1)

Vai, ņemot vērā pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kuras pamatā ir Eiropas Padomes Direktīva 2006/112/EK ( 1 ) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, īpaši tās 1. pants, 2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts. kā arī 73. pants saistībā ar 78. panta pirmās daļas a) punktu, kā arī no tās izrietošais PVN neitralitātes princips, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, ir pieļaujams, ievērojot 2004. gada 11. martaUstawa o podatku od towarów i usług [Likuma par nodokli par precēm un pakalpojumiem] (konsolidētais teksts Dz. U. 2017, pozīcija 1221 ar grozījumiem, turpmāk tekstā – “u.p.t.u.”) 29a. panta 1. punktu, kā arī 29a. panta 6. punkta l) apakšpunkta saturu saistībā ar 1997. gada 29. augustaUstawa o komornikach sądowych i egzekucji [Likuma par tiesu izpildītājiem un izpildi] (konsolidētais teksts, 2017. gada Dz.U., pozīcija 1277 ar grozījumiem; turpmāk tekstā – “u.k.s.e.”) 49. panta 1. punkta un 35. panta, kā arī 63. panta 4. punkta formulējumu, uzskats, ka tiesu izpildītāju iekasētajās piespiedu izpildes procedūru izmaksās ir iekļauts nodoklis par precēm un pakalpojumiem (tas ir – PVN)?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:

2)

Vai samērīguma principa, kas ir Savienības vispārējs princips, gaismā ir pieļaujams uzskatīt, ka tiesu izpildītājam, kā PVN maksātājam veiktās tiesu izpildes darbības jomā faktiski ir visi nepieciešamie juridiskie līdzekļi, lai pareizi izpildītu nodokļa maksātāja pienākumu, atbilstoši kuram uz u.k.s.e. pamata iekasējamā piespiedu izpildes procedūru maksa iekļauj nodokli par precēm un pakalpojumiem (tas ir – PVN)?