[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2006

COM(2006) 866 galīgā redakcija

2006/0290 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

ar ko izdara grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠMETS

Ar tirdzniecības veicināšanu, kas ir viens no stūrakmeņiem paplašinātās Eiropas Savienības tirdzniecības politikā, kura paredz apgūt jaunus tirgus, ir saistīti starptautiskie ekonomiskie un finansiālie noziegumi, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, kā arī ir izraisījuši aizliegumus, ierobežojumus un kontroles pasākumus, kas ieviesti dažās Kopienas politikas jomās.

Krāpšanā un citās nelikumīgās darbībās, kas kaitē Kopienas finanšu interesēm, krāpnieciskie grupējumi īpaši ir iecienījuši darbības, kurās tiek pārkāpti muitas un lauksaimniecības tiesību akti, ņemot vērā iesaistītās summas. Ievedmuitas nodokļi, lauksaimniecības nodevas un preču ievešanas brīdī veicamie PVN maksājumi, kurus iekasē dalībvalstis muitas formalitāšu kārtošanas laikā, veido gandrīz ceturto daļu no ieņēmumiem Kopienas budžetā. Ņemot to vērā, krāpnieciskajiem grupējumiem ir liels kārdinājums izvairīties no muitas kontroles vai no šo nodokļu samaksas vai arī izmantot nepamatoti piešķirtus nodokļu atvieglojumus vai to atlikšanu.

Arī izdevumu jomā krāpnieciskie grupējumi ļaunprātīgi izmanto Kopienas budžetu, kas paredzēts eksporta atlīdzībām par lauksaimniecības un pārstrādātajiem produktiem, kurus muitas iestādes pārbauda, kārtojot eksporta formalitātes un izvedot tos no Kopienas muitas teritorijas.

Turklāt minētie grupējumi, cenzdamies gūt maksimālu peļņu, mēģina apiet antidempinga pasākumus, kā arī ierobežojumus. Lai gan šo pasākumu apiešana tiešā veidā neiespaido Kopienas budžetu, tas var kaitēt ekonomikai, nodarbinātībai un patērētāju veselībai, tādējādi netieši ietekmējot Kopienas budžetu (piemēram, GSE krīze).

Lai gūtu labāku priekšstatu par šajās jomās notikušajiem pārkāpumiem un nostiprinātu preventīvo aspektu, kas saistīts ar uzlabotu muitas kontroles organizēšanu, Eiropas Kopiena pieņēma Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

Šī regula ir juridiskais pamats palīdzības pieprasījumiem, ko viena minētā iestāde nosūta citai, lai apkarotu iepriekšminēto Kopienas tiesību aktu pārkāpumus un krāpšanu, kam ir finansiāla ietekme uz Kopienas budžetu vai ietekme uz Kopienas tirdzniecības politiku.

Tieši šā juridiskā mehānisma ietvaros bija iespējams izveidot īpašu datu bāzi, ko sauc par Muitas informācijas sistēmu (MIS). Šī sistēma, kas sāka darboties 2003. gada 24. martā, attiecīgajām pārvaldes iestādēm dod iespēju nodot Eiropas partneriem trauksmes signālu par iespējamajiem pārkāpumiem, nosūtot pieprasījumu veikt novērojumus, sastādīt protokolu, veikt slepenu novērošanu vai īpašas pārbaudes.

2. GALVENIE NOTEIKUMI

Lai gan ir gūti labi panākumi, apkarojot krāpšanu Kopienas muitas un lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanas jomā, pašlaik vairāku iemeslu dēļ ir radusies vajadzība izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 515/97.

( Ir vajadzīga operatīvākas sadarbība

Ņemot vērā zemes un jūras robežu pagarināšanos, ko izraisīja Eiropas Savienības paplašināšanās un ko savukārt pavada gan krāpniecisko darbību pastiprināšanās, gan dažādošana, ir svarīgi pielāgot esošo juridisko mehānismu, lai neļautu krāpnieciskajiem grupējumiem izmantot šo situāciju savā labā. Ņemot vērā to, ka ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek organizēti starptautiskā mērogā un pēc dažādiem scenārijiem, vienīgais risinājums ir cik vien iespējams ierobežot krāpšanu šajās jomās un pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī dalībvalstu sadarbību ar Komisiju, uzsverot šīs sadarbības operativitāti. Krāpšanas apkarošanā iesaistītās puses ir noteikušas jaunas vajadzības sadarbības īstenošanai un atbalstam Eiropas līmenī, un tām ir vajadzīgs stingrs un pielāgots juridiskais pamats.

( Juridiskā konteksta un institucionālā līdzsvara izmaiņas

Kad tika pieņemta Regula (EK) Nr. 515/97, Līgumā nebija panta, kas būtu veltīts īpaši Kopienas muitas sadarbībai. Vispārējais sadarbības pienākums, par ko atbildīgas dalībvalstis un kas noteikts EK Līguma 5. pantā, kā arī dalībvalstu darbību koordinēšana, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses, kā noteikts EK Līguma 209.a pantā, arī Kopienai nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumu par pasākumiem, tostarp Kopienas muitas sadarbības jomā.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 135. pantā, kas attiecas uz muitas sadarbību, un 280. pantā, kas veltīts Kopienas finanšu interešu aizsardzībai, ir noteikta Kopienas kompetence šajās jomās, un tas ir spēkā arī šobrīd. Šī kompetence savukārt jāīsteno saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantu, ja Kopienas līmenī īstenotai rīcībai tās mēroga vai seku dēļ ir acīmredzamas priekšrocības salīdzinājumā ar dalībvalsts līmenī īstenotu rīcību. Regulas priekšlikums atbilst šiem kritērijiem.

Jaunās regulas projekts ietver juridisko pamatu, no vienas puses, Kopienas muitas lietu identifikācijas datu bāzei ( FIDE ) un, no otras puses, citiem projektiem, kas veidoti, balstoties uz dalībvalstu un Eiropas Komisijas paustajām vajadzībām par sadarbības pastiprināšanu starp kompetentajām pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

Šajā projektā tāpat jāņem vērā noteiktas institucionālās attīstības tendences, jo īpaši pastiprināta sadarbība ar Eiropas Savienības struktūrām un aģentūrām un ar starptautiskajām organizācijām.

Subsidiaritāte

Valstu pārvaldes iestādes atsevišķi nespēj ieviest Kopienas līmeņa tehnisko infrastruktūru un nodrošināt visaptverošu un integrētu Eiropas līmeņa koordinācijas mehānismu savstarpējai administratīvai palīdzībai muitas un lauksaimniecības jomā. Tāpēc ir jāizveido pakalpojumu platforma, lai uzlabotu operatīvo sadarbību minēto pārvaldes iestāžu vidū. Izņemot Kopienas misijas, kas noris ārpuskopienas valstīs, administratīvo izmeklēšanu faktiski veic tikai dalībvalstis.

Proporcionalitāte

Šā regulas projekta mērķis nemainās. Šīs regulas projekta, tāpat kā Regulas (EK) Nr. 515/97, kura tiek ar to grozīta, mērķis ir pareiza Kopienas muitas un lauksaimniecības tiesību aktu piemērošana, un Komisijai šai ziņā ir skaidri noteiktas rīcības pilnvaras, tāpat arī dalībvalstu muitas un citām kompetentajām iestādēm.

3. PRIEKŠLIKUMA SATURS

3.1. Muitas tiesību aktu definīcijas pieskaņošana definīcijai Neapoles II konvencijā (2. panta 1. punkta pirmais ievilkums)

Muitas tiesību aktu definīcija, kas sniegta Regulā (EK) Nr. 515/97, bija pieskaņota tā sauktajai Neapoles II konvencijai, kas noslēgta, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3 pantu, un kas attiecās uz savstarpējo palīdzību un muitas pārvaldes iestāžu sadarbību, un šādas pieskaņošanas nolūks bija palielināt atbilstību starp Kopienas juridiskajiem instrumentiem un instrumentiem, kas attiecās uz Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu Kopienas muitas tiesību aktu pārkāpumu apkarošanu jomā.

Neskarot noteikumus, kas paredzēti Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulā (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā[1], muitas tiesību akti joprojām tiek piemēroti, precēm šķērsojot Kopienas muitas teritorijas robežu, pat tad, ja tās atbrīvotas no muitas nodokļu samaksas vai uz tām attiecas nulles tarifs. Saistībā ar aizliegumu, ierobežojumu vai kontroles pasākumu piemērošanu uz Kopienas ārējās robežas, lai jo īpaši atklātu alkoholisko dzērienu un cigarešu viltošanu vai divējāda lietojuma preču vai prekursoru nelikumīgu pārvadāšanu, muitas iestādēm jāapmainās ar informāciju, kas dod iespēju ātri iegūt ziņas no citas dalībvalsts, vai tajā dibinātais uzņēmums reāli pastāv vai joprojām darbojas, pārbaudot tā PVN numuru. Savukārt muitas iestādēm, kuru pienākums ir arī nodrošināt PVN formalitāšu kārtošanu un/vai PVN un/vai akcīzes nodokļa iekasēšanu pēc muitas formalitāšu pabeigšanas, jāspēj novērst un muitas iestāžu efektīvas sadarbības rezultātā atklāt fiktīvu eksportu uz ārpuskopienas valstīm, kad precēm ir augsts nodokļa tarifs.

