EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0315
Proposal for a DECISION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the deployment of the interoperable EU-wide eCall
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par visā ES piemērojamā sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par visā ES piemērojamā sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu
/* COM/2013/0315 final - 2013/0166 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par visā ES piemērojamā sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu /* COM/2013/0315 final - 2013/0166 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Šis priekšlikums ir Komisijas eCall
stratēģijas daļa, kas attiecas uz ārkārtas izsaukumu
centrāļu (ĀIC) infrastruktūru; Komisijas eCall
stratēģijas pamatā ir trīsdaļīga
regulatīvā pieeja, kas aptver transportlīdzeklī
uzstādīto sistēmu, telesakaru tīklus un ĀIC. 1.1. Vispārīgais
konteksts Ceļu satiksmes drošība ir viens no
galvenajiem Eiropas Savienības transporta politikas elementiem. 2011. gadā
uz ES ceļiem aptuveni 1,1 miljonā ceļu satiksmes
negadījumu gāja bojā apmēram 30 000 tūkstoši
cilvēku, bet vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku tika
savainoti. Līdztekus traģiskajiem dzīvības zaudējumiem
un traumām šie negadījumi rada arī ekonomisko slogu —
ikgadējas izmaksas sabiedrībai aptuveni 130 miljardu euro
apmērā. ES ir cieši apņēmusies samazināt ceļu
satiksmes negadījumu skaitu (negadījumu novēršana jeb
aktīvā drošība), kā arī mazināt notikušo
negadījumu negatīvās sekas (pasīvā drošība) un
uzlabot neatliekamās palīdzības pakalpojumu un
pēcnegadījuma medicīniskās aprūpes efektivitāti
(terciārā drošība). Šajā kontekstā eCall var
ievērojami palīdzēt samazināt satiksmes negadījumos
bojāgājušo skaitu un mazināt ceļu satiksmes negadījumu
traumatismu. Pēc neatliekamās
palīdzības izsaukuma uz satiksmes negadījumu ik minūte ir
izšķirīga, glābjot dzīvību un samazinot traumu
smagumu. eCall ierīces brīdina palīdzības dienestus
nekavējoties, pat ja autovadītājs vai pasažieris ir
bezsamaņā vai cita iemesla dēļ nespēj piezvanīt,
un, kā aprēķināts, paātrina glābēju
ierašanos par aptuveni 40 % pilsētu teritorijās un 50 %
lauku teritorijās. eCall var arī būtiski samazināt
sastrēgumus, ko izraisa satiksmes negadījumi, un
tādējādi arī sastrēgumus uz Eiropas ceļiem
kopumā. Tāpēc sadarbspējīga eCall
pakalpojuma saskaņota īstenošana visā ES ir bijusi Komisijas
darba kārtībā kopš 2005. gada, un nu tā ir
kļuvusi par prioritāru darbību ceļu satiksmes drošības
uzlabošanā un ITS ieviešanā Eiropā. Brīvprātīgas ieviešanas pieejas
ietvaros Komisija savā 2005. gada paziņojumā "eCall
nodrošināšana iedzīvotājiem"[1]
aktīvi aicināja valstu un reģionu valdības rīkoties un
veikt ieguldījumus vajadzīgās eCall neatliekamās
palīdzības infrastruktūras izveidē ar mērķi 2009. gadā
ieviest pakalpojumu visas Eiropas mērogā. Komisija arī
lūdza Eiropas standartizācijas organizācijas (ETSI, CEN)
sagatavot vajadzīgos kopīgos Eiropas standartus un sniedza tām
attiecīgu atbalstu. 2009. gada 21. augusta
paziņojumā "eCall: laiks ieviest"[2] tā ziņoja par eCall
ieviešanā paveikto un secināja, ka brīvprātīgā
pieeja nav bijuši pietiekama. Komisija norādīja: ja līdz 2009. gada
beigām netiks panākts ievērojams progress, tā apsvērs
regulējošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka eCall
