4.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/16

1)

Vai Direktīvas 93/13 (1) 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ievērojama nelīdzsvarotība pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, ir jāvērtē, atsaucoties tikai uz līguma slēgšanas brīdi, vai tomēr tā attiecas arī uz gadījumu, kad, pildot periodiskas vai turpinātas izpildes līgumu, patērētāja pienākumu izpilde būtisku valūtas kursa izmaiņu dēļ ir kļuvusi pārāk apgrūtinoša salīdzinājumā ar līguma noslēgšanas brīdi?

2)

Vai ar līguma noteikuma skaidrību un saprotamību Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkta izpratnē ir jāsaprot, ka šādam līguma noteikumam ir jāparedz tikai iemesli, pamatojoties uz kuriem līgumā tiek iekļauts minētais noteikums, un tā darbības mehānisms, vai tomēr ir jāparedz arī visas tā iespējamās sekas, atkarībā no kurām var mainīties patērētāja maksātā cena, piemēram, valūtas kursa risks, un vai, ņemot vērā Direktīvu 93/13/EEK, var uzskatīt, ka bankas pienākums informēt klientu aizdevuma piešķiršanas brīdī attiecas tikai uz aizdevuma nosacījumiem, proti, procentiem, komisijas naudām, no aizdevuma ņēmēja prasītajām garantijām, un šādā pienākumā nevar iekļaut iespējamu ārvalstu valūtas vērtības palielināšanos vai samazināšanos?

3)

Vai Direktīvas 93/13/EEK 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka frāzes “līguma galvenais priekšmets” un “cenas un atlīdzības atbilstīgums pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas” ietver noteikumu, kurš ir iekļauts ārvalstu valūtā noslēgtā aizdevuma līgumā starp komersantu un patērētāju, par ko nav veiktas individuālas pārrunas, un saskaņā ar kuru aizdevums būs jāatdod tajā pašā valūtā?