[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 25.10.2005 COM(2005) 534 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Visaptverošs pārraudzības ziņojums par Bulgārijas un Rumānijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā {SEC(2005) 1352, SEC(2005) 1353, SEC(2005) 1354} 1. IEVADS Pievienošanās sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju tika pabeigtas 2004. gada decembrī, un 2005. gada aprīlī tika parakstīts Pievienošanās līgums, lai abas šīs valstis kļūtu par dalībvalstīm no 2007. gada janvāra. Šis līgums šobrīd tiek ratificēts. Ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos tiks noslēgta ES piektā paplašināšanās, kas sākās 2004. gada maijā ar desmit jaunu dalībvalstu, kas galvenokārt bija no Viduseiropas, pievienošanos. Tā iekļaus šīs valstis, kuras nesenajā pagātnē ir bijušas mākslīgi atdalītas no Eiropas, atpakaļ Eiropas saimē un nesīs ieguvums visām dalībvalstīm paplašinātajā ES, turpmāk paplašinot mieru, demokrātiju un labklājību visā Eiropā. Savā 2004. gada oktobrī publicētajā Stratēģijas dokumentā un ziņojumos Komisija atzīmēja abu valstu sasniegto, gatavojoties dalībai ES. Komisija arī norādīja virkni jonu, kurās jāveic turpmāki uzlabojumi, lai pilnībā atbilstu visām dalības prasībām un sekmētu veiksmīgu šo valstu dalību. Komisija nolēma pastiprināt dalībvalstu sagatavošanās pārraudzību. Eiropadome 2004. gada decembra sanāksmē secināja, ka Rumānija un Bulgārija spēs uzņemties visas dalības saistības tām paredzētajā pievienošanās laikā, ja tās turpinās centienus un pabeigs vajadzīgās reformas visās acquis jomās, īpašu uzmanību pievēršot tieslietu un iekšlietu jomai un konkrēti Rumānija arī konkurences politikas un vides jomām. ES jāturpina cieši pārraudzīt sagatavošanos. Eiropadome atgādināja, ka drošības klauzulas nodrošinās pasākumus, lai risinātu nopietnas problēmas, kas var rasties pirms pievienošanās vai trīs gadu laikā pēc pievienošanās, īpaši minētajās jomās. Iesniedzot šo ziņojumu, Komisija izpilda savu apņemšanos, ko tā pauda savā 2004. gada stratēģijas dokumentā, un pilda Eiropadomes 2004. gada decembrī izteikto prasību turpināt iesniegt ikgadējus ziņojumus par Bulgārijas un Rumānijas paveikto, gatavojoties dalībai ES, kā arī vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus. Komisija arī vēlas palīdzēt Bulgārijai un Rumānijai to turpmākā gatavošanās procesā, lai nodrošinātu veiksmīgu pievienošanos. Balstoties uz atsevišķiem ziņojumiem par valstīm, kuru secinājumi ir pievienoti šim ziņojumam, šajā ziņojumā izvērtēta valstu gatavība dalībai, atklāti esošie trūkumi un izklāstīti veicamie pasākumi to novēršanai. Ziņojums atspoguļo stāvokli 2005. gada septembra beigās. 2. VISAPTVEROšIE PāRRAUDZīBAS ZIņOJUMI 2.1. Metode Komisija vairāku gadu garumā ir pārraudzījusi Bulgārijas un Rumānijas progresu, gatavojoties iestājai ES. Šā gada ziņojumos novērtēta Bulgārijas un Rumānijas gatavība pievienoties ES 2007. gadā, pamatojoties uz dalības politiskajiem un ekonomiskajiem kritērijiem un prasību pieņemt un īstenot ES tiesisko regulējumu, kas pazīstams ar nosaukumu acquis communautaire , kā 1993. gadā Kopenhāgenā noteikusi Eiropadome. Attiecībā uz politiskajiem un ekonomiskajiem dalības nosacījumiem ziņojumos pētīts tas, ciktāl ir vērojami panākumi tajās jomās, kas izceltas iepriekšējā gada ziņojumā kā jomas, kurās jāveic turpmāki uzlabojumi. Tajos norādīti jautājumi, kas vēl jāuzlabo, un sniegts novērtējums par to, vai valstis šiem kritērijiem atbilst. Attiecībā uz acquis pieņemšanu un īstenošanu šā gada pārraudzības darbs balstās uz Pievienošanās līgumu, kurā ietvertas topošo dalībvalstu tiesības un pienākumi, kā arī konkrētas saistības attiecībā uz visa acquis pieņemšanu un īstenošanu šajās valstīs. Pamata saistības un viens no galvenajiem minētajā līgumā noteiktajiem pienākumiem ir piemērot ES noteikumus un tiesību aktus no pirmās dalības dienas, izņemot tās jomas, kurām sarunu gaitā ir noteikts pārejas režīms. Tāpat kā iepriekšējos ziņojumos acquis ir sadalīts 29 sadaļās, kuras tiek izmantotas sarunās. Analīze turpmāk sadalīta pa konkrētām acquis jomām (kopā apmēram 140), kurās norādīti iespējamie problemātiskie jautājumi. Tiek ņemti vērā tikai faktiski pieņemti tiesību akti un faktiski veikti pasākumi. Tiek norādīts uz jautājumiem, kur nepieciešami turpmāki centieni, kā arī uz kavēšanos sagatavošanās procesā. Katras sadaļas noslēgumā tās jomas ir sadalītas trīs kategorijās. Pirmā kategorija aptver tās jomas, kurās valsts ir gatava vai kur noris sagatavošanās darbs un kur pievienošanās brīdī nevajadzētu būt nekādām problēmām, ja tiek saglabāts pašreizējais sagatavošanās darba temps. Otrā kategorija aptver atlikušās jomas, kurās vajadzīgi pastiprināti centieni un straujāks progress, lai problēmas atrisinātu līdz pievienošanās brīdim. Trešā kategorija aptver nopietnu problēmu jomas . Šajās jomās ir svarīgi jautājumi, kur nepieciešama tūlītēja un izšķirīga rīcība, lai attiecīgā valsts būtu gatava līdz pievienošanās brīdim. Ziņojumu pamatā ir Bulgārijas un Rumānijas valdību, starptautisko (finanšu) institūciju un vairāku valsts un starptautisku NVO sniegtā informācija. Komisija ir salīdzinājusi šo informāciju ar saviem konstatējumiem un atziņām, kas gūtas no Komisijas delegācijām, apmeklējumos uz vietas, salīdzinošā pārskatīšanā un sarunās ar Bulgārijas un Rumānijas kolēģiem. 2.2. Konstatējumu kopsavilkums 2.2.1. Politiskie kritēriji Komisija pagājušajā gadā secināja, ka abas valstis atbilst politiskajiem kritērijiem. Šis novērtējums joprojām ir spēkā. Komisija 2004. gadā katrai valstij minēja virkni jomu, kurās tās varētu veikt vēl turpmākus uzlabojumus. 