[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.5.2006

COM(2006) 195 galīgais

2006/0066 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTīVA,

ar ko groza Padomes Direktīvu 89/665/EEK un Direktīvu 92/13/EEK attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes palielināšanu valsts līgumu piešķiršanas jomā

(Iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 557}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK koordinē valsts tiesību aktus attiecībā uz piemērojamajiem pārskatīšanas līdzekļiem gadījumā, ja tiek pārkāptas direktīvas valsts iepirkumu jomā. Tomēr koordinētu noteikumu trūkums attiecībā uz termiņiem, kas piemērojami pirmslīguma pārskatīšanai, ir novedis pie tā, ka lielākajā daļā dalībvalstu ir saglabāti valsts noteikumi, kas neļauj laicīgi aizkavēt tāda līguma parakstīšanu, kura piešķiršana ir apstrīdēta. Taču ar attiecīgā līguma parakstīšanu apstrīdētais līguma piešķiršanas lēmums gandrīz vienmēr tiek padarīts par neatgriezenisku. Šī situācija ir vēl satraucošāka attiecībā uz tādu līgumu noslēgšanas aizkavēšanu, kas noslēgti nelikumīgi, tieši vienojoties, tas ir, nelikumīgi noslēgti līgumi bez iepriekšējas publiskošanas un konkursa procedūras. Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK („pārskatīšanas direktīvas”), ir vērsts uz to, lai Kopienas uzņēmējus iedrošinātu piedalīties konkursos visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, sniedzot tiem pārliecību, ka vajadzības gadījumā tie varēs izmantot efektīvu pārskatīšanu gadījumos, kad līgumu piešķiršanas procesā tiek aizskartas viņu intereses. Turpmāk efektīvā pirmslīguma pārskatīšana rosinās līgumslēdzējas iestādes biežāk publicēt un izziņot konkursus attiecībā uz līgumiem par labu visām ieinteresētajām pusēm. |

120 | Vispārējais konteksts Pārskatīšanas direktīvas izšķir pirmslīguma pārskatīšanu, kuras mērķis galvenokārt ir laicīgi labot Kopienu tiesību aktu pārkāpumus valsts iepirkumu jomā, un pēclīguma pārskatīšanu, kas pārsvarā aprobežojas ar zaudējumu atlīdzināšanu. Tā kā nav noteikti termiņi un īpaši noteikumi, kas ļauj laicīgi pārtraukt tāda līguma parakstīšanu, kura piešķiršana ir apstrīdēta, pirmslīguma pārskatīšanas relatīvā efektivitāte dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Turklāt gadījumā, ja līgums ir noslēgts nelikumīgi un tieši, aizskartajiem uzņēmumiem faktiski ir tikai iespēja pieprasīt pārskatīšanu zaudējumu atlīdzināšanai, bet tas neļauj atjaunot konkursa procedūru attiecībā uz nelikumīgi piešķirto līgumu. Turklāt šī pārskatīšana zaudējumu atlīdzināšanai līgumslēdzējas iestādes īpaši nebiedē, jo īpaši tādēļ, ka uzņēmumiem, kuri sevi uzskata par cietušiem, ir jāpierāda, ka tiem bijušas ievērojamas izredzes noslēgt līgumu. Tādējādi, lai arī Tiesa nelikumīgu tiešu līgumu slēgšanu ir atzinusi tādu, kas ļauj „būtiski pārkāpt Kopienas tiesību aktus valsts līgumu jomā” (Stadt Halle, lieta C-26/03, 37. punkts), spēkā esošās pārskatīšanas direktīvas nenodrošina šādu nelikumīgu nodarījumu seku efektīvu novēršanu vai labošanu. Kopienas mēroga likumdošanas neesamības gadījumā uzņēmumu rīcībā esošo pārskatīšanas iespēju efektivitāte dalībvalstīs saglabāsies tikpat atšķirīga vai pat pasliktināsies. Turpinās pastāvēt juridiskā nedrošība un smagi vai atkārtoti to direktīvu pārkāpumi, kuras attiecas uz valsts iepirkumiem. |

130 | Spēkā esošie noteikumi šā priekšlikuma darbības jomā Šā direktīvas priekšlikuma mērķis ir grozīt abas direktīvas, kuras attiecas uz pārskatīšanu valsts iepirkumu jomā: i) Direktīvu 89/665/EEK, ko principā piemēro būvdarbu, pakalpojumu un piegādes līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzējas iestādes, un ko īsteno saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK; ii) Direktīvu 92/13/EEK, ko piemēro līgumslēdzēju subjektu piešķirtajiem līgumiem ūdens, enerģijas, transporta un pasta nozarē un ko īsteno saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK (pārskatīšana tā sauktajās „īpašajās” nozarēs). Piedāvātajos grozījumos sniegti saskaņoti noteikumi, kuru mērķis ir skaidrot uz uzlabot to noteikumu efektivitāti, kas ir spēkā attiecībā uz pirmslīguma pārskatīšanu, kas uzsākta saskaņā ar formālām līgumu piešķiršanas procedūrām vai saskaņā ar tieši noslēgtiem līgumiem. Citi piedāvātie grozījumi attiecas, no vienas puses, uz korekcijas mehānisma centralizāciju, ko Komisija varētu izmantot nopietnu pārkāpumu gadījumos, un, no otras puses, uz divu tādu mehānismu atcelšanu (līgumslēdzēju subjektu atestācija un strīdu izšķiršana), ko piemēro tikai īpašās nozarēs un kas nav ieinteresējuši ne līgumslēdzējus subjektus, ne attiecīgos uzņēmumus. |

140 | Atbilstība pārējām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem „Pārskatīšanas” direktīvu grozījumu mērķis ir jo īpaši uzlabot to pārskatīšanas efektivitāti, kuras uzņēmēji ierosinājuši sakarā ar valsts iepirkumu piešķiršanu, kam jāatbilst ne tikai īpašajiem noteikumiem Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK, bet arī tādiem EK Līguma principiem kā preču brīva aprite, brīva pakalpojumu sniegšana, brīvība veikt uzņēmējdarbību un no tiem izrietošajiem principiem – vienlīdzīga attieksme, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Turklāt šis mērķis pilnībā atbilst 47. pantam Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ar kuru ir noteikts, ka ikvienam, kura Eiropas Savienības tiesību aktos garantētās tiesības un brīvības tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu pārsūdzību un taisnīgu tiesu. Visbeidzot valsts pārskatīšanas efektivitātes uzlabošana un jo īpaši to pārskatu uzlabošana, kas attiecas uz līgumu nelikumīgu tiešu piešķiršanu, atbilst Eiropas Savienības vispārējai pretkorupcijas politikai (skatīt Komisijas 2003. gada 28. maija paziņojumu COM (2003) 317 galīgais). |

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Apspriešanās ar dalībvalstīm ir notikusi Valsts iepirkuma padomdevēju komitejā. Ar tiešsaistes aptaujas lapu starpniecību (Interactive Policy Making) tika organizēta publiska un uzņēmējiem un to pārstāvjiem (profesionālās asociācijas un advokāti) atvērta apspriešanās, kuras rezultātā saņemti 138 ieguldījumi. Turklāt 5 Eiropas un dalībvalstu profesionālās asociācijas ir sniegušas spontānu rakstisku ieguldījumu. Apspriešanās ar uzņēmējiem notika arī ar aptaujas lapas starpniecību, kas tika jo īpaši adresēta Eiropas uzņēmēju reprezentatīvai grupai (European Business Test Panel), kura sniedza 543 ieguldījumus. Padomdevēju komitejā notika apspriešanās arī ar neatkarīgajiem ekspertiem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem par valsts iepirkumu lielāku atklātību. Apspriešanās ir notikusi arī ar līgumslēdzējām iestādēm, izmantojot tiešsaistes aptaujas lapu; šīs apspriešanās rezultātā saņemti 16 ieguldījumi. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Apspriešanās ar uzņēmējiem un to pārstāvjiem norāda, ka valsts pārskatīšanas procedūru darbība saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām ne vienmēr nodrošina iespēju efektīvi labot Kopienas noteikumu neievērošanu valsts iepirkumu jomā. Ieinteresētās puses gandrīz vienprātīgi piekrīt, ka ir nepieciešams uzlabot pirmslīgumu pārskatīšanas efektivitāti, nosakot status quo tipa apturošu termiņu starp līguma piešķiršanas lēmuma paziņojuma dienu un dienu, kad līgums tiek parakstīts, kā arī papildus noteikumus, kuru mērķis ir garantēt efektivitāti. Un, lai gan pastāv gandrīz vienprātīga vienošanās arī attiecībā uz atsevišķu līgumslēdzēju iestāžu tiešo līgumu piešķiršanas nelikumīgās prakses smagumu, viedokļi par iespējamajiem risinājumiem atšķiras atkarībā no dalībvalsts un uzņēmējiem. Tikai nedaudzas dalībvalstis un uzņēmēji atbalsta priekšlikumus ieviest finansiālus sodus vai līgumslēdzēju iestāžu iepriekšēju administratīvu kontroli, vai arī mehānismu, kurā paziņošanu veic neatkarīgas iestādes, kuras saņem sūdzības no cietušajiem uzņēmumiem. Ieinteresētās puses visā visumā par pieņemamāku uzskata priekšlikumu noteikt pienākumu ievērot apturošu termiņu, kam pievienots pienākums ievērot caurskatāmību pirms tieši piešķirta līguma parakstīšanas. |