Centrālie koordinācijas biroji un koordinācijas dienesti, kas rūpējas par administratīvo sadarbību PVN jomā, nodrošina efektīvu sadarbību ar partneriestādēm citās dalībvalstīs. Tomēr sadarbība starp centrālajiem koordinācijas birojiem un koordinācijas dienestiem, no vienas puses, un iestādēm, kas atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 515/97 piemērošanu, no otras puses, nav iespējama organizatorisku, kā arī tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar komunikācijas tīklu un dežurantu trūkumu (naktīs un nedēļas nogalēs). Savukārt muitas iestāžu rīcībā ir tikai niecīga informācija par uzņēmuma PVN maksātāja statusu un tā pastāvēšanu, bet tā ir nepieciešama, lai spētu atbildēt uz citu dalībvalstu muitas iestāžu pieprasījumiem.

3.2. Automātiska datu apmaiņa (15. pants)

Pašreizējā sistēma, kad datu apmaiņa noris atsevišķi katram konkrētajam gadījumam, ir papildināta, ieviešot automātisku un/vai strukturētu informācijas apmaiņas sistēmu bez iepriekšējas pieprasījuma iesniegšanas no saņēmēja dalībvalsts. Šī sistēma ir līdzīga tai, kas ieviesta ar Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulu (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību PVN jomā[2] un Padomes 2004. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 2073/2004 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā[3].

3.3. Pakalpojumu platformas izveide muitas jomā

3.3.1. Eiropas datu bāze (18.a pants)

Muitošanas procedūru datorizācija un transportlīdzekļu reālā laika uzraudzīšana, izmantojot satelītsistēmas, ir ievērojami samazinājusi tās informācijas apjomu, kuras apmaiņa notiek starp muitas iestādēm un/vai uzņēmumiem. Ir izveidotas vairākas datu bāzes, ko pārvalda publiski vai privāti pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir saistīta ar loģistiku un preču pārvadājumiem.

Saistībā ar krāpšanas apkarošanu, kurā īpaši svarīgi ir atklāt preču sūtījumus, kas izraisa aizdomas par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, un/vai šajā nolūkā izmantotus transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, šie pakalpojumu sniedzēji parasti pozitīvi raugās uz iespēju ļaut kompetentajām iestādēm piekļūt šiem datiem, tomēr tikai tad, ja piekļuves pieprasījumu nav daudz un tie nerada papildu izmaksas. Tāpēc doma piešķirt Komisijai ( OLAF ) atsevišķu vispārēju piekļuvi noteiktām datu bāzēm vai interneta vietnēm varētu pārliecināt pakalpojumu sniedzējus par to, ka viņi nesaņems daudzus atkārtotus informācijas pieprasījumus no dalībvalstīm. Tāpēc un arī no ekonomiskā viedokļa būtu piemēroti dot Komisijai ( OLAF ) iespēju risināt sarunas ar šiem pakalpojumu sniedzējiem par datu apkopošanu vienotā datu bāzē, kas būtu pieejama dalībvalstīm, vai par iespēju, ka tie tiktu novirzīti uz pakalpojumu sniedzēju pārvaldītajām interneta vietnēm.

Šīs datu bāzes mērķis ir apkopot datus, ko parasti izmanto starptautiskajā tirdzniecībā, lai tos analizētu un tādējādi varētu atklāt darbības, kas rada aizdomas par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem.

Šajā datu bāzē Komisijai būtu tiesības ar attiecīgās informācijas īpašnieku atļauju par velti vai par samaksu, pilnībā vai daļēji nosūtīt atsevišķo datu bāzu saturu, darot to saskaņā ar intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesību spēkā esošo regulējumu. Šādi atlasīto informāciju varētu indeksēt un analizēt.

Eiropas datu bāze tiktu nodota dalībvalstu koordinācijas darbinieku rīcībā, kas strādā pastāvīgās koordinācijas nodaļā, kā arī Regulas (EK) Nr. 515/97 1. panta 1. punktā paredzētajām kompetentajām iestādēm.

3.3.2. Operatīvās sadarbības koordinācijas struktūra (18.b pants)

Tagad, kad saskaņā ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004[4] ir izveidota Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kad ir paplašinātas Eiropola pilnvaras, lai apkarotu smagus starptautiskos noziegumus (Padomes 2001. gada 6. decembra lēmums), un ir paplašināta dažu starptautisko vai reģionālo organizāciju operatīvā darbība, rodas vajadzība pastiprināt sadarbību starp Komisiju, dalībvalstīm un citām Eiropas Savienības struktūrām vai aģentūrām.

Jaunais projekts ir saistīts ar Komisijas ideju izveidot saskarni, kas dotu iespēju labāk koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp tām un Komisiju, un radīt tiešāku sadarbību ar Eiropas, reģionālā vai starptautiskā līmeņa organizācijām un aģentūrām, ievērojot attiecīgo instanču pilnvaras.

Eiropas Savienības Padome 2003. gada 2. oktobra rezolūcijā par stratēģiju sadarbībai muitas jomā atzina, ka integrētai pieejai noziedzības apkarošanā, kas palīdzētu apkarot arī terorismu, brīvības, drošības un tiesiskuma telpā vajadzētu veicināt ne tikai sadarbību muitas jomā, bet arī daudzpusēju sadarbību, kas noritētu tieši un efektīvi starp muitas iestādēm un citiem dienestiem, kas gādā par sankciju piemērošanu, vai citām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, piemēram, Komisiju, Eiropolu un Eurojust .

Šajā saistībā Kopienas līmenī izveidotos līdzekļus un iestrādes varētu izmantot vēlreiz, organizējot Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto sadarbību muitas jomā, taču neskarot Eiropola un Eurojust pilnvaras.

Tieši piemērojams juridiskais instruments kā regula šajos apstākļos būtu īpaši stimulējošs, tomēr nemainītu Komisijas darbinieku pilnvaras. Patiešām, jauns 18.b pants Regulā (EK) Nr. 515/97 sniegtu dalībvalstīm iespēju vērsties pie Komisijas ( OLAF ) darbiniekiem kā ekspertiem un izmantot Komisijas pakalpojumu platformu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97 uzsāktajās lietās, kad vajadzētu izveidot kopīgu darba grupu.

3.4. Regulas 19. pants (ārpuskopienas valstis)

Ja dalībvalsts pašreizējā situācijā saņem informāciju no citas dalībvalsts un šī informācija vēlāk jāpaziņo ārpuskopienas valstij saistībā ar nolīgumu vai protokolu par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jomā, saņēmējai dalībvalstij jālūdz informācijas nosūtītājas dalībvalsts piekrišana, izmantojot saskaņotu rīcību pat tad, ja informācijas sniedzēja dalībvalsts saņēmējai dalībvalstij iepriekš būtu atļāvusi izmantot šo informāciju.

Tāpēc tiek ierosināts papildināt pašreizējo procedūru ar pasākumu, kas Komisijai vai dalībvalstij dotu tiesības paziņot ārpuskopienas valstij informāciju no citas dalībvalsts ar noteikumu, ka šī cita dalībvalsts iepriekš ir devusi piekrišanu. Šādā gadījumā vairs nevajadzētu iegūt piekrišanu saskaņotas rīcības ietvaros. Šādi būtu jārīkojas tikai tad, ja apstrādātās informācijas apmaiņā būtu iesaistītas vairāk nekā divas dalībvalstis.

3.5. Regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta noteikumi par izdevumiem, kas radušies Kopienas misijās, kas noris ārpuskopienas valstīs, ir pārņemti jaunā 42.a pantā, kurš attiecas uz finansējumu.

3.6. V sadaļa, 23. līdz 37. pants. Aktualizēti regulas noteikumi par personas datiem muitas informācijas sistēmā

Dalībvalstis ir īstenojušas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK, un tāpēc ir nepieciešams izdarīt grozījumus regulas noteikumos, kas attiecas uz personas datu apstrādi valsts līmenī. Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 45/2001 un izveidojot neatkarīgu uzraudzības instanci, proti, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, Regulā (EK) Nr. 515/97 tieši tāpat tika grozīti panti, kas attiecas uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un dienestos.

Visi Regulas (EK) Nr. 515/97 noteikumi, kuros aplūkoti jautājumi par personas datu aizsardzību, ir pielāgoti jaunajam tiesiskajam regulējumam, ko piemēro kopš tā stāšanās spēkā, jo īpaši noteikumiem par datu aizsardzību, ko piemēro Kopienas iestādes, pamatojoties uz Līguma 286. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[5], kā arī noteikumiem, ko, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[6], piemēro dalībvalstīs.

3.7. MIS datu izmantošana analīzes nolūkos (27. pants)

Ņemot vērā pašreizējo muitas informācijas sistēmas nolūku, tajā nav iespējams sasniegt visus mērķus, kas tai noteikti regulā, proti, palīdzēt novērst, atklāt un izsekot muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus. Pašreizējos apstākļos MIS ievadītā informācija ļauj vienīgi palielināt pārbaužu efektivitāti. Tādējādi tiek sasniegts vienīgi krāpšanas novēršanas mērķis. Lai sasniegtu pārējos mērķus, t.i., palīdzēt atklāt un izsekot muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus, savukārt ir nepieciešams pārstrādāt sistēmas nolūku un piešķirt tai jaunu funkcionalitāti, bet tādēļ jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 515/97.

Tāpēc jāgroza 27. pants, lai varētu veikt stratēģisku vai operatīvu analīzi par sistēmas jaunajiem nolūkiem.

Tā kā paredzēts paplašināt sistēmas funkcionalitāti, ir izveidota jauna pieejamās informācijas kategorija, kas attieksies uz aizturētajām, atsavinātajām vai konfiscētajām precēm.