2005. gada ziņojumos redzams, ka uzlabojumi ir dažās no šīm jomām, piemēram, vārda brīvība abās valstīs, cīņa pret sīku korupciju Bulgārijā, un tiesu sistēmas reforma, mazākumtautību integrācija, bērnu aizsardzība un īpašuma atgūšana Rumānijā. Tomēr virknē jomu vēl jāveic turpmāki uzlabojumi. Tas abās valstīs attiecas uz valsts pārvaldes reformu, tiesu sistēmas darbību, lietu ierosināšanu par augsta līmeņa korupciju, cīņu pret cilvēku tirdzniecību, sliktu attieksmi pret ieslodzītajiem, garīgās veselības aprūpes sistēmu un čigānu mazākumtautības integrāciju. Efektīvai acquis īstenošanai vajadzīga lietpratīga valsts pārvalde un tiesu sistēma, kā arī cīņa pret korupciju. Abām valstīm enerģiski jāturpina pašreizējie centieni šajās jomās. Tām joprojām jāstiprina sava valsts pārvalde visos līmeņos, tostarp reģionālajā un vietējā līmenī, lai uzlabotu tās atbildību, uzticamību, koordināciju ar citām iestādēm un pašās iestādēs, nodrošinājumu ar personālu un finanšu resursiem. Jāturpina pasākumi, kuru mērķis ir modernizēt abu valstu tiesu sistēmas, lai nodrošinātu acquis efektīvu ieviešanu. Tas jo īpaši attiecas uz pirmstiesas posmu un nepieciešamību uzlabot tiesu sistēmas atbildību Bulgārijā. Rumānijā tiesu reforma plašos vilcienos noris apmierinoši, tomēr tai jāturpinās ciešā saskaņā ar rīcības plānā noteiktajiem termiņiem. Abās valstīs problēma joprojām ir korupcija, kas iedragā ticību valsts pārvaldei un tiesu sistēmai, tādējādi arī ietekmējot acquis pienācīgu īstenošanu. Tādēļ cīņai pret korupciju joprojām jābūt vienai no galvenajām prioritātēm. Valstu iestādēm nepagurstoši jāievieš pretkorupcijas tiesību akti, jāizmeklē augsta līmeņa korupcijas gadījumi un jāierosina lietas par tiem, kā arī jāveic profilaktiski pasākumi. Komisija nākamajos gados pievērsīs īpašu uzmanību arī tam, lai aizsargātu ES līdzekļus pret to, ka krāpšanas un korupcijas rezultātā tie tiek novirzīti citiem nolūkiem, nevis likumīgajiem saņēmējiem. 2.2.2. Ekonomiskie kritēriji Komisija pagājušajā gadā secināja, ka abas valstis atbilst kritērijam par to, ka valstij jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai. Attiecībā uz kritēriju par spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus ES Komisija secināja, ka Bulgārijā „tās pašreizējo reformu turpināšana” un Rumānijā „strukturālo reformu programmas enerģiska īstenošana” ļaus atbilst šim kritērijam. Šis novērtējums joprojām ir spēkā. Abas valstis turpināja uzrādīt salīdzinoši labvēlīgu ekonomisko attīstību. Faktiskais IKP pieaugums 5,6% Bulgārijai un 8,3% Rumānijai 2004. gadā bijis liels, un šāda pat tendence kopumā turpinājās arī 2005. gada pirmajā pusē. Inflācija saglabājās samērā zema Bulgārijā un turpināja samazināties Rumānijā. Arī nodarbinātība sāka pieaugt, nedaudz samazinot bezdarba līmeni abās valstīs. Turpināja pastiprināties finanšu starpniecība, ko veicināja liels iekšzemes kreditēšanas pieaugums abās valstīs. Neskatoties uz to, ka strukturālās reformas visās jomās nenoritēja vienādi, tās turpinājās abās valstīs, tādējādi stiprinot abu valstu ekonomiku vidēja termiņa konkurētspēju. Komisija 2004. gadā minēja virkni jomu, kurās jo īpaši varētu veikt vēl turpmākus uzlabojumus. 2005. gada ziņojumi liecina, ka ir panākts ievērojams veikums vairākās no šīm jomām, piemēram valstij piederošu uzņēmumu privatizācija vai telekomunikāciju liberalizācija Bulgārijā un galveno nozaru pārstrukturēšana un finanšu disciplīnas uzlabošana Rumānijā. Tomēr virknē jomu sasniegtais acīmredzami nav tik manāms. Sevišķi tekošā konta deficīts Bulgārijā ir vēl palielinājies, un veiktās darba tirgus reformas ir visnotaļ ierobežotas. Rumānijā ekspansīvo politiku kombinācija ir palielinājusi makroekonomikas nestabilitāti. Privatizācija gan ir turpinājusies, tomēr lēnākā tempā nekā paredzēts valdības programmā. Šiem jautājumiem jāpievērš pastāvīga uzmanība. 2.2.3. Tiesiskā un administratīvā gatavošanās Pagājušajā gadā Komisija uzskatīja, ka abas valstis izpildīs acquis kritērijus un būs gatavas dalībai līdz 2007. gada janvārim, ņemot vērā gūtos panākumus, saistību īstenošanas vēsturi un patlaban notiekošo gatavošanās darbu. Šis ziņojums liecina, ka abas valstis kopš tā laika ir panākušas vēl vairāk, pieņemot un īstenojot acquis . Tomēr virknē jomu sasniegtais nav pietiekams. Kopumā ir svarīgi, lai acquis būtu ne tikai pieņemts, bet arī īstenots praksē. Abām valstīm jāpalielina centieni, lai pabeigtu sagatavošanos un, jo īpaši, attīstītu pietiekamu administratīvo un tiesu iestāžu jaudu acquis īstenošanai un ieviešanai. Sasniegtais, pieņemot un īstenojot acquis Lielākajā daļā acquis jomu sagatavošanās dalībai abās valstīs noris samērā labi. Nedaudzas problēmas joprojām pastāv acquis jomās saistībā ar kapitāla plūsmu, uzņēmējdarbības tiesībām, transportu, enerģētiku, statistiku, ekonomikas un monetāro savienību, rūpniecības politiku, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātni un pētniecību, izglītību un mācībām, ārējām attiecībām, kopējo ārējo un drošības politiku un ES budžeta noteikumiem. Turklāt Bulgārijā tiek pietiekami ievēroti konkurences noteikumi un acquis kultūras un audiovizuālās politikas jomā. Rumānijā vieš cerības stāvoklis vairumā jomu saistībā ar personu brīvu pārvietošanos, telekomunikācijām un patērētāju aizsardzību. Ja tiks saglabāts pašreizējais attīstības temps, visās šajās sadaļās Bulgārijai un Rumānijai vajadzētu spēt bez problēmām iekļauties ES. Jautājumi, kur nepieciešami lielāki centieni Tādējādi līdz 2005. gada 30. septembrim, kas ir 15 mēnešus pirms paredzētā pievienošanās datuma, Bulgārija un Rumānija ir sasniegušas ievērojamu saskaņojumu ar acquis . Tomēr šajā stadijā Komisija ir atklājusi arī virkni jomu, kur nepieciešami lielāki centieni. Abās valstīs lielāka uzmanība jāpievērš cīņai pret naudas atmazgāšanu. Lauksaimniecības jomā Bulgārijai un Rumānijai jāpaātrina sagatavošanās, lai iekļautos tirgu kopīgajās organizācijās un ieviestu ārējās tirdzniecības mehānismus. Abām valstīm jāpiešķir lielāka prioritāte sagatavošanās darbu pabeigšanai zivsaimniecībā . Nevienā no abām valstīm vēl nav pabeigts horizontālo vides tiesību aktu kopums — tam nepieciešami lielāki centieni. Sociālās politikas jomā abām pievienošanās valstīm jāpieliek lielākas pūles darba tiesību un sociālā dialoga jomās un jāuzlabo sabiedrības veselības aizsardzība, sociālā integrācija un apstākļi aprūpes iestādēs, kā arī jāapkaro diskriminācija. Gan Bulgārijā, gan Rumānijā nepieciešamas lielākas pūles, lai sagatavotos struktūrfondu un Kohēzijas fonda īstenošanai, tostarp savlaicīgai akreditācijai Paplašinātajā decentralizētajā īstenošanas sistēmā (EDIS) saistībā ar pirmspievienošanās fondiem. Vēl nav līdz galam izstrādāts tiesiskais pamats, un jāturpina darbs pie plūsmas sagatavošanas, kā arī adekvātiem līdzfinansēšanas mehānismiem. Tieslietu un iekšlietu jomā Bulgārijai un Rumānijai jāpaātrina sagatavošanās, lai piemērotu ES vīzu politiku un narkotiku apkarošanas politiku, kā arī tiesu iestāžu sadarbības mehānismus starp dalībvalstīm. Ievērojami trūkumi joprojām vērojami finanšu kontroles jomā, kas var ietekmēt valstu spēju nevainojami un efektīvi īstenot ES finansētas programmas. Tāpat Bulgārijā joprojām jāpieliek īpašas pūles saistībā ar šādām jomām — valsts iepirkums, finanšu pakalpojumi, minimālās mācību prasības un savstarpējā atzīšana virknē profesiju, nefinanšu pakalpojumu sniegšanas brīvība, produktu specifikāciju