20.4.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/4


Prasība, kas celta 2020. gada 10. februārī – Ascenza Agro un Afrasa/Komisija

(Lieta T-77/20)

(2020/C 129/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ascenza Agro, SA (Setúbal, Portugāle) un Afrasa, SA (Paterna-Valencia, Spānija) (pārstāvji: K. Van Maldegem un P. Sellar, advokāti, un V. McElwee, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

atcelt apstrīdēto aktu; (1) un

piespriest atbildētājai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza deviņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota būtiskas procesuālās prasības neizpilde, jo atbildētāja neesot izpildījusi Komisijas Īstenošanas regulā Nr. 844/2012 (2) (12. un 13. pantā) ietvertās obligātās prasības un apstrīdēto aktu pieņēmusi bez pilnīga riska novērtējuma. Tas nozīmē, ka apstrīdētajam pamatam nav pilnīga likumā prasīta zinātniskā pamata.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots pārskatāmības principa pārkāpums pret pirmo prasītāju, jo atjaunošanas procedūras laikā pirmā prasītāja nesaņēma nekādu informāciju par to, ka pastāvētu vēl kādas bažas papildus jau sabiedriskās apspriešanas laikā komentētajām vai EFSA 13. panta 3. punktā paredzētajā lūgumā sniegt papildu informāciju paustajām.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikusi pārkāpta būtiska procesuāla prasība, jo apstrīdētā akta pamatā ir divi EFSA paziņojumi, nevis EFSA parastais salīdzinošās izvērtēšanas ziņojums un ka pirmajai prasītajai nebija dota iespēja sniegt zinātniskus komentārus, lai kliedētu atbildētājas bažas.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ticis pārkāpts piesardzības princips – apstrīdētā akta pamatā ir piesardzības princips, kurš hlorpirifosmetilam tika piemērots nelikumīgi, jo pirmā prasītāja bija iesniegusi atbilstošus datu pakotni, kura pēc izvērtējuma atklāja, ka rezultāti ir negatīvi un tādējādi piesardzības principa prasības ir izpildītas. Turklāt piesardzības principu var piemērot tikai, kad ir ticis veikts un pabeigts risku novērtējums. Taču šajā gadījumā risku novērtējums nebija pabeigts un piesardzības princips pats tika izmantots par pamata riska novērtējuma secinājumam.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo atbildētāja apstrīdētā akta pieņemšanas nolūkā bija ņēmusi vērā neattiecināmu faktoru. Pēdējais minētais tika pieņemts pēc regulatīvās komitejas procedūras, kurā nepieciešams Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas kvalificēta vairākuma balsojums. Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no ES (“Brexit”) dēļ Apvienotās Karalistes pārstāvis 2019. gada 6. decembrī Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē nepiedalījās, taču savas balsstiesības nodeva Somijai. Apvienotās Karalistes pārstāvis nepiedalījās, jo Apvienotās Karalistes valdība 2019. gada beigās paziņoja jaunu politiku saistībā ar tās pārstāvju dalību ES zinātnisko komiteju sēdēs. Tas, ka Somija – un tādējādi atbildētāja – izmantoja Brexit motivētu politiku, nozīmē, ka apstrīdētā akta pieņemšanā tika ņemts vērā neattiecināms faktors.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts labas pārvaldības princips, jo atbildētāja un EFSA bija sapratušas, ka hlorpirifosmetils varētu radīt draudus veselībai un šī iemesla dēļ tās organizēja ekspertu tikšanos, pēc kuras ziņotājai dalībvalstij bija jāveic turpmāka zinātniskās literatūras izpēte, lai šīs bažas apstiprinātu. Šīs izpētes rezultātā tika pieņemts uz kritērijiem neatbilstošiem pētījumiem balstīts lēmums un pirmajai prasītājai netika sniegta iespēja paust savu nostāju.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka secinājums par genotoksiskumu nav stabils no juridiskā viedokļa: atbildētāja izdarīja secinājumu, ka hlorpirifosmetilam ir genotoksiskuma potenciāls, balstīdamās uz prettiesiski nepareizi piemērotām analoģijas un pierādījumu nozīmīguma pieejām.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka secinājums par ontoģenētisko neirotoksicitāti nav juridiski stabils: atbildētāja pauda bažas saistībā ar hlorpirifosmetila ontoģenētisko neirotoksicitāti, kas bija balstītas uz tā analoģiju ar etilhlorpirifosu un organofosfātu, nenorādot jebkādus argumentus par to, kā un kādēļ analoģijas pieeja ir zinātniski un juridiski pieļaujama.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti noteikumi par klasifikāciju kā toksisku reproduktīvajai sistēmai, 1.B kategorija: atbildētāja esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (3) noteikumus, norādot, ka hlorpirifosmetilam atbilstošā klasifikācijas kategorija varētu būt 1.B kategorija – toksisks reproduktīvajai sistēmai. Šī nostāja esot balstīta uz analoģijas pieejas prettiesisku un nepamatotu piemērošanu.


(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/17 (2020. gada 10. janvāris) par darbīgās vielas hlorpirifosmetila apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2020, L 7, 11. lpp.);

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 2012, L 252, 26. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.).