201807060661994302018/C 259/593102018TC25920180723LV01LVINFO_JUDICIAL20180515444521

Lieta T-310/18: Prasība, kas celta 2018. gada 15. maijā – EPSU un Willem Goudriaan/Komisija


C2592018LV4410120180515LV0059441452

Prasība, kas celta 2018. gada 15. maijā – EPSU un Willem Goudriaan/Komisija

(Lieta T-310/18)

2018/C 259/59Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Federation of Public Service Unions (EPSU) (Brisele, Beļģija) un Jan Willem Goudriaan (Brisele) (pārstāvji: R. Arthur, Solicitor, un R. Palmer, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

—

atcelt atbildētājas 2018. gada 5. marta lēmumu neierosināt Padomei, ka Savienības Sociālo partneru 2015. gada 21. decembra nolīgums par civildienesta ierēdņu un centrālo valdību administrācijas darbinieku tiesībām uz informāciju un konsultācijām, kas noslēgts atbilstoši LESD 155. panta 1. punktam, tiek ieviests ar direktīvu, izmantojot Padomes lēmumu atbilstoši LESD 155. panta 2. punktam;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot ticis pieņemts, pārkāpjot LESD 155. panta 2. punktu. Komisijai neesot bijis pilnvaru atteikties ierosināt, lai Padome ieviestu nolīgumu ar Padomes lēmumu, nepastāvot nekādiem iebildumiem ne par nolīguma pušu pārstāvības statusu, ne par nolīguma likumību.

—

Prasītāji apgalvo, ka Komisijas lēmums neierosināt, lai Padome ieviestu nolīgumu ar Padomes lēmumu, esot LESD 155. panta 2. punkta pārkāpums un esot pretrunā prasībai ievērot sociālo partneru autonomiju, kas ir nostiprināta LESD 152. pantā.

—

Prasītāji vienlīdz apgalvo, ka Komisijai esot bijis pienākums izteikt priekšlikumu Padomei, ja vien tā nenorāda saprātīgu pamatu secinājumam, ka sociālie partneri, kas bija noslēguši nolīgumu, nav pietiekami pārstāvēti vai ka nolīgums ir nelikumīgs.

—

Prasītāji turklāt norāda, ka Komisija esot veikusi nolīguma piemērotības novērtējumu, attiecībā uz ko tai neesot pilnvaru.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot kļūdains tādu iemeslu dēļ, kas esot acīmredzami aplami un vāji pamatoti.

—

Tiek apgalvots, ka ar pamatiem, ko Komisija ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, nevarot tikt pamatots atteikums izteikt priekšlikumu Padomei pieņemt nolīgumu.

—

Prasītāji vienlīdz apgalvo, ka vienīgie iemesli, ar kuriem varētu tikt pamatots atteikums, esot pamatots iebildums attiecībā uz sociālo partneru pārstāvību vai Padomes lēmuma, ar ko ievieš nolīgumu kā direktīvu, likumību.

—

Turklāt prasītāji apgalvo, ka Komisija katrā ziņā neesot veikusi ietekmes vērtējumu un tāpēc neesot varējusi pamatot ar samērīgumu vai subsidiaritāti secinājumu noraidīt piedāvājumu ieviest nolīgumu kā direktīvu ar Padomes lēmumu, pat ja principā to būtu ļauts darīt.