201806290631986682018/C 249/502952018TC24920180716LV01LVINFO_JUDICIAL20180607404121

Lieta T-295/18: Prasība, kas celta 2018. gada 7. jūnijā – Grieķija/Komisija


C2492018LV4010120180607LV0050401412

Prasība, kas celta 2018. gada 7. jūnijā – Grieķija/Komisija

(Lieta T-295/18)

2018/C 249/50Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou, A.-Ev. Vasilopoulou un E. Chroni)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā no Savienības finansējuma tiek izslēgti izdevumi (bruto) kopsummā 17869131,75 EUR apmērā (ar budžetāro ietekmi 14857076,98 EUR apmērā), ko Grieķijas Republika veikusi un pieteikusi ELFLA ietvaros attiecībā uz pasākumiem 125A, 321 un 322 (bruto kopsumma 15631043,52 apmērā ar budžetāro ietekmi 12618988,75 apmērā) un attiecībā uz pasākumu 123A (summa 2238088,23 EUR apmērā), kā arī [izmaksu] summa 588103,59 EUR apmērā, kas ELGF ietvaros veiktas 2011. – 2014. finanšu gadā veikto darījumu kontroles pasākuma rezultātā, un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Grieķijas Republikai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus. Pirmie seši pamati ir par korekciju, kas ELFLA ietvaros noteikta attiecībā uz pasākumiem 125Α, 321, 322 un 123Α, savukārt pēdējie divi – par korekciju, kas noteikta par trūkumiem darījumu kontrolē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 ( 1 ) V sadaļas III nodaļu.

1.

Pirmais pamats ir par to, ka Komisija esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta c) apakšpunktā izklāstīto gadījumu, pārsniegusi savu kompetenci ratione temporis jautājumā par strīdīgo finansiālo korekciju noteikšanu, kā arī pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā, nosakot strīdīgās korekcijas aprēķina bāzi.

2.

Ar otro pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka esot pārkāpti ne bis in idem, tiesiskās noteiktības, labas pārvaldības, dalībvalsts tiesiskās paļāvības un samērīguma principi.

3.

Trešais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ( 2 ) 71. panta 2. punkts un 75. panta 1. punkts, Regulas (EK) Nr. 1974/2006 ( 3 ) 43. pants, nacionālās lauku attīstības programmas, ko apstiprinājusi Komisija (LAP 2007. – 2013. gadam), kā arī Regulas (ES) Nr. 65/2011 ( 4 ) 24. panta 2. punkta b) apakšpunkts, neesot juridiskās bāzes un pamatojuma norādes, kā arī esot pieļauta kļūda faktu vērtējumā saistībā ar noteikto vienotas 10 % likmes korekciju, ņemot vērā, ka vadības iestāde savus uzdevumus veikusi likumīgi un pilnībā.

4.

Ceturtajā pamatā – kas ir pakārtots attiecībā pret trešo pamatu – tiek apgalvots, ka esot pārkāpti samērīguma un dalībvalsts tiesiskās paļāvības principi, kā arī pamatnostādnes, kas rodamas 2015. gada 8. jūnija dokumentos VI/5330/1997 un C(2015) 3675, turklāt neesot norādīts arī pienācīgs pamatojums jautājumā par piemēroto korekcijas vienoto 10 % likmi.

5.

Piektais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Regulas (ES) Nr. 65/2011 24. panta 2. punkta noteikumi un pieļauta kļūda faktu vērtējumā, kā arī neesot norādīts pienācīgs pamatojums nedz jautājumā par apgalvoto vadības iestādes neveikto atbalsta pieteikumu vērtējumu, nedz par apgalvoto vērtēšanas darbību nekontrolēšanu, turklāt esot pārkāpts samērīguma princips.

6.

Sestais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Regulas (ES) Nr. 65/2011 24. panta 1. un 2. punkts un samērīguma princips un pieļauta kļūda faktu vērtējumā, kā arī neesot norādīts pienācīgs pamatojums jautājumā par apgalvoto izdevumu pamatotības nenovērtēšanu.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka finansiālā korekcija, kas noteikta attiecībā uz 2011.–2013. gadu, esot jāatceļ, jo tai nav juridiska pamata un pamatojuma – it īpaši attiecībā uz 2013. gadu tāpēc, ka tā ir pretrunā labas pārvaldības principam.

8.

Ar astoto pamatu, kas iedalīts piecās atšķirīgās daļās, tiek apgalvots, ka strīdīgā korekcija esot noteikta, Komisijai pieļaujot kļūdu faktu vērtējumā, nenorādot nekādu pamatojumu, kā arī neievērojot Grieķijas Republikas tiesības uz aizstāvību.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2005, L 277, 1. lpp.).

( 3 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1974/2006 (2006. gada 15. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2006, L 368, 15. lpp.).

( 4 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 65/2011 (2011. gada 27. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV 2011, L 25, 8. lpp.).