|
26.3.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 112/7 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 21. novembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./AmazonEU Sàrl
(Lieta C-649/17)
(2018/C 112/11)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Amazon EU Sàrl
Prejudiciālie jautājumi
Tiek uzdoti šādi prejudiciāli jautājumi par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (1) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju:
|
1) |
Vai dalībvalsts var paredzēt noteikumu, ar kuru – līdzīgi kā ar EGBGB [Vācijas Civilkodeksa ievadlikuma] 246.a panta 1. punkta pirmās daļas pirmā teikuma 2. punkta noteikumu – tirgotājam ir paredzēts pienākums, slēdzot distances līgumus, pirms patērētājs izsaka gribu noslēgt līgumu, norādīt savu tālruņa numuru vienmēr [nevis tikai tad, ja tāds ir]? |
|
2) |
Vai Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā [vācu valodas redakcijā] izmantotais formulējums “gegebenenfalls” [“ja tāds ir”] nozīmē, ka tirgotājam ir jāsniedz informācija tikai par uzņēmumā jau faktiski pieejamajiem saziņas līdzekļiem, tātad, ja tas nolemj savā uzņēmumā noslēgt arī distances līgumus, tam nav jāierīko jauna tālruņa vai telefaksa līnija vai arī jāizveido jauns elektroniskā pasta konts? |
|
3) |
Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša: Vai Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā [vācu valodas redakcijā] izmantotais formulējums “gegebenenfalls” tāds nozīmē, ka uzņēmuma rīcībā jau ir tikai tādi saziņas līdzekļi, kurus tirgotājs katrā ziņā faktiski izmanto arī saziņai ar patērētājiem, noslēdzot distances līgumus, vai arī tas nozīmē, ka uzņēmuma rīcībā ir arī tādi saziņas līdzekļi, kurus tirgotājs līdz šim ir izmantojis vienīgi citiem mērķiem,, piemēram, saziņai ar komersantiem vai iestādēm? |
|
4) |
Vai Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā nosaukto saziņas līdzekļu – tālrunis, fakss, elektroniskais pasts – saraksts ir galīgs vai tomēr tirgotājs var izmantot arī citus, šajā noteikumā nenosauktus saziņas līdzekļus, piemēram, tērzēšanu internetā vai tālruņa atzvana sistēmu, ja tādējādi ir nodrošināta ātra un efektīva saziņa? |
|
5) |
Vai, piemērojot Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punktā paredzēto pārskatāmības pienākumu, saskaņā ar kuru tirgotājam ir skaidri un saprotami patērētājam jāsniedz informācija par Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem saziņas līdzekļiem, ir būtiski, ka informācija tiek sniegta ātri un efektīvi? |