savstarpējās atzīšanas princips — lai gan saistībā ar iekšējā tirgus acquis kopumā ir paveikts ievērojams darbs. Nepieciešami enerģiskāki centieni, lai nodrošinātu valsts tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmas ievērošanu, sevišķi, lai ievērotu apņemšanos pēc 2005. gada nepiešķirt pārstrukturēšanas atbalstu tērauda nozarei. Citās nozaru politikās Bulgārijai jāpaātrina darbs saistībā ar gaisa un jūras transportu un saistībā ar enerģētikas un telekomunikāciju tirgus liberalizāciju. Sociālās politikas jomā nepieciešams enerģiskāks darbs pie nediskriminācijas politikas. Nodokļu politikā Bulgārijai jāpaātrina saskaņošana ar netiešo un tiešo nodokļu uzlikšanas noteikumiem un steidzīgi jāpabeidz īstenošanas struktūru izveide. Bulgārijā joprojām pastāv trūkumi vides politikas integrētās piesārņošanas novēršanas un kontroles, atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu un kodoldrošības jomās, kā arī saistībā ar visiem patērētāju aizsardzības acquis aspektiem. Tāpat šajā valstī jāpaātrina patvēruma acquis īstenošana. Muitas jomā jāveic pasākumi, lai nodrošinātu datorizāciju un savienojamību ar ES muitas IT sistēmām. Arī Rumānija ir sasniegusi augstu saskaņošanas līmeni daudzās jomās saistībā ar iekšējo tirgu , tomēr nepieciešamas lielākas pūles attiecībā uz rūpniecības ražojumu prasībām, uzņēmumu izveides brīvību un personas datu aizsardzību. Lai gan ir vērojami panākumi attiecībā uz valsts atbalsta kontroli, joprojām jāpieliek darbs, lai panāktu apmierinošu tās ieviešanas gaitu. Rumānijai jāpastiprina centieni audiovizuālajā jomā un saistībā ar muitas savienības acquis īstenošanu. Šajā valstī arī jāpastiprina cīņa pret organizēto noziedzību . Visās minētajās jomās šobrīd ir iespējams veikt korektīvus pasākumus un tie ir jāveic, tomēr abas valstis tiek brīdinātas, ka nepieciešami enerģiskāki centieni, lai problēmas atrisinātu līdz pievienošanās brīdim. Ja pasākumi netiks veikti kā cerēts, pastāv ievērojams risks, ka līdz pievienošanās brīdim viss acquis netiks transponēts un piemērots. Piemēram, pastāv ievērojams risks, ka Bulgārijai un Rumānijai nebūs ieviešanas kapacitātes, lai īstenotu personas datu aizsardzības noteikumus, ja vien netiks veikti enerģiskāki pasākumi. Tāpat Rumānijai jāsamazina to mehānisko transportlīdzekļu procentuālais daudzums, kuriem nav civiltiesiskās apdrošināšanas, lai tā līdz pievienošanās brīdim varētu pievienoties Daudzpusējās garantijas nolīgumam un īstenot „zaļās kartes” sistēmu. Ja šīs problēmas netiks savlaicīgi atrisinātas, tiks ieviesti ES labošanas pasākumi, kā aprakstīts šā dokumenta 3.2. punktā. Nopietnu problēmu jomas Komisija sagatavošanās procesā ir atklājusi virkni trūkumu, kas rada nopietnas bažas un kur gadījumā, ja netiks veikti nekavējoši un izšķirīgi pasākumi, attiecīgā valsts nespēs īstenot acquis vai gūt labumu no ES līdzekļiem pievienošanās brīdī 2007. gadā. Abās valstīs ir plaši izplatīts pirātisms un viltošana. Jāstiprina ieviešanas pasākumi, sevišķi robežkontrole un efektīva saukšana pie atbildības par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem . Bulgārijai un Rumānijai jāpastiprina centieni, lai izveidotu vajadzīgās iestādes un administratīvo jaudu, lai spētu piemērot tiešā atbalsta shēmas lauksaimniekiem, īstenot ar tirgu saistītos izdevumus un izmaksāt lauku attīstības līdzekļus kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Pastāv nopietnas bažas, ka pievienošanās brīdī pilnvarotie maksātāji un integrētā administrēšanas un kontroles sistēma nespēs darboties ar pilnu jaudu. Ja vien šie trūkumi netiek novērsti, jaunās dalībvalstis riskē ar to, ka to lauksaimniekiem nebūs pieejami maksājumi atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai. Abās valstīs steidzami jāpieņem un jāīsteno vajadzīgie veterinārijas tiesību akti. Problēmas šajā jomā apdraud abu valstu dzīvnieku nozares iekļaušanos iekšējā tirgū, jo gadījumā, ja tās netiks atrisinātas, tās apdraudēs veterināro sistēmu un pārtikas aprites drošību Eiropas Savienībā. Līdz šim nepietiekami darīts, jo sevišķi, lai organizētu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu un trešu valstu ievedumu pārbaudes kopējā veterinārās kontroles sistēmā. Attiecībā uz abām valstīm nopietnas bažas rada acquis īstenošana saistībā ar transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām (TSE) , piemēram, govju sūkļveida encefalopātiju (GSE). Bulgārijā un Rumānijā vērojami trūkumi dzīvnieku slimību kontrolē , jo nopietnas slimības ir endēmiskas. Var būt jāveic pasākumi, lai no slimības pasargātu pārējo Eiropas Savienību. Abās valstīs pašreizējais temps, kādā noris to lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu atjaunināšana, neļaus tām izpildīt pievienošanās sarunās uzņemtos pienākumus. Sabiedrības veselības aizsardzības interesēs jāveic konkrēti pasākumi attiecībā uz prasībām neatbilstīgiem ražotājiem, piemēram, uzliekot ierobežojumus to produktu ražošanai un tirdzniecībai. Bulgārijai un Rumānijai nav pienācīgas robežu infrastruktūras un pietiekama skaita attiecīgi kvalificētu darbinieku, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES ārējās robežas prasībām un procedūrām. Var būt jāievieš konkrēti ierobežojoši pasākumi, lai novērstu apdraudējumu ES iekšējai drošībai. Korupcija joprojām ir nopietna problēma gan Bulgārijā, gan Rumānijā. Ja korupcija saglabāsies pašreizējā apjomā, tā apdraudēs iekšējo tirgu un pareizu ES politiku un ES finansētu programmu darbību. Nepieciešama steidzama un izšķirīga rīcība, lai pierādītu, ka Bulgārija un Rumānija spēj efektīvi apkarot korupciju un uzsākt neatgriezenisku tās samazināšanu. Nepārprotama likuma varas ieviešana ir priekšnoteikums jebkurai valstij, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti. Gan Bulgārija, gan Rumānija sastopas ar ievērojamām grūtībām saistībā ar iestāžu administratīvo jaudu un ar pienācīgas finanšu vadības un kontroles nodrošināšanu ES finansētām struktūrfondu programmām un Kohēzijas fonda pasākumiem. Ja vajadzīgās struktūras netiks izveidotas vai ja to administratīvā jauda saglabāsies zemā līmenī, Bulgārija un Rumānija nespēs apgūt visu tām piešķirto finansējumu. Turklāt joprojām pastāv nopietnas bažas attiecībā uz to, kā Bulgārija ievieš noteikumus par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, jo ļoti daudziem transportlīdzekļiem nav civiltiesiskās apdrošināšanas. Ja Bulgārija nepievienosies Daudzpusējās garantijas nolīgumam un neīstenos „zaļās kartes” sistēmu, pēc pievienošanās var būt nepieciešams saglabāt