27.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/13

1)

vai Līguma par Eiropas Savienību konsolidētās versijas 15. pantā skaidri noteiktais pārskatāmības princips, savā vispārējā obligātajā mērķī – saprotot to tādējādi, ka (minēto principu) var regulēt ar reglamentējošiem vai tiem līdzvērtīgiem avotiem, kā paredzēts turpat 3. punktā, kuru saturs var paust pārmērīgi lielu rīcības brīvību, ko nepamato rangā augstāks Eiropas tiesību avots attiecībā uz to, ka ir nepieciešams noteikt principu, no kuriem nedrīkst atkāpties, minimumu –, nav pretrunā līdzīgam ierobežojošam plānam Eiropas tiesiskajā regulējumā par kredītiestāžu uzraudzības funkcijām, tiktāl, ka pats pārskatāmības princips zaudē nozīmi pat tajā gadījumā, kad interese par piekļuvi ir piesaistīta prasītāja būtiskām interesēm, kas ir acīmredzami saderīgas ar tām interesēm, kuras labvēlīgā nozīmē izriet no nozares ierobežotajiem gadījumiem?

2)

vai tāpēc 22. panta 2. punkts, kā arī 27. panta 1. punkts Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulā (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), ir jāinterpretē nevis kā gadījums, kam nav izņēmuma raksturs, atkāpju pieļaujamībai no aizlieguma piekļūt dokumentiem, bet drīzāk kā normas ar plašākiem mērķiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību konsolidētās versijas 15. pantā, un, kā tādas, sasaistāmas ar Savienības tiesību vispārēju normatīvu principu, saskaņā ar kuru piekļuve nav ierobežojama, atbilstīgi saprātīgam un samērīgam kredītnozares vajadzību līdzsvarojumam ar burden sharing gadījumā iesaistīta noguldītāja pamatinteresēm, atkarībā no tādas uzraudzības iestādes noskaidrotajiem būtiskajiem apstākļiem, kam ir organizatorisks raksturs un kompetence nozarēs, kas ir analogas pašas Eiropas Centrālās Bankas nozarei?

3)

vai tāpēc, ņemot vērā 53. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (2), un valsts tiesiskā regulējuma normas kā atbilstošas minētajai tiesību normai, tas nav saskaņojams ar pārējo a) punktā izklāstīto Eiropas tiesību normu un principu regulējumu tādā ziņā, ka piekļuvi var atļaut, ja par to tiek iesniegts pieteikums pēc bankas iestādes pakļaušanas piespiedu administratīvās likvidācijas procesam, arī tad, ja pieteikumā piekļuve tiek prasīta nevis tikai civillietu vai komerclietu tiesvedības ietvaros, kas faktiski uzsākta, lai aizsargātu mantiskās intereses, kuras tika skartas tāpēc, ka bankas iestāde tika pakļauta piespiedu administratīvās likvidācijas procesam, bet gan arī tādā gadījumā, kad minētajā pieteikumā – tieši, lai pārbaudītu šādu civillietu vai komerclietu tiesvedību konkrētu ierosināmību – tiek preventīvi attiecībā pret šādām tiesvedībām celta prasība tiesā, kas saskaņā ar valsts tiesībām var aizstāvēt piekļuves un pārskatāmības tiesības tieši aizsardzības un prasības celšanas tiesību pilnas aizstāvības dēļ, īpaši attiecībā uz tāda noguldītāja pieteikumu, kas jau ir cietis burden sharing sekas kredītiestādes, kurā viņš bija noguldījis savus ietaupījumus, bankrota procedūras gadījumā?