213 | Apspriešanās, izmantojot tīmekli, tika organizēta laikā no 2004. gada 19. marta līdz 2004. gada 7. maijam. Komisija saņēma 543 atbildes. Šīs apspriešanās rezultātus var apskatīt šādā tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/internal_market/publicprocurement/remedies |

Ekspertu atzinumi un to izmantošana |

229 | Ārējs atzinums nebija vajadzīgs. |

230 | Ietekmes novērtējums Pastāv trīs iespējamie risinājumi, lai pārskatītu „pārskatīšanas” direktīvas; divus no šiem risinājumiem var ietvert vienā variantā atkarībā no tā, vai tiek paredzēts grozīt direktīvas vai pieņemt paziņojumu. (1) Saglabāt pašreizējās direktīvas, kas nozīmētu mudināt Komisiju turpināt pārkāpumu procedūras nolūkā novērst visas „pārskatīšanas” direktīvu nesaderības problēmas ar tiesību aktiem vai valstu praksi šajā jomā. Atšķirības, kas jau konstatētas attiecībā uz veidu, kādā dalībvalstis izdara operatīvos secinājumus no principiem, kas noteikti ar EK Tiesas praksi, turpināsies, un sasteigtas līgumslēgšanas problēmas tiks atrisinātas tikai daļēji, turklāt dažādā tempā atkarībā no dalībvalsts, tādējādi liedzot uzņēmējiem garantijas attiecībā uz dalībvalstīs piemērojamo pirmslīguma pārskatīšanas efektivitāti („no level playing field”). Attiecībā uz nelikumīgu tiešu līgumu piešķiršanu lielākā daļa dalībvalstu pašlaik neplāno ieviest īpašus pārskatīšanas mehānismus. Praktiski potenciālajiem piedāvājumu iesniedzējiem arī turpmāk būs pieejama tikai pārskatīšana zaudējumu atlīdzināšanai. Taču šā veida pārskatīšanai raksturīgās grūtības, piemēram, pierādīšanas pienākums, procedūru ilgums un izmaksas nesniedz konkursa dalībniekiem stimulu to izmantot, jo tas reti kad sniedz pozitīvus rezultātus. Tā kā nav saskaņotas pieejas, kas ļautu īstenot efektīvu pārskatīšanu šādas nelikumīgas prakses gadījumos, valsts iepirkumu caurskatāmība un ar tiem saistīto konkursu izsludināšana netiks uzlabota, un tas Eiropas uzņēmumiem (arī viskonkurētspējīgākajiem) liegs iespēju piedalīties konkursos par valsts iepirkumu, ko vēl joprojām piešķir tieši un nelikumīgi. (2) Ieviest status quo tipa apturošu termiņu, grozot direktīvas vai pieņemot paziņojumu, kurā norādīti dalībvalstu pienākumi šajā sakarā: lai arī EK Tiesas praksē ir precizēta prasība paredzēt saprātīgu apturošu termiņu, lai konkursa dalībnieki, kuri sevi uzskata par cietušiem, varētu uzsākt vajadzīgo pārskatīšanu posmā, kurā pārkāpumus vēl var labot, dažādās dalībvalstīs vēl joprojām ir atšķirīga pieeja attiecībā uz šīs prasības darbības jomu un būtību. Nosakot šādas prasības praktiskās sekas ar direktīvu, iespējams vienlaicīgi atrisināt gan sasteigtas līgumslēgšanas problēmu formālās piešķiršanas procedūrās, gan problēmas saistībā ar nelikumīgu līgumu tiešu piešķiršanu, uzlabojot minēto situāciju juridisko drošību un paredzot garantijas noteikumu efektīvai piemērošanai. (3) Piešķirt jaunas priekšrocības neatkarīgām iestādēm; to veic, grozot direktīvas vai pieņemot paziņojumu, kurā dalībvalstis tiek aicinātas izveidot šādas iestādes. Dalībvalstis nozīmētu neatkarīgās iestādes, kam būtu tiesības līgumslēdzējām iestādēm ziņot par smagākajiem pārkāpumiem Kopienas tiesību aktos valsts iepirkumu jomā (jo īpaši nelikumīgi līgumi, kas piešķirti tieši) un mudināt šīs iestādes labot konstatētos pārkāpumus. Šis ziņošanas mehānisms konkursu dalībniekiem piedāvā priekšrocības izmaksu un anonimitātes ziņā. Taču sakarā ar neskaidrībām attiecībā uz administratīvajām izmaksām, kas varētu rasties saistībā ar šādu neatkarīgu iestāžu darbību, un sakarā ar to, ka lielākā daļa dalībvalstu Valsts iepirkuma padomdevēju komitejā paudušas negatīvu nostāju šajā jautājumā, Komisija no šīs iespējas atteicās par labu apturoša termiņa noteikšanai. |

231 | Komisija ir uzsākusi ietekmes analīzi, kas iekļauta Komisijas likumdošanas un darba programmā, un ziņojums par to ir pieejams tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/internal_market/publicprocurement/remedies |

Priekšlikuma juridiskie elementi |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde ir pabeigusi formālo līguma piešķiršanas procedūru saskaņā ar direktīvām valsts iepirkumu jomā, tai ir jāaptur līguma slēgšana uz vismaz desmit kalendārajām dienām, skaitot no datuma, kurā līguma piešķiršanas motivēts lēmums ir paziņots uzņēmējiem, kas piedalījās piešķiršanas procedūrā. Ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka tai ir tiesības tieši piešķirt līgumu, kura apjoms pārsniedz maksimālo summu, kas noteikta direktīvās par valsts iepirkumiem, tai (izņemot ārkārtējas steidzamības gadījumus) ir jāaptur līguma slēgšana vismaz uz desmit kalendārajām dienām pēc tam, kad tā ir veikusi pienācīgu publiskošanu, izmantojot vienkāršotu piešķiršanas paziņojumu. Ja apturēšanas perioda laikā līgumslēdzēja iestāde nelikumīgi slēdz līgumu, šī līguma slēgšana tiek uzskatīta par spēkā neesošu. Šādu nelikumību izraisītās sekas līguma darbībā konstatē kompetentā pārskatītāja iestāde, pie kuras uzņēmējam jāvēršas pirms beidzies sešu mēnešu noilguma termiņš, ko skaita no faktiskā līguma noslēgšanas datuma. Korekcijas mehānisms tiek centrēts uz smagiem pārkāpumiem un neizmantotie atestācijas un strīdu izšķiršanas mehānismi tiek atcelti. |

310 | Juridiskais pamats EK Līguma 95. pants. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums neskar jomu, kas ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pietiekamā mērā īstenot priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

321 | Neskatoties uz juridisko attīstību, kas notikusi kopš 1999. gada, un sekojošajām atsevišķu dalībvalstu veiktajām darbībām, jo īpaši pēc Komisijas uzsāktajām pārkāpumu procedūrām, vēl joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz pārskatīšanas efektivitāti valsts iepirkumu jomā. Turklāt efektīvas pārskatīšanas garantiju trūkums neiedrošina Kopienas uzņēmējus piedalīties konkursos ārpus to izcelsmes valsts. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka šī juridiskā nedrošība netiks novērsta, veicot atsevišķas darbības dažās dalībvalstīs. |

Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas līmeņa pasākumiem šādu iemeslu dēļ. |

324 | Trūkumi, kas atklāti apspriešanās procesā, attiecas uz divu 1989. un 1992. gadā pieņemto direktīvu piemērošanas jomu. Uzlabojumi un skaidrojumi, kas ieviesti pašlaik spēkā esošajos šo direktīvu noteikumos, būs pilnībā efektīvi tikai, pieņemot grozošu direktīvu. Eiropas Savienība var labāk īstenot mērķi uzlabot pārskatīšanas efektivitāti valsts iepirkumu jomā, uz ko attiecas Direktīva 2004/17/EK un Direktīva 2004/18/EK. Patiesībā sagatavojošā apspriešanās apliecināja, ka dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras gatavības līmenis attiecībā uz noteikumu pastiprināšanu, kas ļauj nodrošināt efektīvu direktīvu piemērošanu valsts iepirkumu jomā. Trūkstot Kopienas iniciatīvai šajā jomā, saglabāsies atšķirības, kas pastāv starp dalībvalstīm Kopienas tiesību aktu pareizā piemērošanā valsts iepirkumu jomā. |

