|
20.6.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 222/8 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās (devītā palāta) tiesas 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-620/11 GFKL Financial Services AG/Eiropas Komisija 2016. gada 19. aprīlī iesniedza GFKL Financial Services GmbH, iepriekš GFKL Financial Services AG
(Lieta C-219/16 P)
(2016/C 222/10)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: GFKL Financial Services GmbH, iepriekš GFKL Financial Services AG (pārstāvji – Dr. M. Schweda, J. Eggers, Dr. M. Knebelsberger, Dr. F. Loose, Rechtsanwälte)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
1) |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-620/01, ciktāl ar to prasība ir noraidīta kā nepamatota, un atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 26. janvāra lēmumu par Vācijas īstenoto valsts atbalstu C 7/10 (ex CP 250/09 un NN 5/10) “KStG, Sanierungsklausel” (1), Lieta C(2011) 275; |
|
2) |
pakārtoti, atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedumu lietā T-620/11, ciktāl ar spriedumu prasība ir noraidīta kā nepamatota, un lietu nodot atpakaļ Vispārējai tiesai otrreizējai izskatīšanai; |
|
3) |
piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja vēršas pret KStG 8c. panta 1a. punkta Sanierungsklausel [sanācijas klauzula] kvalifikāciju par selektīvu atbalstu.
Savas apelācijas sūdzības atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus.
Pirmais pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums
Sanierungsklausel neesot selektīvs pasākums un tādējādi nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
|
— |
Vispārējā tiesa kļūdaini esot pieņēmusi, ka KStG [Likuma par uzņēmumu ienākumu nodokli] 8c. panta 1a. punkta izņēmuma norma, saskaņā ar kuru noteiktos kapitāldaļu iegādes gadījumos zūd zaudējumi, kurus var pārnest, ir daļa no atsauces sistēmas. Atsauces sistēmā principā esot iespējams zaudējumus pārnest uz vēlākiem taksācijas periodiem. |
|
— |
Sanierungsklausel turklāt esot vispārējs raksturs, ciktāl ar to netiek paredzēta selektīva priekšrocība. Pastāvot ievērojamas atšķirības starp grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Sanierungsklausel, un visiem pārējiem it īpaši saimnieciski veiksmīgiem uzņēmumiem, un tādējādi šīs abas uzņēmumu grupas neatrodoties salīdzināmās situācijās. Turklāt Vispārējā tiesa salīdzināmības vērtējumā esot balstījusies uz tīri teorētisku situāciju; Vispārējās tiesa vērā ņemtās salīdzinošās grupas juridiskajā realitātē praktiski nepastāvot. |
|
— |
Sanierungsklausel arī neesot labvēlīga “noteiktiem uzņēmumiem vai ražošanas nozarēm”. Sanierungsklausel potenciāli ir pieejama visiem uzņēmumiem un nekādā gadījumā neizslēdz kādu uzņēmuma grupu. Tā ir piesaistīta nevis uzņēmuma “specifiskai īpatnībai”, bet gan darījumam, proti, tā sauktajai [kapitāldaļu] ieguvei sanācijas nolūkā. |
|
— |
Sanierungsklausel turklāt varētu pamatot ar Vācijas nodokļu sistēmas būtību un vispārīgajiem mērķiem. Ar to tik līdzēts īstenot Vācijas uzņēmuma ienākumu nodokļa pamatprincipus, proti, zaudējumu pārnešanas principu, principu par nodokļa uzlikšanu atkarībā no maksātspējas, kā arī vispārējo nodokļu principu par nodokļu efektīvu iekasēšanu. |
Otrais pamats: tiesiskās paļāvības principa pārkāpums
Vispārējās tiesas spriedums esot pretrunā Savienības tiesību tiesiskās paļāvības principam. To, ka Sanierungsklausel kā tāda ir atbalsts, nav saskatījis neviens īpaši rūpīgs profesionālis. Līdzīgus regulējumus Vācijā vai citās ES dalībvalstīs Komisija nekad neesot apšaubījusi kā valsts atbalsta tiesību pārkāpumu.