PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisija 2011. gada 6. oktobrī iesniedza priekšlikumus regulai, ar ko paredz vienotus noteikumus par ERAF, ESF, KF, ELFLA un EJZF un vispārīgus noteikumus par kohēzijas politikas fondiem (COM(2011) 615 galīgā redakcija).

Ar Vienotu noteikumu regulu (VNR) paredzēja vienotā stratēģiskā satvara (VSS) pieņemšanu, kas:

“..pārvērš Savienības mērķus VSS fondu pamatdarbībās, lai sniegtu skaidrāku stratēģisko virzību plānošanas procesā dalībvalstu un reģionu līmenī.” Vienotajam stratēģiskajam satvaram būtu jāsekmē Savienības intervences nozaru un teritoriālās sadarbības saskaņā ar VSS fondiem un ar citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Vienotajā stratēģiskajā satvarā būtu jānosaka galvenās atbalsta jomas, risināmās teritoriālās problēmas, politikas mērķi, sadarbības prioritātes, koordinācijas mehānismi un mehānismi, lai nodrošinātu saskaņotību un saderību ar dalībvalstu un Savienības ekonomisko politiku.” (14. un 15. apsvērums).

Komisijas priekšlikuma 10. un 11. pantā izvirzīja VSS mērķus un paredzēja tā saturu. Saskaņā ar 12. pantu Komisija pieņemtu vienoto stratēģisko satvaru kā deleģētu aktu.

Gan Padome, gan Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja (REGI) pauda vēlmi, ka VSS vajadzētu pieņemt kā regulas pielikumu, nevis kā deleģētu aktu. Ņemot vērā iepriekš minēto un lai atvieglotu kompromisa panākšanu starp iestādēm, Komisija iesniedz šo grozīto tiesību akta priekšlikumu, ar kuru sadala VSS elementus starp jaunu VNR pielikumu (I pielikumus) un deleģētu aktu. Tomēr Komisija joprojām uzskata, ka visi elementi — iekļauti pielikumā vai deleģētā aktā — ir nebūtiski elementi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta nozīmē. Būtiskie elementi ir ietverti VNR 11. un 12. pantā.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Lai sekmētu diskusiju, 2012. gada 14. martā tika publicēts Komisijas dienestu darba dokuments, kurā izklāstīja būtiskākos VSS elementus (SWD (2012) 61).

Pēc dienestu darba dokumenta pārbaudes Padome un Eiropas Parlamenta REGI komiteja saglabāja savu nostāju, ka VSS būtu jāpieņem kā VNR pielikums. Abas puses uzskatīja, ka VSS ir būtisks tiesību akta elements, argumentējot, ka VSS formulē politisku izvēli saistībā ar kohēzijas politikas pamataspektiem. Attiecīgie grozījumi ir iekļauti daļējā vispārējā pieejā, kas tika pieņemta 2012. gada 24. aprīļa Vispārējo lietu padomē un EP REGI komitejas ziņojumu projektos.

Par sākotnējiem tiesību aktu priekšlikumiem veica ietekmes novērtējumu.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Grozītais tiesību akta priekšlikums sadala VSS elementus starp jaunu VNR pielikumu (I pielikumus) un deleģētu aktu Noteikumi par VSS, kas ietverti pielikumā, ir nebūtiski elementi LESD 290. panta nozīmē, tādējādi tos var grozīt ar deleģētu aktu.

Jaunais pielikums ietver četras iedaļas: 1) mehānismi, lai nodrošinātu saskaņotību un saderību ar dalībvalstu un Savienības ekonomisko politiku, 2) mehānismi VSS fondu savstarpējai koordinācijai un to koordinācijai ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, 3) horizontālie principi un transversāli politikas mērķi un 4) kārtība teritoriālo problēmu risināšanai. Minētās iedaļas galvenokārt balstās uz 3., 4. un 5. iedaļu Komisijas dienestu darba dokumentā un tā I un II pielikuma attiecīgajiem elementiem, formulējumu pielāgojot normatīvā akta vajadzībām.

Savukārt deleģētā aktā ietvers divas iedaļas: 1) iedaļas par provizoriskām darbībām ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un atbilstošiem principiem to īstenošanai un 2) sadarbības prioritātes. Minētās iedaļas lielākoties balstīsies uz dienestu darba dokumenta I un II pielikumu, atkal veicot vajadzīgos juridiskos pielāgojumus.

Skaitļi, kas ietverti iedaļā par finanšu shēmu un tiesību akta finanšu pārskatā, ir atjaunināti, lai ņemtu vērā Komisijas grozīto priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam[1].

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Grozītais priekšlikums neietekmē budžetu. Tomēr jauno datu un makroekonomisko prognožu pieejamība, kā arī Horvātijas Republikas pievienošanās ieviesīs izmaiņas kohēzijas finansējumā.

5. GROZĪJUMU KOPSAVILKUMS

Grozījumi skar 14., 15., 16., 83., 84. un 88. apsvērumu un 2., 10., 11., 12., 14., 141. un 142. pantu. Turklāt tika pievienots jaunais I pielikums, kas dažos papildu pantos (19., 83., 86., 87., 105., 106. un 107. pants) ieviesa izmaiņas pielikumu numerācijā. Tiesību akta finanšu pārskats arī tika atjaunināts.

2011/0276 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[4],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Līguma 174. pants paredz: lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, Savienība tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, jo īpaši lauku apvidos, apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģionos, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. Līguma 175. pants nosaka, ka Savienība šo mērķu sasniegšanu atbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus.

(2) Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta Savienības stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes nodrošināšana, vienlaikus veicinot saskaņotu Savienības attīstību un mazinot reģionālas atšķirības.

(3) Lai uzlabotu koordināciju un saskaņotu to fondu īstenošanu, kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) īstenošanu, attiecībā uz lauku attīstības fondiem, proti, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) īstenošanu un attiecībā uz jūrlietu un zivsaimniecības nozari — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) īstenošanu, būtu jāparedz kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem (VSS fondi). Turklāt šajā regulā paredzēti noteikumi, kas ir kopīgi ERAF, ESF un KF, bet kuri neattiecas uz ELFLA un EJZF. Ņemot vērā katra VSS fonda specifiku, īpaši noteikumi, kas piemērojami katram VSS fondam un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” atbilstīgi ERAF, ir jānosaka atsevišķās regulās.

(4) Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir panākta vērā ņemama sinerģija, vienkāršojot un saskaņojot KLP pirmā pīlāra (ELGF – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles noteikumus. Tādēļ būtu jāsaglabā cieša saikne starp ELGF un ELFLA, un jāizmanto dalībvalstīs jau ieviestās struktūras

(5) Tālākajiem reģioniem būtu jāizmanto konkrēti pasākumi un papildu finansējums, lai izlīdzinātu atšķirības, kas rodas no Līguma 349. panta minētajiem faktoriem.

(6) Lai nodrošinātu noteikumu pareizu un vienotu izpratni un veicinātu dalībvalstu un saņēmēju tiesisko noteiktību, jādefinē noteikti termini, kas tiek lietoti regulā.

(7) Ir noteikts, ka šī regula sastāv no trim daļām; pirmajā daļa ir ietverti apsvērumi un definīcijas, otrajā – noteikumi, kas piemērojami visiem VSS fondiem, un trešajā daļa iekļauti noteikumi, kas piemērojami tikai ERAF, ESF un KF (“fondi”).

(8) Saskaņā ar Līguma 317. pantu un dalītas pārvaldības kontekstā būtu jāparedz nosacījumi, kas ļautu Komisijai veikt savus pienākumus saistībā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi, un būtu jāprecizē pienākumi attiecībā uz sadarbību ar dalībvalstīm. Minētajiem nosacījumiem būtu jāļauj Komisijai gūt pārliecību par to, ka dalībvalstis izmanto VSS fondus likumīgi un pastāvīgi un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu tādā nozīmē, kā to paredz Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk “Finanšu regula”)[5]. Dalībvalstīm un šim nolūkam izraudzītajām struktūrām jābūt atbildīgām par programmu īstenošanu atbilstoša teritoriālajā līmenī saskaņā ar dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu satvaru. Turklāt šie noteikumi nodrošina, ka uzmanība tiek pievērsta vajadzībai nodrošināt Savienības intervences papildināmību un saskaņotību, administratīvo sistēmu proporcionalitāti un administratīvā sloga samazināšanai VSS fondu saņēmējiem.

(9) Attiecībā uz partnerības līgumu un katru programmu dalībvalstij būtu jānodibina sadarbība ar kompetento reģionālo, vietējo, pilsētu un citu valsts iestāžu pārstāvjiem: ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp vides partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kas ir atbildīgas par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu. Šādas partnerības mērķis ir ievērot vairāku līmeņu pārvaldības principu, nodrošināt ieinteresēto personu plānoto pasākumu īpašumtiesības un ņemt vērā attiecīgo dalībnieku pieredzi un zinātību. Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētus aktus, nodrošinot rīcības kodeksu, lai nodrošinātu, ka partneri tiek konsekventi iesaistīti partnerību līgumu un programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

(10) VSS fondu darbībām un pasākumiem, ko tie atbalsta, būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem, kas ir tieši vai netieši saistīti ar darbības īstenošanu.

(11) Centienos veicināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju Savienības mērķi visos VSS fondu īstenošanas posmos ir novērst nevienlīdzību un sekmēt vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

(12) VSS fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā sekmējot mērķi aizsargāt un uzlabot vidi, kā izklāstīts Līguma 11. un 19. pantā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā saskaņā ar mērķi paredzēt šim nolūkam vismaz 20 % Savienības budžeta, izmantojot metodoloģiju, ko Komisija pieņēmusi ar īstenošanas aktu.

(13) Lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, VSS fondiem savs atbalsts būtu jāvērš uz ierobežotu kopējo tematisko mērķu skaitu. Katra VSS fonda precīza darbības joma būtu jānosaka katra fonda konkrētajos noteikumos, un to var attiecināt tikai uz dažiem šajā regulā noteiktajiem tematiskajiem mērķiem.

(14) Lai maksimāli palielinātu VSS fondu ieguldījumu un sniegtu skaidru stratēģisko virzību plānošanas procesā dalībvalstu un reģionu līmenī, Komisijai, izmantojot deleģētu aktu, būtu jāpieņem būtu jāizveido vienots stratēģiskais satvars, kas pārvērš Savienības mērķus VSS fondu pamatdarbībās, lai sniegtu skaidrāku stratēģisko virzību plānošanas procesā dalībvalstu un reģionu līmenī. Vienotajam stratēģiskajam satvaram būtu jāsekmē Savienības intervences nozaru un teritoriālās sadarbības saskaņā ar VSS fondiem un ar citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

(15) Vienotajā stratēģiskajā satvarā būtu jānosaka galvenās atbalsta jomas, jānosaka līdzekļi, lai panāktu saskaņotību un saderību ar dalībvalstu un Savienības ekonomisko politiku, koordinācijas mehānismi starp VSS fondiem un pārējiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, horizontālie principi un transversālie politikas mērķi, kārtība teritoriālo problēmu risināšanai, provizoriskas darbības ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un atbilstoši principi mērķu sasniegšanai, un sadarbības prioritātesrisināmās teritoriālās problēmas, politikas mērķi, sadarbības prioritātes, koordinācijas mehānismi un mehānismi, lai nodrošinātu saskaņotību un saderību ar dalībvalstu un Savienības ekonomisko politiku.

(16) Pamatojoties uz Komisijas pieņemto vienoto stratēģisko satvaru, katrai dalībvalstij sadarbībā ar saviem partneriem un apspriežoties ar Komisiju būtu jāsagatavo partnerības līgums. Partnerības līgumā vienotajā stratēģiskajā satvarā noteiktie elementi jāpārveido atbilstoši valsts kontekstam un jāizsaka cieša apņemšanās sasniegt Savienības mērķus, izmantojot VSS fondu plānošanu.

(17) Dalībvalstīm atbalsts jākoncentrē, lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu Savienības mērķus sasniegšanā saskaņā ar konkrētajām valsts un reģionu vajadzībām. Jānosaka ex ante nosacījumi, lai nodrošinātu, ka ir ieviesti vajadzīgie pamatnosacījumi Savienības atbalsta efektīvai izmantošanai. Minēto ex ante nosacījumu izpilde būtu jānovērtē Komisijai, kad tā novērtē partnerības līgumu un programmas. Ja ex ante nosacījumi nav izpildīti, Komisijai jābūt tiesīgai pārtraukt programmas maksājumus.

(18) Katrai programmai jānosaka izpildes sistēma, lai plānošanas periodā uzraudzītu panākumus, kas gūti, sasniedzot katrai programmai noteiktos mērķus. Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāpārskata izpilde 2017. un 2019. gadā. 2019. gadā būtu jāparedz izpildes rezerve, ja izpildes sistēmā noteiktie atskaites punkti ir sasniegti. Ņemot vērā Eiropas teritoriālās sadarbības programmu dažādību un starptautisko būtību, izpildes rezerve tām nebūtu jāpiešķir. Ja atskaites punktu vai mērķu sasniegšanā vērojami būtiski trūkumi, Komisijai jāspēj apturēt maksājumi programmai vai plānošanas perioda beigās jāpiemēro finanšu korekcijas, lai nepieļautu Savienības budžeta izšķērdīgu un neracionālu izmantošanu.

(19) Ciešāka saikne starp kohēzijas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību nodrošinās, ka VSS fondu izdevumu efektivitāti pamato pareiza ekonomikas politika un ka VSS fondi vajadzības gadījumā var tikt novirzīti, lai novērstu ekonomikas problēmas, ar kurām valsts saskaras. Šim procesam jābūt pakāpeniskam, sākot ar grozījumiem partnerības līgumā un programmās atbilstoši Padomes ieteikumiem novērst makroekonomisko nestabilitāti un sociālās un ekonomikas grūtības. Ja, neskatoties uz VSS fondu labāku izmantošanu, dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, Komisijai jābūt tiesībām apturēt visus vai daļu no maksājumiem un saistībām. Lēmumiem par apturēšanu jābūt proporcionāliem un iedarbīgiem, ņemot vērā atsevišķu programmu ietekmi attiecīgās dalībvalsts ekonomikas un sociālās situācijas risināšanā un partnerības līguma iepriekšējos grozījumus. Pieņemot lēmumu par apturēšanu, Komisijai arī būtu jāievēro vienlīdzīga pieeja dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā apturēšanas ietekmi uz attiecīgo dalībvalsti. Apturēšana būtu jāatceļ un līdzekļi būtu jādara atkal pieejami attiecīgajai dalībvalstij, tiklīdz dalībvalsts veic vajadzīgās darbības.

(20) Lai nodrošinātu, ka vislielākā vērība ir veltīta Savienības stratēģijas īstenošanai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, visām programmām būtu jānosaka kopīgi elementi. Lai nodrošinātu VSS fondu plānošanas saskaņotību, būtu jāsaskaņo programmu pieņemšanas un grozīšanas procedūras. Plānošanai būtu jānodrošina saskaņotība ar vienoto stratēģisko satvaru un partnerības līgumu VSS fondu savstarpēja koordinācija un to koordinācija ar citiem esošajiem finanšu instrumentiem un Eiropas Investīciju banku.

(21) Ar Līgumu ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi tika papildināti ar teritoriālās kohēzijas mērķi, un jāņem vērā to pilsētu, funkcionālo ģeogrāfisko apgabalu un apakšreģionu nozīmi, kuri saskaras ar īpašām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām. Tādēļ, lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jānostiprina un jāsekmē uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība, nosakot kopējus noteikumus un ciešu koordināciju visiem VSS fondiem. Kā būtisks princips, pienākums īstenot vietējās attīstības stratēģijas būtu jāuzņemas vietējām rīcības grupām, kas pārstāv sabiedrības intereses.

(22) Finanšu instrumentiem ir arvien lielāka vērtība VSS fondu ietekmes vairošanā, jo tie spēj apvienot dažādu veidu valsts un privātos resursus, lai atbalstītu valsts politikas mērķus, un atjaunojami finansēšanas veidi padara šādu atbalstu ilgtspējīgāku ilgtermiņā.

(23) Lai rentabli apmierinātu īpašas tirgus vajadzības atbilstoši programmu mērķiem, jāizmanto VSS fondu atbalstītie finanšu instrumenti, un tie nedrīkstētu gūt pārsvaru pār privāto finansējumu. Tāpēc lēmums finansēt atbalsta pasākumus ar finanšu instrumentu starpniecību jāpieņem, pamatojoties uz ex ante analīzi.

(24) Finanšu instrumenti būtu jāizstrādā un jāīsteno tā, lai veicinātu privātā sektora ieguldītāju un finanšu iestāžu ievērojamu līdzdalību uz atbilstoša riska dalīšanas pamata. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, tiem ir jābūt izstrādātiem un īstenotiem elastīgi. Tāpēc vadošajām iestādēm būtu jāizlemj par visatbilstošākajiem finanšu instrumentu īstenošanas veidiem, lai varētu apmierināt mērķa reģionu īpašās vajadzības atbilstīgi attiecīgās programmas mērķiem.

(25) Vadošajām iestādēm būtu jābūt iespējai ieguldīt resursus no programmām Savienības līmenī izveidotajos finanšu instrumentos vai instrumentos, kas izveidoti reģionālā līmenī. Vadošajām iestādēm ir arī jābūt iespējai īstenot finanšu instrumentus tieši, ar īpašu fondu vai ar fondu starpniecību.

(26) Resursu apjomam, kas jebkurā laikā no VSS fondiem tiek izmaksāts finanšu instrumentiem, jāatbilst apjomam, kas vajadzīgs, lai varētu īstenot plānotos ieguldījumus un maksājumus galīgajiem saņēmējiem, ieskaitot pārvaldības izmaksas un maksu, ko nosaka, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plāniem un naudas plūsmas prognozēm par iepriekš noteiktu laikposmu, kurš nedrīkstētu pārsniegt divus gadus.

(27) Ir jāparedz īpaši noteikumi par summām, ko slēgšanas laikā var atzīt par attiecināmajiem izdevumiem, lai nodrošinātu, ka šādas summas, tostarp pārvaldības izmaksas un maksa, kas tiek iemaksāta finanšu instrumentos no VSS fondiem, tiek efektīvi izmantotas ieguldījumiem un maksājumiem galīgajiem saņēmējiem. Ir arī jāparedz īpaši noteikumi par to resursu atkārtotu izmantošanu, kuri attiecināmi uz atbalstu no VSS fondiem, tostarp pēc programmu slēgšanas mantoto līdzekļu izmantošanu.

(28) Dalībvalstīm ir jāuzrauga programmas, lai izvērtētu īstenošanu un progresu virzībā uz programmas mērķu sasniegšanu. Tālab būtu jāizveido uzraudzības komitejas un jānosaka to sastāvs un funkcijas attiecībā uz VSS fondiem. Lai uzlabotu VSS fondu savstarpējo koordināciju, var izveidot kopējas uzraudzības komitejas. Lai nodrošinātu efektivitāti, uzraudzības komitejām jāspēj iesniegt ieteikumus vadošajām iestādēm par programmas īstenošanu un jāuzrauga darbības, kas tiek veiktas, pamatojoties uz to ieteikumiem.

(29) VSS fondu uzraudzības un ziņošanas procedūru saskaņošana jāveic, lai vienkāršotu pārvaldības procedūras visos līmeņos. Ir svarīgi nodrošināt proporcionālas ziņošanas prasības, kā arī visaptverošas informācijas pieejamību par panākumiem attiecībā uz galvenajiem pārskatīšanas punktiem. Tādēļ ziņošanas prasībās jāatspoguļo informācijas vajadzības attiecīgajos gados, un tām jāatbilst izpildes pārskatīšanas laikam.

(30) Katru gadu jāorganizē pārskatīšanas sanāksme ar dalībvalsts un Komisijas līdzdalību, lai uzraudzītu programmu virzību. Tomēr dalībvalstij un Komisijai jābūt iespējai vienoties par sanāksmes neorganizēšanu, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga.

(31) Lai Komisija varētu uzraudzīt progresu virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu, dalībvalstīm jāiesniedz progresa ziņojumi par to partnerības līgumu īstenošanu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisijai būtu jāsagatavo stratēģijas ziņojums par progresu 2017. un 2019. gadā.

(32) Ir jānovērtē VSS fondu piešķirtā atbalsta efektivitāte, lietderība un ietekme, lai uzlabotu programmu īstenošanas kvalitāti un struktūru un attiecīgā gadījumā noteiktu programmu ietekmi uz mērķiem, kas noteikti Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un uz IKP un bezdarbu. Saistībā ar šo būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildības jomas.

(33) Lai uzlabotu katras programmas kvalitāti un struktūru un pārbaudītu, vai mērķus var sasniegt, būtu jāveic katras programmas ex ante izvērtējums.

(34) Iestādei, kas ir atbildīga par programmas sagatavošanu, būtu jāizstrādā izvērtēšanas plāns. Plānošanas periodā vadošajām iestādēm būtu jāveic programmas efektivitātes un ietekmes novērtēšana. Uzraudzības komiteja un Komisija būtu jāinformē par novērtējumu rezultātiem, lai atvieglotu pārvaldības lēmumu pieņemšanu.

(35) Būtu jāveic ex post izvērtējumi, lai novērtētu VSS fondu efektivitāti un lietderību un to ietekmi uz VSS fondu un Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķiem.

(36) Ir lietderīgi precizēt to pasākumu veidus, kurus var veikt pēc Komisijas un dalībvalstu iniciatīvas kā tehnisko palīdzību ar VSS fondu atbalstu.

(37) Lai nodrošinātu Savienības resursu efektīvu izmantošanu un izvairītos no tādu darbību pārfinansēšanas, no kurām gūst ienākumus, ir jāparedz noteikumi par tā ieguldījuma aprēķināšanu, kas tiek piešķirts no VSS fondiem darbībai, no kuras gūst ienākumus.

(38) Izdevumu atbilstības sākuma un beigu datums būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu vienotu un līdzsvarotu noteikumu, ko piemērot VSS fondu īstenošanā visā Savienībā. Lai atvieglinātu programmu izpildi, ir lietderīgi noteikt, ka izdevumu atbilstības sākuma datums var būt pirms 2014. gada 1. janvāra, ja attiecīgā dalībvalsts iesniedz programmu pirms minētās dienas. Lai nodrošinātu ES fondu efektīvu izmantošanu un mazinātu risku ES budžetam, jāievieš ierobežojumi attiecībā uz pabeigtu darbību atbalstu.

(39) Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti Regulā(-ās) (ES) Nr. [..] [ERAF, ESF, KF, ETS, ELFLA, EJZF Regulās], dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts noteikumi par izdevumu atbilstību.

(40) Lai vienkāršotu VSS fondu izmantošanu un mazinātu kļūdu risku, vienlaikus paredzot diferencēšanu, ja tā ir vajadzīga, lai atspoguļotu politikas specifiku, ir lietderīgi noteikt atbalsta veidus, saskaņotus nosacījumus piešķīrumu un vienotas likmes finansējuma atlīdzināšanai, īpašus atbilstības noteikumus par piešķīrumiem un īpašus nosacījumus attiecībā uz darbību atbilstību atkarībā no to norises vietas.

(41) Lai nodrošinātu VSS fondu intervences efektivitāti, taisnīgumu un ilgstošu ietekmi, būtu jāizstrādā noteikumi, kas garantē, ka ieguldījumi uzņēmumos un infrastruktūrās ir noturīgi, un lai novērstu to, ka VSS fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Pieredze liecina, ka pieci gadi ir atbilstošs piemērojams minimālais laika posms, izņemot tad, ja valsts atbalsta noteikumi paredz citu periodu. Darbībām, kuras atbalsta ESF, un tām, kuras nedod produktīvu ieguldījumu vai ieguldījumu infrastruktūrā, ir lietderīgi nepiemērot vispārējo prasību par ilglaicīgumu, ja vien šādas prasības neizriet no piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem, un paredzēt šo noteikumu nepiemērošanu ieguldījumiem finanšu instrumentos vai ieguldījumiem no finanšu instrumentiem.

(42) Dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai garantētu to pārvaldības un kontroles sistēmu pareizu izveidošanu un darbību, lai garantētu CSS fondu tiesisku un regulāru izmantošanu. Tādēļ būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi attiecībā uz programmu pārvaldes un kontroles sistēmām un nelikumību un Savienības tiesību aktu pārkāpumu aizkavēšanu, atklāšanu un novēršanu.

(43) Saskaņā ar dalītas pārvaldības principiem dalībvalstīm ar savu pārvaldības un kontroles sistēmu starpniecību būtu jāuzņemas galvenā atbildība par darbībām programmās. Lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār atlases un īstenošanas darbībām un pārvaldības un kontroles sistēmas darbību, būtu jānosaka vadošās iestādes funkcijas.

(44) Lai nodrošinātu ticamību ex ante par galveno pārvaldības un kontroles sistēmu izstrādi un strukturēšanu, dalībvalstīm būtu jāieceļ akreditācijas struktūra, kas ir atbildīga par vadošo un kontroles struktūru akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu.

(45) Būtu jānosaka Komisijas pilnvaras un pienākumi pārbaudīt, vai pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi, un pieprasīt dalībvalsts rīcību. Turklāt Komisijai jābūt tiesībām veikt revīziju attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pareizu finanšu pārvaldību, lai sagatavotu secinājumus par fondu izpildi.

(46) Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas vadību, ir jāparedz kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem, vajadzības gadījumā, gada bilances maksājumu, kā arī slēguma bilances maksājumu, neskarot konkrētus noteikumus, kas jāievēro attiecībā uz katru VSS fondu.

(47) Priekšfinansējuma maksājums programmu sākumā nodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi, lai sniegtu atbalstu saņēmējiem programmas īstenošanas laikā kopš tās pieņemšanas. Tādēļ būtu jāparedz noteikumi par sākotnējiem priekšfinansējuma maksājumiem no VSS fondiem. Sākotnējais priekšfinansējums būtu pilnībā jādzēš, slēdzot programmu.

(48) Lai nodrošinātu Savienības finansiālo interešu aizsardzību, būtu jābūt ierobežota termiņa pasākumiem, kas ļauj deleģētajam kredītrīkotājam apturēt maksājumus, ja ir pazīmes, kuru dēļ var uzskatīt, ka ir būtiski trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā, ar maksājuma pieteikumu saistīta pārkāpumu pazīmes vai pazīmes, kas liecina, ka nav iesniegti dokumenti grāmatojumu noskaidrošanai.

(49) Lai nodrošinātu, ka izdevumi, kas līdzfinansēti no Savienības budžeta jebkurā konkrētā finanšu gadā, tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, ir jārada atbilstošs gada grāmatojumu noskaidrošanas regulējums. Saskaņā ar minēto regulējumu akreditētajām iestādēm par katru programmu būtu jāiesniedz Komisijai pārvaldības garantijas deklarācija, kam pievienoti apliecināti gada pārskati, kontroles kopsavilkuma ziņojums un neatkarīgas revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.

(50) Lai aizsargātu Savienības budžetu, Komisijai var būt nepieciešams veikt finanšu korekcijas. Lai dalībvalstīm nodrošinātu juridisko noteiktību, ir svarīgi noteikt apstākļus, kādos Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumu gadījumā Komisija var veikt finanšu korekcijas. Lai nodrošinātu, ka finanšu korekcijas, ko Komisija var noteikt dalībvalstīm, ir saistītas ar ES finansiālo interešu aizstāvību, tās jāattiecas uz gadījumiem, kad Savienības vai valstu tiesību aktu pārkāpums ir tieši vai netieši saistīts ar darbību atbilstību, regularitāti, pārvaldību vai kontroli un attiecīgajiem izdevumiem. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, ir svarīgi, lai Komisija, pieņemot lēmumu par korekcijas summu, apsver pārkāpuma būtību un smaguma pakāpi.

(51) Lai veicinātu finanšu disciplīnu, ir atbilstoši noteikt kārtību jebkuras budžeta saistību daļas atcelšanai programmā, jo īpaši tad, ja no saistību atcelšanas var izslēgt kādu summu, proti, gadījumos, kad īstenošanas kavējumus izraisa apstākļi, kas nav atkarīgi no attiecīgās personas, kas nav parasti vai paredzami un kā sekas nav iespējams novērst, neskatoties uz rūpību.

(52) Ir vajadzīgi vispārīgi papildu noteikumi saistībā ar fondu konkrēto darbību. Jo īpaši lai palielinātu šo fondu pievienoto vērtību un veicinātu to ieguldījumu prioritātēs, kas noteiktas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, fondu darbība ir jāvienkāršo un jākoncentrē uz mērķiem “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un “Eiropas teritoriālā sadarbība”.

(53) Papildu noteikumi par ELFLA un EJZF konkrēto darbību ir noteikti attiecīgajos nozares tiesību aktos.

(54) Lai veicinātu Līgumā noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir jāatbalsta visi reģioni. Lai nodrošinātu līdzsvarotu un pakāpenisku atbalstu un atspoguļotu ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, resursi saskaņā ar minēto mērķi no ERAF un ESF ir jāpiešķir, tos sadalot starp mazāk attīstītiem reģioniem, pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem atbilstoši to iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Lai nodrošinātu struktūrfondu ieguldījuma ilgtermiņa ilgtspējību, reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāk nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja pārskata periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis līdz vairāk nekā 75 % no ES 27 valstu vidējā, saņems vismaz divas trešdaļas no 2007.–2013. gada piešķīruma. Dalībvalstīm, kurās nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no vidējā Savienībā, būtu jāgūst labums no mērķa “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, kas tiek finansēts no KF.

(55) Jānosaka objektīvi kritēriji to atbilstīgo reģionu un teritoriju definēšanai, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu no fondiem. Tālab, nosakot reģionus un teritorijas Savienības mērogā, būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi[6].

(56) Lai izklāstītu atbilstošu finanšu shēmu, Komisijai ar īstenošanas tiesību aktiem, izmantojot objektīvu un pārskatāmu metodi, būtu jāveic pieejamo saistību apropriāciju indikatīvs gada sadalījums, lai koncentrētos uz reģioniem, kuri attīstībā atpaliek, tostarp reģioniem, kas saņem pārejas posma atbalstu.

(57) Ir jānosaka minēto resursu ierobežojumi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un jānosaka objektīvi kritēriji to piešķiršanai reģioniem un dalībvalstīm. Lai veicinātu nepieciešamo infrastruktūras attīstības paātrināšanu transporta un enerģētikas nozarē, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā visā Savienībā, jāizveido “Eiropas savienošanas” mehānisms. Gada apropriāciju piešķiršana dalībvalstij no fondiem un summas, kas tiek pārskaitītas no Kohēzijas fonda “Eiropas savienošanas” mehānismam dalībvalstī, ir jāierobežo līdz maksimālajam apjomam, kas tiks noteikts, ņemot vērā konkrētās dalībvalsts spēju absorbēt šīs apropriācijas. Turklāt saskaņā ar vērienīgo mērķi par nabadzības mazināšanu, jāpārorientē pārtikas piegādes sistēma vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem, lai veicinātu sociālo iekļautību un Savienības saskaņotu attīstību. Ir paredzēts mehānisms, ar kuru līdzekļi tiks pārnesti uz šo instrumentu un ar kuru nodrošinās, ka tie nāk no ESF piešķīrumiem, izmantojot katrā valstī ESF piešķiramo struktūrfondu minimālās procentuālās daļas netiešu atbilstošu samazinājumu.

(58) Lai vēl vairāk koncentrētos uz rezultātiem un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, pieci procenti no resursiem, kas paredzēti mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, ir jāatliek kā izpildes rezerve katram fondam un reģionu kategorijai katrā dalībvalstī.

(59) Attiecībā uz fondiem un lai nodrošinātu atbilstošu piešķīrumu katrai reģionu kategorijai, resursus nedrīkst pārnest starp mazāk attīstītajiem, pārejas un vairāk attīstītajiem reģioniem, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, kas saistīti ar viena vai vairāku tematisko mērķu sasniegšanu, un par ne vairāk kā 2 % no kopējās apropriācijas konkrētajai reģionu kategorijai.

(60) Lai nodrošinātu īstu ekonomisko ietekmi, saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem atbalsts no fondiem nedrīkstētu aizstāt dalībvalstu valsts izdevumus vai līdzvērtīgus strukturālos izdevumus. Turklāt, lai atbalsta piešķiršanā no fondiem tiktu ņemts vērā plašāks ekonomiskais konteksts, valsts izdevumu apjoms būtu jānosaka atkarībā no vispārējiem makroekonomiskajiem apstākļiem, kuros notiek finansēšana, pamatojoties uz rādītājiem, kas iekļauti stabilitātes un konverģences programmās, kuras katru gadu iesniedz dalībvalstis saskaņā ar 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/1997 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[7]. Komisijai pārliecinoties par papildināmības principa ievērošanu, būtu jākoncentrējas uz dalībvalstīm, kurās mazāk attīstītajos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 15 % no iedzīvotājiem, ņemot vērā tiem piešķirto finanšu resursu apjomu.

(61) Ir nepieciešams paredzēt papildu noteikumus par fondu atbalstīto darbības programmu plānošanu, pārvaldību, uzraudzību un kontroli. Darbības programmās būtu jānosaka prioritārie virzieni, kas atbilst katram tematiskajam mērķim, jāizstrādā konsekventa intervences loģika, lai risinātu noteiktās attīstības vajadzības, un jāsagatavo sistēma izpildes novērtēšanai. Turklāt tajās būtu jāietver citi elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo fondu efektīvu un lietderīgu īstenošanu.

