30.5.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 25. martā iesniedza Cour du travail de Mons (Beļģija) – Sandra Nogueira, Victor Perez-Ortega, Virginie Mauguit, Maria Sanchez-Odogherty, José Sanchez-Navarro/Crewlink Ltd

(Lieta C-168/16)

(2016/C 191/22)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Mons

Pamatlietas puses

Prasītāji: Sandra Nogueira, Victor Perez-Ortega, Virginie Mauguit, Maria Sanchez-Odogherty, José Sanchez-Navarro

Atbildētāja: Crewlink Ltd

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā:

—

prasības par risinājumu paredzamību un tiesisko noteiktību, kas tika ievērotas, pieņemot tiesību normas tiesu jurisdikcijas un spriedumu izpildes civillietās un komerclietās jomā, kādas tās ir noteiktas 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.), kas grozīta ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos (OV 1997, 915, 1. lpp.), sauktu par “Briseles konvenciju”, kā arī ar Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) (skat. it īpaši 2012. gada 19. jūlija spriedumu Mahamdia C-154/11, [EU:C:2012:491], 44. un 46. punkts),

—

ar Eiropas aeronavigācijas nozari saistītās īpatnības, kuras ietvaros personāls veic lidojumus lidsabiedrības labā, kuras juridiskā adrese atrodas vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un kurus šīs lidsabiedrības rīcībā ir nodevusi cita sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir tajā pašā valstī, personāls, kas ik dienas veic lidojumus Eiropas Savienības teritorijā no mājas bāzes, kas var – tāpat kā šajā lietā – atrasties citā dalībvalstī,

—	šai lietai raksturīgo specifiskumu, kāds tas ir raksturots šī sprieduma pamatojumos,

—	no “mājas bāzes” jēdziena izsecināto kritēriju (kāds ir definēts Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikumā), kas izmantots Regulā Nr. 883/2004, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus, kas no 2012. gada 28. jūnija piemērojami lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem,

—	no Eiropas Savienības Tiesas izstrādātās judikatūras izsecināto doktrīnu spriedumos, kas citēti šī lēmuma pamatojumos,

vai “darba līguma pastāvīgās izpildes vietas” jēdziens, kas minēts Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas Nr. 44/2001 19. panta 2. punktā, nevar tikt interpretēts kā pielīdzināms “mājas bāzei”, kas definēta Padomes 1991. gada 16. decembra Regulas Nr. 3922/91 III pielikumā kā “ekspluatanta noteikta atrašanās vieta apkalpes loceklim, no kuras apkalpes loceklis parasti sāk un kurā parasti beidz summāro darba laiku vai summāro darba laiku sēriju, un kur ekspluatants parasti neatbild par attiecīgā apkalpes locekļa izmitināšanu”, lai noteiktu līgumslēdzēju valsti (un tādējādi, tās tiesu), kuras teritorijā darba ņēmēji pastāvīgi veic savu darbu, ja šie darba ņēmēji, pildot lidojumu apkalpes locekļu pienākumus, ir nodoti saskaņā ar vienas Savienības valsts tiesībām dibinātas sabiedrības rīcībā, kas īsteno starptautiskus pasažieru pārvadājumus, izmantojot gaisa ceļus, visā Eiropas Savienības teritorijā, tāpēc, ka šis piesaistes kritērijs, kas izsecināts no “mājas bāzes”, ko saprot kā “faktisko darba attiecību centru”, ja darba ņēmēji tajā sistemātiski sāk savu darba dienu un to pabeidz šajā vietā, organizējot savu ikdienas darbu, un kuras tuvumā viņi ir apmetušies līgumattiecību laikposmā, kurā viņi ir nodoti šīs lidsabiedrības rīcībā, ir tas, kas norāda vienlaikus uz visciešāko saikni ar līgumslēdzēju valsti un garantē piemērotāko aizsardzību vājākajai līgumattiecību pusei?