52013DC0593

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par veiktajiem pasākumiem biškopības nozarē saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007

1.           IEVADS

Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā KTO regula”)[1], 184. pantā paredzēts, ka reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par veiktajiem pasākumiem biškopības nozarē, kā paredzēts minētās regulas 105. pantā un turpmākajos pantos.

Ar šo ziņojumu tiek izpildīts minētais pienākums attiecībā uz 2009./2010., 2010./2011. un 2011./2012. gadu. Tas atbilst iepriekšējās trīsgadu biškopības programmas (2008.–2010. gads) pēdējam gadam un pašreizējās programmas (2011.–2013. gads) pirmajiem diviem gadiem. Šis ir piektais Komisijas ziņojums par valsts biškopības programmu īstenošanu dalībvalstīs. Ceturtais ziņojums COM(2010)267 (galīgā redakcija)[2] tika pieņemts 2010. gada maijā un attiecās uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanas iepriekšējiem trim gadiem.

Visas dalībvalstis iesniedza valsts biškopības programmas attiecībā uz 2008.–2010. un 2011.–2013. gadu. Tas liecina par lielu dalībvalstu ieinteresētību, kā arī par Eiropas biškopības vajadzībām — tā ir neliela nozare, kurā pārsvarā darbojas neprofesionāli biškopji, kuriem rodas lielas problēmas jo īpaši saistībā ar bišu saimju zaudēšanu, pieaugošām ražošanas izmaksām un lētu importu.

Attiecībā uz pasākumiem biškopības nozarē Komisija 2012. gadā pasūtīja ārēju novērtējumu. Šajā ziņojumā ir iekļauti minētā novērtējuma galvenie rezultāti.

2.           METODOLOĢIJA

Šajā ziņojumā ir izmantoti šādi informācijas avoti:

– valstu biškopības programmas, ko 27 dalībvalstis iesniegušas Komisijai attiecībā uz 2008.–2010. un 2011.–2013. gadu, kā paredzēts Vienotās KTO regulas 105. pantā un Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 917/2004[3] par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus, 1. pantā. Valstu programmās ir iekļauti pētījumi par biškopības nozares struktūru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 917/2004 1. un 9. pantu;

– dalībvalstu izdevumu pārskats saistībā ar pasākumiem, kas veikti saskaņā ar biškopības programmām, kā paredzēts Vienotās KTO regulas 108. pantā;

– dati par medus ražošanu un starptautisko tirdzniecību, kas iegūti no EUROSTAT, COMEXT un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) datu bāzēm;

– dalībvalstu un Eiropas biškopības nozares sniegtā informācija;

– pētījums, ko veicis ārējais konsultants, novērtējot biškopības nozarē veiktos pasākumus[4].

Detalizēti dati un kopsavilkuma tabulas par medus tirgu un biškopības programmām ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē[5].

3.           TIRGUS SITUĀCIJA BIŠKOPĪBAS NOZARĒ

3.1.        Pasaules tirgus

3.1.1.     Ražošana

Saskaņā ar PLO datiem medus produkcija pasaulē 2011. gadā sasniedza 1 636 000 tonnas. Pēdējos desmit gados ražošanas pieaugums ir bijis lēns, bet pastāvīgs, izņemot divus gadus — 2007. un 2009. gadu.

Lielākais medus ražotājs ir Ķīna ar 446 000 tonnām, kas veido 27,3 % no pasaules kopprodukta, un tai seko ES ar 217 000 tonnām (13,3 %). Citi lielākie medus ražotāji ir Turcija ar noturīgu ražošanas pieaugumu, Ukraina un Amerikas Savienotās Valstis. Dienvidu un Centrālās Amerikas daļa tirgū ir samazinājusies, jo īpaši tādēļ, ka no 2005. gada būtiski samazinājās ražošana Argentīnā.

3.1.2.     Tirdzniecība

Kā liecina PLO un COMEXT dati, aptuveni piektā daļa medus produkcijas pasaulē tiek tirgota starptautiskajā tirgū.

Pasaules eksporta apjoms vairākus gadus svārstījās no 300 000 tonnām līdz 360 000 tonnām medus gadā, 2011. gadā tas bija aptuveni 335 000 tonnas. Pēdējos četros gados eksporta apjomu palielināja Ķīna, kļūstot par lielāko eksportētāju pasaulē un sasniedzot aptuveni 100 000 tonnas 2011. gadā. Otrs lielākais eksportētājs bija Argentīna, taču tās eksportētie apjomi samazinājās un 2011. gadā bija aptuveni 72 000 tonnas.

ES un ASV ir divi lielākie medus importētāji.

