[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.5.2006

COM(2006) 201 galīgā redakcija

2006/0075 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas muitas rīcības programmas („Muita 2013”) izveidi

(iesniegusi Komisija){SEC(2006)570}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 253/2003 ir pieņemta rīcības programma „Muita 2007” attiecībā uz Kopienas muitu, kas beigsies 2007. gada 31. decembrī. Komisija 2005. gada 6. aprīlī pieņēma paziņojumu[1], kurā izteikta nepieciešamība pagarināt programmu „Muita 2007” un programmu „Fiscalis 2003–2007” attiecīgi ar programmām „Muita 2013”[2] un „Fiscalis 2013”. |

120 | Vispārējais konteksts Saskaņā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju[3] galvenais Eiropas Savienības uzdevums turpmākajiem gadiem ir panākt izaugsmi un radīt jaunas darbavietas. Programma „Muita 2013” aktīvi veicinās šīs stratēģijas īstenošanu, dodot lielu ieguldījumu ES uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā gan iekšējā, gan arī pasaules tirgū. „Muita 2013” atbalstīs muitas pārvaldes iesaistītajās valstīs, lai veicinātu likumīgu tirdzniecību, kā arī vienkāršotu un paātrinātu procedūras, vienlaikus gādājot par pilsoņu drošību un aizsardzību, kā arī Kopienas finansiālajām interesēm. Jaunā programma jo īpaši: atbalstīs Eiropas muitas elektroniskās vides attīstību un veicinās modernizētā muitas kodeksa ieviešanu; veicinās turpmāku muitas starptautisko sadarbību starp ES muitas pārvaldēm un trešo valstu muitas iestādēm piegādes ķēdes drošības jomā saskaņā ar ES starptautiskajām saistībām; atbalstīs turpmāku „atzīta komersanta” koncepcijas attīstību un ieviešanu, lai nodrošinātu atvieglojumus atbilstošiem tirgotājiem; nodrošinās pašreiz darbojošos Eiropas informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanu; veicinās tālāku sadarbību un apmaiņu ar informāciju un labākās prakses metodēm ar trešo valstu, un jo īpaši kandidātvalstu, potenciālo kandidātvalstu un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstu muitas pārvaldēm. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Programma „Muita 2013” ir programmas „Muita 2007” pēctece. |

141 | Atbilstība citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem Nav piemērojams. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un respondentu vispārējs raksturojums Visas iesaistītās valstis piedalījās termiņa vidusposma elektroniskajā novērtēšanas pārskatā, un sešās no šīm valstīm tika veiktas gadījumu izpētes vizītes. Šo vizīšu laikā bija noorganizētas detalizētas intervijas ar programmas koordinatoriem, IT sistēmu lietotājiem, pasākumu dalībniekiem, muitas pārvalžu hierarhiju, kā arī komersantiem. Vidusposma novērtējuma nolūkā tika intervēti arī uzņēmēji, kuri piedalījās tranzīta kontaktgrupā un elektroniskās muitas kontaktgrupā. Programmas pasākumu dalībniekiem programmā „Muita 2007” ietilpstošās novērošanas sistēmas ietvaros tiek regulāri lūgta atgriezeniskā informācija. |

212 | Saņemto atbilžu kopsavilkums un kā tās ņemtas vērā Ieinteresētās puses uzskata, ka muitas programma ļoti lielā mērā atbilst pārvalžu vajadzībām, un uzskata muitas programmu par būtisku elementu ES muitas savienības darbības nodrošināšanai. Iesaistītās valstis īpaši augstu novērtēja programmas nodrošināto elastīgumu un vēlas, lai tas darbotos arī nākotnē. Tās arī uzsvēra, ka programma ir viens no vadošajiem elementiem, kas palīdz iesaistītajām valstīm mācīties vienai no otras, tādējādi ļaujot izvairīties no dārgi maksājošām kļūdām. Termiņa vidusposma novērtējums ieteica pastiprināt pasākumus mācību un informācijas izplatīšanas jomās. Šie ieteikumi ir ņemti vērā, gatavojot jaunā priekšlikuma projektu. |

Speciālu zināšanu apkopošana un izmantošana |

229 | Speciālas zināšanas no ārienes nebija vajadzīgas. |

230 | Ietekmes analīze Pirmais politikas variants – muitas programmas izbeigšana – nekavējoties radītu postošu ietekmi uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši uz muitas savienības ieviešanu. Otrs politikas variants – izveidot programmu „Muita 2013” kā programmas „Muita 2007” pagarinājumu, nenodrošinot papildu resursus jaunu politikas iniciatīvu atbalstam un/vai reakcijai uz apstākļu maiņu, nozīmētu pieaugošu pašreizējās situācijas pasliktināšanos. Lai gan šis variants īstermiņa perspektīvā varētu likties apmierinošs, drīz vien atklātos tā vājās puses un nevēlamās sekas, jo tas nenodrošinātu muitas pārvaldes ar pietiekamiem resursiem turpmāko problēmu pārvarēšanai. Trešais politikas variants paredz, ka programma „Muita 2013” tiek izveidota kā programmas „Muita 2007” pagarinājums, kurā paredzēti papildu finanšu resursi jaunu politikas iniciatīvu atbalstam, no vienas puses, un paredzēts visu pārējo apakšpozīciju budžeta margināls pieaugums, no otras puses. Jaunās politikas iniciatīvas, kas lielā mērā veicinās visaptverošas elektroniskās nodokļu administrēšanas attīstību, absorbēs lielāko daļu no šiem papildu resursiem. Papildu budžets ir nepieciešams arī visas Eiropas IT sistēmu modernizēšanai, lai tās būtu spējīgas tikt galā ar prognozēto informācijas apmaiņas pieaugumu, un noteikta šo papildu resursu daļa tiks izmantota iniciatīvu īstenošanai ar nolūku atbalstīt zināšanu apmaiņas veicināšanu elektroniskās apmācības jomā un informācijas izplatīšanai. |

231 | Komisija veica Darba programmā norādīto ietekmes novērtējumu, kas ir pieejams SEC(2006)570. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI |

305 | Piedāvāto pasākumu kopsavilkums Izveidot rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu („Muita 2013”) |

310 | Juridiskais pamats Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, it īpaši tā 95. pants |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, cik priekšlikums neskar jomu, kas atrodas Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Priekšlikuma mērķus dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot šādu iemeslu dēļ. |

321 | Tā kā iesaistītās valstis nespēj pietiekami labi īstenot šajā lēmumā ietverto pasākumu mērķus un, ņemot vērā rīcības mērogu un ietekmi, šos mērķus ir labāk iespējams sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. |

Priekšlikuma mērķus var labāk īstenot ar Kopienas darbību šādu iemeslu dēļ. |

324 | Lai gan atbildība par programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai koordinētu programmas ietvaros veiktos pasākumus, kā arī nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu. |

Tādēļ priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. |

331 | Atbilstoši EK līguma 5. pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šis lēmums nepārsniedz nepieciešamo minimumu šo mērķu sasniegšanai. |

