8.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 144/51

Prasība, kas celta 2017. gada 3. martā – Kakol/Komisija

(Lieta T-137/17)

(2017/C 144/70)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Danuta Kakol (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – R. Duta, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 2016. gada 25. novembra un 2016. gada 2. maija atlases komisijas lēmumus, uz kuru pamata tika noraidīta prasītājas kandidatūra konkursam EPSO/AD/177/10-AUDIT2013-Administrateurs-AD5;

—

piespriest Komisijai samaksāt prasītājai EUR 5 000 vai jebkuru citu summu, pat lielāku, ko Tiesa ex aequo et bono nosaka, lai atlīdzinātu diskriminējošo attieksmi pret viņas kandidatūru;

—

uzdot jebkādus tiesiskos pienākumus šajā ziņā;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visas tiesvedības izmaksas un tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šis prasības pieteikums ir vērsts pret 2016. gada 25. novembra un 2016. gada 2. maija atlases komisijas lēmumiem, uz kuru pamata tika noraidīta prasītājas kandidatūra konkursam EPSO/AD/177/10-AUDIT2013-Administrateurs-AD5, motivējot ar to, ka viņa neatbilst attiecībā uz izglītību izvirzītajiem atbilstības nosacījumiem.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Saistībā ar pirmo pamatu tiek apgalvots par atlases komisijas deleģēšanas pilnvaru neesamību, pieņemot 2016. gada 2. maija lēmumu.

—

Šai ziņā prasītāja apgalvo, ka vairākas norādes liecina par to, ka nav iespējams, ka atlases komisija ir pieņēmusi 2016. gada 2. maija lēmumu.

2.

Saistībā ar otro pamatu tiek apgalvots par tiesiskās paļāvības, tiesiskās noteiktības un nepieļaujamības [“estoppel”] principu pārkāpumu.

—

Šai ziņā prasītāja apgalvo, ka administrācija bija sniegusi precīzus solījumus saistībā ar konkursu, dalībai kurā viņa iepriekš bija pieteikusies, proti, konkursu EPSO/AD/172/09, kuram bija tādi paši atbilstības nosacījumi kā konkursam EPSO/AD/177/10. Taču konkursa EPSO/AD/172/09 ietvaros atlases komisija bija secinājusi, ka prasītāja atbilst noteiktām ar profesionālo pieredzi/izglītību saistītām prasībām.

3.

Saistībā ar trešo pamatu tiek apgalvots par vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu.

4.

Saistība ar ceturto pamatu tiek apgalvots par acīmredzamas kļūdas vērtējumā esamību.

—

Šai ziņā prasītāja apgalvo, ka no lietā iesniegtajiem diplomiem izriet, ka viņai ir universitātes diploms, kas atbilst pilnībā pabeigtiem vismaz trim studiju gadiem jomā, kas saistīta ar attiecīgajiem konkursā atrunātājiem pienākumiem.

5.

Saistībā ar ceturto pamatu tiek apgalvots par nepareizu pilnvaru izmantošanu un samērīguma neesamību.

—

Šai ziņā prasītāja apgalvo, ka ir acīmredzams, ka prasītājas kandidatūra netika noraidīta, balstoties uz apsvērumiem saistībā ar viņas kvalifikāciju un diplomiem, bet gan balstoties uz vispārējās ārpolitikas jautājumiem, kuri skar pieņemšanu darbā.