robežkontroli, lai nodrošinātu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Lauksaimniecības jomā Bulgārija nav darījusi pietiekami, lai izveidotu piena tirgus organizāciju , kas trūkumu savlaicīgas nenovēršanas gadījumā kavēs ES tirgus intervenci šajā nozarē. Veterinārās kontroles jomā Bulgārijā nav pietiekamas dzīvnieku atkritumu apstrādes jaudas. Bulgārija arī nav transponējusi acquis par tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem , un vērojami trūkumi attiecībā uz to, kā tiek ieviesti dzīvnieku labturības noteikumi saimniecībās, dzīvnieku pārvešanas laikā un to kaušanā. Tieslietu un iekšlietu jomā papildus iepriekš minētajām problēmām Bulgārija arī nav samazinājusi organizētās noziedzības līmeni . Arī šajā jomā ir jānodrošina pilnīga likuma vara. Rumānija turklāt nav pabeigusi saskaņošanu ar ES valsts iepirkuma noteikumiem, un to īstenošanā un ieviešanā pastāv ievērojami trūkumi. Ja šī problēma netiks novērsta, tas radīs negodīgus apstākļus uzņēmējiem no citām dalībvalstīm un ietekmēs Rumānijas spēju nevainojami īstenot ES finansētas programmas. Šādos apstākļos var nebūt iespējama ES līdzekļu izmaksāšana, īpaši no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda. Rumānijā vērojama nopietna kavēšanās ar datorizāciju un savienojamību ar ES nodokļu IT sistēmām. Ja netiks veiktas tūlītējas un ilgstošas darbības, būs vajadzīgi pienācīgi labošanas pasākumi, lai nodrošinātu ES nodokļu sistēmu netraucētu darbību. Vides jomā Rumānijai nav pietiekamas administratīvās jaudas, lai pabeigtu atļauju izdošanu rūpnieciskajiem ražotājiem saskaņā ar ES noteikumiem par integrēto piesārņojuma novēršanu un kontroli un lai nodrošinātu šo noteikumu ieviešanu. Tas negatīvi ietekmēs vidi pārrobežu kontekstā un radīs nevienlīdzīgus darbības apstākļus rūpniecībai. Ja šāda situācija saglabāsies, varētu būt jāievieš labošanas pasākumi. Acquis tulkošana Abām valstīm arī jānodrošina acquis pārtulkošana attiecīgi bulgāru un rumāņu valodā. No gandrīz 90 000 acquis lapām Bulgārija jau ir pārtulkojusi vairāk nekā 95%. Tomēr apmēram 60% no šā daudzuma vēl jārediģē valsts iestādēm pirms tulkojumu iesniegšanas ES iestādēm. Rumānija ir pārtulkojusi gandrīz 60%, bet vairāk nekā 50% no šā daudzuma vēl jārediģē. Lielā mērā sakarā ar grūtībām personāla piesaistīšanā un noturēšanā šajā darbā tulkošanas un rediģēšanas jauda abās valstīs vēl nav sasniegusi vajadzīgo tempu, kas ir apmēram 6000 lapas mēnesī. Bulgārijas un Rumānijas valdības ir aicinātas pievērst šim jautājumam vajadzīgo uzmanību. 3. NāKAMIE SOļI 3.1. Darbības, kas Bulgārijai un Rumānijai jāveic Abu valstu iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu veikti visi vajadzīgie labošanas pasākumi, pievēršoties šajā ziņojumā norādītajiem trūkumiem, un lai nodrošinātu pilnīgu gatavību dalībai 2007. gadā. Šā mērķa sasniegšanai jāmobilizē maksimāla enerģija un centieni. Tas nozīmē precīzu darbību plānošanu, prioritāšu noteikšanu, pasākumu veikšanu un pienācīgu finanšu un cilvēku resursu nodrošināšanu visos valdības līmeņos. Abām valstīm būs jāpievērš uzmanība tam, lai stiprinātu to administratīvo un tiesu iestāžu jaudu ar mērķi pienācīgi īstenot un ieviest vajadzīgos tiesību aktus. Būs nepieciešami enerģiski pasākumi cīņā pret korupciju un tiesu sistēmas un valsts pārvaldes reformās, lai nodrošinātu adekvātu likuma varas darbību. 3.2. Pārraudzība un drošības pasākumi Ņemot vērā problēmas, kas vēl jānovērš, Komisija turpinās veikt valstu sagatavošanās darba intensīvu pārraudzību, īpaši pievēršoties šajā ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem. Pārraudzības mērķis būs sniegt vadlīnijas Bulgārijai un Rumānijai, tām pabeidzot gatavošanos dalībai, un pienācīgi informēt Padomi un Parlamentu par abu valstu paveikto. Tā kalpos arī par pamatu lēmumiem par pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi, lai novērstu vai atrisinātu iespējamas problēmas, kuras varētu ietekmēt ES darbību, ja valstis nebūs pietiekami sagatavojušās. Komisija turpinās veikt dažādos pārraudzības pasākumus līdz pat pievienošanās brīdim. Tā gatavojas pilnīgi izmantot visus pieejamos instrumentus, piemēram, brīdinājuma vēstules, salīdzinošās pārskatīšanas, Komisijas dienestu veiktas pārraudzības vizītes un asociācijas nolīgumu struktūras. Tūlīt pēc šā ziņojuma pieņemšanas Komisija nosūtīs pamatotas politiska līmeņa brīdinājuma vēstules Bulgārijas un Rumānijas iestādēm, pievēršot to uzmanību galvenajiem atklātajiem trūkumiem un aicinot tās veikt vajadzīgos labošanas pasākumus. Tad Komisija uzsāks virkni salīdzinošo pārskatīšanu , kas aptvers šajā ziņojumā minētos visproblemātiskākos jautājumus. Šo dalībvalstu un Komisijas speciālistu veikto pārskatīšanu mērķis būs palīdzēt abām valstīm un novērtēt faktiski paveikto dažādajās attiecīgajās jomās. Komisija gatavojas pabeigt šīs pārskatīšanas līdz 2006. gada pavasarim. Pēc tam, 2006. gada martā/aprīlī Komisija organizēs augsta līmeņa tikšanās ar katru valsti, kurās pievērsīsies neatrisinātajiem jautājumiem. Šo sekojuma tikšanos rezultāti un visa līdz tam laikam savāktā informācija tiks iestrādāta pārraudzības ziņojumā , ko Komisija gatavojas iesniegt Padomei un Parlamentam 2006. gada aprīlī/maijā. Pamatojoties uz šo ziņojumu un saistībā ar to, Komisija var ieteikt Padomei atlikt vienas vai abu valstu pievienošanos līdz 2008. gada 1. janvārim, ja tiek izpildīti Pievienošanās līgumā izklāstītie nosacījumi šādai atlikšanai. Saskaņā ar Līgumu Padome var lemt uz vienu gadu atlikt vienas vai abu valstu pievienošanos, ja pastāv nopietns risks, ka kāda no šīm valstīm acīmredzami nav gatava līdz 2007. gada janvārim atbilst dalības prasībām virknē svarīgu jomu vai, attiecībā uz Rumāniju — ja netiek izpildītas konkrētas prasības konkurences politikas jomā un tieslietu un iekšlietu jomā[1]. Komisija sagaida, ka Bulgārija un Rumānija līdz tam laikam veiks visus vajadzīgos labošanas pasākumus, lai šāds ieteikums nebūtu jāsniedz. Ja Komisija ieteiks atlikt pievienošanos, Padomei būs jālemj par vienas vai abu valstu pievienošanās atlikšanu līdz 2008. gada 1. janvārim. Tūlīt pēc tam Komisija ierosinās Padomei vajadzīgos pielāgojumus Pievienošanās līgumā , jo īpaši, attiecībā uz institucionālajiem un budžeta noteikumiem. Budžeta pielāgojumiem būs jāiekļaujas lemšanas procesā par ES budžetu 2007. gadam. Neatkarīgi no tā, vai būs pieņemts lēmums par atlikšanu, Komisija 2006. gada rudenī iesniegs Padomei un Parlamentam visaptverošo pārraudzības ziņojumu otro paketi par Bulgārijas un Rumānijas gatavību dalībai