Instrumentu izvēle |

341 | Piedāvātie akti: citi (Kopienas programma). |

342 | Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. Nav piemērojams. |

IETEKME UZ BUDžETU |

401 | Kopienai sedzamās darbības izmaksas var iedalīt divās galvenajās kategorijās: kopīgas rīcības pasākumi un IT pasākumi. Kopīgās rīcības pasākumi ietver salīdzinošās novērtēšanas pasākumus, seminārus, darba grupas, darba vizītes, kontroles pasākumus, mācības un visus pārējos pasākumus 1. panta 2. punkta h) apakšpunkta ietvaros. IT pasākumi aptver pastāvošo Eiropas sistēmu funkcionēšanu un attīstību un jaunu sistēmu izstrādāšanu. Kopējā no Kopienas budžeta sedzamā summa ir 323,8 miljoni EUR. Programma „Muita 2013” ir sešu gadu programma, kuras ilgums ir pielīdzināts 2007.–2013. gada finanšu plāna ilgumam. Šīs Kopienas programmas īstenošana būtu jānodod pakalpojumu piegādātājiem ar tehniskās un administratīvās palīdzības līgumiem. Komisija patur iespēju izskatīt jautājumu par to, vai atsevišķus šīs Kopienas programmas īstenošanas uzdevumus var uzticēt kādai izpildaģentūrai. |

PAPILDINFORMāCIJA |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Pieņemot šo priekšlikumu, spēkā esošie tiesību akti zaudēs spēku. |

570 | Sīkāks priekšlikuma paskaidrojums 7. pants. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas Eiropas saziņas un informācijas apmaiņas sistēmām ir būtiska loma, lai dotu iespēju muitas pārvaldēm darboties kā vienai un īpaši garantēt to efektivitāti un lietderību. Programmā „Muita 2013” tiks atbalstītas ar muitu saistītas sistēmas, kas radītas vai darbojušās šā lēmuma spēkā stāšanās laikā, kā arī jaunas ar muitu saistītas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Programmā „Muita 2013” tiks atbalstīta elektroniskās muitas iniciatīva. Visas Eiropas elektroniskajai pārvaldībai, kas paredzēta 2004. gada 21. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā 2004/387/EK par Eiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldības iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC)[4], ir nepieciešami pasākumi, kas paaugstina muitas kontroles efektivitāti un nodrošina vienmērīgu datu plūsmu muitošanas efektivizācijas nolūkos, kas samazinātu administratīvo slogu, palīdzētu apkarot krāpšanu, organizēto noziedzību un terorismu, apmierinātu valsts kases intereses, aizsargātu intelektuālo īpašumu un kultūras mantojumu, uzlabotu preču drošumu un starptautiskās tirdzniecības drošību un uzlabotu veselības un vides aizsardzību. Šajos nolūkos īpaši svarīga ir informācijas un sakaru tehnoloģiju (ICT) nodrošināšana muitas vajadzībām, un šajā sakarā Komisija ir izvirzījusi iniciatīvu par elektroniskas muitas vides bez papīra dokumentiem ieviešanu Kopienā[5]. Iepriekšējā programma parādīja, ka plaša koordinācija starp ieinteresētajām personām ir būtiska vienmērīgai šo Eiropas informācijas tehnoloģiju sistēmu pārvaldībai. Cits būtisks elements ir arī vienāda Komisijas un iesaistīto valstu apņemšanās katrai savā atbilstīgā jomā nodrošināt pastāvošo sistēmu darbību un nākotnes Eiropas lietojumprogrammu izstrādi. Priekšlikumā skaidri nodalīta Komisijas un iesaistīto valstu atbildība. Komisija var nolemt padarīt sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas pieejamas citiem valsts dienestiem ar muitu saistītām vai ar to nesaistītām vajadzībām, ar nosacījumu, ka finanšu ieguldījums tiek iemaksāts programmas budžetā. 8. pants. Salīdzinošā novērtēšana Salīdzinošās novērtēšanas pasākumi ir organizēti ar nolūku uzlabot muitas pārvaldes darbību darba metožu salīdzināšanas ceļā. Termiņa vidusposma novērtējumā tika uzsvērta salīdzinošās novērtēšanas lietderība. 9. pants. Semināri un darbsemināri Semināri nodrošina vidi informācijas izplatīšanai un apmaiņai, lai radītu un pētītu jaunas idejas un iesaistīto valstu vidū dalītos zināšanās, lietpratībā un pieredzē. Attiecīgā gadījumā tiks ielūgti tirdzniecības pārstāvji ar īpaši būtiskām zināšanām vai citi pārstāvji ar specifiskām ekspertu zināšanām attiecīgajā jomā. Lai iegūtu uzticību un nodrošinātu stratēģisku pārskatu, var organizēt augsta līmeņa semināru, lai uzsāktu jaunu plašāku pasākumu. Iesaistītās valstis var padziļināti pētīt konkrētas tehniskās jomas darbsemināros, kas var būt semināru daļa vai notikt atsevišķi. 10. pants. Darba grupas un vadības grupas Darba grupām ir konkrēti iepriekš noteikti uzdevumi un paredzami rezultāti, un tām ir ierobežots dalībnieku skaits un darbības laiks. Šajās grupās uzņēmējdarbības eksperti apmainās ar informāciju un viedokļiem, tādējādi paplašinot savas zināšanas. Šādā veidā neliels skaits dalībvalstu iegūst vērtīgas zināšanas, kas rezultātā ir pieejamas visām iesaistītām valstīm. Svarīgs programmas „Muita 2013” uzdevums ir tās dažādo pasākumu koordinācija, ko veic, izveidojot vadības grupas, kurās tiekas visu iesaistīto valstu pārstāvji. 11. pants. Darba vizītes Darba vizīšu mērķis ir noteiktas administratīvās prakses izpēte vai stratēģisku vai praktisku problēmu risinājumu meklējumi citā pārvaldē. 12. pants. Mācības Visu secīgo muitas programmu darbības laikā kļuvis ļoti skaidrs, ka būtiska ir kopīga pieeja mācībām, lai nodrošinātu, ka visu iesaistīto valstu ierēdņi iegūst nepieciešamās kopējās profesionālās prasmes un zināšanas. Programma „Muita 2013” turpmāk attīstīs zināšanas, kas iegūtas programmā „Muita 2007”, jo īpaši attiecībā uz jauktu mācību metožu un kopēja satura izstrādāšanu. 13. pants. Uzraudzības pasākumi Uzraudzības pasākumu laikā Komisijas un iesaistīto valstu ierēdņi kopīgi dodas vizītēs, lai pārbaudītu, kā valsts līmenī ir ieviesti Kopienas tiesību akti, un novērotu iespējamos šķēršļus ieviešanai. Šie pasākumi sniedz vērtīgu informāciju, lai uzlabotu turpmāko palīdzību vai pasākumus situācijas labošanai. 1. panta 2. punkta h) apakšpunkts. Citi pasākumi Programmas „Muita 2007” darbības laikā kļuva skaidrs, ka radušos apstākļu dēļ var nākties veikt var prasīt īpašus pasākumus, lai reaģētu uz noteiktām vajadzībām. Programma „Muita 2013” ļaus izstrādāt citus pasākumus, kas nepieciešami programmas mērķu sasniegšanai. 3. pants. Dalība programmā Iesaistītās valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un noteiktas Eiropas kaimiņattiecību politikas (ENP) partnervalstis, ciktāl panākta vienošanās par vajadzīgajiem pasākumiem. 14. pants. Dalība programmas pasākumos Starptautisku organizāciju, trešo valstu pārvalžu, komersantu un to organizāciju pārstāvji var piedalīties šīs programmas ietvaros organizētajos pasākumos, kad vien tas ir būtiski programmas mērķu īstenošanai. 15. pants. Informācijas apmaiņa Programmas „Muita 2007” termiņa vidusposma novērtējums apstiprināja nepieciešamību strukturētākā veidā organizēt informācijas un zināšanu apmaiņu starp pārvaldēm, starp pārvaldēm un Komisiju, kā arī programmas pasākumos radīto zināšanu apkopošanu. Tāpēc programmā „Muita 2013” īpaša uzmanība tiks pievērsta informācijas apmaiņai un zināšanu vadībai. |