3.2.        ES tirgus

3.2.1.     Ražošana

Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2011. gadā ES tika saražotas 217 366 tonnas medus. Pēdējos desmit gados ražošana ES ir nedaudz palielinājusies (+6 % kopš 2010. gada), ar negatīvām un pozitīvām ikgadējām atšķirībām atkarībā no laika apstākļiem.

Medus pārdošanas cena ir atkarīga no medus veida un kvalitātes, kā arī tirdzniecības veida, — galda medus (85 % no Eiropas Savienībā pārdotā medus) ir dārgāks nekā rūpnieciskais medus un arī monoflorā medus cena ir augstāka.

Attiecībā uz tirdzniecības veidu — biškopji saņem visaugstāko cenu, pārdodot medu tieši patērētājiem; otra labākā izvēle ir pārdot mazumtirgotājiem pārdošanai sagatavotu medu, bet trešajā vietā ir pārdošana iepakotājiem un izplatītājiem.

Lielāko daļu medus ES biškopji pārdod tieši patērētājiem; tas ir saistīts arī ar neprofesionālu biškopju lielo īpatsvaru vairumā dalībvalstu. Tomēr attiecībā uz tirdzniecības veidiem ES ir dažas būtiskas atšķirības, piemēram, Spānijā lielākā produkcijas daļa tiek pārdota pārstrādes/iepakošanas uzņēmumiem, jo šajā valstī minētajā nozarē ir augstāks profesionāļu īpatsvars.

3.2.2.     Tirdzniecība

ES ir medus neto importētājs, jo ES saražotā produkcija sedz tikai 61,6 % no tās patēriņa. Patēriņa līmenis gadu gaitā ir bijis samērā stabils, vidēji aptuveni 0,70 kg uz vienu iedzīvotāju.

Eiropas Savienības trīs lielākie medus ražotāji ir Spānija, Vācija un Rumānija, kuru produkcijas apjomi 2011. gadā bija attiecīgi 34 000, 25 831 un 24 127 tonnas. Citas svarīgākās ražotājas dalībvalstis ir Ungārija (19 800 tonnas), Francija (16 000 tonnas), Grieķija (14 300 tonnas) un Polija (13 369 tonnas).

ES medus imports, sākot no 2000. gada, svārstījās no 120 000 tonnām līdz 150 000 tonnām. Eiropas Savienība 2012. gadā importēja 149 248 tonnas medus, galvenokārt no Ķīnas — 63 961 tonnu (43 % no kopējā apjoma), kā arī no Argentīnas (22 344 tonnas). No 2008. gada importa īpatsvars no Ķīnas pastāvīgi pieauga, pateicoties ļoti zemajām cenām un tam, ka vienlaikus samazinājās importa īpatsvars no Argentīnas. Meksika ar 21 249 tonnām ir trešais lielākais piegādātājs, bet Ukraina — ceturtajā vietā ar 8949 tonnām.

Vācija bija galvenā importētāja dalībvalsts — 2012. gadā tā importēja vairāk nekā trešdaļu no kopējā importētā apjoma.

No 2010. gada medus importa vienības vidējā vērtība ES palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 2,08 euro/kg. Ķīnas medum bija zemākā vienības vērtība — 1,44 euro/kg. Medus importa vienības vidējā vērtība citiem galvenajiem piegādātājiem bija šāda: 1,83 euro/kg par medu no Ukrainas, 2,23 euro/kg no Argentīnas un 2,44 euro/kg no Meksikas.

No 2010. gada eksporta apjomi no Savienības palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 14 275 tonnas (+33 %). Tomēr joprojām eksportēts tika mazāk nekā 7 % no produkcijas. Galvenie ES eksporta galamērķi nav mainījušies kopš 2010. gada — Šveice, Japāna, Saūda Arābija un Amerikas Savienotās Valstis.

Vācija un Spānija ir lielākās ES eksportētājas — uz šīm divām dalībvalstīm kopā attiecas vairāk nekā puse Savienības eksporta apjoma.

Medus eksporta vienības vidējā vērtība, eksportējot no Savienības, pastāvīgi pieauga no 2010. gada, 2012. gadā sasniedzot 5,14 euro/kg. Līdz ar to starpība starp importa un eksporta vienību vērtībām būtiski palielinājās un pašlaik ir aptuveni 3 euro/kg. Šīs vērtības atšķirības var izskaidrot ar faktu, ka ES eksports galvenokārt sastāv no augstvērtīga iepakota medus, bet importu veido lieli tāda lētāka medus apjomi lielākos konteineros, kuru izmanto sajaukšanai un pārtikas rūpniecībā.

4.           VALSTU BIŠKOPĪBAS PROGRAMMU ĪSTENOŠANA

4.1.        Mērķi un piemērojamie pasākumi

Vispārējais programmas mērķis ir Savienībā uzlabot kopējo situāciju attiecībā uz biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību.

