[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.7.2006

COM(2006) 428 galīgā redakcija

2006/0145 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pārtikas piedevām

(iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 1040} {SEC(2006) 1041}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

( Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Baltajā grāmatā par pārtikas nekaitīgumu (COM (1999) 719, galīgā redakcija) Komisija ir apņēmusies atjaunināt un vienkāršot ar pārtikas piedevām saistīto pastāvošo Kopienas tiesisko regulējumu (Baltās grāmatas 11. pasākums). Šā priekšlikuma mērķi ir šādi:

- vienkāršot pārtikas piedevu tiesisko regulējumu, izveidojot vienotu principu, procedūru un atļauju piešķiršanas instrumentu,

- piešķirt Komisijai īstenošanas pilnvaras atjaunināt Kopienas atļauto pārtikas piedevu sarakstu,

- par pārtikas piedevu nekaitīguma novērtējumu apspriesties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA),

- izstrādāt pastāvošo pārtikas piedevu atkārtotas novērtēšanas programmu,

- lūgt atļaut piedevas, kas sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem, satur šādus organismus vai ko ražo no šādiem organismiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību.

( Vispārīgs situācijas raksturojums

Atļauju piešķiršana pārtikas piedevām un to lietojums pārtikas produktos Eiropas Savienībā ir saskaņots kopš 1995. gada, kad tika pieņemta pēdējā no īpašajām direktīvām par pārtikas piedevām (95/2/EK). Pašreizējo tiesisko regulējumu veido 4 ar koplēmumu pieņemtas direktīvas (pamatdirektīva un 3 īpašas direktīvas) un 3 Komisijas direktīvas (specifikācijas).

Pārtikas piedevu tiesiskais regulējums ir vienīgā tehniskā joma, kur kādas vielas lietošanas atļaujai ir vajadzīga koplēmuma procedūra, kas apgrūtina un palēnina atļauju pārvaldību.

Vienlaikus ir ieteikti divi saistīti priekšlikumi:

1. Priekšlikums Regulai (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem.

2. Priekšlikums regulai par pārtikas fermentiem.

( Ar priekšlikuma jomu saistītie pastāvošie noteikumi

Padomes Direktīvā 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikas produktos cilvēku uzturā, noteikti vispārīgi principi, uz kuriem Eiropas Savienībā pamatojas atļauju piešķiršana pārtikas piedevām.

Šo direktīvu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/35/EK par saldinātājiem, ko lieto pārtikas produktos, 94/36/EK par krāsvielām, ko lieto pārtikas produktos, un 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji. Šajās 3 direktīvās noteikts atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietojuma nosacījumi, izslēdzot visas pārējās pārtikas piedevas.

Turklāt Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Lēmumu Nr. 292/97/EK par to valsts tiesību aktu paturēšanu spēkā, ar ko aizliedz konkrētu piedevu izmantošanu dažu īpašu pārtikas produktu ražošanā.

Priekšlikums apvieno visus iepriekš minētos noteikumus.

( Atbilstība citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem

Nav piemērojams.

2. APSPRIEDES AR IEINTERESēTAJāM PUSēM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

( Apspriedes ar ieinteresētajām pusēm

Apspriežu metodes, svarīgākās iesaistītās nozares un dalībnieku īss raksturojums

Dalībvalstu un ieinteresēto pušu viedokļi ir apzināti, rīkojot apspriedes vairākās darba grupās, un kopš 2000. gada divpusēji apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm. Starp apspriežu dalībniekiem ir bijušas šādas organizācijas:

BEUC (Eiropas Patērētāju organizācija),

CIAA (ES Pārtikas un dzērienu rūpniecības konfederācija),

ISA (Starptautiskā saldinātāju asociācija),

CEFIC (Eiropas Ķīmiskās rūpniecības padome),

AMFEP (Fermentu izstrādājumu ražošanas un preparātu izstrādes asociācija),

ELC (Eiropas Pārtikas piedevu un pārtikas fermentu rūpniecības federācija),

FEDIMA (EEZ Maizes un konditorejas izstrādājumu nozares starpproduktu rūpniecības federācija),

CAOBISCO (ES Šokolādes, cepumu un konditorejas izstrādājumu rūpniecības asociācija).

Turklāt 2005. gada 22. februārī visām ieinteresētajām pusēm nosūtīta aptaujas anketa par priekšlikuma ietekmi, uz kuras jautājumiem līdz apspriežu beigām bija saņemtas 70 atbildes.

Rezultātu kopsavilkums un izmantošana

Pēc katras apspriedes tika ņemti vērā izteiktie apsvērumi un priekšlikuma tekstā izdarītas attiecīgas izmaiņas. Īpaša vērība veltīta šādiem jautājumiem un apsvērumiem:

1. Tiesību aktu saskaņošana un darbības joma:

Izstrādājot šo priekšlikumu, ir apsvērta iespēja mainīt pārstrādes palīglīdzekļu definīciju, lai mazinātu interpretācijas grūtības. Tomēr pārtikas rūpniecības pārstāvji pauduši viedokli, ka šādām pārmaiņām būtu ievērojamas sekas, tādēļ ir nolemts pašlaik šo jautājumu atlikt un apsvērt citas iespējas, piemēram, saskaņotu interpretācijas pamatnostādņu izstrādi, pamatojoties uz pašreizējo definīciju.

2. Atļauju piešķiršana uz laiku:

Nozares pārstāvji uzsvēruši, ka atļauju piešķiršana uz laiku varētu būt šķērslis jauninājumiem un radītu nenoteiktību pārtikas piedevu tirgū. No otras puses, dalībvalstis un patērētāju organizācijas paudušas viedokli, ka ir jāatrod veids, kā pārskatīt piedevu atļaujas, lai nodrošinātu, ka regula paliek spēkā. Tāpēc ir ieteikts kompromisa risinājums, proti, piedevu ražotājiem vai lietotājiem pēc Komisijas pieprasījuma jāsniedz informācija par piedevu faktisko lietojumu.

3. Pārejas periodi:

Saskaņojot un izstrādājot šīs regulas darbības jomu, ir ieteikts noteikt papildu regulējumu piedevām, ko izmanto piedevās un fermentos, kā tas jau ir izdarīts attiecībā uz piedevām, ko izmanto aromatizētājos. Lai gan šāds solis zināmā mērā ietekmēs pārtikas rūpniecību, visas ieinteresētās puses kopumā ir to atbalstījušas. Pārtikas rūpniecības pārstāvji tomēr ir ieteikuši noteikt pienācīgu pārejas periodu, lai sagatavotos šīm pārmaiņām. Tāpēc šā pasākuma nevēlamo seku mazināšanai šajā priekšlikumā ir paredzēts 5 gadu pārejas periods.

( Ekspertu zināšanu ieguve un izmantošana

Ekspertu pieaicināšana nav bijusi vajadzīga.

( Ietekmes novērtējums

Ietekme uz vidi

Neviens no apsvērtajiem politikas variantiem neietekmētu vidi, jo iesaistītā rūpniecības nozare nodarbojas ar pārtikas produktu otrās vai trešās pakāpes apstrādi. Piedevas jau ir plaši pieejamas un tās plaši lieto.

Neiesaistīšanās

Ietekme uz tautsaimniecību

Piedevu atļauju grozīšanas process joprojām būtu pakļauts ilgstošajai koplēmuma procedūrai, ieskaitot laiku, kas dalībvalstīm būtu jāvelta atļauju īstenošanai. Tas turpinātu būt par šķērsli rūpniecības jauninājumiem, un rezultātā nerosinātu tehnoloģiju attīstību.

Sociālā ietekme

EFSA nebūtu jāpārskata un no jauna jāvērtē visas pašlaik atļautās piedevas, un patērētāji nevarētu gūt labumu no tādu piedevu papildu kontroles, ko izmanto pārtikas piedevās un fermentos.

Nejuridiski pasākumi

Ietekme uz tautsaimniecību

Piedevu atļauju grozīšanas process joprojām būtu pakļauts ilgstošajai koplēmuma procedūrai, ieskaitot laiku, kas dalībvalstīm būtu jāvelta atļauju īstenošanai. Tas turpinātu būt par šķērsli rūpniecības jauninājumiem, un rezultātā nerosinātu tehnoloģiju attīstību. Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm būtu jāizstrādā un jāsaskaņo prakses kodekss par piedevu izmantošanu piedevās un fermentos.

Sociālā ietekme

Patērētāji nevarētu gūt labumu no lielākām pārtikas nekaitīguma garantijām.

Juridiski pasākumi

Piedevu tiesiskais regulējums Eiropas Kopienā jau ir saskaņots, tāpēc daudziem ieteikto juridisko pasākumu aspektiem būs ierobežota ietekme. Tomēr šie pasākumi ietekmēs visus pārtikas piedevu ražotājus un zināmā mērā ietekmēs pārtikas rūpniecību.