1. 2006/0075 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas muitas rīcības programmas („Muita 2013”) izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [6],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [7],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Atbilstoši no jauna uzsāktajai Lisabonas stratēģijai galvenais Eiropas Savienības uzdevums turpmākajiem gadiem ir panākt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Iepriekšējās programmas muitas jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 12. februāra Lēmums Nr. 253/2003/EK, ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu[8] (turpmāk – „Muita 2007”), ir būtiski sekmējušas muitas programmas vispārīgo mērķu sasniegšanu. Tādēļ ir nepieciešams turpināt muitas programmu. Programma „Muita 2013” tiks izveidota uz sešiem gadiem, lai programmas ilgumu pielīdzinātu Daudzgadu finanšu shēmai, kas ir iekļauta ( jāievieto datums ) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu[9].

(2) Muitas pārvaldēm ir īpaši svarīga loma, aizsargājot Kopienas intereses, jo īpaši finansiālās intereses. Tās nodrošina vienādu aizsardzības līmeni Eiropas pilsoņiem un uzņēmējiem jebkurā punktā Kopienas muitas teritorijā, kur veic muitošanas formalitātes. Šajā kontekstā Muitas politikas grupas noteiktajai stratēģiskajai politikai jānodrošina, lai valstu muitas pārvaldes darbotos tik efektīvi un lietderīgi un reaģētu uz visām mainīgās muitas vides izraisītajām vajadzībām kā vienota pārvalde. Tāpēc ir svarīgi, lai šī programma saskanētu ar vispārējo muitas politiku un atbalstītu to un lai šī programma atbalstītu Muitas politikas grupas izveidošanu, kuras sastāvā ir muitas pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki. Programmas īstenošana būtu jākoordinē un jāorganizē Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar kopīgu Muitas politikas grupas izstrādātu stratēģiju.

(3) Muitas pasākumu jomā nepieciešams dot priekšroku krāpšanas apkarošanas uzlabošanai, to izmaksu samazināšanai, kas uzņēmējiem rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem muitas jomā, efektīvas preču kontroles vadības nodrošināšanai uz ārējām robežām un Eiropas pilsoņu aizsardzībai attiecībā uz starptautiskās piegādes ķēdes drošību un aizsargātību. Tādēļ Kopienai saskaņā ar tās pilnvarām jāspēj atbalstīt dalībvalstu muitas pārvalžu darbība un jāizmanto visas Kopienas noteikumos paredzētās iespējas īstenot administratīvo sadarbību un savstarpējo administratīvo palīdzību.

(4) Lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanās procesu, būtu jānodrošina nepieciešamā palīdzība šo valstu muitas pārvaldēm, lai no šo valstu pievienošanās dienas to muitas pārvaldes pilnā apjomā spētu uzņemties visus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem uzdotos uzdevumus, tostarp ārējās robežas pārvaldību nākotnē. Tāpēc programma „Muita 2013” būs atvērta kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

(5) Lai atbalstītu nodokļu reformas Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs, ir lietderīgi nodrošināt šīm valstīm iespēju ar zināmiem nosacījumiem piedalīties izvēlētos programmas pasākumos.

(6) Pieaugošā tirdzniecības globalizācija, jaunu tirgu attīstīšanās un preču aprites veidu un ātruma pārmaiņas rada nepieciešamību stiprināt muitas pārvalžu sadarbību savā starpā un ar Kopienas uzņēmēju, juristu un zinātnieku aprindām vai citiem ārējā tirdzniecībā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Programmai „Muita 2013” būtu jānodrošina iespēja attiecīgā gadījumā programmā piedalīties arī minēto aprindu vai organizāciju pārstāvjiem.

(7) Eiropas datorizētām drošām sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām, kuras ir saņēmušas finansējumu programmas „Muita 2007” ietvaros, ir būtiska loma Kopienas muitas darbībā informācijas apmaiņas nodrošināšanai starp muitas pārvaldēm, un tāpēc to atbalsts būtu jāturpina arī programmas „Muita 2013” ietvaros.

(8) Pieredze, ko Kopiena guvusi iepriekšējās muitas programmās, ir parādījusi, ka programmas mērķu sasniegšana tiek nozīmīgi veicināta, pulcējot kopā dažādu valstu muitas pārvalžu ierēdņus ar profesionālo darbu saistītos pasākumos un izmantojot tādus instrumentus kā salīdzinošā novērtēšana, darba grupas, semināri, darbsemināri, darba vizītes, mācības un uzraudzības pasākumi. Tādēļ šie pasākumi būtu jāturpina, tajā pašā laikā dodot iespēju, ja nepieciešams, izstrādāt jaunus instrumentus, lai vēl efektīvāk reaģētu uz vajadzībām.

(9) Lai sadarbotos un piedalītos muitas programmā, muitas ierēdņiem vajadzīgas pietiekama līmeņa valodas zināšanas. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt ierēdņiem nepieciešamās valodas mācības.

(10) Programmas „Muita 2007” termiņa vidusposma novērtējums apstiprināja, ka informācijas un zināšanu apmaiņa starp muitas pārvaldēm un muitas pārvaldēm un Komisiju, kā arī programmas pasākumos radīto zināšanu apkopošana jāorganizē strukturētāk. Tāpēc programmā „Muita 2013” īpaša uzmanība būtu jāpievērš informācijas apmaiņai un zināšanu vadībai.

(11) Lai gan atbildība par šīs programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai koordinētu šīs programmas ietvaros veiktos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu. Tā kā iesaistītās valstis nespēj pietiekamā apmērā sasniegt šajā lēmumā ietverto pasākumu mērķus un, ņemot vērā rīcības mērogu un ietekmi, šos mērķus labāk iespējams sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniegs mērķu sasniegšanai nepieciešamo minimumu.

(12) Ar šo lēmumu uz visu programmas darbības laiku nosaka finansējuma summu, kas veido galveno atskaites punktu 1999. gada 6. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu 33. punkta nozīmē[10] .

(13) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [11],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Programmas izveidošana

1. Laika posmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim tiek izveidota Kopienas vairākgadu rīcības programma („Muita 2013”), turpmāk – “programma”, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu muitas jomā uzsākto darbību.