(62) Lai uzlabotu papildināmību un vienkāršotu īstenošanu, jābūt iespējai apvienot atbalstu no KF un ERAF ar atbalstu no ESF kopīgās darbības programmās atbilstīgi izaugsmes un nodarbinātības mērķim.

(63) Lieli projekti ir ievērojama Savienības izdevumu daļa un šie projekti bieži vien ir stratēģiski svarīgi, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Tādēļ ir pamatoti, ka Komisija aizvien apstiprinās liela mēroga darbības saskaņā ar šo regulu. Skaidrības labad šajā nolūkā ir atbilstoši definēt liela projekta saturu. Turklāt Komisijai būtu jābūt iespējai atteikt atbalstu lielam projektam, ja šāda atbalsta piešķiršana nav pamatota.

(64) Lai dotu dalībvalstīm iespēju īstenot darbības programmas daļu, izmantojot uz rezultātiem balstītu pieeju, ir lietderīgi izstrādāt kopīgu rīcības plānu, kurā nosaka to pasākumu kopumu, kas jāveic atbalsta saņēmējam, lai stimulētu darbības programmas mērķu sasniegšanu. Lai vienkāršotu un nostiprinātu fondu koncentrēšanos uz rezultātiem, kopīgā rīcības plāna pārvaldība būtu jāveic, pamatojoties vienīgi uz kopīgi saskaņotiem starpposma mērķiem, gala mērķiem un rezultātiem, kas noteikti Komisijas lēmumā, ar kuru tiek pieņemts kopīgais rīcības plāns. Arī kopīga rīcības plāna kontrole un revīzija būtu jāattiecina tikai uz minēto starpposma mērķu, gala mērķu un rezultātu sasniegšanu. Attiecīgi ir nepieciešams paredzēt noteikumus par kopīgā rīcības plāna sagatavošanu, saturu, pieņemšanu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(65) Ja pilsētas vai teritoriālās attīstības stratēģijai ir vajadzīga integrēta pieeja, jo tā paredz ieguldījumus atbilstoši vienas vai vairāku darbības programmu vairāk nekā vienam prioritārajam virzienam, fondu atbalstītie pasākumi jāveic kā integrēts teritoriāls ieguldījums saistībā ar darbības programmu.

(66) Ir jāpieņem īpaši noteikumi par uzraudzības komitejas darbību un gada ziņojumiem par fondu atbalstīto darbības programmu īstenošanu. Papildu noteikumi par ELFLA īpašo darbību ir ietverti attiecīgajos nozares tiesību aktos.

(67) Lai nodrošinātu vajadzīgās un aktuālākās informācijas pieejamību par programmas īstenošanu, dalībvalstīm regulāri jāsniedz Komisijai pamatdati. Lai izvairītos no papildu sloga dalībvalstīm, jāsniedz tikai pastāvīgi vākti dati un tie jānosūta, izmantojot elektronisku datu apmaiņu.

(68) Saskaņā ar Līguma 175. pantu Komisija ik pēc trim gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai kohēzijas ziņojumus par progresu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanā. Ir jānosaka šāda ziņojuma saturs.

(69) Ir lietderīgi, ka Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic fondu ex post izvērtējumu, lai iegūtu attiecīga līmeņa informāciju par finansēto intervences pasākumu rezultātiem un ietekmi. Turklāt ir vajadzīgi īpaši noteikumi, lai izveidotu procedūru fondu izvērtēšanas plānu apstiprināšanai.

(70) Ir svarīgi par Savienības fondu sasniegumiem informēt plašu sabiedrību. Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek ieguldīti Savienības finanšu resursi. Pienākums nodrošināt, lai plašai sabiedrībai tiktu sniegta atbilstošā informācija, būtu jāuzņemas gan vadošajām iestādēm, gan atbalsta saņēmējiem. Lai nodrošinātu efektīvu informācijas sniegšanu sabiedrībai par plašu un spēcīgu sinerģiju starp informācijas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, resursi, kas piešķirti informācijas darbībām saskaņā ar šo regulu, jāvelta arī Eiropas Savienības politisko prioritāšu korporatīvajai komunikācijai, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.

(71) Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par fondu sasniegumiem un Savienības nozīmi tajos un informētu potenciālos atbalsta saņēmējus par finansējuma iespējām, šajā regulā jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par informēšanas un saziņas pasākumiem, kā arī atsevišķām šādu pasākumu tehniskajām iezīmēm.

(72) Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jādara pieejama atsevišķa tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā sniegta informācija par visām darbības programmām, kā arī uzskaitītas darbības, kas tiek atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu.

(73) Ir jānosaka elementi tās līdzfinansējuma likmes modulēšanai, ko no fondiem piešķir darbības programmām, jo īpaši lai stiprinātu Savienības līdzekļu daudzkāršojošā ietekme. Turklāt jānosaka līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģionu kategorijai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots līdzfinansējuma princips, attiecīgajā valsts atbalsta līmenī.

(74) Dalībvalstīm ir jāieceļ vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un funkcionāli neatkarīga revīzijas iestāde katrai darbības programmai. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību kontroles sistēmu izveidošanā, ir lietderīgi dot iespēju vadības iestādei veikt sertifikācijas iestādes uzdevumus. Būtu jāļauj dalībvalstij arī izraudzīties starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes uzdevumu veikšanai. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu precīzi jānosaka šādas starpniekinstitūcijas attiecīgie pienākumi un uzdevumi.

(75) Vadības iestāde ir galvenokārt atbildīga par fondu efektīvu un lietderīgu īstenošanu un tādējādi tā veic daudzus uzdevumus saistībā ar programmu pārvaldību un uzraudzību, finanšu vadību un kontroli, kā arī projektu atlasi. Būtu jānosaka tās pienākumi un uzdevumi.

(76) Sertifikācijas iestādei būtu jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai maksājumu pieteikumi. Tai būtu jāsagatavo gada pārskati, kuros apliecina gada pārskatu pilnīgumu, precizitāti un ticamību un to, ka pārskatos norādītie izdevumi atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu noteikumiem. Būtu jānosaka tās pienākumi un uzdevumi.

(77) Revīzijas iestādei būtu jānodrošina pārvaldības un uzraudzības sistēmu revīzija, pamatojoties uz atbilstoši atlasītām darbībām un uz gada pārskatiem. Būtu jānosaka tās pienākumi un uzdevumi.

(78) Lai ņemtu vērā pārvaldības un kontroles sistēmu specifisko organizāciju attiecībā uz ERAF, ESF un KF un vajadzību nodrošināt proporcionālu pieeju, ir vajadzīgi īpaši noteikumi par vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu.

(79) Neskarot Komisijas pilnvaras attiecībā uz finanšu kontroli, būtu jāpastiprina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā un jānosaka kritēriji, kas ļauj Komisijai saistībā ar tās valsts sistēmu kontroles stratēģiju noteikt valsts revīzijas iestāžu ticamības līmeni.

(80) Papildus kopīgiem noteikumiem par finanšu pārvaldību ir vajadzīgi arī noteikumi par ERAF, ESF un KF. Jo īpaši, lai Komisija gūtu pamatotu apliecinājumu pirms gada grāmatojumu noskaidrošanas, pieprasītie starpposma maksājumi būtu jāatlīdzina pēc likmes 90 % no summas, kas tiek iegūta, līdzfinansējuma likmi par katru prioritāro virzienu, kas noteikta lēmumā par darbības programmas pieņemšanu, piemērojot attiecināmajiem izdevumiem par prioritāro virzienu. Nesamaksātās summas būtu jāizmaksā dalībvalstīm pēc gada grāmatojuma noskaidrošanas, ja ir pietiekama pārliecība, ka izdevumi ir atbilstoši attiecībā uz gadu par kuru veic grāmatojumu noskaidrošanu.

(81) Lai nodrošinātu, ka saņēmēji saņem atbalstu pēc iespējas ātrāk, un stiprinātu Komisijas pārliecību, ir lietderīgi noteikt, ka maksājumu pieteikumos jāiekļauj tikai tie izdevumi, kuriem atbalsts ir izmaksāts saņēmējiem. Iepriekšēju finansējumu būtu katru gadu jāparedz, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami līdzekļi, lai darbotos saskaņā ar šādiem pasākumiem. Šāds iepriekšējs finansējums katru gadu jāiekļauj grāmatojumu noskaidrošanā.

(82) Lai nodrošinātu vispārējo noteikumu atbilstošu piemērošanu attiecībā uz atbrīvošanu no saistībām, fondiem paredzētajos noteikumos būtu sīki jāizklāsta, kā tiek noteikti termiņi atbrīvošanai no saistībām un kā tiek aprēķinātas attiecīgās summas.

(83) Jānosaka sīki izstrādātas procedūras fondiem piemērojamai gada grāmatojumu noskaidrošanai, lai nodrošinātu šo pasākumu skaidru pamatu un juridisko noteiktību. Ir svarīgi paredzēt ierobežotu iespēju dalībvalstij paredzēt gada grāmatojumos summu, uz kuru revīzijas iestāde attiecinās notiekošo procedūru.

(84) Gada grāmatojumu noskaidrošana būt jāveic kopā ar pabeigto darbību (ERAF un KF) vai izdevumu (ESF) gada pārskatu. Lai samazinātu izmaksas saistībā ar darba programmu galīgo slēgšanu, mazinātu saņēmēju administratīvo slogu un nodrošinātu juridisko noteiktību, gada pārskatiem būtu jābūt obligātiem, tādējādi samazinot apliecinošo dokumentu uzglabāšanas laiku un periodu, kādā var veikt darbību revīziju un piemērot finanšu korekcijas.

(85) Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses un nodrošinātu līdzekļus programmu efektīvai īstenošanai, būtu jābūt pasākumiem, kas ļauj Komisijai apturēt maksājumus prioritārā virziena vai darbības programmas līmenī.

(86) Ir atbilstoši noteikt īpašu kārtību un procedūras finanšu korekcijām, ko veic dalībvalstis un Komisija attiecībā uz fondiem, lai nodrošinātu juridisko noteiktību dalībvalstīm.

(87) Darbību revīzijas biežumam jābūt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no fondiem. Jo īpaši veikto revīziju skaits ir jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi par darbību nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr būtu jābūt iespējai veikt revīzijas jebkurā laikā, ja ir pazīmes, kas liecina par neatbilstību vai krāpšanu, vai kā daļu no revīzijas atlases pēc pabeigtas darbības slēgšanas. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai būtu jābūt iespējai samazināt revīzijas darbu attiecībā uz darbības programmām, kurās nav ievērojami pārkāpumi vai gadījumiem, kad var paļauties uz revīzijas iestādi.

(88) Lai papildinātu un grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu piešķiramas pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz rīcības kodeksu par mērķiem un kritērijiem, lai atbalstītu partnerības īstenošanu, vienotā stratēģiskā satvara elementu pieņemšanu, kas saistīti ar provizoriskām darbībām ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un atbilstošiem principiem mērķu sasniegšanai, un sadarbības prioritātēm, papildu noteikumus par izpildes rezerves piešķiršanu, tās teritorijas un iedzīvotāju definīciju, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas, sīki izstrādātus noteikumus par finanšu instrumentiem (ex ante novērtējums, atbalsta apvienošana, attiecināmība, neatbalstīto darbību veidi), valsts, reģionālā, transnacionālā vai pārrobežu līmenī paredzētus noteikumus par konkrētiem finanšu instrumentu veidiem, noteikumus par finansēšanas nolīgumiem, aktīvu nodošanu un pārvaldību, pārvaldības un kontroles kārtību, noteikumus par maksājumu pieprasījumiem un gada iemaksu kapitalizācijas sistēmas izveidi, vienotās likmes definīciju darbībām, no kurām gūst ienākumus, tādas vienotās likmes definīciju, ko piemēro netiešajām dotāciju izmaksām, pamatojoties uz spēkā esošajām metodēm un Savienības politikas jomās piemērojamajām attiecīgajām likmēm, dalībvalstu pienākumus attiecībā uz procedūru ziņošanai par pārkāpumiem un nepamatoti samaksāto summu atgūšanai, noteikumus par informācijas apmaiņu par darbībām, kārtību attiecībā uz atbilstošu revīzijas izsekojamību, valsts revīzijas nosacījumus, vadošo iestāžu un sertifikācijas iestāžu akreditācijas kritērijus, vispāratzītu datu nesēju identifikāciju un kritērijus, lai noteiktu piemērojamās finanšu korekcijas līmeni. Komisijai arī būtu jābūt pilnvarotai ar deleģētiem aktiem grozīt I un VI pielikumu, kas abi ietver nebūtiskus šīs regulas elementus, lai ņemtu vērā turpmākās pielāgošanas vajadzības. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī.

(89) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, savlaicīgi un pienācīgi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(90) Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ar īstenošanas tiesību aktiem attiecībā uz VSS fondiem pieņemt lēmumus, ar ko apstiprina partnerības līgumus, lēmumus par izpildes rezerves piešķiršanu, lēmumus, ar ko aptur maksājumus saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politiku, un saistību atcelšanas gadījumā – lēmumus, kas paredzēti, lai grozītu lēmumus, ar ko pieņem programmas; un attiecībā uz fondiem – lēmumus, ar ko nosaka reģionus un dalībvalstis, kas atbilst mērķa “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” kritērijiem, lēmumus, kuros paredz saistību apropriāciju ikgadējo sadalījumu dalībvalstīm, lēmumus, kuros paredz no katras dalībvalsts KF piešķīruma Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam pārvedamo summu, lēmumus, kuros paredz no katras dalībvalsts struktūrfondu piešķīruma pārvedamo summu maznodrošinātu cilvēku nodrošināšanai ar pārtiku, lēmumus, ar ko pieņem un groza darbības programmas, lēmumus par lieliem projektiem, lēmumus par kopīgiem rīcības plāniem, lēmumus, ar ko aptur maksājumus, un lēmumus par finanšu korekcijām.

(91) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras saistībā ar metodoloģiju, kas attiecas uz klimata pārmaiņu mērķiem, standarta noteikumiem un nosacījumiem par finanšu instrumentu uzraudzību, vienādiem nosacījumiem par uzraudzību un uzraudzības informācijas sniegšanu finanšu instrumentu vajadzībām, metodoloģiju neto ienākumu aprēķināšanai saistībā ar projektiem, no kuriem gūst ienākumus, sistēmu elektroniskai datu apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju, fondu darbības programmas paraugu, intervences kategoriju nomenklatūru, formātu, kādā sniedzama informācija par lieliem projektiem, metodoloģiju lielu projektu izmaksu un labumu analīzes veikšanai, kopīgā rīcības plāna paraugu, gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu paraugu, informācijas un publicitātes pasākumu konkrētām tehniskajām iezīmēm un saistītām instrukcijām, noteikumiem par informācijas apmaiņu starp saņēmējiem un vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekinstitūcijām, pārvaldības deklarācijas paraugu, revīzijas stratēģijas, atzinuma un gada kontroles ziņojuma paraugiem un izlases metodes metodoloģiju, noteikumiem par revīzijās savākto datu izmantošanu un maksājumu pieteikumu paraugiem būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[8].

(92) Ar šo regulu aizstāj Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999[9]. Tādēļ minētā regula būtu jāatceļ.

(93) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, jo īpaši lauku apvidos, apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģionos, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, nevar pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants Priekšmets

Šī regula paredz kopīgus noteikumus, kas piemērojami Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri darbojas saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru (“VSS fondi”). Tā arī paredz noteikumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu VSS fondu efektivitāti un to savstarpējo koordināciju un koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem.

Šajā regulā ir arī paredzēti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF (abi kopā “struktūrfondi”) un KF. Ar šo regulu nosaka struktūrfondu un KF (“fondi”) uzdevumus, prioritāros mērķus un organizāciju, dalībvalstu un reģionu atbilstības kritērijus saistībā ar atbalsta saņemšanu no šiem fondiem, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus.

Šajā regulā izklāstītie noteikumi ir piemērojami, neskarot noteikumus, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..]/2012 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu[10], pārvaldību un uzraudzību (turpmāk “KLP regula”), un īpašos noteikumus, kas paredzēti šādās regulās:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..]/2012 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006[11] (“ERAF regula”);

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..]/2012 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1081/2006[12] (“ESF regula”);

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..]/2012, ar ko izveido Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1084/2006[13] (“KF regula”);

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..]/2012 par Eiropas teritoriālo sadarbību[14] (“ETS regula”);

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..]/2012 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1698/2005[15] (“ELFLA regula”); un

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..]/2012 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1198/2006[16] (“EJZF regula”).

2. pants Definīcijas

Šajā regulā finanšu instrumentu definīcijas, kā noteiktas Finanšu regulā, piemēro VSS fondu atbalstītajiem finanšu instrumentiem, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

Turklāt piemēro šādas definīcijas:

(1) “Savienības stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ir mērķi un uzdevumi, kas virza dalībvalstu un savienības darbību un kas noteikti Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, kā arī ietverti Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumos kā I pielikums (Jauna Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģija, ES pamatmērķi), Padomes 2010. gada 13. jūlija Ieteikumā par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai[17] un Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumā par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[18], kā arī šādu mērķu un dalītu uzdevumu pārskatīšanu;

(2) “vienotais stratēģiskais satvars” ir dokuments, kas Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas mērķus pārvērš galvenajās darbībās, kas saistītas ar VSS fondiem, nosaka katram tematiskajam mērķim galvenās darbības, kas jāatbalsta katram VSS fondam, un mehānismus, lai nodrošinātu VSS fondu plānošanas saskaņotību un saderību ar dalībvalstu un Savienības ekonomisko un nodarbinātības politiku; elementi, kas nodrošina skaidru stratēģisko virzību plānošanas procesā un sekmē saskaņā ar VSS fondiem un ar citām Savienības politikas jomām un instrumentiem veiktās Savienības intervences nozaru un teritoriālo koordināciju saskaņā ar Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas mērķiem;

(3) “darbība” ir darbības veids, ko atbalsta VSS fondi, lai sasniegtu programmas mērķus;

(4) “provizoriska darbība ar augstu Eiropas pievienoto vērtību” ir darbība, kura — paredzams — sniegs būtisku ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas uzdevumu un mērķu sasniegšanai un kura ir atskaites punkts programmu sagatavošanā;

(5) “īpaši fondu noteikumi” ir noteikumi, kas paredzēti šīs regulas trešajā daļā vai noteikti, pamatojoties uz šīs regulas trešo daļu, vai īpašu vai vispārēju regulējumu, kurš reglamentē vienu vai vairākus no VSS fondiem, kas minēti vai uzskaitīti 1. panta trešajā daļā;

(6) “plānošana” ir organizēšanas, lēmumu pieņemšanas un finanšu resursu piešķiršanas process vairākos posmos, kas paredzēts, lai vairāku gadu gaitā īstenotu Savienības un dalībvalstu kopīgo rīcību nolūkā sasniegt Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

(7) “programma” ir “darbības programma”, kas minēta šīs regulas trešajā daļā un EJZF regulā, un “lauku attīstības programma”, kas minēta ELFLA regulā;

(8) “prioritāte” ir “prioritārais virziens”, kas minēts šīs regulas trešajā daļā, un “Savienības prioritāte”, kas minēta EJZF regulā un ELFLA regulā;

(9) “darbība” ir projekts, līgums, darbība vai projektu grupa, kuras izraugās attiecīgo darbības programmu vadošās iestādes vai par kurām šīs iestādes ir atbildīgas un kuras veicina attiecīgās prioritātes vai prioritāšu mērķu sasniegšanu; attiecībā uz finanšu instrumentiem darbība ir finanšu piešķīrumi finanšu instrumentiem no programmas un turpmākais finansiālais atbalsts, ko sniedz šie finanšu instrumenti;

(10) “atbalsta saņēmējs” ir publiska vai privāta struktūra, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai to sākšanu un īstenošanu; attiecībā uz valsts atbalstu “atbalsta saņēmējs” ir struktūra, kas saņem atbalstu; attiecībā uz finanšu instrumentiem “atbalsta saņēmējs” ir struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu;

(11) “galīgais saņēmējs” ir juridiska vai fiziska persona, kas saņem finansiālu atbalstu no finanšu instrumenta;

(12) “valsts atbalsts” ir atbalsts, uz ko attiecas Līguma 107. panta 1. punkts, un šīs regulas nolūkos uzskata, kas tas ietver arī de minimis atbalstu tādā nozīmē, kā to paredz Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam[19], Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē[20] un Komisijas 2007. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu[21];

(13) “pabeigta darbība” ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un attiecībā uz kuru atbalsta saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un atbalsta saņēmējiem ir izmaksāts atbilstošais valsts ieguldījums;

(14) “publiskais atbalsts” ir jebkurš finansiāls atbalsts darbības finansēšanai, kura izcelsme ir valsts, reģionālo iestāžu vai pašvaldības iestāžu budžets, ar VSS fondiem saistīts Savienības budžets, publisko tiesību subjektu budžets vai valsts iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets;

(15) “publisko tiesību subjekts” ir jebkura publisko tiesību struktūra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK[22] 1. panta 9. punkta nozīmē un jebkura Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006[23], neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar attiecīgajiem valsts īstenošanas noteikumiem ETSG uzskata par publisko tiesību subjektu vai privāto tiesību subjektu;

(16) “dokuments” ir informācijas nesējs papīra vai elektroniskā formātā, kas ietver informāciju, kura ir būtiska saistībā ar šo regulu;

(17) “starpniekinstitūcija” ir jebkura valsts vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kas šādu iestāžu vārdā veic pienākumus attiecībā pret atbalsta saņēmējiem, kas īsteno darbības;

(18) “vietējās attīstības stratēģija” ir saskaņots darbību kopums vietējo mērķu un vajadzību izpildei, kas stimulē Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un tiek īstenots partnerībā atbilstošajā līmenī;

(19) “caurviju slēgšana” ir darbību slēgšana gada grāmatojumu noskaidrošanas rezultātā un pirms programmas vispārējās slēgšanas;

(20) “partnerības līgums” ir dokuments, kuru sagatavojusi dalībvalsts, iesaistot partnerus atbilstoši daudzlīmeņu pārvaldības pieejai, un kurā izklāstīta dalībvalsts stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz VSS fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, un kuru pēc novērtēšanas un apspriešanās ar dalībvalstīm apstiprina Komisija;

(21) “reģionu kategorija” nozīmē, ka reģioni ir kategorizēti kā “mazāk attīstīti reģioni”, “pārejas reģioni” vai “vairāk attīstīti reģioni” saskaņā ar 82. panta 2. punktu;

(22) “maksājuma pieprasījums” ir maksājuma pieteikums vai izdevumu deklarācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai;

(23) “EIB” ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds un Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmumi;

(24) “MVU” ir mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK vai tā turpmāko grozījumu nozīmē;

(25) “grāmatvedības gads” trešās daļas nolūkā ir laikposms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo grāmatvedības gadu, kas ir laikposms no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2015. gada 30.jūnijam. Pēdējais grāmatvedības gads ir no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam;

(26) “finanšu gads” trešās daļas nolūkā ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

OTRĀ DAĻA KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI VSS FONDIEM

I SADAĻA Principi attiecībā uz Savienības atbalstu VSS fondiem

3. pants Darbības joma

Šajā daļā izklāstītie noteikumi ir piemērojami, neskarot trešajā daļā paredzētos noteikumus.

4. pants Vispārīgi principi

1.           VSS fondi sniedz atbalstu ar tādu daudzgadu programmu starpniecību, kas papildina valsts, reģionālo un vietējo intervenci, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā Integrētās pamatnostādnes, konkrētajai valstij adresētos ieteikumus saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu.

2.           Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no VSS fondiem būtu saderīgs ar Savienības politikas virzieniem un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus.

3.           Atbalsts no VSS fondiem īstenojams, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm.

4            Dalībvalstis un struktūras, ko tās izraudzījušās šim mērķim, ir atbildīgas par programmu īstenošanu un savu uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo regulu un īpašajiem fondu noteikumiem atbilstošajā teritoriālajā līmenī atbilstoši konkrētās dalībvalsts institucionālajam, tiesiskajam regulējumam un finanšu shēmai un ievērojot šo regulu un īpašos fondu noteikumus.

5.           Nosakot kārtību attiecībā uz VSS fondu īstenošanu un izmantošanu un jo īpaši finanšu un administratīvajiem resursiem, kas vajadzīgi VSS fondu īstenošanai, saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, vadību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu un piešķirtā atbalsta līmeni.

6.           Komisija un dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām atbildības jomām nodrošina koordināciju starp VSS fondiem un ar citiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Savienības ārējo darbību.

7.           Eiropas Savienības budžeta daļu, kas piešķirta VSS fondiem, izpilda pēc dalītas pārvaldības principa starp dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta b) punktu, izņemot KF summu, kas pārnesta uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kurš minēts 84. panta 4. punktā, un novatoriskas darbības pēc Komisijas ierosmes saskaņā ar ERAF regulas 9. pantu un tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes.

8.           Komisija un dalībvalstis piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 27. pantu.

9.           Komisija un dalībvalstis nodrošina VSS fondu efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.

10.         Komisija un dalībvalstis veic savus attiecīgos uzdevumus saistībā ar VSS fondiem ar mērķi mazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

5. pants Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

1.           Attiecībā uz partnerības līgumu un katru programmu dalībvalsts organizē partnerību ar šādiem partneriem:

(a) kompetentām reģionālām, vietējām, pilsētu un citām valsts iestādēm;

(b) ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem;

(c) un struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp vides partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kas ir atbildīgas par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

2.           Atbilstoši daudzlīmeņu pārvaldības pieejai dalībvalstis iesaista partnerus partnerības līgumu un progresa ziņojumu sagatavošanā, kā arī programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā. Partneri piedalās programmu uzraudzības komitejās.

3.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu, lai paredzētu Eiropas rīcības kodeksu, kas nosaka mērķus un kritērijus, lai atbalstītu partnerības īstenošanu un veicinātu informācijas, pieredzes, rezultātu un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

4.           Vismaz reizi gadā attiecībā uz katru VSS fondu Komisija konsultē organizācijas, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, par to, kā īstenot no VSS fondiem saņemto atbalstu.

6. pants Atbilstība Savienības un valstu tiesību aktiem

VSS fondu finansētās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

7. pants Vīriešu un sieviešu līdztiesības samērs un nediskriminācija

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.

Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

8. pants Ilgtspējīga attīstība

VSS fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību un Savienībā sekmējot mērķi aizsargāt un uzlabot vidi, kā izklāstīts Līguma 11. pantā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai partnerības līgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektivitāte, klimata pārmaiņu seku mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, izturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Dalībvalstis sniedz informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, izmantojot Komisijas pieņemto metodoloģiju. Minēto metodoloģiju Komisija pieņem, izmantojot īstenošanas aktu. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 143. panta 3. punktā.

II SADAĻA STRATĒĢISKĀ PIEEJA

I NODAĻA Tematiskie mērķi VSS fondiem un vienots stratēģiskais satvars

9. pants Tematiskie mērķi

Lai sekmētu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, katrs VSS fonds atbalsta šādus tematiskos mērķus:

(1) nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju;

(2) uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti;

(3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju;

(4) atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs;

(5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;

(6) aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti;

(7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās;

(8) veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;

(9) veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību;

(10) ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā;

(11) uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.

Tematiskos mērķus izsaka prioritātēs, kas īpaši attiecas uz katru VSS fondu, un izklāsta īpašajos fondu noteikumos.

10. pants Vienots stratēģiskais satvars

Lai veicinātu saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Savienības attīstību, vienots stratēģiskais satvars nodrošina skaidru stratēģisko virzību plānošanas procesā un sekmē saskaņā ar VSS fondiem un ar citām Savienības politikas jomām un instrumentiem veiktās Savienības intervences nozaru un teritoriālo koordināciju saskaņā ar Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas mērķiem pārvērš Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus VSS fondu galvenajās darbībās.

11. pants Saturs

Vienotais stratēģiskais satvars nosaka:

(fa)       mehānismus, lai nodrošinātu līdzekļus, lai panāktu VSS fondu plānošanas saskaņotību un saderību ar katrai valstij īpašiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un attiecīgajiem Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu.;

(eb)      mehānismus VSS fondu savstarpējai koordinācijai un to koordinācijai ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tostarp ārējiem sadarbības instrumentiem;

(c)        horizontālos principus un transversālos politikas mērķus VSS fondu īstenošanai;

(bd)      kārtību teritoriālo problēmu risināšanai galvenās teritoriālās problēmas un veicamos pasākumus, lai sekmētu integrētu pieeju, kas atspoguļo pilsētu, lauku, piekrastes un zvejas reģionuiem nozīmi, kā arī konkrētas problēmas Līguma 174. un 349. pantā minētajosiem reģionosiem ar īpašām teritoriālām iezīmēm, kuras jārisina VSS fondiem;

(ae)      attiecībā uz katru tematisko mērķi — galvenās provizoriskas darbības ar augstu Eiropas pievienoto vērtību, kas jāatbalsta katram VSS fondam, un atbilstošus principus mērķu sasniegšanai;

(df)      prioritātesrās jomas katra VSS fondua sadarbībais pasākumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas;.

12. pants Pieņemšana un pārskatīšana

Komisija saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu trīs mēnešu laikā no šīs regulas pieņemšanas. Vienotā stratēģiskā satvara elementi, kas attiecas uz saskaņotību un saderību ar dalībvalstu un Savienības ekonomisko politiku, koordinācijas mehānismiem starp VSS fondiem un pārējiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, horizontāliem principiem un transversāliem politikas mērķiem, kārtību teritoriālo jautājumu risināšanai, ir izklāstīti I pielikumā.

Komisija saskaņā ar 142. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai paredzētu konkrētos vienotā stratēģiskā satvara elementus, kas attiecas uz provizoriskām darbībām ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un atbilstošiem principiem katra tematiskā mērķa sasniegšanai, un sadarbības prioritātēm.

Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Komisija pārskata vienoto stratēģisko satvaru un attiecīgā gadījumā, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu, pieņem grozījumus I pielikumā pārskatītu vienoto stratēģisko satvaru.

Sešu mēnešu laikā no pārskatīta vienotā stratēģiskā satvara pārskatītās redakcijas pieņemšanas dalībvalstis vajadzības gadījumā ierosina grozījumus savā partnerības līgumā un programmās, lai nodrošinātu to atbilstību pārskatītajam vienotajam stratēģiskajam satvaram.

II NODAĻA Partnerības līgums

13. pants Partnerības līguma sagatavošana

1. Katra dalībvalsts sagatavo partnerības līgumu par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Partnerības līgumu dalībvalstis izstrādā sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Partnerības līgumu sagatavo, apspriežoties ar Komisiju.

3. Partnerības līgums attiecas uz visu atbalstu no VSS fondiem attiecīgajā dalībvalstī.

4. Katra dalībvalsts nosūta savu partnerības līgumu Komisijai trīs mēnešu laikā no vienotā stratēģiskā satvara pieņemšanas.

14. pants Partnerības līguma saturs

              Partnerības līgumā izklāsta:

(a) procedūru, lai nodrošinātu pielāgošanu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijai, tostarp:

(i)      atšķirību un attīstības vajadzību analīzi, atsaucoties uz tematiskajiem mērķiem, un galvenajām darbībām, kas noteiktas vienoto stratēģisko satvaru un mērķiem, kas noteikti konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un atbilstošajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu;

(ii)      programmu ex ante izvērtējumu kopsavilkuma analīzi, pamatojot tematisko mērķu un VSS fondu piešķīrumu atlasi;

(iii)     par katru tematisko mērķi — to galveno rezultātu kopsavilkumu, kurus paredzēts sasniegt attiecībā uz katru VSS fondu;

(iv)     Savienības veiktu indikatīvu atbalsta sadalījumu pa tematiskajiem mērķiem valsts līmenī par katru VSS fondu, kā arī kopējo indikatīvo atbalsta summu, kas paredzēta klimata pārmaiņu mērķiem;

(v)     galvenās sadarbības prioritārās jomas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas;

(vi)     horizontālos principus un politikas mērķus VSS fondu īstenošanai;

(vii)    programmu sarakstu atbilstīgi ERAF, ESF un KF, izņemot programmas atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kā arī ELFLA un EJZF programmu sarakstu, norādot attiecīgus indikatīvus sadalījumus pa VSS fondiem un pa gadiem;

(b) integrētu pieeju teritoriālajai sadarbībai, ko atbalsta VSS fondi, izklāstot:

(i)      valsts un reģionālā līmeņa mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp VSS fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;

(ii)      procedūru, lai nodrošinātu integrētu pieeju VSS fondu izmantošanai pilsētu, lauku, piekrastes, zvejas reģionu un to reģionu teritoriālajai attīstībai, kuriem ir īpašas teritoriālas iezīmes, un jo īpaši procedūru 28., 29. un 99. panta piemērošanai, attiecīgā gadījumā papildinot ar to pilsētu sarakstu, kuras piedalīsies ERAF Regulas 8. pantā minētajā pilsētu attīstības platformā;

(c) integrētu pieeju, lai ņemtu vērā to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķa grupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai atstumtības risks, īpaši ņemot vērā atstumtās kopienas, attiecīgā gadījumā iekļaujot indikatīvu finanšu sadalījumu par attiecīgajiem VSS fondiem;

(d) efektīvas īstenošanas nodrošināšanas kārtību, tostarp:

(i)      to starpposma mērķu un gala mērķu konsolidētu tabulu, kuri noteikti programmās attiecībā uz izpildi, kas minēta 19. panta 1. punktā, kopā ar metodoloģiju un mehānismu, lai nodrošinātu saskaņotību starp programmām un VSS fondiem;

(ii)      kopsavilkumu par ex ante nosacījumu izpildes novērtējumu un darbībām, kas jāveic valsts un reģionālā līmenī, kā arī to īstenošanas grafiku, ja ex ante nosacījumi nav izpildīti;

(iii)     informāciju, kas vajadzīga šīs regulas trešajā daļā paredzēto papildināmības noteikumu ievērošanas ex ante pārbaudei;

(iv)     darbības, kas veiktas, lai iesaistītu partnerus, un to nozīmi partnerības līguma un progresa ziņojuma sagatavošanā, kā noteikts šīs regulas 46. pantā;

(e) VSS fondu efektīvas īstenošanas nodrošināšanas kārtību, tostarp:

(i)      novērtējumu par to, vai ir jānostiprina iestāžu un — attiecīgā gadījumā —atbalsta saņēmēju administratīvā spēja, un šajā nolūkā veicamos pasākumus;

(ii)      kopsavilkumu par plānotajām darbībām un atbilstošajiem mērķiem programmās, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

(iii)     esošo elektroniskās datu apmaiņas sistēmu novērtējumu un darbības, kas plānotas, lai visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli, varētu veikt tikai elektroniskas datu apmaiņas veidā.

