11.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/10


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. novembrī iesniedza Riigikohus (Igaunija) – H.K./Prokuratuur

(Lieta C-746/18)

(2019/C 54/13)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītājs: H.K.

Atbildētāja: Prokuratuur

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (1) (2002. gada 12. jūlijs) 15. panta 1. punkts, lasot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pantu, kā arī 52. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka kriminālprocesā valstu iestāžu piekļuve datiem, kuri ļauj noteikt nosūtīšanas un saņemšanas vietu, datumu, pulksteņa laiku un ilgumu, komunikāciju pakalpojuma veidu, izmantoto gala iekārtu un mobilās gala iekārtas izmantošanas vietu saistībā ar aizdomās turētā kriminālprocesā telefona vai mobilā telefona komunikāciju, ir tik būtiska iejaukšanās minētajos Hartas pantos paredzētajās pamattiesībās, ka šo piekļuvi noziedzīgo nodarījumu prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas jomā ir jānodrošina tikai saistībā ar smagas kriminalitātes apkarošanu neatkarīgi no tā, uz kuru laikposmu attiecas saglabātie dati, kuriem valsts iestādēm ir piekļuve?

2)

Vai Direktīvas 2002/58/EK 15. panta 1. punkts, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 2. oktobra spriedumā lietā C-207/16, 55.–57. punkts, formulēto samērīguma principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pirmajā jautājumā minēto datu, kuriem valsts iestādēm ir piekļuve, apjoms (gan ņemot vērā datu veidu, gan apjomu laika ziņā) nav liels, ar to saistīto pamattiesību ierobežojumu var pamatot ar noziedzīgo nodarījumu prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķi vispārīgi un ka noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri ar ierobežojumu ir jāapkaro, ir jābūt jo smagākiem, jo lielāks ir to datu apjoms, kuriem valsts iestādēm ir piekļuve?

3)

Vai Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumā apvienotajās lietās C-203/15 un C-698/15, rezolutīvās daļas 2) punkts, minētā prasība, ka kompetento valsts iestāžu piekļuvei datiem ir jābūt pakļautai iepriekšējai tiesas vai neatkarīgas valsts iestādes kontrolei, nozīmē, ka Direktīvas 2002/58/EK 15. panta 1. punkts [oriģ. 2. lpp.] ir jāinterpretē tādējādi, ka prokuratūru, kura veic pirmstiesas izmeklēšanu, un turklāt tās rīcībai saskaņā ar likumu ir jābūt neatkarīgai, tā ir pakļauta tikai likumam un tā pirmstiesas izmeklēšanā noskaidro gan apsūdzēto krimināllietas iztiesāšanas stadijā attaisnojošos, gan apsūdzošos pierādījumus, taču vēlāk tiesvedībā uztur valsts apsūdzību, var uzskatīt par neatkarīgu administratīvo iestādi?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.).