25.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 270/64

Prasība, kas celta 2016. gada 7. jūnijā – Fruits de Ponent/Komisija

(Lieta T-290/16)

(2016/C 270/70)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fruits de Ponent, SCCL (Alcarràs, Spānija) (pārstāvji – M. Roca Junyent, J. Mier Albert, R. Vallina Hoset, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas Escarp. S.C.P., Agropecuaria Sebcar, S.L. un Rusfal 2000, S.L. nodarīti ar Komisijas rīcību un bezdarbību saistībā ar persiku un nektarīnu tirgos 2014. gadā notikušajiem traucējumiem, konkrēti, Komisijai pieņemot Deleģētās regulas (ES) Nr. 913/2014 un Nr. 932/2014;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt:

—	Escarp, S.C.P. summu EUR 121 085,11 apmērā kopā ar atbilstošajiem likumiskajiem un soda procentiem;

—	Agropecuaria Sebcar, S.L. summu EUR 162 540,46 apmērā kopā ar atbilstošajiem likumiskajiem un soda procentiem;

—	Rusfal 2000, S.L. summu EUR 28 808,99 apmērā kopā ar atbilstošajiem likumiskajiem un soda procentiem;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas esot nodarīts ar Eiropas Komisijas rīcību un bezdarbību saistībā ar persiku un nektarīnu tirgos 2014. gadā notikušajiem traucējumiem, konkrēti, bet ne tikai, Komisijai pieņemot Deleģētās regulas (ES) Nr. 913/2014 (1) un Nr. 932/2014 (2).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kurā tā apgalvo, ka ir izpildīti nosacījumi, kas Kopienu judikatūrā noteikti tam, lai varētu atzīt tiesības uz atlīdzinājumu saistībā ar Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību.

Šajā ziņā tiek apgalvots, pirmkārt, ka ar savu rīcību un bezdarbību Komisija esot pietiekami skaidri pārkāpusi tādas privātpersonas ar tiesībām apveltošas tiesību normas kā rūpības pienākuma principu, palīdzības un aizsardzības principus, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā noteikto labas pārvaldības principu, kā arī galu galā patvaļīguma aizlieguma principu.

Tas esot noticis tādējādi, ka, nosakot pasākumus persiku un nektarīnu tirgos 2014. gada vasarā notikušo traucējumu novēršanai, Komisija:

—	apstiprināja krīzes mehānismu, kuru tā pati agrāk bija atzinusi par nepiemērotu un neiedarbīgu tāpēc, ka to neizmanto ražotāju organizācijas, jo tās ir pārāk mazas un tām trūkst šā mehānisma izmantošanai vajadzīgo līdzekļu;

—	neievāca informāciju par tirgu;

—	rīkojās, neievācot pienācīgus datus saistībā ar izņemšanas pasākumiem;

—	iesaistījās novēloti.

Turklāt, objektīvi ņemot, līdzfinansētie produktu izņemšanas, noieta veicināšanas un bezmaksas izplatīšanas pasākumi esot bijuši nepiemēroti.

Komisija neesot arīdzan izpildījusi pamatojuma norādīšanas pienākumu.

Otrkārt, tiek apgalvots, ka visām trijām cietušajām sabiedrībām esot nodarīts reāls un droši zināms kaitējums, kas turklāt ir kvantificējams.

Visbeidzot, šā kaitējuma un Komisijas prettiesiskās rīcības starpā ir cēloņsakarība.

(1) Komisijas 2014. gada 21. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 913/2014, ar ko noteic ārkārtas atbalsta pagaidu pasākumus persiku un nektarīnu ražotājiem (OV 2014, L 248, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2014. gada 29. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 932/2014, ar ko nosaka pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem un groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 913/2014 (OV 2014, L 259, 2. lpp.).