12.1.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 7/41

Prasība, kas celta 2014. gada 24. oktobrī – Vnesheconombank/Padome

(Lieta T-737/14)

(2015/C 007/46)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank for Development and Foreign Economic Affairs (Vnesheconombank) (Maskava, Krievija) (pārstāvji – J. Viñals Camallonga un J. Iriarte Ángel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2014. gada 31. jūlija Lēmuma 2014/512/KĀDP 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un izslēgt prasītāju no šā lēmuma pielikuma;

—	atcelt Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulas (ES) Nr. 833/2014 5. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un izslēgt prasītāju no šīs regulas III pielikuma;

—	atcelt jauno [iepriekš minētā lēmuma] 1. pantu Padomes 2014. gada 8. septembra Lēmuma 2014/659/KĀDP redakcijā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un izslēgt prasītāju no šā lēmuma I pielikuma;

—	atcelt jauno [iepriekš minētās regulas] 5. pantu Padomes 2014. gada 8. septembra Regulas (ES) Nr. 960/2014 redakcijā, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un izslēgt prasītāju no šīs regulas pielikuma, kurā tā ir iekļauta, un

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek apstrīdētas iepriekš minētās tiesību normas par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Ukrainā destabilizējošajām Krievijas darbībām, ciktāl šīs normas attiecas uz prasītāju.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums izklāstīt pamatojumu, jo apstrīdētajās tiesību normās jautājumā par prasītāju pamatojums nav izklāstīts vispār, un tāpēc ir liegta iespēja pienācīgi aizstāvēties.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda apstrīdēto tiesību normu pamatā esošo faktu vērtējumā, jo šīs normas nav pamatotas ar faktiem un reāliem pierādījumiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar šo tiesību normu pamatojuma izklāstu esot aizskartas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, neesot pierādīti apgalvotie pamati un esot aizskartas tiesības uz aizstāvību un īpašumu, jo nav ievērotas pamatojuma izklāstīšanas prasības un vajadzība sniegt reālus pierādījumus, tādējādi aizskarot pārējās tiesības. Īpaši aizskartas esot tiesības uz aizstāvību, jo Padome, neskatoties uz pienācīgi un laicīgi izteikto lūgumu, ir novēloti iesniegusi apjoma ziņā nelielos un viegli sagatavojamos šīs sankciju piemērošanas lietas materiālus, tādējādi liedzot prasītajai pienācīgi sagatavoties savai aizstāvībai.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi izmantotas pilnvaras, jo ir objektīvas, konkrētas un saskanīgas pazīmes, kas liecina, ka ar šiem sodīšanas pasākumiem Padome ir vēlējusies sasniegt citus, no tās apgalvotajiem atšķirīgus mērķus.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz īpašumu, tās gaužām ierobežojot bez jebkāda reāla attaisnojuma un neievērojot samērīguma principu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo prasītājas salīdzinošajam stāvoklim dažādos tirgos ir bez kāda iemesla nodarīts kaitējums.