13.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 78/36

—

atcelt Komisijas 2016. gada 4. novembra Lēmumu C(2016) 6929 final par pasākumu SA.39235 (2015/C) (ex 2015/NN), ko Ungārija veic no reklāmas gūto ienākumu taksācijas jomā [turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”];

—

pakārtoti – atcelt apstrīdēto lēmumu daļēji, ciktāl tajā par aizliegtu valsts atbalstu ir kvalificēts arī tiesiskais regulējums redakcijā pēc 2015. gada grozījumu izdarīšanas;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka reklāmas nodoklis esot kļūdaini kvalificēts par valsts atbalstu.

Apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo Komisija kļūdaini par valsts atbalstu kvalificēja attiecīgo Ungārijas tiesisko regulējumu; par valsts atbalstu nav uzskatāmas nedz progresīvo likmju skalu sistēma, kurā ir paredzētas saskaņā ar objektīviem kritērijiem noteiktas skalas un likmes, nedz nodokļa bāzes samazināšana nerentabliem uzņēmumiem, nedz jaunās likmju sistēmas piemērošana agrākajiem taksācijas gadiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

Komisija neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, par aizliegtu valsts atbalstu kvalificēdama reklāmas nodokli reglamentējošās tiesību normas gan to redakcijā ar 2014. gadā izdarītajiem grozījumiem, gan to redakcijā ar 2015. gadā izdarītajiem grozījumiem, pēc būtības neizvērtējusi abu šo tiesisko regulējumu starpā esošās atšķirības. Apstrīdētajā lēmumā nav norādīts, kāda tiesiskajā regulējumā noteiktā izņēmuma dēļ uzņēmumam esot mantiska priekšrocība salīdzinājumā ar citu tādā pašā situācijā esošu uzņēmumu; tajā nav paskaidrots, kāpēc progresīvu likmju sistēma neietilpst atsauces sistēmā; tajā nav konkretizēts, kādas kategorijas uzņēmumiem šī progresīvo taksācijas likmju skalu sistēma esot izņēmuma kārtā labvēlīga, un nav pamatots, kāpēc Komisija par pienācīgiem neuzskata Ungārijas iestāžu veiktos nodokļa maksātājiem un nodokļu iestādēm radīto izmaksu aprēķinus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot ļaunprātīgi izmantotas pilnvaras

Komisija esot ļaunprātīgi izmantojusi valsts atbalsta izvērtēšanas jomā esošās pilnvaras, pieņemot apstrīdēto lēmumu, proti, aizliedzot veikt dalībvalstu kompetencē esošo nodokļu iekasēšanu saskaņā ar nodokļu tiesisko regulējumu, šo iekasēšanu kvalificēdama par nelikumīgu valsts atbalstu, tai pat laikā atstādama bez vērības to, ka joprojām nav nekādas nedz Tiesas, nedz Vispārējās tiesas judikatūras jautājumā par to, vai attiecīgais nodokļa veids būtu atzīstams par valsts atbalstu.