Prasība, kas celta 2021. gada 23. martā – De Capitani/Padome

(Lieta T-163/21)

(2021/C 206/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emilio De Capitani (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: O. Brouwer un B. Verheijen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt atbildētājas lēmumu atteikt piekļuvi dažiem dokumentiem, kas pieprasīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, par kuru prasītājam tika paziņots 2021. gada 14. janvārī ar vēstuli, kuras atsauces numurs ir SGS 21/000067, ieskaitot tā pielikumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējas tiesas Reglamenta 134. pantam, tostarp izdevumus, kas radušies personām, kuras iestājušās lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas tiesību kļūdas un acīmredzama kļūda vērtējumā, izraisot izņēmuma lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzībai (Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa) (1) nepareizu piemērošanu, kā arī pamatojuma neesamība, jo iepazīšanās ar šiem dokumentiem neradītu nopietnu kaitējumu lēmumu pieņemšanas procesam.

—	Tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav ņemta vērā jaunā konstitucionālā dimensija, kas radās, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, it īpaši LESD 15. panta 2. punktam, un ar ko tika izveidots jauns tiesiskais režīms publiskai piekļuvei dokumentiem, jo īpaši likumdošanas dokumentiem.

—

Prasītājs turklāt apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā arī netika piemērota un veikta pareiza pārbaude saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punktu un ka notika kļūdaina atsaukšanās uz argumentu, saskaņā ar kuru pieprasīto dokumentu izpaušana apšaubītu dalībvalstu izdarītās galīgās izvēles un radītu nevajadzīgu nenoteiktību par to nodomiem.

—

Prasītājs arī apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā esot notikusi kļūdaina atsaukšanās uz argumentu, saskaņā ar kuru pieprasīto dokumentu izpaušana kavētu delegāciju spēju atrast līdzsvaru starp dažādajām interesēm attiecīgajā likumdošanas procedūrā, un ka esot notikusi nepareiza atsaukšanās uz argumentu, saskaņā ar kuru atteikums izpaust ierobežotu skaitu dokumentu nenozīmē, ka pilsoņiem tiek liegta iespēja iegūt informāciju par lēmumu pieņemšanas procesu likumdošanas jomā.

Ar otro pamatu tiek apgalvotas tiesību kļūdas un acīmredzama kļūda vērtējumā, izraisot izņēmuma lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzībai (Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa) nepareizu piemērošanu, kā arī pamatojuma neesamība, jo apstrīdētajā lēmumā neesot tikušas atzītas sevišķas sabiedrības intereses un piešķirta piekļuve, pamatojoties uz tām.

—

Prasītājs uzsver, ka apstrīdētajā lēmumā neesot tikušas atzītas sevišķas sabiedrības intereses un piešķirta piekļuve, pamatojoties uz tām. It īpaši viņš apgalvo, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, jo iepazīšanās ar šiem dokumentiem ļautu Eiropas pilsoņiem piedalīties likumdošanas procesā un nodrošinātu, ka tas neapstājas, bet turpinās un noved līdz iznākumam.

Ar trešo pamatu, pakārtoti, tiek apgalvotas tiesību kļūdas un acīmredzama kļūda vērtējumā, kā rezultātā neesot pareizi piemērots pienākums nodrošināt daļēju piekļuvi dokumentiem (Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts), kā arī pamatojuma neesamība.

—

Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā netika pienācīgi izvērtēta un piešķirta daļēja piekļuve dokumentiem saskaņā ar piemērojamajām juridiskajām prasībām. Tajā neesot tikusi pareizi veikta juridiskā pārbaude, kas prasa novērtēt, vai uz katru pieprasītā dokumenta daļu attiecas izņēmums, uz kuru atsaucas, pamatojot atteikumu piekļūt dokumentiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).