standarta aprīkojums tiek uzstādīts visos jaunajos
transportlīdzekļos Eiropā, sākot ar konkrētām
kategorijām (pasažieru automobiļi un vieglie kravas automobiļi). 2010. gada augustā stājās
spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija
Direktīva 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu
ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta
veidiem[3],
kurā viena no sešām prioritārajām darbībām, kas
identificētas specifikāciju pieņemšanai, bija
"saskaņoti nodrošināt visā ES piemērojamu
sadarbspējīgu eCall sistēmu". Savā neleģislatīvajā
rezolūcijā "Ziņojums par eCall — jaunu
tālruņa līnijas 112 pakalpojumu iedzīvotājiem"[4], kas tika pieņemta 2012. gada
3. jūlijā, Eiropas Parlaments pauda viedokli, ka tas: –
"uzskata, ka eCall jābūt
publiskai visu ES aptverošai transportlīdzeklī uzstādītai
neatliekamās palīdzības zvanu sistēmai, kuras pamatā
ir zvans 112 un kopīgi Eiropas mēroga standarti"; –
"atgādina, ka Komisijas ietekmes
novērtējumā ir konstatēts, ka regulatīvu pasākumu
pieņemšana nolūkā nodrošināt obligātu eCall
ieviešanu patlaban ir vienīgais veids, kā sasniegt visus vēlamos
rezultātus"; –
"mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu
Direktīvas 2007/46/EK kontekstā, lai nodrošinātu publiskas eCall
sistēmas, kuras pamatā ir zvans 112, obligātu
uzstādīšanu līdz 2015. gadam visos jaunajos
automobiļos, kam piešķirts tipa apstiprinājums, un visās dalībvalstīs"; –
"atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gada
8. septembra ieteikumu un mudina dalībvalstis un mobilo sakaru
tīklu operatorus (MSTO) vēlākais līdz 2014. gada
beigām ieviest ieteikumā ietvertos vajadzīgos pasākumus un
uzlabojumus"; "tomēr pauž nožēlu, ka savlaicīgi
rīkojās tikai 18 dalībvalstis; aicina
pārējās dalībvalstis to darīt pēc iespējas
ātrāk"; –
"mudina Komisiju līdz 2012. gada
beigām ITS direktīvas ietvaros pieņemt kopējas ĀIC
specifikācijas un iesniegt priekšlikumu direktīvai par eCall
ieviešanu". eCall ieviešana
arī īstenos rīcības plānu "CARS 2020",
kas ir iekļauts 2012. gada 8. novembra paziņojumā
"CARS 2020 — rīcības plāns
konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas
autobūves nozarei"[5]. 2012. gada 26. novembrī
Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) Nr. 305/2013, ar ko
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES papildina
attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall
pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu[6],
kura nosaka specifikācijas ārkārtas izsaukumu centrāļu
(ĀIC) infrastruktūras modernizācijai, kas vajadzīga eCall
izsaukumu pienācīgai saņemšanu un apstrādei, lai
nodrošinātu saskaņotā ES mēroga eCall pakalpojuma
savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību. 1.2. Priekšlikuma pamatojums Ņemot vērā, ka līdz 2009. gada
beigām, izmantojot eCall brīvprātīgas ieviešanas
pieeju, netika gūtas vērā ņemamas sekmes, Komisija
nolēma veikt ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu, kurš
politikas risinājums būtu vispiemērotākais Eiropas Savienības
mēroga eCall pakalpojuma ieviešanai Eiropā. Kā paskaidrots ietekmes
novērtējumā[7],
eCall ir nepieciešami trīs veidu pasākumi: konkrētas
sistēmas uzstādīšana transportlīdzekļos, mobilo sakaru
tīklu operatoru spēja pārraidīt konkrēta formāta
ziņojumus un, visbeidzot, neatliekamās palīdzības izsaukumu
centrāļu (jeb ĀIC — ārkārtas izsaukumu
centrāļu) spēja apstrādāt šos ziņojumus.