3.8. Regulas V.a sadaļa, 41.a līdz 41.d pants. Muitas izmeklēšanas lietu identificēšanas datu bāzes izveide

Lai optimizētu sadarbības mehānismu efektivitāti, būtu lietderīgi, ja dalībvalstu pārvaldes iestādēm būtu datu bāze, kurā labāk identificēt administratīvās palīdzības pieprasījumu saņēmējus. Šāds mērķis ir FIDE , kas uzskaita informācijas pieprasījumus, kuri ir veikti vai vēl tiek apstrādāti katrā dalībvalstī, un tādējādi visas pilnvarotās iestādes, kas to pieprasa, var atpazīt dienestu, kas sācis izmeklēšanu par līdzīgu objektu.

Ieviešot FIDE Regulas (EK) Nr. 515/97 grozījumu regulas projektā, paredzēts papildināt līdzīgu iniciatīvu, kas uzsākta starpvaldību līmenī un konkrētu izpausmi ir radusi Padomes 2003. gada 8. maija aktā par protokolu, ar ko groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām.

3.9. Regulas VI sadaļa, 42. pants. Datu aizsardzība

Neskarot īpašus pasākumus, kas veltīti personu aizsardzībai saistībā ar personas datu apstrādi un ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 515/97 V sadaļā (23. līdz 40. pants), attiecībā uz MIS un FIDE datubāzu lietošanu uzskatīts par vajadzīgu atsaukties uz Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46, ciktāl tas attiecas uz automātiski vai citādi veiktu datu apmaiņu un apstrādi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 515/97 I līdz IV sadaļā.

3.10. Regulas VI.a sadaļa, 42.a pants. Finansējums

23. panta 3. punkta otro daļu Padomes 1997. gada 13. marta Regulā (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 807/2003 [7] , ar ko Lēmumam 1999/468/EK pielāgo noteikumus par komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras, kas noteiktas Padomes dokumentos, kuri pieņemti atbilstīgi konsultēšanās procedūrai (vienprātība)[8], uzskatīja par pamataktu tādā nozīmē, kā to paredz 49. panta 1. punkts Finanšu regulā par Informācijas sistēmu krāpšanas apkarošanai ( AFIS ) operatīvo izdevumu izpildi.

Šis princips vienlaikus ietvēra gan to AFIS darbību finansēšanu, kas attiecās uz pirmo pīlāru (Regula Nr. 515/97), gan to, kas attiecās uz trešo pīlāru (1995. gada 26. jūlija Konvencija, kas pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3 pantu, par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (MIS konvencija[9])), jo šīs darbības ir nedalāmas.

Par šo jautājumu ir atrodamas atsauces MIS Konvencijas 22. panta 2. punkta pirmajā daļā, kā arī Padomes un Komisijas 1995. gada 13. jūlija kopējā paziņojumā par minētās konvencijas 22. panta 2. punktu[10], kā arī nedalāmo IT izmaksu sarakstā, ko Komisija sniedza 1994. gada 6. maija dokumentā SEC(94)813 par Kopienas MIS tehniskās infrastruktūras izmantošanas ietekmi uz budžetu saistībā ar konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām.

Lai nepārprotami reaģētu uz Finanšu regulā formulētajiem nosacījumiem, ir lietderīgi iekļaut pantu, kas Regulu (EK) 515/97 pasludinātu par pamataktu saistībā ar tajā pašā pantā minēto operatīvo izdevumu izpildi.

3.11. Regulas VII sadaļa, 43. pants. Komitoloģija

Regulas 43. pants, kas bija veltīts komitoloģijai, ir pielāgots atbilstoši iepriekšējos pantos ierosinātajiem grozījumiem. Savukārt Eiropas Ombudu, kuram Padome saskaņā ar EK Līguma 286. pantu uzticēja uzraudzīt Kopienas iestādes un dienestus attiecībā uz personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, līdz šis uzdevums tiks uzticēts iestādei, kas tiks izveidota īpaši šādā nolūkā, kopš Regulas (EK) 45/2001 stāšanās spēkā jau ir nomainījis Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs. Tāpēc atbilstīgi ir grozīts 43. panta 5. punkts.

2006/0290 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

ar ko izdara grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 135. un 280. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[11],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[13],

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru,

tā kā:

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 515/97[14] ir uzlabojusi līdzšinējo tiesisko regulējumu, jo īpaši pieļaudama informācijas uzkrāšanu muitas informācijas sistēmas Kopienas datubāzē.

(2) Tomēr pēc Regulas (EK) Nr. 515/97 spēkā stāšanās gūtā pieredze liecina, ka, MIS izmantošana tikai novērojumu veikšanai un protokolu sastādīšanai vai slepenas uzraudzības vai īpašu pārbaužu veikšanai neļauj pilnībā sasniegt sistēmas mērķi, proti, palīdzēt novērst, izmeklēt un saukt pie atbildības par muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem.

(3) Ja neņem vērā pašreizējos Regulas (EK) Nr. 515/97 trūkumus, tad izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības paplašināšanos līdz 25 dalībvalstīm, liek pārskatīt Kopienas sadarbību muitas jomā, aplūkojot to plašākā perspektīvā un atjauninot tiesisko regulējumu.

(4) Komisijas 1999. gada 28. aprīļa Lēmuma 1999/352/EK, EOTK, Euratom , ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[15] 1. pants un ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu[16] pieņemtās Konvencijas par informācijas tehnoloģiju lietošanu muitas vajadzībām[17] stāšanās spēkā ir mainījusi vispārējo satvaru, kurā norisinājās sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības.

(5) Stratēģiskās analīzes rezultāti visādā ziņā palīdzēs visaugstākā līmeņa atbildīgajām personām noteikt krāpšanas apkarošanas projektus, mērķus un politikas jomas, plānot darbības un iesaistīt resursus, kas vajadzīgi noteikto operatīvo mērķu sasniegšanai.

(6) Operatīvi analizējot dažu tādu personu vai uzņēmumu darbības, līdzekļus un nodomus, kas neievēro tiesību aktus, izmeklēšanas dienestiem neapšaubāmi būs vieglāk veikt konkrētajam gadījumam piemērotus pasākumus, lai sasniegtu krāpšanas apkarošanai noteiktos mērķus.

(7) Pašreizējais regulējums paredz, ka dalībvalsts ievadītos personas datus MIS drīkst kopēt uz citām datu apstrādes sistēmām vienīgi tad, ja ir saņemta iepriekšēja atļauja no tā MIS partnera, kurš ievadījis datus sistēmā, un ja ir ievēroti noteikumi, ko viņš šajā ziņā noteicis atbilstoši 30. panta 1. pantam. Regulas grozījumu mērķis ir atteikties no šīs iepriekšējās atļaujas tikai tādā situācijā, kad datus paredzēts apstrādāt kompetento iestāžu dienestiem, kuriem uzticēta riska vadība, lai organizētu preču pārbaudes.

(8) Pašreizējie noteikumi jāpapildina ar tiesību normām, kas paredzētu izveidot pabeigto vai vēl risināto muitas lietu identifikācijas datu bāzi. Šādas datubāzes izveide atbilst pagarinātajai iniciatīvai, kura tika īstenota saistībā ar starpvaldību sadarbību muitas jomā un kuras rezultātā Padome 2003. gada 8. maijā pieņēma Aktu, ar kuru sastāda protokolu, kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām[18].

(9) Neskarot noteikumus Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulā (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā[19], šī regula arī jāpiemēro visām Kopienas līmeņa tiesību normām, kas pieņemtas attiecībā uz ieņēmumiem, kas gūti, piemērojot vienotu un visām dalībvalstīm saistošu likmi saskaņotām PVN aprēķinu bāzēm saistībā ar importu un eksportu, kā arī valstu tiesību normām, ar kurām tās īstenotas.

(10) Turklāt jānodrošina lielāka papildināmība ar darbībām, kas tika uzsāktas saistībā ar starpvaldību sadarbību muitas jomā un sadarbību ar citiem Eiropas Savienības dienestiem un aģentūrām un citām starptautiskām un reģionālām organizācijām. Šāda rīcība ir saderīga ar pagarināto Padomes 2003. gada 2. oktobra Rezolūciju par stratēģiju muitas sadarbībā[20] un Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumu par Eiropola pilnvaru attiecināšanu arī uz smagiem starptautiskās noziedzības veidiem, kas minēti Eiropola Konvencijas pielikumā[21].

(11) Būtu lietderīgi Regulas (EK) Nr. 515/97 satvarā paredzēt noteikumus, kas vajadzīgi kopēju muitas operāciju īstenošanai Kopienas līmenī. Regulas (EK) Nr. 515/97 43. pantā paredzētajai komitejai jābūt pilnvarotai noteikt Kopienas kopējo muitas operāciju īstenošanas apjomu.

(12) Komisijā jāizveido pastāvīga infrastruktūra, kas ļautu īstenot kopējas Kopienas muitas operācijas visu kalendāro gadu un uzņemt dalībvalstu pārstāvjus uz laiku, kas vajadzīgs vienas vai vairāku konkrētu operāciju īstenošanai, kā arī vajadzības gadījumā uzņemt trešo valstu, Eiropas vai starptautisko organizāciju un aģentūru, jo īpaši Eiropola, Interpola un Pasaules Muitas organizācijas (PMO) sadarbības koordinatorus.

(13) Dalībvalstīm jābūt iespējai izmantot šo infrastruktūru, veicot kopējas muitas operācijas, kas organizētas muitas sadarbības jomā, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 29. un 30. pants, neietekmējot Eiropola uzdevumus. Šādā gadījumā kopējās muitas operācijas jāveic atbilstoši pilnvarām, ko piešķīrusi Padomes grupa, kura atbildīga par sadarbību muitas lietās atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļai.