Atbalsta saņemšanai ir piemēroti seši pasākumi ar konkrētiem mērķiem, un tos var iekļaut dalībvalstu biškopības programmās; tie ir uzskaitīti Vienotās KTO regulas 106. pantā un kopš iepriekšējā ziņojuma nav mainījušies.

Tehniskais atbalsts ir paredzēts ražošanas un tirdzniecības efektivitātes uzlabošanai, ieviešot labākus paņēmienus. To vidū jāmin pamatkursu organizēšana jaunienācējiem šajā nozarē un tālākizglītība pieredzējušiem biškopjiem, kā arī atbildīgajiem par grupu veidošanu un kooperāciju; mācību kursi jo īpaši attiecas uz tādām jomām kā bišu audzēšana un slimību novēršana, medus ievākšana, iepakošana, uzglabāšana un pārvadāšana, kā arī mārketings. Mācību dravas un biškopības konsultantu/tehniķu tīkls nodrošina praktisko un tehnisko zināšanu izplatīšanu. Šo pasākumu var izmantot arī nozares modernizācijas atbalstam, dodot biškopjiem iespēju iegādāties ekstrakcijas aprīkojumu.

Varroatozes apkarošanas mērķis ir šā endēmiskā parazīta invāzijas kontrole stropos. Varroatozi izraisa ērce, kas novājina bišu imūnsistēmu un sekmē bišu sekundāru inficēšanos ar vīrusiem. Varroatoze būtiski samazina medus ievākšanas apjomus ES, un, to neapkarojot, bišu saimes tiek zaudētas. Tā kā varroatozi nav iespējams pilnībā izskaust, vienīgais veids, kā novērst tās radītās sekas, ir apstrādāt stropus, izmantojot apstiprinātas metodes un līdzekļus. Nepieciešams noteikts finansiāls atbalsts, lai palīdzētu ražotājiem segt izmaksas, ko rada pienācīga stropu apstrāde (lai iegādātos līdzekļus un aprīkojumu, piem., aizsargtīklus).

Atbalsts ceļojošās dravniecības racionalizācijai ir paredzēts stropu pārvietošanas pārvaldības atvieglošanai Savienībā un vietas nodrošināšanai biškopjiem augu ziedēšanas sezonas laikā. Ceļojošās dravniecības pārvaldību var atvieglot ar tādiem līdzekļiem kā stropu un rāmju identificēšana, ceļojošās dravniecības reģistra izveide, investīcijas materiālos, kas atvieglo ceļojošo dravniecību, un medus šķirņu kartēšana. Vairākās dalībvalstīs ceļojošā dravniecība ir būtiska, lai apmierinātu bišu uztura vajadzības un nodrošinātu augu apputeksnēšanu.

Atbalsta pasākumi medus analīžu veikšanai ir nepieciešami, lai uzlabotu medus tirdzniecību. Medus analīžu finansēšana ļauj biškopjiem nodrošināt tirgū laistā medus atbilstību fizikāli ķīmiskajām īpašībām, kas paredzētas Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvā 2001/110/EK, kas attiecas uz medu[6]; medus botāniskās izcelsmes analīzes sniedz biškopjiem precīzus datus par ievākto medu, ļaujot viņiem noteikt augstāku produkcijas cenu. Finansiālais atbalsts medus analīzēm ir būtisks, lai nodrošinātu šā pakalpojuma pieejamību lielam biškopju skaitam.

Bišu skaita atjaunināšana stropos ļauj kompensēt zaudētās bites un tādējādi izvairīties no produkcijas zudumiem; šā pasākuma ietvaros var paredzēt arī finansējumu bišu māšu ražības veicināšanai vai bišu saimju iegādei.

Regulas sniegtā iespēja iekļaut biškopības programmās konkrētus lietišķo pētījumu projektus medus kvalitātes uzlabošanai, kā arī šo projektu rezultātu izplatīšana var atvieglot ražotāju kompetences paaugstināšanu par konkrētu biškopības praksi.

4.2.        Bišu stropu un biškopju uzskaite

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 917/2004 1. un 9. pantu dalībvalstis sniedz informāciju par biškopības nozares struktūru saistībā ar 2011.–2013. gada programmām.

Saskaņā ar šo informāciju Savienībā 2010. gadā bija 506 038 biškopji, no kuriem tikai 5,2 % (26 318) bija uzskatāmi par profesionāliem biškopjiem (ar vairāk nekā 150 stropiem).