ES. Attiecībā uz pievienošanos 2007. gadā šie ziņojumi būs pamatā lēmumam, kas Komisijai jāpieņem kā Līgumu sargam, par iespējamiem labošanas pasākumiem. Tie ietver drošības pasākumus, pārkāpuma procedūras vai finanšu pārvaldības pasākumus. Ja vajadzīgs, Komisija tos noteikti piemēros. Pēc pievienošanās neīstenotas acquis daļas skars ne tikai attiecīgās valsts iedzīvotājus un uzņēmumus, bet arī citas dalībvalstis. Tādēļ atsevišķos gadījumos Komisijai var būt jāveic pasākumi, lai novērstu vai labotu šādu nelabvēlīgu pārrobežu ietekmi. Šāda rīcība balstās uz virkni īpašu noteikumu Pievienošanās līgumā. Tie ietver trīs drošības klauzulas , kas ļauj Komisijai veikt pasākumus trīs gadu laikā pēc pievienošanās1: - vispārēja ekonomikas drošības klauzula, lai labotu nopietnas un ilgstošas grūtības vienā vai otrā pašreizējo vai jauno dalībvalstu ekonomikas nozarē; - iekšējā tirgus drošības klauzula, lai novērstu nopietnus Bulgārijas vai Rumānijas pārkāpumus attiecībā uz iekšējā tirgus darbību vai reaģētu uz tiem. Šie pārkāpumi saistīti ar četrām brīvībām un arī ar konkurenci, enerģētiku, transportu, vidi, telekomunikācijām, lauksaimniecību un patērētāju un veselības aizsardzības (piemēram, pārtikas nekaitīgumu), ciktāl tiem ir pārrobežu ietekme. Aizsardzības pasākumi var nozīmēt, ka jaunā dalībvalsts vai tās iedzīvotāji un uzņēmumi konkrētās jomās uz laiku negūst labumu no dalības ES, lai aizsargātu iekšējo tirgu un novērstu kaitējumu citām dalībvalstīm; - tieslietu un iekšlietu drošības klauzula, lai reaģētu uz nopietniem trūkumiem sadarbībā civillietās un krimināllietās, un jo īpaši lai uz laiku atliktu ar to saistītas tiesības un pienākumus atbilstīgi ES acquis . Papildus šīm trim drošības klauzulām pēc pievienošanās būs piemērojami īpaši drošības pasākumi , kas ietverti acquis (piemēram, lai neļautu pārdot kaitīgu pārtiku), un citas procedūras (sevišķi pārkāpumu procedūras un lēmumi konkurences jautājumos ), lai novērstu Bulgārijas un Rumānijas trūkumus. Trūkumi var arī automātiski nozīmēt sankcijas, piemēram, kad Komisija nevar izmaksāt ES līdzekļus . Komisija kā budžeta izpildiestāde neizmaksās līdzekļus no ES budžeta, ja, piemēram, jaunā dalībvalsts nesniegs vajadzīgās garantijas par ES līdzekļu pienācīgu izmantošanu, kā prasīts kopējās lauksaimniecības politikas vai struktūrfondu noteikumos. Lai gan veicamajiem drošības vai pārvaldības pasākumiem jābūt samērīgiem ar pastāvošo problēmu un tiem jābūt izstrādātiem tā, lai tie radītu vismazākos traucējumus, lielākajā vairumā gadījumu tie neizbēgami nozīmēs uz laiku atņemt jaunajām dalībvalstīm un to iedzīvotājiem iespēju pilnībā būt labumu no dalības ES. Tādēļ visi ir ieinteresēti pielikt vislielākās pūles, lai no šādas situācijas izvairītos, ātri un efektīvi novēršot atlikušos trūkumus. 3.3. ES atbalsta pasākumi Eiropas Savienība abām valstīm sniedz ievērojamu finansiālu palīdzību, lai palīdzētu tām sagatavoties dalībai ES. Rumānijai 2006. gadā rezervēti apmēram 1155 miljoni euro, bet Bulgārijai — apmēram 545 miljoni euro. Komisija gatavojas atbalstīt abu valstu centienus, koncentrējot šo palīdzību uz pasākumiem atlikušo problēmu novēršanai. Atkarībā no problēmas veida ES atbalsts var būt, piemēram, citu dalībvalstu sniegta palīdzība, mācību semināri, konsultatīvi komandējumi, neliela apjoma mērķsadarbības projekti vai līdzīgi instrumenti, ko var ātri uzsākt un koncentrēt uz konkrētiem jautājumiem. Tāpat trūkumu novēršanai abās valstīs var izmantot virkni esošu ES programmu (piemēram, Muita 2007, Fiscalis , u. c.). Šādi konkrēti atbalsta pasākumi var palīdzēt uzlabot vai paātrināt saskaņošanu ar acquis vai tā īstenošanu. Komisija aktīvi veiks šos pasākumus. Tomēr daudz būs atkarīgs no abu valstu spējas uzņemt un lietderīgi izmantot ES līdzekļus. Nepieciešami turpmāki pasākumi, lai uzlabotu pārvaldības un kontroles jaudu, jo īpaši, lai nodrošinātu pāreju uz Paplašināto decentralizēto īstenošanas sistēmu (EDIS) 2006. gadā. 4. SECINāJUMI Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas secinājumi un ieteikumi ir šādi. - Komisija apstiprina savu iepriekšējo novērtējumu, ka Bulgārija un Rumānija atbilst dalības politiskajiem kritērijiem. Tomēr nepieciešams turpmāks darbs, sevišķi, lai stiprinātu likuma varu, uzlabojot valsts pārvaldi un tiesu sistēmu un efektīvi apkarojot korupciju. Attiecībā uz ekonomiskajiem kritērijiem Bulgārija un Rumānija izpilda prasību par to, ka valstij jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai. Ja Bulgārija turpinās reformas pašreizējā tempā un ja Rumānija enerģiski īstenos strukturālo reformu programmu, tām vajadzētu spēt izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienībā. - Gan Bulgārija, gan Rumānija turpina labi strādāt, pieņemot un īstenojot ES tiesību aktus, un 15 mēnešus pirms paredzētās pievienošanās 2007. gada 1. janvārī ir panākušas ievērojamu saskaņojuma līmeni. Šajā stadijā Komisija ir atklājusi arī virkni jomu, kur nepieciešami lielāki centieni. Abu valstu iestādēm jāturpina enerģiski gatavoties, lai nodrošinātu, ka to iedzīvotāji un uzņēmēji var pilnībā gūt labumu no dalības Eiropas Savienībā. Tām jo īpaši jāpastiprina centieni panākt pietiekamu administratīvo un tiesu iestāžu jaudu acquis īstenošanai un ieviešanai. Komisija turpinās intensīvi pārraudzīt sasniegto līdz pat pievienošanās brīdim. Īpaša uzmanība jāpievērš tiesību aktu faktiskajai īstenošanai un ieviešanai. - Abu valstu sagatavošanās darbā ir zināms skaits konkrētu trūkumu, kas vieš nopietnas bažas. Ja netiks veikti tūlītēji pasākumi, Bulgārija un Rumānija visticamāk nespēs līdz 2007. gada 1. janvārim izpildīt savas saistības šajās konkrētajās jomās. Pašas Bulgārijas un Rumānijas rokās ir iespēja pievienoties paredzētajā laikā — vairāk nekā jebkad agrāk tām jāsper izšķiroši soļi, lai attiecīgās problēmas novērstu. - Par galvenajām atlikušajām problēmām tiks nosūtītas brīdinājuma vēstules. Norisināsies salīdzinošas pārskatīšanas uz vietas un konkrētas konsultācijas, lai nodrošinātu, ka Bulgārija un Rumānija veic pareizos pasākumus, tāpat, ja vajadzīgs, ES ātri mobilizēs konkrēti vērstu palīdzību. Šā sekojuma rezultāti tiks iestrādāti pārraudzības ziņojumā, ko Komisija gatavojas iesniegt Padomei un Parlamentam 2006. gada aprīlī/maijā. Tad Komisija var ierosināt Padomei atlikt Bulgārijas vai Rumānijas pievienošanos līdz 2008. gada 1. janvārim, ja pastāv nopietns risks, ka kāda no šīm valstīm 2007. gada janvārī acīmredzami nav gatava atbilst dalības prasībām virknē svarīgu jomu. Komisija sagaida, ka Bulgārija un Rumānija līdz tam laikam veiks visus vajadzīgos labošanas pasākumus, lai šāds ieteikums nebūtu jāsniedz. 