Ietekme uz tautsaimniecību

Komitejas procedūras ieviešana piedevu atļauju piešķiršanā rūpniecību ietekmēs pozitīvi, jo paātrināsies jaunu piedevu atļauju piešķiršana. Tas var veicināt ieguldījumus jaunu piedevu izstrādē, jo vairs nepastāvēs daudzas kavēšanās, kas pašlaik traucē izmantot jaunu izstrādājumu priekšrocības. Tautsaimniecību ietekmēs darbības jomas paplašināšana, aptverot piedevas, ko izmanto piedevās un fermentos – dažu jaunu vielu izmantošanai, iespējams, būs vajadzīga atļauja, tomēr jādomā, ka šādu vielu nebūs daudz. Tautsaimniecību nedaudz ietekmēs arī vajadzība precizēt tehniskās specifikācijas un mazliet mainīt marķēšanas noteikumus sakarā ar fermentu izņemšanu no darbības jomas. Tomēr tās būs atsevišķas izmaksas, un to ietekmei vajadzētu izkliedēties, piemērojot attiecīgus pārejas periodus, kas ļautu pielāgoties šīm pārmaiņām. Nav domājams, ka šādas pārmaiņas paaugstinās patērētājiem pārdodamo preču cenas.

Sociālā ietekme

Patērētāji varēs gūt labumu no lielākām iegādātās pārtikas sastāva un nekaitīguma garantijām. Patērētāju organizācijas tomēr ir paudušas zināmas bažas, ka komitejas procedūras ieviešana varētu mazināt procesa kopējo pārredzamību, jo Eiropas Parlaments vairs neizskatīs un neapspriedīs atļauju piešķiršanu tādā mērā kā iepriekš. Tomēr komiteju procedūras izmantošana ir piemērota, jo pārtikas piedevu tiesiskais regulējums ir viena no nedaudzajām pārtikas aprites tiesību aktu jomām, kur lielākoties tehniskus grozījumus joprojām pieņem, izmantojot koplēmuma procedūru. Apspriežot atļauju piešķiršanu saskaņā ar komiteju procedūru, dalībvalstu pārstāvjiem būs jāņem vērā joprojām svarīgie patērētāju vajadzību un tehnoloģisko priekšrocību aspekti. Līdzās oficiālām komiteju procedūrām un ierastajai pastāvīgo komiteju sanāksmju darba kārtības ievietošanai internetā turpināsies citu apspriežu metožu izmantošana. To vidū būs tiesību aktu grozījumu apspriešana ekspertu darba grupās vai citos forumos, kur tradicionāli aicina piedalīties patērētāju grupas un citas ieinteresētās puses.

Piedevu tiesiskā regulējuma atcelšana

Ietekme uz tautsaimniecību

Atceļot noteikumus, dalībvalstu veiktie piedevu risku novērtējumi varētu izrādīties atšķirīgi. Dalībvalstis varētu arī noteikt atšķirīgu atļauju piešķiršanas kārtību. Tādēļ šāds solis palielinātu dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvo slogu, ko radītu šis papildu darbs. Šāda soļa sekas būtu arī ievērojams administratīvais slogs pārtikas piedevu ražotājiem, jo vajadzētu lūgt atļauju atsevišķi katrā dalībvalstī, kur iecerēts izmantot attiecīgo piedevu. Tas ietekmētu arī pārtikas rūpniecību un starptautisko tirdzniecību.

Sociālā ietekme

Arī piemērojot pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgos principus, piedevu tiesiskā regulējuma atcelšana tomēr varētu novest pie patērētāju aizsardzības pasliktināšanās attiecībā uz pārtikas piedevām. To varētu izraisīt dalībvalstu veiktā risku novērtējuma atšķirības un šādu novērtējumu interpretācijas iespējamas atšķirības. Izveidojusies piedevu atļauju piešķiršanas dažādība sarežģītu arī atļauto pārtikas piedevu pieļaujamo devu noteikšanu un salīdzināšanu Eiropas Savienībā un atsevišķās dalībvalstīs, ja uz importa pārtikas produktiem attiektos dažādas piedevu atļaujas.

Komisija ir veikusi darba programmā paredzēto ietekmes novērtējumu, kura pārskats ir pieejams: [ http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/additives/index_en.htm ].

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

( Ieteikto pasākumu īss izklāsts

Izstrādāt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārtikas piedevām, ar ko nosaka pārtikas piedevu lietojuma principus un nosaka atļauto vielu sarakstu, kuras drīkst lietot kā pārtikas piedevas.

Atcelt Padomes Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, ko lieto pārtikas produktos, 94/36/EK par krāsvielām, ko lieto pārtikas produktos un 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 292/97/EK par to valsts tiesību aktu paturēšanu spēkā, ar ko aizliedz konkrētu piedevu izmantošanu dažu īpašu pārtikas produktu ražošanā.

( Juridiskais pamats

EK Līguma 95. pants.

( Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips ir piemērojams, ciktāl priekšlikums nav ekskluzīvi Kopienas kompetencē.

Dalībvalstis nespēj pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Dalībvalstu vienu pašu īstenoti pasākumi varētu radīt neskaidrības patērētājiem, novedot pie situācijas, kad pastāv dažādas aizsardzības pakāpes un zūd uzticība atsevišķām dalībvalstīm un iekšējam tirgum.

Rīcība Kopienas līmenī ļaus labāk sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Jāsastāda atļauto piedevu saraksts, kurā ir iekļautas aptuveni 300 pārtikas piedevas. Tam nepieciešama saskaņota un vienota nostāja.

Atļauju piešķiršanas kārtības efektivitāte un iekšējā tirgus efektīva darbība apliecinās, ka mērķus vislabāk var sasniegt Eiropas Savienības līmenī.

Iekšējā tirgus efektīvu darbību attiecībā uz pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas produktos un uz pārtikas produktiem, vienlaikus aizsargājot Eiropas patērētāju veselību un intereses, vislabāk var panākt, izmantojot atļauju piešķiršanas centralizētu procedūru.

Tāpēc priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips.

( Proporcionalitātes princips

Proporcionalitātes princips priekšlikumā ir ievērots šādu iemeslu dēļ.

Ieteiktais tiesību akts vienkāršo pastāvošos noteikumus, apvienojot četras ar koplēmumu pieņemtas direktīvas un vienu lēmumu, un pilnvaro Komisiju sastādīt un atjaunināt atļauto pārtikas piedevu Kopienas sarakstu. Lai paātrinātu atļauju stāšanos spēkā un izvairītos no noteikumu nepareizas interpretācijas, ieteiktais tiesību akts ir regula.

Līdz minimumam samazināsies administratīvais slogs, jo regula būs tieši piemērojama. Līdz minimumam ir samazināts finansiālais slogs, jo pašlaik jau ir spēkā un tie tikai tiek vienkāršoti.

( Instrumentu izvēle

Ieteiktie instrumenti: regula.

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Pārtikas piedevu joma ES ir pilnīgi saskaņota. Pārtikas piedevu drošs lietojums ir atkarīgs no šo vielu nekaitīguma novērtējuma un atļautajiem izmantošanas nosacījumiem, tāpēc ieteikumi vai pašregulējums negarantētu patērētāju veselības aizsardzību. Šis priekšlikums apvieno pašreizējo pamatdirektīvu un īpašās direktīvas vienotā instrumentā, lai ES veicinātu pārtikas piedevu lietošanu.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Kopiena var finansēt saskaņotas politikas un sistēmas izstrādi pārtikas piedevu jomā, tostarp:

- attiecīgas datubāzes izveidi, kurā apkopot un uzglabāt visu informāciju, kas attiecas uz Kopienas tiesību aktiem par pārtikas piedevām,

- pētījumu veikšanu, kas vajadzīgi, lai sagatavotu tiesību aktus par pārtikas piedevām,

- pētījumu veikšanu, kas vajadzīgi saskaņotu procedūras, lēmumu pieņemšanas kritērijus un ar datiem saistītas prasības, lai atvieglotu darbu sadali dalībvalstu starpā un izstrādātu pamatnostādnes šajās jomās.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

( Modelēšana, izmēģinājuma un pārejas periods

Priekšlikumam ir bijis vai būs pārejas periods.

( Vienkāršošana

Priekšlikums paredz tiesību aktu vienkāršošanu.

Pašreizējo četru regulu vietā būs jāpārvalda tikai viena koplēmuma regula. Atļauto sarakstu var sastādīt un atjaunināt, izmantojot komitejas procedūru. Tā kā tiesību akts ir regula, tad turklāt ievērojami paātrināsies pārtikas piedevu atļauju piešķiršanas kārtība.

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba un likumdošanas programmā ar atsauces numuru 2005/SANCO/034.

( Esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, ir paredzēts atcelt esošos tiesību aktus.

( Eiropas Ekonomikas zona

Ieteiktais tiesību akts skar ar EEZ saistītu jautājumu, tāpēc tam jāattiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu.