325 | Attiecībā uz nelikumīgas tiešas līgumu piešķiršanas problēmu vairākumā dalībvalstu pagaidām nav pieņemts neviens efektīvs risinājums cīņai pret šo nelikumīgo praksi, lai gan lielākā daļa dalībvalstu atzīst šīs problēmas pastāvēšanu un nopietnību. Attiecībā uz sasteigtas līgumslēgšanas problēmu oficiālās piešķiršanas procedūrās dalībvalstu pārstāvju starpā ir panākta vienošanās par vajadzību grozošā direktīvā paredzēt apturošu termiņu, kuram ir skaidri noteikta darbības joma un noteikumi. Turklāt ir nepieciešams pieņemt Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktu nolūkā noteikt skaidrus noteikumus attiecībā uz efektīvām, proporcionālām un preventīvām sankcijām pret smagākajiem Kopienas tiesību pārkāpumiem valsts iepirkumu jomā. |

327 | Dalībvalstis saglabās savas tiesības nozīmēt par pārskatīšanas procedūrām atbildīgās iestādes un tiesības saglabāt nacionālos procedurālos noteikumus, kas piemērojami šāda veida pārskatīšanai (dalībvalstu procedurālās autonomijas ievērošana). Direktīvas priekšlikuma pamatā ir divas nozīmīgākās problēmas, kas ir kopīgas visām dalībvalstīm. |

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

331 | Direktīvas priekšlikumā paredzēti tikai atsevišķi uzlabojumi vai skaidrojumi pašlaik spēkā esošajos noteikumos attiecībā uz pirmslīguma pārskatīšanu un tikai attiecībā uz līgumiem, kuru summa pārsniedz maksimālo summu, kas noteikta Direktīvās 2004/18/EK un 2004/17/EK, un tajā netiek pieprasīts veikt grozījumus pastāvošajās administratīvajās vai juridiskajās sistēmās. Turklāt fakts, ka tiek paredzēta turpmāka skaidrojošo dokumentu izstrāde, lai atrisinātu citas problēmas saistībā ar valsts pārskatīšanas procedūru sliktu darbību, kas izriet no neprecīza spēkā esošo noteikumu skaidrojuma atsevišķās dalībvalstīs, apliecina Komisijas rīcības proporcionālo raksturu. |

332 | Publiskajām iestādēm principā jāuzņemas tikai papildus izmaksas, kas saistītas ar pienākumu atlikt līguma parakstīšanu par 10 kalendārajām dienām, un izmaksas, kas saistītas ar pārskatīšanu skaita sākotnēju pieaugumu par pāris procentiem attiecībā pret Kopienas mērogā publicētajiem līgumiem. Kopumā sabiedrības ieguvums no labāka Kopienas noteikumu piemērojuma valsts iepirkumu jomā, pateicoties efektīvas pārskatīšanas radītajam efektam, būs jo īpaši valsts izdevumu samazināšana un valsts dienestu kvalitātes uzlabošana; šis kopējais labums ievērojami pārsniegs iepriekš minētās papildu izmaksas. Tā kā nav noteikts pienākums veidot jaunas administratīvās struktūras, ir samazināts arī finansiālais un administratīvais slogs, kas jāuzņemas valsts iestādēm. |

Instrumentu izvēle |

341 | Piedāvātais instruments: direktīva. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti turpmāk minēto iemeslu dēļ. Alternatīva direktīvai, ar kuru nosaka status quo tipa apturoša termiņa darbības jomu un piemērošanas noteikumus, būtu pieņemt dokumentu, kas interpretē Tiesas judikatūru. Tomēr šī alternatīva tika noraidīta, jo tā nespētu garantēt, ka visās dalībvalstīs tiek piemērots apturošs termiņš, kas ir skaidri noteikts un piemērots dažādās situācijās, uz kurām attiecas direktīvas valsts iepirkumu jomā. Visā visumā, ja Komisija pieņemtu interpretējošu dokumentu, nebūtu iespējams novērst interpretāciju atšķirības starp dalībvalstīm par tās judikatūras darbības jomu, ar kuru ir pamatota prasība ievērot apturošo termiņu, kā arī attiecībā uz efektīvu, proporcionālu un preventīvu sankciju piemērošanas kārtību gadījumos, kad tiek pārkāpts šis pirmslīguma pārskatīšanai būtiskākais noteikums. |

Ietekme uz budžetu |

409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

papildu informācija |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikumā paredzēta tiesību aktu vienkāršošana. |

512 | Piedāvātā vienkāršošana nozīmē atcelt atestācijas un strīdu izšķiršanas mehānismus, kas piemērojami īpašās nozarēs (Direktīva 92/13/EEK) un kas nav izmantoti. |

Pārbaudes/pārskatīšanas/darbības beigšanas klauzula |

531 | Priekšlikumā ietverta pārbaudes klauzula. |

550 | Atbilstības tabula Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai tie valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula. Eiropas Ekonomikas zona Šis tiesību akta projekts attiecas uz jomu, ko aptver EEZ nolīgums, un tāpēc tas ir attiecināms uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

560 |

2006/0066 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTīVA

ar ko groza Padomes Direktīvu 89/665/EEK un Direktīvu 92/13/EEK attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes palielināšanu valsts līgumu piešķiršanas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

1. Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām[5], kā arī Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē[6], attiecas uz pārskatīšanas procedūrām to līgumu jomā, ko slēdz attiecīgi līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji subjekti. Šo direktīvu mērķis ir garantēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[7], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs[8] efektīvu piemērošanu.

2. Apspriešanās ar ieienteresētajām pusēm, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas prakse atklāja atsevišķus trūkumus dalībvalstīs pastāvošajos pārskatīšanas mehānismos. Šo trūkumu dēļ Direktīvās 89/665/EEK un 92/13/EEK paredzētie mehānismi vēl joprojām negarantē Kopienas noteikumu ievērošanu, jo īpaši tajos posmos, kad pārkāpumus vēl ir iespējams labot. Tādējādi uzņēmējiem vēl joprojām nav pārskatāmības un nediskriminācijas garantiju, ko vajadzēja panākt ar šo direktīvu palīdzību. Šādos apstākļos Kopiena nevar pilnībā izmantot pozitīvos efektus, ko sniedz ar valsts iepirkumu saistīto noteikumu modernizācija un vienkāršošana, kas īstenota ar Direktīvām 2004/18/EK un 2004/17/EK. Tādēļ Direktīvās 89/665/EEK un 92/13/EEK ir jāievieš nepieciešamās korekcijas, kas ļaus sasniegt Kopienas likumdevēja gaidītos rezultātus.

3. Viens no atklātajiem trūkumiem ir jo īpaši tāda termiņa trūkums, kurš nodrošinātu efektīvu pārskatīšanu laikā starp lēmumu par līguma piešķiršanu un attiecīgā līguma slēgšanu, kas dažreiz noved pie sasteigtas līgumslēgšanas no to līgumslēdzēju iestāžu puses, kuras vēlas padarīt par neatgriezeniskām apstrīdētā piešķiršanas lēmuma sekas. Lai novērstu šo trūkumu, kas ievērojami traucē attiecīgo kandidātu vai konkursa dalībnieku efektīvu juridisko aizsardzību, ir jāparedz minimālais apturošais termiņš, kura laikā attiecīgā līguma noslēgšana tiek apturēta neatkarīgi no tā, vai šis periods ir sācies līguma parakstīšanas brīdī vai nē.

4. Ņemot vērā to, ka visas ieinteresētās puses ir atzinušas par nepieciešamu apvienot līgumu piešķiršanas procedūru raitumu un valsts pārskatīšanas procedūru efektivitāti, ir jākombinē, no vienas puses, pienākums ievērot saprātīgu minimālo apturošo termiņu, kas pielāgots laika apstākļiem un vairāk vai mazāk kompleksiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek uzsāktas atsevišķas procedūras, un, no otras puses, pienākums, izmantojot visātrākos pieejamos saziņas līdzekļus, sniegt informāciju, kas ir nepieciešama ikvienai personai, kura vēlas uzsākt lietderīgu pārskatīšanu. Šī informācija apkopota izklāsta veidā jo īpaši ietver iemeslus, kas noteikti Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK.

5. Tā kā Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK mērķis ir modernizēt un vienkāršot valsts līgumu piešķiršanas procedūras, pienākums piemērot minimālo apturošo termiņu ir jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad citiem uzņēmējiem, izņemot līguma saņēmēju, pastāv reāla iespēja atsaukties uz pārkāpumiem tajos Kopienas noteikumos, kuri piemērojami valsts iepirkumu jomā attiecībā uz pārskatāmību un konkursa rīkošanu.

6. Šo minimālo apturošo termiņu nav paredzēts piemērot ne ārkārtējas steidzamības gadījumā saskaņā ar Direktīvām 2004/17/EK un 2004/18/EK, ne arī līgumiem, kas skaidri izslēgti ar šīm direktīvām.