Sistēma var būt darbspējīga tikai tad, ja vienlaikus
darbojas visas trīs daļas. Ietekmes novērtējumā tika
secināts, ka vislabākais risinājums eCall efektīvai
ieviešanai ir "regulatīvā" pieeja. eCall pamatā
būtu vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta
numura 112 izsaukšanai vajadzīgā aprīkojuma ar tipa
apstiprinājumu uzstādīšana visos transportlīdzekļos
Eiropā, sākot ar konkrētu kategoriju
transportlīdzekļiem, kā arī sistēma eCall
izsaukumu apstrādei telesakaru tīklos un ĀIC. Šī pieeja
darītu eCall pieejamu visiem Eiropas pilsoņiem kā ES
mēroga pakalpojumu, paātrinātu eCall lietošanas
sākšanu un atraisītu visu šā pakalpojuma potenciālu
glābt dzīvību un mazināt traumu smagumu. Attīstot
līnijas 112 standarta rūpnīcas iekārtas vai darbojoties
līdzās tām, lietotājam var sniegt papildu
ārkārtas un/vai pievienotās vērtības pakalpojumus, kas
dod papildu drošību un ekonomisko labumu. Līdz ar to Komisija 2011. gada 8. septembrī
nāca klajā ar regulatīvu pasākumu stratēģiju eCall
ieviešanai un pieņēma pirmo šās stratēģijas daļu,
ko veidoja Komisijas ieteikums[8]
par atbalstu visu ES aptverošiem eCall pakalpojumiem elektronisko sakaru
tīklos neatliekamās palīdzības zvanu
pārraidīšanai no transportlīdzekļa, pamatojoties uz 112 zvanu
(eCall). Lai pabeigtu savu eCall
stratēģijas īstenošanu un nodrošinātu, ka trīs
iesaistītās ieinteresēto personu grupas (mobilo sakaru
tīklu operatori, valstu neatliekamās palīdzības dienesti un
automobiļu ražošanas nozare) līdz 2015. gadam laicīgi un
paralēli ieviesīs eCall pakalpojumu, kura pamatā ir
tālruņa numura 112 izsaukums, Komisija plāno pieņemt
šādus pasākumus: –
Transportlīdzeklī iebūvētā
sistēma — priekšlikums saskaņā ar shēmu, kas paredzēta
Direktīvā 2007/46/EK, nosakot eCall obligātu ieviešanu
visos jaunos M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu tipos (pasažieru
automobiļos un vieglajos kravas automobiļos). –
Mobilo sakaru tīkli — iepriekš minētais
Komisijas ieteikums attiecībā uz eCall. –
Ārkārtas izsaukumu centrāles —
iepriekš minētās deleģētās regulas pieņemšana
saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, lai noteiktu ĀIC
specifikācijas. Direktīvas 2010/40/ES 6. panta 2. punkts
nosaka, ka Komisijai ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tam,
kad pieņemtas vajadzīgās specifikācijas prioritārajai
darbībai, attiecīgā gadījumā un pēc tam, kad
tā ir veikusi ietekmes novērtēšanu, kurā iekļauta
izmaksu un ieguvumu analīze, ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un
Padomei priekšlikums saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 294. pantu par šās prioritārās
darbības ieviešanu. Tas ir konkrētais mērķis šim
priekšlikumam, kas papildina Komisijas eCall stratēģijas
"ĀIC" daļu. Šie dažādie teksti ir papildinoši, un
kopā tie ļaus līdz 2015. gada 1. oktobrim padarīt
līnijas 112 eCall pakalpojumu pilnīgi darbspējīgu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI 2.1. Apspriedes ar
ieinteresētajām personām Šā priekšlikuma sagatavošanas
procesā ir veikta izvērsta apspriešanās ar galvenajām
ieinteresētajām personām. Tajā ņemtas vērā visas eCall
ietekmes novērtēšanas gaitā veiktās konsultācijas.