(14) Turklāt jaunu tirgu attīstība, starptautiskā preču apmaiņa, kas noris straujos tempos, kā arī ievērojams tās apjoma pieaugums, ko papildina ātrāki preču pārvadājumi, pieprasa, lai muitas iestādes reaģētu uz šo tendenci, lai nekavētu Eiropas ekonomikas attīstību. Tādēļ Komisija 2005. gada novembrī jau iesniedza priekšlikumus, kā modernizēt muitas procedūras un izveidot juridisko pamatu informācijas tehnoloģiju sistēmām, kas dotu iespēju veikt pilnīgi elektronisku atmuitošanu visā Eiropas Savienības teritorijā (COM(2005)608 un 609).

(15) Mērķis ir panākt, lai visi uzņēmēji varētu iepriekš iesniegt nepieciešamo dokumentāciju, un izveidot pilnīgi elektronisku saziņas sistēmu ar muitas iestādēm. Pa to laiku joprojām pastāvēs situācija, kad valstu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir dažādā attīstības līmenī, un ir jābūt iespējai uzlabot krāpšanas apkarošanas mehānismus, jo vēl joprojām var gadīties kontrabandas mēģinājumi.

(16) Ņemot vērā krāpšanas apkarošanu, līdztekus muitas sistēmu reformai un modernizācijai ir nepieciešams arī ievākt informāciju pēc iespējas agrākā posmā. Turklāt, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atklāt sūtījumus, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie saistīti ar muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, un/vai šajā nolūkā izmantotos transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, ir lietderīgi apkopot Eiropas centrālajā datu bāzē datus no pasaulē lielākajiem publiskajiem vai privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautisko preču un konteineru pārvadājumu nozarē.

(17) Fizisko personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[22] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)[23], ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/66/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju nozarē[24], — tās visas piemēro informācijas sabiedrības pakalpojumos. Šīs direktīvas jau veido Kopienas tiesisko regulējumu personas datu jomā, un tāpēc šis jautājums nav jāaplūko šajā regulā, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību un jo īpaši personas datu brīvu apriti starp dalībvalstīm. Īstenojot un piemērojot šo regulu, jāievēro noteikumi par personas datu aizsardzību, jo īpaši par informācijas apmaiņu un uzkrāšanu ar mērķi atbalstīt krāpšanas novēršanas un atklāšanas pasākumus.

(18) Tā kā pēc Regulas (EK) Nr. 515/97 pieņemšanas dalībvalstu tiesībās tika transponēta Direktīva 95/46/EK un Komisija izveidoja neatkarīgu instanci, kuras uzdevums bija uzraudzīt to, kā Kopienas iestādes un struktūras, apstrādājot personas datus, ievēro cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības atbilstoši Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem, ir lietderīgi uzskaitīt personas datu aizsardzības uzraudzības pasākumus un norādi uz Eiropas Ombudu aizstāt ar norādi uz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, neskarot Ombuda pilnvaras.

(19) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 515/97.

(20) Tā kā paredzēto darbību, proti, koordinēt krāpšanas apkarošanu un pārējās nelikumīgās darbības, kas negatīvi ietekmē Kopienas finanšu intereses, dalībvalstis nespēj pietiekami labi īstenot vienas pašas un darbības mēroga un seku dēļ to labāk iespējams īstenot Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar EK Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(21) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā[25]. Šīs regulas mērķis jo īpaši ir nodrošināt pilnīgu personas datu aizsardzības tiesību ievērošanu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 515/97 groza šādi.

1) Regulas 2. panta 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

- „muitas tiesību akti” nozīmē

a) tādu Kopienas noteikumu un saistīto izpildes noteikumu kopumu, kuri reglamentē tādu preču importu, eksportu, tranzītu un klātbūtni, kuras tirgo starp dalībvalstīm un ārpuskopienas valstīm, kā arī starp dalībvalstīm, tādu preču gadījumā, kam nav Kopienas statusa Līguma 23. panta 2. punkta nozīmē, vai precēm, uz ko attiecas papildu pārraudzība vai pārbaudes, lai noteiktu to Kopienas statusu,

b) noteikumu kopumu, kas pieņemts Kopienas līmenī attiecībā uz ieņēmumiem kas gūti, piemērojot vienotu un visām dalībvalstīm saistošu likmi saskaņotām PVN aprēķinu bāzēm saistībā ar importu un eksportu, kā arī valstu noteikumiem, ar kuriem tie īstenoti.”

2) Regulas 2. panta 1. punkta beigās pievieno šādu tekstu:

- „operatīvā analīze” nozīmē

analīzi, kas attiecas uz darbībām, kuras neatbilst muitas un lauksaimniecības tiesību aktiem vai rada iespaidu par šādu neatbilstību, un kas ietver šādu posmu secīgu īstenošanu:

- informācijas, tostarp personas datu, iegūšana;

- informācijas avota un pašas informācijas ticamības izvērtēšana;

- starp šo informāciju vai arī starp šo informāciju un citiem nozīmīgiem datiem pastāvošās saiknes izpēte, metodiska atspoguļošana un interpretācija;

- faktu, hipotēžu vai ieteikumu formulēšana, kurus var tieši izmantot kompetentās iestādes un Komisija, lai atklātu citus muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus un/vai precīzi noteiktu fizisko(-ās) vai juridisko(-ās) personu(-as), kas iesaistīta(-as) šajās darbībās,

- „stratēģiskā analīze” nozīmē

vispārējo muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumu un ar to saistītās krāpšanas tendenču un tendenču izpēte un atspoguļošana, novērtējot dažu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumu veidu draudus, mērogu un ietekmi, lai vēlāk noteiktu prioritātes, labāk izprastu šo parādību vai tās draudus, pārorientētu krāpšanas novēršanas pasākumus un pārskatītu dienestu organizāciju. Šo mērķi sasniedz, izmantojot tikai anonīmus datus.”

3) Regulas 15. pantam pievieno šādu punktu:

„2. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes var arī paziņot informāciju par darbībām, kurās tiek pārkāpti muitas vai lauksaimniecības tiesību akti vai kuras rada aizdomas par šādiem pārkāpumiem, kolīdz tās ir konstatētas vai ar regulāriem starplaikiem, izmantojot strukturētu vai nestrukturētu formātu.”

4) Regulas 18. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šo:

„— ja tiem ir vai varētu būt sazarojums citās dalībvalstīs vai ārpuskopienas valstīs, vai”;

b) pievieno šādu 7. punktu:

„7. Neskarot Kopienas muitas kodeksa noteikumus par kopīgas risku pārvaldības struktūras izveidošanu, stratēģiskās analīzes un operatīvās analīzes nolūkos var uzkrāt un izmantot datus, kuru apmaiņa atbilstoši 17. un 18. pantam notikusi starp Komisiju un dalībvalstīm. Ja šie dati ietver personas datus, tad attiecībā uz personas datu apstrādi piemēro īpašus, šīs regulas VI sadaļā paredzētus pasākumus fizisko personu aizsardzībai.”

5) Regulas III sadaļai pievieno šādus 18.a un 18.b pantus:

„18.a pants

1. Lai palīdzētu 1. panta 1. punktā paredzētajām kompetentajām iestādēm atklāt preču sūtījumus, kas rada aizdomas par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī šajā nolūkā izmantotos transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, Komisija izveido un pārvalda datubāzi, kas ietver publiskos vai privātos pakalpojumu sniedzējus, kuru darbība ir saistīta ar starptautisko loģistikas ķēdi vai preču pārvadājumiem.

2. Pārvaldot šo datubāzi, Komisija ir pilnvarota:

a) ar tiesību turētāja piekrišanu jebkādā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem piekļūt visiem datiem vai būtiskai to daļai vai iegūt tos, lai šos datus atkārtoti izmantotu, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību aktus, kurus piemēro attiecīgajā dalībvalstī vai valstī, kur atrodas minēto pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības vieta; vajadzības gadījumā starp Komisiju, kas darbojas Kopienas vārdā, un pakalpojumu sniedzēju noslēdz līgumu par nosacījumiem un noteikumiem, kas regulē piekļuvi datiem;

b) salīdzināt no šīs datu bāzes iegūtos vai tajā pieejamos datus, indeksēt un papildināt tos, izmantojot citus datu avotus, kā arī analizēt tos, ievērojot Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus;

c) nodot šīs datubāzes datus 1. panta 1. punktā paredzēto kompetento iestāžu rīcībā, vienīgi tam, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ievērojot valstu tiesību normas, ar kurām tiek īstenota Direktīva 95/46/EK.

3. Šajā pantā minētie dati jo īpaši attiecas uz konteineru un/vai transporta līdzekļu pārvietošanos un ar to saistītajām precēm un personām. Svarīgākie dati ir šādi:

a) attiecībā uz konteineru pārvadājumiem:

- konteinera numurs,

- konteinera piekraušanas statuss,

- pārvietošanas datums,

- pārvietošanas veids (iekraušana, izkraušana, pārkraušana, ievešana, izvešana utt.),

- kuģa nosaukums vai transportlīdzekļa reģistrācijas numurs,

- brauciena numurs,

- vieta,

- kravas pavadzīme vai cits transporta dokuments,

b) attiecībā uz transportlīdzekļu pārvietošanās gadījumiem:

- kuģa nosaukums vai transportlīdzekļa numura zīme,

- kravas pavadzīme vai cits transporta dokuments,

- konteinera numurs,

- kravas svars,

- preču apraksts un/vai kods,

- rezervācijas numurs,

- zīmogu numurs,

- pirmās iekraušanas vieta,

- pēdējās izkraušanas vieta,

- pārkraušanas vietas,

- datums, kad paredzama ierašanās pēdējās izkraušanas vietā,

c) fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas a) un b) apakšpunktā minētajos pārvietošanas veidos, iepriekšējā pantā paredzētie personas dati ir stingri ierobežoti, paredzot minēt tikai īpašnieku, pārvadātāju, saņēmēju, ekspeditoru, transportētāju un citu starpnieku vai starptautiskajā loģistikas ķēdē un preču pārvadājumos iesaistīto personu uzvārdu (nosaukumu), pirmslaulību uzvārdu, vārdus, pieņemtos vārdus, dzimšanas vietu un laiku, valstspiederību, dzimumu un adresi.

4. Tikai Komisijas dienestu ieceltie analizētāji ir pilnvaroti apstrādāt personas datus, kas minēti šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktos.

Personas datus, kas nav vajadzīgi paredzētā mērķa sasniegšanai, tūdaļ dzēš vai padara anonīmus. Jebkurā gadījumā tos nedrīkst saglabāt ilgāk par vienu gadu.

18.b pants

Veicot ekspertīzi, Komisija var dalībvalstīm sniegt tehnisko vai loģistikas palīdzību, īstenot mācību vai komunikācijas pasākumus vai jebkādu citu operatīvu atbalstu, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, dalībvalstis Komisijai lūdz iespēju robežās izmantot tās pakalpojumu platformu, tostarp Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzētās muitas sadarbības robežās.”

6) Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„19. pants

Ar noteikumu, ka attiecīgajām ārpuskopienas valstīm ir piešķirtas juridiskās saistības nodrošināt palīdzību, kas nepieciešama, lai ievāktu pierādījumus par to darbību pārkāpumu veidu, kas, visticamāk, ietver muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumus, vai, lai noteiktu to darbību jomu, kurās ir atklāti minēto tiesību aktu pārkāpumi, saskaņā ar šo regulu iegūto informāciju var nosūtīt ārpuskopienas valstij:

- vai nu Komisija vai attiecīgā dalībvalsts, atbilstošā gadījumā iepriekš saņemot atļauju no dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas sniegušas šo informāciju,

- vai arī Komisija vai attiecīgā dalībvalsts saskaņotas rīcības ietvaros, ja informācija ir iegūta tādu datu analīzes rezultātā, ko sniegusi vairāk nekā viena dalībvalsts, iepriekš saņemot atļauju no dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas sniegušas šo informāciju.

Nosūtīšana notiek, ievērojot iekšējos noteikumus, ko piemēro personas datu nodošanā ārpuskopienas valstīm.

Jebkurā gadījumā pieņem atbilstošus pasākumus attiecīgajās ārpuskopienas valstīs, lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs 45. panta 1. un 2. punktā minētajam.”

7) Svītro regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

8) Regulas 23. pantu groza šādi:

a) 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

„2. MIS mērķis saskaņā ar šīs regulas noteikumiem ir palīdzēt novērst, izmeklēt un saukt pie atbildības par darbībām, ar kurām pārkāpj muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus, ātrāk sniedzot pieejamos datus un palielinot šajā regulā minēto kompetento iestāžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti.”;

b) 3. punktā vārdus „K.1. panta 3. punktā” aizstāj ar šādiem vārdiem: „29. un 30. pantā”;

c) 5. punktu svītro.

9) Regulas 24. pantam pievieno šādus g) un h) punktus.

„g) preču aizturēšana, atsavināšana vai konfiskācija;

h) tādas skaidras naudas aizturēšana, atsavināšana vai konfiskācija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1889/2005[26] 2. pantā.”

10) Regulas 25. pantu aizstāj ar šādu tekstu.

„ 25. pants

1. MIS iekļautās pozīcijas, kas attiecas uz katru 24. panta a) līdz h) kategoriju, nosaka saskaņā ar 43. panta 2. punktā minēto procedūru līdz līmenim, kas nepieciešams, lai sasniegtu sistēmas mērķi. Personas datu pozīcijas nekādā gadījumā neiekļauj 24. panta e) kategorijā.

Regulas 24. panta a) līdz d) kategorijās iekļaujamās pozīcijas attiecībā uz personas datiem ietver ne vairāk kā:

a) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdu un pieņemto vārdu;

b) dzimšanas datumu un vietu;

c) valstspiederību;

d) dzimumu;

e) personu apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas vietu un datumu;

f) adresi;

g) visas īpašās faktiskās un pastāvīgās fiziskās pazīmes;

h) datu iekļaušanas iemeslu;

i) ierosināto darbību;

j) brīdinājuma kodu, kas norāda, ka persona bijusi bruņota, varmācīga vai izvairījusies no iestādēm;

k) transportlīdzekļa reģistrācijas numuru.

2. Regulas 24. panta f) kategorijā iekļaujamie personas dati ietver tikai informāciju par ekspertu vārdu un uzvārdu.

3. Regulas 24. panta g) un h) kategorijā iekļaujamie personas dati ietver tikai šādu informāciju:

a) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdu un pieņemto vārdu;

b) dzimšanas datumu un vietu;

c) valstspiederību;

d) dzimumu;

e) adresi.

Nekādā gadījumā neiekļauj personas datus, kas norāda rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībā un informāciju par indivīda veselību un seksuālo dzīvi.”

11) Regulas 27. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„27. pants

1. Personas datus, kas minēti 24. panta kategorijās, iekļauj MIS tikai šādu ierosināto darbību nolūkā: novērošana un ziņošana, slepena uzraudzība, īpašas kontroles vai operatīvā analīze.

2. Šīs regulas 24. panta 1. punkta kategorijās minētos personas datus var ietvert MIS tikai tad, ja, īpaši pamatojoties uz iepriekšējām nelegālām darbībām vai spontānas palīdzības ietvaros sniegtu informāciju, pastāv pierādījums, kas liecina, ka attiecīgā persona ir veikusi, veic vai veiks darbības, kas pārkāpj muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus, un kas ir īpaši būtiskas Kopienas līmenī.”

12) Regulas 34. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„34. pants

3. Lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro šīs regulas personas datu aizsardzības noteikumus, katra dalībvalsts un Komisija MIS uzskata par sistēmu personas datu apstrādei saskaņā ar:

- valstu tiesību aktiem, ar kuriem transponēta Direktīva (EK) Nr. 95/46/EK;

- Regulas (EK) Nr. 45/2001/EK noteikumiem;

- un stingrākiem šajā regulā paredzētiem noteikumiem.”

13) Regulas 35. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„35. pants

1. Saskaņā ar 30. panta 1. punktu MIS partneriem ir aizliegts izmantot MIS iekļautos personas datus mērķiem, kas nav minēti 23. panta 2. punktā.

2. Datus var pavairot vienīgi tehniskām vajadzībām ar nosacījumu, ka šāda kopija ir vajadzīga 29. pantā minēto iestāžu veiktiem informācijas meklējumiem.

3. Personas datus, ko MIS ievadījusi dalībvalsts vai Komisija, nedrīkst kopēt uz tādām datu apstrādes sistēmām, par kurām atbildīgas ir dalībvalstis vai Komisija, izņemot risku pārvaldības sistēmas, kuru uzdevums ir ievirzīt muitas pārbaudes valsts līmenī, vai operatīvās analīzes sistēmas, kas dod iespēju ievirzīt koordinācijas pasākumus Kopienas līmenī.

Šādā gadījumā tikai katras dalībvalsts iestāžu ieceltie analītiķi un Komisijas dienestu ieceltie analītiķi ir pilnvaroti apstrādāt MIS ietvertos personas datus attiecīgi riska pārvaldības sistēmas ietvaros, lai varētu ievirzīt muitas pārbaudes, vai operatīvās un/vai stratēģiskās analīzes sistēmas ietvaros, lai varētu ievirzīt koordinācijas pasākumus Kopienas līmenī.

Katra dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu ar risku pārvaldības dienestiem, kuros minēti pilnvarotie analītiķi, kuri drīkst iegūt un apstrādāt personas datus, kas ievadīti MIS. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis. Tā sniedz visām dalībvalstīm arī atbilstošās ziņas par saviem dienestiem, kam uzdots veikt operatīvo un/vai stratēģisko analīzi.

Šādi iecelto valstu iestāžu un Komisijas dienestu sarakstu Komisija informācijai publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī .

No MIS iegūtos personas datus drīkst saglabāt ne ilgāk par vienu gadu. Personas datus, kas nav vajadzīgi analīzes veikšanai, tūlīt dzēš vai padara anonīmus.”

14) Regulas 36. panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„Jebkurā gadījumā piekļuve tiek liegta visām personām (neatkarīgi no tā, vai to dati tiek apstrādāti) laika posmā, kad noris novērošanas un ziņošanas vai slepenas uzraudzības pasākumi, kā arī laikposmā, kurā notiek datu operatīvā analīze vai izmeklēšana.”

15) Regulas 37. pantu groza šādi:

a) 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„2. Kad dalībvalsts vai Komisija ir ievadījusi datus MIS, ikviena persona drīkst pieprasīt Direktīvas 95/46/EK 28. pantā paredzētajai valsts uzraudzības iestādei vai Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. panta 2. punktā paredzētajam Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam atļauju piekļūt saviem personas datiem, lai pārbaudītu to atbilstību un veidu, kā tos izmanto vai kā tie ir izmantoti. Minētās tiesības atbilstīgi regulē likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur veikts attiecīgais pieprasījums, kā arī Regula (EK) Nr. 45/2001. Ja datus ir iekļāvusi cita dalībvalsts vai Komisija, pārbaudes veic ciešā sadarbībā ar dalībvalsts uzraudzības iestādi vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.”;

b) 4. punktu svītro.

16) Regulas 38. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„1. Visus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami drošības uzturēšanai, pieņem:

a) dalībvalstis un Komisija, katra tiktāl, cik tas attiecas uz katru no tām, attiecībā uz MIS termināliem, kas atrodas to attiecīgajās teritorijās un Komisijas birojos;

b) 43. pantā minētā komiteja attiecībā uz MIS un termināliem, kas atrodas tajās pašās telpās, kur atrodas sistēma un ko izmanto tehniskām vajadzībām un 3. punktā paredzētajām pārbaudēm;

c) Komisija attiecībā uz kopējā saziņas tīkla Kopienas elementiem.”

17) Iekļauj šādu V.a sadaļu:

„V.a SADAĻA

MUITAS IZMEKLĒŠANAS LIETU IDENTIFICĒŠANAS DATU BĀZE

1. nodaļa

Muitas izmeklēšanas lietu identificēšanas datu bāzes izveidošana

41.a pants

1. MIS ietilpst arī īpaša datu bāze, ko sauc par „muitas izmeklēšanas lietu identificēšanas datu bāzi”, turpmāk tekstā — „ FIDE ”. Ja vien šīs sadaļas noteikumi neparedz ko citu, visi šīs regulas noteikumi par MIS attiecas arī uz FIDE un ar visām norādēm uz MIS saprotama arī šī datu bāze.

2. FIDE mērķis ir palīdzēt novērst, atvieglot un paātrināt muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu.

3. FIDE nolūks ir dot iespēju Komisijai, kas uzsāk koordinācijas lietu 18. panta nozīmē vai gatavo Kopienas darbību kādā ārpuskopienas valstī 20. panta nozīmē, kā arī dalībvalsts izmeklēšanas jomā kompetentajām iestādēm, kuras ieceltas saskaņā ar 29. pantu un uzsāk izmeklēšanas lietu vai veic izmeklēšanu par vienu vai vairākām personām vai uzņēmumiem, identificēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes vai Komisijas dienestus, kuri tobrīd veic vai ir veikuši izmeklēšanu par attiecīgajām personām vai uzņēmumiem, lai sasniegtu 2. punktā minēto mērķi, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu.

4. Ja dalībvalstij vai Komisijai, meklējot informāciju FIDE , rodas vajadzība iegūt sīkākas ziņas par reģistrētajām izmeklēšanas lietām, kas saistītas ar personām vai uzņēmumiem, tā lūdz palīdzību informācijas sniedzējai dalībvalstij, pamatojoties uz šo regulu.

5. Dalībvalstu muitas iestādes drīkst lietot FIDE saistībā ar muitas sadarbību, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā. Šādā gadījumā Komisija nodrošina šīs datubāzes tehnisko vadību.

2. nodaļa

FIDE darbība un izmantošana

41.b pants

1. Kompetentās iestādes ievada FIDE no izmeklēšanas lietām iegūtos datus 41.a panta 3. punktā minētajos nolūkos. Šie dati ietver tikai šādas kategorijas:

a) personas un uzņēmumi, par kuriem kādas dalībvalsts kompetentā iestāde tobrīd vai agrāk ir uzsākusi izmeklēšanas lietu un

- par kuriem pastāv aizdomas, ka tie veic vai ir veikuši muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumu vai piedalās vai ir piedalījušies šāda pārkāpuma veikšanā, vai

- par kuriem ir sastādīts ziņojums saistībā ar kādu no šiem pārkāpumiem, vai

- kuriem par kādu no šiem pārkāpumiem bijušas piemērotas administratīvas vai juridiskas sankcijas;

b) izmeklēšanas lietas joma;

c) tā dalībvalsts dienesta nosaukums, valstspiederība un kontaktinformācija, kas apstrādā lietu, kā arī lietas numurs;

Datus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, ievada atsevišķi katrai personai un uzņēmumam. Saites starp šiem datiem nav atļautas.

2. Personas dati, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ietver tikai:

a) attiecībā uz personām: uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdu un pieņemto vārdu, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību un dzimumu;

b) attiecībā uz uzņēmumiem: firmu, nosaukumu, ar kuru tiek veikta tirdzniecība, juridisko adresi un PVN maksātāja numuru.

3. Datus ievada uz ierobežotu laiku saskaņā ar 41.d pantu.

41.c pants

1. Tikai 41.a pantā minētās iestādes drīkst ievadīt datus FIDE un pieprasīt tos no šīs datu bāzes.

2. Pieprasot datus no FIDE , tiem visādā ziņā jāietver šādi personas dati:

a) attiecībā uz personām: vārds un/vai uzvārds, un/vai pirmslaulību uzvārds, un/vai pieņemtais vārds, un/vai dzimšanas datums;

b) attiecībā uz uzņēmumiem: firma, uzņēmuma nosaukums, ko tas izmanto savā darbībā, un/vai PVN maksātāja numurs.

3. nodaļa

Datu saglabāšana

41.d pants

1. Datu saglabāšanas termiņš ir atkarīgs no to sniedzējas dalībvalsts tiesību un normatīvajiem aktiem, kā arī procedūrām. Nedrīkst pārsniegt šādus maksimālos termiņus, sākot skaitīt no dienas, kad dati ievadīti muitas izmeklēšanas lietā:

a) datus saistībā ar notiekošu muitas izmeklēšanas lietu materiāliem nedrīkst saglabāt ilgāk par trīs gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā periodā noticis pārkāpums; dati jāizdzēš pirms tam, ja ir pagājis viens gads kopš pēdējā konstatējuma;

b) datus saistībā ar muitas izmeklēšanas lietām, kurās konstatēts, ka pārkāpums ir noticis, bet kurās vēl nav pieņemts notiesājošs spriedums vai uzlikta sodanauda vai administratīvs sods, nedrīkst saglabāt ilgāk par 6 gadiem;

c) datus saistībā ar muitas izmeklēšanas lietām, kurās pieņemts notiesājošs spriedums, uzlikta sodanauda vai administratīvs sods, nedrīkst saglabāt ilgāk par 10 gadiem.

2. Visos muitas izmeklēšanas lietas posmos, kas paredzēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, personas datus dzēš tūlīt, kolīdz persona 41.b panta nozīmē saskaņā ar datu sniedzējas dalībvalsts tiesību un normatīvajiem aktiem, kā arī procedūrām vairs netiek turēta aizdomās.

3. FIDE automātiski dzēš datus, līdzko ir pagājis maksimālais 1. punktā paredzētais datu saglabāšanas termiņš. Visādā ziņā 1. punktā paredzēto termiņu kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 gadus.”

18) Regulas VI sadaļu aizstāj ar šādu tekstu:

„VI sadaļa

DATU AIZSARDZĪBA

42. pants

1. „Ja, piemērojot šo regulu, tiek izmantoti personas dati, Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievēroti Kopienas un valsts noteikumi, kas ir spēkā datu aizsardzības jomā, jo īpaši noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001.

Iekams pieņem šajā regulā paredzētos izpildes pasākumus, apspriežas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.

2. Noteikumus, kas attiecas uz automatizētai datu apmaiņu un apstrādi, piemēro mutatis mutandis neautomatizētai datu apmaiņai un apstrādei.”

19) Iekļauj šādu VI.a sadaļu:

„VI.a SADAĻA

FINANSĒJUMS

42.a pants

1. Šī regula ir pamatakts, atbilstoši kuram finansē šādus izdevumus:

a) visas izmaksas par pastāvīgās tehniskās infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu, ar ko dalībvalstu rīcībā nodod loģistikas, biroju tehnikas un informātikas līdzekļus, lai nodrošinātu kopīgo muitas operāciju koordināciju, sevišķi īpašo uzraudzību, kas paredzēta 7. pantā;

b) transporta un viesnīcas izdevumu, kā arī dienasnaudu atlīdzināšana dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās 20. pantā paredzētajās Kopienas misijās, kopīgajās muitas operācijās, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija, kā arī mācībās, ad hoc sanāksmēs un administratīvās izmeklēšanas vai dalībvalstu operatīvo pasākumu sagatavošanas sanāksmēs, kuras organizē vai kuru organizēšanā iesaistīta Komisija.

Ja a) apakšpunktā paredzēto tehnisko infrastruktūru izmanto muitas sadarbībā, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā, dalībvalstu pārstāvju transporta un viesnīcas izdevumus, kā arī dienasnaudas sedz dalībvalstis;

c) iegādes, izpētes, izveidošanas un uzturēšanas izdevumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju infrastruktūru (datortehniku), kā arī programmatūru un pievienošanos tīkliem, kas paredzēti krāpšanas apkarošanai, arī izdevumi par attiecīgajiem izstrādes, atbalsta un mācību pakalpojumiem;

d) informācijas sniegšanas izdevumi un izdevumi par darbībām, kas ar to saistītas un nodrošina piekļuvi informācijai, datiem un datu avotiem saistībā ar krāpšanas apkarošanu Kopienas finanšu un citu interešu aizsardzības jomā;

e) izdevumi, kas saistīti ar muitas informācijas sistēmas izmantošanu un kas paredzēti juridiskajos instrumentos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu un jo īpaši Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kura pieņemta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu[27], arī tiek segti no Kopienas budžeta, ciktāl to paredz minētie juridiskie instrumenti.

2. Komisija, apspriedusies ar 43. pantā paredzēto komiteju, var izlemt izveidot vai iegādāties citas komunikācijas un informācijas apmaiņas sistēmas, ko atzīst par nepieciešamu.

3. Izdevumus, kas saistīti ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajās sistēmās izmantotā kopējā komunikācijas tīkla Kopienas elementu iegādi, izpēti izveidošanu un uzturēšanu, tāpat sedz no Kopienas budžeta. Komisija Kopienas vārdā slēdz vajadzīgos līgumus, lai nodrošinātu šo elementu operativitāti.

4. Neskarot MIS darbības izdevumus un 40. pantā minētās kompensācijas summas, dalībvalstis un Komisija atsakās no jebkādām pretenzijām uz to izmaksu atlīdzināšanu, kas attiecas uz informācijas vai dokumentu sniegšanu un administratīvās izmeklēšanas vai jebkādas citas operatīvas darbības veikšanu, kas notiek, piemērojot šo regulu, un tiek izpildītas pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma, izņemot ekspertu atlīdzības, ja tādas izmaksātas.”

20) Regulas 43. pantu groza šādi:

a) 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

„4. Komiteja izskata visus jautājumus, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, kurus izvirza tās priekšsēdētājs vai nu pats pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma, īpaši attiecībā uz:

- šajā regulā minēto savstarpējās palīdzības noteikumu vispārējo darbību,

- praktisku pasākumu pieņemšanu 15. un 17. pantā minētās informācijas nosūtīšanai,

- informāciju, kas Komisijai nosūtīta saskaņā ar 17. un 18. pantu, lai pārbaudītu, vai no tās var gūt kādus datus, pieņem lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai pārtrauktu atklātās darbības, ar kurām pārkāpj muitas vai lauksaimniecības tiesību aktus, un, attiecīgos gadījumos, piedāvā grozījumus esošajos Kopienas noteikumos vai izstrādāt papildu noteikumus,

- kopīgu muitas operāciju, jo īpaši 7. pantā paredzētās īpašās uzraudzības organizēšanu,

- Kopienas nostāju komitejās un darba grupās, kas paredzētas starptautiskos nolīgumos par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jomā vai izveidotas, piemērojot šos nolīgumus,

- dalībvalstu veiktu un Komisijas un Kopienas darbību, kā minēts 20. pantā, saskaņotu procedūru sagatavošanu,

- tiem pasākumiem, kas nav V sadaļā minētie un kas pieņemti, lai nodrošinātu saskaņā ar šo regulu apmainītās informācijas, īpaši personas datu, konfidencialitāti,

- MIS ieviešanu un pienācīgu darbību un visiem tehniskajiem un darbības pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu sistēmas drošību,

- nepieciešamību uzglabāt informāciju MIS,

- pasākumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu saskaņā ar šo regulu MIS iekļautās informācijas, īpaši personas datu, konfidencialitāti, un lai nodrošinātu atbilstību par apstrādi atbildīgo personu pienākumiem,- pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 38. panta 2. punktu.”,

b) 5. punkta trešajā teikumā vārdus „37. panta 4. punktā minētais ombuds” aizstāj ar šādiem vārdiem: „Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. panta 2. punktā minētais Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs”.

21) Regulas 44. pantā un 45. panta 2. punktā vārdus „V sadaļas noteikumus par MIS” aizstāj ar vārdiem „V un V.a sadaļas noteikumus”.

22) Svītro 53. panta 2. punktu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no ……………...

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izdara grozījumus Padomes 1997. gada 13. marta Regulā (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

2 ABM/ABB (uz darbības jomām balstīta pārvaldība / budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

24.02. Krāpšanas apkarošana

3 BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstošās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex-BA pozīcijas)), tostarp šādas:

24.0203 AFIS

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

Neierobežots, sākot no spēkā stāšanās dienas

3.3. Budžeta informācija (pievienot rindas, ja nepieciešams):

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

24.0203 | Neobligāti | CD | Nav | Nav | Nav | Nr. 1.a) |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.-2013.g. | Kopā |

Darbības izdevumi[28] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 5,750 | 6,000 | 6,000 | 6,500 | 6,500 | 14,000 | 44,750 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 4,900 | 5,100 | 5,300 | 5,500 | 5,700 | 22,500 | 44,750 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[29] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība – TAP (NDA) | 8.2.4 | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 5,750 | 6,000 | 6,000 | 6,500 | 6,500 | 14,000 | 44,750 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 4,900 | 5,100 | 5,300 | 5,500 | 5,700 | 22,500 | 44,750 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[30] |

Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 1,318 | 4,613 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 8.2.6 | e | 0,850 | 0,850 | 0,850 | 0,850 | 0,850 | 1,700 | 5,950 |

Kopējās orientējošās darbības izmaksas

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 7,259 | 7,509 | 7,509 | 8,009 | 8,009 | 17,018 | 55,313 |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 6,409 | 6,609 | 6,809 | 7,009 | 7,209 | 21,268 | 55,313 |

Informācija par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai citu organizāciju (precizēt) līdzfinansējums, paredzamā līdzfinansējuma apjoms ir jānorāda šajā tabulā (var pievienot papildu rindas, ja ir paredzēts vairāku organizāciju līdzfinansējums):

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Līdzfinansētāja organizācija | 2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.-2013.g. | Kopā |

…………………… | f |

SA KOPĀ, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

X Priekšlikums ir saderīgs ar esošo finanšu plānojumu.

( Priekšlikumam nepieciešama finanšu perspektīvas attiecīgās pozīcijas pārplānošana.

( Priekšlikums var likt piemērot Iestāžu nolīguma noteikumus[31] (par elastības instrumentu vai finanšu perspektīvas pārskatīšanu).

Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem ir šāda:

Piezīme: visa informācija un piezīmes par metodi, pēc kuras veikti finansiālās ietekmes aprēķini, jāsniedz atsevišķā pielikumā.

miljoni EUR (līdz 1 ciparam aiz komata)

Pirms darbības[Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Cilvēkresursu kopējais daudzums | 6,1 | 6,1 | 6,1 | 6,1 | 6,1 | 6,1 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Sīks priekšlikuma konteksta apraksts jāsniedz paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata iedaļā jāietver šādi papildinformācijas elementi:

5.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

AFIS tehniskās struktūras atjaunināšana (datortehnika un programmatūra);

Muitas lietu identifikācijas datu bāzes ( FIDE ), kuras mērķis ir ļaut kompetentiem dienestiem savstarpēji apmainīties ar informāciju par izmeklēšanas lietu pastāvēšanu - gan esošu, gan slēgtu, nesniedzot informāciju par to saturu un rezultātu, attīstīšana un ražošana ir nepieciešamas, lai papildinātu esošās datu apmaiņas vai uzglabāšanas sistēmas ( AFIS un MIS).

AFIS/MIS sistēmu lietotājiem kopējas saskarnes izstrāde, kā arī savstarpējas palīdzības paziņojumu ( e-MA paziņojums), lietotāju tiesību pārvaldības ( URT ), sadarbības ( Virtual OCU ), strukturētas vai nestrukturētas apmaiņas ( AFIS Mailing ) moduļu izstrāde, datu importa/eksporta, preču atsavināšanas, kā arī MIS datu analīzes funkcionalitātes izstrāde;

Sistēmas, lai piekļūtu informācijai, datiem un datu avotiem, izstrāde krāpšanas apkarošanas ietvaros attiecībā uz Kopienas finanšu interešu un citu interešu aizsardzību.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās

Krāpšanas, kas kaitētu Eiropas Savienības budžetam, un citu nelegālu kontrabandu apkarošanas ietvaros kompetento valsts iestāžu informātikas sistēmu saderības un savstarpējas izmantojamības trūkums šajā jomā traucēja administratīvās sadarbības un savstarpējas palīdzības mehānismu labai darbībai.

Šajā kontekstā bija svarīgi atrast kopsaucēju valstu sistēmām. Šis mērķis tika sasniegts, izveidojot vienotu tehnisku infrastruktūru, kura pazīstama ar nosaukumu „ Anti Fraud Information System (AFIS) ” un kurā var veidot dažādas Kopienas lietojumprogrammas, kas paredzētas krāpšanas apkarošanai.

Šīs lietojumprogrammas, kas balstās uz Kopienas muitas un lauksaimniecības tiesību aktiem, tagad piedāvā kopēju saskarni ar valstu sistēmām tādā veidā, lai tās padarītu viegli pieejamas dalībvalstu kompetento iestāžu lietotājiem.

Izmantojot šos nozaru noteikumus, šīs infrastruktūras mērķis ir palīdzēt kompetentām iestādēm novērst, izmeklēt un saukt pie atbildības par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, ar informācijas ātrākas izplatīšanas palīdzību pastiprinot sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti, kā arī labāku informācijas apmaiņu starp iestādēm, no vienas puses, un starp iestādēm un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), no otras puses.

Priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

To apropriāciju kopums, kas ierakstīts Eiropas Savienības budžeta 24.0203. pantā „Informācijas sistēma krāpšanas apkarošanai AFIS ” ir paredzēts AFIS infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kā arī tās izmantošanai un ar to saistītajiem ražošanas pakalpojumiem.

5.3 Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un saistīti rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības (ABM) kontekstā

Mērķis ir attīstīt un izmantot jaunu AFIS infrastruktūru, kas ietver gan jaunu uz internetu vērstu tehnoloģiju ( hardware ), gan jaunas lietojumprogrammas ( software ).

Īstenošanas rādītāji:

- uzsākt ražot jaunu portālu AFIS un ar to saistītus pārvaldības instrumentus, piemēram, User Registration Tool (URT) (mērķis saniegts: jā vai nē)

- attīstīt un uzsākt ražot šajas jaunas lietojumprogrammas (mērķis sasniegts: jā vai nē):

- nestrukturēta informācijas apmaiņa ( AFIS mailing )

- strukturēta informācijas apmaiņa (MARINFO, YACHTINFO, CIGINFO, e-AM)

- sadarbības instrumenti ( Virtual OCU: CONSUR, MARSUR, VIASUR)

- informācijas uzglabāšana ( FIDE un CIS web ) (mērķis sasniegts: jā vai nē)

- uzsākt ražot šādas lietojumprogrammu atjauninātās versijas (mērķis sasniegts: jā vai nē):

- Mutual Information System (MIS)

- the Electronic Communication Registry (ECR)

- attīstīt un uzsākt ražot krāpšanas operatīvas analīzes sistēmu muitas nozarē ( CIAS ) un paplašināt muitas informācijas sistēmas nolūku līdz ES ieejošas un no tās izejošas skaidras naudas kontrolei (mērķis sasniegts: jā vai nē)

- nodrošināt AFIS infrastruktūras un tās lietojumprogrammu koriģējošu un attīstošu uzturēšanu (incidentu vai grozījumu pieprasījumu skaits)

- izvērtēt ārējo datu bāzu lietotāju grupas (atzinumu skaits)

Ietekmes rādītāji:

- uzlabot sadarbību AFIS lietotāju tīklā (nosūtīto vai uzglabāto ziņojumu skaits)

- apmierināt lietotāju prasības dalībvalstīs attiecībā uz jauno infrastruktūru, izmantojot lietojumprogrammu, kas ļauj noteikt lietotāju apmierinātības pakāpi.

- parādīt pieejas, kas balstīta uz informācijas sniegšanu Eiropas līmenī, papildu vērtību.

5.4. Īstenošanas kārtība (orientējoši)

Norādīt izvēlēto(-ās) īstenošanas metodi(-es)[33].

( Centralizēta vadība

X tieši īsteno Komisija

( netieši, deleģējot to:

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām organizācijām, kas minētas Finanšu regulas 185. pantā,

( publiskā sektora organizācijām / organizācijām, kas darbojas sabiedrības interesēs.

( Dalīta vai decentralizēta vadība

( ar dalībvalstīm

( ar trešām valstīm

( Vadība kopā ar starptautiskām organizācijām (lūdzu precizēt)

Piezīmes:

6. KONTROLE UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Kontroles sistēma

Ik pēc trīs gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai un Padomei par tās piemērošanas nosacījumiem.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšējā vērtēšana (ex-ante)

Komisijas 2004. gada pārskata ziņojums – Kopienu finanšu interešu aizsardzība – bija plaši veltīts tam, lai novērtētu dalībvalstu un Komisijas savstarpējās administratīvās palīdzības pasākumu īstenošanu laikposmā no 2002. līdz 2004. gadam. Ierosinātie grozījumi paredz gūt informāciju no šā novērtējuma.

6.2.2. Pasākumi, kas veicami pēc starpposma novērtējuma/paveiktā novērtējuma (ex-post) (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi)

Ja vajadzīgs, Komiteja pieņems noteikumus atbilstīgi procedūrai, ko paredz komitoloģija, lai noteiktu attiecīgo piemērošanas kārtību.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un biežums

Ik pēc trim gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija ziņos Revīzijas palātai, kā arī Padomei un Eiropas Parlamentam par regulā paredzēto pasākumu piemērošanu.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem, Komisija šīs programmas ietvaros ir pilnvarota veikt kontroles un pārbaudes uz vietas atbilstīgi Padomes Regulai ( EURATOM , EK) Nr. 2185/96[34]. Vajadzības gadījumā pārbaudes veic Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[35].

Komisijas dienesti regulāri veiks dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 cipariem aiz komata)

Kopējā komunikāciju tīkla (CCN/CSI) izmantošana AFIS lietojumprogrammām | 2,65 miljoni euro | 3,05 miljoni euro | 3,05 miljoni euro | 3,05 miljoni euro | 3,05 miljoni euro | 3,4 miljoni euro |

8.2. Administratīvie izdevumi

8.2.1 Cilvēkresursu skaits un veids

Amatu veidi | Personāls, kas iesaistāms darbības pārvaldībā, izmantojot esošos un/vai papildu resursus (amatu skaits/pilna laika ekvivalenti) |

2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.-2013.g. |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[38] (24 02 03) | A*/AD | 2,1A | 2,1A | 2,1A | 2,1A | 2,1A | 2,1A |

B*, C*/AST | 3B 1C | 3B 1C | 3B 1C | 3B 1C | 3B 1C | 3B 1C |

Personāls, ko finansē[39] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[40] atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 6,1 | 6,1 | 6,1 | 6,1 | 6,1 | 6,1 |

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

AFIS informātikas projektu pārvaldība, jo īpaši nodrošinot saskarnes lomu starp lietotājiem („Business owner”) un ārējiem līgumslēdzējiem.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (atbilstoši Civildienesta noteikumiem)

(Ja norādīts vairāk nekā viens avots, lūdzu norādīt amatu skaitu saistībā ar katru avotu.)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām un kas jāaizstāj ar citām vai kam jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amati, kas n gadam paredzēti iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pārkārtojami, izmantojot esošos attiecīgā dienesta resursus (iekšējā pārcelšana)

( Amati, kas nepieciešami n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

8.2.4. Pārējie administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta pozīcija (Nr. un nosaukums) | 2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.-2013.g. | KOPĀ |

1. Tehniskā un administratīvā palīdzība (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[41] |

Cita veida tehniskā un administratīvā palīdzība |

- iekšējā (intra muros) |

- ārējā (extra muros) |

Tehniskā un administratīvā palīdzība – izdevumi kopā |

8.2.5. Cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.-2013.g. |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 1,318 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, ārštata darbinieki u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Cilvēkresursu un saistītās izmaksas kopā (NAV ietvertas pamatsummā) | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 0,659 | 1,318 |

Aprēķins — Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu

6,1 x108 000 = EUR 658 800

Aprēķins - Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu

8.2.6. Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

2007.g. | 2008.g. | 2009.g. | 2010.g. | 2011.g. | 2012.-2013.g. | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 — Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

24 01 06 0001 02 11 03 Komitejas[42] | 0,120 | 0,120 | 0,120 | 0,120 | 0,120 | 0,240 | 0,840 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un apspriešanas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Pārējie vadības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) 24 01 06 00 02 01 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai specifiski kontroles pasākumi, pētījumi, analīzes un darbības | 0,600 | 0,600 | 0,600 | 0,600 | 0,600 | 1,200 | 4,200 |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0,720 | 0,720 | 0,720 | 0,720 | 0,720 | 1,440 | 5,040 |

Savstarpējas palīdzības komiteja (R.515/97), kas minēta Padomes 1997. gada 13. marta Regulā (EK) Nr. 515/97 (Lēmuma 1999/468/EK) 5. un 6. panta piemērošana).

Aprēķins – Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Pamatojoties uz izpildi 2004., 2005. gadā un plānoto 2006. gadā.[pic]

[1] OV L 264/1, 15.10.2003.

[2] OV L 264/1, 15.10.2003.

[3] OV L 359, 4.12.2004.

[4] OV L 349, 25.11.2004.

[5] OV L 8, 12.01.2001., 1. lpp.

[6] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā izdarīti grozījumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[7] OV L 82, 22.3.1997.

[8] OV L 122, 16.05.2003.

[9] OV C 316, 27.11.1995.

[10] 7273/2/95 ENFOCUSTOM 17.

[11] OV C […], […]., […]. lpp.

[12] OV C […], […]., […]. lpp.

[13] OV C […], […]., […]. lpp.

[14] OV L 82, 22.03.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.05.2003.).

[15] OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

[16] OV C 316, 27.11.1995., 33. lpp.

[17] OV C 316, 27.11.1995., 34. lpp.

[18] OV C 139, 13.6.2003., 1. lpp.

[19] OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp. Regulā izdarīti grozījumi ar Regulu (EK) 885/2004 (OV L 168, 01.05.2004.).

[20] OV C 247, 15.10.2003., 1. lpp.

[21] OV C 362, 18.12.2001., 1. lpp.

[22] OV L 281, 28.11.1995., 31. lpp.

[23] OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[24] OV L 24, 30.01.1998., 1. lpp.

[25] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

[26] OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.

[27] OV C 316, 27.11.1995.

[28] Izdevumi, ko neietver attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļa.

[29] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[30] Izdevumi xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. un xx 01 05. pantu.

[31] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[32] Ja nepieciešams, t.i., ja darbība ilgst vairāk nekā 6 gadus, pievienot papildu ailes.

[33] Ja norādīta vairāk nekā viena metode, lūdzam sniegt papildinformāciju šā punkta iedaļā „Būtiskas piezīmes”.

[34] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[35] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[36] Kā aprakstīts 5.3. iedaļā.

[37] Šiem izdevumiem pievieno izdevumus, kas saistīti ar kopējā komunikāciju tīkla/kopējās sistēmas saskarnes ( CCN/CSI ) izmantošanu un kas jau paredzēti Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas muitas rīcības programmas („Muita 2013”) izveidi (COM(2006) 201, galīgā redakcija, 2006. gada 17.maijs)

[38] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[39] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[40] Ar to saistītās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[41] Minēt tiesību akta finanšu pārskatu, kas attiecas uz attiecīgo(-ajām) izpildaģentūru(–ām).

[42] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.