Lieta T-255/18: Prasība, kas celta 2018. gada 23. aprīlī – US/ECB
Prasība, kas celta 2018. gada 23. aprīlī – US/ECB
(Lieta T-255/18)
2018/C 231/42Tiesvedības valoda – frančuLietas dalībnieki
Prasītājs: US (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; |
līdz ar to:
— |
atcelt 2017. gada 13. jūnija lēmumu par prasītāja līguma nepārveidošanu [par līgumu uz nenoteiktu laiku]; |
— |
atcelt ECB 2017. gada 11. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja 2017. gada 11. augusta lūgums veikt administratīvo pārskatīšanu (“administrative review”); |
— |
atcelt ECB 2018. gada 13. februāra lēmumu, kas prasītājam paziņots tajā pašā dienā un ar ko tika noraidīta prasītāja 2017. gada 7. decembrī iesniegtā sūdzība (“grievance procedure”); |
— |
uzdot atlīdzināt zaudējumus par ciesto kaitējumu; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.
1. |
Pirmais pamats attiecas uz iebildi par nepieņemamību saistībā ar konversācijas politiku, ciktāl ar to esot pārkāpts Nodarbināšanas kārtības 10.c pants, kā arī Bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 2.0 pants, un ciktāl tā esot tikusi pieņemta, pārkāpjot tiesību normu hierarhiju. |
2. |
Otrais pamats attiecas uz iebildi par nepieņemamību, ciktāl ar Nodarbināšanas kārtības 10.c pantu un Bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 2.0 pantu esot pārkāpta Padomes Direktīva 199/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku un UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku preambulas 6. apsvērums. |
3. |
Trešais pamats attiecas uz iebildi par nepieņemamību saistībā ar Annual Salary and Bonus Review (ASBR) pamatnostādnēm, ciktāl ar tām neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un esot pārkāpts tiesiskās noteiktības princips. |
4. |
Ceturtais pamats attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, saistībā, pirmkārt, ar prasītājam piešķirtajām darba samaksas klasēm, otrkārt, ar tā “pastāvīgo pilnveidošanos” un, treškārt, ar uzņēmuma vajadzību (“business needs”) nodrošināšanu, runājot par prasītāja īpašajām zināšanām, prasmēm un kompetenci. |