2. Programma sastāv no šādiem pasākumiem:

a) sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas,

b) salīdzinošā novērtēšana,

c) semināri un darbsemināri,

d) darba grupas un vadības grupas,

e) darba vizītes,

f) mācības,

g) uzraudzības pasākumi,

h) citi pasākumi, kas vajadzīgi programmas mērķu īstenošanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

(1) „pārvalde” ir programmā iesaistītājās valstīs par muitas pārvaldību un ar muitu saistītiem pasākumiem atbildīgās valsts iestādes un citas struktūras;

(2) „ierēdnis” ir pārvaldes loceklis.

3. pants

Dalība programmā

1. Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā norādītās valstis.

2. Programma ir atvērta šādu valstu dalībai:

a) kandidātvalstis, kuras gūst labumu no kādas pirmsiestāšanās stratēģijas, saskaņā ar šo valstu dalības vispārējiem principiem Kopienas programmās un vispārējiem nosacījumiem, kas ir noteikti attiecīgajā pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos;

b) potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu apstiprināšanas attiecībā uz to dalību Kopienas programmās.

3. Šī programma var būt arī atvērta dalībai noteiktām Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm, ja šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Kopienas līmenim, saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu apstiprināšanas attiecībā uz to dalību Kopienas programmās.

4. Iesaistītās valstis pārstāv attiecīgās pārvaldes locekļi.

4. pants

Vispārīgie mērķi

1. Programma ir izveidota tā, lai nodrošinātu šādu vispārīgo mērķu īstenošanu:

a) nodrošināt, lai muitas darbības atbilstu iekšējā tirgus vajadzībām, ieskaitot piegādes ķēdes drošību;

b) nodrošināt, lai muitas pārvaldes sadarbotos un veiktu savus pienākumus tik efektīvi kā viena pārvalde un nodrošinātu līdzvērtīgu kontroli visā Kopienas muitas teritorijā un sniegtu atbalstu likumīgai uzņēmējdarbībai;

c) nodrošināt Kopienas finanšu interešu nepieciešamo aizsardzību;

d) nodrošināt pilsoņu drošību un aizsargātību;

e) sagatavoties paplašināšanai, daloties pieredzē un zināšanās ar attiecīgo valstu muitas pārvaldēm.

2. Kopējā nostāja attiecībā pret muitas politiku tiek pastāvīgi pielāgota jauniem apstākļiem, Komisijai un dalībvalstīm kopīgi sadarbojoties Muitas politikas grupā, kuras sastāvā ir Komisijas un dalībvalstu muitas pārvalžu vadītāji vai viņu pārstāvji. Komisija regulāri informē Muitas politikas grupu par pasākumiem, kas attiecas uz programmas īstenošanu.

5. pants

Konkrētie mērķi

1. Programmā noteikti šādi konkrēti mērķi:

a) samazināt uzņēmēju administratīvo slogu un izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem, uzlabojot standartizāciju un vienkāršojot muitas sistēmas un kontroli, jo īpaši datu ievadīšanai un riska vadībai,

b) noteikt, izstrādāt un pielietot vislabākās darba metodes, jo īpaši pirmsmuitošanas un pēcmuitošanas revīzijas kontroles, riska analīzes, drošības kontroles un vienkāršotu procedūru jomā,

c) muitas pārvaldē uzturēt novērtēšanas sistēmu attiecībā uz dalībvalstu rezultātiem, lai uzlabotu sniegumu,

d) atbalstīt pārkāpumu novēršanas pasākumus, nodrošinot kontroles informācijas ātru pieejamību muitas punktiem uz robežas,

e) attīstot savstarpēji savietojamas sakaru sistēmas un veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos un administratīvajos aktos, atbalstīt Eiropas elektroniskas muitas dokumentu apstrādes vides radīšanu,

f) nodrošināt pastāvošo sakaru un informācijas sistēmu darbību un attiecīgā gadījumā izveidot jaunas sistēmas,

g) veikt darbības atbalsta nodrošināšanai to valstu muitas dienestiem, kuras gatavojas pievienoties,

h) veicināt augstas kvalitātes muitas pārvalžu izveidošanu trešās valstīs,

i) uzlabot sadarbību starp Kopienas muitas pārvaldēm un trešām valstīm, it īpaši ar Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm,

j) attīstīt un pastiprināt kopīgas mācības.

6. pants

Darba programma

Komisija katru gadu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka darba programmu.

II NODAĻA

PROGRAMMAS PASĀKUMI

7. pants

Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas

1. Komisija un iesaistītās valstis nodrošina to, ka darbojas 2. punktā minētās sakaru un informācijas sistēmas.

2. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas ir:

a) Kopējais sakaru tīkls/kopējā sistēmu saskarne ( CCN/CSI );

b) jaunā datorizētā tranzīta sistēma ( NCTS/NSTI );

c) tarifu sistēmas;

d) elektroniskās muitas sistēmas;

e) sistēmas drošības grozījumiem;

f) jaunas ar muitu saistītas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, kas izveidotas atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un paredzētas 6. pantā minētajā darba programmā.

3. Kopienas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu elementi ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas kopīgi visām iesaistītājām valstīm. Komisija Kopienas vārdā slēdz līgumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo elementu darbību.

4. Sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas ir šo sistēmu daļa, tīkla savienojumi starp Kopienas un ārpuskopienas elementiem un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra iesaistītā valsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā nodokļu administrācijā. Iesaistītās valstis nodrošina, lai ārpuskopienas elementi allaž būtu darbspējīgi un elementi būtu savietojami ar Kopienas elementiem.

5. Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē šo 2. punktā minēto sistēmu Kopienas un ārpuskopienas elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojumu un pastāvīgus uzlabojumus. Iesaistītās valstis ievēro šo mērķu sasniegšanai noteiktos gala un starpposmu termiņus.

6. Komisija var nolemt sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas darīt pieejamas citiem valsts dienestiem ar muitu saistītiem vai nesaistītiem mērķiem ar nosacījumu, ka finanšu iemaksa tiek iemaksāta programmas budžetā.

8. pants

Salīdzinošā novērtēšana

Starp vienu vai vairākām iesaistītajām valstīm var organizēt salīdzinošo novērtēšanu darba metožu, procedūru vai procesu salīdzināšanas veidā, izmantojot saskaņotus rādītājus, ar nolūku noteikt vislabākās prakses metodes.

9. pants

Semināri un darbsemināri

Komisija un iesaistītās valstis kopā organizē seminārus un darbseminārus un nodrošina to rezultātu izplatīšanu.

10. pants

Darba grupas un vadības grupas

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var izveidot darba grupas noteiktu uzdevumu veikšanai saskaņā ar noteiktu grafiku un vadības grupas koordinējošu pasākumu veikšanai.

11. pants

Darba vizītes

1. Komisija un iesaistītās valstis organizē ierēdņu darba vizītes. Darba vizītes ilgums nepārsniedz vienu mēnesi. Katra darba vizīte tiek vērsta uz noteiktu profesionālo darbību, un attiecīgie ierēdņi un pārvaldes to rūpīgi sagatavo un vēlāk novērtē. Darba vizītes var būt vērstas uz pastāvīgu darbību vai noteiktām prioritārām darbībām.