7. Turpretim, ņemot vērā nelikumīgas tiešas līguma slēgšanas nopietnību, un nolūkā nodrošināt efektīvu juridisko aizsardzību visām attiecīgajām personām minimālais apturošais termiņš, papildinot to ar pienākumu nodrošināt pārskatāmību, ir jāpiemēro visos gadījumos, kad līgums tiek piešķirts tieši, bez publicēšanas un bez iepriekšējas konkursa rīkošanas saskaņā ar atkāpēm, kas noteiktas Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK, un jebkurā gadījumā katru reizi, kad līgumslēdzēja iestāde līgumu, kura summa ir augstāka par minētajās direktīvās noteikto maksimālo summu, piešķir tieši, bez publicēšanas un bez iepriekšējas konkursa rīkošanas personai, kas ir juridiski neatkarīga no šīs iestādes. Piemērojot šo apturošo termiņu kopā ar pienākumu nodrošināt pārskatāmību, kā to nosaka Eiropas Kopienas Tiesas spriedums lietā C-26/03, Stadt Halle [9], varētu efektīvi cīnīties pret nelikumīgi tieši noslēgtiem līgumiem, jo tas ir viens no nozīmīgākajiem Kopienas tiesību pārkāpumiem valsts iepirkumu jomā no līgumslēdzējas iestādes puses.

8. Ņemot vērā, ka ar šo direktīvu ir jānosaka minimālais apturošais termiņš, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu efektīvas pārskatīšanas veikšanai, ir jānodrošina konsekvence starp attiecīgajiem noteikumiem Direktīvās 89/665/EEK un 92/13/EEK nolūkā izvairīties no to vispārīgo noteikumu efektivitātes ierobežojuma, kuru mērķis ir nodrošināt pārskatīšanu pirms līguma noslēgšanas.

9. Jo īpaši gadījumos, kad dalībvalsts pieprasa, lai persona informē līgumslēdzēju iestādi par savu vēlmi izmantot pārskatīšanas procedūru, ir jānodrošina tas, ka starp dienu, kad šī informācija tiek nosūtīta līgumslēdzējai iestādei, un dienu, kad tiek pieprasīta pārskatīšanas procedūra, netiek noteikts neviens papildu minimālais termiņš. Tāpat gadījumos, kad dalībvalsts pieprasa, lai attiecīgā persona pirmām kārtām iesniedz pārskatīšanas pieprasījumu līgumslēdzējai iestādei, ir jānodrošina tas, ka šai personai tiek dots saprātīgs minimālais termiņš, lai tā pirms līguma slēgšanas varētu vērsties kompetentajā pārskatīšanas iestādē gadījumā, ja tā vēlas apstrīdēt līgumslēdzējas iestādes sniegto atbildi vai atbildes nesniegšanu.

10. Pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšana īsi pirms minimālā apturošā termiņa beigām nedrīkst liegt par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajai iestādei iespēju izmantot minimālo nepieciešamo laiku rīcībai, jo īpaši, lai pagarinātu apturēšanas termiņu, ko piemēro līguma slēgšanai. Tādēļ ir jāparedz autonoms minimālais apturošais termiņš, kas sāk ritēt, tiklīdz par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajā instancē tiek iesniegts pārskatīšanas pieprasījums, un kas šai iestādei jebkurā gadījumā ļauj rīkoties īsā, bet saprātīgā termiņā.

11. Tāpat vispārīgo noteikumu efektivitātes nolūkā ir jāparedz, ka minētā informācija jānodod un attiecīgie pārskatīšanas pieprasījumi jāiesniedz, izmantojot visātrākos pieejamos saziņas līdzekļus, ar kuriem ir iespējams saglabāt minimālā apturošā termiņa lietderīgo efektu, kā arī nodrošināt šīs saziņas pierādījuma elementus. Tādējādi šajā kontekstā ir jāparedz informācijas sūtīšana pa faksu vai elektroniski - saziņas līdzekļi, kuri apvieno iepriekšminētās pazīmes, turklāt tie ir arī vienkārši lietošanā un nodrošina mazākas izmaksas visām iesaistītajām pusēm.

12. Tāpat ir jānodrošina konsekvence starp to pārskatīšanas pieprasījumu termiņiem, kas tiek iesniegti saistībā ar līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem pārtraukt kāda konkursa dalībnieka vai kandidāta līdzdalību kādā no procedūrām saistībā ar Direktīvām 2004/17/EK un 2004/18/EK, no vienas puses, un apturošajiem termiņiem, no otras puses.

13. Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti efektīvas pārskatīšanas termiņi, kuru mērķis ir novērst nelikumīgi piešķirtu līgumu sasteigtu slēgšanu un nelikumīgu tiešu līgumu slēgšanu, ko Eiropas Kopienu Tiesa ir kvalificējusi kā nopietnāko Kopienas tiesību pārkāpumu valsts iepirkumu jomā no līgumslēdzējas iestādes puses, ir jāparedz efektīvas, proporcionālas un preventīvas sankcijas pret visām līgumslēdzējām iestādēm, kas pārkāpj minimālos apturošos termiņus. Šajā sakarā un, ņemot vērā to, ka Direktīvās 89/665/EEK un 92/13/EEK ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajām iestādēm iespēju anulēt līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos nelikumīgos lēmumus, ir jāparedz, ka ikviens līgums, kurš noslēgts, pārkāpjot šos termiņus, tiek uzskatīts par spēkā neesošu un ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde novērš visas nelikumīgā līguma radītās sekas, piemēram, saistībā ar līgumslēdzējas iestādes iespējami pārskaitīto summu atgūšanu.

14. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota piemēroto sankciju proporcionalitāte, ir jāparedz, ka dalībvalstis par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajai iestādei sniedz iespēju neapstrīdēt līgumu vai atzīt atsevišķas tā sekas laikā gadījumā, ja šo izņēmuma gadījumu attaisno nepieciešamas un neatliekamas prasības saistībā ar vispārējām neekonomiskām interesēm. Turklāt, lai nodrošinātu laika gaitā līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu tiesisko noteiktību, ir jānosaka saprātīgs minimālais noilguma termiņš pārskatīšanai, kuras mērķis ir konstatēt attiecīgā līguma slēgšanas spēkā neesamību un attiecīgi izdarīt secinājumus.

15. Ar šo direktīvu palielinot valsts pārskatīšanas procedūru efektivitāti, attiecīgās personas tiks iedrošinātas biežāk izmantot pārskatīšanas iespējas panākot vienošanos pirms līguma slēgšanas. Šajā sakarā korekcijas mehānisms ir jāattiecina uz nopietniem Kopienas noteikumu pārkāpumiem valsts iepirkumu jomā, un ir jāļauj Komisijai noteikt attiecīgajai dalībvalstij saprātīgu atbildes termiņu, ievērojot konkrētā gadījuma apstākļus.

16. Direktīvā 92/13/EEK paredzētā brīvprātīgā atestācijas sistēma, saskaņā ar kuru, veicot periodiskas pārbaudes, līgumslēdzēji subjekti var konstatēt izmantoto līgumu piešķiršanas procedūru atbilstību, praktiski nav izmantota un tādējādi nav sasniegusi savu mērķi – novērst attiecīgu Kopienas noteikumu pārkāpumu skaitu valsts iepirkumu jomā. Turpretim ar Direktīvu 92/13/EEK dalībvalstīm noteiktais pienākums nodrošināt šajā nolūkā akreditētu organizāciju nepārtrauktu pieejamību var radīt administratīvas uzturēšanas izmaksas, kas vairs nav pamatotas, ņemot vērā to, ka nav reāla pieprasījuma no līgumslēdzēju subjektu puses. Sakarā ar šo ir jāatceļ šī atestācijas sistēma.

17. Tāpat Direktīvā 92/13/EEK paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms nav izraisījis patiesu interesi no uzņēmēju puses; tas ir saistīts gan ar faktu, ka šis mehānisms viens pats nonodrošina saistošus pagaidu pasākumus, kuri varētu laicīgi aizkavēt līguma nelikumīgu slēgšanu, gan ar to, ka to ir grūti apvienot ar īpaši īsajiem pārskatīšanas termiņiem nolūkā panākt pagaidu pasākumus un anulēt nelikumīgus lēmumus. Turklāt strīdu izšķiršanas mehānisma potenciālo efektivitāti vēl vairāk samazināja grūtības, kas radās, veidojot pilnīgu un pietiekami apjomīgu sarakstu ar katras dalībvalsts neatkarīgajiem strīdu izšķīrējiem, kuri pieejami jebkurā laikā un kuru uzdevums ir risināt strīdu izšķiršanas pieprasījumus īsā termiņā. Sakarā ar šo ir jāatceļ šis strīdu izšķiršanas mehānisms.

