. Pasākumu finansēšana

Lai īstenotu šo ambiciozo plānu, ir jāapkopo visi būtiskie finansēšanas resursi − valsts sektora un privātie − valsts un starptautiskā līmenī. Kamēr valstu budžeti būs svarīgi, starptautisko finansēšanas institūciju (IFI), piemēram, Eiropas investīciju bankas (EIB), Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) un Pasaules Bankas loma ir būtiska līdzsvarotas lielāko starptautisko asu un vispārējās transporta sistēmas finansēšanā.

Komisija iesaka veidot veiksmīgu sadarbību ar IFI Rietumbalkānu infrastruktūras koordinācijas grupu (skat. 1.2.3. nodaļu) un paplašināt šo jēdzienu, ietverot citus reģionus. Vajadzības gadījumā šādā sadarbībā jāiesaista ES dalībvalstis un citi ziedotāji.

No 2007. gada ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (ENPI) tiks nodrošināta finansiāla palīdzība kaimiņvalstīm. Tajā ietvers atbalstu finanšu institūcijām, kas sniedz aizdevumu prioritārām nozarēm, izmantojot ierosināto „Kaimiņattiecību politikas investīciju iekārtu”, kā arī atbalstu horizontālo pasākumu īstenošanai. Turklāt ES varētu palīdzēt valstīm sagatavoties investīcijām, atbalstot mācības ģenerālplānu definēšanā, projektu priekšizpētē un partnerattiecībās starp valsts un privāto sektoru.

Komisijas priekšlikums par jaunajām EIB ārējās kreditēšanas pilnvarām laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam paredz ievērojami paaugstināt kreditēšanas maksimālo robežu kaimiņvalstīm. Komisija, EIB un ERAB ir parakstījušas īpašu saprašanās memorandu, lai atvieglotu sadarbību Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā, Krievijā un Vidusāzijā.

Pirmspievienošanās instruments (IPA) nodrošinās finansiālu palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm (skat. 1.1. nodaļu). Atbalsta apjoms atšķiras atkarībā no valsts statusa. Kandidātvalstīm piedāvās plašu pirmspievienošanās palīdzību, ietverot atbalstu, kas paredzēts pievienošanās kritēriju izpildei, un lai sagatavotos kohēzijas politikas īstenošanai, tostarp investīcijām infrastruktūrā, turpretim potenciālās kandidātvalstis gūs labumu no ierobežotāka pasākumu klāsta.

3.3. Institucionālā vide

Pēc analīzes, kas sniegta iepriekšējās nodaļās, un spēcīgā atbalsta, ko saņēma no dažādām ieinteresētajām pusēm sabiedriskajā apspriešanā, Komisija uzskata, ka ir svarīgi izveidot spēcīgu saistošu koordinācijas shēmu. Tā nodrošinātu attiecīgo valstu ciešas saistības un kopīgas īpašumtiesības, lai laikus un saskaņotā veidā īstenotu vajadzīgos pasākumus uz transporta asīm.

Ar vienu iespējamo shēmu varētu paredzēt izveidot rentablu institucionālo vidi, lai atbalstītu transporta asu izstrādi un vadīšanu. Šajā sakarā varētu izveidot trīs pakāpju struktūru, ko veido:

- Reģionālās koordinācijas grupas , lai sekotu paredzēto transporta asu un pasākumu īstenošanai tehniskā līmenī. Reģionālās koordinācijas grupas varētu arī organizēt ziedotāju konferences attiecīgajām asīm un vajadzības gadījumā iesaistīt sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas. Visām reģionālajām koordinācijas grupām būtu regulāri jāsatiekas, piemēram, katru gadu, lai nodrošinātu paredzēto pasākumu saskaņotu īstenošanu, kā arī lai vienotos par kopīgām metodēm stratēģiskai un projekta līmeņa novērtēšanai un vadīšanai.

- Ministru sanāksmes , lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus attiecībā uz koordinācijas shēmu, kā arī starptautiskajām asīm, infrastruktūras projektiem un horizontālajiem pasākumiem, un to turpmāko attīstību, pamatojoties uz kopīgu reģionālo koordinācijas grupu ieteikumu.

- Sekretariāts , lai nodrošinātu administratīvo un tehnisko atbalstu. Sekretariātam būtu jānodrošina ilgtspējīgs, pietiekams un ilgtermiņa finansējums, paredzot ieguldījumu no attiecīgajām transporta asīs iesaistītajām valstīm, lai stiprinātu to saistības un īpašumtiesības.

Lai nodrošinātu rentabilitāti un novērstu nevajadzīgu dubultu darbu, pašreizējām koordinācijas grupām un sekretariātiem vajadzības gadījumā jānodrošina iepriekš minēto funkciju izpilde (skat. 1.2.3. nodaļu).

3.4. Pakāpeniska pieeja

Lai paātrinātu vispārējo procesu un nodrošinātu, ka šīs sadarbības struktūras forma un saturs atbilst iesaistīto pušu vajadzībām un cerībām, Komisija piemēros divu pakāpju pieeju, lai ieviestu šo politiku.

1. Pirmajā posmā tiktu uzsāktas izpētes sarunas ar visām kaimiņvalstīm. Šo sarunu mērķis būtu novērtēt valstu interesi un saistības, kas vajadzīgas, lai stiprinātu pašreizējās daudzpusējās koordinācijas shēmas vai izveidotu šādu shēmu, ja tāda vēl nepastāv. Šajā posmā tiktu meklēti pagaidu risinājumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu transporta asu attīstību. Pēc izpētes sarunu rezultāta kā otro soli Komisija sniegtu konkrētu priekšlikumu , lai īstenotu politikas un koordinācijas shēmu.

2. Pēc izpētes sarunu rezultāta kā otro soli Komisija sniegtu konkrētus ieteikumus un/vai priekšlikumu , lai īstenotu politikas un koordinācijas shēmu.

1. pielikums – Piecu starptautisko asu saskaņošana

[pic]

[1] COM(2006) 726, 2006. gada 4. decembris

[2] Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības Padomes 1999. gada 10. jūnijā pieņemto Rezolūciju Nr. 1244.

[3] Lēmums Nr. 884/2004/EK.

[4] Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Kosova (saskaņā ar ANO Drošības Padomes Rezolūciju Nr. 1244).

[5] Tās ir: Afganistāna, Armēnija, Azerbaidžāna, Bulgārija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Rumānija, Tadžikistāna, Turcija, Ukraina un Uzbekistāna. Pakistāna un Irāna ir pieteikušās dalībai TRACECA.

[6] Komisijas Lēmums C(2004) 3618, 2004. gada 29. septembris

[7] Skat. http://europa.eu.int/comm/ten/transport/external_dimension/index_en.htm

[8] Rakstisko un mutisko informāciju par abām apspriedēm var lejuplādēt no vietnes http://ec.europa.eu/ten/transport/external_dimension/hlg/index_en.htm

[9] Kanāriju salas, Azoru salas un Madeira.

[10] Tos attīsta saskaņā ar Āfrikas savienību un ES un Āfrikas partnerību infrastruktūras jomā.

[11] Lai apskatītu sociālā un ekonomiskā novērtējuma īstenošanas un stratēģiska vides novērtējuma praktiskās norādes, skatiet 6. Izpētes pamatprogrammas projektu HEATCO vietnē un BEACON vietnē

[12] ERTMS ir Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma.

[13] SESAR ir Eiropas gaisa satiksmes kontroles infrastruktūras modernizācijas programma