2. Iesaistītās valstis veicina iespējas ierēdņiem, kuri piedalās vizītē, efektīvi darboties uzņēmējas valsts pārvaldē. Tādēļ ierēdņi, kas ierodas vizītē, pilnvaro veikt uzdevumus, kas ietilpst to pienākumos, kurus viņiem uzticējusi uzņēmējas valsts pārvalde saskaņā ar attiecīgo tiesību sistēmu.

3. Darba vizītes laikā pildot savus pienākumus, ierēdņiem, kas ieradušies vizītē, ir tāda pati civiltiesiskā atbildība kā uzņēmējas pārvaldes ierēdņiem. Ierēdņiem, kas piedalās vizītē, piemēro tos pašus noteikumus par dienesta noslēpumu, ko uzņēmējas valsts ierēdņiem.

12. pants

Mācības

1. Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm nodrošina strukturētu sadarbību starp valstu mācību iestādēm un ierēdņiem, kas atbild par mācībām muitas pārvaldēs, jo īpaši:

a) nosaka mācību standartus, attīsta pastāvošās mācību programmas un vajadzības gadījumā izveido jaunas programmas ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu ierēdņu mācībām, kas pilnīgi aptver muitas noteikumus un procedūras, un ļauj tiem apgūt nepieciešamās kopējās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b) vajadzības gadījumā, koordinējot ar iesaistītajām valstīm mācību kursus muitas jomā, ko katra iesaistītā valsts nodrošina saviem ierēdņiem, dara tos pieejamus visu iesaistīto valstu ierēdņiem,

c) vajadzības gadījumā izstrādā kopēju infrastruktūru un līdzekļus kopīgām mācībām muitas jomā un muitas pārvaldībai,

d) izskata iespējas izveidot mācības citos valsts dienestos.

2. Iesaistītās valstis nodrošina, ka 1. punkta c) apakšpunktā norādītās kopīgās mācību programmas un kopīgā infrastruktūra mācībām muitas jomā ir pilnīgi integrēta valsts mācību programmās.

Iesaistītās valstis arī nodrošina to ierēdņiem sākotnējas un turpmākas mācības, kas vajadzīgas, lai iegūtu vispārējas profesionālās iemaņas un zināšanas saskaņā ar kopējām mācību programmām, un valodu mācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai programmā.

13. pants

Uzraudzība

1. Komisija sadarbībā ar iesaistītājām valstīm nolemj, attiecībā uz kādām noteiktām Kopienas muitas tiesību aktu jomām tiks noteikta uzraudzība.

2. Šādu uzraudzību veic apvienotas grupas, kuru sastāvā ir dalībvalstu muitas ierēdņi un Komisijas ierēdņi. Šīs grupas ierodas dažādās vietās Kopienas muitas teritorijā, kur muitas pārvaldes veic savus pienākumus un kuras izvēlas pēc tematiska vai reģionāla principa. Tās analizē muitas darba metodes valsts līmenī, norāda uz novērotajām grūtībām noteikumu īstenošanā, kā arī vajadzības gadījumā sniedz ierosinājumus par Kopienas noteikumu un darba metožu pielāgošanu, lai uzlabotu muitas darbību kopumā. Ziņojumu saturu dara zināmu dalībvalstīm un Komisijai.

14. pants

Piedalīšanās programmas pasākumos

Starptautisku organizāciju, trešo valstu pārvalžu, uzņēmēju un to organizāciju pārstāvji var piedalīties programmas ietvaros organizētajos pasākumos, kad vien tas ir būtiski 4. un 5. pantā minēto mērķu īstenošanas sakarā.

15. pants

Informācijas apmaiņa

Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm uzņemas iniciatīvu nodrošināt sistemātisku un strukturētu apmaiņu ar informāciju, kas iegūta programmas pasākumos.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

16. pants

Finansējuma summa

1. Finansējuma summa programmas īstenošanai laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ar šo tiek noteikta EUR 323,8 miljonu apmērā.

2. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina gada asignējumus, ievērojot finanšu plāna vairākgadu shēmas robežas.

17. pants

Izdevumi

1. Programmas īstenošanai nepieciešamos izdevumus Kopiena un iesaistītās valstis sedz saskaņā ar 2.–6. punktu.

2. Kopiena sedz šādus izdevumus:

a) lēmuma 7. panta 3. punktā izklāstīto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu iegādes, izstrādes, ierīkošanas, apkopes un ikdienas darbības izmaksas;

b) ceļa izmaksas un uzturēšanas izdevumus, kas radušies iesaistīto valsu ierēdņiem saistībā ar salīdzinošās novērtēšanas pasākumiem, darba vizītēm, semināriem, darbsemināriem un darba grupām, mācībām un uzraudzības pasākumiem;

c) izmaksas, kas saistītas ar semināru un darbsemināru organizēšanu, kā arī ceļa izmaksas un uzturēšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar ārējo ekspertu un 14. pantā minēto dalībnieku dalību,

d) izmaksas par mācību sistēmu un moduļu iegādi, izstrādi, ierīkošanu un apkopi, ciktāl tās ir kopīgas visām iesaistītām valstīm,

e) izmaksas, kas saistītas ar citiem 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētiem pasākumiem.

3. Iesaistītās valstis sadarbojas ar Komisiju, lai asignējumi tiktu izmantoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Komisija saskaņā ar Finanšu regulu nosaka noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un tos paziņo iesaistītajām valstīm.

4. Komisija saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi programmas budžeta vadībai.

5. Programmas finansējuma summa var arī segt ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu saistītus izdevumus, kas tieši nepieciešami programmas vadībai un tās mērķu sasniegšanai, sevišķi pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņai veidojamiem datortīkliem, kā arī citādus administratīvās un tehniskās palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties programmas vadības vajadzībām.

6. Iesaistītās valstis sedz šādus izdevumus:

a) lēmuma 7. pantā 4. punktā izklāstīto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas elementu izstrādes, iegādes, ierīkošanas, apkopes un ikdienas darbības izmaksas,

b) izmaksas, kas saistītas ar to ierēdņu sākotnējām un turpmākām mācībām, ieskaitot valodu mācības.

18. pants

Finanšu kontrole

Par finansēšanas lēmumiem un nolīgumiem vai līgumiem, kas radušies šā lēmuma rezultātā, veic finanšu kontroli un, ja vajadzīgs, revīziju uz vietas, ko veic Komisija, ieskaitot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), un Eiropas Revīzijas palāta. Par mērķfinansējuma piešķiršanu saskaņā ar šo lēmumu iepriekš rakstveidā jāslēdz līgums ar tā saņēmējiem. Līgumā jāparedz saņēmēja piekrišana tam, ka Revīzijas palāta veic piešķirtā mērķfinansējuma izmantošanas revīziju.

IV NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

19. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz t. s. „Muitas 2013 komiteja” (turpmāk – „Komiteja”).

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. pantā noteikto vadības procedūru saskaņā ar minētā lēmuma 7. un 8. pantu. Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

20. pants

Turpmākie pasākumi

Programmu kopīgi nepārtraukti uzrauga iesaistītās valstis un Komisija.

21. pants

Termiņa vidusposma un noslēguma izvērtēšana

1. Komisija ir atbildīga par programmas novērtēšanu termiņa vidusposmā un noslēgumā un to veic, izmantojot 2. punktā minētos iesaistīto valstu sagatavotos ziņojumus un jebkādu citu atbilstošu informāciju. Programma tiek novērtēta, ņemot vērā 4. un 5. punktā norādītos mērķus.

