1.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 431/31

—

noteikt procesa organizatorisko pasākumu atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantam, pieprasot Padomei atklāt visu informāciju, ar kuru ir pamatota apstrīdēto pasākumu piemērošana prasītājai;

—

pilnīgi vai daļēji atcelt Padomes Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2014. gada 23. jūnija Lēmumu 2014/380/KĀDP, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

pilnīgi vai daļēji atcelt Padomes 2011. gada 2. marta Regulu (ES) Nr. 204/2011, kura ir tikusi īstenota ar Padomes 2014. gada 23. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 689/2014, ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir pārbaudīt to ierobežojošo pasākumu likumību, kurus Eiropas Savienības Padome ir noteikusi attiecībā uz prasītāju, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu attiecībā uz Lībiju – likumību. Prasītāja apgalvo, ka uz ES pasākumiem, ar kuriem tiek īstenoti starptautiskā līmenī nolemti ierobežojoši pasākumi, neattiecas imunitāte pret jurisdikciju, pamatojoties uz to, ka ar tiem tiek īstenotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes atbilstoši Apvienoto Nāciju Statūtu VII nodaļai pieņemtas rezolūcijas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir pilnībā un pēc būtības pārbaudīt to apstrīdēto ES pasākumu likumību, ar kuriem tiek īstenotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, ar ko ir noteikti ierobežojoši pasākumi attiecībā uz prasītāju. Jāpārbauda esot tostarp, vai iemesli, uz kuriem Padome ir balstījusi savu lēmumu apstiprināt prasītājas iekļaušanu sarakstā, ir pienācīgi pamatoti un pietiekami detalizēti un specifiski.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem ES pasākumiem ir tikušas pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību un viņas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Prasītāja apgalvo, ka Padome viņai nav norādījusi iemeslus vai jebkādus īpašus pierādījumus, kuri pamatotu viņas atstāšanu sarakstā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem ES pasākumiem ir ticis pārkāpts samērīguma princips un prasītājas pamattiesības, tostarp tiesības uz īpašumu un uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājas iekļaušana sarakstā ir nepamatota, nepareiza, neattaisnojama un nepietiekami detalizēti izskaidrota, jo prasītāja nekādi neapdraudot starptautisko mieru un drošību. Prasītāja apgalvo, ka viņas atstāšana sarakstā, pamatojoties vienīgi uz radniecību ar mirušo gāztā Gaddafi režīma vadītāju, ir pretrunā ES tiesībām. Prasītāja turklāt apgalvo, ka nav bijusi iesaistīta nevienā notikumā Lībijā, kurš būtu apdraudējis starptautisko mieru un drošību.