15. pants Partnerības līguma pieņemšana un grozīšana

1.           Komisija novērtē partnerības līguma atbilstību šai regulai, vienotajam stratēģiskajam satvaram un attiecīgajai valstij adresētajiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu, ņemot vērā programmu ex ante izvērtējumus, un sagatavo savus apsvērumus trīs mēnešu laikā no partnerības līguma iesniegšanas dienas. Dalībvalsts iesniedz visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata partnerības līgumu.

2.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, lēmumu apstiprināt partnerības līgumu pieņem ne vēlāk kā sešus mēnešus no dienas, kad to iesniegusi dalībvalsts, ar nosacījumu, ka ir pietiekami ņemti vērā jebkuri Komisijas sagatavotie apsvērumi. Partnerības līgums nestājas spēkā līdz 2014. gada 1. janvārim.

3.           Ja dalībvalsts ierosina grozījumu partnerības līgumā, Komisija veic novērtējumu saskaņā ar 1. punktu un attiecīgā gadījumā, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu apstiprināt grozījumu.

III NODAĻA Tematiskā koncentrācija, ex ante nosacījumi un izpildes pārskatīšana

16. pants Tematiskā koncentrācija

Dalībvalstis atbilstoši īpašajiem fondu noteikumiem koncentrē atbalstu uz darbībām, kas rada vislielāko pievienoto vērtību attiecībā uz prioritātēm Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, risinot problēmas, kas apzinātas konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un atbilstošajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu, kā arī ņemot vērā valsts un reģionālās vajadzības.

17. pants Ex ante nosacījumi

1. Katram VSS fondam īpašajos fondu noteikumos paredz ex ante nosacījumus.

2. Dalībvalstis novērtē, vai ir izpildīti piemērojamie ex ante nosacījumi.

3. Ja partnerības līguma nosūtīšanas dienā ex ante nosacījumi nav izpildīti, dalībvalstis partnerības līgumā izklāsta to darbību kopsavilkumu, kas veicamas valsts vai reģionālā līmenī, un to īstenošanas grafiku, lai nodrošinātu to izpildi ne vēlāk kā divus gadus pēc partnerības līguma pieņemšanas vai līdz 2016. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

4. Dalībvalstis izklāsta sīki saplānotās darbības saistībā ar ex ante nosacījumu izpildi, tostarp to īstenošanas grafiku, atbilstošajās programmās.

5. Komisija novērtē sniegto informāciju par ex ante nosacījumu izpildi tad, kad tā novērtē partnerības līgumu un programmas. Pieņemot programmu, tā var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus programmai vai daļu no tiem, līdz tiks apmierinoši pabeigtas darbības ex ante nosacījumu izpildei. Darbību neveikšana, lai izpildītu ex ante nosacījumus līdz programmā noteiktajam termiņam, ir pamatots iemesls, lai Komisija apturētu maksājumus.

6. Šā panta 1.–5. punktu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.

18. pants Izpildes rezerve

No katram VSS fondam un dalībvalstij piešķirtajiem resursiem, izņemot resursus, kas piešķirti mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” un EJZF regulas V sadaļai, 5 % ir izpildes rezerve, kas piešķirama saskaņā ar 20. panta noteikumiem.

19. pants Izpildes pārskatīšana

1.           Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm 2017. un 2019. gadā pārskata darbības programmu izpildi katrā dalībvalstī attiecībā pret attiecīgajā partnerības līgumā un programmās noteikto izpildes sistēmu. Metode izpildes sistēmas noteikšanai ir sniegta II pielikumā.

2.           Pārskatīšanā izvērtē programmu starpposma mērķu sasniegšanu prioritāšu līmenī, pamatojoties uz informāciju un novērtējumiem, kas ietverti progresa ziņojumos, kurus dalībvalstis iesniegušas 2017. un 2019. gadā.

20. pants Izpildes rezerves piešķiršana

1.           Ja 2017. gadā veiktajā izpildes pārskatīšanā tiek secināts, ka prioritāte darbības programmā nav sasniegusi tās 2016. gadam izvirzītos starpposma mērķus, Komisija iesniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij.

2.           Pamatojoties uz 2019. gadā veikto pārskatīšanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu noteikt katram VSS fondam un katrai dalībvalstij programmas un prioritātes, kas ir sasniegušas starpposma mērķus. Dalībvalsts ierosina attiecināt izpildes rezervi uz programmām un prioritātēm, kas noteiktas minētajā Komisijas lēmumā. Saskaņā ar 26. pantu Komisija apstiprina grozījumus attiecīgajās programmās. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju atbilstoši 46. panta 2. un 3. punktam, izpildes rezervi par programmām vai prioritātēm nepiešķir.

3.           Ja izpildes pārskatīšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka prioritāte nav sasniegusi izpildes sistēmā noteiktos starpposma mērķus, Komisija var apturēt visus programmas prioritātes starpposma maksājumus vai daļu no tiem saskaņā ar procedūru, kas noteikta īpašajos fondu noteikumos.

4.           Ja Komisija, pamatojoties uz programmas nobeiguma īstenošanas ziņojuma pārbaudi, konstatē būtisku atpalicību no izpildes sistēmā izklāstītajiem mērķiem, tā var piemērot finanšu korekcijas attiecībā uz konkrētajām prioritātēm saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem. Komisija var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu, lai noteiktu kritērijus un metodes par to, kādas finanšu korekcijas jāpiemēro.

5.           Mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām un EJZF regulas V sadaļai 2. punktu nepiemēro.

IV NODAĻA Makroekonomiskie nosacījumi

21. pants Nosacījumi, kas saistīti ar dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanu

1.           Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības līgumu un programmas un ierosināt to grozījumus, ja tas ir vajadzīgs, lai atrisinātu šādas situācijas:

(a) atbalstīt tāda Padomes ieteikuma īstenošanu, kas adresēts attiecīgajai dalībvalstij un pieņemts saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un/vai 148. panta 4. punktu, vai atbalstīt pasākumu īstenošanu, kas paredzēti attiecīgajai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar Līguma 136. panta 1. punktu;

(b) atbalstīt tāda Padomes ieteikuma īstenošanu, kas adresēts attiecīgajai dalībvalstij un pieņemts saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu;

(c) atbalstīt tāda Padomes ieteikuma īstenošanu, kas adresēts attiecīgajai dalībvalstij un pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2011 [par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību] 7. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai; vai

(d) saskaņā ar 4. punktu maksimāli palielināt pieejamo VSS fondu izaugsmes un konkurētspējas ietekmi, ja dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

(i)      tā saņem finansiālo atbalstu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;

(ii)      tā saņem vidēja termiņa finansiālo atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002[24];

(iii)     tai ir pieejams finansiāls atbalsts ESM aizdevuma veidā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi.

2.           Dalībvalstis mēneša laikā iesniedz priekšlikumu grozīt partnerības līgumu un attiecīgās programmas. Vajadzības gadījumā viena mēneša laikā no grozījumu iesniegšanas Komisija sagatavo apsvērumus, un dalībvalsts vēlreiz mēneša laikā iesniedz priekšlikumu.

3.           Ja Komisija nav sagatavojusi apsvērumus vai ja tās apsvērumi ir pietiekami ņemti vērā, Komisija bez nepamatotas kavēšanās pieņem lēmumu apstiprināt grozījumus partnerības līgumā un attiecīgajās programmās.

4.           Ja dalībvalstij ir pieejams finansiāls atbalsts saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu un ja tas ir saistīts ar pielāgošanas programmu, tad, atkāpjoties no 1. punkta, Komisija, nesaņemot priekšlikumu no dalībvalsts, var grozīt partnerības līgumu un programmas nolūkā maksimāli palielināt pieejamo VSS fondu izaugsmes un konkurētspējas ietekmi. Lai nodrošinātu partnerības līguma un attiecīgo programmu efektīvu īstenošanu, Komisija iesaistās to pārvaldībā, kā paredzēts pielāgošanas programmā vai saprašanās memorandā, kas parakstīts ar attiecīgo dalībvalsti.

5.           Ja dalībvalsts neatsaucas uz 1. punktā minēto Komisijas prasību, vai viena mēneša laikā sniedz neapmierinošu atbildi uz 2. punktā minētajiem Komisijas apsvērumiem, trīs mēnešu laikā pēc apsvērumu nosūtīšanas Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, var pieņemt lēmumu, ar kuru aptur visus maksājumus attiecīgajām programmām vai to daļu.

6.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, aptur visus maksājumus un saistības vai to daļu attiecīgajām programmām, ja:

(a) Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro īpašos pasākumus, ko Padome noteikusi saskaņā ar Līguma 136. panta 1. punktu;

(b) Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu un 126. panta 11. punktu nolemj, ka attiecīgā dalībvalsts ka dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;

(c) Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […]/2011 [par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību] 8. panta 3. punktu secina, ka dalībvalsts divas reizes nav iesniegusi pietiekamu korektīvo pasākumu plānu, vai Padome pieņem lēmumu, atzīstot neatbilstību minētās regulas 10. panta 4. punktam;

(d) Padome secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, lai īstenotu pielāgošanas programmu, kas minēta Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 vai Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002, un tāpēc nolemj neatļaut finanšu palīdzības apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij; vai

(e) Eiropas stabilitātes mehānisma valde secina, ka nosacījumi, kas saistīti ar ESM aizdevuma veidā attiecīgajai dalībvalstij sniegto ESM finansiālo atbalstu, nav ievēroti, un nolemj neatļaut stabilitātes atbalsta apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij.

7.           Ja Komisija saskaņā attiecīgi ar 5. un 6. punktu nolemj pārtraukt visus maksājumus vai saistības vai to daļu, tā nodrošina, ka šī pārtraukšana ir proporcionāla un efektīva, un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, un ievēro vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz pārtraukšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.

8.           Ja dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma ir iesniegusi priekšlikumu grozīt partnerības līgumu un attiecīgās programmas un Komisija to ir apstiprinājusi, tā bez kavēšanās pieņem lēmumu atcelt maksājumu un saistību apturēšanu un ja attiecīgā gadījumā:

(a) Padome ir nolēmusi, ka dalībvalsts ievēro īpašos pasākumus, ko Padome noteikusi saskaņā ar Līguma 136. panta 1. punktu;

(b) pārmērīgais budžeta deficīts ir apturēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 9. pantu vai Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu;

(c) Padome ir apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […] [EIP regula] 8. panta 2. punktu vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu ir pagaidām atlikta, vai Padome ir slēgusi pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;

(d) Komisija ir secinājusi, ka dalībvalsts ir veikusi pasākumus, lai īstenotu pielāgošanas programmu, kas minēta Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 vai Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002, un tāpēc ir nolēmusi atļaut finanšu palīdzības apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij; vai

(e) Eiropas stabilitātes mehānisma valde ir secinājusi, ka nosacījumi, kas saistīti ar ESM aizdevuma veidā attiecīgajai dalībvalstij sniegto ESM finansiālo atbalstu, ir ievēroti, un tāpēc nolemj atļaut stabilitātes atbalsta apmaksu, kas piešķirta šai dalībvalstij.

Tajā pašā laikā Padome pēc Komisijas priekšlikuma izlemj apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (ES) Nr. [..], ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

22. pants Maksājumu palielinājums dalībvalstij, kam ir īslaicīgas budžeta grūtības

1.           Pēc dalībvalsts lūguma starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un KF vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem saistībā ar pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un ar sekojošiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

(a) ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi euro, tā saņem makrofinansiālo atbalstu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010[25];

(b) ja attiecīgā dalībvalsts nav ieviesusi euro, tā saņem vidēja termiņa finansiālo atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002[26];

(c) tai ir pieejams finansiāls atbalsts saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, kas parakstīts 2011. gada 11. jūlijā.

Šā panta pirmā daļa neattiecas uz programmām saskaņā ar ETS regulu.

2.           Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz publisko atbalstu un VSS fondu atbalsta maksimālo apjomu katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un KF vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu.

III SADAĻA PLĀNOŠANA

I NODAĻA Vispārīgi noteikumi par VSS fondiem

23. pants Programmu sagatavošana

1.           VSS fondus īsteno ar programmu starpniecību saskaņā ar partnerības līgumu. Katra programma attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.           Programmas izstrādā dalībvalstis vai jebkura to izraudzīta iestāde sadarbībā ar partneriem.

3.           Dalībvalstis iesniedz programmas vienlaikus ar partnerības līguma. Programmu, izņemot mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas, kuras iesniedz sešu mēnešu laikā pēc kopīgā stratēģiskā satvara pieņemšanas. Visām programmām pievieno ex ante izvērtējumu, kā noteikts 48. pantā.      

24. pants Programmu saturs

1.           Katrā programmā izklāsta stratēģiju programmas ieguldījumam Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas īstenošanā atbilstoši vienotajam stratēģiskajam satvaram un partnerības līgumam. Katrā programmā paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta VSS fondu efektīva, lietderīga un koordinēta īstenošana, un pasākumus administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem.

2.           Katrā programmā nosaka prioritātes, izklāstot konkrētus mērķus, no VSS fondiem piešķirtā atbalsta finanšu apropriācijas un atbilstošo valsts līdzfinansējumu.

3.           Katrā prioritātē nosaka rādītājus, pēc kuriem novērtē programmas īstenošanas progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu kā pamatu izpildes uzraudzībai, izvērtēšanai un pārskatīšanai. Tie ir šādi:

(a) finanšu rādītāji saistībā ar attiecinātajiem izdevumiem;

(b) īstenošanas rādītāji saistībā ar atbalstītajām darbībām;

(c) rezultātu rādītāji saistībā ar prioritāti.

Attiecībā uz katru VSS fondu īpašajos fondu noteikumos izklāsta kopējus rādītājus un var paredzēt īpašus programmu rādītājus.

4.           Katrā programmā, izņemot tās, kuras attiecas tikai uz tehnisko palīdzību, iekļauj to darbību aprakstu, kuras jāveic, lai ņemtu vērā 7. un 8. pantā noteiktos principus.

5.           Katrā programmā, izņemot tās, kurās tehniskā palīdzība tiek sniegta atbilstīgi konkrētai programmai, nosaka indikatīvu atbalsta summu, kas izmantojama klimata pārmaiņu mērķiem.

6.           Dalībvalstis izstrādā programmu saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem.

25. pants

Programmu pieņemšanas procedūra

1.           Komisija novērtē programmu atbilstību šai regulai, īpašajiem fondu noteikumiem, to reālajam ieguldījumam tematisko mērķu un ar katru VSS fondu saistīto konkrēto Savienības prioritāšu sasniegšanā, un atbilstību vienotajam stratēģiskajam satvaram, partnerības līgumam, attiecīgajai valstij adresētajiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu, ņemot vērā ex ante izvērtējumu. Novērtējumā jo īpaši pārbauda programmas stratēģijas atbilstību, atbilstošos mērķus, rādītājus, gala mērķus un budžeta līdzekļu piešķiršanu.

2.           Komisija sagatavo apsvērumus trīs mēnešu laikā no programmas iesniegšanas. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā pārskata ierosināto programmu.

3.           Saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem Komisija apstiprina katru programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to oficiāli iesniegusi(-šas) dalībvalsts(-is), ar nosacījumu, ka ir pietiekami ņemti vērā Komisijas apsvērumi, bet ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī vai pirms Komisija pieņem lēmumu apstiprināt partnerības līgumu.

26. pants Programmu grozīšana

1.           Dalībvalstu iesniegtajām prasībām grozīt programmas jābūt pienācīgi pamatotām, un tajās jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un programmā noteikto konkrēto mērķu izpildi, ņemot vērā vienoto stratēģisko satvaru un partnerības līgumu. Prasībām pievieno pārskatīto programmu un — attiecīgā gadījumā — pārskatītu partnerības līgumu.

Ja tiek grozītas programmas atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, atbilstošo partnerības līgumu negroza.

2.           Komisija novērtē informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā dalībvalsts iesniegto pamatojumu. Komisija var sniegt apsvērumus, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju. Saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem Komisija prasību grozīt programmu apstiprina ne vēlāk kā piecus mēnešus no dienas, kad programmas oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ar nosacījumu, ka ir pietiekami ņemti vērā jebkuri Komisijas sagatavotie apsvērumi. Vajadzības gadījumā Komisija vienlaicīgi groza arī partnerības līguma apstiprināšanas lēmumu saskaņā ar 15. panta 3. punktu.

27. pants Eiropas Investīciju bankas līdzdalība

1.           EIB var pēc dalībvalstu lūguma piedalīties partnerības līguma sagatavošanā, kā arī darbībās, kas saistītas ar darbību sagatavošanu, jo īpaši lieliem projektiem, finanšu instrumentiem un publiskā un privātā sektora partnerībām.

2.           Komisija pirms partnerības līguma vai programmu pieņemšanas var apspriesties ar EIB.

3.           Komisija var lūgt EIB pārbaudīt lielu projektu tehnisko kvalitāti un ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju un palīdzēt tai saistībā ar finanšu instrumentiem, kas jāīsteno vai jāizstrādā.

4.           Komisija, īstenojot šīs regulas noteikumus, var piešķirt EIB dotācijas vai pakalpojumu līgumus, kas attiecas uz iniciatīvām, kuras tiek īstenotas vairāku gadu gaitā. Savienības budžetā paredzētās iemaksu saistības attiecībā uz minētajām dotācijām vai pakalpojumu līgumiem īsteno katru gadu.

II NODAĻA

Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība

28. pants Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība

1.           Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība, kas ir paredzēta kā Leader vietējā attīstība attiecībā uz ELFLA:

(a) ir vērsta uz konkrētām apakšreģionu teritorijām;

(b) ir orientēta uz sabiedrību, un to īsteno vietējās rīcības grupas, kuru sastāvā ir publisko un privāto sociālekonomisko interešu pārstāvji un kurās lēmumu pieņemšanas līmenī ne publiskajam sektoram, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk kā 49 % balsstiesību;

(c) tiek īstenota, izmantojot integrētas un uz reģioniem balstītas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas;

(d) tiek strukturēta, ņemot vērā vietējās vajadzības un potenciālu, un paredz novatoriskus virzienus vietējā kontekstā, tīklu veidošanu un — attiecīgā gadījumā — sadarbību.

2.           Atbalsts no VSS fondiem vietējai attīstībai ir saderīgs un koordinēts starp VSS fondiem. To inter alia nodrošina ar koordinētas vietējās attīstības stratēģiju un vietējās attīstības grupu spēju veidošanas, atlases, apstiprināšanas un finansēšanas starpniecību.

3.           Ja vietējās attīstības stratēģiju atlases komiteja, kas izveidota saskaņā ar 29. panta 3. punktu, konstatē, ka atlasītās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ir vajadzīgs atbalsts no vairāk nekā viena fonda, var izraudzīties galveno fondu.

4.           Ja tiek izraudzīts galvenais fonds, vietējās attīstības stratēģijas pamatdarbības izmaksas, iedzīvināšanas un tīklu veidošanas darbības finansē tikai no galvenā fonda.

5.           VSS fondu atbalstītu vietējo attīstību īsteno atbilstīgi vienai vai vairākām programmas prioritātēm.

29. pants Vietējās attīstības stratēģijas

1.           Integrēta vietējās attīstības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

(a) tās teritorijas un iedzīvotāju definīcija, uz kuriem attiecas stratēģija;

(b) teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze, tostarp priekšrocību, trūkumu, iespēju un apdraudējumu analīze;

(c) stratēģijas un tās mērķu apraksts, stratēģijas integrētā un novatoriskā rakstura un mērķu hierarhijas apraksts, norādot skaidrus un izmērāmus sasniedzamos gala mērķus un rezultātus. Stratēģija ir saderīga ar visu iesaistīto VSS fondu atbilstošajām programmām;

(d) apraksts par procesu, kas tiks izmantots, lai stratēģijas izstrādē iesaistītu sabiedrību;

(e) rīcības plāns, norādot, kā mērķi ir izteikti darbībās;

(f) stratēģijas pārvaldības un uzraudzības kārtības apraksts, norādot vietējās rīcības grupas spēju īstenot stratēģiju, un īpašu izvērtēšanas procedūru apraksts;

(g) stratēģijas finanšu plāns, tostarp plānotais katra VSS fonda piešķīrums.

2.           Dalībvalstis nosaka vietējās attīstības stratēģiju atlases kritērijus. Atlases kritērijus var izklāstīt īpašajos fondu noteikumos.

3.           Vietējās attīstības stratēģijas atlasa komiteja, ko šim nolūkam izveidojušas attiecīgās programmu vadošās iestādes.

4.           Visu vietējās attīstības stratēģiju atlasi un apstiprināšanu pabeidz ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī.

5.           Lēmumā, ar kuru vadošā iestāde apstiprina vietējās attīstības stratēģiju, izklāsta katra VSS fonda piešķīrumus. Tajā arī nosaka to iestāžu lomu, kas atbild par attiecīgo programmu īstenošanu attiecībā uz visiem ar stratēģiju saistītajiem īstenošanas uzdevumiem.

6.           Komisija saskaņā ar 142. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus par tās teritorijas un iedzīvotāju definīciju, uz kuriem attiecas 1. punkta a) apakšpunktā minētā stratēģija.

30. pants Vietējās rīcības grupas

1.           Vietējās rīcības grupas izstrādā un īsteno vietējās attīstības stratēģijas.

Dalībvalstis nosaka vietējās rīcības grupas un par atbilstošo programmu īstenošanu atbildīgo iestāžu lomu attiecībā uz visiem ar stratēģiju saistītajiem īstenošanas uzdevumiem.

2.           Vadošā iestāde nodrošina, lai visas vietējās rīcības grupas vai nu izvēlētos vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienotos likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

3.           Vietējās rīcības grupas uzdevumi ir šādi:

(a) veidot vietējo dalībnieku spējas izstrādāt un īstenot darbības;

(b) izstrādāt tādu nediskriminējošu un pārredzamu darbību atlases procedūru un kritērijus, kuros izvairās no interešu konflikta un kuri nodrošina, ka vismaz 50 % balsu atlases lēmumos sagādā partneri, kas nav publiskā sektora partneri, paredzot iespēju pārsūdzēt atlases lēmumus un ļaujot atlasi veikt rakstiskā procedūrā;

(c) darbību atlasē nodrošināt saskaņotību ar vietējās attīstības stratēģijām, nosakot to prioritāti pēc to ieguldījuma stratēģiju mērķu sasniegšanā;

(d) sagatavot un publicēt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus vai pastāvīgu projektu iesniegšanas procedūru, iekļaujot atlases kritēriju definīciju;

(e) saņemt atbalsta pieteikumus un tos novērtēt;

(f) atlasīt darbības un noteikt atbalsta summu, un — attiecīgā gadījumā — iesniegt atbildīgajai iestādei priekšlikumus par atbilstības galīgo pārbaudi pirms apstiprināšanas;

(g) uzraudzīt vietējās attīstības stratēģijas un atbalstīto darbību īstenošanu un veikt ar vietējās attīstības stratēģiju saistītas īpašas izvērtēšanas darbības.

31. pants Atbalsts no VSS fondiem vietējai attīstībai

Atbalsts vietējai attīstībai ietver:

(a) sagatavošanās atbalsta izmaksas;

(b) darbību īstenošanu saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju;

(c) vietējās rīcības grupas sadarbības pasākumu sagatavošanu un īstenošanu;

(d) vietējās attīstības stratēģijas pamatdarbības izmaksas un iedzīvināšanu apjomā līdz 25 % no kopējiem valsts izdevumiem, kas radušies vietējās attīstības stratēģijā.

IV SADAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

32. pants Finanšu instrumenti

1.           Lai veicinātu prioritārajā virzienā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, VSS fondus var izmantot, lai atbalstītu finanšu instrumentus programmā, tostarp gadījumos, kad tie organizēti ar fondu starpniecību, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, kurā norādītas tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, kā arī ieguldījumu vajadzības.

Finanšu instrumentus var apvienot ar dotācijām, procentu likmju subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām. Tādā gadījumā jāveic atsevišķa uzskaite par katru finansējuma veidu.

Komisija saskaņā ar 142. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par finanšu instrumentu ex ante novērtējumu, tā atbalsta apvienošanu, ko piešķir galīgajiem saņēmējiem ar dotāciju, procentu likmju subsīdiju, garantijas maksas subsīdiju un finanšu instrumentu starpniecību, īpašus papildu noteikumus par izdevumu atbilstību un noteikumus, kuros precizē darbību veidus, ko neatbalsta ar finanšu instrumentu starpniecību.

2.           Galīgie saņēmēji, kas atbalstīti ar finanšu instrumentiem, var arī saņemt dotācijas vai citu atbalstu no programmas vai no cita instrumenta, kas atbalstīts no Savienības budžeta. Tādā gadījumā jāveic atsevišķa uzskaite par katru finansējuma avotu.

3.           Saistībā ar finanšu instrumentiem iemaksas natūrā nav attiecināmie izdevumi, izņemot iemaksas, kas saistītas ar zemi vai nekustamo īpašumu ieguldījumos, kuru mērķis ir atbalstīt pilsētu attīstību un pilsētu atjaunošanu un kuros daļu no ieguldījuma veido zeme vai nekustamie īpašumi. Šādas zemes vai nekustamā īpašuma iemaksas ir attiecināmie izdevumi ar nosacījumu, ka ir izpildīti 59. panta nosacījumi.

33. pants Finanšu instrumentu īstenošana

1.           Īstenojot 32. pantu, vadošās iestādes var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:

(a) Savienības līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;

(b) valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko pārvalda vadošā iestāde vai kas ir vadošās iestādes pārziņā.

2.           Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem piemēro Finanšu regulas [VIII] sadaļu. Ieguldījumus finanšu instrumentos no VSS fondiem saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu tur atsevišķos kontos un izmanto saskaņā ar attiecīgo VSS fondu mērķiem, lai atbalstītu darbības un galīgos saņēmējus atbilstīgi programmai vai programmām, no kurām šādi ieguldījumi tiek veikti.

3.           Attiecībā uz finanšu instrumentiem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vadošā iestāde var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:

(a) finanšu instrumenti, kas atbilst standarta noteikumiem un nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru;

(b) jau esoši vai jaunizveidoti finanšu instrumenti, kas īpaši izstrādāti paredzētā mērķa sasniegšanai un atbilst piemērojamiem Savienības un valstu noteikumiem.

Komisija saskaņā ar 142. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros paredz īpašus noteikumus par konkrētiem b) apakšpunktā minētiem finanšu instrumentu veidiem, kā arī produktiem, ko var nodrošināt ar šādu instrumentu starpniecību.

4.           Atbalstot 1. punkta b) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, vadošā iestāde var:

(a) ieguldīt esošu vai jaunizveidotu juridisko personu kapitālā, tostarp tādu personu kapitālā, kuras tiek finansētas no citiem VSS fondiem, kas paredzēts finanšu instrumentu īstenošanai atbilstoši attiecīgo VSS fondu mērķiem, un kuras veiks īstenošanas uzdevumus; atbalstu šādiem ieguldījumiem ierobežo līdz summām, kas vajadzīgas, lai īstenotu jaunus finanšu instrumentus atbilstīgi šīs regulas mērķiem, vai

(b) uzticēt īstenošanas uzdevumus:

(i)      Eiropas Investīciju bankai,;

(ii)      starptautiskām finanšu iestādēm, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, vai dalībvalstī izveidotām finanšu iestādēm, kuru mērķis ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana valsts iestādes kontrolē un kuras atlasītas saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts noteikumiem;

(iii)     publisko vai privāto tiesību subjektam saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts noteikumiem;

(c) uzņemties īstenot uzdevumus tieši, ja finanšu instrumenti sastāv tikai no aizdevumiem vai garantijām.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus kuros paredz noteikumus par finansējuma līgumiem, to struktūru uzdevumiem un atbildību, kurām uzticēti īstenošanas uzdevumi, kā arī pārvaldības izmaksām un maksu.

5.           Šā panta 4. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētās struktūras, īstenojot finanšu instrumentus ar fondu starpniecību, īstenošanu var daļēji uzticēt finanšu starpniekiem, ar nosacījumu, ka šīs struktūras uz savu atbildību nodrošina finanšu starpnieku atbilstību Finanšu regulas [57. pantā un 131. panta 1., 1.a un 3. punktā] noteiktajiem kritērijiem. Finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem.

6.           Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās struktūras, kam uzticēti īstenošanas uzdevumi, atver fiduciāros kontus uz sava vārda un vadošās iestādes vārdā. Šādos fiduciārajos kontos turētos aktīvus pārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus uzraudzības noteikumus, un tiem ir atbilstoša likviditāte.

7.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par īpašām prasībām attiecībā uz to aktīvu nodošanu un pārvaldību, kurus pārvalda struktūras, kam uzticēti īstenošanas uzdevumi, kā arī par aktīvu konvertēšanu starp euro un valstu valūtām.

34. pants Konkrētu finanšu instrumentu īstenošana

1.           Struktūras, kas akreditētas saskaņā ar 64. pantu, neveic to darbību pārbaudes uz vietas, kuras ietver finanšu instrumentus, kas īstenoti saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tās saņem regulārus kontroles ziņojumus no struktūrām, kam uzticēta šo finanšu instrumentu īstenošana.

2.           Par programmu revīziju atbildīgās struktūras neveic to darbību revīziju, kuras ietver finanšu instrumentus, kas īstenoti saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un ar šādiem instrumentiem saistīto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju. Tās saņem regulārus kontroles ziņojumus no revidentiem, kas izraudzīti līgumos, ar ko izveido minētos finanšu instrumentus.

3.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz to finanšu instrumentu pārvaldības un kontroles kārtību, kuri tiek īstenoti saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 33. panta 4. punkta b) apakšpunkta i), ii) un iii) punktu.

35. pants Maksājumu pieprasījumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem

1.           Attiecībā uz 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem maksājuma pieprasījumā iekļauj un atsevišķi norāda kopējo atbalsta summu, kas izmaksāta finanšu instrumentam.

2.           Attiecībā uz 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, kas īstenoti saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, maksājuma pieprasījumā norādītajos kopējos attiecināmajos izdevumos iekļauj tā atbalsta kopējo summu, kas izmaksāts vai ko paredzēts izmaksāt finanšu instrumentam par ieguldījumiem galīgajos saņēmējos, kuri veicami iepriekš noteiktā ne vairāk kā divus gadus ilgā laikposmā, ieskaitot pārvaldības izmaksas vai maksu.

3.           Saskaņā ar 2. punktu aprēķināto summu koriģē vēlākos maksājumu pieprasījumos, lai ņemtu vērā starpību starp atbalsta summu, kas iepriekš izmaksāta attiecīgajam finanšu instrumentam, un summām, kas faktiski ieguldītas galīgajos saņēmējos, pieskaitot pārvaldības izmaksas un maksu. Šīs summas norāda atsevišķi maksājuma pieprasījumā.

4.           Attiecībā uz 33. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, kas īstenoti saskaņā ar 33. panta 4. punkta c) apakšpunktu, maksājuma pieprasījumā iekļauj to maksājumu kopsummu, kurus vadošā iestāde veikusi, lai ieguldītu galīgajos saņēmējos. Šīs summas norāda atsevišķi maksājuma pieprasījumā.

5.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu, izmantojot deleģētus aktus, pieņemt īpašus noteikumus par maksājumiem finanšu instrumentos un maksājumu atsaukšanu no finanšu instrumentiem, un iespējamām sekām attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem.

36. pants Attiecināmie izdevumi slēgšanas brīdī

1.           Programmas slēgšanas brīdī finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir kopējā summa, ko finanšu instruments faktiski samaksājis vai — garantijas fondu gadījumā — par ko tas uzņēmies saistības 55. panta 2. punktā norādītajā atbilstības laikposmā un kas atbilst:

(a) galīgajiem saņēmējiem piešķirtajiem maksājumiem;

(b) resursiem, kas piesaistīti garantijas līgumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un aprēķināti saskaņā ar piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ieskaitot bez atlikuma dalāmu summu, ko veido pamatā esošie jaunie aizdevumi vai citi riska instrumenti jauniem ieguldījumiem galīgajos saņēmējos;

(c) kapitalizētām procentu likmes subsīdijām vai garantijas maksas subsīdijām, kas jāsamaksā par laikposmu, kurš nav ilgāks par 10 gadiem no 55. panta 2. punktā minētā atbilstības laikposma, un ko izmanto apvienojumā ar finanšu instrumentiem, kuri iemaksāti īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, lai tos faktiski izmaksātu pēc 55. panta 2. punktā norādītā atbilstības laikposma, bet kas attiecībā uz aizdevumiem vai citiem riska instrumentiem izmaksāti ieguldījumiem galīgajos saņēmējos 55. panta 2. punktā norādītajā atbilstības laikposmā;

(d) radušos pārvaldības izmaksu kompensācijai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.

