24.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 239/19

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK (2) 8. un 9. pants liedz interpretēt atbilstošās valsts normas, ar kurām direktīva transponēta – attiecīgi Codice del consumo [Patērētāju kodeksa] 24. un 25. pantu – tādējādi, ka ir jākvalificē kā “nesamērīga ietekme” un tātad kā “agresīva komercprakse”, kas var “būtiski” ietekmēt [ierobežot] vidusmēra patērētāja izvēles vai rīcības brīvību, tāda telefonsakaru operatora rīcība, ka viņš nesniedz informāciju par noteiktu telefona pakalpojumu (proti, automātisko atbildētāju pakalpojuma vai interneta pārlūkošanas pakalpojuma) priekšiestatīšanu uz SIM [kartēm], konkrēti apstākļos, kuros pašam telefonsakaru operatoram netiek pārmesta nekāda turpmāka un konkrēta faktiska rīcība?

2)

Vai Direktīvas 2005/29/EK [..] I pielikuma 29. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka pastāv “nepasūtītu preču pārdošana”, ja mobilo telefonsakaru operators prasa savam klientam atlīdzību par automātisko atbildētāju pakalpojumiem vai interneta pārlūkošanas pakalpojumiem, apstākļos, ko raksturo šādi elementi:

3)

Vai “vispārējās” Direktīvas 2005/29/EK kā “drošības tīkla” patērētāju aizsardzībai mērķim, kā arī tās pašas Direktīvas 2005/29/EK preambulas 10. apsvērumam un 3. panta 4. punktam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas novirza nozares Direktīvā 2002/22/EK (3) paredzēto specifisko pienākumu ievērošanas vērtējumu uz lietotāju aizsardzību, vispārējās Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi piemērošanas jomā, attiecīgi izslēdzot par nozares direktīvas pārkāpumu sodīt kompetentās iestādes iejaukšanos, ikvienā gadījumā, kas var tikt uzskatīts arī par negodīgu komercpraksi?

4)

Vai Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktā noteiktais specialitātes princips ir jāsaprot kā princips, kas regulē saistību starp tiesiskajiem regulējumiem (vispārējo regulējumu un nozaru regulējumiem), vai saistību starp tiesību normām (vispārējām normām un speciālajām normām), vai arī sadarbību starp iestādēm, kuru uzdevums ir regulēt un uzraudzīt attiecīgās nozares?

5)

Vai Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktā minēto “pretrunas” jēdzienu var uzskatīt par izpildītu tikai gadījumā, kad pastāv radikāla nesaderība starp tiesiskā regulējuma par negodīgu komercpraksi noteikumiem un citām no Eiropas tiesībām atvasinātām tiesību normām, kas regulē specifiskus komercprakses aspektus konkrētās nozarēs, vai arī pietiek ar to, ka konkrētās tiesību normas nosaka regulējumu, kas atšķiras no negodīgas komercprakses tiesiskā regulējuma specifiskā nozarē, tā, ka tiek radīta tiesību normu kolīzija (Normenkollision) saistībā ar vienu un to pašu konkrētu gadījumu?

6)

Vai Direktīvas 2005/29/EK 3. panta 4. punktā minētais Kopienas noteikumu jēdziens attiecas tikai uz Eiropas regulās un direktīvās ietvertajiem noteikumiem, kā arī uz tiesību normām, ar kurām tās tiek tieši transponētas, vai tomēr tas ietver arī leģislatīvus un regulējošus noteikumus, ar kuriem īsteno Eiropas tiesību principus?

7)

Vai specialitātes principam, kas noteikts Direktīvas 2005/29/EK preambulas 10. apsvērumā un 3. panta 4. punktā, un Direktīvas 2002/22/EK 20. un 21. pantā, un Direktīvas 2002/21/EK (4) 3. un 4. pantā, ir pretrunā tāda attiecīgo valsts tiesību normu, ar kurām minētās direktīvas tiek transponētas, interpretācija, atbilstīgi kurai tiktu uzskatīts, ka ikreiz, kad regulētā nozarē, kurā pastāv nozares regulējums attiecībā uz patērētājiem un kurā regulēšanas un sodīšanas pilnvaras ir piešķirtas nozares iestādei, tiek konstatēta rīcība, kuru var uzskatīt par “agresīvu [komerc]praksi” saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 8. un 9. pantu, vai par “visos apstākļos par agresīvu uzskatāmu” komercpraksi saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK I pielikumu, vienmēr ir jāpiemēro vispārējais tiesiskais regulējums par negodīgu [komerc]praksi – pat tādā gadījumā, ja pastāv patērētāju aizsardzībai pieņemts un uz Savienības tiesību noteikumiem balstīts nozaru tiesiskais regulējums, kas pilnīgi regulē jau minēto “agresīvo [komerc]praksi” un “visos apstākļos par agresīvu uzskatāmo [komerc]praksi” vai, katrā ziņā, jau minēto “negodīgo [komerc]praksi”?