25.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/15

1.

Vai procesā, ar ko īsteno Kopienas dizainparauga piešķirtas tiesības, dalībvalsts tiesa, kuras jurisdikcija attiecībā uz vienu atbildētāju izriet tikai no Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (1) 79. panta 1. punkta saistībā ar Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2) 6. panta 1. punktu, jo šī citā dalībvalstī reģistrētā atbildētāja attiecīgajā dalībvalstī reģistrētai atbildētājai ir piegādājusi preces, iespējams, pārkāpjot aizsargātas tiesības, var izdot pirmajai minētajai atbildētājai adresētus rīkojumus, kuri ir spēkā visā Savienībā un ir plašāki nekā jurisdikciju pamatojošās piegādes attiecības?

2.

Vai Padomes 2001. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem un it īpaši tās 20. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešā persona drīkst attēlot Kopienas dizainparaugu komerciāliem mērķiem, ja tā vēlas tirgot šā dizainparauga īpašnieka precēm – kuras ir atbilstīgas Kopienas dizainparaugam – paredzētus piederumus? Ja atbilde ir apstiprinoša, kādi kritēriji ir piemērojami?

3.

Kā ir nosakāma vieta, “kurā izdarīts pārkāpums”, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (3), 8. panta 2. punkta izpratnē situācijās, kur pārkāpējs preces, attiecībā uz kurām ir pārkāptas Kopienas dizainparauga piešķirtās tiesības,