2.           Uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā kapitalizētas pārvaldības izmaksas vai maksu, kas jāsamaksā par laikposmu, kurš nav ilgāks par pieciem gadiem pēc 55. panta 2. punktā norādītā atbilstības laikposma, attiecībā uz ieguldījumiem galīgajos saņēmējos, kas radušies minētajā atbilstības laikposmā un uz ko nevar attiecināt 37. un 38. pantu, var uzskatīt par attiecināmajiem izdevumiem, ja tie tiek iemaksāti īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā.

3.           Attiecināmie izdevumi, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu, nepārsniedz summu, ko veido:

(i)      no VSS fondiem saņemtā atbalsta kopsumma, kas iemaksāta finanšu instrumentā; un

(ii)     atbilstošais valsts līdzfinansējums.

4.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus par sistēmas izveidi gada iemaksu kapitalizācijai attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām.

37. pants Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no VSS fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem

1.           Atbalstu, kas no VSS fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, pārskaita uz kontiem, par kuriem maksā procentus un kuri atvērti dalībvalstu finanšu iestādēs, vai īslaicīgi iegulda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.           Procentus un citus ieņēmumus, kas saistāmi ar atbalstu, kurš no VSS fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, izmanto tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no VSS fondiem tajā pašā finanšu instrumentā.

3.           Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta atbilstoša uzskaite par procentu un citu ieņēmumu izlietojumu.

38. pants Uz VSS fondu atbalstu attiecināmo līdzekļu atkārtota izmantošana līdz programmas slēgšanai

1.           Kapitāla līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no ieguldījumiem vai no atbrīvotajiem līdzekļiem, kuri piesaistīti garantijas līgumiem, un kas ir attiecināmi uz atbalstu no VSS fondiem, atkārtoti izmanto turpmākiem ieguldījumiem ar to pašu vai citu finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši programmas vai programmu mērķiem.

2.           Ieņēmumus un citus ieguvumus vai peļņu, tostarp procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus ieguldījumu radītus ieņēmumus, kas attiecināmi uz atbalstu, kurš no VSS fondiem piešķirts finanšu instrumentam, izmanto šādiem mērķiem, attiecīgā gadījumā līdz nepieciešamajām summām:

(a) radušos pārvaldības izmaksu kompensācijai un finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai;

(b) kā preferenciālu atlīdzību ieguldītājiem, kas darbojas pēc tirgus ekonomikas ieguldītāja principa un kas nodrošina ekvivalentus resursus atbalsta piešķiršanai finanšu instrumentam no VSS fondiem vai kas veic līdzieguldījumus galīgo saņēmēju līmenī;

(c) turpmākiem ieguldījumiem ar to pašu vai citu finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši programmas vai programmu mērķiem.

3.           Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta atbilstoša uzskaite par līdzekļu un citu ieņēmumu, kas minēti 1. un 2. punktā, izlietojumu.

39. pants Mantotu līdzekļu izlietojums pēc programmas slēgšanas

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kapitāla līdzekļi un ieņēmumi un cita peļņa, kas attiecināma uz atbalstu, kurš no VSS fondiem piešķirts finanšu instrumentiem, tiek izlietoti atbilstoši programmas mērķiem vismaz 10 gadus ilgā laikposmā pēc programmas slēgšanas.

40. pants Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu

1.           Vadošā iestāde nosūta Komisijai īpašu ziņojumu par darbībām, kas ietver finanšu instrumentus, to pievienojot kā pielikumu gada īstenošanas ziņojumam.

2.           Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā par katru finanšu instrumentu iekļauj šādu informāciju:

(a) tās programmas un prioritātes identifikācija, no kuras tiek nodrošināts no VSS fondiem piešķirtais atbalsts;

(b) finanšu instrumenta un īstenošanas kārtības apraksts;

(c) to struktūru identifikācija, kurām uzticēti īstenošanas uzdevumi;

(d) finanšu instrumentam piešķirtā atbalsta kopējā summa pa programmām un prioritātēm, kas iekļauta Komisijai iesniegtajos maksājumu pieprasījumos;

(e) tā atbalsta kopējā summa, ko finanšu instruments samaksājis vai par ko tas uzņēmies saistības garantijas līgumos samaksāt galīgajiem saņēmējiem, pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem, un kas iekļauta Komisijai iesniegtajos maksājumu pieprasījumos;

(f) ieņēmumi no finanšu instrumenta un atmaksājumi finanšu instrumentā;

(g) finanšu instrumenta ieguldījumu daudzkāršojošā ietekme un ieguldījumu un līdzdalības vērtība;

(h) finanšu instrumenta ieguldījums programmas un attiecīgās prioritātes rādītāju sasniegšanā.

3.           Komisija saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru ar īstenošanas aktu pieņem vienotus nosacījumus attiecībā uz uzraudzību un uzraudzības informācijas iesniegšanu Komisijai, tostarp attiecībā uz 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem.

V SADAĻA UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

I NODAĻA Uzraudzība

I iedaļa Programmu uzraudzība

41. pants Uzraudzības komiteja

1.           Trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsti informē par programmas pieņemšanas lēmumu, tā, vienojoties ar vadošo iestādi, izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai.

Dalībvalsts var izveidot atsevišķu uzraudzības komiteju attiecībā uz programmām, ko līdzfinansē VSS fondi.

2.           Katra uzraudzības komiteja izstrādā un apstiprina savu reglamentu.

42. pants Uzraudzības komitejas sastāvs

1.           Uzraudzības komitejas sastāvā ir vadošās iestādes starpniekinstitūciju, un partneru pārstāvji. Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības.

Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” atbilstošas programmas uzraudzības komitejas sastāvā ir arī pārstāvji no jebkuras trešās valsts, kas piedalās konkrētajā programmā.

2.           Komisija piedalās uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

3.           Ja programmā ieguldījumu sniedz EIB, tā var piedalīties uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

4.           Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis.

43. pants Uzraudzības komitejas funkcijas

1.           Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata programmas īstenošanu un progresu tās mērķu sasniegšanā. To darot, komiteja ņem vērā finanšu datus, kopējos un programmas īpašos rādītājus, tostarp rezultātu rādītāju izmaiņas, progresu skaitliski izteikto mērķa vērtību sasniegšanā, kā arī izpildes sistēmā noteiktos starpposma mērķus.

2.           Uzraudzības komiteja sīki izvērtē visus jautājumus, kas ietekmē programmas izpildi.

3.           Ar uzraudzības komiteju apspriežas, un tā sniedz atzinumu par jebkuru vadošās iestādes ierosinātu programmas grozījumu.

4.           Uzraudzības komiteja var sniegt vadošajai iestādei ieteikumus par programmas īstenošanu un tās izvērtējumu. Tā uzrauga darbības, kas veiktas, pamatojoties uz tās ieteikumiem.

44. pants Īstenošanas ziņojumi

1.           No 2016. gada līdz 2022. gadam ieskaitot dalībvalsts iesniedz Komisijai gada ziņojumu par programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā.

Dalībvalsts līdz 2023. gada 30. septembrim iesniedz nobeiguma ziņojumu par programmas īstenošanu attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu un gada īstenošanas ziņojumu attiecībā uz ELFLA un EJZF.

2.           Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta informāciju par programmas un tās prioritāšu īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, kopējiem un īpašiem programmas rādītājiem un skaitliski izteiktām mērķa vērtībām, tostarp rezultātu rādītāju izmaiņām, kā arī izpildes sistēmā noteiktajiem starpposma mērķiem. Nosūtītie dati attiecas uz rādītāju vērtībām saistībā ar pilnībā īstenotām darbībām un arī atlasītām darbībām. Minētajos ziņojumos arī izklāsta darbības, kas veiktas, lai izpildītu ex ante nosacījumus, un jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas izpildi, un veiktos korektīvos pasākumus.

3.           Gada īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz 2017. gadā, izklāsta 2. punktā noteikto informāciju un novērtē progresu programmas mērķu sasniegšanā, tostarp VSS fondu ieguldījumu rezultātu rādītāju izmaiņās, ja ir pieejami pierādījumi no izvērtējumiem. Tajā arī novērtē darbības, kas īstenotas, lai ņemtu vērā 6., 7. un 8. pantā noteiktos principus, un ziņo par atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem.

4.           Gada īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz 2019. gadā, un nobeiguma īstenošanas ziņojumā attiecībā uz VSS fondiem papildus 2. un 3. punktā noteiktajai informācijai un novērtējumam iekļauj informāciju un novērtējumu par progresu programmas mērķu sasniegšanā un tās ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas mērķu sasniegšanā.

5.           Gada īstenošanas ziņojumi, kas minēti 1.–4. punktā, ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa minētajos punktos paredzētā informācija. Komisija 15 darbdienu laikā no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

6.           Komisija pārbauda gada īstenošanas ziņojumus un informē dalībvalsti par saviem apsvērumiem divu mēnešu laikā no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas un piecu mēnešu laikā no nobeiguma ziņojuma saņemšanas. Ja Komisija nesniedz apsvērumus minētajos termiņos, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

7.           Komisija var izdot ieteikumus atrisināt jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas īstenošanu. Ja šādi ieteikumi tiek sniegti, vadošā iestāde trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.           Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu satura kopsavilkumu, kas paredzēts plašai sabiedrībai, dara plaši pieejamu.

45. pants Gada pārskatīšanas sanāksme

1.           Katru gadu no 2016. gada līdz 2022. gadam ieskaitot organizē gada pārskatīšanas sanāksmi ar Komisijas un katras dalībvalsts līdzdalību, lai pārskatītu katras programmas izpildi, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un Komisijas apsvērumus un ieteikumus, ja tie ir piemērojami.

2.           Gada pārskatīšanas sanāksmē var pārskatīt vairāk nekā vienu programmu. Gada pārskatīšanas sanāksmēs, kas notiek 2017. un 2019. gadā, pārskata visas dalībvalstī izpildītās programmas un arī ņem vērā progresa ziņojumus, ko dalībvalsts iesniegusi minētajos gados saskaņā ar 46. pantu.

3.           Dalībvalsts un Komisija var vienoties neorganizēt gada pārskatīšanas sanāksmi par programmu citos gados, izņemot 2017. un 2019. gadu.

4.           Gada pārskatīšanas sanāksmi vada Komisija.

5.           Dalībvalsts nodrošina, lai pēc sanāksmes tiktu īstenota atbilstoša rīcība, pamatojoties uz jebkurām Komisijas piezīmēm.

II iedaļa Stratēģiskais progress

46. pants Progresa ziņojums

1. Līdz 2017. gada 30. jūnijam un 2019. gada 30. jūnijam dalībvalsts iesniedz Komisijai progresa ziņojumu par partnerības līguma īstenošanu attiecīgi uz 2016. gada 31. decembri un 2018. gada 31. decembri.

2. Progresa ziņojumā iekļauj informāciju un novērtējumu par:

(a) dalībvalstu attīstības vajadzību izmaiņām kopš partnerības līguma pieņemšanas;

(b) progresu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz starpposma mērķiem, kas noteikti katrai programmai izpildes sistēmā, un atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem;

(c) to, vai darbības, kas veiktas, lai izpildītu ex ante nosacījumus, kuri nebija izpildīti partnerības līguma pieņemšanas dienā, ir īstenotas saskaņā ar noteikto grafiku;

(d) to mehānismu īstenošanu, kuri paredzēti, lai nodrošinātu koordināciju starp VSS fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un ar EIB;

(e) progresu sadarbībai noteikto prioritāšu sasniegšanā;

(f) darbībām, kas veiktas, lai nostiprinātu dalībvalsts iestāžu un — attiecīgā gadījumā — atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot VSS fondus;

(g) plānotajām darbībām un atbilstošajiem mērķiem programmās, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

(h) 5. pantā minēto partneru uzdevumiem partnerības līguma īstenošanā.

3. Ja Komisija trīs mēnešu laikā no progresa ziņojuma iesniegšanas konstatē, ka iesniegtā informācija ir nepilnīga vai neskaidra, tā var pieprasīt no dalībvalsts papildinformāciju. Dalībvalsts iesniedz Komisijai prasīto papildinformāciju trīs mēnešu laikā un, ja nepieciešams, attiecīgi pārskata progresa ziņojumu.

4. Komisija 2017. un 2019. gadā sagatavo dalībvalstu progresa ziņojumu stratēģisku kopsavilkuma ziņojumu, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

5. Savukārt 2018. un 2020. gadā Komisija iekļauj savā gada progresa ziņojumā pavasara Eiropadomes sanāksmei iedaļu, kurā sniegts stratēģiskā ziņojuma kopsavilkums, jo īpaši attiecībā uz progresu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas sasniegšanā.

II NODAĻA Izvērtēšana

47. pants  Vispārīgi noteikumi

1.           Lai uzlabotu programmu struktūras un īstenošanas kvalitāti, kā arī novērtētu to efektivitāti, lietderību un ietekmi, veic izvērtēšanu. Programmu ietekmi izvērtē saskaņā ar attiecīgo VSS fondu misiju attiecībā uz Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijai[27] izvirzītajiem mērķiem un — attiecīgā gadījumā — attiecībā uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un bezdarbu.

2.           Dalībvalstis sagādā vajadzīgos resursus izvērtējumu veikšanai un nodrošina procedūras, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus, tostarp datus, kas saistīti ar kopējiem un — attiecīgā gadījumā — īpašajiem programmas rādītājiem.

3.           Izvērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu. Komisija sniedz norādījumus par to, kā veikt izvērtēšanu.

4.           Visus izvērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus.

48. pants Ex ante izvērtēšana

6. Lai uzlabotu katras programmas struktūras kvalitāti, dalībvalstis veic ex ante izvērtēšanu.

7. Ex ante izvērtēšanu veic tās iestādes pārziņā, kura ir atbildīga par programmu sagatavošanu. Izvērtējumus iesniedz Komisijai tad, kad iesniedz programmu kopā ar kopsavilkumu. Īpašajos fondu noteikumos var noteikt sliekšņus, līdz kuriem ex ante izvērtēšanu var apvienot ar citas programmas izvērtēšanu.

8. Ex ante izvērtējumos pārbauda:

(a) ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā, ņemot vērā atlasītos tematiskos mērķus un prioritātes un valsts un reģionālās vajadzības;

(b) ierosinātās programmas vai darbības iekšējo saskaņotību un tās saistību ar citiem atbilstošiem instrumentiem;

(c) budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotību ar programmas mērķiem;

(d) atlasīto tematisko mērķu, prioritāšu un programmu atbilstošo mērķu atbilstību vienotajam stratēģiskajam satvaram, partnerības līgumam un attiecīgajai valstij adresētajiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu un Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu;

(e) ierosināto programmu rādītāju atbilstību un skaidrību;

(f) to, kā paredzamie gala mērķi veicinās galīgo rezultātu sasniegšanu;

(g) to, vai rādītājiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķa vērtības ir reālas, ņemot vērā paredzēto atbalstu no VSS fondiem;

(h) ierosinātā atbalsta veida loģisko pamatojumu;

(i) cilvēkresursu un administratīvās spējas atbilstību programmas pārvaldībai;

(j) to procedūru piemērotību, kas paredzētas programmas uzraudzībai un izvērtējumiem vajadzīgo datu savākšanai;

(k) izpildes sistēmai atlasīto starpposma mērķu piemērotību;

(l) to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un novērst diskrimināciju;

(m) to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību.

4.           Ex ante izvērtējumā attiecīgā gadījumā iekļauj izklāstītās prasības stratēģiskajam vides novērtējumam, kas jāņem vērā, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu[28].

49. pants Izvērtēšana plānošanas periodā

1.           Vadošā iestāde katrai programmai izstrādā izvērtēšanas plānu, ko iesniedz saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem.

2.           Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama atbilstoša izvērtēšanas spēja.

3.           Plānošanas periodā vadošās iestādes veic katras programmas izvērtēšanu, tostarp tās efektivitātes un ietekmes novērtēšanu, pamatojoties uz izvērtēšanas plānu. Vismaz reizi plānošanas periodā izvērtēšanā noskaidro, kā atbalsts no VSS fondiem ir veicinājis katras prioritātes mērķu sasniegšanu. Visus izvērtējumus pārbauda uzraudzības komiteja un nosūta Komisijai.

4.           Komisija var pēc savas ierosmes veikt programmu izvērtēšanu.

50. pants Ex post izvērtēšana

Ex post izvērtēšanu veic Komisija vai dalībvalstis, cieši sadarbojoties. Ex post izvērtēšanā pārbauda VSS fondu efektivitāti un lietderību un to ieguldījumu Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā saskaņā ar īpašajos fondu noteikumos paredzētajām prasībām. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

VI SADAĻA TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

51. pants Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1.           Pēc Komisijas ierosmes vai Komisijas vārdā VSS fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās palīdzības, izvērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai.

Minētie pasākumi cita starpā var ietvert:

(a) palīdzību projektu sagatavošanā un novērtēšanā, tostarp ar EIB;

(b) atbalstu institucionālajā nostiprināšanā un administratīvo spēju veidošanā efektīvai VSS fondu pārvaldībai;

(c) izpēti, kas saistīta ar Komisijas ziņošanu par VSS fondiem un kohēzijas ziņojumu;

(d) pasākumus, kas saistīti ar VSS fondu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, informācijas apmaiņu un īstenošanu, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;

(e) izvērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un izpēti, arī vispārīgu, attiecībā uz VSS fondu pašreizējo un turpmāko darbību, kuru attiecīgā gadījumā var veikt EIB;

(f) pasākumus, lai izplatītu informāciju, atbalstītu tīklu izveidi, veiktu saziņas pasākumus, palielinātu informētību un veicinātu sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm. Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saziņas darbībām saskaņā ar šo Regulu piešķirtos līdzekļus izmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem;

(g) datorizētu sistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un izvērtēšanas vajadzībām;

(h) pasākumus, lai uzlabotu izvērtēšanas metodes un ar izvērtēšanas praksi saistītas informācijas apmaiņu;

(i) ar revīziju saistītas darbības;

(j) pasākumus, lai nostiprinātu valsts un reģionālo spēju attiecībā uz ieguldījumu plānošanu, vajadzību novērtēšanu, finanšu instrumentu, kopīgu rīcības plānu un lielu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, tostarp kopīgas iniciatīvas ar EIB.

52. pants Dalībvalstu tehniskā palīdzība

1.           Pēc dalībvalsts ierosmes VSS fondi var atbalstīt sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, informācijas un saziņas, tīklu veidošanas, sūdzību izskatīšanas, kontroles un revīzijas darbības. Dalībvalsts var izmantot VSS fondus, lai atbalstītu pasākumus administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem, tostarp elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, kā arī pasākumus, lai stiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot VSS fondus. Šīs darbības var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākiem plānošanas periodiem.

2.           Īpašajos fondu noteikumos var iekļaut vai svītrot darbības, ko var finansēt ar katra VSS fonda tehnisko palīdzību.

VII SADAĻA FINANSIĀLS ATBALSTS NO VSS FONDIEM

I NODAĻA Atbalsts no VSS fondiem

53. pants Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1.           Komisijas lēmumā par programmas pieņemšanu nosaka līdzfinansējuma likmi vai likmes un maksimālo summu atbalstam no VSS fondiem saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem.

2            Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas ierosmes vai tās vārdā, var finansēt 100 % apjomā.

54. pants Darbības, no kurām gūst ienākumus

1.           Neto ienākumus, kas rodas pēc darbības pabeigšanas noteiktā atsauces laikposmā, nosaka iepriekš pēc vienas no šādām metodēm:

(a)     vienotas likmes ienākumu procenta piemērošana attiecīgajam darbības veidam;

(b)     darbības neto ienākumu pašreizējās vērtības aprēķināšana, ņemot vērā principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu un — attiecīgā gadījumā — taisnīguma apsvērumus, kas saistīti ar konkrētās dalībvalsts relatīvo labklājību.

Līdzfinansējamās darbības attiecināmie izdevumi nepārsniedz darbības ieguldījumu izmaksu pašreizējo vērtību, no tās atskaitot neto ienākumu pašreizējo vērtību, kas aprēķināta pēc vienas no šīm metodēm.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz a) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju.

Komisija pieņem b) apakšpunktā minēto metodoloģiju, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 143. panta 3. punktā.

2.           Ja ir objektīvi neiespējami iepriekš noteikt ienākumus saskaņā ar 1. punktā izklāstītajām metodēm, neto ienākumus, kas tiek radīti trīs gadu laikā no darbības pabeigšanas vai līdz 2023. gada 30. septembrim atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir agrāks, atskaita no Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

3.           Šā panta 1. un 2. punkts ir piemērojams tikai tām darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz EUR 1000 000.

4.           Šis pants nav piemērojams ESF.

5.           Šā panta 1.un 2. punkts nav piemērojams darbībām, uz kurām attiecas noteikumi par valsts atbalstu, vai atbalstam, ko sniedz finanšu instrumentiem vai no finanšu instrumentiem.

II NODAĻA Izdevumu atbilstība un ilgums

55. pants Atbilstība

1. Izdevumu atbilstību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot, ja ir paredzēti īpaši noteikumi šajā regulā vai īpašajās fondu regulās vai pamatojoties uz šo regulu vai īpašajiem fondu noteikumiem.

2. Izdevumi ir atbilstīgi VSS fondu ieguldījumam, ja atbalsta saņēmējam tie radušies un viņš tos faktiski samaksājis laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2014. gada 1. janvāra, — atkarībā no tā, kura diena ir agrāk, — līdz 2022. gada 31. decembrim. Turklāt ieguldījumu no ELFLA un EJZF par izdevumiem var saņemt tikai tad, ja pilnvarotais maksātājs ir faktiski samaksājis atbilstošo atbalstu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

3. Attiecībā uz izmaksām, kas tiek atlīdzinātas, pamatojoties uz 57. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, darbības, kas veido atlīdzināšanas pamatu, veic laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

4. Darbības neatlasa atbalstam no VSS fondiem, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms atbalsta saņēmējs vadošajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs ir veicis visus saistītos maksājumus.

5. Šis pants neskar 51. pantā izklāstītos noteikumus par tās tehniskās palīdzības atbilstību, kas tiek sniegta pēc Komisijas ierosmes.

6. Neto ienākumus, ko tieši radījusi darbība tās īstenošanas laikā un kas nav ņemti vērā darbības apstiprināšanas brīdī, atskaita no darbības attiecināmajiem izdevumiem atbalsta saņēmēja iesniegtajā galīgā maksājuma pieprasījumā. Šo noteikumu nepiemēro finanšu instrumentiem un prēmijām.

7. Programmas grozījumu gadījumā izdevumi, kas kļūst atbilstīgi programmas grozījumu rezultātā, ir atbilstīgi tikai no dienas, kad Komisijai tiek iesniegts grozījumu pieprasījums.

8. Darbībai var piešķirt atbalstu no viena vai vairākiem VSS fondiem un no citiem Savienības instrumentiem, ar nosacījumu, ka par izdevumu pozīciju, kas iekļauta maksājuma pieprasījumā atlīdzības saņemšanai no viena no VSS fondiem, netiek saņemts atbalsts no cita fonda vai Savienības instrumenta, nedz arī atbalsts no tā paša fonda citā programmā.

56. pants Atbalsta veidi

VSS fondus izmanto atbalsta piešķiršanai dotāciju, prēmiju, atmaksājamas palīdzības, finanšu instrumentu vai to apvienojuma veidā.

Atmaksājamas palīdzības gadījumā atmaksāto atbalstu iestādei, kas to piešķīrusi, vai citai dalībvalsts kompetentai iestādei tur atsevišķā kontā un atkārtoti izmanto tādam pašam mērķim vai saskaņā ar programmas mērķiem.

57. pants Dotāciju veidi

1.           Var būt šādi dotāciju veidi:

(a) to attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, kas radušās un attiecīgā gadījumā samaksātas kopā ar ieguldījumu natūrā un amortizāciju;

(b) vienības izmaksu standarta shēmas;

(c) vienreizējie maksājumi, kas nepārsniedz EUR 100 000 no valsts ieguldījuma;

(d) vienotas likmes finansējums, ko nosaka, piemērojot procentus vienai vai vairākām noteiktām izmaksu kategorijām.

2.           Šā panta 1. punktā minētās iespējas var apvienot tikai tad, ja katra no tām attiecas uz atšķirīgām izmaksu kategorijām vai ja tās izmanto atšķirīgiem projektiem, kas veido daļu no darbības, vai secīgiem darbības posmiem.

3.           Ja darbību vai projektu, kas ir darbības daļa, īsteno tikai ar būvdarbu, preču vai pakalpojumu iepirkuma starpniecību, piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktu. Ja iepirkums darbībā vai projektā, kas ir darbības daļa, ir ierobežots līdz konkrētām izmaksu kategorijām, var piemērot visas 1. punktā minētās iespējas.

4.           Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka, pamatojoties uz:

(a) taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

(i)      statistikas dati vai cita objektīva informācija vai

(ii)      pārbaudīti individuālu atbalsta saņēmēju vēsturiski dati vai atbalsta saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;

(b) metodēm un atbilstošajām vienības izmaksu standarta shēmām, vienreizējiem maksājumiem un vienotajām likmēm, kas ir piemērojamas Savienības politikas virzienos līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;

(c) metodēm un atbilstošajām vienības izmaksu standarta shēmām, vienreizējiem maksājumiem un vienotajām likmēm, kuras saskaņā ar dotāciju shēmām pilnībā finansē dalībvalsts līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;

(d) likmēm, kas noteiktas ar šo regulu vai ar īpašajiem fondu noteikumiem.

5.           Dokumentā, kurā izklāsta nosacījumus atbalsta saņemšanai par katru darbību, izklāsta arī metodi, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumus.

58. pants

Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām par dotācijām

Ja darbības īstenošanā rodas netiešās izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi kādā no šiem veidiem:

(a) vienota likme līdz 20 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām, ja likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko saskaņā ar shēmām attiecībā uz dotācijām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemēro līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;

(b) vienota likme līdz 15 % no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām;

(c) vienota likme, ko piemēro attiecināmajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz esošām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz c) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju un saistītajām metodēm.

59. pants Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām

1. Ieguldījums natūrā, ko sniedz, nodrošinot būvdarbus, preces, pakalpojumus, zemi un nekustamo īpašumu, par kuru nav veikts maksājums skaidrā naudā, kas pamatots ar rēķiniem vai dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, var būt attiecināmie izdevumi, ar nosacījumu, ka to atļauj VSS fondu un programmas atbilstības noteikumi un ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) darbībai piešķirtais publiskais ieguldījums, kas ietver ieguldījumu natūrā, nepārsniedz kopējos attiecināmos izdevumus — izņemot ieguldījumu natūrā — darbības beigās;

(b) ieguldījumam natūrā piešķirtā vērtība nepārsniedz izmaksas, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū;

(c) ieguldījumu vērtību un sniegumu var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt;

(d) zemes vai nekustamā īpašuma nodrošināšanas gadījumā vērtību ir apliecinājis neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla iestāde, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 3. punkta b) apakšpunktā;

(e) attiecībā uz ieguldījumu natūrā, kas izpaužas kā darbs bez atlīdzības, šāda darba vērtība ir noteikta, ņemot vērā pārbaudīto darbam atvēlēto laiku un atlīdzības likmi, ko piemēro līdzvērtīgam darbam.

2. Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par attiecināmām izmaksām šādos apstākļos:

(a) to pieļauj programmas atbilstības noteikumi;

(b) izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ja tā tiek atlīdzināta 57. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā;

(c) izmaksas attiecas tikai uz darbībai piešķirtā atbalsta laikposmu;

(d) valsts dotācijas nav ieguldītas nolietotu aktīvu iegādē.

3. Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no VSS fondiem:

(a) parāda procenti;

(b) neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkums, ja summa ir lielāka par 10 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut augstāku procentu darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;

(c) pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr PVN summas ir attiecināmie izdevumi, ja tās nav atgūstamas saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem un ja tās ir maksājis atbalsta saņēmējs, kas nav persona, ko neuzskata par nodokļa maksātāju, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punkta pirmajā daļā, ar nosacījumu, ka šādas PVN summas nav radušās saistībā ar infrastruktūras nodrošināšanu.

60. pants Darbību atbilstība atkarībā no to norises vietas

1.           Ievērojot 2. un 3. punktā minētās atkāpes un īpašos fondu noteikumus, VSS fondu atbalstīto darbību norises vieta ir teritorija, uz ko attiecas programma, saskaņā ar kuru darbības tiek atbalstītas (“programmas teritorija”).

2.           Vadošā iestāde var pieņemt, ka darbība tiek īstenota ārpus programmas teritorijas, bet Savienībā, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi turpmāk paredzētie nosacījumi:

(a) darbība nodrošina labumu programmas teritorijai;

(b) kopējā summa, kas saskaņā ar programmu piešķirta darbībām ārpus programmas teritorijas, nepārsniedz 10 % no ERAF, Kohēzijas fonda un EJZF atbalsta prioritātes līmenī vai — attiecībā uz ELFLA — 3 % no atbalsta programmas līmenī.

(c) uzraudzības komiteja ir piekritusi attiecīgajai darbībai vai darbību veidiem;

(d) iestādes, kas ir atbildīgas par programmu, kurā tiek atbalstīta konkrētā darbība, ir izpildījušas iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju, vai arī tās noslēdz vienošanās ar iestādēm teritorijā, kurā tiek īstenota darbība.

3.           Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar veicināšanas pasākumiem, izdevumi var rasties ārpus Savienības teritorijas, ar nosacījumu, ka ir izpildīti 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un pienākumi attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju.

4. Šā panta 1.–3. punktu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām un 2. un 3. punkts neattiecas uz darbībām, kuras atbalsta ESF.

61. pants Darbību ilgums

1.           Darbība, kas ietver ieguldījumus infrastruktūrā vai ienesīgus ieguldījumus, atmaksā no VSS fondiem saņemto atbalstu, ja piecu gadu laikā no galīgā maksājuma piešķiršanas atbalsta saņēmējam vai — attiecīgā gadījumā — laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, notiek:

(a) produktīvās darbības izbeigšana vai pārcelšana uz citu vietu;

(b) tādas izmaiņas infrastruktūras daļas īpašnieku sastāvā, kas sniedz uzņēmumam vai valsts iestādei nepamatotas priekšrocības, vai

(c) būtiskas izmaiņas, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu.

Dalībvalsts atgūst summas, kas nepamatoti samaksātas saistībā ar darbību.

2.           Darbības, ko atbalsta ESF, un darbības, ko atbalsta pārējie VSS fondi un kas nav ieguldījumi infrastruktūrā vai ienesīgi ieguldījumi, atmaksā ieguldījumu no fonda tikai tad, ja tām ir saistošs pienākums saglabāt ieguldījumus saskaņā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem un ja minētajos noteikumos paredzētajā laikposmā tiek izbeigta to produktīvā darbība vai tā tiek pārcelta uz citu vietu.

3.           Šā panta 1. un 2. punkts nav piemērojams ieguldījumiem finanšu instrumentos vai no finanšu instrumentiem vai ieguldījumiem jebkurā darbībā, kuras produktīvā darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.

4.           Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro fiziskām personām, kas ir ieguldījumu atbalsta saņēmējas un pēc ieguldījuma darbības pabeigšanas kļūst tiesīgas saņemt un saņem atbalstu saskaņā ar EGF (Regula [/2012], ar ko izveido Eiropas Globalizācijas fondu), ja attiecīgais ieguldījums ir tieši saistīts ar darbības veidu, kas identificēts kā tāds, par kuru ir tiesības saņemt EGF atbalstu.

VIII SADAĻA PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

I NODAĻA Pārvaldības un kontroles sistēmas

62. pants Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgi principi

Pārvaldības un kontroles sistēmas paredz:

(a) aprakstu par to, kādas funkcijas veic katra ar pārvaldību un kontroli saistītā struktūra, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

(b) atbilstību principam, pēc kura notiek funkciju nodalīšana gan starp šādām struktūrām, gan to iekšienē;

(c) procedūras deklarēto izdevumu pareizības un precizitātes nodrošināšanai;

(d) datorizētas sistēmas uzskaitei, finanšu datu un rādītāju datu glabāšanai un pārsūtīšanai, kā arī uzraudzībai un ziņošanai;

(e) sistēmas ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā struktūra uzdevumu izpildi uztic citai struktūrai;

(f) kārtību, kādā tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija;

(g) sistēmas un procedūras atbilstošas revīzijas izsekojamības nodrošināšanai;

(h) pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu un izlabošanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu kopā ar jebkuriem procentiem.

63. pants Dalībvalstu pienākumi

1.           Dalībvalstis veic pārvaldības, kontroles un revīzijas uzdevumus un uzņemas izrietošos pienākumus, kas paredzēti noteikumos par dalītu pārvaldību, kuri izklāstīti Finanšu regulā un īpašajos fondu noteikumos. Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstis ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli.