Stropu kopskaits ES 2010. gadā bija apmēram 14 miljoni (13 985 091), un aptuveni 6 miljoni (5 659 551) no tiem piederēja profesionāliem biškopjiem, kuriem tādējādi piederēja 40 % stropu. Jāpiebilst, ka, tā kā ES līmenī nav juridiska pienākuma reģistrēt bišu stropus, datu vākšana par stropu kopskaitu nav saskaņota starp dalībvalstīm un var nebūt precīza. Kaut arī profesionālo biškopju īpatsvars un tiem piederošo stropu skaits kopš 2007. gada ir palielinājies (33 % stropu 2007. gadā), šajā nozarē joprojām lielākoties darbojas biškopji, kas nav profesionāļi. Profesionalizācijas pakāpe ES kopumā ir zema, taču tā dažādās dalībvalstīs var būtiski atšķirties, piemēram, Vācijā vairāk nekā 99 % biškopju nav profesionāļi, bet Spānijā 23 % biškopju ir profesionāļi.

Salīdzinot ar 2007. gada rādītājiem, 2010. gadā stropu skaits ES palielinājās par 3 % (382 372). Saskaņā ar biškopju datiem šāds palielinājums bija nepieciešams, lai kompensētu bišu mirstību. Tomēr tas izraisīja arī medus ražošanas pieaugumu par 6 % tajā pašā laikposmā.

Piecas dalībvalstis ar lielāko stropu skaitu ir Spānija (19,3 %), Grieķija (11,8 %), Francija (10,5 %), Rumānija (10 %) un Itālija (8,8 %). Tomēr valstis ar lielāko stropu skaitu ne vienmēr ir valstis ar lielāko medus ražošanas apjomu. To var izskaidrot ar vides atšķirībām (klimatu, nektāra daudzumu, bišu saimju blīvumu utt.), kā arī ar saskaņotas metodikas trūkumu ES līmenī stropu skaita uzraudzībai, kas izraisa būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm, nosakot ražību uz vienu stropu (no 9 līdz 51 kg 2010. gadā ES). Tā rezultātā Vācijā ir mazāks stropu skaits (5,6 %) nekā Grieķijā, Itālijā, Francijā un Rumānijā, bet tā saražo vairāk medus nekā jebkura no šīm valstīm, jo Vācijā ir augstāka ražība (līdz 37,2 kg medus uz vienu stropu 2011. gadā). Arī Ungārijā ir augsta vidējā ražība uz vienu stropu (27,4 kg 2010. gadā), un tādēļ tā ir ceturtā lielākā ES ražotājvalsts, kaut arī tajā ir tikai 7,1 % stropu.

4.3.        Līdzekļu piešķiršana

4.3.1.     Budžeta sadalījums pa dalībvalstīm

Saskaņā ar Vienotās KTO regulas 108. pantu Savienība nodrošina biškopības programmām daļēju finansējumu, kas ir vienāds ar 50 % no dalībvalstu izdevumiem.

Jāpiebilst, ka biškopības nozarei no Savienības budžeta ik gadus piešķirtie līdzekļi kopš 2007. gada ir palielinājušies, lai ņemtu vērā arvien lielāko bišu stropu skaitu un biškopības nozares augošās vajadzības. Budžets 2011. gadā palielinājās līdz 32 miljoniem euro gadā.

Dalībvalstis ik pēc trim gadiem līdz 15. aprīlim iesniedz Komisijai valsts biškopības programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 917/2004 2. pantu (2010. gadā tika iesniegtas programmas par 2011., 2012. un 2013. gadu).

Pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu prognozēm, kas iekļautas valstu biškopības programmās, pieejamie Savienības līdzekļi (2011.–2013. gada periodā — 32 miljoni euro gadā) tiek sadalīti atbilstoši katras dalībvalsts daļai attiecībā pret kopējo bišu saimju skaitu Savienībā, bet piešķirtie līdzekļi nevar pārsniegt 50 % no katras dalībvalsts programmā paredzētajiem izdevumiem. Ja puse izdevumu valsts programmā ir mazāka par summu, kas atbilst bišu saimju skaitam, atlikušie pieejamie līdzekļi tiek pārdalīti starp dalībvalstīm, kuru prognozētie izdevumi pārsniedz to proporcionālo daļu kopējā budžetā (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 917/2004 3. pantu).

Ziņas par kopējo bišu saimju skaitu katrā dalībvalstī un Savienībā katru trešo gadu tiek atjauninātas un publicētas Regulas (EK) Nr. 917/2004 I pielikumā.

Sešas dalībvalstis (Bulgārija, Dānija, Vācija, Grieķija, Somija un Zviedrija) 2011. gadā prognozēja izdevumus, kas bija mazāki par attiecīgo budžetu, kas pienācās saskaņā ar bišu saimju skaitu. Atbilstošā ES līdzekļu summa tika pārdalīta starp pārējām dalībvalstīm.

2011. gadā piecas dalībvalstis ar lielāko bišu saimju skaitu kopumā saņēma 55 % no pieejamiem ES līdzekļiem. Tādējādi dalībvalstis ar lielāko bišu saimju skaitu visvairāk izmanto šo programmu.