( Priekšlikuma sīks skaidrojums

I nodaļa - Priekšmets, darbības joma un definīcijas

Pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas produktos, pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, veic nekaitīguma novērtējumu un piešķir atļauju, izmantojot Kopienas atļauju sarakstus.

II nodaļa - Kopienas atļauto pārtikas piedevu saraksti

Visas pārtikas piedevas un to lietojumu pārtikā vērtē pēc šādiem kritērijiem: nekaitīgums, tehnoloģiskā vajadzība, labums patērētājiem un nosacījums, ka to izmantošana nemaldina patērētājus.

Saskaņā ar lēmumu nošķirt risku pārvaldību un risku novērtēšanu, visus pieteikumus ar lūgumu atļaut jaunas pārtikas piedevas nodod EFSA, kas veic nekaitīguma novērtēšanu. Pārtikas piedevu iekļaušanu Kopienas atļautajā sarakstā apsver Komisija, pamatojoties uz EFSA atzinumu. Pirms atļaut kādas pārtikas piedevas iekļaušanu Kopienas atļautajā sarakstā, līdzās vielas nekaitīguma kritērijam jāpārbauda arī atbilstība pārējiem vispārīgajiem kritērijiem (tehnoloģiskā vajadzība, ar patērētājiem saistītie aspekti). Ar to nodarbojas Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja (SCFCAH).

Galīgo iekļaušanu atļautajā sarakstā veic Komisija, iekļaujot attiecīgo pārtikas piedevu un tās lietojuma nosacījumus šīs regulas II un III pielikumā.

Pirms iekļaušanas precīzajā sarakstā saskaņā ar šo regulu, pārtikas piedevām, kas sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem, satur šādus organismus vai ko ražo no šādiem organismiem, attiecībā uz ģenētiskajām modifikācijām jāpiešķir atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību.

Visām atļautajām pārtikas piedevām, ko iekļauj atļautajā sarakstā, jābūt izstrādātām specifikācijām. Tajās ir ietverti tīrības kritēriji un norādīta pārtikas piedevu izcelsme.

III nodaļa - Pārtikas piedevu lietojums pārtikas produktos

Šajā nodaļā ir izklāstīti vispārīgie noteikumi, kas attiecas uz tādu pārtikas produktu laišanu tirgū, kuri satur pārtikas piedevas.

IV nodaļa - Marķēšana

Ražotājiem vai tieši patērētājiem pārdodamo pārtikas piedevu marķēšanu reglamentē Direktīva 89/107/EK. Šajā priekšlikumā šie noteikumi ir precizēti.

V nodaļa - Procedūras noteikumi un īstenošana

Lai pēc atļauju piešķiršanas nodrošinātu pārtikas piedevu pastāvīgu pārraudzību un vajadzības gadījumā varētu veikt to atkārtotu novērtēšanu, pārtikas piedevu ražotāju vai lietotāju pienākums ir informēt Komisiju par jebkuriem jauniem datiem, kas var ietekmēt attiecīgās pārtikas piedevas nekaitīguma novērtējumu. Jāsniedz arī dati par pārtikas piedevu lietojumu, lai būtu iespējams novērtēt to devas uzturā.

Par regulā ieteikto pasākumu īstenošanas kārtību lemj Komisija saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas paredzēta Padomes Lēmumā 1999/468/EK. Tas nozīmē pārtikas piedevu lietojuma un lietojuma nosacījumu iekļaušanu atļautajā sarakstā, kā arī specifikāciju izstrādi, ieskaitot izcelsmes un tīrības kritērijus, un šo kritēriju pārbaudi. Tā kā šie ir ļoti tehniski jautājumi, par kuriem lemj, pamatojoties uz kopīgi saskaņotiem principiem, tad efektivitātes un vienkāršošanas labad tie jāuztic Komisijai.

VI nodaļa - Pārejas un nobeiguma noteikumi

Pārtikas piedevas, kas pašlaik ir iekļautas Direktīvā 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK, pēc SCFCAH veiktas pārbaudes iekļauj šā priekšlikuma II pielikumā. Pastāvīgā komiteja novērtē pastāvošo pārtikas piedevu atļauju un šo piedevu lietojuma nosacījumu atbilstību regulā paredzētajiem vispārīgajiem kritērijiem, ņemot vērā jaunākos zinātniskos atzinumus par attiecīgās pārtikas piedevas nekaitīgumu. Kamēr Komiteja nav beigusi pastāvošo atļauju pārbaudi, turpina piemērot iepriekš minētās direktīvas.

Iestāde veic visu pašlaik atļauto pārtikas piedevu risku novērtējumu. Apspriežoties ar Iestādi, Komisijai jāizstrādā novērtējuma programma, nosakot risku novērtējuma vajadzības un prioritāšu kārtību. Programmā jāparedz novērtējuma veikšanas termiņi.

Noteikumus par piedevām pārtikas piedevās (izņemot nesējvielas) un pārtikas fermentos sāk piemērot pēc pienācīga laika, dodot iespēju veikt paredzētos nekaitīguma novērtējumus.

2006/0145 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pārtikas piedevām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251 pantā noteikto procedūru,

tā kā:

1. Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan sociālās un saimnieciskās intereses.

2. Īstenojot Kopienas politiku, ir jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.

3. Šī regula aizstāj agrākās direktīvas un lēmumus par pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un augstu cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni, piemērojot visaptverošas un vienkāršotas procedūras.

4. Ar šo regulu Kopienas līmenī saskaņo pārtikas piedevu lietojumu pārtikas produktos. Šeit ietilpst pārtikas piedevu lietojums pārtikas produktos, ko aptver Padomes 1989. gada 3. maija Direktīva 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem,[3] un atsevišķu pārtikas krāsvielu lietojums gaļas izstrādājumu veselīguma marķēšanai un olu dekorēšanai un olu marķēšanai. Ar šo regulu saskaņo arī pārtikas piedevu lietojumu pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, tādējādi nodrošinot to nekaitīgumu un kvalitāti un atvieglojot to uzglabāšanu un izmantošanu. Pēdējai no minētajām kategorijām līdz šim nav Kopienas līmeņa regulējuma.

5. Pārtikas piedevas ir vielas, ko pašas par sevi uzturā parasti nelieto, bet ko tehnoloģisku apsvērumu dēļ ar nolūku pievieno pārtikai, piemēram, lai to saglabātu. Tomēr vielas nav uzskatāmas par pārtikas piedevām, ja tās lieto, lai piešķirtu aromātu un/vai garšu. Turklāt no šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas arī vielas, kuras uzskata par pārtikas produktiem, bet var izmantot tehnoloģiskos nolūkos, piemēram, nātrija hlorīds vai safrāns, ko lieto kā krāsvielu, kā arī pārtikas fermenti. Visbeidzot, uz pārtikas fermentiem attiecas Regula (Nr.)..[par pārtikas fermentiem][4], kas izslēdz šīs regulas piemērošanu.

6. No šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas vielas, ko pašas par sevi uzturā nelieto, bet ko apzināti izmanto pārtikas pārstrādē un kas gatavos pārtikas produktos paliek tikai atlieku veidā, un gatavos produktus tehnoloģiski neietekmē (pārstrādes palīglīdzekļi).

7. Pārtikas piedevas jāatļauj un jālieto tikai, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas piedevas, tām jābūt nekaitīgām, to lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai, to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus un patērētājiem jāgūst labums no to lietojuma.

8. Pārtikas piedevām vienmēr jāatbilst apstiprinātajām specifikācijām. Specifikācijās jāiekļauj informācija, kas pienācīgi identificē attiecīgo pārtikas piedevu, tostarp tās izcelsmi, un apraksta pieņemamos tīrības kritērijus. Agrāk izstrādātās pārtikas piedevu specifikācijas, kas ir iekļautas Komisijas 1995. gada 5. jūlija Direktīvā 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem[5], Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīvā 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos[6] un Komisijas 1996. gada 2. decembra Direktīvā 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus,[7] jāpatur spēkā līdz attiecīgo piedevu iekļaušanai šīs regulas pielikumos. Tad specifikācijas, kas attiecas uz šīm piedevām, jāizklāsta regulā. Šīm specifikācijām tieši jāattiecas uz šīs regulas pielikumu Kopienas sarakstos iekļautajām piedevām. Tomēr ņemot vērā šādu specifikāciju sarežģītību un saturu, skaidrības labad tās nav pašas par sevi jāiekļauj Kopienas sarakstos, bet jāizklāsta vienā vai vairākās atsevišķās regulās.

9. Ir atļauts dažu pārtikas piedevu īpašs lietojums atsevišķās atļautās ar vīndarību saistītās darbībās un procesos. Šīs pārtikas piedevas jālieto saskaņā ar šo regulu un konkrētajiem attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem.