5. PIELIKUMS: VISAPTVEROšO PāRRAUDZīBAS ZIņOJUMU PAR BULGāRIJU UN RUMāNIJU SECINāJUMI Bulgārija Tāpat kā iepriekšējos gados Bulgārija turpina izpildīt dalības politiskos kritērijus . Kopumā tā ir sasniegusi apmierinošu līmeni attiecībā uz atbilstību ES prasībām. Tomēr jāveic turpmāki pasākumi virknē svarīgu jomu, kas tika atzīmētas 2004. gada ziņojumā kā jomas, kurās nepieciešami turpmāki centieni. Attiecībā uz valsts pārvaldes reformu Bulgārijai vēl jāpabeidz likumīgā pamata izstrāde, kas nodrošina likumīguma, atbildības, uzticamības un paredzamības principus valsts pārvaldes darbībā. Tāpat nepieciešami turpmāki centieni, lai stiprinātu vietējo un reģionālo pārvaldi sakarā ar decentralizāciju. Jāievieš praksē valdības 2004. gadā pieņemtā Baltā grāmata par valsts pārvaldes modernizāciju. Ir veikti nozīmīgi likumdošanas pasākumi attiecībā uz tiesu sistēmu. Tomēr attiecībā uz pirmstiesas posma reformu nav sasniegts pārāk daudz, un tiesu sistēmā joprojām vērojams pārskatatbildības trūkums. Iztiesāšanas procedūras joprojām ir apgrūtinošas un lēnas. Lielākā problēma, lai efektīvi cīnītos ar korupciju, joprojām ir vājie rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā un apsūdzības celšanā tajās. Lai gan ir vērojama zināma korupcijas apkarošanas centienu ietekme, īpaši attiecībā uz sīko korupciju, kopumā paliek iespaids, ka korupcijas līmenis joprojām raisa bažas. Cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā jādara vairāk, lai efektīvi cīnītos ar cilvēku tirdzniecību un uzlabotu apstākļus virknē bērnu un invalīdu valsts aprūpes iestāžu. Jāveic turpmāki pasākumi decentralizācijas procesā un garīgās veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā. Vajadzīgi ilgstoši pasākumi, lai panāktu patiesu čigānu mazākumtautības integrāciju. Kā paredzēts jāīsteno Pamatprogramma čigānu līdztiesīgai integrācijai Bulgārijas sabiedrībā. Attiecībā uz dalības ekonomiskajiem kritērijiem Bulgārija joprojām ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Ja tiks saglabāta pašreizējā reformu gaita, Bulgārijai vajadzētu spēt izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienībā. Bulgārija kopumā ir saglabājusi makroekonomikas stabilitāti, pat ja ir vēl vairāk palielinājies tās ārējais deficīts. Tā ir turpinājusi īstenot strukturālo reformu programmu, tiesa gan — ne vienlīdz enerģiski visās sfērās. Vērojama pozitīva notikumu attīstība lielākajā daļā jomu, kurām bija ieteikti uzlabojumi pagājušā gada ziņojumā, tomēr virkne problēmu vēl saglabājas. Tirdzniecības un tekošā konta deficīts 2005. gada pirmajā pusē atkal ievērojami palielinājies, lai gan 2004. gadā tas bija samazinājies. Veikti turpmāki pasākumi, lai ierobežotu banku kredīta pieaugumu, tomēr, lai ierobežotu iespējamos ārējās bilances riskus, obligāti jāturpina piesardzīga fiskālā politika un samērīgs algu pieaugums, kā arī cieši jāseko līdzi stāvoklim. Vajadzīgas turpmākas reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, un sevišķi pārvaldes un tiesu sistēmas darbību. Ir uzsākta uzņēmējdarbības reģistrācijas vienkāršošana, tomēr tā vēl nav pabeigta. Jāsaglabā pašreizējais impulss, lai pabeigtu privatizācijas programmu, kuras izpilde jau labu laiku norit sekmīgi. Nav daudz panākts, lai uzlabotu darba tirgus elastību, kas kopā ar visaptverošu izglītības sistēmas reformu ir būtiski svarīga, lai atrisinātu kompetenču neatbilstības problēmu un uzlabotu Bulgārijas ekonomikas pielāgošanās spēju. Lielākajā daļā politikas jomu Bulgārija ir sasniegusi ievērojamu līmeni saskaņojumā ar acquis . Jāturpina centieni stiprināt kopējo administratīvo jaudu, lai pienācīgi īstenotu pieņemtos tiesību aktus. Sagaidāms, ka Bulgārija paredzētajā pievienošanās datumā spēs pienācīgi īstenot acquis šādās jomās: horizontālie un procesuālie pasākumi un vecās un jaunās pieejas nozaru tiesību akti preču brīvas aprites sadaļā; darba ņēmēju brīva pārvietošanās, sociālās drošības sistēmu koordinācija un pilsoņu tiesības saistībā ar personu brīvu pārvietošanos ; kapitāla kustība un maksājumu sistēmas kapitāla brīvas kustības jomā; uzņēmējdarbības tiesības, grāmatvedība un regula, kas aizstāj Briseles konvenciju un Romas konvenciju uzņēmējdarbības tiesību sadaļā; konkurences politika . Attiecībā uz lauksaimniecības sadaļu līdz paredzētajam pievienošanās datumam sagaidāms, ka Bulgārija spēs īstenot acquis kvalitātes politikas, organiskās lauksaimniecības, lauku saimniecību uzskaites datu tīkla, valsts atbalsta, lauku attīstības, zootehnikas, dzīvnieku ēdināšanas jomā un fitosanitārajā nozarē, kā arī saistībā ar starptautiskajiem zvejniecības nolīgumiem un valsts atbalstu zivsaimniecības sadaļā. Tāpat sagaidāms, ka līdz paredzētajam pievienošanās datumam Bulgārija spēs īstenot acquis arī šādās jomās: Eiropas komunikāciju tīkli, iekšzemes ūdensceļi, autotransports un dzelzceļa transports transporta politikā ; PVN nodokļu jomā; sadaļas par ekonomikas un monetāro savienību un statistiku ; vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem, drošība un veselības aizsardzība darbā, sociālā aizsardzība un nodarbinātības politika sociālās politikas un nodarbinātības jomā; piegādes drošuma pasākumi, energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija un kodolenerģija enerģētikas jomā; rūpniecības stratēģija rūpniecības politikas jomā; sadaļas par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, zinātni un pētniecību, izglītību un mācībām un kultūru un audiovizuālo politiku ; teritoriālo sadalījumu reģionālās politikas jomā; dabas aizsardzība un gaisa kvalitāte vides jomā; migrācija, cīņa pret terorismu, muitas sadarbība un cilvēktiesību tiesiskie instrumenti tieslietu un iekšlietu sadaļā; muitas savienības tiesību akti, ārējās attiecības un kopējā ārējā un drošības politika ; valsts iekšējā finanšu kontrole un ārējā revīzija finanšu kontroles sfērā; finanšu un budžeta noteikumi . Otrkārt, Bulgārijai dažās jomās nepieciešams palielināt centienus , lai pabeigtu sagatavošanos dalībai. Tas attiecas uz nesaskaņoto jomu un valsts iepirkumu preču brīvas aprites sadaļā; profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu personu brīvas pārvietošanās jomā; tiesībām veikt uzņēmējdarbību, banku darbību, ieguldījumu pakalpojumiem un vērtspapīru tirgiem, informācijas sabiedrības noteikumiem un personas datu aizsardzību pakalpojumu sniegšanas brīvības sadaļā; naudas atmazgāšanu kapitāla brīvas kustības jomā; vairumu tirgu kopīgo