18. Ir lietderīgi saglabāt dalībvalstu pienākumu regulāri sniegt informāciju, kas atbilst sasniedzamajam mērķim, par valsts pārskatīšanas procedūru darbību, iesaistot Valsts iepirkuma padomdevēju komiteju, lai noteiktu šīs informācijas saturu un veidu. Patiesībā tikai ar šīs informācijas palīdzību ir iespējams novērtēt ar šo direktīvu veikto grozījumu rezultātus pēc ievērojama perioda, kas seko šīs direktīvas ieviešanai.

19. Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK.

20. Tā kā saskaņā ar iepriekš minētajiem apsvērumiem dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami sekmīgi sasniegt šīs direktīvas mērķus, un tādēļ tie ir labāk sasniedzami Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai, jo īpaši ievērojot dalībvalstu procedūrālās autonomijas principu.

21. Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt tiesību uz efektīvu pārsūdzību un taisnīgu tiesu pilnīgu ievērošanu saskaņā ar Hartas 47. panta pirmo un otro daļu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Direktīva 89/665/EEK

Direktīvu 89/665/EEK groza šādi.

1) 1. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumu piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK(*), veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts iepirkumu jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus.

___________________

(*) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.”

b) 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„3. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrētu valsts līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ.”

c) Pievieno šādu 4. un 5. punktu:

„4. Dalībvalstis var pieprasīt, lai persona, kura vēlas izmantot pārskatīšanas procedūru, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, informē līgumslēdzēju iestādi par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu. Šajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai starp dienu, kad šī informācija tiek nosūtīta līgumslēdzējai iestādei, un dienu, kad par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajai iestādei tiek iesniegts pārskatīšanas pieprasījums, netiek noteikts neviens minimālais termiņš.

Tāpat dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgā persona pārskatīšanas pieprasījumu vispirms iesniedz līgumslēdzējai iestādei. Šajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai uzreiz pēc minētā pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas, ko veic, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, tiktu apturēta iespēja noslēgt līgumu.

Otrajā daļā minētā automātiskā apturēšana tiek pārtraukta, beidzoties termiņam, kurš nedrīkst būt īsāks par piecām darba dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kurā līgumslēdzēja iestāde, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, ir nosūtījusi savu atbildi.

5. Gadījumā, ja pārskatīšanas pieprasījums ir saistīts ar apstākļiem, kādos ir vai nav notikusi nosūtīšana, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, kā tas minēts 4. punktā, no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde jo īpaši ņem vērā visus saprātīgos un atbilstīgos pierādījumus, ko tai iesniedz šo sūtījumu veicēji un kas apstiprina veiktos sūtījumus un to, ka adresāts tos ir saņēmis.”

2) 2. pantu groza šādi:

a) 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„3. Izņemot 1. panta 4. punktā un 2.a līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, pārskatīšanas procedūrām nav automātiski jāaptur līgumu piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.”

b) Pievieno šādu 3.a punktu:

„3.a Ja no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga iestāde saņem pārskatīšanas pieprasījumu saistībā ar līguma piešķiršanas lēmumu vai saistībā ar tam sekojošu lēmumu, tā nekavējoties, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, informē līgumslēdzēju iestādi par to, ka tā nedrīkst slēgt līgumu pirms termiņa, ko nosaka dalībvalsts, kurai pakļauta šī iestāde. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par piecām darba dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kurā nosūtīta attiecīgā informācija. Pēc tam, kad ir pārbaudīti visi pārskatīšanas pieprasījumu pavadošie dokumenti, un, ja iestāde secina, ka iepriekš minētais apturēšanas termiņš nav pagarināms, šī iestāde jebkurā laikā var atcelt līguma slēgšanas aizliegumu.”

c) Tā 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„4. Dalībvalstis var noteikt, ka, apsverot, vai jānosaka pagaidu pasākumi, par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde var ņemt vērā pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visām interesēm, kurām tie varētu kaitēt, kā arī sabiedrības intereses, un var nolemt neveikt šādus pasākumus, ja to negatīvās sekas var būt lielākas par ieguvumiem.

Izmantojot pirmajā daļā paredzēto iespēju, dalībvalstis nedrīkst kavēt 2.f panta piemērošanu, ja attiecīgais līgums ir noslēgts, pārkāpjot 1. panta 4. punktu, 2. panta 3.a punktu vai vienu no 2.a līdz 2.e pantiem, vai pārkāpjot papildu pagaidu pasākumu, ko pieņēmusi par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde un kurš paredzēts, lai pagarinātu minētās līguma slēgšanas apturēšanu.

Lēmums neveikt pagaidu pasākumus neietekmē citas tās personas prasības, kura lūdz veikt šos pasākumus.”

d) 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„6. Izņemot 1. panta 4. punktā un 2.a līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc lēmuma par tā piešķiršanu, nosaka ar valsts tiesību aktiem.

Turklāt, izņemot gadījumus, kad lēmums ir jāatceļ pirms zaudējumu atlīdzināšanas, dalībvalsts var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas, kas notiek saskaņā ar 1. panta 4. punktu, 2. panta 3. punktu, 2.a līdz 2.e pantu vai saskaņā ar 2.f pantu, par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde ir pilnvarota lemt tikai par zaudējumu atlīdzināšanu tām personām, kurām pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums. ”

e) Šā panta 8. punkta pirmajā daļā tekstu „tiesa vai tribunāls EEK Līguma 177. panta nozīmē” aizstāj ar tekstu „tiesa vai tribunāls Līguma 234. panta nozīmē”.

3) Pievieno šādus 2.a līdz 2.f pantus:

„2.a pants

1. Dalībvalstis pieņem nepieciešamos noteikumus saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktā un 2.b, 2.c un 2.d pantā minētajiem obligātajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu 1. panta 3. punktā minētajām personām termiņus, kuri garantē efektīvu pārskatīšanu saistībā ar lēmumiem, ko pieņēmusi līgumslēdzēja iestāde.

2. Pēc tam, kad pieņemts piešķiršanas lēmums attiecībā uz valsts līgumu, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, šo līgumu nedrīkst slēgt pirms ir beidzies vismaz desmit kalendāro dienu termiņš, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad lēmums par līguma piešķiršanu ir paziņots attiecīgajiem konkursa pretendentiem, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus. Līguma piešķiršanas lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK 41. panta 2. punktā.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, Direktīvas 2004/18/EK 38. panta 8. punktā minētajos steidzamības gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka pēc valsts līguma piešķiršanas lēmuma līgumu nedrīkst slēgt pirms ir beidzies vismaz septiņu kalendāro dienu termiņš, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad lēmums par līguma piešķiršanu ir paziņots attiecīgajiem konkursa pretendentiem, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus. Šo termiņu automātiski pagarina par trīs kalendārajām dienām, ja kāda no šīs Direktīvas 1. panta 3. punktā minētajām personām šajā termiņā, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei paziņo par savu vēlmi iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu. Līguma piešķiršanas lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK 41. panta 2. punktā.

Dalībvalstis var piemērot pirmo daļu, ja runa ir par līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 5. punkta nozīmē, vai par līgumiem, kas piešķirti saskaņā ar dinamiskā iepirkuma sistēmām iepriekšminētās Direktīvas 1. panta 6. punkta nozīmē.

4. Termiņus, kas minēti 2. un 3. punktā, nepiemēro ārkārtējas steidzamības gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 31. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.b pants

Dalībvalstis var noteikt, ka 2.a panta 2. un 3. punktā minētos termiņus nepiemēro šādos gadījumos:

a) ja līgums ir pamatots ar pamatnolīgumu, kas noslēgts tikai ar vienu uzņēmēju saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 32. panta 3. punktu;

b) ja līgums ir pamatots ar pamatnolīgumu, kas noslēgts ar vairākiem uzņēmējiem, un ja šie līgumi ir piešķirti, piemērojot pamatnolīguma noteikumus un neizsludinot konkursu, saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 32. panta 4. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu;

c) ja līgums ir piešķirts saskaņā ar atklātu procedūru Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 11. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un ja līgumslēdzēja iestāde ir saņēmusi tikai tā pretendenta priekšlikumu, kuram tiek piešķirts līgums;

d) ja līgums ir piešķirts saskaņā ar slēgtu procedūru Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 11. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ja, izņemot uzņēmēju, kuram līgums ir piešķirts, attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmējiem, kuri bija uzaicināti iesniegt piedāvājumu, ir jau pieņemts pārsūdzams līgumslēdzējas iestādes lēmums, ar kuru šo pretendentu līdzdalība procedūrā tiek pārtraukta, pamatojoties uz citiem kritērijiem, kas nav attiecīgā līguma piešķiršanas kritēriji;

e) ja līgums ir piešķirts saskaņā ar sarunu procedūru Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 11. punkta d) apakšpunkta nozīmē, un ja, izņemot uzņēmēju, kuram līgums ir piešķirts, attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmējiem, ar kuriem līgumslēdzēja iestāde ir apspriedusies un kuri ir pauduši interesi par šo procedūru, ir jau pieņemts pārsūdzams līgumslēdzējas iestādes lēmums, ar kuru šo pretendentu līdzdalība procedūrā tiek pārtraukta, pamatojoties uz citiem kritērijiem, kas nav attiecīgā līguma piešķiršanas kritēriji.