10. Lai nodrošinātu viendabīgumu, pārtikas piedevu risku novērtējums un atļauju piešķiršana jāveic saskaņā ar kārtību, ko paredz Regula (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem[8].

11. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu,[9] par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi („Iestāde”).

12. Pirms atļauju piešķiršanas saskaņā ar šo regulu pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību[10], atļaujas jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu.

13. Gadījumos, kad pārtikas piedevas, kas jau ir atļautas saskaņā ar šo regulu, ražo pēc metodēm vai no izejmateriāliem, kuri ievērojami atšķiras no tiem, kas ir iekļauti Iestādes risku novērtējumā, vai atšķiras no tiem, kas ir minēti izstrādātajās specifikācijās, šīs pārtikas piedevas jādod pārbaudīt Iestādei, kas veic novērtēšanu, galveno vērību veltot specifikācijām. Ievērojami atšķirīgas ražošanas metodes vai izejmateriāli var būt ražošanas metodes maiņa, augu ekstraktu vietā izmantojot fermentāciju kāda mikroorganisma vai ģenētiski modificēta mikroorganisma iedarbībā.

14. Pārtikas piedevas nepārtraukti jāpārrauga un vajadzības gadījumā jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietojuma nosacījumu izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju.

15. Dalībvalstīm, kas ir saglabājušas aizliegumus lietot atsevišķas piedevas dažos īpašos, par tradicionāliem uzskatāmos pārtikas produktos, ko ražo to teritorijā, jāļauj paturēt spēkā šos aizliegumus. Turklāt attiecībā uz tādiem produktiem kā, piemēram, ,, Feta ”’ vai ,, Salame cacciatore ” šī regula neierobežo stingrākos ar atsevišķu kategoriju lietojumu saistītos noteikumus, kas paredzēti Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulā Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[11] un Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula 2082/92 par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem[12].

16. Pārtikas piedevas jāturpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2000/13/EK, un Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un 1830/2003. Turklāt šajā Regulā jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi pārtikas piedevām, ko ražotājiem vai gala patērētājiem pārdod kā pārtikas piedevas.

17. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[13].

18. Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas piedevām saistītos tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru ieteicams finansēt Kopienai. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[14], un tāpēc juridiskais pamats iepriekšminēto pasākumu finansēšanai būs Regula (EK) Nr. 882/2004.

19. Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004.

20. Veicamo pasākumu mērķi, proti, Kopienas pārtikas piedevu noteikumu izstrādi dalībvalstis nevar pietiekami nodrošināt, tāpēc tirgus vienotības un augsta līmeņa patērētāju aizsardzības nodrošināšanai to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas paredzēts minētajā pantā, šī regula attiecas tikai šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo.

21. Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas līdzdalību jāveic visu pastāvošo atļauju pārbaude attiecībā uz pārējiem kritērijiem, izņemot nekaitīgumu, piemēram, attiecībā uz devām, tehnoloģisko nepieciešamību un varbūtēju patērētāju maldināšanu. Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, jāiekļauj šīs regulas II un III pielikuma Kopienas sarakstos. Jāpapildina šīs regulas III pielikums, tajā iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un fermentos, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem. Nodrošinot piemērotu pārejas periodu, III pielikuma noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu nesējiem, nepiemēro līdz [2011. ada 1. janvārim].

22. Neskarot minētās pārbaudes iznākumu, viena gada laikā pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai jāizstrādā un Iestādei jānosaka novērtēšanas programma Kopienā iepriekš atļauto pārtikas piedevu nekaitīguma atkārtotai novērtēšanai. Programmā jānosaka vajadzības un prioritāšu secība, kas jāievēro, pārbaudot atļautās pārtikas piedevas.

23. Ar šo regulu atceļ un aizstāj šādus tiesību aktus: Padomes Direktīvu 62/2645/EEK par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktos cilvēku uzturam atļautajām krāsvielām[15], Padomes 1965. gada 26. janvāra Direktīvu 65/66/EEK par pārtikas produktos cilvēku uzturam atļauto konservantu noteiktajiem tīrības kritērijiem[16], Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos[17], Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvu 78/664/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus antioksidantiem, kurus ir atļauts izmantot pārtikas produktos cilvēku uzturam[18], Komisijas 1981. gada 28. jūlija Pirmo direktīvu 81/712/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem[19], Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā[20], Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, ko lieto pārtikas produktos[21], Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvu 94/36/EK par krāsvielām, ko lieto pārtikas produktos[22], Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji,[23] un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Lēmumu 292/97/EK par to valsts tiesību aktu paturēšanu spēkā, ar ko aizliedz konkrētu piedevu izmantošanu dažu īpašu pārtikas produktu ražošanā,[24] un Komisijas 2002. gada 27. marta Lēmumu 2002/247/EK, ar ko tiek apturēta tādu želejveida konditorejas izstrādājumu laišana tirgū un imports, kas satur pārtikas piedevu E 425 konjac [25]. Tomēr ir vēlams, ka atsevišķi šo tiesību aktu noteikumi paliek spēkā pārejas periodā, lai dotu laiku sagatavot šīs regulas pielikumu Kopienas sarakstus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I NODAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pantsPriekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus par pārtikas piedevām, kuras lieto pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un augstu cilvēku veselības aizsardzības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni.

Minētajā nolūkā ar šo regulu nosaka:

a) Kopienas atļauto pārtikas piedevu sarakstus,

b) pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus pārtikā, pārtikas piedevās un pārtikas fermentos,

c) marķēšanas noteikumus pārtikas piedevām, ko pārdod kā pārtikas piedevas.

2. pants Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz pārtikas piedevām.

2. Šī regula neattiecas uz šādām vielām, izņemot gadījumus, kad tās lieto kā pārtikas piedevas:

a) pārstrādes palīglīdzekļiem,

b) vielām, ko izmanto augu un augu valsts produktu aizsardzībai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz augu aizsardzību,

c) vielām, ko pievieno pārtikas produktiem kā barības vielas,

d) dzeramā ūdens attīrīšanai izmantojamajām vielām, uz ko attiecas Padomes Direktīva98/83/EK[26].

3. Šī regula neattiecas uz pārtikas fermentiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. [../..] [par pārtikas fermentiem].

4. Šo regulu piemēro, neskarot konkrētus Kopienas noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu lietojumu:

a) īpašos pārtikas produktos,

b) mērķiem, uz ko neattiecas šīs regulas darbības joma.

5. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto kārtību var lemt par konkrētu vielu atbilstību vai neatbilstību šīs regulas darbības jomai.

3. pants Definīcijas

1. Šajā regulā izmanto Regulā (EK) Nr. 178/2002 un Nr. 1829/2003 noteiktās definīcijas.

2. Izmanto arī šādas definīcijas:

a) ,,pārtikas piedeva” ir jebkura viela, ko pašu par sevi uzturā parasti nelieto un ko parasti neizmanto kā raksturīgu pārtikas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir uzturvērtība vai tās nav, bet kura pati par sevi vai tās blakusprodukti tieši vai netieši kļūst vai ir pamatoti domājams, ka var kļūt par pārtikas produktu sastāvdaļu vai citādi ietekmēt to īpašības pēc tam, kad šī viela tehnoloģisku apsvērumu dēļ ir ar nolūku pievienota pārtikas produktiem šo pārtikas produktu ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā;

tomēr par pārtikas piedevām neuzskata:

i) pārtikas produktus, kas satur monosaharīdus, disaharīdus vai oligosaharīdus un kurus lieto to saldinātāju īpašību dēļ,

ii) pārtikas produktus žāvētā vai koncentrētā veidā, ieskaitot aromatizētājus, kas pievienoti saliktiem pārtikas produktiem to ražošanas laikā aromātisko, garšas īpašību vai barības vielu satura dēļ un kuriem ir sekundāra nozīme kā krāsvielām,

iii) vielas, ko izmanto apvalka vai pārklājuma materiālos, kas nav pārtikas produktu daļa un ko nav paredzēts lietot uzturā kopā ar šiem pārtikas produktiem,

iv) izstrādājumus, kas satur pektīnu un ir iegūti no žāvētām ābolu izspaidām vai citrusaugļu mizām, vai no to maisījuma, iedarbojoties ar atšķaidītu skābi, kas pēc tam daļēji neitralizēta ar nātrija vai kālija sāļiem (,,šķidrais pektīns”),

v) košļājamās gumijas pamatmasu,

vi) balto vai dzelteno dekstrīnu, izkarsētu vai dekstrinētu cieti, cieti, kas modificēta, apstrādājot ar skābi vai sārmu, balināto cieti, fizikāli modificētu cieti un cieti, kas apstrādāta ar amilolītiskiem fermentiem,

vii) amonija hlorīdu,

viii) asins plazmu, pārtikas želatīnu, proteīnu hidrolizātus un to sāļus, piena proteīnu un glutēnu,

ix) aminoskābes un to sāļus, izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu un cistīnu un to sāļus, kam nav tehnoloģisku funkciju,

