Lieta C-223/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. martāDeichmann SE iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-68/16: Deichmann SE/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. martāDeichmann SE iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2018. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-68/16: Deichmann SE/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
(Lieta C-223/18 P)
2018/C 249/06Tiesvedības valoda – angļuLietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deichmann SE (pārstāve: C. Onken, Rechtsanwältin)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Munich, SL
Prasījumi:
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-68/17; |
|
— |
atcelt EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 4. decembra lēmumu lietā R 2345/2014-4; |
|
— |
alternatīvi – nodot lietu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai; |
|
— |
piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu esot vairākos aspektos pārkāpti Kopienas regulas par preču zīmi 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 15. panta 1. punkts (šobrīd – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi ( 1 ) (turpmāk tekstā – “ES regula par preču zīmi”) 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 18. panta 1. punkts). It īpaši Vispārējā tiesa neesot pareizi noteikusi jēdziena “preču zīme” nozīmi Kopienas regulas par preču zīmi 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 15. panta 1. punktā.
|
(1) |
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi novērtējusi attiecīgās preču zīmes veida noteikšanas nozīmi un tiesiskās sekas. Tā esot kļūdaini pieņēmusi, ka nav nozīmes tam, vai apstrīdētā preču zīme ir klasificēta kā grafiska preču zīme vai pozīcijas preču zīme. Tomēr faktiski atšķirībai starp dažādiem preču zīmju veidiem ir būtiska ietekme uz to priekšmetu un veidu, kā tās tiek izmantotas. Apstrīdētās preču zīmes kā grafiskas preču zīmes lietošana būtiski atšķirtos no veidā, kā tā tiktu lietota, ja tā būtu pozīcijas preču zīme. |
|
(2) |
Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot pareizi noteikusi apstrīdētās preču zīmes priekšmetu, bet esot aplūkojusi un uzskatījusi apstrīdēto preču zīmi par pozīcijas preču zīmi. Apstrīdētā preču zīme esot grafiska preču zīme, jo tā ir tikusi pieteikta un reģistrēta kā grafiska preču zīme, un neesot iesniegts apraksts vai atkāpe, kas norādītu uz pretējo. Vienkārša pārtrauktas līnijas izmantošana nepadarot grafisku preču zīmi par pozīcijas preču zīmi. |
|
(3) |
Rezultātā Vispārējā tiesa esot kļūdaini pieņēmusi, ka Munich S.L. ir pierādījusi savas preču zīmes faktisku izmantošanu, pierādot apavu pārdošanu, uz kuru sāniem ir novietotas divas sakrustotas līnijas. Šāda izmantošana atbilstot tikai pozīcijas preču zīmes izmantošanai, bet ne grafiskas preču zīmes, tādas kā apstrīdētā preču zīme, izmantošanai. |