6.3.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 83/13


Prasība, kas celta 2023. gada 20. janvārī – Eiropas Komisija/Maltas Republika

(Lieta C-23/23)

(2023/C 83/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes un R. Lindenthal, advokāti)

Atbildētāja: Maltas Republika

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, pieņemot atkāpes shēmu, kas ļauj sagūstīt septiņu savvaļas žubīšu sugu dzīvos sugas īpatņus (žubīte Fringilla coelebs, kaņepītis Carduelis cannabina, dadzītis Carduelis carduelis, zaļžubīte Carduelis chloris, dižknābis Coccothraustes coccothraustes, ģirlicis Serinus serinus un ķivulis Carduelis spinus), Maltas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (1) (“Putnu direktīva”) 5. pantā un 8. panta 1. punktā, skatot tos kopsakarā ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punktu, noteiktos pienākumus un

piespriest Maltas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Atsaucoties uz Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, Malta ieviesa atkāpes režīmu lai 2014. gadā atļautu septiņu savvaļas žubīšu sugu dzīvo sugas īpatņu slazdošanu atpūtas vajadzībām, saskaņā ar kuru tā atļāva slazdošanas sezonu 2014. un 2015. gadā. Savā 2018. gada 21. jūnija spriedumā Komisija/Malta (C-557/15, EU:C:2018:477) Tiesa konstatēja, ka šis atkāpes režīms neatbilst Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. Malta atcēla šo atkāpes režīmu.

2020. gada oktobrī Malta pieņēma līdzīgu atkāpes režīmu vienas un tās pašas žubīšu sugas slazdošanai. Šoreiz Malta atsaucās uz Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpes noteikumu, apgalvojot, ka jaunais atkāpes režīms kalpo pētniecības mērķiem. Malta atklāja slazdošanas sezonu iespējamiem “pētījumiem” 2020., 2021. un 2022. gadā.

Putnu direktīva uzliek pienākumu dalībvalstīm aizliegt savvaļas putnu, piemēram, šajā lietā aplūkoto žubīšu sagūstīšanu un turēšanu, kā arī jebkādu savvaļas putnu sagūstīšanu, izmantojot neselektīvus līdzekļus, piemēram, slazdus vai tīklus. Uz jebkuru atkāpi no šiem aizliegumiem stingri attiecas Putnu direktīvas 9. pantā izklāstītie nosacījumi.

Komisija uzskata, ka Malta nav pierādījusi, ka būtu izpildīti nosacījumi, lai atkāptos no šiem aizliegumiem saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pirmkārt, Malta nespēj pierādīt, ka tās atkāpes režīmam ir patiess pētniecības mērķis. Otrkārt, Malta nav pamatojusi cita pieņemama risinājuma neesamību. Treškārt, Malta nespēj pierādīt, ka nav cita pieņemama risinājuma pēc būtības.


(1)  OV 2010, L 20, 7. lpp.