organizāciju un ārējās tirdzniecības mehānismiem lauksaimniecības jomā, kā arī kopīgiem pasākumiem veterinārijas jomā; flotes pārvaldību, inspekcijām un kontroli, strukturāliem pasākumiem un tirgus politiku saistībā ar zivsaimniecības politiku . Tas ietver arī šādas jomas: aviotransports un jūras transports transporta politikā ; akcīzes nodokļi, tiešie nodokļi, administratīvā sadarbība un savstarpēja palīdzība nodokļu jomā; darba tiesības, sociālais dialogs, sabiedrības veselības aizsardzība, Eiropas Sociālais fonds (izņemot darbības programmu institucionālās jaudas un valsts pārvaldes efektivitātes stiprināšanai, saistībā ar ko pastāv nopietnas bažas), diskriminācijas novēršana un sociālā iekļautība sociālās politikas un nodarbinātības sadaļā; konkurētspēja un iekšējais enerģijas tirgus enerģētikas jomā; privatizācija un pārstrukturēšanas pasākumi rūpniecības politikas jomā, īpaši tas attiecas uz tērauda nozari; telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas ; likumīgais pamats un plānošana, pārraudzība un novērtēšana reģionālās politikas jomā; horizontālie tiesību akti un ūdens kvalitāte, rūpnieciskais piesārņojums un riska pārvaldība, ķīmiskās vielas un ĢMO, kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju, atkritumu apsaimniekošana vides jomā; patērētāju un veselības aizsardzības sadaļa; vīzu politika, patvērums, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās, narkotiku un naudas atmazgāšanas apkarošana, datu aizsardzība tieslietu un iekšlietu jomā; administratīvā un darbības spēja piemērot muitas savienības noteikumus; kontrole pār strukturālo darbību izdevumiem, kā arī ES finansiālo interešu aizsardzība finanšu kontroles sadaļā. Treškārt, Bulgārijai jāveic tūlītēji un izšķirīgi pasākumi, lai līdz paredzētajam pievienošanās brīdim atrisinātu jautājumus, kas rada nopietnas bažas . Tas attiecas uz intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību uzņēmējdarbības tiesību jomā un mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu pakalpojumu sadaļā. Tāpat tas attiecas uz pilnvaroto maksātāju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kā arī piena tirgus kopīgo organizāciju, transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām un dzīvnieku blakusproduktiem (īpaši otra utilizācijas uzņēmuma celtniecību un barības aizlieguma ieviešanu), veterinārās kontroles sistēmu (dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu, robežinspekcijas punktu izveidi) un dzīvnieku slimību kontroli, tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem, veterināro sabiedrības veselības aizsardzību un dzīvnieku labturību lauksaimniecības sadaļā; institucionālajām struktūrām un finanšu vadību un kontroli reģionālās politikas jomā, arī saistībā ar minēto darbības programmu Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Visbeidzot, lai Bulgārija līdz paredzētajam datumam būtu gatava dalībai ES, neatliekama rīcība nepieciešama tieslietu un iekšlietu jomā, īpaši attiecībā uz sagatavošanos Šengenas acquis piemērošanai un topošās ES ārējās robežas pārvaldībai, kā arī policiju sadarbībā un cīņā pret organizēto noziedzību, krāpšanu un korupciju. Rumānija Tāpat kā iepriekšējos gados Rumānija turpina izpildīt dalības politiskos kritērijus . Kopumā tā ir sasniegusi apmierinošu līmeni attiecībā uz atbilstību ES prasībām. Turklāt Rumānija ir spērusi ievērojamus soļus, lai atrisinātu dažus jautājumus starp politiskajiem kritērijiem, kas 2004. gada ziņojumā tika atzīmēti kā jautājumi, kuros nepieciešama turpmāka rīcība, piemēram, tiesu iestāžu reforma un neatkarība, lielākas mēdiju brīvības nodrošināšana, jauni tiesību akti īpašuma atdošanas jomā un vispārējs uzlabojums mazākumtautību un bērnu aizsardzības jautājumos. Tomēr nepieciešami turpmāki centieni, lai turpinātu valsts pārvaldes reformu, īpaši, pārejas uz profesionālu civildienestu turpināšana un pienācīgu cilvēkresursu un finansējuma nodrošināšana pārvaldes iestādēm, lai tās varētu piemērot un ieviest ES noteikumus. Tiesu sistēmas reformas kopumā norisinās pareizajā virzienā, bet tās efektīvi jāīsteno saskaņā ar grafiku pieņemtajā stratēģijā un rīcības plānā. Cīņa ar korupciju jāierindo starp galvenajām prioritātēm. Īpaši jāpievēršas pretkorupcijas tiesību aktu efektīvai ieviešanai un profilaktiskiem pasākumiem, augsta līmeņa korupcijas apkarošanai un korupcijai tiesībaizsardzības struktūrās. Cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības jomā jāveic turpmāki pasākumi, lai apkarotu sliktu attieksmi pret ieslodzītajiem, stiprinātu cilvēku tirdzniecības novēršanas valsts biroja administratīvo jaudu, turpinātu centienus uzlabot invalīdu un garīgi slimo personu stāvokli, informētu sabiedrību par jauniem bērnu aizsardzības tiesību aktiem un nodrošinātu čigānu mazākumtautības faktisku integrāciju, īpaši attiecībā uz piekļuvi mājokļiem, sociālajiem dienestiem un darba tirgum. Attiecībā uz ekonomiskajiem kritērijiem Rumānija joprojām atbilst kritērijam par to, ka valstij jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai. Ja Rumānija enerģiski īstenos strukturālo reformu programmu, tai vajadzētu spēt izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Eiropas Savienībā. Rumānija kopumā ir saglabājusi makroekonomikas stabilitāti, pat ja dažādo politiku kombinācija izrādījās ne tik piesardzīga un lika bažīties par nesen sasniegtās stabilizācijas noturību. Tā ir turpinājusi īstenot strukturālo reformu programmu, tiesa gan — ne tik enerģiski visās sfērās. Attiecībā uz jomām, par kurām pagājušā gada ziņojumā tika norādīts uz nepieciešamību veikt turpmākus uzlabojumus, lielākajā daļā no tām ir redzams paveiktais, kas gan nav vienāds visās jomās. Tomēr deflācija ir palēninājusies, ir palielinājusies ārējā nelīdzsvarotība un izaugsme kļuvusi vēl nestabilāka sakarā ar lielo mājsaimniecību patēriņu un eksporta pieauguma palēnināšanos. To ir panākusi ciklu veicinošā ietekme no nodokļu reformas un valsts sektora algu politikas augšupejošā attīstība, un tas neatbilst iepriekšējā gada aicinājumiem pēc piesardzīgas politiku kombinācijas. Priekšroka jādod piesardzīgas fiskālās politikas ieviešanai no jauna, sevišķi, īstenojot papildu pasākumus, kas pastāvīgi stiprinātu ieņēmumu bāzi, un piemērojot piesardzīgu valsts sektora algu politiku atbilstīgi skaidrai vidēja termiņa izdevumu stratēģijai ar mērķi stiprināt ekonomikas izaugsmes potenciālu un sagatavoties dalībai ES. Lai izveidotu pozitīvu uzņēmējdarbības vidi un sakārtotu resursu piešķiršanu ekonomikā, jāturpina privatizācijas