4.3.2.     Budžeta izpilde

Saskaņā ar dalībvalstu iesniegtajiem datiem par budžeta izpildi sadalījumā pa pasākumu veidiem, vispārējais izmantojuma līmenis 27 dalībvalstīs bija ļoti augsts (93 % 2010. gadā, 89 % 2011. gadā un 89 % 2012. gadā). Izpildes līmeņa pazemināšanos laikā no 2010. līdz 2011. gadam var izskaidrot ar faktu, ka biškopības programmai piešķirtais budžets šajos divos gados palielinājās no 26,3 miljoniem līdz 32 miljoniem. Kopumā šis līmenis pārsvarā bija zemāks pirmajā programmas gadā un paaugstinājās, tuvojoties trešajam gadam.

Lielākās saņēmējas valstis 2010. un 2011. gadā ļoti efektīvi izmantoja šo budžetu — Spānija (attiecīgi 93 % un 84 %), Grieķija (97 % un 92 %), Francija (90 % un 88 %), Itālija (96 % un 92 %) un Rumānija (100 % un 85 %). Tāpat notika arī 2012. gadā — Grieķija (97 %), Francija (92 %), Itālija (93 %) un Rumānija (98 %), izņemot Spāniju, kas izmantoja tikai 69 % no budžeta.

4.4.        Katras dalībvalsts izdevumi sadalījumā pēc darbības veida

Radušos izdevumu analīze balstās uz datiem, kurus dalībvalstis iesniedz katru gadu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 917/2004 6. panta 2. punktā. Divi visplašāk atbalstītie pasākumi 2010.–2012. gadā bija varroatozes apkarošana un tehniskais atbalsts. Šo divu pasākumu izmaksas sistemātiski bija vislielākās un saglabājās salīdzinoši stabilas visās programmās — vidēji 27–30 % varroatozes apkarošanai un 24–28 % tehniskajam atbalstam.

Konkrētāk, 2010. gadā visas dalībvalstis izmantoja varroatozes apkarošanas pasākumus; tas liecina, ka varroatoze Savienībā ir endēmiska un to uzskata par galveno apdraudējumu bišu izdzīvošanai, kā norādīts atbildēs uz tās anketas jautājumiem, kuru izplatīja ES Bišu veselības references laboratorija[7]. Iemesls ir arī salīdzinoši augstās izmaksas, ko rada pretvarroatozes apstrāde un kas aplēstas kā 10–20 % no ražošanas izmaksām, kā apgalvo paši biškopji. Visplašāk šo pasākumu izmantoja Spānija, Ungārija un Polija. Tomēr jāpiebilst, ka Grieķija pārtrauca šā pasākuma izmantošanu 2011. un 2012. gadā apstrādes izmaksu palielināšanās dēļ, kā arī saistībā ar varroatozes izturību pret apstrādi, atlieku klātbūtnes risku biškopības produktos un karstajiem klimatiskajiem apstākļiem, kas visu gadu bija labvēlīgi peru attīstībai un varroatozes noturībai.

Tehniskā atbalsta pasākumus izmantoja lielākā dalībvalstu daļa. Ņemot vērā neprofesionālo biškopju skaitu un mainīgo situāciju nozarē, ir nepieciešama nepārtraukta darbība saistībā ar informācijas izplatīšanu. Biškopības nozare un dalībvalstis ir vienisprātis, ka tehniskās palīdzības pasākumi ļoti labvēlīgi ietekmē ražošanu. Šo pasākumu 2011. un 2012. gadā visvairāk izmantoja Itālija, Grieķija, Francija, Vācija, Čehijas Republika, Polija un Spānija. Jāpiebilst, ka attiecībā uz tehniskā atbalsta līdzekļu sadalījumu pa dalībvalstīm notika izmaiņas saistībā ar divām biškopības programmām — 2010. gadā Nīderlande, Bulgārija un Rumānija vispār neizmantoja šo pasākumu, bet 2011. un 2012. gadā Bulgārija un Rumānija sāka to izmantot. Polija laikā no 2010. līdz 2011.–2012. gadam tehniskā atbalsta izmaksas palielināja sešas reizes. Spānija laikā no 2010. līdz 2011.–2012. gadam savus izdevumus gandrīz dubultoja.

Pasākumi, kas paredzēti ceļojošās dravniecības racionalizācijai, joprojām ir trešajā vietā, vērtējot pēc tā, kuri pasākumi tiek atbalstīti visplašāk, un veido 16–20 % no izdevumiem. Šos pasākumus galvenokārt izmanto Dienvideiropas valstis, piemēram, Grieķija, Spānija un Rumānija, kurās ir daudzveidīga veģetācija un ilgs ziedēšanas periods. Citas dalībvalstis, piemēram, Vācija, atbalsta ceļojošo dravniecību tāpēc, ka tā ir svarīga apputeksnēšanai.

Pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos ir ceturtajā vietā. Šā pasākuma izmantošana 2010. gadā radīja 19 % no izdevumiem, bet 2012. gadā samazinājās līdz 16 %. Šā pasākumu galvenokārt izmanto Rumānija, Bulgārija un Polija. Biškopības organizācijas, kas iesaistītas programmu izstrādē, ir ļoti ieinteresētas šajos pasākumos, lai kompensētu bišu saimju zaudējumus un augošās spietu cenas. Tomēr biškopības nozare uzskata, ka atbalsts bišu skaita atjaunināšanai stropos zināmā mērā ir tikai īstermiņa risinājums un bišu mirstības cēloņi ir papildus jāizpēta un jāapkaro.

Lietišķo pētījumu pasākumi ieņem piekto vietu (4–6 % no izdevumiem). Francija joprojām ir dalībvalsts, kas piešķir vislielākos līdzekļus lietišķajiem pētījumiem, aptuveni 1,4 miljonus euro 2012. gadā; tas ir vairāk nekā puse no kopējās šim pasākumam Savienībā piešķirtās summas. Piemēram, lietišķo pētījumu pasākumi Francijā tika izmantoti, lai veiktu pētījumu par sistēmiska neonikotinoīda pesticīda iedarbību uz medus bitēm[8].

Visbeidzot, medus analīzes izdevumus dalībvalstis izmanto visretāk un to izmantošana samazinās. Šie izdevumi 2010. gadā bija 6 % apmērā, tad tie samazinājās līdz 4 % 2011. gadā un 3 % 2012. gadā. Spānija, kas bija viena no valstīm ar lielāko medus analīzēm paredzēto budžetu laikā no 2007. līdz 2009. gadam, samazināja savus izdevumus 2010. gadā un vēlreiz 2011. un 2012. gadā. Arī Polija samazināja savus izdevumus no 2010. līdz 2011. gadam, bet Bulgārija, salīdzinot ar 2010. gadu, 2011. un 2012. gadā izdevumus palielināja. Šīs izmaiņas varēja radīt apstāklis, ka pēc laboratoriju tīkla izveides izmaksas kļūst mazākas. Jāpiebilst, ka atbalstu laboratoriju analīzēm īpaši augstu vērtē medus iepakotāji un izplatītāji, jo tas ļauj biškopjiem šīs izmaksas internalizēt.

5.           BIŠKOPĪBAS NOZARES PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

Komisija 2012. gadā uzdeva ārējam konsultantam novērtēt biškopības nozarē veiktos pasākumus.

Pētījumā tika vērtēts:

– kādā mērā seši biškopības programmu pasākumi ietekmēja medus ražošanu, mārketingu un tirdzniecību, kā arī dzīvu bišu turēšanu un tirdzniecību;

– kādā mērā šie pasākumi veicināja saimniecisko darbību un palielināja profesionālo biškopju ienākumus;

– kādā mērā šie pasākumi veicināja medus cenu stabilitāti.

Pētījums tika pabeigts 2013. gada jūlijā.

Pētījumā tika secināts, ka valstu biškopības programmas ir veicinājušas medus ražošanas līmeņa stabilizāciju ES saistībā ar augošajām ražošanas izmaksām, apdraudējumiem bišu izdzīvošanai un sīvajai starptautiskajai konkurencei, ko rada medus imports no trešām valstīm.

Pasākumi (jo īpaši pretvarroatozes apstrāde un bišu skaita atjaunināšana stropos) palīdzēja ierobežot ražošanas izmaksu kāpumu un tādējādi mazināja šo izmaksu ietekmi uz biškopju ienākumiem. Šie seši pasākumi viens otru papildināja, bet secinājumi par katra atsevišķā pasākuma ietekmi ir jāinterpretē piesardzīgi, ņemot vērā starp tiem pastāvošo sinerģiju.

Biškopības darbība kļuva produktīvāka, kad nozarē tika veikti strukturāli uzlabojumi, izmantojot tehnisko atbastu, ceļojošās dravniecības racionalizāciju, varroatozes apkarošanu, biškopības darbības modernizāciju un mehanizāciju, mācības un informācijas izplatīšanu.

Pasākumi ļāva atbalstīt augstvērtīga medus ražošanu ES, kā arī nodrošināt konkurētspējas saglabāšanu lēto produktu segmentā. ES saražotā medus augstā kvalitāte un pievienotā vērtība rada lielo starpību starp ES medus vidējo eksporta vienības vērtību un trešo valstu medus vidējo importa vienības vērtību.