2.           Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidotas to programmu pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar īpašo fondu noteikumu normām un lai šīs sistēmas efektīvi darbotos.

3.           Dalībvalsts izstrādā un īsteno procedūru to sūdzību neatkarīgai izskatīšanai un izšķiršanai, kuras saistītas ar VSS fondu līdzfinansēto darbību atlasi vai īstenošanu. Dalībvalsts pēc pieprasījuma paziņo šādas izskatīšanas rezultātus Komisijai.

4.           Visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu, kas, izmantojot īstenošanas aktus, izveidota atbilstoši Komisijas noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II NODAĻA Pārvaldības un kontroles struktūru akreditācija

64. pants Akreditācija un koordinācija

1.           Saskaņā ar Finanšu regulas [56. panta 3. punktu] katra struktūra, kas ir atbildīga par izdevumu pārvaldību un kontroli atbilstīgi VSS fondiem, tiek akreditēta ar akreditācijas iestādes oficiālu lēmumu ministru līmenī.

2.           Akreditāciju piešķir, ja attiecīgā struktūra atbilst akreditācijas kritērijiem attiecībā uz iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju un saziņu, kā arī uzraudzību, kas paredzēti īpašajos fondu noteikumos.

3.           Akreditāciju veic, pamatojoties uz tādas neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kura novērtē akreditējamās struktūras atbilstību akreditācijas kritērijiem. Neatkarīgā revīzijas struktūra savā darbā ievēro starptautiski atzītus revīzijas standartus.

4.           Akreditācijas iestāde uzrauga akreditēto struktūru un atsauc tās akreditāciju ar oficiālu lēmumu gadījumā, ja struktūra vairs neatbilst vienam vai vairākiem akreditācijas kritērijiem, ja vien attiecīgā struktūra neveic vajadzīgos korektīvos pasākumus pārbaudes termiņā, kas jānosaka akreditācijas iestādei, ņemot vērā problēmas smagumu. Akreditācijas iestāde nekavējoties informē Komisiju par pārbaudes termiņa noteikšanu akreditētajai struktūrai un par katru atsaukšanas lēmumu.

5.           Dalībvalsts var iecelt koordinācijas struktūru, kuras pienākums ir sadarboties ar Komisiju un sniegt tai informāciju, veicināt Savienības noteikumu saskaņotu piemērošanu, izstrādāt kopsavilkuma ziņojumu, kurā sniedz valsts līmeņa pārskatu par visām pārvaldības deklarācijām un revīzijas atzinumiem un koordinēt korektīvo pasākumu īstenošanu attiecībā uz jebkuriem vispārējiem trūkumiem.

6.           Neskarot īpašajos fondu noteikumos paredzētās normas, struktūras, kas jāakreditē saskaņā ar 1. punktu, ir šādas:

(a) attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu — vadošās iestādes un, ja piemērojams, sertifikācijas iestādes;

(b) attiecībā uz ELFLA un EJZF — pilnvarotie maksātāji.

III NODAĻA Komisijas pilnvaras un pienākumi

65. pants Komisijas pilnvaras un pienākumi

1.           Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp akreditācijas procedūru, gada pārvaldības deklarāciju, gada kontroles ziņojumiem, gada revīzijas atzinumu, gada īstenošanas ziņojumu un valsts un Savienības struktūru veiktām revīzijām, Komisija pārliecinās, vai dalībvalstis ir ieviesušas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šai regulai un īpašajiem fondu noteikumiem, un vai šīs sistēmas darbojas efektīvi visā programmu īstenošanas laikā.

2.           Neatkarīgi no dalībvalstu veiktajām revīzijām Komisijas ierēdņi vai pilnvarotie Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, par to attiecīgi iepriekš brīdinot. Šādās revīzijās vai pārbaudēs var jo īpaši pārbaudīt pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti programmā vai tās daļā, darbības un novērtēt darbību vai programmu finanšu pareizu pārvaldību. Šādās revīzijās var piedalīties dalībvalstu ierēdņi vai pilnvarotie pārstāvji.

Komisijas ierēdņiem vai Komisijas pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas uz vietas, ir piekļuve visiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem, kas attiecas uz VSS fondu atbalstītajām darbībām vai pārvaldības un kontroles sistēmām, neatkarīgi no tā, kādā informācijas nesējā tie tiek glabāti. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai šādu ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas.

Šajā punktā noteiktās pilnvaras neskar to attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Komisijas ierēdņi un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia mājas apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai.

3.           Komisija var prasīt, lai dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti vai izdevumu pareizību saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem.

4.           Komisija var prasīt dalībvalstij izskatīt Komisijai iesniegtu sūdzību par VSS fondu līdzfinansētu darbību atlasi vai īstenošanu vai pārvaldības un kontroles sistēmas darbību.

IX SADAĻA FINANŠU PĀRVALDĪBA, GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS, SAISTĪBU ATCELŠANA

I NODAĻA Finanšu pārvaldība

66. pants Budžeta saistības

Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 75. panta 2. punkta nozīmē un — sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts — juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

Attiecībā uz katru programmu budžeta saistības par pirmo iemaksu uzņemas pēc tam, kad Komisija pieņēmusi programmu.

Budžeta saistības par turpmākajām iemaksām Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz otrajā daļā minēto lēmumu, izņemot, ja ir piemērojams Finanšu regulas 13. pants.

Attiecībā uz izpildes rezervi budžeta saistības uzņemas pēc tam, kad Komisija pieņem programmas grozījumu apstiprināšanas lēmumu.

67. pants  Kopīgi noteikumi par maksājumiem

1.           Ieguldījumus no VSS fondiem katrai programmai Komisija izmaksā saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgā fonda budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2.           Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un — attiecīgā gadījumā — gada bilances maksājumu, un kā slēguma bilances maksājumu.

3.           Attiecībā uz atbalsta veidiem saskaņā ar 57. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu atbalsta saņēmējam izmaksātās summas uzskata par attiecināmiem izdevumiem.

68. pants Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu, attiecīgā gadījumā — gada bilances maksājuma un slēguma bilances maksājuma aprēķināšanu

Īpašajos fondu noteikumos nosaka noteikumus tās summas aprēķināšanai, ko atlīdzina kā starpposma maksājumus, attiecīgā gadījumā — gada bilances maksājumu, un kā slēguma bilances maksājumu. Šī summa ir attiecināmajiem izdevumiem piemērojamās īpašās līdzfinansējuma likmes funkcija.

69. pants Maksājumu pieprasījumi

1.           Konkrēto procedūru un iesniedzamo informāciju saistībā ar maksājumu pieprasījumiem paredz īpašajos fondu noteikumos.

2.           Maksājuma pieprasījumā, kas jāiesniedz Komisijai, izklāsta visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai tā varētu sagatavot pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 2. punktu.

70. pants Priekšfinansējuma un starpposma maksājumu uzkrāšana

1.           Uzkrātais kopējais priekšfinansējums un starpposma maksājumi, un — attiecīgā gadījumā — gada bilance, ko piešķīrusi Komisija, nepārsniedz 95 % no VSS fondu ieguldījuma programmā.

2.           Kad tiek sasniegts 95 % ierobežojums, dalībvalstis turpina pārsūtīt maksājumu pieprasījumus Komisijai.

71. pants Euro izmantojums

Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās programmās, izdevumu prognozēs, izdevumu deklarācijās, maksājumu pieprasījumos, gada pārskatos, un izdevumus, kas norādīti gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos, denominē euro.

72. pants Sākotnējā priekšfinansējuma samaksa

1.           Pēc tam, kad Komisija pieņem programmas pieņemšanas lēmumu, tā izmaksā sākotnējo priekšfinansējuma summu par visu plānošanas periodu. Sākotnējā priekšfinansējuma summu izmaksā daļās atbilstoši budžeta vajadzībām. Minētās daļas nosaka īpašajos fondu noteikumos.

2.           Priekšfinansējumu izmanto tikai maksājumiem atbalsta saņēmējiem programmas īstenošanā. To nekavējoties dara pieejamu atbildīgajai struktūrai šim nolūkam.

73. pants Sākotnējā priekšfinansējuma dzēšana

Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, pilnībā dzēš no Komisijas pārskatiem ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī.

74. pants Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.           Maksājuma termiņu starpposma maksājuma pieprasījumam var pārtraukt deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē uz laiku, kas nav ilgāks par deviņiem mēnešiem, ja:

(a) saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas struktūras sniegto informāciju ir pierādījumi, kas liecina par būtisku trūkumu pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;

(b) deleģētajam kredītrīkotājam ir jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad tā rīcībā nonākusi brīdinoša informācija par to, ka izdevumi maksājuma pieprasījumā ir saistīti ar pārkāpumu, kas ir smagas finansiālas sekas;

(c) nav iesniegts kāds no 75. panta 1. punktā paredzētajiem dokumentiem.

2.           Deleģētais kredītrīkotājs var ierobežot pārtraukšanu līdz izdevumu daļai, kas ietverta maksājuma pieprasījumā, uz kuru attiecas 1. punktā minētie apstākļi. Deleģētais kredītrīkotājs nekavējoties informē dalībvalsti un vadošo iestādi par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tām izlabot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.

II NODAĻA Grāmatojumu noskaidrošana un finanšu korekcijas

75. pants Informācijas iesniegšana

1.           Līdz 1. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju saskaņā ar Finanšu regulas [56. pantu]:

(a) apliecinātus to atbilstošo struktūru gada pārskatus, kas akreditētas atbilstoši 64. pantam;

(b) pārvaldības ticamības deklarāciju par gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pienācīgu darbību, kā arī pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu;

(c) kopsavilkuma ziņojumu par visām pieejamām veiktajām revīzijām un pārbaudēm, tostarp analīzi par sistēmiskiem vai atkārtotiem trūkumiem un plānotiem vai veiktiem korektīvajiem pasākumiem;

(d) revīzijas atzinumu, ko sagatavojusi izraudzītā neatkarīgā revīzijas struktūra, par pārvaldības ticamības deklarāciju, kas attiecas uz gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pienācīgu darbību, kā arī pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu, kopā ar kontroles ziņojumu, kurā izklāsta to veikto revīziju secinājumus, kas saistītas ar grāmatvedības gadu, uz kuru attiecas atzinums.

2.           Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts iesniedz Komisijai papildinformāciju. Ja dalībvalsts neiesniedz prasīto informāciju līdz Komisijas noteiktajam tās iesniegšanas termiņam, Komisija lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu var pieņemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

3.           Līdz [15. februārim] nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu saskaņā ar Finanšu regulas [56. panta 5. punkta] pēdējo daļu.

76. pants Grāmatojumu noskaidrošana

1.           Līdz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām Komisija saskaņā ar īpašajiem fondu noteikumiem izlemj par to atbilstošo struktūru grāmatojumu noskaidrošanu, kuras akreditētas atbilstoši 64. pantam par katru programmu. Grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā ņem vērā iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, un tas neskar jebkuras vēlākas finanšu korekcijas.

2.           Gada grāmatojumu noskaidrošanas procedūras nosaka īpašajos fondu noteikumos.

77. pants Komisijas veiktās finanšu korekcijas

1.           Komisija veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu programmā vai tā daļu un atgūstot summas no dalībvalsts, lai no Savienības finansējuma dzēstu izdevumus, kas ir pretrunā piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp saistībā ar trūkumiem dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās, ko konstatējusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta.

2.           Piemērojamo Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

(a) pārkāpums ir ietekmējis vai būtu varējis ietekmēt atbildīgās struktūras veikto darbības atlasi VSS fondu atbalstam;

(b) ir risks, ka pārkāpums ir ietekmējis vai būtu varējis ietekmēt izdevumu summu, kas deklarēta atlīdzības saņemšanai no Savienības budžeta.

3.           Lemjot par finanšu korekcijas summu saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā piemērojamo Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpuma veidu un smagumu un tā finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu.

4.           Finanšu korekciju piemērošanas kritērijus un procedūras nosaka īpašajos fondu noteikumos.

III nodaļa Saistību atcelšana

78. pants Principi

1.           Visas programmas iesniedz saistību atcelšanas procedūrai, kas izstrādāta pēc principa, ka summām, uz kurām attiecas saistības, bet kurām nepiemēro priekšfinansējumu vai maksājuma pieprasījumu noteiktā periodā, piemēro saistību atcelšanu.

2.           Saistības, kuras attiecas uz perioda pēdējo gadu, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

3.           Īpašajos fondu noteikumos izklāsta saistību atcelšanas noteikumu precīzu piemērošanu attiecībā uz katru VSS fondu.

4.           To saistību daļu, kas joprojām ir atvērtas, atceļ, ja Komisijai līdz īpašajos fondu noteikumos noteiktajiem termiņiem nav iesniegts kāds no dokumentiem, kas vajadzīgi slēgšanai.

79. pants Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu

1.           Summu, uz kurām attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, ko atbildīgā struktūra nav varējusi deklarēt Komisijai šādu iemeslu dēļ:

(a)     darbību apturēšana ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība; vai

(b)     force majeure apstākļi, kas būtiski ietekmē visas programmas vai tās daļas īstenošanu. Valsts iestādes, kas atsaucas uz force majeure apstākļiem, pierāda to tiešo ietekmi uz visas programmas vai tās daļas īstenošanu.

Minēto samazinājumu var lūgt vienreiz, ja apturēšana vai force majeure apstākļi ilgst līdz vienam gadam, vai vairākas reizes atbilstīgi force majeure apstākļu ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu, līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.

2.           Līdz 31. janvārim dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju par 1. punktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summu, kas deklarējama līdz iepriekšējā gada beigām.

80. pants Procedūra

1.           Komisija savlaicīgi informē dalībvalsti un vadošo iestādi, ja ir risks, ka tiks piemērota saistību atcelšana, kā paredzēts 78. pantā.

2.           Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas ir tās rīcībā 31. janvārī, informē dalībvalsti un vadošo iestādi par atcelto saistību summu, kas izriet no tās rīcībā esošās informācijas.

3.           Dalībvalstij ir divi mēneši laika, lai piekristu atceļamo saistību summai vai iesniegtu savus apsvērumus.

4.           Līdz 30. jūnijam dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu finansēšanas plānu, kurā par attiecīgo finanšu gadu norāda samazināto atbalsta summu vienā vai vairākos programmas prioritārajos virzienos. Ja minētais plāns netiek iesniegts, Komisija pārskata finansēšanas plānu, samazinot ieguldījumu no VSS fondiem attiecīgajam finanšu gadam. Šādu samazinājumu proporcionāli piemēro katram prioritārajam virzienam.

5.           Komisija groza programmas pieņemšanas lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus, ne vēlāk kā 30. septembrī.

TREŠĀ DAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ERAF, ESF UN KF

I SADAĻA MĒRĶI UN FINANŠU SHĒMA

I NODAĻA Misija, mērķi un atbalsta ģeogrāfiskais aptvērums

81. pants Misija un mērķi

1.           Fondi veicina to Savienības darbību izstrādi un īstenošanu, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar Līguma 174. pantu.

Fondu atbalstītās darbības veicina Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas īstenošanu.

2.           Tālab īsteno šādus mērķus:

(a)     “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” dalībvalstīs un reģionos, kas jāatbalsta visiem fondiem, un

(b)     “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kas jāatbalsta ERAF.

82. pants Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai

1.           Struktūrfondi atbalsta mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” visos reģionos, kas atbilst ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 izveidotās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (turpmāk “NUTS 2. līmenis”).

2.           Resursus mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” piešķir par šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

(a) mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

(b) pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

(c) vairāk attīstītie reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs.

Šīs trīs reģionu kategorijas nosaka, pamatojoties uz to, kāds ir IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātēs un aprēķināts pēc Savienības rādītājiem par 2006.–2008. gadu, attiecībā pret vidējo IKP ES–27 valstīs par to pašu pārskata periodu.

3.           Kohēzijas fonds atbalsta dalībvalstis, kurās nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātēs un aprēķināts pēc Savienības rādītājiem par 2007.–2009. gadu, ir mazāks nekā 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju NKI ES–27 valstīs par to pašu pārskata periodu.

Dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda 2013. gadā, bet kurās nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju NKI ES–27 valstīs, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.

4.           Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā iekļauj to reģionu sarakstu, kas atbilst šo trīs reģionu kategoriju kritērijiem, kas minēti 2. punktā, un to dalībvalstu sarakstu, kas atbilst 3. punkta kritērijiem. Šāds saraksts ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

5.           Komisija 2017. gadā pārskata dalībvalstu atbilstību atbalsta saņemšanai no Kohēzijas fonda, pamatojoties uz Savienības NKI rādītājiem par ES–27 valstīm attiecībā uz laikposmu no 2013. līdz 2015. gadam. Dalībvalstis, kurās nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.

II NODAĻA Finanšu shēma

83. pants Vispārējie resursi

1.           Vispārējie resursi, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ir EUR 338 993 760 032336 020 492 848 pēc 2011. gada cenām saskaņā ar III pielikumā norādīto gada sadalījumu. Lai veiktu plānošanu un vēlāku iekļaušanu Savienības vispārējā budžetā, vispārējo resursu summu indeksē par 2 % gadā.

2.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā nosaka vispārējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm, neskarot šā panta 3. punktu un 84. panta 7. punktu.

3.           0,35 % no vispārējiem resursiem atvēl tehniskajai palīdzībai.

84. pants Resursi “Ieguldījumam izaugsmē un nodarbinātībā” un “Eiropas teritoriālajai sadarbībai”

1.           Resursu apjoms mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 96,5096,52 % no vispārējiem resursiem (t. i., kopā EUR 327 115 655 850324 320 492 844), un to sadalījums ir šāds:

(d) 50,13 48,25 % (t. i., kopā EUR 163 560 715 122162 589 839 384) — mazāk attīstītiem reģioniem;

(e) 12,0110,76 % (t. i., kopā EUR 36 471 144 19038 951 564 661) — pārejas reģioniem;

(f) 16,39 16,35 % (t. i., kopā EUR 55 419 403 116 53 142 922 017) — vairāk attīstītiem reģioniem;

(g) 21,19 20,87 % (t. i., kopā EUR 70 739 863 59968 710 486 782) — dalībvalstīm, ko atbalsta Kohēzijas fonds;

(h) 0,29 0,27% (t. i., kopā EUR 924 529 823925 680 000) kā papildu finansējums Līguma 349. pantā noteiktajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās līguma 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Visi reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–25 valstīs šajā atskaites periodā, bet kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 valstīs, saņem piešķīrumu no struktūrfondiem, kas ir vismaz divas trešdaļas no šo reģionu 2007.–2013. gada piešķīruma.

2.           Sadalījumam pa dalībvalstīm izmanto šādus kritērijus:

(a) atbilstīgo iedzīvotāju skaits, reģiona labklājība, valsts labklājība un bezdarba līmenis attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem;

(b) atbilstīgo iedzīvotāju skaits, reģiona labklājība, bezdarba līmenis, nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis un iedzīvotāju blīvums attiecībā uz vairāk attīstītajiem reģioniem;

(c) iedzīvotāji, valsts labklājība un platība attiecībā uz Kohēzijas fondu.

3.           ESF tiek atvēlēti vismaz 25 % struktūrfondu līdzekļu, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, 40 % līdzekļu, kas paredzēti pārejas reģioniem, un 52 % līdzekļu, kas paredzēti vairāk attīstītiem reģioniem katrā dalībvalstī. Šī noteikuma izpratnē atbalstu dalībvalstij, ko tā saņēmusi saskaņā ar programmu [Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem], uzskata par struktūrfondu daļu, kas piešķirti ESF.

4.           Atbalsts no Kohēzijas fonda transporta infrastruktūrai saskaņā ar “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu” ir EUR 10 000 000 000.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārnesama no Kohēzijas fonda piešķīruma katrai dalībvalstij par visu laikposmu. Kohēzijas fonda piešķīrumu katrai dalībvalstij samazina par attiecīgo summu.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no Kohēzijas fonda, ieraksta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.

Atbalstu no Kohēzijas fonda, kas paredzēts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, īsteno saskaņā ar [13]. pantu Regulā (ES) […]/2012 par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidi[29] saistībā ar regulas I pielikumā minētajiem projektiem, piešķirot vislielāko iespējamo prioritāti projektiem, kuros ievēroti Kohēzijas fondā noteiktie valsts piešķīrumi.

5.           Saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” no struktūrfondiem programmai [Pārtika trūcīgākajiem iedzīvotājiem] piešķir atbalstu EUR 2 500 000 000.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārnesama no struktūrfondu piešķīruma katrai dalībvalstij par visu laikposmu. Attiecīgi samazina struktūrfondu piešķīrumu katrai dalībvalstij.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no struktūrfondiem, ieraksta programmas [Pārtika vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem] attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.

6.           No mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” paredzētajiem resursiem 5 % ir izpildes rezerve, kas piešķirama saskaņā ar 20. pantu.

7.           No mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” paredzētajiem ERAF resursiem 0,2 % pēc Komisijas iniciatīvas atvēl novatoriskām darbībām pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā.

8.           Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredzētie resursi ir 3,50 3,48 % no vispārējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (t. i., kopā EUR 11 878 104 18211 700 000 004).

85. pants Resursu nepārnesamība

5. Kopējās apropriācijas, ko piešķir katrai dalībvalstij attiecībā uz mazāk attīstītajiem reģioniem, pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem, nav pārnesamas starp katru no šīm reģionu kategorijām.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija pienācīgi pamatotos apstākļos, kas saistīti ar viena vai vairāku tematisko mērķu īstenošanu, var pieņemt dalībvalsts priekšlikumu, ko tā iesniedz, pirmo reizi iesniedzot partnerības līgumu, līdz 2 % no kopējās apropriācijas reģionu kategorijai pārnest uz citām reģionu kategorijām.

86. pants Papildināmība

1.           Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

(1) “valsts vai līdzvērtīgi strukturālie izdevumi” ir vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošana, par ko ziņots stabilitātes un konverģences programmās, kuras dalībvalstis sagatavo saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97[30], lai iesniegtu savu vidēja termiņa budžeta stratēģiju;

(2) “pamatlīdzekļi” ir visi materiāli vai nemateriāli aktīvi, kuri rodas kā ražošanas procesu produkcija un kurus pašus atkārtoti vai nepārtraukti, ilgāk nekā gadu, izmanto ražošanas procesos;

(3) “bruto pamatkapitāla veidošana”[31] ir visas rezidentražotāju pamatlīdzekļu iegādes mīnus realizācija konkrētā laika periodā, plus zināms neražoto aktīvu vērtības pieaugums, kas radies ražotāja vai institucionālo vienību ražīgas darbības rezultātā;

(4) “vispārējā valdība” ir to institucionālo vienību kopums, kas papildus savu politisko pienākumu izpildei un ekonomikas regulēšanas uzdevuma veikšanai rada principā ārpustirgus pakalpojumus (iespējams, preces) individuālam vai kolektīvam patēriņam un pārdala ienākumu un īpašumu[32].

2.           Atbalsts no fondiem mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” neaizstāj valsts vai līdzvērtīgus strukturālus izdevumus, kas rodas dalībvalstij.

3.           Dalībvalstis laikā no 2014. līdz 2020. gadam valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni uztur vismaz vienādā līmenī ar partnerības līgumā noteikto atsauces līmeni.

Valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu vidējo gada atsauces līmeni laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam nosaka partnerības līgumā, pamatojoties uz Komisijas veiktu partnerības līgumā ietvertās informācijas ex ante pārbaudi, ņemot vērā valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu vidējo gada līmeni laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Komisija un dalībvalstis ņem vērā vispārējos makroekonomiskos apstākļus un īpašus vai ārkārtas apstākļus, piemēram, privatizāciju vai ārkārtēju valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni dalībvalstī laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tās ņem vērā arī izmaiņas valsts piešķīrumos no struktūrfondiem salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu.

4.           To, vai valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmenis atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir saglabāts vajadzīgajā līmenī attiecīgajam laikposmam, pārbauda tikai tajās dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 15 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts līmenī.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 70 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts un reģionālā līmenī. Tālab šādas dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par izdevumiem mazāk attīstītos un pārejas reģionos katrā pārbaudes procesa posmā.

5.           To, vai valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmenis atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir saglabāts vajadzīgajā līmenī, pārbauda partnerības līguma iesniegšanas brīdī (ex ante pārbaude), 2018. gadā (termiņa vidusposma pārbaude) un 2022. gadā (ex post pārbaude).

Sīki izstrādāti noteikumi par papildināmības pārbaudi ir izklāstīti IVII pielikuma 2. punktā.

6.           Ja Komisija ex post pārbaudē konstatē, ka dalībvalsts nav saglabājusi partnerības līgumā noteikto valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu atsauces līmeni atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, kā noteikts IVII pielikumā, Komisija var veikt finanšu korekciju. Izlemjot, vai veikt finanšu korekciju, Komisija ņem vērā, vai ekonomiskā situācija attiecīgajā dalībvalstī ir būtiski mainījusies kopš termiņa vidusposma pārbaudes un vai izmaiņas bija ņemtas vērā attiecīgajā laikā. Sīki izstrādāti noteikumi par finanšu korekcijas likmēm ir izklāstīti IVII pielikuma 3. punktā.

7.           Šā panta 1.–6. punktu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” darbības programmām.

II SADAĻA PLĀNOŠANA

I NODAĻA Vispārīgi noteikumi par fondiem

87. pants Darbības programmu saturs un pieņemšana atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”

1.           Darbības programma sastāv no prioritārajiem virzieniem. Prioritārais virziens attiecas uz vienu fondu reģionu kategorijai un, neskarot 52. pantu, atbilst tematiskajam mērķim, un ietver vienu vai vairākas konkrētā tematiskā mērķa ieguldījumu prioritātes atbilstoši īpašajiem fondu noteikumiem. Attiecībā uz ESF prioritārais virziens pienācīgi pamatotos gadījumos var apvienot ieguldījumu prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, kas izklāstīti 9. panta 8., 9., 10. un 11. punktā, lai veicinātu to ieguldījumu citos prioritārajos virzienos.

2.           Darbības programmā izklāsta:

(a) stratēģiju darbības programmas ieguldījumam Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā, tostarp:

(i)      vajadzību identifikāciju, izklāstot problēmas, kas norādītas attiecīgajai valstij adresētajos ieteikumos saskaņā ar 121. panta 2. punktu un Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu, un ņemot vērā integrētās pamatnostādnes un valsts un reģionālās īpatnības;

(ii)      tematisko mērķu un atbilstošo ieguldījumu prioritāšu izvēles pamatojumu, ņemot vērā partnerības līgumu un ex ante izvērtējuma rezultātus;

(b) attiecībā uz katru prioritāro virzienu:

(i)      ieguldījumu prioritātes un atbilstošos konkrētos mērķus;

ii)       kopējos un īpašos īstenošanas un rezultātu rādītājus, attiecīgā gadījumā norādot atsauces vērtību un skaitliski izteiktu mērķa vērtību, atbilstoši īpašajiem fondu noteikumiem;

(iii)     atbalstāmo darbību aprakstu, tostarp norādot galvenās mērķa grupas, īpašas mērķa teritorijas un atbalsta saņēmēju veidus, ja piemērojams, un plānoto finanšu instrumentu izlietojumu;

(iv)     atbilstošās intervences kategorijas, kas, pamatojas uz nomenklatūru, ko Komisija pieņēmusi, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu;

(c) ieguldījumu integrētajā pieejā attiecībā uz teritoriālo attīstību, kas izklāstīta partnerības līgumā, tostarp:

(i)      mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA un EJZF un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;

(ii)      attiecīgā gadījumā — plānoto integrēto pieeju pilsētu, lauku, piekrastes, zvejas reģionu un to reģionu teritoriālajai attīstībai, kuriem ir īpašas teritoriālas iezīmes, un jo īpaši 28. un 29. panta īstenošanas kārtību;

(iii)     to pilsētu sarakstu, kurās tiks īstenotas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, šīm darbībām piešķirtā ERAF atbalsta gada indikatīvu sadalījumu, ieskaitot resursus, kas nodoti pilsētām pārvaldībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..] [ERAF] 7. panta 2. punktu, un integrētajām darbībām piešķirtā ESF atbalsta gada indikatīvu sadalījumu;

(iv)     reģionus, kuros tiks īstenota uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība;

(v)     procedūras starpreģionālajām un starptautiskajām darbībām ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

(vi)     attiecīgā gadījumā — plānotās intervences ieguldījumu makroreģionālo stratēģiju īstenošanā un jūras baseinu stratēģijas;

(d) ieguldījumu integrētajā pieejā, kas izklāstīta partnerības līgumā, lai apmierinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķa grupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai atstumtības risks, īpaši ņemot vērā atstumtās kopienas, kā arī indikatīvu finanšu sadalījumu;

(e) fondu efektīvas īstenošanas nodrošināšanas kārtību, tostarp:

(i)      izpildes sistēmu atbilstoši 19. panta 1. punktam;

(ii)      par katru ex ante nosacījumu, kas paredzēts saskaņā ar IV pielikumu, kas nav izpildīts partnerības līguma un darbības programmas iesniegšanas dienā, — to darbību aprakstu, kas jāveic, lai izpildītu ex ante nosacījumu, un šādu darbību grafiku;

(iii)     darbības, kas jāveic, lai iesaistītu partnerus darbības programmas sagatavošanā, un partneru nozīmi darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā;

(f) fondu efektīvas īstenošanas nodrošināšanas kārtību, tostarp:

(i)      plānoto tehniskās palīdzības izmantojumu, tostarp darbības iestāžu un atbalsta saņēmēju administratīvās spējas nostiprināšanai, kopā ar 2. punkta b) apakšpunktā minēto atbilstošo informāciju attiecībā uz konkrēto prioritāro virzienu;

(ii)      novērtējumu par administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un darbības, ko plānots veikt, lai to samazinātu, izklāstot arī mērķus;

(iii)     to lielo projektu saraktu, kuriem paredzamais galveno darbu izpildes sākuma datums ir pirms 2018. gada 1. janvāra;

(g) finansējuma plānu, kurā ir divas tabulas:

(i)      tabula, kurā saskaņā ar 53., 110. un 111. pantu pa gadiem sadalīts kopējās finanšu apropriācijas apjoms, kāds paredzēts atbalstam no katra fonda;

(ii)      tabula, kurā visam plānošanas periodam, darbības programmai un katram prioritārajam virzienam ir precizēts no fondiem piešķiramā atbalsta un valsts līdzfinansējuma kopējais finanšu apropriācijas apjoms. Ja valsts līdzfinansējumu veido publiskais un privātais līdzfinansējums, tabulā norāda indikatīvu sadalījumu starp publiskajiem un privātajiem izdevumiem. Informatīvos nolūkos tajā norāda paredzamo EIB līdzdalību;

(h) darbības programmas īstenošanas noteikumus, tostarp:

(i)      norādot akreditācijas struktūru, vadošo iestādi, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi;

(ii)      norādot struktūru, kam Komisija piešķirs maksājumus.

3.           Katrā darbības programmā, izņemot tajās, kurās tehnisko palīdzību sniedz atbilstoši īpašai darbības programmai, iekļauj:

(i)      to īpašo darbību aprakstu, kuras jāveic, lai darbību atlasē ņemtu vērā vides aizsardzības prasības, resursu efektivitāti, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, izturību pret katastrofām, riska novēršanu un pārvaldību;

(ii)     to īpašo darbību aprakstu, kuras jāveic, lai veicinātu iespēju vienlīdzību un darbības programmas sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi finansējumam, ņemot vērā to dažādo mērķa grupu vajadzības, kurās ir šādas diskriminācijas risks, un jo īpaši nepieciešamību nodrošināt pieejamību personām ar invaliditāti;

(iii)     aprakstu par tās ieguldījumu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā un — attiecīgā gadījumā — pasākumus dzimumu līdztiesības principa integrēšanai darbības programmas un darbības līmenī.

Dalībvalstis kopā ar darbības programmas priekšlikumu atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izglītībai un nodarbinātībai” iesniedz valsts līdztiesības struktūru atzinumu par pasākumiem, kas izklāstīti ii) un iii) apakšpunktā.

4.           Dalībvalstis izstrādā darbības programmu saskaņā ar Komisijas pieņemto paraugu.

Minēto paraugu Komisija pieņem, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko apstiprina darbības programmu.

88. pants Kopējs atbalsts no fondiem

1.           Fondi var kopīgi sniegt atbalstu darbības programmām atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izglītībai un nodarbinātībai”.

2.           ERAF un ESF savstarpēji papildinošā veidā un ievērojot maksimālo ierobežojumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma katram darbības programmas prioritārajam virzienam, var finansēt daļu no darbības, par kuras izmaksām var saņemt atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem atbilstības noteikumiem, ar nosacījumu, ka tās ir vajadzīgas apmierinošai darbības īstenošanai un ir tieši saistītas ar to.

3.           Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.

89. pants

Darbības programmu ģeogrāfiskā darbības joma atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”

Darbības programmas attiecībā uz ERAF un ESF izstrādā atbilstošajā ģeogrāfiskajā līmenī un vismaz NUTS 2. līmenī saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošo institucionālo sistēmu, ja vien Komisija un dalībvalsts nevienojas citādi.

No Kohēzijas fonda atbalstītās darbības programmas izstrādā valsts līmenī.

II NODAĻA Lielie projekti

90. pants Saturs

Kā daļu no darbības programmas vai darbības programmām ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un kura kopējās izmaksas pārsniedz EUR 50 000 000 (“liels projekts”). Finanšu instrumentus neuzskata par lieliem projektiem.