programma un aktīvi jālikvidē uzņēmumi, kas nav dzīvotspējīgi, jāturpina ieviest finanšu disciplīna un jāsasniedz ievērojami panākumi tiesu sistēmas darbībā. Lielākajā daļā politikas jomu Rumānija ir sasniegusi ievērojamu līmeni saskaņojumā ar acquis . Jāturpina centieni stiprināt kopējo administratīvo jaudu, lai pienācīgi īstenotu pieņemtos tiesību aktus. Sagaidāms, ka Rumānija paredzētajā pievienošanās datumā spēs pienācīgi īstenot acquis šādās jomās: nesaskaņotā joma, kā arī jaunās pieejas nozaru tiesību akti preču brīvas aprites sadaļā; profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana, darba ņēmēju brīva pārvietošanās un sociālās drošības sistēmu koordinācija saistībā ar personu brīvu pārvietošanos ; banku darbība, ieguldījumu pakalpojumi un vērtspapīru tirgus, informācijas sabiedrības noteikumi saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību ; kapitāla kustība un maksājumi, kā arī maksājumu sistēmas saistībā ar kapitāla brīvu kustību ; uzņēmējdarbības tiesības, grāmatvedība, revīzijas un regula, kas aizstāj Briseles konvenciju un Romas konvenciju uzņēmējdarbības tiesību sadaļā; antimonopola joma konkurences politikas sadaļā; ierobežots skaits jautājumu lauksaimniecībā ; jautājumi, kas saistīti ar starptautiskiem zivsaimniecības nolīgumiem un valsts atbalstu zivsaimniecības sadaļā; transporta nozare; tiesību aktu pielāgošana saistībā ar PVN, akcīzes nodokļiem un tiešajiem nodokļiem nodokļu jomā; ekonomikas un monetārā savienība ; statistika ; vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem, drošība un veselības aizsardzība darbā, nodarbinātības politika, sociālā aizsardzība un pretdiskriminācijas politika sociālās politikas un nodarbinātības jomā; enerģētika ; rūpniecības stratēģija rūpniecības politikas jomā; mazie un vidējie uzņēmumi ; zinātne un pētniecība ; izglītība un mācības ; telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas ; kultūra kultūras un audiovizuālās politikas jomā; teritoriālās organizācijas un plānošana saistībā ar reģionālo politiku un strukturālo instrumentu koordināciju ; gaisa kvalitāte, dabas aizsardzība, ķīmiskās vielas un ģenētiski modificēti organismi, troksnis, kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju vides sadaļā; patērētāju un veselības aizsardzība ; migrācija, patvērums, cīņa pret terorismu, muitas sadarbība un cilvēktiesību tiesiskie instrumenti tieslietu un iekšlietu jomā; muitas savienības tiesību akti; ārējās attiecības ; kopējā ārējā un drošības politika un finanšu un budžeta noteikumi . Otrkārt, Rumānijai dažās jomās nepieciešams palielināt centienus , lai pabeigtu sagatavošanos dalībai. Tas ietver horizontālus un procesuālus pasākumus un vecās pieejas nozaru tiesību aktus saistībā ar preču brīvu apriti ; pilsoņu tiesības personu brīvas pārvietošanās jomā; pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā saistībā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību, nefinanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, (mehānisko transportlīdzekļu) apdrošināšanu un personas datu aizsardzību; cīņu pret naudas atmazgāšanu kapitāla brīvas kustības jomā; konkurences politiku saistībā jo īpaši ar valsts atbalsta noteikumu ieviešanu. Lauksaimniecībā tas attiecas uz kvalitātes politiku, ārējās tirdzniecības mehānismiem un tirgu kopīgajām organizācijām; dzīvnieku labturību, tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem, zootehniku un dzīvnieku ēdināšanu; resursu un flotes pārvaldību, inspekcijām un kontroli, strukturāliem pasākumiem un tirgus politiku saistībā ar zivsaimniecības politiku . Tas ietver arī tādas jomas kā darba tiesības, sociālais dialogs, sabiedrības veselības aizsardzība, Eiropas Sociālais fonds (lai gan pastāv nopietnas bažas saistībā ar īstenošanai vajadzīgajām institucionālajām struktūrām — sk. turpmāk pie reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija ), kā arī sociālā iekļautība saistībā ar sociālo politiku un nodarbinātību ; privatizācija un pārstrukturēšana rūpniecības politikā ; audiovizuālās jomas tiesību aktu saskaņošanas pabeigšana kultūras un audiovizuālās politikas jomā; likumīgais pamats, pārraudzība un novērtēšana saistībā ar reģionālo politiku un strukturālo instrumentu koordināciju ; horizontālie tiesību akti, atkritumu apsaimniekošana, ūdens kvalitāte vides jomā; vīzu politika, datu aizsardzība, policiju sadarbība un cīņa pret organizēto noziedzību, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās, kā arī cīņa pret narkotikām un naudas atmazgāšanu tieslietu un iekšlietu jomā; administratīvā un darbības spēja piemērot muitas savienības noteikumus; finanšu kontrole . Treškārt, Rumānijai jāveic tūlītēji un izšķirīgi pasākumi, lai līdz paredzētajam pievienošanās brīdim atrisinātu jautājumus, kas rada nopietnas bažas . Tas attiecas uz valsts iepirkuma jomu preču brīvas aprites jomā, kā arī uz intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību uzņēmējdarbības tiesībās . Ievērojams skaits jautājumu joprojām nav atrisināti lauksaimniecībā , sevišķi attiecībā uz Rumānijas gatavošanos izveidot pilnvaroto maksātāju struktūras un īstenot integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu. Tāpat tas attiecas uz veterinārajiem jautājumiem, pasākumiem saistībā ar transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām un dzīvnieku blakusproduktiem (īpaši līķu savākšanas sistēmu, utilizācijas uzņēmumu neesamību, barības aizlieguma ieviešanu), kā arī uz veterinārās kontroles sistēmu iekšējā tirgū (dzīvnieku identificēšana un reģistrēšana, robežinspekcijas punktu izveide), dzīvnieku slimību kontroles pasākumiem un veterināro sabiedrības veselības aizsardzību. Vēl citi jautājumi, kas raisa nopietnas bažas, ir administratīvā spēja nodokļu jomā, īpaši lēnais temps, kādā tiek ieviesta IT sistēmu savietojamība; steidzamā nepieciešamība stiprināt institucionālās struktūras un finanšu pārvaldības un kontroles mehānismus reģionālajai politikai un strukturālo instrumentu koordinācijai , kā arī rūpnieciskais piesārņojums un vispārējā administratīvā spēja vides jomā. Visbeidzot, lai Rumānija līdz paredzētajam datumam būtu gatava dalībai ES, neatliekama rīcība nepieciešama tieslietu un iekšlietu jomā, īpaši attiecībā uz sagatavošanos Šengenas acquis piemērošanai un topošās ES ārējās robežas pārvaldībai, kā arī cīņā pret krāpšanu un korupciju. [1] Sīkāka informācija par atlikšanas klauzulu un par drošības klauzulām atrodama 36.–39. pantā Pievienošanās protokolā un Pievienošanās aktā, kas publicēti OV L 157, 21.6.2005.