Turklāt šiem pasākumiem bija netieša pozitīva ietekme uz lauku attīstību un vidi. Samazinot izmaksas, veicot strukturālus uzlabojumus un palielinot biškopju ienākumus, šie pasākumi palīdzēja saglabāt biškopības darbību lauku rajonos un tas bija būtiski apputeksnēšanai un līdz ar to arī lauksaimniecībai. Pasākumi arī veicināja ilgtspējīgāku biškopības praksi, jo īpaši attiecībā uz varroatozes kontroli.

Visbeidzot, pētījums apliecināja, ka biškopības nozare, medus rūpniecība un dalībvalstis ir vienisprātis par to, ka valstu biškopības programmas šai nozarei ir ļoti noderīgas.

Tomēr pētījumā tika secināts, ka ir iespējams gūt papildu panākumus, optimizējot esošo līdzekļu izmantošanu, lai veicinātu medus ražošanu, papildus atbalstītu biškopju sadarbību, uzlabotu informācijas izplatīšanu par lietišķās izpētes projektiem un dažādotu biškopju ienākumu avotus, attīstot augstvērtīgus biškopības produktus, piemēram, peru pieniņu, ziedputekšņus un propolisu.

Ņemot vērā nozares vajadzības un dalībvalstu atšķirības, konsultants arī ieteica sniegt skaidrākas Savienības norādes attiecībā uz biškopības programmām, jo pašlaik konkrēto pasākumu izvēle notiek valsts vai pat reģiona līmenī. Jārod arī sinerģija starp Savienības zinātniskajām programmām un valstu lietišķajiem pētījumiem, lai nodrošinātu plašāku sasaisti starp fundamentālo un lietišķo pētniecību, kā arī novērstu iespējamo pārklāšanos.

6.           DALĪBVALSTU UN NOZARES IEROSINĀJUMI

Lai sagatavotu šo ziņojumu, Komisija 2012. gada oktobrī lūdza dalībvalstis un nozares pārstāvjus iesniegt apsvērumus par biškopības programmām.

Kopumā, kā liecina novērtējuma pētījums, dalībvalstis bija apmierinātas ar programmu darbības veidu un lūdza šīs programmas turpināt, jo uzskatīja, ka pasākumi sniedz lielu atbalstu biškopībai un medus ražošanai.

Dalībvalstis iesniedza šādus priekšlikumus pasākumu pielāgošanai:

- Vācija un Luksemburga ierosināja pieskaņot biškopības gadu kalendārajam gadam. Pašlaik biškopības programmās gada pasākumi ir paredzēti no katra gada 16. oktobra līdz nākamā gada 15. oktobrim (Regulas (EK) Nr. 917/2004 2. panta 2. punkts), bet līdzfinansējumam piemērojamie pasākumi ir jāveic līdz kārtējā gada 31. augustam (Regulas (EK) Nr. 917/2004 2. panta 3. punkts); tādēļ ir grūti finansēt pasākumus, kas tiek veikti septembrī un oktobra pirmajā pusē. Attiecībā uz 2014.–2016. gada biškopības programmām Komisija plāno risināt šo jautājumu, piedāvājot grozīt pasākumu īstenošanas datumus Regulā (EK) Nr. 917/2004, lai nodrošinātu biškopības pasākumu veikšanu visu gadu;

- Vācija lūdza vienkāršot administratīvos un kontroles pasākumus, jo pieprasītā kontroles pakāpe šķiet nesamērīga. Dalībvalstis ir atbildīgas par programmu uzraudzību un novērtēšanu. Regula (EK) Nr. 917/2004 uzdod dalībvalstīm paziņot par saviem pasākumiem, ievērojot precīzu grafiku, bet nodrošina dalībvalstīm plašu elastību kontroles pasākumu īstenošanā saskaņā ar vispārējo subsidiaritātes un riska novērtējuma principu. Attiecībā uz 2014.–2016. gada biškopības programmām paziņojumi Komisijai tiks vienkāršoti un tos varēs tieši ievietot, izmantojot Informācijas sistēmu lauksaimniecības tirgus vadībai un uzraudzībai;

- Vācija ierosināja atbalstīt papildu pasākumus saistībā ar biškopību, lai uzlabotu bišu veselību, kontrolētu varroatozes nodarītos zaudējumus, medus tirdzniecību un medus mikrofloru. Visus šos pasākumus zināmā mērā var atbalstīt arī pašreizējās biškopības programmas. Konkrētos papildpasākumus bišu veselības uzlabošanai[9] ES finansē ārpus biškopības programmām;

- attiecībā uz tehnisko atbalstu Vācija lūdza skaidrāk raksturot biškopības aprīkojuma piemērotību atbalstam, piemēram, sagatavojot Komisijas sarakstu ar precēm, kas ir piemērotas atbalsta saņemšanai. Komisija uzskata, ka noslēgts preču saraksts noteikti samazinātu elastīgumu, kas nepieciešams, lai ņemtu vērā nozares struktūru mainīgumu dalībvalstīs. Turklāt biškopju ieguldījumus var finansēt jau tagad, izmantojot lauku attīstības programmas, kas paredz lauku saimniecību modernizācijas un inovāciju pasākumus.