x) kazeinātus un kazeīnu,

xi) inulīnu;

b) ,,pārstrādes palīglīdzeklis” ir jebkura viela:

i) ko pašu par sevi uzturā nelieto,

ii) ko ar konkrētu nolūku izmanto izejvielu, pārtikas produktu un to sastāvdaļu pārstrādē, lai apstrādē vai pārstrādē panāktu noteiktu tehnoloģisku mērķi, un

iii) kuras pašas vai kuras atvasinājumu atliekas bez īpaša nolūka, taču tehniski nenovēršami rodas gatavajā produktā, ja atliekas nav veselībai kaitīgas un tehnoloģiski neiedarbojas uz gatavajiem produktiem;

c) ,,funkcionālā grupa” ir viena no I pielikumā noteiktajām kategorijām, kuru pamatā ir attiecīgo pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas pārtikas produktos;

d) ,,neapstrādāts pārtikas produkts” ir pārtikas produkts, kas nav bijis pakļauts pārstrādei, kuras rezultātā ir būtiski mainījies tā sākotnējais sastāvs; šajā nozīmē pie darbībām, ko jo īpaši uzskata par tādām, kuru rezultātā nenotiek būtiskas pārmaiņas, pieder dalīšana, atkaulošana, kapāšana, ādas atdalīšana, mizošana, malšana, griešana, tīrīšana, dziļa sasaldēšana, sasaldēšana, atdzesēšana, drupināšana, lobīšana, iepakošana vai izpakošana;

e) ,,pārtikas produkti, kas nesatur pievienotus cukurus” ir pārtikas produkti, kuram nav:

i) pievienoti monosaharīdi, disaharīdi vai oligosaharīdi, vai

ii) pievienoti pārtikas produkti, kas satur monosaharīdus, disaharīdus vai oligosaharīdus un kurus lieto par saldinātājiem;

f) ,,pārtikas produkts ar pazeminātu enerģētisko vērtību” ir pārtikas produkts ar enerģētisko vērtību, kas samazināta vismaz par 30 % salīdzinājumā ar sākotnējo pārtikas produktu vai līdzīgu produktu;

g) ,,galda saldinātāji” ir atļauto saldinātāju izstrādājumi, kuros var būt citas pārtikas piedevas un/vai pārtikas sastāvdaļas un ko ir paredzēts pārdot gala patērētājiem kā cukura aizstājējus.

II NODAĻAKOPIENAS ATĻAUTO PĀRTIKAS PIEDEVU SARAKSTI

4. pantsKopienas pārtikas piedevu saraksti

1. Laist tirgū kā pārtikas piedevas un lietot pārtikas produktos, tostarp īpašas diētas pārtikas produktos, uz ko attiecas Direktīva 89/398/EEK, var tikai Kopienas sarakstā II pielikumā iekļautās pārtikas piedevas.

2. Pārtikas piedevās un pārtikas fermentos var lietot tikai Kopienas sarakstā III pielikumā iekļautās pārtikas piedevas.

3. Šīs regulas II pielikuma pārtikas piedevu sarakstu veido, par pamatu ņemot to pārtikas produktu kategorijas, kam šīs pārtikas piedevas var pievienot.

4. Šīs regulas III pielikuma pārtikas piedevu sarakstu veido, par pamatu ņemot tās pārtikas piedevas vai pārtikas fermentus, vai to kategorijas, kam šīs pārtikas piedevas var pievienot.

5. Pārtikas piedevām jāatbilst 12. pantā minētajām specifikācijām.

5. pantsVispār īgi noteikumi par pārtikas piedevu un to lietojuma iekļaušanu Kopienas sarakstos

1. Pārtikas piedevas var iekļaut Kopienas sarakstos II un III pielikumā tikai, ja tās atbilst šādiem noteikumiem:

a) pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tās nerada bažas par kaitīgumu patērētāju veselībai,

b) tehnoloģiski pamatoti mērķi, ko nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem,

c) to lietojums nemaldina patērētājus.

2. Lai pārtikas piedevas iekļautu Kopienas sarakstos II un III pielikumā, patērētājiem no tām jāgūst priekšrocības un labums, tādēļ tās jāizmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a) saglabāt pārtikas uzturvērtību,

b) nodrošināt ar vajadzīgajām sastāvdaļām vai komponentiem pārtikas produktus, ko ražo patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām,

c) uzlabot pārtikas produktu glabāšanos vai stabilitāti, vai uzlabot to organoleptiskās īpašības ar noteikumu, ka šādu pārtikas produktu īpašības, sastāvs vai kvalitāte nemainās tā, ka tiek maldināti patērētāji,

d) sekmēt pārtikas ražošanu, pārstrādi, sagatavošanu, apstrādi, iepakošanu, pārvadāšanu vai glabāšanu ar noteikumu, ka attiecīgo pārtikas piedevu neizmanto, lai slēptu sekas, kas radušās sakarā ar bojātu izejvielu lietošanu vai nevēlamas rīcības vai metožu, tostarp higiēnas prasību neievērošanu vai nehigiēnisku metožu izmantošanu kādā no šīm darbībām.

3. Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, Kopienas sarakstā II pielikumā var iekļaut pārtikas piedevas, kas mazina kāda pārtikas produkta uzturvērtību, ar noteikumu, ka:

a) attiecīgais pārtikas produkts nav parastā uztura svarīga sastāvdaļa vai

b) šīs pārtikas piedevas ir vajadzīgas, lai ražotu pārtikas produktus patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām.

6. pantsĪpaši no teikumi par saldinātājiem

Pārtikas piedevas var iekļaut Kopienas sarakstā II pielikumā saldinātāju funkcionālajā grupā tikai gadījumos, kad papildus 5. panta 2. punktā minētajam vienam vai vairākiem mērķiem tās izmanto arī vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a) cukura aizstāšanai, ražojot pārtikas produktus ar pazeminātu enerģētisko vērtību, kariozi neizraisošus pārtikas produktus vai pārtikas produktus bez pievienota cukura,

b) glabāšanās laika pagarināšanai, aizstājot cukurus,

c) lai ražotu īpašas diētas produktus saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

7. pants Īpaši noteikumi par krāsvielām

Pārtikas piedevas var iekļaut Kopienas sarakstā II pielikumā krāsvielu funkcionālajā grupā tikai gadījumos, kad papildus vienam vai vairākiem mērķiem, kas minēti 5. panta 2. punktā, tās izmanto arī vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a) sākotnējā izskata atjaunošana tādiem pārtikas produktiem, kuru krāsu ir nevēlami ietekmējusi pārstrāde, glabāšana, iepakojums un izplatīšana, pasliktinot šo pārtikas produktu ārējo izskatu,

b) lai darītu pārtikas produktus ārēji pievilcīgākus,

c) lai piekrāsotu pārtikas produktus, kas citādi būtu bezkrāsas.

8. pantsPārtikas piedevu funkcionālās grupas

1. Pārtikas piedevas var iekļaut vienā no I pielikuma funkcionālajām grupām, pamatojoties uz attiecīgās pārtikas piedevas galveno tehnoloģisko funkciju.

Pārtikas piedevas iekļaušana vienā funkcionālajā grupā nenozīmē, ka tās lietojumam nevar būt vairākas tehnoloģiskas funkcijas.

2. Zinātnes sasniegumu vai tehnoloģiju attīstības rezultātā vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto kārtību I pielikumā var iekļaut papildu funkcionālās grupas.

9. pantsKopienas pārtikas piedevu sarakstu saturs

1. Pārtikas piedevas, kas atbilst 5., 6. un 7. pantā paredzētajiem noteikumiem, saskaņā ar Regulā (EK) Nr. [par vienoto kārtību] noteikto kārtību var iekļaut:

a) Kopienas sarakstā šīs regulas II pielikumā un/vai

b) Kopienas sarakstā šīs regulas III pielikumā.

2. Kopienas sarakstos šīs regulas II un III pielikumā iekļauto pārtikas piedevu aprakstā norāda:

a) pārtikas piedevas nosaukumu un E numuru, ja tas ir piešķirts,

b) pārtikas produktus, kuriem attiecīgo pārtikas piedevu var pievienot,

c) pārtikas piedevas lietošanas noteikumus,

d) ierobežojumus, kas attiecas uz pārtikas piedevas pārdošanu tieši patērētājiem, ja tādi pastāv.

3. Kopienas sarakstus šīs regulas II un III pielikumā groza saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulā (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem.

10. pantsPārtikas piedevu lietojuma devas

1. Paredzot 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos lietošanas noteikumus:

a) norāda vēlamā rezultāta panākšanai vajadzīgo mazāko lietojamo devu;

b) šo devu nosakot, ņem vērā:

i) pieļaujamo diennakts devu vai līdzīgu attiecīgās pārtikas piedevas novērtējumu, un tās varbūtējo no visiem uztura avotiem kopīgo dienas devu uzturā;

ii) ja pārtikas piedevu ir paredzēts izmantot pārtikas produktos, ko lieto īpašas patērētāju grupas, ņem vērā šīs pārtikas piedevas iespējamo dienas devu minēto grupu patērētājiem.