Saistībā ar tām īpaši jāmin, piemēram,
būtisks to ieinteresēto personu ieguldījums, kuras
līdzdarbojās vairākos forumos, piemēram, Eiropas eCall
īstenošanas platformā (EeĪP), eCall ĀIC ekspertu
grupā un eCall ieviešanas grupā e-drošības un
i-mobilitātes foruma ietvaros, kā arī sabiedriskajā
apspriešanā par eCall ieviešanu no 2010. gada 19. jūlija
līdz 19. septembrim. Priekšlikumā tiek ņemtas
vērā arī diskusijas sanāksmēs ar ekspertiem no dalībvalstīm,
EEZ valstīm un Šveices 2011. gada 13. oktobrī, 2012. gada
29. maijā, 19. jūnijā un 3. jūlijā,
kurās gatavoja specifikācijas ĀIC. Šajās
sanāksmēs piedalījās arī pārstāvji no
Eiropas Parlamenta un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja[9]. Visbeidzot, šajā priekšlikumā ir
ņemts vērā arī Eiropas ITS konsultatīvās grupas 25 dalībnieku
atzinums; minēto grupu veido ITS pakalpojumu sniedzēju,
lietotāju apvienību, transporta un iekārtu operatoru, ražošanas
nozares pārstāvju, sociālo partneru, profesionālo
apvienību, vietējo iestāžu un citu saistītu forumu augsta
līmeņa pārstāvji[10]. 2.2. Ietekmes
novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze Veicot eCall ietekmes
novērtējumu attiecībā uz trim ierosinātajiem
risinājumiem, tostarp vēlamāko — regulatīvo
pasākumu — risinājumu, tika veikta izvērsta izmaksu un
ieguvumu analīze. Attiecībā uz izraudzītā
risinājuma (3. risinājuma) izmaksu un ieguvumu analīzi
trīs plānotie eCall regulatīvie pasākumi
(transportlīdzeklī uzstādāmas iekārtas, telesakaru
nodrošinājums, ĀIC) nav cits no cita nošķirami. ĀIC
izmaksas var aplēst atsevišķi no eCall iniciatīvas
transportlīdzeklī uzstādāmo iekārtu un telesakaru
nodrošinājuma izmaksām, taču ieguvumus var novērtēt
tikai attiecībā uz eCall iniciatīvu kopumā. 2.2.1. Galveno ar ĀIC saistīto
izmaksu analīze Līnijas 112 eCall
apstrādes robežizmaksas par katru ĀIC, kas pienācīgi
aprīkota, lai varētu apstrādāt tālruņa
numura 112 izsaukumus ar informāciju par atrašanās vietu —
E112 izsaukumus — (šādu pienākumu nosaka Universālā
pakalpojuma direktīva[11]), ietver šādas izmaksas: –
izmaksas par iekšjoslas modemu serveri (no
EUR 3000 līdz EUR 20 000 atkarā no eCall
skaita); –
izmaksas par programmatūru minimālā
datu kopuma (MDK) dekodēšanai un par integrēšanu ĀIC
programmatūrā; –
izmaksas par apmācību. Šīm izmaksām jāpieskaita
ikgadējās izmaksas par ekspluatāciju. Kad eCall
izsaukumus saņems ĀIC, kas saņem arī citus
neatliekamās palīdzības izsaukumus, lielākā daļa
šo izmaksu būs ietvertas parastajās darbības izmaksās.