91. pants Komisijai iesniedzamā informācija

1. Dalībvalsts vai vadošā iestāde tūlīt pēc sagatavošanas darba pabeigšanas iesniedz Komisijai šādu informāciju par lielajiem projektiem:

(a) informācija par struktūru, kas būs atbildīga par lielā projekta īstenošanu, un tās statusu;

(b) apraksts un informācija par ieguldījumu un tā vietu;

(c) kopējās izmaksas un kopējās attiecināmās izmaksas, ņemot vērā 54. pantā noteiktās prasības;

(d) informācija par veikto priekšizpēti, tostarp iespēju analīzi, rezultātiem un neatkarīgu kvalitātes pārbaudi;

(e) izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp ekonomiskā un finanšu analīze, un riska novērtējums;

(f) ietekmes uz vidi analīze, ņemot vērā nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt klimata pārmaiņu sekas un izturību pret katastrofām;

(g) atbilstība attiecīgajiem konkrētās darbības programmas vai programmu prioritārajiem virzieniem un projekta paredzamais ieguldījums minēto prioritāro virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā;

(h) finansējuma plāns, kurā norādīti kopējie plānotie finanšu resursi un plānotais atbalsts no fondiem, EIB un visiem pārējiem finansējuma avotiem, kopā ar fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;

(i) lielā projekta īstenošanas grafiks un — ja ir paredzams, ka īstenošanas laiks būs ilgāks par plānošanas periodu — posmi, par kuriem lūdz atbalstu no fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Komisija saskaņā ar 143. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru sniedz indikatīvus norādījumus par metodoloģiju, kas izmantojama e) apakšpunktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai.

Formātu, kādā iesniedzama informācija par lielajiem projektiem, izstrādā saskaņā ar Komisijas pieņemto paraugu, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.           Lielos projektus, ko iesniedz Komisijai apstiprināšanai, iekļauj darbības programmas lielo projektu sarakstā. Dalībvalsts vai vadošā iestāde pārskata sarakstu divus gadus pēc darbības programmas pieņemšanas, un pēc dalībvalsts pieprasījuma to var koriģēt saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru, jo īpaši lai iekļautu lielos projektus, kuru paredzamais pabeigšanas datums ir pirms 2022. gada beigām.

92. pants Lēmums par lielu projektu

1.           Komisija novērtē lielo projektu, pamatojoties uz 91. pantā minēto informāciju, lai noskaidrotu, vai ierosinātais atbalsts no fondiem ir pamatots.

2.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc informācijas iesniegšanas dienas pieņem lēmumu apstiprināt lielu projektu saskaņā ar 91. pantu. Minētajā lēmumā nosaka fizisko priekšmetu, summu, uz kuru attiecas prioritārā virziena līdzfinansējuma likme, fiziskos un finanšu rādītājus progresa uzraudzībai un paredzamo lielā projekta ieguldījumu attiecīgā prioritārā virziena vai virzienu mērķu sasniegšanā. Apstiprināšanas lēmumu pieņem ar nosacījumu, ka pirmais būvdarbu līgums tiek noslēgts divu gadu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

3.           Ja Komisija atsakās atļaut atbalsta piešķiršanu no fondiem lielam projektam, tā informē dalībvalsti par atteikuma iemeslu 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.           Ar lieliem projektiem saistītos izdevumus neiekļauj maksājumu pieteikumos pirms Komisijas apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas.

III NODAĻA Kopīgs rīcības plāns

93. pants Darbības joma

1.           Kopīgs rīcības plāns ir darbība, ko nosaka un pārvalda attiecībā pret gala mērķiem un rezultātiem, ko tā sasniegs. Plāns ietver tādu projektu grupu, kuri nesastāv no infrastruktūras nodrošināšanas un kuri tiek īstenoti uz atbalsta saņēmēja atbildību kā daļa no darbības programmas vai programmām. Dalībvalsts un Komisija vienojas par kopīga rīcības plāna gala mērķiem un rezultātiem, un tās veicina darbības programmu konkrēto mērķu sasniegšanu un ir pamats atbalsta saņemšanai no fondiem. Rezultāti ir kopīgā rīcības plāna tiešā ietekme. Atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts. Kopīgus rīcības plānus neuzskata par lieliem projektiem.

2.           Kopīgam rīcības plānam piešķirtais publiskais atbalsts ir vismaz EUR 10 000 000 vai 20 % no darbības programmas vai programmu publiskā atbalsta, atkarībā no tā, kura no vērtībām iz mazāka.

94. pants Kopīgu rīcības plānu sagatavošana

1.           Dalībvalsts, vadošā iestāde vai jebkurš izraudzīts publisko tiesību subjekts var iesniegt priekšlikumu par kopīgu rīcības plānu vienlaicīgi ar attiecīgo darbības programmu iesniegšanu vai arī vēlāk. Priekšlikumā iekļauj visus 95. pantā minētos elementus.

2.           Kopīgs rīcības plāns attiecas uz daļu laikposma no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Kompensāciju par kopīga rīcības plāna gala mērķiem un rezultātiem var saņemt tikai tad, ja tie tiek sasniegti pēc kopīgā rīcības plāna apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas dienas un pirms noteiktā īstenošanas laikposma beigām.

95. pants Kopīgu rīcības plānu saturs

Kopīgajā rīcības plānā iekļauj:

(1) kopīgo rīcības plānu pamatojošo attīstības vajadzību un mērķu analīzi, ņemot vērā darbības programmu mērķus un — attiecīgā gadījumā — attiecīgajai valstij adresētos ieteikumus un dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu, un Padomes ieteikumus, ko dalībvalstis ņem vērā savā nodarbinātības politikā saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu;

(2) satvaru, kurā izklāsta saistību starp kopīgā rīcības plāna vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, starpposma mērķus un sasniedzamos gala mērķus un rezultātus, kā arī paredzētos projektus vai projektu veidus;

(3) kopējos un īpašos rādītājus, kas izmantojami gala mērķu un rezultātu uzraudzībai, attiecīgā gadījumā iedalot pa prioritārajiem virzieniem;

(4) informāciju par kopīgā rīcība plāna ģeogrāfisko aptvērumu un mērķa grupām;

(5) paredzamo kopīgā rīcības plāna īstenošanas laikposmu;

(6) analīzi par kopīgā rīcības plāna ietekmi uz vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu;

(7) analīzi par kopīgā rīcības plāna ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, ja piemērojams;

(8) kopīgā rīcības plāna īstenošanas noteikumus, tostarp:

(a) par kopīgā rīcības plāna īstenošanu atbildīgā atbalsta saņēmēja izraudzīšanos, apliecinot tā kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī tā administratīvo un finanšu pārvaldības spēju;

(b) kopīgā rīcības plāna koordinācijas kārtību saskaņā ar 97. pantu;

(c) kopīgā rīcības plāna uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, tostarp kārtību, kādā tiks nodrošināta ar starpposma mērķu, gala mērķu un rezultātu sasniegšanu saistīto datu kvalitāte, vākšana un glabāšana;

(d) kārtību, kādā tiks nodrošināta informācijas izplatīšana un saziņa par kopīgo rīcības plānu un fondiem;

(9) kopīgā rīcības plāna finanšu mehānismu, tostarp:

(a) izmaksas, ko radīs starpposma mērķu, gala mērķu un rezultātu sasniegšana attiecībā pret 2. punktu, pamatojoties uz 57. panta 4. punktā un ESF regulas 14. pantā noteiktajām metodēm;

(b) indikatīvu grafiku, saskaņā ar kuru tiks veikti maksājumi atbalsta saņēmējam saistībā ar starpposma mērķiem un gala mērķiem;

(c) finanšu plānu pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem, ieskaitot kopējo attiecināmo summu un publisko atbalstu.

Kopīgā rīcības plāna formātu izstrādā saskaņā ar Komisijas pieņemto paraugu, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

96. pants Lēmums par kopīgo rīcības plānu

1.           Komisija novērtē kopīgo rīcības plānu, pamatojoties uz 95. pantā minēto informāciju, lai noskaidrotu, vai atbalsts no fondiem ir pamatots.

Ja Komisija trīs mēnešu laikā pēc kopīga rīcības plāna priekšlikuma iesniegšanas uzskata, ka tas neatbilst novērtēšanas prasībām, tā iesniedz dalībvalstij apsvērumus. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu prasīto papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata kopīgo rīcības plānu.

2.           Komisija pieņem lēmumu apstiprināt kopīgo rīcības plānu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi dalībvalstis, bet ne agrāk, kā tiek pieņemtas attiecīgās darbības programmas, ar nosacījumu, ka ir pietiekami ņemti vērā jebkuri apsvērumi.

3.           Šā panta 2. punktā minētajā lēmumā norāda atbalsta saņēmēju un kopīgā rīcības plāna mērķus, starpposma mērķus, sasniedzamos gala mērķus un rezultātus, šo starpposma mērķu, gala mērķu un rezultātu sasniegšanas izmaksas, kā arī finanšu plānu pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem, ieskaitot kopējo attiecināmo summu un valsts ieguldījumu, kopīgā rīcības plāna īstenošanas laikposmu un — attiecīgā gadījumā — kopīgā rīcības plāna ģeogrāfisko aptvērumu un mērķa grupas.

4.           Ja Komisija atsakās atļaut atbalsta piešķiršanu no fondiem kopīgam rīcības plānam, tā informē dalībvalsti par atteikuma iemeslu 2. punktā noteiktajā termiņā.

97. pants Koordinācijas komiteja un kopīgā rīcības plāna grozīšana

1.           Dalībvalsts vai vadošā iestāde izveido tādu koordinācijas komiteju kopīgajam rīcības plānam , kas atšķiras no darbības programmu uzraudzības komitejas. Koordinācijas komiteja tiekas vismaz divreiz gadā.

Par tās sastāvu lemj dalībvalsts, vienojoties ar vadošo iestādi un ievērojot partnerības principu.

Komisija var piedalīties koordinācijas komitejas darbā kā padomdevēja.

2.           Koordinācijas komiteja veic šādas darbības:

(a) izvērtē progresu kopīgā rīcības plāna starpposma mērķu, gala mērķu un rezultātu sasniegšanā;

(b) izskata un apstiprina priekšlikumus grozīt kopīgo rīcības plānu, lai ņemtu vērā jebkurus jautājumus, kas ietekmē tā izpildi.

3.           Dalībvalsts iesniegtajām prasībām grozīt kopīgus rīcības plānus jābūt pienācīgi pamatotām. Komisija novērtē, vai grozīšanas prasība ir pamatota, ņemot vērā dalībvalsts sniegto informāciju. Komisija var sniegt apsvērumus, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija pieņem lēmumu par grozīšanas prasību ne vēlāk kā trīs mēnešus no dienas, kad to oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ar nosacījumu, ka ir pietiekami ņemti vērā jebkuri Komisijas sagatavotie apsvērumi. Grozījums stājas spēkā lēmuma pieņemšanas dienā, ja vien lēmumā nav noteikts citādi.

98. pants

Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldība un kontrole

1.           Kopīgo rīcības plānu maksājumus atbalsta saņēmējam uzskata par vienreizējiem maksājumiem vai vienības izmaksu standarta shēmām. Atkāpjoties no 57. panta 1. punkta c) apakšpunkta, vienreizējo maksājumu maksimālos ierobežojumus nepiemēro.

2.           Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldības, kontroles un revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai maksājumu nosacījumi, kuri noteikti kopīgā rīcības plāna apstiprināšanas lēmumā, ir izpildīti.

3.           Atbalsta saņēmējs un struktūras, kuras rīkojas uz tā atbildību, īstenošanas darbību izdevumiem var piemērot savu uzskaites praksi. Šādai uzskaites praksei un atbalsta saņēmēja faktiskajām izmaksām nepiemēro revīzijas iestādes vai Komisijas revīziju.

IV NODAĻA

Teritoriālā attīstība

99. pants Integrēts teritoriālais ieguldījums

1.           Ja pilsētas attīstības stratēģija vai cita teritoriālās attīstības stratēģija vai pakts, kas definēti Regulas [..] [ESF] 12. panta 1. punktā, paredz integrētu pieeju, piesaistot ieguldījumus saskaņā ar vienas vai vairāku darbības programmu vairāk nekā vienu prioritāro virzienu, darbību veic kā integrētu teritoriālo ieguldījumu (ITI).

2.           Atbilstošajās darbības programmās norāda plānotos ITI un izklāsta indikatīvu finanšu piešķīrumu katram ITI no katra prioritārā virziena.

3.           Dalībvalsts vai vadošā iestāde var iecelt vienu vai vairākas starpniekinstitūcijas, tostarp pašvaldības, reģionālās attīstības iestādes vai nevalstiskās organizācijas, ITI pārvaldības un īstenošanas veikšanai.

4.           Dalībvalsts vai atbilstošās vadošās iestādes nodrošina, lai darbības programmas uzraudzības sistēma paredzētu ITI veicinošo prioritārā virziena darbību un rezultātu identifikāciju.

III SADAĻA UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA, INFORMĀCIJA UN SAZIŅA

I NODAĻA Uzraudzība un izvērtēšana

100. pants Uzraudzības komitejas funkcijas

1.           Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

(a) jebkurus jautājumus, kas ietekmē darbības programmas izpildi;

(b) progresu izvērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc izvērtējumu secinājumu pieņemšanas;

(c) saziņas stratēģijas īstenošanu;

(d) lielo projektu īstenošanu;

(e) kopīgu rīcības plānu īstenošanu;

(f) pasākumus, kas veikti, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju, tostarp pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti;

(g) ilgtspējīgas attīstības veicināšanas pasākumus;

(h) darbības programmā veiktos pasākumus saistībā ar ex ante nosacījumu izpildi;

(i) finanšu instrumentus.

2.           Uzraudzības komiteja pārbauda un apstiprina:

(a) darbību atlases metodoloģiju un kritērijus;

(b) gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

(c) darbības programmas novērtēšanas plānu un jebkurus plāna grozījumus;

(d) darbības programmas saziņas stratēģiju un jebkurus stratēģijas grozījumus;

(e) jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu par jebkuriem darbības programmas grozījumiem.

101. pants Īstenošanas ziņojumi attiecībā uz mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”

1.           Līdz 2016. gada 30. aprīlim un līdz katra nākamā gada 30. aprīlim līdz pat 2022. gadam ieskaitot dalībvalsts iesniedz Komisijai gada ziņojumu saskaņā ar 44. panta 1. punktu. Ziņojums, ko iesniedz 2016. gadā, attiecas uz 2014. un 2015. finanšu gadu, kā arī uz laikposmu no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.           Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta šādu informāciju:

(a) darbības programmas īstenošana saskaņā ar 44. panta 2. punktu;

(b) progress lielu projektu un kopīgu rīcības plānu sagatavošanā un īstenošanā.

3.           Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver un novērtē informāciju, kas paredzēta attiecīgi 44. panta 3. un 4. punktā; 2. punktā noteikto informāciju sniedz kopā ar:

(a) progresu integrētās pieejas īstenošanā attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp pilsētu ilgtspējīgu attīstību un uz sabiedrību orientētu vietējo attīstību saskaņā ar darbības programmu;

(b) progresu tādu darbību īstenošanā, kuru mērķis ir stiprināt dalībvalstu iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot fondus;

(c) progresu jebkuru starpreģionu un starptautisko darbību īstenošanā;

(d) progresu izvērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc izvērtējumu secinājumu pieņemšanas;

(e) īpašās darbības, kas veiktas, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un novērstu diskrimināciju, tostarp pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, un kārtību, kas īstenota, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa integrēšanu darbības programmā un darbībās;

(f) darbības, kas veiktas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar 8. pantu;

(g) to fondu informēšanas un publicitātes pasākumu rezultātus, kuri veikti saskaņā ar saziņas stratēģiju;

(h) progresu darbību īstenošanā sociālās inovācijas jomā, ja piemērojams;

(i) progresu pasākumu īstenošanā, lai ņemtu vērā to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķa grupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai atstumtības risks, īpaši ņemot vērā atstumtās kopienas, attiecīgā gadījumā norādot izmantotos finanšu resursus;

(j) partneru iesaistīšanu darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā.

4.           Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus sagatavo pēc paraugiem, ko Komisija pieņem, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

102. pants Finanšu datu nosūtīšana

1. Līdz 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam un 31. oktobrim vadošā iestāde uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru darbības programmu un pa prioritārajiem virzieniem:

(a) kopējās un valsts attiecināmās izmaksas par darbībām un atbalstam atlasīto darbību skaits;

(b) kopējās un valsts attiecināmās izmaksas par līgumiem vai citām juridiskām saistībām, ko uzņēmušies atbalsta saņēmēji atbalstam atlasīto darbību īstenošanā;

(c) kopējie attiecināmie izdevumi, ko atbalsta saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei.

2. Turklāt sūtījumā, ko veic 31. janvārī, minētos datus iekļauj, tos iedalot pa intervences kategorijām. Šādu sūtījumu uzskata par tādu, kas atbilst 44. panta 2. punktā minētajai finanšu datu iesniegšanas prasībai.

3. Datu sūtījumiem, kas jāveic līdz 31. janvārim un 31. jūlijam, pievieno prognozi attiecībā uz summu, par kādu dalībvalstis ir iecerējušas iesniegt maksājumu pieteikumus par kārtējo finanšu gadu un nākamo finanšu gadu.

4. Robeždatums attiecībā uz datiem, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, ir tā mēneša pēdējā diena, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

103. pants Kohēzijas ziņojums

Līguma 175. pantā minētajā Komisijas ziņojumā iekļauj:

(a) pārskatu par gūtajiem panākumiem ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, tostarp par reģionu sociālekonomisko stāvokli un attīstību, kā arī par Savienības prioritāšu integrāciju;

(b) pārskatu par fondu, EIB un pārējo instrumentu nozīmi, kā arī par citu Savienības un valstu politikas virzienu ietekmi uz gūtajiem panākumiem.

104. pants Izvērtēšana

1. Vadošā iestāde katrai darbības programmai izstrādā izvērtēšanas plānu. Izvērtēšanas plānu iesniedz pirmajā uzraudzības komitejas sanāksmē. Ja vienas uzraudzības komitejas pārziņā ir vairākas darbības programmas, izvērtēšanas plāns var attiekties uz visām attiecīgajām darbības programmām.

2. Līdz 2020. gada 31. decembrim vadošās iestādes par katru programmu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā apkopoti plānošanas periodā veiktās izvērtēšanas secinājumi, tostarp programmas galveno gala mērķu un rezultātu novērtējums.

3. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un vadošajām iestādēm veic ex post izvērtēšanas.

II NODAĻA Informācija un saziņa

105. pants Informācija un publicitāte

1.           Dalībvalstis un vadošās iestādes ir atbildīgas par:

(a) tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par visām konkrētajā dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina piekļuvi tām;

(b) to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmu nodrošinātajām finansējuma iespējām;

(c) Savienības pilsoņu informēšanu par kohēzijas politikas un fondu nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un saziņas pasākumus par partnerības līgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi.

2.           Lai nodrošinātu fondu atbalsta pārredzamību, dalībvalstis uztur darbību sarakstu, kurš iedalīts pa darbības programmām un fondiem CSV vai XML formātā un kurš ir pieejams vienotajā tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā, iekļaujot visu attiecīgajā dalībvalstī īstenoto darbības programmu sarakstu un kopsavilkumu.

Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc trim mēnešiem.

Informācijas minimums, kas iekļaujams darbību sarakstā, ir noteikts VI pielikumā.

3.           Sīki izstrādāti noteikumi par informācijas un publicitātes pasākumiem sabiedrības, pieteikumu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju informēšanai ir paredzēti VI pielikumā.

4.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosaka informācijas un publicitātes pasākumu tehniskos parametrus attiecībā uz darbību un norādījumiem emblēmas izveidei un standarta krāsu definīcijai.

106. pants Saziņas stratēģija

1.           Vadošā iestāde izstrādā saziņas stratēģiju katrai darbības programmai. Var izstrādāt kopēju saziņas stratēģiju vairākām darbības programmām.

Saziņas stratēģijā iekļauj VI pielikumā noteiktos elementus un gada atjauninājumus, sniedzot sīku informāciju par plānotajiem veicamajiem informācijas un publicitātes pasākumiem.

2.           Saziņas stratēģiju apspriež un apstiprina pirmā uzraudzības komiteja pēc darbības programmas pieņemšanas.

Jebkuru saziņas stratēģijas pārskatīšanu apspriež un apstiprina uzraudzības komiteja.

3.           Vadošā iestāde vismaz reizi gadā attiecībā uz katru darbības programmu informē uzraudzības komiteju par saziņas stratēģijas īstenošanu un tās rezultātu novērtējumu.

107. pants Informācijas un saziņas koordinatori un to tīkli

1. Katra dalībvalsts ieceļ informācijas un saziņas koordinatoru, kurš koordinē informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar vienu vai vairākiem fondiem un attiecīgi informē Komisiju.

2. Informācijas un saziņas koordinators koordinē un vada valsts fondu ziņotāju tīklu, tostarp Eiropas attiecīgās teritoriālās sadarbības programmas, VI pielikumā minētās tīmekļa vietnes vai tīmekļa portāla izveidi un uzturēšanu un pienākumu sniegt pārskatu par valsts līmenī veiktiem saziņas pasākumiem.

3. Katra vadošā iestāde ieceļ vienu personu, kura atbild par informāciju un saziņu darbības programmas līmenī, un informē Komisiju par ieceltajām personām.

4. Lai nodrošinātu saziņas stratēģiju īstenošanas rezultātu apmaiņu, informācijas un saziņas pasākumu īstenošanas pieredzes apmaiņu un labas prakses apmaiņu, Komisija izveido Savienības tīklus, kuros apvieno dalībvalstu izraudzītos dalībniekus un vadošās iestādes.

IV SADAĻA TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

108. pants Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

Fondi var atbalstīt tehnisko palīdzību, nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas ir 0,35 % no to attiecīgā gada piešķīruma.

109. pants Dalībvalstu tehniskā palīdzība

1.           Katrs fonds var finansēt tehniskās palīdzības darbības, kas ir atbilstīgas saskaņā ar jebkuru no pārējiem fondiem. Summa, ko no fondiem piešķir tehniskajai palīdzībai, nepārsniedz 4 % no kopējās summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmām mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” katrā reģionu kategorijā.

2.           Tehnisko palīdzību sniedz darbības programmas viena fonda prioritārā virziena veidā vai īpašas darbības programmas veidā.

3.           Piešķīrums no fonda tehniskajai palīdzībai nepārsniedz 10 % no attiecīgā fonda kopējā piešķīruma darbības programmām dalībvalstī mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” katrā reģionu kategorijā.

V SADAĻA FINANSIĀLS ATBALSTS NO FONDIEM

110. pants Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1.           Komisijas lēmumā par darbības programmas pieņemšanu nosaka līdzfinansējuma likmi un katram prioritārajam virzienam piešķirtā fondu atbalsta maksimālo summu.

2            Attiecībā uz katru prioritāro virzienu Komisijas lēmumā norāda, vai prioritārajam virzienam noteiktā līdzfinansējuma likme tiks piemērota:

(a)     kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, tostarp valsts un privātajiem izdevumiem, vai

(b)     attiecināmajiem valsts izdevumiem.

3.           Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” nav augstāka par:

(a) 85 % attiecībā uz Kohēzijas fondu;

(b) 85 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāk nekā 85 % no vidējā IKP ES–27 valstīs šajā periodā, un attiecībā uz tālākajiem reģioniem;

(c) 80 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kas nav minētas b) punktā, un kuri 2014. gada 1. janvārī ir bijuši atbilstīgi Kohēzijas fonda pārejas noteikumiem;

(d) 75 % attiecībā uz to dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kas nav minētas b) un c) punktā, un attiecībā uz visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.–2013. gadā bija mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–25 valstīs atskaites periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

(e) 60 % pārejas reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos;

(f) 50 % vairāk attīstītos reģionos, izņemot d) apakšpunktā minētos.

Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” nav augstāka par 75 %.

4.           Papildu piešķīruma līdzfinansējuma likme saskaņā ar 84. panta 1. punkta e) apakšpunktu nav augstāka par 50 %.

Tādu pašu līdzfinansējuma likmi piemēro papildu piešķīrumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [..]/2012 [ETS regula] 4. panta 2. punktu.

5.           Ja viss prioritārais virziens tiek īstenots ar finanšu instrumentu vai uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības starpniecību, maksimālo līdzfinansējuma likmi saskaņā ar 3. punktu prioritārā virziena līmenī palielina par desmit procentpunktiem.

6.           Ieguldījums no fondiem katram prioritārajam virzienam nav mazāks par 20 % no attiecināmajiem valsts izdevumiem.

7.           Lai atbalstītu darbības, kas tiek īstenotas ar Savienības līmenī izveidotu un Komisijas tieši vai netieši pārvaldītu finanšu instrumentu starpniecību, var izveidot atsevišķu prioritāro virzienu ar līdzfinansējuma likmi līdz 100 %. Ja šajā nolūkā tiek izveidots atsevišķs prioritārais virziens, atbalstu konkrētajā prioritārajā virzienā nedrīkst īstenot ar citiem līdzekļiem.

111. pants Līdzfinansējuma likmju modulācija

Līdzfinansējuma likmi atbalstam, kas no fondiem tiek piešķirts prioritārajam virzienam, var modulēt, ņemot vērā:

(1) prioritārā virziena nozīmību Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas īstenošanā, ņemot vērā konkrētos trūkumus, kas jānovērš;

(2) vides aizsardzību un uzlabošanu, galvenokārt piemērojot piesardzības principu, preventīvās darbības principu un principu “piesārņotājs maksā”;

(3) privātā finansējuma mobilizācijas līmeni;

(4) to apvidu aptvērumu, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība un kurus definē šādi:

(a) Kohēzijas fondam atbilstīgas salu dalībvalstis un citas salas, izņemot tās, kurās atrodas dalībvalsts galvaspilsēta vai kurām ir fiziska saikne ar cietzemi;

(b) kalnaini apvidi, kā tie definēti dalībvalsts tiesību aktos;

(c) mazapdzīvoti (mazāk par 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) un ļoti mazapdzīvoti (mazāk par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) apvidi.

VI SADAĻA PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

I NODAĻA Pārvaldības un kontroles sistēmas

112. pants Dalībvalstu pienākumi

1.           Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidotas darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 62. un 63. pantu.

2.           Dalībvalstis novērš, konstatē un izlabo pārkāpumus un atgūst nepamatoti samaksātās summas kopā ar jebkuriem kavējuma procentiem. Tās ziņo Komisijai par šādiem pārkāpumiem un informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības gaitu.

Ja atbalsta saņēmējam nepamatoti samaksātās summas nevar atgūt dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības vispārējā budžetā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par šajā punktā minētajiem dalībvalstu pienākumiem.

3.           Dalībvalstis nodrošina, lai ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekinstitūcijām varētu veikt, izmantojot tikai elektroniskās datu apmaiņas sistēmas.

Šādas sistēmas veicina sadarbspēju ar valstu un Savienības sistēmām un ļauj atbalsta saņēmējiem iesniegt visu pirmajā daļā prasīto informāciju tikai vienreiz.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem sīki izstrādātus noteikumus par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II NODAĻA Pārvaldības un kontroles iestādes

113. pants Iestāžu iecelšana

1.           Dalībvalsts katrai darbības programmai ieceļ valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa valsts sektora iestādi vai struktūru par vadošo iestādi. Vienu un to pašu valsts sektora iestādi vai struktūru var iecelt par vadošo iestādi vairāk nekā vienai darbības programmai.

2.           Dalībvalsts katrai darbības programmai ieceļ valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa valsts sektora iestādi vai struktūru par sertifikācijas iestādi, neskarot 3. punktu. Vienu un to pašu sertifikācijas iestādi var iecelt vairāk nekā vienai darbības programmai.

3.           Dalībvalsts var iecelt darbības programmai vadošo iestādi, kas papildus veic sertifikācijas iestādes funkcijas.

4.           Dalībvalsts katrai darbības programmai ieceļ valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa valsts sektora iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi. Vienu un to pašu revīzijas iestādi var iecelt vairāk nekā vienai darbības programmai.

5.           Attiecībā uz mērķi “Ieguldījums izaugsmei un attīstībai”, ja vien tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde var būt vienas un tās pašas valsts sektora iestādes vai struktūras daļa. Tomēr attiecībā uz darbības programmām, par kurām no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000, revīzijas iestāde nedrīkst būt daļa no tās valsts sektora iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde.

6.           Dalībvalsts var iecelt vienu vai vairākas starpniekinstitūcijas konkrētu vadošās vai sertifikācijas iestāžu uzdevumu veikšanai uz konkrētās iestādes atbildību. Attiecīgās vienošanās starp vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi un starpniekinstitūcijām juridiski noformē rakstveidā.

7.           Dalībvalsts vai vadošā iestāde var uzticēt darbības programmas daļas pārvaldību starpniekinstitūcijai, noslēdzot rakstisku vienošanos starp starpniekinstitūciju un dalībvalsti vai vadošo iestādi (turpmāk “vispārējā dotācija”). Starpniekinstitūcija iesniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī tās administratīvajā un finanšu pārvaldībā.

8.           Dalībvalsts rakstveidā sagatavo noteikumus, kas reglamentē tās attiecības ar vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm, attiecības starp šādām iestādēm un šādu iestāžu attiecības ar Komisiju.

114. pants Vadošās iestādes funkcijas

1.           Vadošā iestāde atbild par darbības programmas pārvaldību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.           Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:

(a) atbalsta uzraudzības komitejas darbu un sniedz tai informāciju, kas tai vajadzīga tās uzdevumu izpildei, jo īpaši datus, kas attiecas uz progresu programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem un starpposma mērķiem saistītos datus;

(b) izstrādā un, saņēmusi uzraudzības komitejas apstiprinājumu, iesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

(c) dara pieejamu starpniekinstitūcijām un atbalsta saņēmējiem informāciju, kas ir būtiska attiecīgi to pienākumu izpildē un darbību īstenošanā;

(d) izveido sistēmu, lai datorizētā veidā ierakstītu un glabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tostarp — attiecīgā gadījumā — datus par individuāliem darbību dalībniekiem;

(e) nodrošina, lai d) apakšpunktā minētie dati tiktu savākti, ievadīti un glabāti sistēmā un lai dati par rādītājiem tiktu iedalīti pa dzimumiem, ja to paredz ESF regulas I. pielikums.

3.           Attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde:

(a) izstrādā un pēc apstiprināšanas piemēro atbilstošas atlases procedūras un kritērijus:

i)        kas ir nediskriminējoši un pārredzami;

ii)       kuros ņemti vērā 7. un 8. pantā izklāstītie vispārīgie principi;

(b) nodrošina, lai uz atlasīto darbību attiektos attiecīgā fonda vai fondu darbības joma un intervences kategorija, kas norādīta darbības programmas prioritārajā virzienā vai virzienos;

(c) nodrošina atbalsta saņēmējam dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nodrošināmi vai sniedzami saskaņā ar darbību, kā arī finansēšanas plānu un izpildes termiņu;

(d) pārliecinās, vai atbalsta saņēmējam ir administratīvā, finansiālā vai darbības spēja izpildīt c) apakšpunktā paredzētos nosacījumus pirms darbības apstiprināšanas;

(e) pārliecinās, vai gadījumā, ja darbība ir sākusies pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir ievēroti Savienības un valsts noteikumi, kas attiecas uz darbību;

(f) nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs nesaņemtu atbalstu no fondiem, ja tam ir tikusi piemērota vai būtu vajadzējis piemērot atgūšanas procedūru saskaņā ar 111. panta 3. punktu pēc produktīvās darbības norises vietas maiņas Savienībā;

(g) nosaka intervences kategorijas, uz kurām attiecināmi darbības izdevumi.

4.           Attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošā iestāde:

(a) pārbauda, vai līdzfinansētie produkti un pakalpojumi ir piegādāti un sniegti un vai atbalsta saņēmēji ir samaksājuši izdevumus, ko tie deklarējuši, un vai izdevumi atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem;

(b) nodrošina, lai atbalsta saņēmēji, kas iesaistīti tādu darbību īstenošanā, par kurām piešķir atlīdzību, pamatojoties uz attiecināmajām izmaksām, kas faktiski radušās, uzturētu vai nu atsevišķu uzskaites sistēmu, vai atbilstošu uzskaites kodu sistēmu attiecībā uz visiem ar darbību saistītajiem darījumiem;

(c) ievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā apzinātos riskus;

(d) izstrādā procedūras, lai nodrošinātu, ka visus dokumentus, kas attiecas uz izdevumiem un revīzijām un kas vajadzīgi atbilstīgas revīzijas izsekojamības nodrošināšanai, glabā saskaņā ar 62. panta g) punkta prasībām;

(e) izstrādā pārvaldības ticamības deklarāciju par pārvaldības un kontroles sistēmas darbību, pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu kopā ar ziņojumu, kurā izklāsta veikto pārvaldības kontroles pasākumu rezultātus, jebkurus pārvaldības un kontroles sistēmā apzinātos trūkumus un jebkurus veiktos korektīvos pasākumus.

5.           Saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu veiktajās pārbaudēs iekļauj šādas procedūras:

(a) administratīvas pārbaudes attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju iesniegto atlīdzības pieteikumu;

(b) darbību pārbaudes uz vietas.

Uz vietas veikto pārbaužu biežums un aptvērums ir samērīgi ar darbībai piešķirtā publiskā atbalsta summu un riska līmeni, ko šādās pārbaudēs un revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu kopumā.