Visbeidzot, Lietuva ierosināja sniegt atbalstu, lai mazie biškopji varētu atjaunināt aprīkojumu medus ekstrakcijai un suku izgatavošanai. Šādu atbalstu jau tagad var sniegt tehniskā atbalsta pasākuma ietvaros.

Pēc uzaicinājuma 2012. gada oktobrī Komisija nesaņēma no nozares nekādas rakstiskas piezīmes. Tomēr ārējais vērtētājs vispusīgi apspriedās ar nozares pārstāvjiem, pamatojoties uz piemēru izpēti, kas tika veikta četrās dalībvalstīs[10], kā arī intervijām un aptaujām tīmeklī, un secināja, ka biškopji un viņu asociācijas augstu novērtē pasākumu sniegto atbalstu, jo tas ļauj samazināt ražošanas izmaksas nozarē, kas izjūt spiedienu. Tomēr biškopji un viņu asociācijas uzsvēra nepieciešamību izstrādāt efektīvākus līdzekļus varroatozes apkarošanai un to izmaksu iegrožošanai. Viņi arī piebilda, ka, lai gan atbalsts bišu skaita atjaunināšanai stropos daļēji ļauj kompensēt bišu saimju zaudējumus, tas ir tikai īstermiņa risinājums un bišu mirstības cēloņi ir jāizpēta un jāapkaro.

7.           SLĒDZIENS

Valstu biškopības programmu mērķis ir uzlabot medus ražošanu un tirdzniecību Eiropas Savienībā. Visās dalībvalstīs tiek sniegts tiešs atbalsts biškopībai — tā ir neliela nozare pēc produkcijas apjoma, bet apputeksnēšanas dēļ tā ir būtiska lauksaimniecībai.

No dalībvalstu un operatoru viedokļa, valstu biškopības programmas ir labvēlīgi ietekmējušas biškopības nozari. Pasākumi ļauj saglabāt augstvērtīga medus ražošanu ES, neraugoties uz grūtībām, ko izraisa augošās ražošanas izmaksas, apdraudējumi bišu izdzīvošanai un sīvā starptautiskā konkurence, kuru rada lēta medus imports no trešām valstīm.

Ņemot vērā šajā ziņojumā izklāstīto informāciju un biškopības pasākumu novērtējuma rezultātus, Komisija neplāno grozīt to pasākumu sarakstu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kas ir piemēroti biškopībai. Tomēr Komisija ierosinās grozīt īstenošanas Regulu (EK) Nr. 917/2004, lai nodrošinātu, ka biškopības pasākumus var piemērot un finansēt visu gadu, un lai uzlabotu to vadību.

Turklāt Komisija centīsies nodrošināt labāku koordināciju starp valstu lietišķajiem izpētes projektiem un Savienības zinātniskajiem projektiem, lai optimizētu rezultātu izmantošanu un uzlabotu to izplatīšanu biškopības nozarē.

Visbeidzot, Komisija centīsies papildus uzlabot esošo pasākumu efektivitāti, meklējot iespējamo sinerģiju starp biškopības pasākumiem un lauku attīstības programmām. Tas varētu attiekties arī uz lauku attīstības pasākumiem, piemēram, atbalstot jauno biškopju darbības uzsākšanu un saimniecību modernizāciju, kā arī agrovides pasākumu izmantošanu, lai uzlabotu medus augu pieejamību medus bitēm.

[1]               OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

[2]               http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0267:FIN:EN:PDF.

[3]               OV L 163, 30.4.2004., 83. lpp.

[4]               http://ec.europa.eu/agriculture/evaluation/market-and-income-reports/index_en.htm.

[5]               http://wcmcom-ec-europa-eu-wip.wcm3vue.cec.eu.int:8080/agriculture/honey/index_en.htm.

[6]           OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

[7]           http://ec.europa.eu/food/animal/liveanimals/bees/eu_ref_lab_bee_health_en.htm.

[8]               “Izplatīts pesticīds apgrūtina sekmīgu barības ieguvi un izdzīvošanas iespējas medus bitēm”, publikācijā: Sciencexpress/http://sciencemag.org/content/early/recent/29March2012/Page1/ 10.1126/science.1215039.

[9]           http://ec.europa.eu/food/animal/liveanimals/bees/bee_health_en.htm.

[10]          Spānijā, Vācijā, Ungārijā un Grieķijā.