Citādi tās būs atkarīgas no tā, cik operatoru būs
nepieciešams paredzamā eCall zvanu skaita apstrādei[12]. Saskaņā ar aplēsēm
ĀIC modernizēšanas aptuvenās izmaksas varētu būt
vidēji 1,1 miljons euro uz dalībvalsti[13]. Šīs aplēses ir
iegūtas, veicot klasteru analīzi, kuras pamatā ir valsts
iedzīvotāju blīvums, ceļu satiksmes negadījumu
tipoloģija, ceļu un neatliekamās palīdzības sniegšanas
infrastruktūra un citu veidu vispārīga statistika. Dažādu
valstu izmaksas būtiski atšķiras atkarā ne vien no ĀIC
skaita, bet arī no ĀIC modernizēšanai izraudzītā tehniskā
risinājuma. Papildu informāciju sniedza
pirmsieviešanas izmēģinājuma projekts HeERO[14] (no 2011. gada
janvāra līdz 2013. gada janvārim), kurā
iesaistījās deviņu dalībvalstu un asociēto valstu
iestādes, kā arī četrdesmit partneri. Projekta
mērķis bija sagatavoties vajadzīgās infrastruktūras
ieviešanai, tostarp tādas sadarbspējīgas un saskaņotas
transportlīdzeklī uzstādītas neatliekamās
palīdzības izsaukumu sistēmas ieviešanai, kuras pamatā ir
tālruņa numura 112 izsaukums. Projektam sekos
izmēģinājuma projekts HeERO2, kas sākts 2013. gada
sākumā un kas ilgs 24 mēnešus, iesaistot vēl deviņas
dalībvalstis un asociētās valstis. HeERO
izmēģinājuma projekts ir palīdzējis
pierādīt, ka inovatīvi risinājumi var samazināt
izmaksas salīdzinājumā ar visai konservatīvo pieeju, kas
tika izmantota eCall ietekmes novērtējumā, it īpaši
attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās ir daudz
ĀIC. Tajā arī apstiprinājās, ka ieviešanas
aplēstās un faktiskās izmaksas ir paredzētajās
robežās. 2.2.2. Galveno ieguvumu analīze Ieguvumi, kas tika konstatēti ietekmes
novērtējumā un vairākos pētījumos, tostarp valstu
pētījumos, ir, piemēram, šādi: –
bojāgājušo skaita samazinājums (ja
visi transportlīdzekļi būtu aprīkoti ar eCall —
no 1 % līdz 10 % atkarā no valsts iedzīvotāju
blīvuma un ceļu un neatliekamās palīdzības sniegšanas
infrastruktūras)[15]; –
ievainojumu nopietnības samazinājums (par
2–15 %)[16]; –
ceļu satiksmes negadījumu izraisīto
satiksmes sastrēgumu radīto izmaksu samazinājums. Tā
iemesls ir efektīvāka negadījumu pārvaldība — par
negadījumu nekavējoties tiek paziņots ĀIC, tāpēc
par to var paziņot tālāk attiecīgajam ceļu satiksmes
vadības kontroles centram, kas var nekavējoties par to informēt
citus ceļu satiksmes dalībniekus, tādējādi
palīdzot samazināt sekundāro negadījumu skaitu; –
glābšanas dienestu darbības atvieglošana
un lielāka glābēju (piemēram, ugunsdzēsēju
brigādes) drošība, kad no transportlīdzekļiem tiek
atbrīvoti tajos iesprostoti cilvēki, jo MDK sniedz arī
informāciju par degvielas veidu; –
mazāka avārijas izsaukumu infrastruktūra
autoceļu malās, jo katrs ceļu satiksmes dalībnieks
varēs veikt neatliekamās palīdzības izsaukumu no sava
transportlīdzekļa. 2.2.3. Izmaksu un ieguvumu
attiecība Ieguvumu apmērs ir aprēķināts
arī monetāri, un ir veikta gan dažādo risinājumu, gan dažādo
ietekmes kategoriju izmaksu un ieguvumu analīze[17]. Aprēķini ir veikti
par laikposmu līdz 2033. gadam, jo ir paredzams, ka
vēlamākā politikas risinājuma īstenošanas
gadījumā minētais gads būs eCall pakalpojuma
pilnīgas izplatības gads. || 1. politikas risinājums ES neveic pasākumus || 2. politikas risinājums Brīvprātīgas rīcības pieeja || 3. politikas risinājums Regulatīvie pasākumi Ieguvumu un izmaksu attiecība || 0,29 || 0,68 || 1,74 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats Direktīvas 2010/40/ES 6. panta 2. punktā
ir noteikts, ka vēlākais dienā, kad pagājuši 12 mēneši
pēc to specifikāciju pieņemšanas, kas vajadzīgas noteiktai
prioritārai darbībai, Komisija, iepriekš veikusi ietekmes
novērtējumu, ietverot izmaksu un ieguvumu analīzi,
attiecīgā gadījumā saskaņā ar LESD 294. pantu
iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šo specifikāciju