Termiņa vidusposma novērtējumā pārskata programmas īstenošanas termiņa vidusposmā iegūto rezultātu lietderību un efektivitāti, kā arī turpmāku programmas sākotnējo mērķu atbilstību un programmas pasākumu ietekmi. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu.

Noslēguma izvērtējumā cita starpā koncentrējas uz programmas pasākumu lietderību un efektivitāti.

2. Iesaistītās valstis Komisijai nosūta šādus novērtējuma ziņojumus:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā – termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu par programmas piemērotību, lietderību un efektivitāti,

b) ne vēlāk kā 2014. gada 31. martā – programmas noslēguma novērtējuma ziņojumu, koncentrējoties uz programmas lietderību un efektivitāti.

3. Balstoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem un citu atbilstošu informāciju, Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei šādus ziņojumus:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī – programmas termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas vēlamību,

b) ne vēlāk kā 2014. gada 30. septembrī – programmas noslēguma novērtējuma ziņojumu.

4. Šos ziņojumus arī nosūta zināšanai Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

22. pants

Atcelšana

Lēmums Nr. 253/2003/EK zaudē spēku no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr šis lēmums joprojām ir piemērojams finanšu saistībām, kas attiecas uz minētā lēmuma ietvaros veiktajiem pasākumiem, līdz šo saistību izpildei.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

24. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Pa rlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

PRIEKšLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LēMUMAM PAR KOPIENAS PROGRAMMU „MUITA 2013”.

BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA / SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM ( ABM/ABB )

Attiecīgā politikas joma un saistītā(-ās) darbība(-as):1404 Muitas politika

BUDŽETA POZĪCIJAS

Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstošās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas ( ex -BA pozīcijas)), tostarp šādas:

- 140403 programma „Muita 2013”

- 14010405 programma „Muita 2013” – Administratīvās vadības izdevumi

- Programmas „Muita 2013” galīgā budžeta struktūra tiks noteikta vēlāk.

Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

- Tiesiskās bāzes spēkā esības periods ir no 01.01.2008. līdz 31.12.2013.

- Maksājumi turpināsies pēc 31.12.2013.

Budžeta informācija:

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu perspektīvas pozīcija |

140403 | Fakult. | Dif.[12] | JĀ | NĒ | JĀ | 1a |

14010405 | Fakult. | Nedif.[13] | JĀ | NĒ | JĀ | 1a |

RESURSU KOPSAVILKUMS

Finanšu resursi

Saistību asignējumu (SA) un maksājumu asignējumu (MA) kopsavilkums

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

KOPĒJĀ PAMATSUMMA |

SA kopapjoms, tostarp cilvēkresursi | A+c+d+e | 47,104 | 53,732 | 55,682 | 60,132 | 64,932 | 67,482 | 349,064 |

MA kopapjoms, tostarp cilvēkresursi | B+c+d+e | 20,653 | 40,640 | 52,732 | 56,617 | 60,497 | 64,692 | 53,233 | 349,064 |

Informācija par līdzfinansējumu

Nav piemērojama.

Atbilstība finanšu plānojumam

x Priekšlikums atbilst pastāvošajam finanšu plānojumam.

Šis lēmums atbilst daudzgadu finanšu shēmai, kas ir pielikumā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu. Tas attiecas uz 1.a apakšpozīciju – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai.

Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

x Priekšlikumam nav tiešas finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem, tomēr pēc muitas pārvaldes modernizēšanas pašu resursu iekasēšanai būtu jākļūst efektīvākai un rentablākai.

Cilvēkresursi (pilnslodzes ekvivalents) (tostarp ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk skatīt 8.2.1. punktu.

Gada vajadzība | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Cilvēkresursu kopējais daudzums | 47 | 49 | 49 | 49 | 49 | 49 |

RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Vajadzības, kas jāizpilda īstermiņā vai ilgtermiņā

Sīkāku analīzi skatīt programmas „Muita 2013” ietekmes novērtējuma 4. punktā.

Muitas programmas mērķis ir atrisināt aktuālās un nākotnes muitas problēmas. Tāpēc galvenā uzmanība tiks pievērsta drošības un aizsardzības nostiprināšanai Kopienas teritorijā un uz tās ārējām robežām, uzlabojot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un nostiprinot iekšējā tirgus darbību. Šī programma sniegs atbalstu arī elektroniskas muitas izveidei bez papīra dokumentiem.

Programma „Muita 2013” turpinās sniegt atbalstu drošam Eiropas elektronisko sakaru tīklam starp muitas pārvaldēm un vajadzības gadījumā paplašinās tā iespējas. Muitas programma turpinās attīstīt sadarbību starp muitas pārvaldēm un to ierēdņiem, izmantojot zināšanu un labākās prakses metožu apmaiņas procesu, kas ļaus dalībvalstīm pārņemt zināšanas vienai no otras, neveidojot savu ekspertīzi no pašiem pirmsākumiem. Šī muitas programma ņems vērā to, ka katrai pārvaldei ir atšķirīgs izejas punkts. Šajā programmā būs iestrādāts elastīgums, kas ļaus dalībvalstīm izveidot individuālu pieeju atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām.

Muitas programmas ietekme uz ikdienas darbu ir ievērojama, jo pastāvošās IT sistēmas ik dienas nodrošina aktualizētas informācijas sniegšanu aptuveni 100 000 muitas ierēdņiem. Muitas programma sniedz arī nozīmīgu atbalstu muitas ierēdņiem cīņā pret preču viltojumiem un kontroles pasākumu organizēšanā.

Kopienas iesaistīšanās nozīmīgums un priekšlikuma saskaņotība ar pārējiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Skatīt programmu „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013” ietekmes novērtējuma 2. iedaļu.

Sīkāku analīzi skatīt programmas „Muita 2013” ietekmes novērtējuma 6. punktā.

Ja muitas programma nepastāvētu, dalībvalstīm tomēr būtu nepieciešams uzlabot sadarbību un būtu jācenšas nodrošināt harmonizāciju, lai spētu īstenot Eiropas Savienības muitas politikas mērķus. Tas cita starpā nozīmētu, ka starp 25 dalībvalstīm nepastāvētu nekāds drošs tīkls vai informācijas apmaiņas sistēma un ka IT sistēmu savstarpējā savietojamība un savienojums nebūtu iespējams. Bez Kopienas programmas atbalsta šo mērķu sasniegšanai būtu nepieciešams daudz ilgāks laiks. Tas prasītu lielākus budžeta līdzekļus un vairāk cilvēkresursu, rezultātiem būtu zemāka kvalitāte, un, galvenais, organizācija būtu daudz neefektīvāka. Vidusposma novērtējums rāda, ka visu programmā ieinteresēto personu vidū valda vienprātība par to, ka Kopienas mēroga programmai ir būtiska nozīme, lai padarītu ES muitas savienību darbotiesspējīgu.