2.c pants

1. Ja dalībvalstis noteic, ka jebkurš pārskatīšanas pieprasījums attiecībā uz līgumslēdzējas iestādes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar vai saistībā ar līguma piešķiršanas procedūru, uz kuru attiecas Direktīva 2004/18/EK, ir jāiesniedz pirms noteikta termiņa beigām, šis termiņš nedrīkst būt īsāks par desmit kalendārajām dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad šis līgumslēdzējas iestādes lēmums ir paziņots attiecīgajam konkursa dalībniekam vai pretendentam, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus. Līgumslēdzējas iestādes lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam konkursa dalībniekam vai pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK 41. panta 2. punktā.

2. Dalībvalstis, kuras izmanto 2.a panta 3. punktā paredzētās iespējas, var noteikt, ka 1. punktā minētais pārskatīšanas pieprasījums ir jāiesniedz termiņā, kurš nedrīkst būt īsāks par septiņām kalendārajām dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad šis līgumslēdzējas iestādes lēmums ir paziņots attiecīgajam konkursa dalībniekam vai pretendentam, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus.

Šo termiņu automātiski pagarina par trīs kalendārajām dienām, ja kāda no 1. panta 3. punktā minētajām personām šajā termiņā, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei paziņo par savu vēlmi iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu.

Līgumslēdzējas iestādes lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam konkursa dalībniekam vai pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/18/EK 41. panta 2. punktā.

2.d pants

Gadījumā, ja pārskatīšanas prasība ir saistīta ar apstākļiem, kādos ir vai nav notikusi nosūtīšana, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, kā tas minēts 2.a un 2.c pantā, pārskatīšanas iestāde jo īpaši ņem vērā visus saprātīgos un atbilstīgos pierādījumus, ko tai iesniedz līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz tās veiktajiem sūtījumiem un apstiprinājumiem, ka attiecīgais konkursa dalībnieks vai pretendents tos ir saņēmis.

2.e pants

1. Saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem dalībvalstis nodrošina to, ka 1. pantā un 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās pārskatīšanas, panākot vienošanos un atceļot lēmumus, ir efektīvas gadījumos, kad līgums noslēgts nelikumīgi un tieši.

2. Ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem tā var atteikties no formālas procedūras uzsākšanas, kas ietver publicēšanas pasākumus un iepriekšēju konkursa izsludināšanu nolūkā piešķirt valsts līgumu, kura summa pārsniedz Direktīvā 2004/18/EK noteikto maksimālo summu, šai līgumslēdzējai iestādei pirms minētā līguma slēgšanas ir jāveic divi turpmāk minētie pasākumi:

a) jāpieņem piešķiršanas lēmums, kam nav līgumisku seku un kuru var pārsūdzēt saskaņā ar šīs Direktīvas 1. un 2. pantu;

b) jāpublicē paziņojums, kas nodrošina adekvātu publicitāti un kurā ietverta vismaz tā informācija, kas minēta šīs direktīvas pielikumā.

Paziņojuma publicēšana saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 35. panta 4. punktu un 36. pantu atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šā punkta b) apakšpunktā.

3. Pēc 2. punktā minētā līguma piešķiršanas lēmuma līgumu nedrīkst slēgt pirms ir beidzies minimālais desmit kalendāro dienu termiņš, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad 2. punkta b) apakšpunktā minētais paziņojums ir sācis saņemt atbilstīgu publicitāti.

4. Gan 2., gan 3. punktu nepiemēro ne ārkārtējas steidzamības gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2004/18/EK 31. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ne arī līgumiem, kas skaidri izslēgti saskaņā ar minētās direktīvas 12. un 18. panta noteikumiem.

2.f pants

1. Saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievēroti gan termiņi, kuri noteikti 1. panta 4. punktā un 2.a panta 2. un 3. punktā, gan 2.e pants.

2. Līguma slēgšana, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, tiek uzskatīta par spēkā neesošu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka līgumam, kas ir noslēgts, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, tomēr ir zināmas sekas attiecībā uz attiecīgajām pusēm vai attiecībā pret trešām pusēm, jo rit noilguma termiņš, kas nevar būt īsāks par sešiem mēnešiem, skaitot no faktiskā līguma slēgšanas datuma.

Pirmajā daļā paredzēto atkāpi var izmantot arī tad, ja saskaņā ar pārsūdzību nolūkā konstatēt un apzināt sekas līgumam, kas noslēgts, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas iestāde konstatē, ka atsevišķu nepieciešamo un neatliekamo prasību ievērošana saistībā ar vispārējām neekonomiskām interesēm attiecīgajā gadījumā attaisno atsevišķu minētā līguma seku atzīšanu.

4. Dalībvalstis nosaka sankciju shēmu, kuras piemērojamas tādu līgumu gadījumā, kuri noslēgti, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, ja ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi vai ja līgumslēdzēja iestāde atsaucas uz ārkārtēju steidzamību Direktīvas 2004/18/EK 31. panta 1) punkta c) apakšpunkta nozīmē, lai gan pilnīgi visi šajos noteikumos paredzētie nosacījumi nav izpildīti.

Šādi paredzētām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

Dalībvalstis pēc iespējas drīz un vēlākais [18 mēnešus pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī] paziņo Komisijai šos noteikumus un visus ar tiem saistītos turpmākos grozījumus.”

4) Direktīvas 3. pantu groza šādi:

a) Panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„1. Komisija var izmantot 2. un 5. punktā paredzēto procedūru, ja tā uzskata, ka ir noticis nopietns pārkāpums Kopienas noteikumos valsts līgumu jomā, veicot līguma piešķiršanas procedūru, uz kuru attiecas Direktīva 2004/18/EK.

2. Komisija attiecīgajai dalībvalstij un līgumslēdzējai iestādei paziņo iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka ir izdarīts nopietns pārkāpums, un lūdz to labot.

Tā attiecīgajai dalībvalstij nosaka saprātīgu termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus.”

b) Ievada teikumu 3. punktā aizstāj ar šādu tekstu:

„Attiecīgā dalībvalsts, ievērojot 2. punktā noteikto termiņu, Komisijai iesniedz:”

5) Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„4. pants

1. Dalībvalstis katru gadu Komisijai sniedz informāciju par valsts pārskatīšanas procedūru darbību iepriekšējos kalendārajos gados. Komisija, apspriežoties ar Valsts iepirkuma padomdevēju komiteju, nosaka šīs informācijas saturu un veidu.

2. Pirms beidzas sešu gadu periods, skaitot no [18 mēnešiem pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī], Komisija, apspriežoties ar Valsts iepirkuma padomdevēju komiteju, pārskata šīs direktīvas noteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā iesniedz grozījumu priekšlikumus.”

6) I pielikumā iekļautais teksts tiek pievienots, kā pielikums.

2. pants Direktīva 92/13/EEK

Direktīvu 92/13/EEK groza šādi:

1) Pirmo pantu groza šādi:

a) Tā 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„1. Dalībvalstis attiecībā uz valsts līgumu piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK(*), veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzēju subjektu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs Direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts līgumu jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus.

__________________

(*) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.”

b) 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„3. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrētu valsts līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ.”

c) Pievieno šādu 4. un 5. punktu:

„4. Dalībvalstis var pieprasīt, lai persona, kura vēlas izmantot pārskatīšanas procedūru, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, informē līgumslēdzēju subjektu par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu. Šajā gadījumā dalībvalsts nodrošina, lai starp dienu, kad šī informācija tiek nosūtīta līgumslēdzējam subjektam, un dienu, kad par pārskatīšanas procedūrām atbildīgajai iestādei tiek iesniegts pārskatīšanas pieprasījums, netiek noteikts neviens minimālais termiņš.

Tāpat dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgā persona pārskatīšanas pieprasījumu vispirms iesniedz līgumslēdzējam subjektam. Šajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai uzreiz pēc minētā pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas, ko veic, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, tiktu apturēta iespēja noslēgt līgumu.

Otrajā daļā minētā automātiskā apturēšana tiek pārtraukta, beidzoties termiņam, kurš nedrīkst būt īsāks par piecām darba dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kurā līgumslēdzējs subjekts, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, ir nosūtījis savu atbildi.

5. Gadījumā, ja pārskatīšanas pieprasījums ir saistīts ar apstākļiem, kādos ir vai nav notikusi nosūtīšana, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, kā tas minēts 4. punktā, no līgumslēdzēja subjekta neatkarīga par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde jo īpaši ņem vērā visus saprātīgos un atbilstīgos pierādījumus, ko tai iesniedz šo sūtījumu veicēji un kas apstiprina veiktos sūtījumus un to, ka adresāts tos ir saņēmis.”