ieviešanu. 3.2. Subsidiaritāte un
proporcionalitāte Saskaņā ar subsidiaritātes
principu (Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punkts)
ES līmeņa pasākumi var notikt tikai tad, ja dalībvalstis
pašas nevar pietiekami labi īstenot paredzētos mērķus,
līdz ar to atbilstoši ierosinātās darbības mērogam vai
iedarbībai tie ir labāk sasniedzami ES līmenī. Ceļu satiksmes drošība ir
ārkārtīgi nozīmīgs jautājums visā Eiropas
Savienībā un visiem tās iedzīvotājiem — 500 miljoni
pilsoņu 27 dalībvalstīs izmanto vairāk nekā 230
miljonus transportlīdzekļu uz vairāk nekā 5 miljoniem km
ceļu. Sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma
iniciatīvas galīgais mērķis ir visos Eiropas
transportlīdzekļos ieviest minimālās funkcijas, kas
ļautu nodrošināt to, ka neatliekamās palīdzības
dienesti pienācīgi apstrādātu neatliekamās
palīdzības izsaukumus. Šobrīd autobraucienu ikgadējais
skaits visās dalībvalstīs pārsniedz 100 miljonus, un
šis skaits pieaug, jo Eiropas Savienības konsolidācija
kļūst aizvien izteiktāka (brīvas preču aprites,
personu brīvas pārvietošanās un pakalpojumu brīvas aprites
ietekmē). Pakalpojuma sadarbspēju un nepārtrauktību
visā Eiropā nevar pienācīgi panākt atsevišķas
dalībvalstis vienas pašas, tāpēc ir jāīsteno
pasākumi ES līmenī. Turklāt rīcība ES
līmenī, izmantojot kopējus Eiropas eCall standartus, ko
apstiprinājušas Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN un
ETSI), nodrošinās neatliekamās palīdzības pakalpojuma
efektīvu sniegšanu visā Eiropā — piemēram,
gadījumos, kad transportlīdzeklis atrodas ārvalstīs, —
un palīdzēs izvairīties no tirgus sadrumstalotības (kas
varētu rasties, ja parādītos daudzi dažādi valstu un/vai
patentēti privātā sektora risinājumi, kuri tiktu
īstenoti dažādos veidos). Tāpat kā pakalpojumu 112 un E112
ieviešanas gadījumā ES līmeņa eCall ir
izstrādāts tā, lai ierobežotu ietekmi uz
ieinteresētajām personām vērtības radīšanas
ķēdē (automobiļu rūpniecības nozari, mobilo
sakaru tīklu operatoriem, dalībvalstīm, ĀIC) un šo ietekmi
sadalītu taisnīgi. Pašreizējais priekšlikums aicina
dalībvalstis ieviest nepieciešamo eCall ĀIC
infrastruktūru, kas vajadzīga visu eCall zvanu
pienācīgai saņemšanai un apstrādei to teritorijā,
saskaņā ar specifikācijām, kas noteiktas Komisijas 2012. gada
26. novembra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 305/2013,
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES papildina
attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall
pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu, lai nodrošinātu ES mēroga
eCall pakalpojuma sadarbspēju, savietojamību un
nepārtrauktību. Tiek plānots panākt, lai valstu un
reģionālo iestāžu finansiālās un
administratīvās izmaksas būtu pēc iespējas mazākas
un atbilstu sasniedzamajiem mērķiem. Būtiska ieviešanas
daļa (ĀIC organizēšana) ir atstāta valsts
lēmējiestāžu ziņā. Dalībvalstis modernizēs
ĀIC infrastruktūru tādā veidā, kas ir
vispiemērotākais valsts/lokālajai arhitektūrai, un tādējādi
tiks ņemtas vērā katrai dalībvalstij raksturīgās
grūtības un apstākļi. Katra dalībvalsts varēs
organizēt savus neatliekamās palīdzības dienestus izmaksu
ziņā maksimāli efektīvi un atbilstīgi tās
vajadzībām, ieskaitot iespēju filtrēt zvanus, kas nav
ārkārtas izsaukumi un kurus nedrīkst apstrādāt eCall
ĀIC, jo īpaši attiecībā uz manuāli aktivizētajiem
eCall zvaniem. 3.3. Sīkāks priekšlikuma
skaidrojums 1. pants liek dalībvalstīm
līdz 2015. gada 1. oktobrim ieviest nepieciešamo eCall
ĀIC infrastruktūru, kas vajadzīga visu eCall izsaukumu
pienācīgai saņemšanai un apstrādei to teritorijā. 2. pants liek dalībvalstīm
ziņot Komisijai par šā lēmuma īstenošanā paveikto ne
vēlāk kā 18 mēnešus pēc tam, kad šis lēmums
stājies spēkā. Lēmuma 3. pantā ir noteikts, ka
