Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 15. februārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 5. decembra spriedumu lietā T-728/16 Tuerck/Komisija

(Lieta C-132/18 P)

(2018/C 161/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Gattinara, B. Mongin un L. Radu Bouyon)

Otra lietas dalībniece: Sabine Tuerck

Prasījumi

Pamati un galvenie argumenti

Attiecībā uz procedūrām par pensijas tiesību, kas iegūtas valsts sistēmā, pārskaitīšanu uz Eiropas Savienības ierēdņu pensiju sistēmu, kas ir paredzēta Savienības ierēdņu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, pirmais apelācijas sūdzības pamats ir par to, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Tiesas judikatūru lietā Radek Časta (spriedums, 2013. gada 5. decembris, C-166/12, 24., 28. un 31. punkts), saskaņā ar kuru darījumu – valsts sistēmā iegūto pensijas tiesību kapitāla vērtības pārvēršanu izdienas gados, ko ņem vērā Savienības pensiju shēmā – regulē Savienības tiesības. Šis darījums ietver kapitāla vērtības pieauguma, kas noticis laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz faktiskai pārskaitīšanas dienai, ņemšanu vērā, ko paredz Civildienesta noteikumi. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Komisijai nebija pilnvaru veikt atskaitījumu no kapitāla novērtējuma laikā starp pārskaitīšanas pieteikuma reģistrēšanas dienu un faktisko kapitāla pārskaitīšanas dienu. Nospriežot, ka Komisijai nav kompetences veikt šos atskaitījumus, Vispārējā tiesa nav ievērojusi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta otro daļu, ir ignorējusi Komisijai šajā pantā atzīto kompetenci un ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Otrais apelācijas sūdzības pamats ir par kļūdu tiesību piemērošanā, kura esot pieļauta, uzskatot, ka atskaitījumus no kapitāla novērtēšanas var veikt pēc citas likmes, nevis tās, kas paredzēta Civildienesta noteikumos, un tikai uz pārskaitāmā kapitāla pamata. Taču atskaitījums no kapitāla novērtēšanas ir jāveic saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, kuros ir noteikts, ka ir jāievēro aktuārais līdzsvars, un, lai to darītu, ir paredzēts piemērot likmi 3,1 % apmērā. Turklāt, atsaucoties uz “pārskaitāmo” summu, lai gan Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā ir minēts, ka ieinteresētās personas iegūto pensijas tiesību kapitāla vērtības pārvēršanu izdienas gados ir jāveic, pamatojoties uz faktisko pārskaitījumu, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi šo normu un nav ievērojusi Vispārējās tiesas apelācijas instances spriedumu, 2015. gada 13. oktobris, lietā Komisija/Verile un Gjergij (T-104/14 P).

Trešais apelācijas sūdzības pamats ir par pieļauto kļūdu tiesību piemērošanā, jo Civildienesta noteikumu piemērošanas nolūkā priekšroka esot dota Komisijas pieņemtajiem Vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, nevis pašiem Civildienesta noteikumiem, kuri ir hierarhiski augstākā vietā, un par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Trešā pamata pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa Vispārīgos īstenošanas noteikumus esot interpretējusi pretēji Civildienesta noteikumu tekstam, kuru šie VĪN esot ieviesuši, un pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru Civildienesta noteikumi, kā tos Tiesa interpretē spriedumā Radek Časta, neļauj izdienas gados pārvērst summas, kuras faktiski neatspoguļo pensijas tiesības. Trešā pamata otrajā daļā Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, norādot pretrunīgu pamatojumu par to, ka valsts sistēma esot pierādījusi kapitāla novērtējumu laikā starp pieteikuma iesniegšanas datumu un faktisko pārskaitīšanas datumu.

Ceturtais pamats ir par Vispārējās tiesas pieļauto acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, jo tā ir konstatējusi nepastāvošu nepamatotu iedzīvošanos. Pirmkārt, Vispārējā tiesa uzskata, ka nepamatota iedzīvošanās esot tādēļ, ka izdienas gados tika pārvērsta tikai daļa no pārskaitītā kapitāla, lai gan šis pārskaitījums tika novērtēts pārskaitīšanas pieteikuma iesniegšanas dienā un pēc tam tas ir ticis balstīts uz “nosacītu” fondu sistēmu, kas pamatojas uz [iemaksu] kapitalizācijas sistēmu. Ceturtā pamata otrajā daļā Komisija norāda uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu: Vispārējā tiesa esot konstatējusi nepamatotas iedzīvošanās esamību, nepaskaidrojot šī konstatējuma pamatotību attiecībā uz Komisijas argumentu, ka summa, kas pārsniedza piemēroto 3,1 % likmi, tika atmaksāta attiecīgajam ierēdnim.