Muitas programma ir izveidojusi struktūras organizētai zināšanu un pieredzes apmaiņai starp muitas ierēdņiem. Pateicoties šīm struktūrām, muitas programma ir kļuvusi par atskaites punktu sadarbībai Eiropas Savienības muitas politikas ieviešanas jomā. Šai programmai piemīt iestrādāts elastīgums, kas ļauj dalībvalstu pārvaldēm izveidot individuālas pieejas atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām. Bez programmas „Muita 2013” nebūtu iespējams organizēt sistemātisku zināšanu un informācijas apmaiņu starp visām muitas pārvaldēm visās muitas politikas jomās. Ja muitas programma tiktu apturēta, izveidotās struktūras un kontakti izjuktu, jo tos saistošais spēks izzustu. Tā rezultātā muitas pārvaldes varētu kļūt iekšēji noslēgtākas un vairs neveicinātu zināšanu un savstarpēju pieredzes apmaiņu.

Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un saistīti rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības ( ABM ) kontekstā

Programma veidojama tā, lai nodrošinātu šādu vispārīgu mērķu sasniegšanu:

a) panākt muitas darbības atbilstību iekšējā tirgus vajadzībām, ieskaitot piegādes ķēdes drošumu,

b) panākt, lai muitas pārvalžu sadarbība un pienākumu veikšana rit tik efektīvi kā vienai pārvaldei, sasniedzot līdzvērtīgu kontroli katrā Kopienas muitas teritorijas punktā, un atbalsta likumīgu uzņēmējdarbību,

c) nodrošināt nepieciešamo Kopienas finansiālo interešu aizsardzību,

d) nostiprināt pilsoņu drošību un aizsargātību,

e) sagatavoties paplašināšanai, daloties pieredzē un zināšanās ar attiecīgo valstu muitas pārvaldēm.

Programmā noteikti šādi konkrēti mērķi:

a) samazināt uzņēmēju administratīvo slogu un izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību tiesību aktiem, uzlabojot muitas sistēmu un kontroles standartizāciju, jo īpaši datu ievadīšanai un riska vadībai,

b) noteikt, izstrādāt un izmantot vislabākās darba metodes, jo īpaši pirmsmuitošanas un pēcmuitošanas revīzijas kontroles, riska analīzes, muitas kontroles un vienkāršotu procedūru jomā,

c) lai uzlabotu sniegumu, muitas pārvaldēs uzturēt dalībvalstu rezultātu novērtēšanas sistēmu,

d) atbalstīt pārkāpumu novēršanas pasākumus, nodrošinot kontroles informācijas ātru pieejamību muitas punktiem uz robežas,

e) attīstot savstarpēji savietojamas sakaru sistēmas un veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos un administratīvajos aktos, atbalstīt Eiropas elektroniskas muitas dokumentu apstrādes vides radīšanu,

f) nodrošināt pastāvošo sakaru un informācijas sistēmu darbību un nepieciešamības gadījumā izveidot jaunas sistēmas,

g) veikt darbības atbalsta nodrošināšanai to valstu muitas dienestiem, kuras gatavojas pievienoties,

h) veicināt augstas kvalitātes muitas pārvalžu izveidošanu trešās valstīs,

i) uzlabot sadarbību starp Kopienas muitas pārvaldēm un trešām valstīm, it īpaši ar Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm,

j) attīstīt un pastiprināt kopīgas mācības.

Komisija katru gadu nosaka darba programmu.

Rādītāji

Rādītāji tiks izstrādāti pirms programmas „Muita 2013” uzsākšanas.

Īstenošanas kārtība (orientējoš a)

X Centralizēta vadība

Tieši veic Komisija

UZRAUDZĪBA UN VĒRTĒŠANA

Uzraudzības sistēma

Rādītāji tiks izstrādāti tā, lai būtu iespējama regulāra paveiktā darba kontrole.

Pārvaldes nosūta Komisijai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izpildes gaitas ziņojumi tiktu sastādīti pēc iespējas efektīvāk.

Vērtēšana

Ietekmes novērtēšana

Ietekmes novērtējums ir sagatavots un tiks pievienots pielikumā priekšlikumam.

Iepriekšējā novērtēšana ( ex-ante )

Iepriekšējā novērtēšana ir nomainīta ar ietekmes novērtējumu.

Pasākumi, kas veicami pēc starpposma novērtējuma/paveiktā novērtējuma (ex-post ) (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi)

Turpmākās vērtēšanas noteikumi un biežums

Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojums nodrošinās programmas īstenošanas vidusposmā iegūto rezultātu pirmo novērtējumu attiecībā uz efektivitāti un lietderību. Tiks novērtēta arī programmas sākotnējo mērķu atbilstība, lai pārbaudītu, vai jāparedz izmaiņas vai korekcijas, īstenojot minētās programmas otro posmu. Termiņa vidusposma ziņojums tiks balstīts uz iesaistīto valstu iesniegtajiem ziņojumiem un visu citu pieejamo informāciju. To sagatavos Komisija.

Nobeiguma novērtējuma ziņojums tiks balstīts uz termiņa vidusposma starpziņojumu, iesaistīto valstu nobeiguma ziņojumiem un visu citu pieejamo informāciju. Tas nodrošinās programmas efektivitātes un lietderības galīgo novērtējumu, salīdzinot iegūtos rezultātus ar programmas mērķiem. Var paredzēt arī citus vērtēšanas kritērijus, piemēram, iegūto labumu un noturību.

1. Par programmas vidusposma un galīgo novērtējumu atbild Komisija , un to veic, izmantojot šā panta 2. punktā minētos iesaistīto valstu sagatavotos ziņojumus un visu citu attiecīgo informāciju.

Termiņa vidusposma novērtējumā pārskata programmas īstenošanas termiņa vidusposmā iegūto rezultātu lietderību un efektivitāti, kā arī turpmāku programmas sākotnējo mērķu atbilstību un programmas pasākumu ietekmi. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu.

Galīgajā novērtējumā galvenām kārtām koncentrējas uz programmas pasākumu lietderību un efektivitāti.

2. Iesaistītās valstis nosūta Komisijai:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā – termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu par programmas piemērotību, lietderību un efektivitāti;

b) ne vēlāk kā 2014. gada 31. martā – noslēguma novērtējuma ziņojumu, koncentrējoties uz programmas lietderību un efektivitāti.

3. Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī – 1. punktā minēto programmas termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas vēlamību;

b) ne vēlāk kā 2014. gada 30. septembrī – 1. punktā minēto nobeiguma ziņojumu.

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Drošas Eiropas datorizētās infrastruktūras izstrādāšanas un citu programmas pasākumu izdevumus apmaksā uz līgumu pamata, un tos pirms izmaksas kontrolē Komisijas dienesti saskaņā ar parasto pārbaudes procedūru, ņemot vērā līgumsaistības un pareizu vispārējo un finanšu vadību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.).

Vienotas rīcības pasākumus (ar cilvēkresursiem saistītos instrumentus rīku komplektā) finansē no programmas „Muita 2013” kopīgas rīcības pasākumu budžeta. Ierēdņu izdevumu atlīdzināšana notiek šādi.