2) Direktīvas 2. pantu groza šādi:

a) Tā 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„3. Izņemot 1. panta 4. punktā un 2.a līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, pārskatīšanas procedūrām nav automātiski jāaptur līgumu piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.”

b) Pievieno šādu 3.a punktu:

„3.a Ja no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga iestāde saņem pārskatīšanas pieprasījumu saistībā ar līguma piešķiršanas lēmumu vai saistībā ar tam sekojošu lēmumu, tā nekavējoties, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, informē līgumslēdzēju subjektu par to, ka tas nedrīkst slēgt līgumu pirms termiņa, ko nosaka dalībvalsts, kurai pakļauta šī iestāde. Šis termiņs nedrīkst būt īsāks par piecām darba dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kurā nosūtīta attiecīgā informācija. Pēc tam, kad ir pārbaudīti visi pārskatīšanas pieprasījumu pavadošie dokumenti, un, ja iestāde secina, ka nav jāpagarina iepriekš minēto apturēšanas termiņu, šī iestāde jebkurā laikā var atcelt līguma slēgšanas aizliegumu.”

c) 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„4. Dalībvalstis var noteikt, ka, apsverot, vai jānosaka pagaidu pasākumi, par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde var ņemt vērā pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visām interesēm, kurām tie varētu kaitēt, kā arī sabiedrības intereses, un var nolemt neveikt šādus pasākumus, ja to negatīvās sekas var būt lielākas par ieguvumiem.

Izmantojot pirmajā daļā paredzēto iespēju, dalībvalstis nedrīkst kavēt 2.f panta piemērošanu, ja attiecīgais līgums ir noslēgts, pārkāpjot 1. panta 4. punktu, 2. panta 3.a punktu, vai vienu no 2.a līdz 2.e pantiem, vai pārkāpjot papildu pagaidu pasākumu, ko pieņēmusi par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde un kurš paredzēts, lai pagarinātu minētās līguma slēgšanas apturēšanu.

Lēmums neveikt pagaidu pasākumus neietekmē citas tās personas prasības, kura lūdz veikt šos pasākumus.”

d) 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„6. Izņemot 1. panta 4. punktā un 2.a līdz 2.f pantā paredzētos gadījumus, šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumu, kas noslēgts pēc lēmuma par tā piešķiršanu, nosaka ar valsts tiesību aktiem.

Turklāt, izņemot gadījumus, kad lēmums ir jāatceļ pirms zaudējumu atlīdzināšanas, dalībvalsts var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas, kas notiek saskaņā ar 1. panta 4. punktu, 2. panta 3. punktu, 2.a līdz 2.f pantiem, par pārskatīšanas procedūrām atbildīgā iestāde ir pilnvarota lemt tikai par zaudējumu atlīdzināšanu tām personām, kurām pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums.”

e) Šā panta 9. punkta pirmajā daļā tekstu „tiesa vai tribunāls Līguma 177. panta nozīmē” aizstāj ar tekstu „tiesa vai tribunāls Līguma 234. panta nozīmē”.

3) Pievieno šādus 2.a līdz 2.f pantus:

„2.a pants

1. Dalībvalstis pieņem nepieciešamos noteikumus saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktā un 2.b, 2.c un 2.d pantā minētajiem obligātajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu 1. panta 3. punktā minētajām personām efektīvus pārskatīšanas termiņus saistībā ar lēmumiem, ko pieņēmis līgumslēdzējs subjekts.

2. Pēc tam, kad pieņemts piešķiršanas lēmums attiecībā uz valsts līgumu, uz ko attiecas Direktīva 2004/17/EK, šo līgumu nedrīkst slēgt pirms ir beidzies vismaz desmit kalendāro dienu termiņš, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad lēmums par līguma piešķiršanu ir paziņots attiecīgajiem konkursa pretendentiem, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus. Līguma piešķiršanas lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 49. panta 2. punktā.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, gadījumos, kad tiek piemēroti Direktīvas 2004/17/EK 45. panta 8. punktā minētie visīsākie saīsinātie termiņi, dalībvalstis var noteikt, ka pēc valsts līguma piešķiršanas lēmuma līgumu nedrīkst slēgt pirms ir beidzies vismaz septiņu kalendāro dienu termiņš, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad lēmums par līguma piešķiršanu ir paziņots attiecīgajiem konkursa pretendentiem, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus. Šo termiņu automātiski pagarina par trīs kalendārajām dienām, ja šīs Direktīvas 1. panta 3. punktā minētā persona šajā termiņā, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, attiecīgajam līgumslēdzējam subjektam paziņo par savu vēlmi iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu. Līguma piešķiršanas lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 49. panta 2. punktā.

Dalībvalstis var piemērot pirmās daļas noteikumus, ja runa ir par līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 4. punkta, ka arī 14. panta 2. un 3. punkta nozīmē, vai par līgumiem, kas piešķirti saskaņā ar dinamiskā iepirkuma sistēmām iepriekšminētās Direktīvas 1. panta 5. punkta, ka arī 15. panta nozīmē.

4. Termiņus, kas minēti 2. un 3. punktā, nepiemēro ārkārtējas steidzamības gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 40. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

2.b pants

1. Dalībvalstis var noteikt, ka 2.a panta 2., un 3. punktā minētos termiņus nepiemēro šādos gadījumos:

a) ja līgums ir pamatots ar pamatnolīgumu, kas noslēgts tikai ar vienu uzņēmēju saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 14. panta 2. punktu un 40. panta 3. punkta i) apakšpunktu;

b) ja līgums ir piešķirts saskaņā ar atklātu procedūru Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 9. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un ja līgumslēdzējs subjekts ir saņēmis tikai tā pretendenta priekšlikumu, kuram tiek piešķirts līgums;

c) ja līgums ir piešķirts saskaņā ar slēgtu procedūru Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 9. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ja, izņemot uzņēmēju, kuram līgums ir piešķirts, attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmējiem, kuri bija uzaicināti iesniegt piedāvājumu, ir jau pieņemts pārsūdzams līgumslēdzēja subjekta lēmums, ar kuru šo pretendentu līdzdalība procedūrā tiek pārtraukta, pamatojoties uz citiem kritērijiem, kas nav attiecīgā līguma piešķiršanas kritēriji;

d) ja līgums ir piešķirts saskaņā ar sarunu procedūru Direktīvas 2004/17/EK 1. panta 9. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un ja, izņemot uzņēmēju, kuram līgums ir piešķirts, attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmējiem, ar kuriem līgumslēdzējs subjekts ir apspriedies un kuri ir pauduši interesi par šo procedūru, ir jau pieņemts pārsūdzams līgumslēdzēja subjekta lēmums, ar kuru šo pretendentu līdzdalība procedūrā tiek pārtraukta, pamatojoties uz citiem kritērijiem, kas nav attiecīgā līguma piešķiršanas kritēriji.

2.c pants

1. Ja dalībvalstis noteic, ka jebkurš pārskatīšanas pieprasījums attiecībā uz līgumslēdzēja subjekta lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar vai saistībā ar līguma piešķiršanas procedūru, uz ko attiecas Direktīva 2004/17/EK, ir jāiesniedz pirms noteikta termiņa beigām, šis termiņš nedrīkst būt īsāks par desmit kalendārajām dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad šis līgumslēdzēja subjekta lēmums ir paziņots attiecīgajam pretendentam vai konkursa dalībniekam, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus. Līgumslēdzēja subjekta lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam konkursa dalībniekam vai pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 49. panta 2. punktā.

2. Dalībvalstis, kuras izmanto 2.a panta 3. punktā paredzētās iespējas, var noteikt, ka šī panta 1. punktā minētais pārskatīšanas pieprasījums ir jāiesniedz termiņā, kurš nedrīkst būt īsāks par septiņām kalendārajām dienām, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad šis līgumslēdzēja subjekta lēmums ir paziņots attiecīgajam konkursa dalībniekam vai pretendentam, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus.

Šo termiņu automātiski pagarina par trīs kalendārajām dienām, ja kāda no 1. panta 3. punktā minētajām personām šajā termiņā, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, attiecīgajam līgumslēdzējam subjektam paziņo par savu vēlmi iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu.

Līgumslēdzēja subjekta lēmumam, ko nosūta katram attiecīgajam konkursa dalībniekam vai pretendentam, pievieno kopsavilkumu, kurā apkopoti atbilstīgie iemesli, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 49. panta 2. punktā.

2.d pants

Gadījumā, ja pārskatīšanas pieprasījums ir saistīts ar apstākļiem, kādos ir vai nav notikusi nosūtīšana, izmantojot faksu vai elektroniskos saziņas līdzekļus, kā tas minēts 2.a un 2.c pantā, pārskatīšanas iestāde jo īpaši ņem vērā visus saprātīgos un atbilstīgos pierādījumus, ko tai iesniedz līgumslēdzējs subjekts attiecībā uz tā veiktajiem sūtījumiem un apstiprinājumiem, ka attiecīgais konkursa dalībnieks vai pretendents tos ir saņēmis.

