31.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/21

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 30. marta spriedumu lietā T-112/15 Grieķijas Republika/Eiropas Komisija 2017. gada 6. jūnijā iesniedza Grieķijas Republika

(Lieta C-341/17 P)

(2017/C 249/33)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji – G. Kanellopoulos, A. Vasilopoulou, E. Leftheriotou)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu apmierināt apelācijas sūdzību, atceļot pārsūdzēto Vispārējās tiesas 2017. gada 30. marta spriedumu lietā Τ-112/15 tajā sprieduma daļā, kurā ir noraidīta tās prasība, un apmierināt Grieķijas Republikas 2015. gada 2. martā celto prasību atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 19. decembra Lēmumu 2014/950/ES, ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti izdevumi, ko Grieķijas Republika veikusi saistībā ar platībatkarīgo atbalstu par 2008. pieprasījumu gadu un kas atbilst a) 10 % no kopējā veikto izdevumu apmēra atbalstam par ganībām, b) 5 % no kopējā veikto izdevumu apmēra saistītajam papildu atbalstam un c) 5 % no kopējā veikto izdevumu apmēra lauku attīstībai, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēja izvirza 6 apelācijas pamatus:

Saistībā ar to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā ir iztirzāts pirmais prasības pamats par ganībām izmantotajām platībām piešķirtajam atbalstam piemēroto finanšu korekciju 10 % apmērā (pārsūdzētā sprieduma 23.–106. punkts) , tiek izvirzīti trīs apelācijas pamati.

Pirmajā apelācijas pamatā tiek apgalvots, ka Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004 2. pants jautājumā par ganību definīciju esot interpretēts un piemērots kļūdaini, LESD 296. pants esot interpretēts un piemērots kļūdaini un pārsūdzētā sprieduma pamatojums esot norādīts nepietiekami un nepienācīgi.

Otrajā apelācijas pamatā tiek apgalvots, ka LESD 296. pants esot interpretēts un piemērots kļūdaini un/vai pārsūdzētā sprieduma pamatojums – ciktāl minētajā spriedumā ir noraidīti Grieķijas Republikas argumenti jautājumā par Komisijas lēmuma pamatojuma likumīgumu – esot norādīts nepietiekami.

Savukārt trešajā apelācijas pamatā tiek apgalvots, ka pārsūdzētais spriedums esot pretrunā samērīguma principam un balstīts uz kļūdainu LESD 296. panta interpretāciju un piemērošanu, kā arī neesot pietiekami norādīts tā pamatojums.

Saistībā ar to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā ir iztirzāts otrais prasības pamats par papildu platībatkarīgajam atbalstam piemēroto finanšu korekciju 5 % apmērā, (pārsūdzētā sprieduma 107.–137. punkts) tiek izvirzīti divi apelācijas pamati. Pirmajā no tiem (proti, ceturtajā apelācijas pamatā) tiek apgalvots, ka Regulas Nr. 1290/2005 31. pants un Regulas Nr. 885/2006 11. pants esot interpretēti un piemēroti kļūdaini, pārsūdzētā sprieduma pamatojums esot norādīts kļūdaini un/vai nepietiekami un tas esot pretrunīgs, savukārt otrajā no tiem tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā spriedumā nospriestais izrietot no samērīguma principa kļūdainas piemērošanas apvienojumā ar LESD 296. panta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, kā arī nepietiekami norādītu un pretrunīgu pamatojumu.

Visbeidzot (sestajā apelācijas pamatā) saistībā ar to pārsūdzētā sprieduma daļu, kurā ir iztirzāts trešais prasības pamats par lauku attīstībai paredzētajam atbalstam piemēroto finanšu korekciju 5 % apmērā, (pārsūdzētā sprieduma 138.–168. punkts) tiek apgalvots, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojums – daļā, kurā minētajā spriedumā tiek daļēji noraidīta Grieķijas Republikas prasība, – neesot norādīts vispār.