19.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/19

1)

Vai Regulas Nr. 1308/2013 (1) 148. panta 4. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka, – lai nostiprinātu svaigpiena ražotāju spējas apspriest darījumus un novērstu negodīgu komercpraksi, un ņemot vērā atsevišķas dalībvalsts tautsaimniecības piena un piena produktu nozares strukturālās īpatnības un izmaiņas piena tirgus nosacījumos, – ar to nav aizliegts paredzēt tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko līgumu pušu brīvība vienoties par svaigpiena pirkuma cenu ir ierobežota tādā ziņā, ka svaigpiena pircējam ir aizliegts svaigpiena pārdevējiem, kuri atbilstoši pārdodamajam piena apjomam iedalīti vienā un tajā pašā grupā, kuri neietilpst atzītās piena ražotāju organizācijās, maksāt atšķirīgu cenu par tāda paša sastāva un kvalitātes svaigpienu, kas pircējam tiek piegādāts tādā pašā veidā; tādējādi puses nevar, ņemot vērā kādus citus faktorus, vienoties par citādu svaigpiena pirkuma cenu?

2)

Vai Regulas Nr. 1308/2013 148. panta 4. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka, – lai nostiprinātu svaigpiena ražotāju spējas apspriest darījumus un novērstu negodīgu komercpraksi, un ņemot vērā atsevišķas dalībvalsts tautsaimniecības piena un piena produktu nozares strukturālās īpatnības un izmaiņas piena tirgus nosacījumos, – ar to nav aizliegts paredzēt tādu valsts tiesisko regulējumu, ar ko līgumu pušu brīvība vienoties par svaigpiena pirkuma cenu ir ierobežota tādā ziņā, ka svaigpiena pircējam ir aizliegts nepamatoti samazināt svaigpiena pirkuma cenu, bet samazināt šo cenu vairāk nekā par 3 procentu punktiem ir iespējams tikai tad, ja šādu samazinājumu par pamatotu atzīst valsts pilnvarota iestāde?