Katrai dalībvalstij ir muitas kontaktpunkts, kurš saņem avansa maksājumu muitas programmas pasākumos piedalošos ierēdņu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai saskaņā ar programmām noteiktajiem finanšu noteikumiem. Šis kontaktpunkts atlīdzina arī programmas finanšu norādījumos skaidri definētu organizatorisko izmaksu kopumu. Iesaistītajām valstīm par šiem izdevumiem ir jāsniedz ziņojumi, izmantojot pasākumu paziņošanas rīku, bet attaisnojošie dokumenti ir jāuzglabā vietējos arhīvos vismaz piecus gadus pēc tā budžeta gada beigām, kurā izdevumi izdarīti.

Trešo valstu, starptautisko organizāciju vai privātā sektora pārstāvju izdevumus atlīdzina tieši Komisija saskaņā ar noteikto praksi.

Komisijas finanšu dienesti veic pārbaudes apmeklējumus dalībvalstīs, lai pārliecinātos par programmas vadībai paredzēto finanšu noteikumu ievērošanu.

ZIŅAS PAR RESURSIEM

Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[18] (14 01 01) | A*/AD | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 |

B*, C*/AST | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 |

Personāls, ko finansē[19] saskaņā ar pantu 14 01 02 | 12 | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 |

Cita veida personāls[20], ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 04/05* | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 |

KOPĀ | 47 | 49 | 49 | 49 | 49 | 49 |

* Šie cilvēkresursi nosedz personālu, kurš jau ir minēts lēmuma priekšlikumā par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005) 609) un Regulas par Kopienas muitas kodeksu priekšlikumā (COM(2005) 608, kā arī personālu, kas iedalīts programmas vadībai (2A*, 2.B*/C*, 1 SNE)

No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Kopējais nepieciešamais papildinājums:

2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

A* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

B*/C* | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

END | 3 | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Eksperti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Šis cilvēkresursu papildinājums nosedz personālu, kurš jau ir minēts lēmuma priekšlikumā par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005) 609), un Regulas par Kopienas muitas kodeksu priekšlikumā (COM(2005) 608)

Cilvēkresursu avoti (noteikti ar likumu)

x Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām un kas jāaizstāj ar citām vai kam jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas – 9 patlaban šim pasākumam iedalītās amata vietas tiks izmantotas e-muitas un modernizētā muitas kodeksa vajadzībām, un 8 amata vietas šiem pasākumiem jau ir tikušas iedalītas iepriekš 2006. gada budžeta procedūras ietvaros

x Amati, kas 2007. gadam paredzēti iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu – 8 amata vietas ir pieprasītas e-muitas un modernizētā muitas kodeksa ietvaros

( Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pārkārtojami, izmantojot esošos attiecīgā dienesta resursus (iekšējā pārcelšana)

( Amati, kas vajadzīgi n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā finanšu gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

8.2.4. Pārējie administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā (14 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Citāda tehniskā un administratīvā palīdzība | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. |

- intra muros* | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 6,792 |

- extra muros | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. |

Kopējais tehniskās un administratīvās palīdzības apjoms | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 1,132 | 6,792 |

* Tehniskā un administratīvā palīdzība attiecas tikai uz personālu, kurš jau ir minēts lēmuma priekšlikumā par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005) 609) un Regulas par Kopienas muitas kodeksu priekšlikumā (COM(2005) 608)

8.2.5. Pamatsummā neiekļautās cilvēkresursu finansiālās izmaksas un saistītās izmaksas

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (14 01 01) | 3,024 | 3,024 | 3,024 | 3,024 | 3,024 | 3,024 | 18,144 |

Personāls, ko finansē saskaņā ar 14 01 02. pantu (palīgdarbinieki, valstu eksperti END, līgumdarbinieki utt.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0,768 | 0,896 | 0,896 | 0,896 | 0,896 | 0,896 | 5,248 |

Kopējās cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas (NAV iekļautas pamatsummā) | 3,792 | 3,920 | 3,920 | 3,920 | 3,920 | 3,920 | 23,392 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ja nepieciešams, jādod norāde uz 8.2.1. punktu

108 000 EUR gadā uz ierēdni/pagaidu darbinieku

Aprēķins – Personāls, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 02

Ja nepieciešams, jādod norāde uz 8.2.1. punktu

64 000 EUR gadā uz personālu, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 02

Aprēķins – Personāls, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 04/05

Ja nepieciešams, jādod norāde uz 8.2.1. punktu

161 700 EUR gadā uz personālu, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 04/05

8.2.6. Citi pamatsummā neiekļautie administratīvie izdevumi miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) |

2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

14 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,300 | 0,300 | 0,300 | 0,300 | 0,300 | 0,300 | 1,800 |

14 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. |

14 01 02 11 03 – Komitejas[22] | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,072 |

14 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. |

14 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. |

2 Citi pārvaldes izdevumi kopā (14 01 02 11) | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 1,872 |

3 Citi administratīvi izdevumi (konkretizēt, ieskaitot budžeta pozīcijas norādi) | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. | atgādin. |

Kopējais administratīvo izdevumu apjoms, neskaitot cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas (NAV iekļautas pamatsummā) | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 0,312 | 1,872 |

* Sanāksmes jau ir norādītas lēmuma priekšlikumā par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005) 609) un Regulas par Kopienas muitas kodeksu priekšlikumā (COM(2005) 608)

Aprēķins - Citi pamatsummā neiekļautie administratīvie izdevumi

1000 EUR uz komandējumu

Komitejas : Komitejas procedūras komiteja : Muitas komiteja, viena sanāksme gadā, ceļa izdevumi 27 ekspertiem

[1] COM/2005/11 2005. gada 6. aprīlī (ietekmes novērtējums – SEC 2005/423)

[2] Formulējums „muitas programma” attiecas uz muitas programmām vispār, vai tā būtu programma „Muita 2000”, „Muita 2002”, „Muita 2007” vai „Muita 2013”. Norādēs uz konkrētām programmām teikts „programma „Muita 2007” vai „Muita 2013””

[3] COM (2005) 330 2005. gada 20. jūlijā un SEC (2005)622/3 2005. gada 2. maijā

[4] OV L 144, 30.04.2004., koriģētā versija OV L 181, 18.5.2004., 2. lpp.

[5] COM(2005)609, galīgā redakcija 30.11.2005.

[6] OV C , , lpp.

[7] OV C , , lpp.

[8] OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp.

[9] Jāievieto sarunu gaitā

[10] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp, nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.)

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[12] Diferencēti asignējumi

[13] Nediferencēti asignējumi

[14] Izdevumi, kas nav iekļauti attiecīgās 14. sadaļas nodaļā 14 01

[15] 14. sadaļas pantā 14 01 04 minētie izdevumi

[16] Postenis, kas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, paredz ārpakalpojumu izmantošanas iespēju saskaņā ar programmu. Budžeta skaitļi būs zināmi tikai pēc šīs tēmas tehniski ekonomiskā pamatojuma pabeigšanas 2006. gadā

[17] Citi nodaļā 14 01 iekļautie izdevumi, izņemot punktā 14 01 04 vai 14 01 05 minētos

[18] Šīs izmaksas NESEDZ no pamatsummas

[19] Šīs izmaksas NESEDZ no pamatsummas

[20] Šīs izmaksas ir iekļautas pamatsummā

[21] Norādīt konkrētā tiesību akta finanšu pārskatu iesaistītajai(-ām) izpildaģentūrai (-ām)

[22] Norādīt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder