24.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/6

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 15. decembra spriedumu lietā T-177/13 TestBioTech eV, European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV, Sambucus eV/Komisija 2017. gada 14. februārī iesniedza TestBioTech eV, European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV, Sambucus eV

(Lieta C-82/17 P)

(2017/C 129/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: TestBioTech eV, European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV un Sambucus eV (pārstāvji – K. Smith, QC, un J. Stevenson, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, Monsanto Europe un Monsanto Company

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—

atcelt Tiesas rīkojuma 1. un 2. punktu;

—

pārskatīt spriedumu, nosakot, ka Komisijas lēmumi tiek atcelti, kā tas bija lūgts Vispārējā tiesā, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai tās izskatīšanai no jauna. Lēmums par šo jautājumu ir atkarīgs no tā, kurš(-i) apelācijas sūdzības pamats(-i) tiks apmierināts(-i);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus un

—

noteikt jebkādus citus pasākumus, ko tiesa uzskatītu par vajadzīgiem.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdz Tiesu atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 15. decembra spriedumu Testbiotech u.c./Komisija (T-177/13, EU:T:2016:736; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), kas apelācijas sūdzības iesniedzējām paziņots 2016. gada 19. decembrī. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību atcelt trīs satura ziņā identiskus Eiropas Komisijas lēmumus, kas adresēti apelācijas sūdzības iesniedzējām. Šajos lēmumos faktiski bija noteikts, ka to sūdzības par Lēmumu 2012/347 (1), ar ko saskaņā ar Regulu Nr. 1829/2003 (2) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk tekstā – “ĢM regula”) Monsanto Europe SA bija piešķirta tirdzniecības atļauja attiecībā uz tās ģenētiski modificētām sojas pupām “MON 87701 x MON 89788” (turpmāk tekstā – “sojas pupas”), ir nepamatotas. Šie lēmumi turpmāk tiks minēti kā “Komisijas lēmumi”.

Rezumējot, noraidot apelācijas sūdzību iesniedzēju prasības par Komisijas lēmumiem, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā:

a)

par nepieņemamām atzīstot dažas apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību atcelt tiesību aktu daļas, pamatojoties uz to, ka lūgumos veikt pārskatīšanu, kas bija iesniegti saskaņā ar Orhūsas regulas (3) 10. pantu, nebija iekļauta detalizēta informācija vai iemesli, kuri pamatotu apelācijas sūdzības pamatus Vispārējā tiesā, un/vai nebija izpildītas citas procesuālās prasības;

b)

nevalstiskām organizācijām (“NO”), kas vides interesēs bija cēlušas prasības saskaņā ar Orhūsas regulas 10. un 12. pantu, piemērojot nepareizu un neiespējamu pierādīšanas pienākumu;

c)

neatzīstot, ka vadlīnijas, ko EFSA ir pieņēmusi atbilstoši savām juridiskajām saistībām, rada tiesisko paļāvību, ka tās tiks izpildītas;

d)

nosakot, ka nebija jāveic divu posmu drošības novērtējums, kas ir prasīts ĢM regulā (un EFSA vadlīnijās). Lai izpildītu ĢM regulā noteiktās saistības, varēja pietikt (un šajā gadījumā pietika) tikai ar pirmo posmu – ģenētiski modificētas labības un tās komparatoru salīdzinājumu;

e)

balstoties uz Regulu (EK) Nr. 396/2005 (4) (“pesticīdu regula”), lai noraidītu atsevišķus elementus apelācijas sūdzību iesniedzēju prasībā par to, ka atbilstoši nebija izpētīts sojas pupu iespējamais toksiskums un netika veikta uzraudzība pār sojas pupu izraisītajām sekām pēc atļaujas piešķiršanas.

(1)  Komisijas 2012. gada 28. jūnija Īstenošanas lēmums, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87701 × MON 89788 (MON-87701-2 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (PB 2012, L 171, 13. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV 2003, L 268, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV 2005, L 70, 1. lpp.).