tas stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums neietekmē ES budžetu. 5. IZVĒLES ELEMENTI ·
Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas
uz EEZ svarīgu jautājumu, tādēļ tas būtu
jāattiecina arī uz Eiropas Ekonomikas zonu. 2013/0166 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par visā ES piemērojamā
sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[18], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[19], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvas 2010/40/ES
par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta
jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem[20] 3. panta d) punktu
viena no prioritārajām darbībām, kas identificētas
specifikāciju un standartu izstrādei un lietošanai, ir saskaņoti
nodrošināt visā ES piemērojamu sadarbspējīgu eCall
pakalpojumu. (2) Direktīvas 2010/40/ES 6. pants
nosaka, ka Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti par
specifikācijām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu
intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanas un izmantošanas
savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību
attiecībā uz prioritārajām darbībām. (3) Komisijas 2012. gada 26. novembra
Deleģētā regula (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz
sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu
nodrošināšanu[21],
nosaka specifikācijas ārkārtas izsaukumu centrāļu
(ĀIC) infrastruktūras modernizācijai, kas vajadzīga eCall
izsaukumu pienācīgai saņemšanu un apstrādei, lai
nodrošinātu saskaņotā ES mēroga eCall pakalpojuma
savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību. (4) Direktīvas 2010/40/ES 6. panta
2. punkts nosaka, ka Komisijai ne vēlāk kā 12 mēnešus
pēc tam, kad pieņemta iepriekš minētā
deleģētā regula, attiecīgā gadījumā un
pēc tam, kad tā ir veikusi ietekmes novērtēšanu, kurā
iekļauta izmaksu un ieguvumu analīze, ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam
un Padomei priekšlikums saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienības darbību 294. pantu par šo specifikāciju ieviešanu. (5) Ir paredzams, ka
sadarbspējīgais ES mēroga eCall pakalpojums, samazinot
neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku,
samazinās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu
Savienībā, kā arī tajos gūto traumu smagumu. Ir arī paredzams, ka sadarbspējīgais
ES mēroga eCall pakalpojums nodrošinās sabiedrībai
ietaupījumus, uzlabojot negadījumu pārvaldību un samazinot
satiksmes sastrēgumus un sekundāro negadījumu skaitu. (6) Lai nodrošinātu
pakalpojuma sadarbspēju un nepārtrauktību visā
Savienībā un samazinātu īstenošanas izmaksas
Savienībai kopumā, ir vajadzīgs, lai visas dalībvalstis
ieviestu eCall prioritāro darbību saskaņā ar
kopīgajām specifikācijām, kas noteiktas
Deleģētajā regulā (ES) Nr. 305/2013. Tam nebūtu
jāskar katras dalībvalsts tiesības izmantot papildu tehniskos
līdzekļus, lai apstrādātu citus ārkārtas
izsaukumus. (7) Kā jau pieredzēts
ar citām neatliekamās palīdzības izsaukumu
sistēmām, manuāli aktivizēto eCall izsaukumu
starpā var būt arī palīdzības izsaukumi. Ja
nepieciešams, dalībvalstis var īstenot visus tehniskos un
organizatoriskos līdzekļus šo palīdzības izsaukumu
filtrēšanai, lai nodrošinātu, ka eCall ĀIC
apstrādā tikai patiesus neatliekamās palīdzības
zvanus. (8) Ņemot vērā to,
ka šās direktīvas mērķi — proti, nodrošināt
sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu
ieviešanu un garantēt pakalpojuma sadarbspēju un
nepārtrauktību visā Eiropā — nevar pietiekami labi sasniegt
atsevišķās dalībvalstīs un/vai privātajā
sektorā, un to, ka minētās rīcības mēroga un
iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt
Savienības līmenī, Savienība var pieņemt
pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5.
pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar
minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis
lēmums nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai
nepieciešamo, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Dalībvalstis ne vēlāk kā 2015. gada
1. oktobrī ievieš nepieciešamo eCall ĀIC
infrastruktūru, kas vajadzīga visu eCall izsaukumu
pienācīgai saņemšanai un apstrādei, kuri vajadzības
gadījumā ir attīrīti no zvaniem, kas nav ārkārtas
izsaukumi, savā teritorijā saskaņā ar
specifikācijām, kas noteiktas Deleģētajā regulā
(ES) Nr. 305/2013, lai nodrošinātu visā ES piemērojamā
sadarbspējīgā eCall pakalpojuma savietojamību,
sadarbspēju un nepārtrauktību. Tas neskar katras
dalībvalsts tiesības organizēt savus neatliekamās
palīdzības dienestus izmaksu ziņā maksimāli
efektīvi un atbilstīgi tās vajadzībām, ieskaitot
iespēju filtrēt zvanus, kas nav ārkārtas izsaukumi un kurus
nedrīkst apstrādāt eCall ĀIC, it īpaši
attiecībā uz manuāli aktivizētajiem eCall zvaniem. 2. pants Ne vēlāk kā 18 mēnešus
pēc šā lēmuma stāšanās spēkā
dalībvalstis ziņo Komisijai par šā lēmuma
īstenošanā paveikto. Ziņojumā
ir jāietver vismaz to kompetento iestāžu saraksts, kuras
novērtē eCall ĀIC darbību atbilstību
Deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013 3. punktā
uzskaitītajām prasībām, eCall ĀIC saraksts un
apkalpotā ģeogrāfiskā teritorija, atbilstības testu
apraksts un privātuma un datu aizsardzības protokolu apraksts. 3. pants Šis lēmums stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 4. pants Šis lēmums ir adresēts
dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] COM(2005) 431 galīgā
redakcija. [2] COM (2009) 434. [3] OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp. [4] P7_TA(2012)0274. [5] COM(2012) 636 final. [6] OV L 91, 3.4.2013., 1. lpp. [7] SEC(2011) 1019
galīgā redakcija. [8] 2011/750/ES. [9] Darba kārtību un protokola kopsavilkumu sk. http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=1941. [10] http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=2736. [11] Direktīvas 2002/22/EK 26. pants. [12] SEC(2011) 1019 galīgā redakcija, III pielikums. [13] SEC(2011) 1019 galīgā redakcija,
XIV pielikums. [14] http://ec.europa.eu/information_society/apps/projects/factsheet/index.cfm?project_ref=270906. [15] SEiSS, E-MERGE, eIMPACT, AINO pētījumi.
Aprēķinu sīkāku analīzi sk. eCall ietekmes
novērtējuma IV pielikumā. [16] SEiSS, E-MERGE, eIMPACT, AINO pētījumi.
Aprēķinu sīkāku analīzi sk. eCall ietekmes
novērtējuma IV pielikumā. [17] SEC(2011) 1019 galīgā redakcija, IV un
XIV pielikums. [18] OV C [..], [..],
[..]. lpp. [19] OV C [..], [..],
[..]. lpp. [20] OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp. [21] OV L 91, 3.4.2013., 1. lpp.