6.           Individuālu darbību pārbaudes uz vietas saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu var veikt izlases veidā.

7.           Ja vadošā iestāde ir arī atbalsta saņēmējs saskaņā ar darbības programmu, 4. punkta a) apakšpunktā minētajās pārbaudes procedūrās nodrošina funkciju pienācīgu nošķiršanu.

8.           Komisija saskaņā ar 142. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros nosaka 2. punkta d) apakšpunktā minētās informācijas apmaiņas modalitātes.

9.           Komisija saskaņā ar 142. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros paredz noteikumus par 4. punkta d) apakšpunktā minētās revīzijas izsekojamības kārtību.

10.         Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem 4. punkta e) apakšpunktā minētās pārvaldības deklarācijas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

115. pants Sertifikācijas iestādes funkcijas

Darbības programmas sertifikācijas iestādes pienākumi jo īpaši ir šādi:

(a) sagatavot un iesniegt Komisijai maksājumu pieteikumus un apliecināt, ka tie izriet no uzticamām grāmatvedības sistēmām, ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tos ir pārbaudījusi vadošā iestāde;

(b) sagatavot gada pārskatus;

(c) apliecināt gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu un to, ka pārskatos iekļautie izdevumi atbilst piemērojamiem Savienības un valsts noteikumiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar kritērijiem, kuri piemērojami darbības programmai un atbilst Savienības un valsts noteikumiem;

(d) nodrošināt sistēmu, kas datorizētā formā ieraksta un glabā grāmatvedības uzskaiti par katru darbību un atbalsta visus datus, kas vajadzīgi maksājumu pieteikumu un gada pārskatu sagatavošanai, tostarp uzskaiti par atgūstamajām summām, atgūtajām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai vai darbības programmai;

(e) maksājumu pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas nolūkos nodrošināt, lai tā būtu saņēmusi pietiekamu informāciju no vadošās iestādes par procedūrām un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumiem;

(f) maksājumu pieteikumu sagatavošanā un iesniegšanā ņemt vērā visu revīzijas iestādes veikto vai uz tās atbildību veikto revīziju rezultātus;

(g) veikt datorizētu grāmatvedības uzskaiti par Komisijai deklarētajiem izdevumiem un atbilstošo valsts ieguldījumu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējiem;

(h) veikt uzskaiti par atgūstamām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības vispārējā budžetā, tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.

116. pants Revīzijas iestādes funkcijas

1.           Revīzijas iestāde nodrošina pārvaldības un kontroles sistēmu, atbilstošas darbību izlases un gada pārskatu revīzijas veikšanu.

Lai paredzētu nosacījumus, kas jāievēro šādās revīzijās, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu.

2.           Ja revīzijas veic cita struktūra, nevis revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai jebkurai šādai struktūrai būtu vajadzīgā funkcionālā neatkarība.

3.           Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski atzīti revīzijas standarti.

4.           Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodoloģiju, metodi darbību atlasei revīzijas mērķiem un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo grāmatvedības gadu un diviem nākamajiem grāmatvedības gadiem. Revīzijas stratēģiju atjaunina katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2022. gadam ieskaitot. Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, attiecīgajām darbības programmām var sagatavot vienu revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.

5.           Revīzijas iestāde sagatavo:

(i)      revīzijas atzinumu par iepriekšējā grāmatvedības gada pārskatiem, kurā norāda gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, pārvaldības un kontroles sistēmas darbību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

(ii)     gada kontroles ziņojumu, kurā izklāsta iepriekšējā grāmatvedības gadā veikto revīziju secinājumus.

Šā punkta ii) apakšpunktā minētajā ziņojumā izklāsta visus pārvaldības un kontroles sistēmā konstatētos trūkumus un visus korektīvos pasākumus, kas veikti vai ko ierosināts veikt.

Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, ii) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.

6.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un gada kontroles ziņojuma paraugus, kā arī 4. punktā minētās atlases metodoloģiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.           Īstenošanas noteikumus attiecībā uz tādu datu izmantošanu, kuri savākti revīzijās, ko veikuši Komisijas ierēdņi vai Komisijas pilnvaroti pārstāvji, Komisija pieņem saskaņā ar 143. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III NODAĻA Akreditācija

117. pants Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes akreditācija un akreditācijas atsaukšana

1.           Akreditācijas struktūra pieņem oficiālu lēmumu akreditēt tās vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, kuras atbilst akreditācijas kritērijiem, ko Komisija noteikusi, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu.

2.           Šā panta 1. punktā minēto oficiālo lēmumu pieņem, pamatojoties uz tādas neatkarīgas revīzijas struktūras ziņojumu un atzinumu, kura novērtē pārvaldības un kontroles sistēmu, tostarp starpniekinstitūciju nozīmi tajā, un tās atbilstību 62., 63., 114. un 115. pantam. Akreditācijas struktūra ņem vērā, vai darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas ir līdzīgas tām, kas ir izmantotas iepriekšējam plānošanas periodam, kā arī jebkurus pierādījumus par tās efektīvu darbību.

3.           Dalībvalsts iesniedz 1. punktā minēto oficiālo lēmumu Komisijai sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas lēmuma pieņemšanas dienas.

4.           Ja darbības programmai piešķirtā fondu atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000, Komisija divu mēnešu laikā no 1. punktā minētā oficiālā lēmuma saņemšanas var pieprasīt neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojumu un atzinumu un pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.

Komisija var sagatavot apsvērumus divu mēnešu laikā no šo dokumentu saņemšanas.

Lemjot par to, vai pieprasīt minētos dokumentus, Komisija ņem vērā, vai darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas ir līdzīgas tām, kas izmantotas iepriekšējam plānošanas periodam, vai vadošā iestāde veic arī sertifikācijas iestādes funkcijas, un jebkurus pierādījumus par to efektīvu darbību.

118. pants Sadarbība ar revīzijas iestādēm

1.           Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai koordinētu to revīzijas plānus un metodes, un nekavējoties veic apmaiņu ar pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātiem.

2.           Lai veicinātu šādu sadarbību gadījumos, kad dalībvalsts ieceļ vairāk nekā vienu revīzijas iestādi, dalībvalsts var iecelt koordinācijas struktūru.

3.           Komisija, revīzijas iestādes un jebkura koordinācijas struktūra regulāri un vismaz reizi gadā, ja vien tās nevienojas citādi, tiekas, lai pārbaudītu gada kontroles ziņojumu, atzinumu un revīzijas stratēģiju un lai veiktu viedokļu apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

VII SADAĻA FINANŠU PĀRVALDĪBA, GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS

I NODAĻA Finanšu pārvaldība

119. pants  Kopīgi noteikumi par maksājumiem

Dalībvalsts nodrošina, lai ne vēlāk kā darbības programmas slēgšanas brīdī atbalsta saņēmējiem izmaksātā publiskā atbalsta summa būtu vismaz vienāda ar ieguldījumu no fondiem, kuru Komisija izmaksājusi dalībvalstij.

120. pants Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un gada un slēguma bilances maksājuma aprēķināšanu

1.           Komisija atlīdzina kā starpposma maksājumus 90 % no summas, ko iegūst, līdzfinansējuma likmi par katru prioritāro virzienu, kas noteikta darbības programmas pieņemšanas lēmumā, piemērojot prioritārajam virzienam noteiktajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti maksājuma pieteikumā. Tā nosaka gada bilanci saskaņā ar 130. panta 1. punktu.

2.           Ieguldījums no fondiem prioritārajā virzienā, ko piešķir kā starpposma maksājumus un gada un slēguma bilances maksājumu, nav lielāks par:

(a) publisko atbalstu, kas noteikts maksājuma pieteikumā attiecībā uz prioritāro virzienu, un

(b) ieguldījumu no fondiem prioritārajam virzienam, kas noteikts Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā.

3.           Neskarot 22. pantu, Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz publisko atbalstu un fondu atbalsta maksimālo apjomu katram prioritārajam virzienam, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.

121. pants Maksājumu pieteikumi

1.           Maksājumu pieteikumos par katru prioritāro virzienu norāda:

(a) attiecināmo izdevumu kopējo summu, ko atbalsta saņēmēji samaksājuši darbību īstenošanā un kas iekļauta sertifikācijas iestādes pārskatos;

(b) publiskā atbalsta kopējo summu, kas radusies darbību īstenošanā un iekļauta sertifikācijas iestādes pārskatos;

(c) atbilstošo attiecināmo publisko atbalstu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējam un iekļauts sertifikācijas iestādes pārskatos.

2.           Izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, pamato ar apmaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, izņemot atbalsta veidus saskaņā ar 57. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu, 58. pantu, 59. panta 1. punktu un 93. pantu un 14. pantu Eiropas Parlamenta un Eiropas Sociālā fonda padomes Regulā (ES) Nr. […]/2012, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1081/2006 [ESF]. Šādu veidu atbalstam summas, kas ietvertas maksājuma pieteikumā, ir izmaksas, ko atbalsta saņēmējam atlīdzinājusi vadošā iestāde.

3.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem maksājuma pieteikuma paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

122. pants Maksājums atbalsta saņēmējiem

Vadošās iestādes nodrošina, lai atbalsta saņēmēji saņemtu kopējo publiskā atbalsta summu pēc iespējas drīzāk un pilnā apjomā, un — jebkurā gadījumā — pirms atbilstošo izdevumu iekļaušanas maksājuma pieteikumā. Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējiem samazinātu šo līdzekļu apjomu.

123. pants Euro izmantojums

1.           Dalībvalstis, kas maksājuma pieteikuma dienā nav ieviesušas euro kā savu valūtu, valsts valūtā radušos izdevumu summas konvertē euro. Šo summu konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, kāds tas ir mēnesī, kurā izdevumi iegrāmatoti attiecīgās darbības programmas vadošās iestādes pārskatos. Šo maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

2.           Kad euro kļūst par dalībvalsts valūtu, 1. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko vadošā iestāde ir iegrāmatojusi pirms dienas, kad stājies spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

124. pants Priekšfinansējuma maksājums

1.           Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:

(a)     2014. gadā — 2 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu;

(b)     2015. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu;

(c)     2016. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu.

Ja darbības programma tiek pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, daļas izmaksā pieņemšanas gadā.

2.           No 2016. līdz 2022. gadam gada priekšfinansējuma summu samaksā līdz 1. jūlijam; 2016.gadā tā ir 2 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu. No 2017. līdz 2022. gadam tā ir 2,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu.

125. pants Priekšfinansējuma dzēšana

Summu, kas izmaksāta kā gada priekšfinansējums, dzēš no Komisijas pārskatiem saskaņā ar 130. pantu.

126. pants Termiņi starpposma maksājumu pieteikumu iesniegšanai un maksājumu veikšanai

1.           Sertifikācijas iestāde regulāri iesniedz starpposma maksājuma pieteikumu, kurā iekļauj visas summas, kas tās pārskatos iegrāmatotas kā publiskais atbalsts, kurš izmaksāts atbalsta saņēmējiem grāmatvedības gadā, kas beidzas 30. jūnijā.

2.           Sertifikācijas iestāde iesniedz pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā grāmatvedības gada beigām un — jebkurā gadījumā — pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par nākamo grāmatvedības gadu.

3.           Pirmo starpposma maksājuma pieteikumu neiesniedz, pirms Komisija ir saņēmusi oficiālo vadošās iestādes akreditācijas aktu.

4.           Starpposma maksājumus par darbības programmu neveic, ja Komisijai nav nosūtīts gada īstenošanas ziņojums saskaņā ar 101. pantu.

5.           Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumu ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad tā reģistrējusi maksājuma pieteikumu.

127. pants Saistību atcelšana

1.           Komisija atceļ saistības jebkurai saskaņā ar šā punkta otro daļu aprēķinātai darbības programmas summas daļai, kas nav izmantota avansa vai starpposma maksājumiem vai par kuru līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc programmas budžeta saistību gada nav sagatavots maksājuma pieteikums saskaņā ar 121. pantu, vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 126. pantu.

Lai aprēķinātu atceļamo saistību summu, Komisija šo summu aprēķina, katrai budžetā no 2015. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību sestdaļu, kura attiecas uz 2014. finanšu gada kopējām iemaksām.

2.           Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējām iemaksām.

3.           Ja pirmās gada budžeta saistības attiecas uz 2015. gada kopējām iemaksām, atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2015. gada kopējām iemaksām. Šādos gadījumos Komisija summu atbilstīgi 1. punkta pirmajai daļai aprēķina, katrai budžetā no 2016. līdz 2020. finanšu gadam paredzēto saistību summai pievienojot vienu gada budžeta saistību piektdaļu, kura attiecas uz 2015. finanšu gada kopējām iemaksām.

4.           Tā saistību daļa, kas joprojām pastāv 2022. gada 31. decembrī, tiek atcelta, ja Komisija līdz 2023. gada 30. septembrim nav saņēmusi dokumentiem, kas prasīti saskaņā ar 130. panta 1. punktu.

II NODAĻA Grāmatojumu noskaidrošana un kontu slēgšana

I iedaļa Grāmatojumu noskaidrošana

128. pants Gada pārskatu saturs

1.           Apliecinātos gada pārskatus par katru darbības programmu attiecina uz grāmatvedības gadu, un tajos katra prioritārā virziena līmenī iekļauj:

(a) attiecināmo izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota sertifikācijas iestādes pārskatos kā tāda, kuru atbalsta saņēmēji samaksājuši darbību īstenošanā, un atbilstošo attiecināmo publisko atbalstu, kas izmaksāts, un publiskā atbalsta kopējo summu, kas radusies darbību īstenošanā;

(b) summas, kas atsauktas un atgūtas grāmatvedības gadā, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar 61. pantu, un neatgūstamās summas;

(c) par katru prioritāro virzienu — to darbību sarakstu, kuras pabeigtas grāmatvedības gadā un atbalstītas no ERAF un Kohēzijas fonda;

(d) par katru prioritāro virzienu — saskaņojumu starp izdevumiem, kas deklarēti atbilstoši a) apakšpunktam, un izdevumiem, kas deklarēti par to pašu grāmatvedības gadu maksājumu pieteikumos, kopā ar jebkuru atšķirību skaidrojumu.

2.           Sertifikācijas iestāde pārskatos pa prioritārajiem virzieniem var norādīt piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no kopējiem izdevumiem, kuri maksājumu pieteikumos iekļauti par konkrētu grāmatvedības gadu, ja izdevumu likumībai un pareizībai nepārtraukti piemēro revīzijas iestādes procedūras. Konkrēto summu svītro no 1. punkta a) apakšpunktā minētās attiecināmo izdevumu kopējās summas. Šīs summas galīgi iekļauj nākamā gada pārskatos vai svītro no nākamā gada pārskatiem.

129. pants Informācijas iesniegšana

Par katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2022. gadam ieskaitot, dalībvalsts iesniedz 75. panta 1. punktā minētos dokumentus.

130. pants Gada grāmatojumu noskaidrošana

1.           Lai aprēķinātu summu, kas pieprasāma no fondiem par grāmatvedības gadu, Komisija ņem vērā:

(a)     izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota 128. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos un kam piemēro līdzfinansējuma likmi par katru prioritāro virzienu;

(b)     attiecīgajā grāmatvedības gadā Komisijas veikto maksājumu kopējo summu, ko veido:

(i)      to starpposma maksājumu summa, kurus Komisija veikusi saskaņā ar 120. panta 1. punktu un 22. pantu; un

(ii)      saskaņā ar 124. panta 2. punktu samaksātā gada priekšfinansējuma summa.

2.           Attiecībā uz gada bilanci, kas grāmatojumu noskaidrošanas rezultātā ir atgūstama no dalībvalsts, Komisijas izdod iekasēšanas rīkojumu. Gada bilanci, kas ir samaksājama dalībvalstij, pieskaita nākamajam starpposma maksājumam, ko Komisija veic pēc grāmatojumu noskaidrošanas.

3.           Ja uz dalībvalsti attiecināmu iemeslu dēļ Komisija nevar veikt grāmatojumu noskaidrošanu līdz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc grāmatvedības gada beigām, Komisija informē dalībvalsti par pasākumiem, kas jāveic vadošajai iestādei vai revīzijas iestādei, vai par papildu iztaujāšanu, ko Komisija ierosina veikt saskaņā ar 65. panta 2. un 3. punktu.

4.           Gada bilances maksājumu Komisija veic, pamatojoties uz pārskatos deklarētajiem izdevumiem, no kuriem atskaitīts jebkurš piešķīrums, kas veikts saistībā ar Komisijai deklarētajiem izdevumiem un kam piemēro revīzijas iestādes sacīkstes principu.

131. pants Caurviju slēgšana

1.           Attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu gada pārskatos par katru darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī iekļauj konkrētajā grāmatvedības gadā pabeigto darbību sarakstu. Ar šīm darbībām saistītos izdevumus, kas iekļauti pārskatos saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu, uzskata par slēgtiem.

2.           Attiecībā uz ESF izdevumus, kas iekļauti pārskatos saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu, uzskata par slēgtiem.

132. pants Dokumentu pieejamība

1.           Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, lai visi darbības apliecinošie dokumenti pēc pieprasījuma būtu pieejami Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai trīs gadus. Minētais trīs gadu laikposms sākas 31. decembrī gadā, kad pieņemts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums saskaņā ar 130. pantu, vai — vēlākais — slēguma bilances samaksas dienā.

Šo trīs gadu laikposmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.

2.           Dokumentus glabā vai nu to oriģināleksemplāros, vai apliecinātu to kopiju veidā, vai vispāratzītos datu nesējos, tostarp dokumentu oriģinālu elektroniskajās versijās vai tādu dokumentu veidā, kuriem ir tikai elektroniskās versijas.

3.           Dokumentus glabā formā, kas ļauj identificēt datu subjektus, ne ilgāk, kā vajadzīgs nolūkiem, kuriem dati ir savākti vai kuriem veic to turpmāku apstrādi.

4.           Lai noteiktu, kurus datu nesējus var uzskatīt par vispāratzītiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu.

5.           Valsts iestādes nosaka sertifikācijas procedūru attiecībā uz tādu dokumentu atbilstību oriģinālam, kurus glabā vispāratzītos datu nesējos, un nodrošina glabāto dokumentu versiju atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijas nolūkos.

6.           Ja dokumenti ir tikai elektroniskā versijā, izmantotajām datorsistēmām jāatbilst atzītiem drošības standartiem, kas nodrošina glabāto dokumentu atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijas nolūkos.

II iedaļa Darbības programmu slēgšana

133. pants  Slēgšanas dokumentu iesniegšana un slēguma bilances maksājuma veikšana

1.           Dalībvalstis līdz 2023. gada 30. septembrim iesniedz šādus dokumentus:

(a) slēguma bilances maksājuma pieteikumu;

(b) nobeiguma īstenošanas ziņojumu attiecībā uz darbības programmu un

(c) 75. panta 1. punktā minētos dokumentus par pēdējo grāmatvedības gadu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.

2.           Slēguma bilances maksājumu veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pēdējā grāmatvedības gada grāmatojumu noskaidrošanas dienas vai vienu mēnesi pēc nobeiguma īstenošanas ziņojuma pieņemšanas dienas, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir vēlāks.

III iedaļa Maksājumu apturēšana

134. pants  Maksājumu apturēšana

1.           Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem prioritāro virzienu vai darbības programmu līmenī, ja:

(a) darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtisks trūkums, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;

(b) izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir būtiskas finansiālas sekas un kas nav novērsts;

(c) dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 74. pantu;

(d) ir būtisks trūkums saistībā ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un uzticamību vai datiem par kopējiem un īpašiem rādītājiem;

(e) dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas noteikti darbības programmā saistībā ar ex ante nosacījumu izpildi;

(f) izpildes pārskatīšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka prioritāte nav sasniegusi izpildes sistēmā noteiktos kontrolvērtības;

(g) dalībvalsts neatsaucas uz Komisijas prasību vai tās rīcību uzskata par neapmierinošu saskaņā ar 20. panta 3. punktu.

2.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir atvēlējusi dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3.           Komisija atceļ starpposma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj atcelt apturēšanu.

III NODAĻA Finanšu korekcijas

I iedaļa Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas

135. pants  Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas

1.           Dalībvalstis vispirms ir atbildīgas par pārkāpumu izmeklēšanu, vajadzīgo finanšu korekciju veikšanu un summu atgūšanu. Sistemātisku pārkāpumu gadījumā dalībvalsts paplašina izmeklēšanu, to attiecinot uz visām darbībām, kas varētu būt ietekmētas.

2.           Dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar individuāliem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas konstatēti darbībās vai darbības programmās. Finanšu korekcijas veic, atceļot visu darbībai vai darbības programmai piešķirto valsts ieguldījumu vai tā daļu. Dalībvalsts ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un fondam nodarītos finansiālos zaudējumus un piemēro samērīgu korekciju. Vadošā iestāde iegrāmato finanšu korekcijas gada pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā nolemts par atcelšanu.  

3.           No fondiem piešķirto ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts var izmantot atkārtoti attiecīgajā darbības programmā, ievērojot 4. punktu.

4.           Ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, nedrīkst vēlreiz izmantot darbībai, attiecībā uz kuru piemērota korekcija, vai — gadījumā, kad finanšu korekcija piemērota par sistemātisku pārkāpumu — darbībai, kuru ietekmējis sistemātiskais pārkāpums.

II iedaļa Komisijas veiktās finanšu korekcijas

136. pants  Kritēriji finanšu korekciju veikšanai

1.           Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai daļu no tā saskaņā ar 77. pantu, ja pēc vajadzīgās pārbaudes veikšanas tā secina, ka:

(a)     darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtisks trūkums, kas apdraud darbības programmai jau izmaksāto Savienības ieguldījumu;

(b)     dalībvalsts nav izpildījusi 135. pantā noteiktās saistības līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākšanai;

(c)     maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir neprecīzi, un dalībvalsts tos nav izlabojusi pirms korekcijas procedūras sākšanas atbilstīgi šim punktam.

Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz individuāliem identificēto pārkāpumu gadījumiem un ņem vērā, vai pārkāpums ir sistemātisks. Ja ir neiespējami precīzi noteikt no fondiem pieprasīto kļūdaino izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju.

2.           Lemjot par korekcijas apjomu saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī attiecīgajā darbības programmā konstatēto pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnību apjomu un finansiālās sekas.

3.           Ja Komisija savu nostāju pamato ar ziņojumiem, ko iesnieguši revidenti, kas nav revidenti no Komisijas dienestiem, tad Komisija izdara pati savus secinājumus par finansiālajām sekām, iepriekš izskatot pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi atbilstīgi 135. panta 2. punktam, saskaņā ar 112. panta 3. punktu nosūtītos paziņojumus un visas dalībvalsts atbildes.

4.           Ja Komisija, pamatojoties uz darbības programmas nobeiguma īstenošanas ziņojuma pārbaudi, konstatē būtisku atpalicību no izpildes sistēmā izklāstītajiem mērķiem, tā var piemērot finanšu korekcijas attiecībā uz konkrētajiem prioritārajiem virzieniem, izmantojot īstenošanas aktus.

5.           Ja dalībvalsts neizpilda savas saistības, kas minētas 86. pantā, Komisija atkarībā no minēto saistību neizpildes pakāpes var veikt finanšu korekciju, atceļot visu struktūrfondu ieguldījumu attiecīgajai dalībvalstij vai daļu no tā.

6.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 142. pantu pieņemt deleģētus aktus, kuros nosaka kritērijus, kas izmantojami, lai noskaidrotu piemērojamās finanšu korekcijas līmeni.

137. pants Procedūra

1.           Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu korekciju Komisija sāk procedūru, informējot attiecīgo dalībvalsti par savas pārbaudes pagaidu secinājumiem un pieprasot, lai dalībvalsts divu mēnešu laikā iesniedz savas piezīmes.

2.           Ja Komisija ierosina finanšu korekciju, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes dod iespēju pierādīt, ka pārkāpuma faktiskais apjoms ir mazāks, nekā to novērtējusi Komisija. Vienojoties ar Komisiju, dalībvalsts var ierobežot šo izskatīšanu, pārbaudot vienīgi attiecīgo dokumentu atbilstīgu daļu vai paraugu. Šādai pārbaudei paredzētais laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc 1. punktā minētā divu mēnešu laikposma, izņemot gadījumus, kad tam ir pienācīgs pamatojums.

3.           Komisija ņem vērā jebkurus pierādījumus, ko dalībvalsts iesniegusi 1. un 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.           Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas pagaidu secinājumiem, Komisija uzaicina dalībvalsti uz noklausīšanos, lai nodrošinātu, ka Komisijas secinājumiem par finanšu korekcijas veikšanu ir pieejama visa vajadzīgā informācija un apsvērumi.

5.           Lai veiktu finanšu korekcijas, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no noklausīšanās dienas vai no dienas, kad tiek saņemta papildinformācija, gadījumā, ja dalībvalsts pēc noklausīšanās piekrīt iesniegt šādu papildinformāciju. Komisija ņem vērā visu procedūras gaitā iesniegto informāciju un apsvērumus. Ja noklausīšanās nenotiek, sešu mēnešu termiņš sākas divus mēnešus no dienas, kad saņemta Komisijas sūtītā noklausīšanās ielūguma vēstule.

6.           Ja Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta konstatē pārkāpumus, kas ietekmē Komisijai nosūtītos gada pārskatus, izrietošajā finanšu korekcijā samazina darbības programmai piešķirto atbalstu no fondiem.

138. pants Dalībvalstu pienākumi

Komisijas veikta finanšu korekcija neietekmē dalībvalsts pienākumu veikt atgūšanas darbības saskaņā ar šīs regulas 135. panta 2. punktu un atgūt valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē un atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantam[33].

139. pants Atmaksāšana

1.           Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības vispārējā budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 73. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.           Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no termiņa pēdējās dienas līdz faktiskās samaksas dienai. Šādu procentu likme ir pusotrs procentpunkts virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes galvenajās refinansēšanas operācijās tā mēneša pirmajā darbadienā, kura laikā ir maksājuma termiņa datums.

VIII SADAĻA

Samērīga darbības programmu kontrole

            140. pants Samērīga darbības programmu kontrole

1.           Darbībām, par kurām kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz EUR 100 000, piemēro ne vairāk kā vienu revīziju, ko veic vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija pirms visu attiecīgo izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Citām darbībām nepiemēro vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā, ko veic revīzijas iestāde un Komisija pirms visu attiecīgo izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Šie noteikumi neskar 4. punktu.

2.           Attiecībā uz darbības programmām, par kurām visnesenākais revīzijas atzinums liecina, ka nav būtisku trūkumu, Komisija nākamajā sanāksmē, kas minēta 118. panta 3. punktā, var vienoties ar revīzijas iestādi, ka revīzijas darba līmeni var samazināt tā, lai tas būtu samērīgs ar konstatēto risku. Šādos gadījumos Komisija neveic savas revīzijas uz vietas, ja vien nav pierādījumu, kas liecina par pārvaldības un kontroles sistēmas trūkumiem, kuri ietekmē izdevumus, kas deklarēti Komisijai grāmatvedības gadā, par kuru kontiem ir piemērots grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

3.           Attiecībā uz darbības programmām, par kurām Komisija secina, ka tā var paļauties uz revīzijas iestādes atzinumu, tā var vienoties ar revīzijas iestādi ierobežot savas uz vietas veicamās revīzijas līdz revīzijas iestādes darba revīzijai, ja vien nav pierādījumu, kas liecina par trūkumiem revīzijas iestādes revīzijas darbā attiecībā uz to grāmatvedības gadu, par kuru kontiem ir piemērots grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

4.           Neskarot 1. punktu, revīzijas iestāde un Komisija var veikt darbību revīzijas, ja riska novērtējumā tiek konstatēts īpašs pārkāpumu vai krāpšanas risks, ja ir pierādījumi par būtiskiem trūkumiem attiecīgās darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmā, kā arī revīzijas kā daļu no revīzijas parauga trīs gadus pēc visu darbības izdevumu slēgšanas saskaņā ar 131. pantu. Komisija var jebkurā laikā veikt darbību revīziju, lai novērtētu revīzijas iestādes darbu atbilstīgi atkārtotām tās revīzijas darbībām.

CETURTĀ DAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

141. pants Pielikumu grozīšana

Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 142. pantu, var pieņemt šīs regulas I un VI pielikuma grozījumus, ievērojot attiecīgos šīs regulas noteikumus.

142. pants Deleģēšanas īstenošana

1.           Ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus, Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus.

2.           Šajā regulā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 3. punktā, 12. pantā, 20. panta 4. punktā, 29. panta 6. punktā, 32. panta 1.punktā, 33. panta 3. punktā, 33. panta 4. punktā, 33. panta 7. punktā, 34. panta 3. punktā, 35. panta 5. punktā, 36. panta 4. punktā, 54. panta 1. punktā, 58. pantā, 112. panta 2. punktā, 114. panta 8. punktā, 114. panta 9. punktā, 116. panta 1. punktā, 117. panta 1. punktā, 132. panta 4.punktā, 136. panta 6. punktā un 141. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Minētais lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

4.           Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Deleģētie akti stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc konkrētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav saņemti iebildumi no Eiropas Parlamenta vai Padomes vai ja pirms šā perioda beigām Eiropas Parlaments un Padome abi ir informējuši Komisiju, ka tiem nav iebildumu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

Ja, šim termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā norādīta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome abi ir informējuši Komisiju, ka neparedz izteikt iebildumus.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, akts nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus, pamato, kāpēc tā iebilst pret deleģēto aktu.

143. pants Komiteju procedūra

1.           Komisijai palīdz Fondu koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums saskaņā ar 2. un 3. punktu ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa (..) [locekļu skaits] (..balsu vairākums) [jāprecizē balsu vairākums: vienkāršais, divas trešdaļas utt.] komitejas locekļi.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

II NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

144. pants Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 20XX. gada 31. decembrim saskaņā ar Līguma 177. pantu.

145. pants Pārejas noteikumi

1.           Šī regula neliedz turpināt vai pārveidot, tostarp pilnībā vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus līdz to slēgšanai vai atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1083/2006 vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš attiecas uz šādu palīdzību 2013. gada 31. decembrī.

2.           Pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, paliek spēkā.

146. pants Atcelšana

1.           Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 ar šo atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2.           Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

147. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Vienotā stratēģiskā satvara elementi, kas attiecas uz saskaņotību un saderību ar dalībvalstu un Savienības ekonomisko politiku, koordinācijas mehānismiem starp VSS fondiem un pārējiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, horizontāliem principiem un transversāliem politikas mērķiem un kārtību teritoriālo problēmu risināšanai

1.         Ievads

Lai maksimāli palielinātu VSS fondu ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsmē, tādējādi mazinot atšķirības, jānodrošina, ka politiskās saistības, kuras uzņemtas sakarā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, tiek atbalstītas ar ieguldījumiem no VSS fondiem un pārējiem Savienības instrumentiem. Tādējādi dalībvalstis nosaka, kā to programmas var palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu politikas mērķus un pamatmērķus.

2.         Saskaņotība un saderība ar Savienības ekonomikas pārvaldību

1. Dalībvalstis velta īpašu uzmanību izaugsmi veicinošiem izdevumu posteņiem, ieskaitot izglītības, pētniecības un energoefektivitātes izdevumus un izdevumus, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un nodrošinātu vides ilgtspēju, dabasresursu pārvaldību, darbību klimata jomā un šādu izdevumu efektivitāti. Turklāt tās ņem vērā nodarbinātības pakalpojumu un aktīvas darba tirgus politikas aptvēruma saglabāšanu un stiprināšanu, koncentrējoties uz jauniešu bezdarbu.

2. Sagatavojot partnerības līgumus, dalībvalstis plāno VSS fondus, ņemot vērā pēdējos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kurus sniegusi Padome, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un saskaņā ar to attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem. Turklāt dalībvalstis ņem vērā attiecīgos Padomes ieteikumus, balstoties uz Stabilitātes un izaugsmes paktu un ekonomikas pielāgošanas programmām. Saskaņā ar šīs regulas 14. panta a) punkta i) daļu visas dalībvalstis partnerības līgumos izklāsta, kā dažādi Savienības un valsts finansējuma avoti palīdz risināt problēmas, kas apzinātas konkrētajai valstij adresētajos attiecīgajos ieteikumos, un sasniegt mērķus, kas ciešā sadarbībā ar atbildīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm iestrādāti valsts reformu programmās.

3.         Mehānismi VSS fondu savstarpējai koordinācijai

3.1       Ievads

3. Dalībvalstis nodrošina, ka no VSS fondiem atbalstītie intervences pasākumi ir papildinoši un tiek īstenoti koordinēti, lai samazinātu administratīvās izmaksas un administratīvo slogu uz vietas.

3.2       Koordinācija un papildināmība

1. Dalībvalstis un vadības iestādes, kas atbildīgas par VSS fondu īstenošanu, cieši sadarbojas, sagatavojot, īstenojot, uzraugot un novērtējot partnerības līgumus un programmas. Tās jo īpaši nodrošina, lai tiktu veiktas šādas darbības:

(a) noteiktas intervences jomas, kurās VSS fondi var tikt papildinoši apvienoti, lai sasniegtu šīs regulas tematiskos mērķus;

(b) veicināta to vadības iestāžu iesaistīšanās, kas atbildīgas par citiem VSS fondiem, vai citu vadības iestāžu vai attiecīgo ministriju iesaistīšanās atbalsta shēmu sagatavošanā, lai nodrošinātu koordināciju un izvairītos no pārklāšanās;

(c) vajadzības gadījumā izveidotas apvienotās uzraudzības komitejas programmām, kuras tiek finansētas no VSS fondiem, un izstrādātas citas vienotas vadības un kontroles procedūras, lai atvieglotu koordināciju starp iestādēm, kas atbildīgas par VSS fondu īstenošanu;

(d) izmantoti kopīgie e-pārvaldības risinājumi, kas vērsti uz pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, un “vienas pieturas aģentūras”, lai konsultētos par pieejamajām atbalsta iespējam no visiem VSS fondiem;

(e) izveidoti mehānismi ERAF un ESF finansēto sadarbības pasākumu koordinācijai ar ieguldījumiem, kas tiek finansēti no programmām atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”.