2.e pants

1. Saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem dalībvalstis nodrošina to, ka 1. pantā un 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pārskatīšanas, panākot vienošanos un atceļot lēmumus, ir efektīvas gadījumos, kad līgums noslēgts nelikumīgi un tieši.

2. Ja līgumslēdzējs subjekts uzskata, ka saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem tas var atteikties no formālas procedūras uzsākšanas, kas ietver publicēšanas pasākumus un iepriekšēju konkursa izsludināšanu nolūkā piešķirt valsts līgumu, kura summa pārsniedz Direktīvā 2004/17/EK noteikto maksimālo summu, šim līgumslēdzējam subjektam pirms minētā valsts līguma slēgšanas ir jāveic divi turpmāk minētie pasākumi:

a) jāpieņem piešķiršanas lēmums, kam nav līgumisku seku un kuru var pārsūdzēt saskaņā ar šīs Direktīvas 1. un 2. pantu;

b) jāpublicē paziņojums, kas nodrošina adekvātu publicitāti un kurā ietverta vismaz tā informācija, kas minēta šīs direktīvas pielikumā.

Paziņojuma publicēšana saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 43. un 44. pantu atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šā punkta b) apakšpunktā.

3. Pēc līguma piešķiršanas lēmuma; kurš minēts 2. punktā, līgumu nedrīkst slēgt pirms ir beidzies minimālais desmit kalendāro dienu termiņš, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad 2. punkta b) apakšpunktā minētais paziņojums ir sācis saņemt atbilstīgu publicitāti.

4. Gan 2., gan 3. punktu nepiemēro ne ārkārtējas steidzamības gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 40. panta 3. punkta d) apakšpunktu, ne arī līgumiem, kas skaidri izslēgti saskaņā ar iepriekšminētās direktīvas 19. un 26. panta noteikumiem.

2.f pants

1. Saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievēroti gan termiņi, kuri noteikti 1. panta 4. punktā un 2.a panta 2. un 3. punktā, gan 2.e pants.

2. Līguma slēgšana, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, tiek uzskatīta par spēkā neesošu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka līgumam, kas ir noslēgts, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, tomēr ir zināmas sekas attiecībā uz attiecīgajām pusēm vai attiecībā pret trešām pusēm, jo rit noilguma termiņš, kas nevar būt īsāks par sešiem mēnešiem, skaitot no faktiskā līguma slēgšanas datuma.

Pirmajā daļā paredzēto atkāpi var izmantot arī tad, ja saskaņā ar pārsūdzību nolūkā konstatēt un apzināt sekas līgumam, kas noslēgts, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, no līgumslēdzēja subjekta neatkarīga pārskatīšanas iestāde konstatē, ka atsevišķu nepieciešamo un neatliekamo prasību ievērošana saistībā ar vispārējām neekonomiskām interesēm attiecīgajā gadījumā attaisno atsevišķu minētā līguma seku atzīšanu.

4. Dalībvalstis nosaka sankciju shēmu, kuras piemērojamas tādu līgumu gadījumā, kuri noslēgti, pārkāpjot 1. punktā minētos noteikumus, ja ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi vai ja līgumslēdzējs subjekts atsaucas uz ārkārtēju steidzamību Direktīvas 2004/17/EK 40. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē, lai gan pilnīgi visi šajos noteikumos paredzētie nosacījumi nav izpildīti.

Šādi paredzētām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

Dalībvalstis pēc iespējas drīz un vēlākais [18 mēnešus pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī] paziņo Komisijai šos noteikumus un visus ar tiem saistītos turpmākos grozījumus.”

4) Direktīvas 3. līdz 7. pantu svītro.

5) Direktīvas 8. pantu groza šādi.

a) Panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„1. Komisija var izmantot 2. līdz 5. punktā paredzētās procedūras, ja tā uzskata, ka Kopienas noteikumi valsts iepirkumu jomā ir nopietni pārkāpti, veicot līguma piešķiršanas procedūru, uz ko attiecas Direktīva 2004/17/EK, vai attiecībā uz minētās direktīvas 27. panta a) punktu līgumslēdzēju subjektu gadījumā, uz kuriem minētais noteikums attiecas.

2. Komisija attiecīgajai dalībvalstij un līgumslēdzējam subjektam paziņo iemeslus, pamatojoties uz kuriem tā ir secinājusi, ka izdarīts nopietns pārkāpums, un lūdz to labot ar piemērotiem līdzekļiem.

Tā attiecīgajai dalībvalstij nosaka saprātīgu termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus.”

b) Ievada teikumu 3. punktā aizstāj ar šādu tekstu:

„3. Attiecīgā dalībvalsts, ievērojot 2. punktā noteikto termiņu, Komisijai iesniedz:”

6) Direktīvas 9. līdz 11. pantu svītro.

7) Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„12. pants

1. Dalībvalstis katru gadu Komisijai sniedz informāciju par valsts pārskatīšanas procedūru darbību iepriekšējos kalendārajos gados. Komisija, apspriežoties ar Valsts iepirkuma padomdevēju komiteju, nosaka šīs informācijas saturu un veidu.

2. Pirms beidzas sešu gadu periods, skaitot no [ 18 mēnešiem pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī] , Komisija, apspriežoties ar Valsts iepirkuma padomdevēju komiteju, pārskata šīs direktīvas noteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā iesniedz grozījumu priekšlikumus.”

8) II pielikumā iekļautais teksts tiek pievienots, kā pielikums.

3. pantsTransponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [ 18 mēnešiem pēc šīs direktīvas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī] . Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

I PIELIKUMS

„PIELIKUMS

Informācija, kas obligāti jāiekļauj 2.e panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā paziņojumā

- līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese un kontaktpunkts(-i);

- nosaukums, ko līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi valsts līgumam;

- līguma veids (būvdarbu / piegādes / pakalpojumu) un izpildes, piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta;

- īss līguma apraksts;

- CPV (kopēja publiskā iepirkuma vārdnīca) klasifikācija;

- piešķirtā līguma kopējā gala vērtība;

- līguma piešķiršanas lēmuma pieņemšanas datums;

- pamatojums izvēlei neveikt formālo procedūru, kas ietver publicēšanas pasākumus un iepriekšēju konkursa izsludināšanu nolūkā piešķirt valsts līgumu, kura summa pārsniedz attiecīgo Direktīvā 2004/18/EK noteikto maksimālo summu, minot iepriekšminētās Direktīvas 31. pantā minēto(-s) attiecīgo(-s) gadījumu(-s) vai jebkuru citu pamatojumu saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem;

- tā uzņēmēja nosaukums, kuram ir piešķirts līgums;

- precīzas norādes attiecībā uz iestādi, kura ir atbildīga par pārskatīšanas procedūrām, un attiecībā uz termiņiem pārskatīšanas pieprasījumu iesniegšanai;

- dienests, kur var saņemt uzziņas saistībā ar pārskatīšanas pieprasījumu iesniegšanu.”

II PIELIKUMS

„PIELIKUMS

Informācija, kas obligāti jāiekļauj 2.e panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā paziņojumā

- līgumslēdzēja subjekta nosaukums, adrese un kontaktpunkts(-i);

- nosaukums, ko līgumslēdzējs subjekts piešķīris valsts līgumam;

- līguma veids (būvdarbu / piegādes / pakalpojumu) un izpildes, piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta;

- īss līguma apraksts;

- CPV (kopēja publiskā iepirkuma vārdnīca) klasifikācija;

- piešķirtā līguma kopējā gala vērtība;

- līguma piešķiršanas lēmuma pieņemšanas datums;

- pamatojums izvēlei neveikt formālo procedūru, kas ietver publicēšanas pasākumus un iepriekšēju konkursa izsludināšanu nolūkā piešķirt valsts līgumu, kura summa pārsniedz attiecīgo Direktīvā 2004/17/EK noteikto maksimālo summu, minot iepriekšminētās Direktīvas 40. panta 3. punktā minēto(-s) attiecīgo(-s) gadījumu(-s) vai jebkuru citu pamatojumu saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem;

- tā uzņēmēja nosaukums, kuram ir piešķirts līgums;

- precīzas norādes attiecībā uz iestādi, kura ir atbildīga par pārskatīšanas procedūrām, un attiecībā uz termiņiem pārskatīšanas pieprasījumu iesniegšanai;

- dienests, kur var saņemt uzziņas saistībā ar pārskatīšanas pieprasījumu iesniegšanu.”[pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] OV C […], […]., […]. lpp.

[2] OV C […], […]., […]. lpp.

[3] OV C […], […]., […]. lpp.

[4] OV C […], […]., […]. lpp.

[5] OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp. Direktīva, kas grozīta ar Direktīvu 92/50/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.).

[6] OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[7] OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2083/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 28. lpp.).

[8] OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2083/2005.

[9] Krājums 2005, I-1. lpp., 39. punkts.