2. Attiecīgos gadījumos pārtikas piedevu maksimālās devas nenorāda (lieto pēc vajadzības). Šādos gadījumos pārtikas piedevas lieto saskaņā ar labu ražošanas praksi tā, lai to devas nepārsniegtu paredzētā mērķa sasniegšanai vajadzīgās devas un ievērojot nosacījumu, ka tās lietošana nemaldina patērētājus.

3. Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās lietošanas devas attiecas uz ēšanai gataviem pārtikas produktiem, kas sagatavoti pēc lietošanas instrukcijas.

4. Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās krāsvielu devas attiecas uz krāsvielu daudzumu, ko satur krāsvielu preparāti.

11. pantsPārtikas piedevas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003

Pārtikas piedevas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, var iekļaut Kopienas sarakstos šīs regulas II un III pielikumā tikai pēc tam, kad tām ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. pantu.

12. pants Pārtikas piedevu specifikācijas

Pārtikas piedevu specifikācijas, kurās jo īpaši ir norādīta informācija par izcelsmi, tīrības kritērijiem un cita vajadzīga informācija, apstiprina, attiecīgo pārtikas piedevu pirmo reizi iekļaujot Kopienas sarakstos II un III pielikumā saskaņā ar Regulā (EK) [.. par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] paredzēto kārtību.

III NODAĻAPĀRTIKAS PIEDEVU LIETOJUMS PĀRTIKAS PRODUKTOS

13. pantsPārtikas piedevu lietojums neapstrādātos pārtikas produktos

Neapstrādātos pārtikas produktos pārtikas piedevas nelieto, izņemot gadījumus, kad to lietojums ir īpaši paredzēts II pielikumā.

14. pantsKrāsvielu un saldinātāju izmantošana pārtikas produktos zīdaiņiem un maziem bērniem

Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktos, kas minēti Direktīvā 89/398/EEK, tostarp īpašos medicīniskos nolūkos lietojamos diētiskos zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktos krāsvielas un saldinātājus nelieto, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir īpaši paredzēta šīs regulas II pielikumā.

15. pantsKrāsvielu lietojums marķējumam

Tikai šīs regulas II pielikumā uzskaitītās krāsvielas var lietot veselīguma marķēšanai, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/497/EEK[27], citam gaļas izstrādājumiem vajadzīgajam marķējumam, olu dekoratīvai krāsošanai un olu marķēšanai, kā paredzēts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1274/91[28].

16. pants Pārneses princips

1. Pārtikas piedevu klātbūtne ir pieļaujama:

a) salikta sastāva pārtikas produktos, kas nav minēti II pielikumā, ja attiecīgo pārtikas piedevu ir atļauts lietot kādā no šāda salikta sastāva pārtikas produkta sastāvdaļām;

b) pārtikas produktos, kam pievienoti aromatizētāji, ja attiecīgā pārtikas piedeva:

i) saskaņā ar šo regulu ir atļauta lietot aromatizētājā,

ii) ja tā ar aromatizētāju ir pārnesta attiecīgajā pārtikas produktā,

iii) gatavajā pārtikas produktā tai nav tehnoloģisku funkciju;

c) pārtikas produktos, ko paredzēts izmantot tikai salikta sastāva pārtikas produktu sagatavošanā, ievērojot nosacījumu, ka salikta sastāva pārtikas produkti atbilst šīs regulas noteikumiem.

2. Izņemot īpaši paredzētus gadījumus, šā panta 1. punkts neattiecas uz piena maisījumiem piebarošanas maisījumiem zīdaiņiem, pārstrādātiem pārtikas produktiem uz graudaugu bāzes un bērnu pārtiku, kā arī uz īpašos medicīniskos nolūkos lietojamiem diētiskiem zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktiem, kas minēti Direktīvā 89/398/EEK.

3. Gadījumos, kad pārtikas produktiem pievieno pārtikas piedevas, ko satur aromatizētāji, pārtikas piedevas vai pārtikas fermenti, un tām attiecīgajā pārtikas produktā ir tehnoloģiskas funkcijas, šīs pārtikas piedevas uzskata par attiecīgā pārtikas produkta pārtikas piedevām, nevis par pārtikas piedevām tiem pievienotajiem aromatizētājiem, pārtikas piedevām vai pārtikas fermentiem.

4. Neskarot 1. punktu, koncentrētu saldinātāju klātbūtne ir pieļaujama salikta sastāva pārtikas produktos bez pievienota cukura, salikta sastāva pārtikas produktos ar pazeminātu enerģētisko vērtību, salikta sastāva diētiskos pārtikas produktos, kas paredzēti mazkaloriju diētām, un salikta sastāva pārtikas produktos ar ilgu glabāšanās laiku ievērojot nosacījumu, ka koncentrētais saldinātājs ir atļauts vienā no salikta sastāva pārtikas produkta sastāvdaļām.

17. pants Interpretācijas lēmumi

Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minētajā kārtībā var pieņemt lēmumu:

a) par to, vai konkrēti pārtikas produkti pieder vai nepieder kādai no II pielikumā minētajām pārtikas produktu kategorijām, vai

b) par to, vai II un III pielikumā uzskaitītās pārtikas piedevas, kuras atļauts izmantot pēc vajadzības, lieto vai nelieto atbilstoši 10. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

18. pantsTradicionālie pārtikas produkti

Šīs regulas IV pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm ir atļauts paturēt spēkā atsevišķu minētajā pielikumā uzskaitītu pārtikas piedevu kategoriju lietojuma aizliegumu tradicionālos pārtikas produktos, kurus ražo to teritorijā.

IV NODAĻA MARĶĒJUMS

1. sadaļa Tādu pārtikas piedevu marķē JUMS, KO NAV PAREDZēTI PāRDOšANAI GALA PATēRēTāJIEM

19. PANTS TāDU PāRTIKAS PIEDEVU MARķē jums, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem

Pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, pārdodot atsevišķi vai maisījumos ar citām pārtikas piedevām un/vai sastāvdaļām, saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 4. punktu var laist tirgū, ja uz to iepakojuma vai taras ir skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija, kas paredzēta šīs regulas 20. līdz 23. pantā.

20. pantsAr pārtikas piedevu identifikāciju saistītā informācija

1. Ja pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, pārdod atsevišķi vai maisījumos ar citām pārtikas piedevām, uz to iepakojuma vai taras par katru pārtikas piedevu ir šāda informācija:

a) šajā regulā minētais nosaukums un/vai E numurs vai

b) ja a) apakšpunktā minētā nosaukuma un/vai E numura nav, pārtikas piedevas apraksts, kas ir pietiekami precīzs, lai dotu iespējas attiecīgo pārtikas piedevu atšķirt no produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt.

2. Ja pārtikas piedevas pārdod maisījumos ar citām pārtikas piedevām, par katru pārtikas piedevu sniedz 1. punktā minēto informāciju dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.

21. pants Informācija, kas jāsniedz gadījumos, kad pārtikas piedevas satur citas vielas, materiālus vai pārtikas sastāvdaļas

Gadījumos, kad pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, nolūkā atvieglot šo pārtikas piedevu glabāšanu, pārdošanu, standartizāciju, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu satur citas vielas, materiālus vai pārtikas sastāvdaļas, izņemot pārtikas piedevas, uz pārtikas piedevu iepakojuma, taras vai pavaddokumentiem ir 20. pantā minētā informācija un visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.

22. pants Informācija, kas jāsniedz gadījumos, kad pārtikas piedevas ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām

Gadījumos, kad pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām, uz pārtikas piedevu iepakojuma vai taras ir visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.

23. pantsVispārīg a informācija, kas jāsniedz par pārtikas piedevām

1. Ja pārtikas piedevas nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, uz to iepakojuma vai taras ir šāda informācija:

a) norāde ,,lietošanai pārtikā” vai norāde ,,ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgās pārtikas piedevas paredzēto lietojumu pārtikā,

b) vajadzības gadījumā īpaši glabāšanas un lietošanas nosacījumi,

c) lietošanas instrukcija gadījumos, kad tās neievērošanas dēļ, pārtikas piedevas pienācīgs lietojums nav iespējams,

d) marķējums, ar ko identificē partiju vai sēriju,

e) ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese,

f) procentuālā daudzuma norāde pārtikas piedevu sastāvdaļām, kam pārtikā ir noteikti kvantitatīvi ierobežojumi, vai pietiekama informācija par attiecīgās pārtikas piedevas sastāvu, lai pircēji varētu nodrošināt kvantitatīvo ierobežojumu ievērošanu pārtikā; ja tādi paši kvantitatīvi ierobežojumi attiecas uz kādu sastāvdaļu grupu, ko izmanto atsevišķi vai kopā, šo sastāvdaļu saturu var norādīt ar vienu skaitli; kvantitatīvos ierobežojumus izsaka vai nu skaitliski vai piemērojot principu ,,pēc vajadzības”,

g) neto masa,

h) atbilstīgos gadījumos informācija par pārtikas piedevām vai citām vielām, kas ir minētas šīs regulas 20., 21. un 22. pantā un uzskaitītas Direktīvas 2000/13/EK IIIa pielikumā saistībā ar norādēm uz pārtikas produktu sastāvdaļām.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, šajā punktā no c) līdz f) apakšpunktam un h) apakšpunktā noteikto informāciju var norādīt tikai uz tiem sūtījuma pavaddokumentiem, kas jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes, ja uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras skaidri redzamā vietā ir norāde ,,paredzēts pārtikas produktu ražošanai, nevis mazumtirdzniecībai”.

