10.10.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 371/17 |
Prasība, kas celta 2016. gada 3. augustā – Pometon/Komisija
(Lieta T-433/16)
(2016/C 371/20)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Pometon SpA (Martellago, Itālija) (pārstāvji – E. Fabrizi, V. Veneziano un A. Molinaro, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
galvenokārt, atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
pakārtoti, atcelt vai samazināt Pometon piemēroto sodu; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt summas, ko prasītāja, izpildot apstrīdēto lēmumu, varbūtēji ir samaksājusi tiesvedības laikā, kā arī atmaksāt visus citus izdevumus, kuri prasītājai radušies, izpildot šo pašu apstrīdēto lēmumu; |
— |
katrā ziņā piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un visus citus prasītājas izdevumus saistībā ar šo tiesvedību. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir vērsta pret Komisijas 2016. gada 25. maija Lēmumu C(2016) 3121 final (lieta AT.39792 – Steel Abrasives) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots taisnīgas tiesas nodrošināšanas principa, nevainīguma prezumpcijas principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpums, ciktāl atbildētāja ir piedēvējusi Pometon noteiktu rīcību saistībā ar 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2074 final (turpmāk tekstā – “izlīguma lēmums”), kas tika pieņemts attiecībā uz Ervin Industries Inc. un Ervin Amasteel, Winoa SA un WHA Holding SAS, Metalltechnik Schmidt GmbH & Co. KG un Eisenwerk Würth GmbH (turpmāk tekstā – “puses”), un tādējādi ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, nepastāvot iespējai objektīvi un bez ārējas ietekmes izvērtēt Pometon nostāju un tās aizstāvībai izvirzītos argumentus.
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums un kļūdaina piemērošana, kā arī nepietiekams un pretrunīgs pamatojums, tiesību uz aizstāvību un pierādīšanas pienākuma principa pārkāpums, ciktāl atbildētāja, nepastāvot pierādījumiem, ir inkriminējusi prasītājai dalību apgalvotajā aizliegtajā vienošanās, kurā tā patiesībā nav piedalījusies.
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums un kļūdaina piemērošana, kļūdas vērtējumā, izmeklēšanas neveikšana un acīmredzams loģikas trūkums, ciktāl atbildētāja ir uzskatījusi, ka Pometon pārmestās rīcības mērķis ir bijis konkurences ierobežošana. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums un kļūdaina piemērošana, pamatojuma neesamība un izmeklēšanas neveikšana, pierādīšanas pienākuma pārkāpums saistībā ar prasītājas šķietamās dalības apgalvotajā pārkāpumā ilgumu un līdz ar to – Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta un 25. panta 1. un 5. punkta pārkāpums, kā arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpums, ciktāl Komisija ir piemērojusi prasītājai naudas sodu, neraugoties uz iestājušos noilgumu.
|
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots absolūts pamatojuma trūkums, kā arī samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, nosakot naudas soda apmēru saistībā ar pamatsummas izmaiņām Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 37. punkta izpratnē.
|
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2003, L 1, 1. lpp.).