a)

Vai frāze “tās vietas [..], kur iestājies [..] notikums, kas rada kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta redakcija) (1) (turpmāk tekstā – “Briseles Ia regula”) 7. panta 2. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka “vieta, kur iestājies kaitējumu radījušais notikums” (Handlungsort) ir tās sabiedrības juridiskās adreses atrašanās vieta, kura nevar apmierināt savu kreditoru prasījumus, ja šī neatgūstamība ir balstīta uz to, ka šīs sabiedrības galvenā mātessabiedrība nav izpildījusi rūpības pienākumu pret šiem kreditoriem?

b)

Vai Briseles Ia regulas 7. panta 2. punktā izmantotā frāze “tās vietas [..], kur iestājies [..] notikums, kas rada kaitējumu” ir jāinterpretē tādējādi, ka “vieta, kur ir materializējušies zaudējumi” (Erfolgsort) ir tās sabiedrības juridiskās adreses atrašanās vieta, kura nevar apmierināt savu kreditoru prasījumus, ja šī neatgūstamība ir balstīta uz to, ka šīs sabiedrības galvenā mātessabiedrība nav izpildījusi rūpības pienākumu pret šiem kreditoriem?

c)

Vai ir vajadzīgi papildu apstākļi, kas pamato to, ka jurisdikcija ir sabiedrības, kura nespēj apmierināt prasījumus, juridiskās adreses tiesai, un, ja jā, tad kādi?

d)

Vai, lai noteiktu kompetento tiesu saskaņā ar Briseles Ia regulas 7. panta 2. punktu, ir nozīme apstāklim, ka sabiedrības, kura nevar apmierināt savu kreditoru prasījumus, Nīderlandes maksātnespējas procesa administrators, pildot savu likumā noteikto maksātnespējīgā parādnieka mantas realizācijas uzdevumu, un kreditoru kopuma interesēs (bet ne to vārdā) ir iesniedzis prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar atbildību par neatļautu darbību? Šāda prasība nozīmē, ka netiek pārbaudīta atsevišķo kreditoru individuālā situācija un ka trešajai personai, pret kuru celta prasība, salīdzinājumā ar maksātnespējas procesa administratoru nav pieejami visi aizstāvības pamati, kas, iespējams, būtu bijuši tā rīcībā pret katru atsevišķo kreditoru.

e)

Vai, lai noteiktu kompetento tiesu saskaņā ar Briseles Ia regulas 7. panta 2. punktu, ir nozīme apstāklim, ka daļas no kreditoriem, kuru interesēs maksātnespējas procesa administrators ir iesniedzis prasību, domicils neatrodas Eiropas Savienības teritorijā?

a)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (2) turpmāk tekstā – “Romas II regula”) 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “valsts, kurā radies kaitējums” ir valsts, kurā atrodas tās sabiedrības juridiskā adrese, kura nevar atlīdzināt zaudējumus, kurus cietuši ir šīs sabiedrības kreditori iepriekš minētās rūpības pienākuma neizpildes dēļ?

b)

Vai, lai noteiktu šo valsti, nozīme ir apstāklim, ka prasības ir iesniedzis maksātnespējas procesa administrators, pildot savu likumā noteikto maksātnespējīgā parādnieka mantas realizācijas uzdevumu un kolektīvo interešu pārstāvis kreditoru kopuma interesēs (bet ne to vārdā)?

c)

Vai, lai noteiktu šo valsti, nozīme ir apstāklim, ka daļas kreditoru domicils neatrodas Eiropas Savienības teritorijā?

d)

Vai apstāklis, ka starp maksātnespējīgo Nīderlandes sabiedrību un tās galveno mātessabiedrību bija noslēgti finansēšanas nolīgumi, kuros ar vienošanos par jurisdikcijas noteikšanu tika noteikta Vācijas tiesu jurisdikcija un atzīts, ka piemērojami ir Vācijas tiesību akti, nozīmē to, ka apgalvotajai BMA AG neatļautajai darbībai saskaņā ar Romas II regulas 4. panta 3. punktu acīmredzami ir ciešāka saikne ar citu valsti, kas nav Nīderlande?