2. sadaļaTādu pārtikas piedevu marķē JUMS, KAS PAREDZēTI PāRDOšANAI GALA PATēRēTāJIEM

24. PANTS TāDU PāRTIKAS PIEDEVU MARķēšANA, K as paredzēti pārdošanai gala patērētājiem

1. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, pārtikas piedevas, ko ir paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, var laist tirgū, ja uz to iepakojuma ir šāda skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija:

a) pārtikas piedevas komercnosaukums; šajā nosaukumā jābūt nosaukumam, kas noteikts saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kuri attiecas uz šo pārtikas piedevu, un tās E numuram,

b) informācija, kas jānorāda saskaņā ar 20., 21. un 22. pantu un 23. panta 1. punkta a) līdz e), g) un h) apakšpunktu.

2. Galda saldinātāju tirdzniecības aprakstā iekļauj norādi ,,galda saldinātājs uz .. bāzes”, lietojot šā saldinātāja sastāvā izmantotās(-o) saldinātājvielas(-u) nosaukumu(-s).

3. Poliolus un/vai aspartāmu, un/vai aspartāma acesulfāma sāli saturošu galda saldinātāju marķējumā jābūt šādiem brīdinājuma uzrakstiem:

a) polioli: ,,pārmērīga lietošana var izraisīt caureju”,

b) aspartāms/aspartāma acesulfāma sāls: ,,satur fenilalanīnu”.

3. sadaļaCitas marķēšanas prasības

25. PANTS CITAS MARķēšANAS PRASīBAS

1. Šīs regulas 19. līdz 24. pants neskar sīkāk izstrādātus vai plašākus normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu saturu un mērvienībām, vai noformējumu, klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, vai attiecībā uz šādu vielu pārvadāšanu.

2. Šīs regulas 19. līdz 24. pantā minētajai informācijai jābūt pircējiem viegli saprotamā veidā.

Dalībvalstis savā teritorijā, kurā produktu pārdod, saskaņā ar Līgumu var noteikt, ka šai informācijai jābūt vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās, kuras izvēlas attiecīgā dalībvalsts. Šā punkta pirmās un otrās daļas noteikumi neparedz aizliegumu šādu informāciju sniegt vairākās valodās.

V NODAĻAPROCEDŪRAS NOTEIKUMI UN ĪSTENOŠANA

26. pantsPienākums sniegt informāciju

1. Pārtikas piedevu ražotāji vai lietotāji nekavējoties Komisijai dara zināmu jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgās pārtikas piedevas nekaitīguma novērtējumu.

2. Pārtikas piedevu ražotāji vai lietotāji pēc Komisijas pieprasījuma informē Komisiju par attiecīgās pārtikas piedevas faktisko lietojumu.

27. pants Pārtikas piedevu devu pārraudzība

1. Dalībvalstis uztur sistēmas, lai pārraudzītu pārtikas piedevu patēriņu un lietojumu, un par saviem atzinumiem katru gadu informē Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā ,,Iestāde”).

2. Pēc apspriedēm ar Iestādi saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto kārtību var apstiprināt kopēju metodiku, ko dalībvalstis izmanto, lai vāktu informāciju par pārtikas piedevu devām Kopienas iedzīvotāju uzturā.

28. pantsKomiteja

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja (turpmāk tekstā ,,Komiteja”).

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais periods ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

29. pantsKopienas saskaņoto politiku finansēšana

Juridiskais pamats no minētās regulas izrietošo pasākumu finansēšanai ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

VI NODAĻAPĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pantsKopienas pārtikas piedevu sarakstu izveide

1. Pārtikas piedevas, ko pirms šīs regulas spēkā stāšanās ir bijis atļauts lietot pārtikas produktos saskaņā ar Direktīvu 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas II pielikumā, kad saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5., 6. un 7. panta noteikumiem. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].

2. Pārtikas piedevas, ko saskaņā ar Direktīvas 95/2/EC V pielikumu ir bijis atļauts lietot pārtikas piedevās kā atļautas nesējvielas, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas III pielikuma 1. daļā, kad saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5. pantam. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].

3. To pārtikas piedevu specifikācijas, ko aptver šā panta 1. un 2. punkts, apstiprina saskaņā ar Regulu (EK) [.. par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] līdz ar šo pārtikas piedevu iekļaušanu pielikumos saskaņā ar minētajiem punktiem.

4. Saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt jebkādus piemērotus pārejas pasākumus.

31. pantsAtļautu pārtikas piedevu atkārtots novērtējums

1. Iestāde veic jaunu risku novērtējumu pārtikas piedevām, kas ir bijušas atļautas pirms šīs regulas spēkā stāšanās.

2. Pēc apspriedēm ar Iestādi vienā gadā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto procedūru apstiprina minēto piedevu novērtēšanas programmu. Novērtēšanas programmu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

32. pantsAtcelšana

1. Atceļ šādus tiesību aktus:

a) Direktīva 62/2645/EEK;

b) Direktīva 65/66/EEK;

c) Direktīva 78/663/EEK;

d) Direktīva 78/664/EEK;

e) Direktīva 81/712/EEK;

f) Direktīva 89/107/EEK;

g) Direktīva 94/35/EK;

h) Direktīva 94/36/EK;

i) Direktīva 95/2/EK;

j) Lēmums 292/97/EK;

k) Lēmums 2002/247/EK.

2. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

33. pantsPārejas noteikumi

Atkāpjoties no 32. panta, līdz [..] turpina piemērot šādus noteikumus:

a) Direktīvas 94/35/EK 2. panta 1., 2. un 4. punktu un pielikumu,

b) Direktīvas 94/36/EK 2. panta 1. līdz 6. punktu, 8., 9. un 10. punktu, un I līdz V pielikumu,

c) Direktīvas 95/2/EK 2. un 4. pantu, un I līdz VI pielikumu.

Neskarot šā panta c)apakšpunktu, sākot ar Kopienas pārtikas fermentu saraksta piemērošanas dienu saskaņā ar 18. pantu [Regulā par pārtikas fermentiem], atceļ ar Direktīvu 95/2/EK piešķirtās E 1103 invertāzes un E 1105 lizocīma atļaujas.

34. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šo regulu sāk piemērot no [vienu gadu pēc šīs regulas publicēšanas dienas].

Tomēr 4.panta 2. punkta noteikumus III pielikuma 2. un 3. daļai sāk piemērot no [2011. gada 1. janvāra].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Funkcionālās grupas, kas attiecas uz pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas produktos, un uz pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas piedevās un pārtikas fermentos:

1. ,,saldinātāji” ir vielas (berami saldinātāji un koncentrēti saldinātāji), ko lieto, lai piešķirtu pārtikas produktiem saldu garšu, vai kā galda saldinātājus;

2. ,,krāsvielas” ir vielas, kas papildina vai atjauno pārtikas produktu krāsu, tostarp dabīgi pārtikas produktu komponenti un dabīgas izejvielas, ko pašas par sevi parasti uzturā nelieto un neizmanto kā raksturīgas pārtikas sastāvdaļas. No pārtikas produktiem iegūti preparāti un citādi dabīgu izejvielu materiāli, kas ir uzturvielām vai aromātiskajām sastāvdaļām radniecīgi pigmenti, ko iegūst selektīvā fizikālā un/vai ķīmiskā ekstrakcijā, ir krāsvielas šīs regulas nozīmē;

3. ,,konservanti” ir vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no mikroorganismu izraisītas bojāšanās;

4. ,,antioksidanti” ir vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no oksidēšanas procesu izraisītas bojāšanās, piemēram, no tauku sasmakšanas vai krāsas maiņas;

5. ,,nesējvielas” ir vielas, ko izmanto pārtikas piedevu vai aromatizētāju, vai pārtikas fermentu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, nemainot to funkcijas (un kurām pašām nav nekādu tehnoloģisko funkciju), lai atvieglotu to apstrādi vai lietošanu;

6. ,,skābes” ir vielas, kas palielina pārtikas produktu skābumu un/vai piešķir tiem skābu garšu;

7. ,,skābuma regulētāji” ir vielas, kas maina vai regulē pārtikas produktu skābumu vai bāziskumu;

8. ,,pretsalipes vielas” ir vielas, kas mazina pārtikas produktu daļiņu salipšanu;

9. ,,putu dzēsēji” ir vielas, kas novērš vai samazina putošanu;

10. ,,apjoma palielinātāji” ir vielas, kas sekmē pārtikas produktu tilpuma palielināšanos, ievērojami nepalielinot to enerģētisko vērtību;

11. ,,emulgatori” ir vielas, kas pārtikas produktos ļauj izveidot vai saglabāt homogēnu maisījumu, kas sastāv no divām vai vairākām fāzēm, kas savstarpēji nesajaucas, piemēram, eļļas un ūdens;

12. ,,emulģējošie sāļi” ir vielas, kas pārveido siera proteīnus disperģējamā veidā, tādējādi veicinot tauku un citu sastāvdaļu vienmērīgu sadalīšanos produkta masā;

13. ,,cietinātāji” ir vielas, kas padara vai saglabā stingrus vai kraukšķīgus augļu vai dārzeņu audus, vai iedarbojoties ar recinātājiem, veido vai stiprina želeju;

14. ,,garšas pastiprinātāji” ir vielas, kas pastiprina pārtikas produktiem piemītošo garšu un/vai smaržu;

15. ,,putu veidotāji” ir vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi šķidros vai cietos pārtikas produktos;

16. ,,recinātāji” ir vielas, kas, veidojot želeju, rada pārtikas produkta struktūru;

17. ,,glazētājvielas” (tostarp smērvielas) ir vielas, ko izmanto pārtikas produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai lai izveidotu aizsargslāni;

18. ,,mitrumuzturētāji” ir vielas, kas pasargā pārtikas produktus no izžūšanas, pretdarbojoties sausa gaisa ietekmei, vai veicina pulveru šķīšanu ūdeni saturošā vidē;

19. ,,modificētās cietes” ir vielas, kas iegūtas, ar ķīmiskiem reaģentiem vienu vai vairākas reizes iedarbojoties uz pārtikas cieti, kura pirms tam var būt apstrādāta ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm, hidrolizēta ar skābi vai sārmu vai balināta;

20. ,,aizsarggāzes” ir gāzes, izņemot gaisu, ko iepilda iepakojumā pirms vai pēc pārtikas produktu iepakošanas vai pārtikas produktu iepakošanas laikā;

21. ,,propelenti” ir gāzes, izņemot gaisu, kas izspiež pārtikas produktus no iepakojuma;

22. ,,irdinātāji” ir vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu;

23. ,,kompleksveidotāji” ir vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem;

24. ,,stabilizētāji” ir vielas, kas ļauj saglabāt pārtikas produktu fizikāli ķīmisko stāvokli; pie stabilizētājiem pieder vielas, kas ļauj saglabāt divu vai vairāku nesajaucošos vielu vienmērīgu izkliedi pārtikas produktos, vielas, kas stabilizē, saglabā vai pastiprina pārtikas produktiem piemītošo krāsu, un vielas, kas palielina pārtikas produktu saistīšanas spēju, tostarp šķērssaišu veidošanos starp olbaltumvielām, kura dod iespēju pārtikas produktus sasaistīt no jauna izveidotos pārtikas produktos.

25. ,,biezinātāji” ir vielas, kas palielina pārtikas produktu viskozitāti;

26. ,,miltu apstrādes līdzekļi” ir vielas, izņemot emulgatorus, ko pievieno miltiem vai mīklai, lai uzlabotu to cepamīpašības.

II PIELIKUMS

Lietošanai pārtikas produktos atļauto pārtikas piedevu Kopienas saraksts, un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi.

III PIELIKUMS

Lietošanai pārtikas piedevās un pārtikas fermentos atļauto pārtikas piedevu Kopienas saraksts, un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi.

1. daļa. Pārtikas piedevu nesējvielas.

2. daļa. Pārtikas piedevu piedevas, izņemot nesējvielas.

3. daļa. Pārtikas fermentu piedevas.

IV PIELIKUMS

Tradicionālie pārtikas produkti, attiecībā uz kuriem dažas dalībvalstis var paturēt spēkā atsevišķu pārtikas piedevu kategoriju lietojuma aizliegumu .

Dalībvalstis | Pārtikas produkti | Piedevu kategorijas, attiecībā uz kurām aizliegums var palikt spēkā |

Vācija | Tradicionālais vācu alus (,,Bier nach deutschem Reinheitsgebot gebraut”) | Visas gāzes, izņemot propelentus |

Francija | Tradicionālā franču maize | Visas |

Francija | Tradicionālās konservētās franču trifeles | Visas |

Francija | Tradicionālie konservētie franču gliemeži | Visas |

Francija | Tradicionālie franču zosu un pīļu gaļas konservi (,,confit”) | Visas |

Austrija | Tradicionālais austriešu ,,Bergkäse” | Visas, izņemot konservantus |

Somija | Tradicionālais somu ,,Mämmi” | Visas, izņemot konservantus |

Zviedrija Somija | Tradicionālie zviedru un somu augļu konservi | Krāsvielas |

Dānija | Tradicionālais dāņu ,,Kødboller” | Konservanti un krāsvielas |

Dānija | Tradicionālais dāņu ,,Leverpostej” | Konservanti (izņemot sorbīnskābi) un krāsvielas |

Spānija | Tradicionālais spāņu ,,Lomo embuchado” | Visas, izņemot konservantus un antioksidantus |

Itālija | Tradicionālā itāļu ,,Mortadella” | Visas, izņemot konservantus, antioksidantus, skābuma regulētājus, garšas pastiprinātājus, stabilizatorus un aizsarggāzi |

Itālija | Tradicionālā itāļu ,,Cotechino e zampone” | Visas, izņemot konservantus, antioksidantus, skābuma regulētājus, garšas pastiprinātājus, stabilizatorus un aizsarggāzi |

TIESīBU AKTA FINANšU PāRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pārtikas piedevām

2. BUDŽETA LĪDZEKĻU VADīBA/SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM ( ABM / ABB )

Attiecīgā(-s) politikas joma(-s): veselības un patērētāju tiesību aizsardzība

Darbība/darbības: pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot pozīcijas nosaukumu

17.01.04.05: Barības un pārtikas nekaitīgums un saistītās darbības — administratīvās pārvaldības izdevumi

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Ilgums nav stingri noteikts

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EFTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Attiecīgā gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu. |

Aprēķins – Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam Attiecīgā gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu. |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) |

[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] OV C [x], [x], [x] lpp.

[2] OV C [x], [x], [x] lpp.

[3] OV L 186, 30.6.1989. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003.,1. lpp.).

[4] OV L […], dd.mm.gggg., […] lpp.

[5] OV L 178, 28.7.1995.,1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/46/EK (OV L 114, 21.4.2004., 15. lpp.).

[6] OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/47/EK (OV L 113, 20.04.2004., 24. lpp.).

[7] OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/45/EK (OV L 113, 20.4.2004., 19. lpp.).

[8] OV L [x], [x], [x] lpp.

[9] OV L 31, 01.2.2002., 1. lpp. Regula grozīta ar Eiropas Parlamenta Regulu (EK) (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp).

[10] OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. Regula grozīta ar Padomes Direktīvu 2002/55/EK (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).

[11] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[12] OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[13] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[14] OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija (OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.).

[15] OV L 115, 11.11.1965., 2645. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/45/EK (OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp.).

[16] OV 22, 9.2.1965., p. 373. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/77/EK (OV L 339, 30.12.1996.,1. lpp.).

[17] OV L 223, 14.8.1978., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 92/4/EK (OV L 55, 29.2.1992., 96. lpp.).

[18] OV L 223, 14.8.1978., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 96/77/EK.

[19] OV L 257, 10.9.1981. 1. lpp.

[20] OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

[21] OV L 237, 10.9.1994., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1882/2003.

[22] OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1882/2003.

[23] OV L 61, 18.3.1995., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1882/2003.

[24] OV L 48, 19.2.1997., 13. lpp.

[25] OV L 84, 28.3.2002., 69. lpp.

[26] OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

[27] OV L 268, 24.9.1991., 69. lpp.

[28] OV L 121, 16.5.1991., 11. lpp.

[29] Diferencētās apropriācijas.

[30] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[31] Izdevumi, kas ir ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[32] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. pantu vai xx 01 05. pantu.

[33] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[34] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) jāpievieno papildu slejas.

[35] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzu, sniedziet papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

[36] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[37] Datubāzes izveide.

[38] Datubāzes atjaunināšana un uzturēšana un saistīto pētījumu organizēšana.

[39] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[40] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[41] Atbilstīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.

[42] Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats.

[43] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.