3.3       Integrētu pieeju veicināšana

1. Dalībvalstis vajadzības gadījumā vietējā, reģionālajā un valsts līmenī apvieno VSS fondus integrētās paketēs, kuras var tikt pielāgotas konkrētu vajadzību risināšanai, lai atbalstītu stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu, un izmanto integrētus teritoriālos ieguldījumus, integrētas darbības un kopīgus rīcības plānus.

2. Dalībvalstis sekmē vietējo un apakšreģionu pieeju izstrādi, īpaši izmantojot uz sabiedrību orientētās vietējās attīstības paņēmienu, deleģējot lēmumu pieņemšanu un īstenošanu publisko, privāto un civilās sabiedrības dalībnieku vietējai partnerībai. Uz sabiedrību orientēto vietējo attīstību īsteno stratēģiskās pieejas kontekstā, lai nodrošinātu, ka, augšupejoši nosakot vietējās vajadzības, tiek ņemtas vērā augstākā līmenī izvirzītās prioritātes. Tādējādi dalībvalstis nosaka pieeju uz sabiedrību orientētai vietējai attīstībai visiem VSS fondiem, un partnerības līgumos paredz būtiskākos uzdevumus, kas risināmi šādā veidā, uz sabiedrību orientētas vietējās attīstības pamatmērķus un prioritātes, aptveramo teritoriju veidus, vietējo darba grupu konkrēto nozīmi stratēģiju īstenošanā un dažādu VSS fondu paredzamo nozīmi, īstenojot vietējās attīstības stratēģijas dažādās teritorijās, piemēram, lauku, pilsētu un piekrastes teritorijās, un atbilstošus koordinācijas mehānismus.

4.         VSS fondu koordinācija ar pārējiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem

Šajā iedaļā ietvertais Savienības programmu saraksts nav izsmeļošs.

4.1       Ievads

1. Dalībvalstis veic Savienības politikas ietekmes analīzi valsts un reģionālajā līmenī, analizējot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, lai sekmētu efektīvu koordināciju un noteiktu un veicinātu piemērotākos līdzekļus Eiropas fondu izmantošanai, atbalstot ieguldījumus vietējā, reģionālajā un valsts līmenī.

2. Dalībvalstis nodrošina saskaņotību plānošanas un īstenošanas posmos starp intervences pasākumiem, kas atbalstīti no VSS fondiem, un Savienības politikas mērķiem. Šajā nolūkā tās cenšas ņemt vērā šādus aspektus:

(a) noteikt un izmantot papildināmību starp dažādiem Savienības instrumentiem valsts un reģionālajā līmenī gan plānošanas, gan īstenošanas posmā;

(b) optimizēt esošās struktūras un vajadzības gadījumā izveidot jaunas, kas atvieglos prioritāšu stratēģisko noteikšanu atšķirīgiem instrumentiem un struktūrām koordinācijai valsts līmenī, lai izvairītos no darba dublēšanas un noteiktu jomas, kurās vajadzīgs papildu finansiālais atbalsts;

(c) pilnībā izmantot iespēju apvienot atbalstu no dažādiem instrumentiem, lai atbalstītu atsevišķas darbības, un cieši sadarboties ar struktūrām, kas atbildīgas par citu valsts instrumentu īstenošanu, tādējādi atbalsta saņēmējiem nodrošinot saskaņotas un racionālas finansēšanas iespējas.

4.2       Koordinācija ar kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku

1. ELFLA ir neatņemama kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļa, un tas papildina tos pasākumus saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, kas nodrošina tiešu atbalstu lauksaimniekiem un atbalsta tirgus pasākumus. Tādējādi dalībvalstis pārvalda šos intervences pasākumus kopā, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un ES atbalsta pievienoto vērtību.

2. Ar EJZF cenšas panākt reformētās kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas mērķus. Tādējādi dalībvalstis izmanto EJZF, lai atbalstītu centienus uzlabot datu vākšanu un stiprināt kontroli un lai nodrošinātu, ka sinerģijas efekts tiek panākts arī ar integrētās jūrlietu politikas prioritātēm (piemēram, zināšanas par jūru, jūras teritoriālā plānošana, integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana, integrētā jūras novērošana, jūras vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei piekrastes zonās).

4.3       Apvārsnis 2020[34] un citas centrāli pārvaldītas ES programmas pētniecības un inovācijas jomā

1. Dalībvalstis un Komisija velta uzmanību koordinācijas stiprināšanai un papildināmības pasākumiem starp VSS fondiem un “Apvārsni 2020” — uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME)[35] —, un citām centrāli pārvaldītām Savienības finansēšanas programmām, vienlaikus skaidri nodalot starp tām intervences jomas.

2. Jo īpaši dalībvalstis izstrādā valsts un/vai reģionālās pētniecības un inovācijas stratēģijas “pārdomātai specializācijai” saskaņā ar valsts reformu programmām. Šīs stratēģijas izstrādā, uzņēmējdarbības atklāšanas procesā iesaistot valsts un reģionālās vadības iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un pārējās augstākās izglītības iestādes, rūpniecības nozari un sociālos partnerus. Iestādes, uz kurām tieši attiecas programma “Apvārsnis 2020”, cieši iesaistās šajā procesā. Saskaņā ar šīm stratēģijām (cita starpā):

(a) “iepriekšējā posma darbības”, lai sagatavotu pētniecības un inovācijas dalībniekus dalībai programmā “Apvārsnis 2020” (“kāpnes uz izcilību”), izstrādā, palielinot kapacitāti. Tiek stiprināta saziņa un sadarbība starp programmas “Apvārsnis 2020” valstu kontaktpunktiem un VSS fondu vadības iestādēm.

(b) “pakārtotas darbības” nodrošina līdzekļus no programmas “Apvārsnis 2020” un iepriekšējām programmām izrietošo pētniecības un attīstības rezultātu izmantošanai un izplatīšanai tirgū, īpašu uzmanību veltot inovāciju veicinošas uzņēmējdarbības vides radīšanai MVU saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas teritorijām attiecīgajā pārdomātas specializācijas stratēģijā.

3. Dalībvalstis pilnībā izmanto šīs regulas noteikumus, ar kuriem atļauj apvienot VSS fondus ar tiem, kas ir saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” attiecīgajās programmās, kuras izmanto, lai īstenotu stratēģiju elementus. Valsts un reģionālajām iestādēm nodrošina kopēju atbalstu šādu stratēģiju izstrādei un īstenošanai, lai noteiktu iespējas Eiropas nozīmes pētniecības un attīstības infrastruktūras kopīgam finansējumam, starptautiskās sadarbības veicināšanai, atbalstam metodikas jomā, veicot salīdzinošus novērtējumus, labas prakses apmaiņai un starpreģionu apmācībai.

4. Dalībvalstis apsver šādus papildu pasākumus, kuru mērķis ir izcilības un inovācijas potenciāla atraisīšana, papildinot programmu “Apvārsnis 2020” un radot sinerģiju ar to, galvenokārt ar kopēju finansējumu:

(a) savienojot jaunizveidotos izcilības centrus un inovatīvus reģionus mazāk attīstītās dalībvalstīs ar vadošajiem reģioniem citur Eiropā;

(b) veidojot saikni ar inovatīvām kopām un atzinīgi vērtējot izcilību mazāk attīstītos reģionos;

(c) izveidojot Eiropas Pētniecības telpas katedras, lai piesaistītu izcilus zinātniekus, īpaši mazāk attīstītos reģionos;

(d) atbalstot pētnieku un inovatoru piekļuvi starptautiskiem tīkliem, kas ir mazāk iesaistīti Eiropas Pētniecības telpā vai kas ir no mazāk attīstītiem reģioniem;

(e) sniedzot atbilstošu ieguldījumu Eiropas Inovācijas partnerībās;

(f) sagatavojot valsts iestādes un/vai izcilības kopas dalībai Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūta Zināšanu un inovācijas kopienās (ZIK); un

(g) izstrādājot augstvērtīgas starptautiskās programmas pētnieku mobilitātei, kuras līdzfinansē no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajam darbībām.

4.4       Demonstrējumu projektu finansējums[36] (rezerve jauniem tirgus dalībniekiem (NER 300))

Dalībvalstis nodrošina, ka finansējums no VSS fondiem vajadzības gadījumā tiek koordinēts ar programmas “NER 300” atbalstu, kurā izmanto ienākumus no 300 milj. kvotu izsoles, kas rezervētas saskaņā ar Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jauno tirgus dalībnieku rezervi, lai līdzfinansētu dažādus liela mēroga demonstrējumu projektus oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā, kā arī inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas jomā visā ES.

4.5       Programma LIFE[37] un vides acquis

1. Dalībvalstis pēc iespējas cenšas izmantot sinerģiju ar Savienības politikas instrumentiem (gan finanšu, gan citiem instrumentiem), kas kalpo klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, vides aizsardzībai un efektīvai resursu izmantošanai.

2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina papildināmību un koordināciju ar LIFE, jo īpaši ar integrētiem dabas projektiem, kas saistīti ar ūdeni, atkritumiem, gaisu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šo koordināciju nodrošina, jo īpaši sekmējot to darbību finansējumu no VSS fondiem, kas papildina integrētos projektus saskaņā ar programmu LIFE, kā arī veicinot tādus risinājumus, metodes un pieejas, kas ir saderīgas ar LIFE programmu.

3. Attiecīgie nozaru plāni, programmas vai stratēģijas (tostarp prioritārās rīcības pamatprogramma, upes baseina apsaimniekošanas plāns, valstu klimata pārmaiņu mazināšanas vai pielāgošanās pasākumu stratēģijas), kā minēts LIFE regulā, ir koordinācijas satvars atbalstam no dažādiem fondiem.

4.6       „ERASMUS visiem[38]”

1. Dalībvalstis cenšas izmantot VSS fondus, ietverot instrumentus un metodes, kas izstrādātas un veiksmīgi pārbaudītas saskaņā ar programmu “ERASMUS visiem”.

2. Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina efektīvu koordināciju starp VSS fondiem un programmu “ERASMUS visiem”, skaidri nošķirot ieguldījumu veidus un atbalstāmās mērķgrupas. Dalībvalstis cenšas panākt papildināmību saistībā ar mobilitātes darbību finansējumu, izmantojot iespējamo sinerģiju.

3. Koordināciju nodrošina, izstrādājot atbilstošus sadarbības mehānismus starp vadības iestādēm un valsts aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar programmu “ERASMUS visiem”.

4.7       Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programma (PSCI)[39]

1. Dalībvalstis vajadzības gadījumā cenšas nodrošināt efektīvu koordināciju starp Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu un VSS fondu sniegto atbalstu saskaņā ar nodarbinātības un sociālās iekļautības tematiskajiem mērķiem.

2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā ar ESF atbalstu cenšas paplašināt veiksmīgākos pasākumus, kas izstrādāti saskaņā ar PSCI PROGRESS sadaļu, īpaši sociālās inovācijas jomā un saistībā ar eksperimentiem sociālās politikas jomā.

3. Lai sekmētu darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti un palielinātu nodarbinātības iespējas, dalībvalstis nodrošina darbību papildināmību, lai veicinātu darbaspēka pārrobežu mobilitāti, ko atbalsta ESF, ieskaitot pārrobežu partnerības, kas tiek atbalstītas saskaņā ar PSCI EURES sadaļu.

4. Dalībvalstis cenšas nodrošināt papildināmību un koordināciju starp VSS fondu atbalstu pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbībai, uzņēmumu dibināšanai un sociāliem uzņēmumiem un PSCI atbalstu saskaņā ar mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļu, kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi mikrofinansējumam no darba tirgus atstumtām personām un mikrouzņēmumiem, kā arī atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību.

4.8       Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF)[40]

1. CEF ir Savienības mērķa fonds Savienības politikas īstenošanai saistībā ar Eiropas transporta infrastruktūras tīkliem (TEN) transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā. Lai maksimāli palielinātu Eiropas pievienoto vērtību šajās jomās, dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka ERAF un Kohēzijas fonda intervences pasākumi tiek plānoti ciešā sadarbībā ar CEF sniegto atbalstu, lai izvairītos no darba dublēšanas un nodrošinātu optimālus savienojumus starp dažādiem infrastruktūras veidiem vietējā, reģionālajā, valsts un Savienības līmenī. Ir jāpanāk finansēšanas instrumentu maksimālais sviras efekts projektiem, kam liela nozīme visas Eiropas un vienotā tirgus mērogā, jo īpaši projektiem prioritārajās jomās — transporta, enerģētikas un digitālo tīklu jomā —, kā noteikts TEN politikas satvaros.

2. Transporta jomā plāni pamatojas uz faktiskām un prognozētām transporta vajadzībām, nosakot trūkstošos savienojumus un sastrēgumu vietas, ņemot vērā Savienības pārrobežu savienojumu attīstību un izveidojot savienojumus starp dalībvalsts reģioniem. Ieguldījumi reģionālajos savienojumos ar visaptverošu Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un TEN-T pamattīklā nodrošina, ka pilsētu un lauku teritorijas gūst labumu, ko sniedz lielākie tīkli.

3. Prioritāšu noteikšanu ieguldījumiem, kuru ietekme sniedzas pāri atsevišķas dalībvalsts robežām, īpaši gar TEN-T pamattīklu koridoriem, koordinē ar TEN-T plānošanu un pamattīklu koridoru īstenošanas plāniem, lai ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījumi transporta infrastruktūrā pilnīgi atbilstu TEN-T pamatnostādnēm.

4. Dalībvalsts ņem vērā Komisijas Balto grāmatu par transportu[41], kurā izklāstīts konkurētspējīgas un resursu ziņā efektīvas transporta sistēmas redzējums, uzsverot, ka transporta nozarē ir nepieciešams ievērojams siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums. Attiecībā uz VSS fondiem tas nozīmē galveno uzmanību veltīt ilgtspējīgiem transporta veidiem un ieguldīt finanšu līdzekļus jomās, kas dod vislielāko Eiropas pievienoto vērtību. Paredzētajiem ieguldījumiem prioritātes nosaka atbilstīgi tam, cik lielā mērā tie veicina mobilitāti, ilgtspēju, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmē Eiropas vienotās transporta telpas izveidi.

5. VSS fondi nodrošina vietējo un reģionālo infrastruktūru un tās savienojumus ar prioritārajiem Savienības tīkliem enerģētikas un telekomunikāciju nozarē.

6. Dalībvalstis un Komisija izstrādā atbilstošus koordinācijas un tehniskā atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu IKT pasākumu papildināmību un efektīvu plānošanu un pilnībā izmantotu dažādus Savienības instrumentus (VSS fondi, CEF, Eiropas tīkli, programma “Apvārsnis 2020”) platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras finansējumam. Lai visefektīvāk izmantotu publiskās finanses, piemērotākā finansēšanas instrumenta izvēlē ņem vērā attiecīgās darbības ienākumu gūšanas iespējas un ar to saistīto riska līmeni. Ja darbība ir iesniegta, bet nav izvēlēta CEF finansējuma piešķiršanai, dalībvalsts ņem vērā tās novērtējumu CEF satvarā saistībā ar izvēli atbalstam no VSS fondiem.

4.9       IPA, EKPI, EAF[42]

1. Dalībvalstis un Komisija cenšas palielināt koordināciju starp ārējiem instrumentiem un VSS fondiem, lai uzlabotu efektivitāti daudzu Savienības politikas mērķu sasniegšanā. Jo īpaši nozīmīga ir koordinācija un papildināmība ar Eiropas Attīstības fondu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu.

2. Lai atbalstītu ciešāku teritoriālo integrāciju, dalībvalstis cenšas gūt labumu no sinerģijas starp teritoriālās sadarbības pasākumiem kohēzijas politikas satvarā un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbības pasākumiem. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai pašreizējie pasākumi būtu saistīti ar jaunizveidotajām Eiropas teritoriālās sadarbības grupām, kas īpašu uzmanību velta sadarbībai un labas prakses apmaiņai.

5.         Koordinācija ar sadarbības pasākumiem

1. Dalībvalstis cenšas nodrošināt papildināmību starp sadarbības un citiem pasākumiem, kurus atbalsta no VSS fondiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka sadarbības pasākumi dod efektīvu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un ka sadarbību izmanto plašāku politikas mērķu sasniegšanai. Lai to panāktu, dalībvalstis nodrošina papildināmību un koordināciju ar pārējām Savienības finansētajām programmām un instrumentiem.

3. Dalībvalstis cenšas nodrošināt koordināciju un papildināmību starp programmu “Eiropas teritoriālā sadarbība” un programmām saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, lai jo īpaši nodrošinātu saskaņotu plānošanu un atvieglotu liela mēroga ieguldījumus.

4. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju mērķi ir sastāvdaļa kohēzijas politikas programmu kopējā stratēģiskajā plānošanā attiecīgajos reģionos un dalībvalstīs. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju gadījumā, ja vajadzīgs, visi VSS fondi atbalsta to īstenošanu. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, panāk arī koordināciju ar pārējiem Savienības finansētajiem instrumentiem un citiem instrumentiem.

5. Dalībvalstis vajadzības gadījumā izmanto iespēju īstenot starpreģionālās un starptautiskās darbības ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī, izmantojot darbības programmas atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, tostarp attiecīgos pētniecības un inovācijas pasākumus, kas izriet no pārdomātas specializācijas stratēģijām.

6.         Horizontālie principi un transversālie politikas mērķi

A. Horizontālie principi

6.1.      Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

Saskaņā ar 5. pantu dalībvalstis ievēro partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu, lai veicinātu sociālas, ekonomiskas un teritoriālas kohēzijas nodrošināšanu un Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes prioritāšu izpildi. Tas paredz tādu koordinētu rīcību partnerībā, kas veikta saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. Tas arī īstenojas operatīvas un institucionālas sadarbības veidā, jo īpaši izstrādājot un īstenojot Savienības politikas virzienus. Tādējādi dalībvalstis pilnībā izmanto VSS fondu satvarā izveidotās partnerības.

6.2       Ilgtspējīga attīstība

1. Lai pilnībā ietvertu ilgtspējīgu attīstību VSS fondos un ievērotu ilgtspējīgas attīstības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu, pienākumu iestrādāt vides aizsardzības prasības saskaņā ar 11. pantu un principu “piesārņotājs maksā” saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pantu, vadības iestādes veic pasākumus visā programmas darbības ciklā, lai izvairītos vai mazinātu intervences pasākumu kaitīgo ietekmi uz vidi un nodrošinātu reālus ieguvumus sociālajā, vides un klimata jomā ar šādām darbībām:

(a) novirzot ieguldījumus resursu ziņā visefektīvākajām un visilgtspējīgākajām iespējām;

(b) izvairoties no ieguldījumiem, kuriem varētu būt ievērojami negatīva ietekme uz vidi vai klimatu un atbalstot pasākumus, kuri mazina pastāvošo negatīvo ietekmi;

(c) izvēloties ilgtermiņa perspektīvu, ja tiek salīdzinātas ieguldījumu alternatīvo iespēju “pilna cikla” izmaksas;

(d) vairāk izmantojot videi nekaitīgu publisko iepirkumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ar ieguldījumiem, kas veikti ar atbalstu no VSS fondiem, ievēro iespējas mazināt klimata pārmaiņas, kā arī tie pēc savām īpašībām ir izturīgi pret klimata pārmaiņu un dabas katastrofu radīto ietekmi (piemēram, paaugstināts risks saistībā ar plūdiem, karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem).

3. Dalībvalstis uzrauga izdevumus, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību, izmantojot Komisijas pieņemto metodoloģiju, kas balstās uz intervences kategorijām vai pasākumiem.

4. Ieguldījumi ir arī saderīgi ar ūdens problēmas risinājumu hierarhijas principu, galvenokārt koncentrējoties uz pieprasījuma pārvaldības iespējām, savukārt alternatīvās piegādes iespējas apsverot tikai tad, kad ūdens taupības potenciāls ir izsmelts. Publiskā sektora intervence atkritumu apsaimniekošanas nozarē papildina privātsektora centienus, jo īpaši ražotāja atbildību. Darbības atbalsta inovatīvas pieejas, kas sekmē slēgtā cikla ekonomiku, un ir saskaņā ar atkritumu problēmas risinājumu principu.

6.3       Vīriešu un sieviešu līdztiesības samērs un nediskriminācija

1. Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis strādā pie vīriešu un sieviešu līdztiesības mērķa sasniegšanas, un tām jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju un nodrošinātu pieejamību darbību sagatavošanā, īstenošanā, pārraudzīšanā un novērtēšanā programmās, kas saņem VSS fondu līdzfinansējumu. Saistībā ar 7. panta mērķiem dalībvalstis sīki apraksta veicamās darbības, jo īpaši attiecībā uz darbību izvēli, intervences pasākumu mērķu izvirzīšanu un uzraudzības un ziņošanas kārtību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic arī analīzi par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

2. Dalībvalstis nodrošina attiecīgo struktūru iesaisti, kas partnerībās atbildīgas par dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un pieejamību , un nodrošina atbilstošas struktūras saskaņā ar valsts praksi konsultācijām par dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un pieejamību, lai nodrošinātu vajadzīgās zināšanas un kompetenci VSS fondu atbalsta sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Uzraudzības komiteju sastāvā abi dzimumi ir vienādi pārstāvēti, un tajā iekļauj speciālistus/atbildīgās personas dzimumu līdztiesības jautājumos.

3. Vadības iestādes sadarbībā ar uzraudzības komitējām regulāri veic īpašus novērtējumus vai pašnovērtējumus, koncentrējoties uz dzimumu vienlīdzības principa piemērošanu.

4. Dalībvalstis pienācīgi risina nelabvēlīgā stāvoklī esošo grupu vajadzības, lai ļautu tām labāk integrēties darba tirgū un pilnā mērā piedalīties sabiedrībā.

B. Transversālie politikas mērķi

6.4       Pieejamība

1. Vadības iestādes nodrošina, ka visi produkti, preces, pakalpojumi un infrastruktūra, kas ir publiski vai tiek nodrošināti sabiedrībai un līdzfinansēti no VSS fondiem, ir pieejami visiem iedzīvotājiem, ieskaitot personas ar invaliditāti. Jo īpaši ir jānodrošina pieejamība fiziskai videi, transportam, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai integrētu nelabvēlīgā stāvoklī esošās grupas, tostarp personas ar invaliditāti. Vadības iestādes veic pasākumus visā programmas darbības ciklā, lai noteiktu un novērstu esošos pieejamības ierobežojumus un izvairītos no jauniem ierobežojumiem.

6.5       Demogrāfisko pārmaiņu jautājuma risināšana

1. Visos līmeņos ņem vērā problēmas, kas izriet no demogrāfiskām pārmaiņām. Tādējādi dalībvalstis izmanto VSS fondus, lai vajadzības gadījumā izstrādātu pielāgotas stratēģijas, risinātu demogrāfiskās problēmas un panāktu izaugsmi novecojošas sabiedrības apstākļos.

2. Dalībvalstis izmanto VSS fondus, lai veiktu pasākumus visu vecumu grupu iekļaušanas veicināšanai. Tās jo īpaši sekmē darba iespēju paplašināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem. Ieguldījumi veselības infrastruktūrā kalpos ilgas un veselīgas darba dzīves mērķim visiem Savienības iedzīvotājiem.

3. Demogrāfisko pārmaiņu visvairāk skartajos reģionos dalībvalstis nosaka pasākumus, kas

(a) atbalsta demogrāfisku atjaunošanos, radot labākus nosacījumus ģimenēm un labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru;

(b) vairo nodarbinātību, palielina produktivitāti un ekonomikas rezultativitāti, ieguldot izglītībā, IKT un pētniecībā;

(c) pievēršas izglītības atbilstībai un kvalitātei un sociālā atbalsta struktūrām un

(d) nodrošina izmaksu ziņā efektīvu veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sniegšanu, tostarp ieguldījumus e-veselībā, e-aprūpē un infrastruktūrā.

6.6       Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi

Klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās pasākumus un risku novēršanu integrē visu fondu sagatavošanā, plānošanā, īstenošanā, pārraudzībā un novērtēšanā.

Tiek nodrošināts, ka ieguldījumi šajā mērķī — vismaz 20 % no ES budžeta klimata pārmaiņu mazināšanai — ir redzami.

7. Kārtība teritoriālo problēmu risināšanai

7.1.      Dalībvalstis un reģioni veic šādus pasākumus savu partnerības līgumu un programmu sagatavošanai:

(a) dalībvalsts vai reģiona attīstības potenciāla un veiktspējas analīzi, jo īpaši saistībā ar pamatproblēmām, kas norādītas stratēģijā “Eiropa 2020”, valsts reformu programmās un konkrētai valstij adresētajos ieteikumos. Atbildīgās iestādes veic sīku analīzi par valsts, reģionālajām un vietējām īpatnībām;

(b) pamatproblēmu novērtējumu, kas risināmas reģiona vai dalībvalsts līmenī, vājo vietu un trūkstošo savienojumu noteikšanu, inovācijas trūkumus, ieskaitot plānošanas un īstenošanas kapacitātes trūkumu, kas negatīvi ietekmē ilgtermiņa izaugsmes un nodarbinātības potenciālu. Tas ir pamats, lai noteiktu iespējamās jomas un darbības politikas prioritāšu noteikšanai, intervencei un koncentrēšanai;

(c) starpnozaru, pārjurisdikciju vai pārrobežu koordinācijas problēmu novērtējumu, jo īpaši saistībā ar makroreģionālo un jūras baseinu stratēģijām;

(d) pasākumu noteikšanu, lai panāktu labāku koordināciju starp dažādiem teritoriālajiem līmeņiem un finansējuma avotiem un nodrošinātu integrētu pieeju, kas saistītu stratēģiju “Eiropa 2020” ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem.

7.2.      Lai ievērotu teritoriālās kohēzijas mērķi, dalībvalstis un reģioni nodrošina, ka vispārējā pieeja gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanai:

(a) atspoguļo pilsētu, lauku teritoriju, piekrastes un zivsaimniecības teritoriju nozīmi, kā arī to teritoriju nozīmi, kuras saskaras ar īpašām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām;

(b) ņem vērā attālāko reģionu, galējo ziemeļu reģionu ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, salu, pārrobežu un kalnu reģionu konkrētās problēmas;

(c) risina pilsētu un lauku savienojumu jautājumu saistībā ar piekļuvi pieejamai un kvalitatīvai infrastruktūrai un pakalpojumiem, kā arī problēmas reģionos ar lielu sociāli atstumto kopienu īpatsvaru.

II PIELIKUMS

Metode izpildes sistēmas noteikšanai

1.           Izpildes sistēmu veido starpposma mērķi, kas noteikti katrai prioritātei par 2016. un 2018. gadu, un gala mērķiem, kas noteikti par 2022. gadu. Starpposma mērķus un gala mērķus izklāsta atbilstoši 1. tabulā ietvertajam formātam.

1. tabula. Standarta formāts izpildes sistēmai

Prioritāte || Rādītājs un mērvienība, ja piemēro || Starpposma mērķis 2016. gadam || Starpposma mērķis 2018. gadam || Gala mērķis 2022. gadam

|| || || ||

|| || || ||

|| || || ||

|| || || ||

2.           Starpposma mērķi ir mērķi prioritātes konkrētā gala mērķa sasniegšanai, kuri izsaka paredzamo virzību uz laikposma beigām noteikto mērķu sasniegšanu. 2016. gada starpposma mērķos ietver finanšu rādītājus un iznākuma rādītājus. 2018. gada starpposma mērķos ietver finanšu rādītājus, iznākuma rādītājus un attiecīgā gadījumā — rezultātu rādītājus. Starpposma mērķus var izvirzīt arī galvenajiem īstenošanas posmiem.

3.           Starpposma mērķi ir:

– atbilstoši un sniedz būtisku informāciju par prioritātes īstenošanas norisi;

– pārredzami, ar objektīvi pārbaudāmiem gala mērķiem un identificētiem un publiski pieejamiem avota datiem;

– pārbaudāmi un neuzliek nesamērīgu administratīvo slogu;

– attiecīgā gadījumā — saderīgi visās darbības programmās.

III PIELIKUMS

Saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem — no 2014. gada līdz 2020. gadam

[…]

IVII PIELIKUMS Papildināmība

1. Valsts vai līdzvērtīgi strukturālie izdevumi

Lai noteiktu valsts vai līdzvērtīgus strukturālos izdevumus, izmanto ailē X-1 norādīto bruto pamatkapitāla veidošanas rādītāju, kas izteikts procentos no IKP, saskaņā ar 2. tabulu 2. pielikumā “Pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmas formu un saturu”[43].

2. Pārbaude

Papildināmības pārbaudēm, ko veic saskaņā ar 86. panta 3. punktu, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

2.1       Ex ante pārbaude

(a) Kad dalībvalsts iesniedz partnerības līgumu, tā sniedz informāciju par plānoto izdevumu profilu, izmantojot 1. tabulas formātu. Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 70 % iedzīvotāju, informāciju par izdevumiem [mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos] sniedz tādā pašā formātā.

                1. tabula

Vispārējās valdības izdevumi procentos no IKP || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

P51 || X || X || X || X || X || X || X

(b) Dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un prognozēm, kas ir valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeņa pamatā.

(c) Kad dalībvalsts un Komisija ir vienojušās, 1. tabulu iekļauj attiecīgās dalībvalsts partnerības līgumā kā valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu atsauces līmeni, kas jāsaglabā 2014.–2020. gadā.

2.2       Termiņa vidusposma pārbaude

(a) Ja vidējie gada izdevumi laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam ir vienādi ar partnerības līgumā noteikto izdevumu atsauces līmeni vai lielāki par to, termiņa vidusposma pārbaudē uzskata, ka dalībvalsts ir saglabājusi valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni.

(b) Pēc termiņa vidusposma pārbaudes Komisija, apspriežoties ar dalībvalsti, var pārskatīt partnerības līgumā noteikto valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu atsauces līmeni, ja ekonomiskā situācija dalībvalstī ir būtiski mainījusies kopš partnerības līguma pieņemšanas un ja šādas izmaiņas nav ņemtas vērā, nosakot atsauces līmeni partnerības līgumā.

2.3       Ex post pārbaude

Ja vidējie gada izdevumi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir vienādi ar partnerības līgumā noteikto izdevumu atsauces līmeni vai lielāki par to, ex post pārbaudē uzskata, ka dalībvalsts ir saglabājusi valsts vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni.

3. Finanšu korekcijas likmes pēc ex post pārbaudes

Ja Komisija nolemj veikt finanšu korekciju saskaņā ar 86. panta 4. punktu, finanšu korekcijas likmi aprēķina, atskaitot 3 % no starpības starp partnerības līgumā noteikto atsauces līmeni un sasniegto līmeni, kas izteikts procentos no atsauces līmeņa, un iegūto rezultātu dalot ar 10. Finanšu korekciju nosaka, piemērojot minēto finanšu korekcijas likmi fondu ieguldījumam, kas piešķirts attiecīgajai dalībvalstij par mazāk attīstītiem un pārejas reģioniem par visu plānošanas periodu.

Ja starpība starp partnerības līgumā noteikto atsauces līmeni un sasniegto līmeni, kas izteikts procentos no partnerības līgumā noteiktā atsauces līmeņa, ir 3 % vai mazāka, finanšu korekciju neveic.

Finanšu korekcija nepārsniedz 5 % no fondu piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij par mazāk attīstītiem un pārejas reģioniem par visu plānošanas periodu.

IV PIELIKUMS

Ex ante nosacījumi

Tematiskie ex ante nosacījumi

Tematiskie mērķi || Ex ante nosacījums || Izpildes kritēriji

1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju (pētniecības un izstrādes mērķis) (minēts 9. panta 1. punktā) || 1.1. Pētniecība un inovācija: ir izstrādāta valsts vai reģionāla pētniecības un inovācijas stratēģija pārdomātai specializācijai atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus, kura atbilst pazīmēm, kas liecina, ka valsts vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas[44] darbojas labi. || – Ir ieviesta valsts vai reģionāla pētniecības un inovācijas stratēģija pārdomātai specializācijai: – kuras pamatā ir SWOT analīze, lai koncentrētu resursus uz ierobežotu pētniecības un inovācijas prioritāšu kopumu; – kurā ir izklāstīti pasākumi privātu pētniecības ieguldījumu veicināšanai; – paredz uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu. – Dalībvalsts ir pieņēmusi satvaru, kurā izklāstīti pieejamie budžeta resursi pētniecībai un inovācijai. – Dalībvalsts ir pieņēmusi daudzgadu plānu ar ES prioritātēm saistīto ieguldījumu iekļaušanai budžetā un prioritāšu noteikšanai (Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskais forums —ESFRI).

2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti (platjoslas mērķis) (minēts 9. panta 2. punktā) || 2.1. Digitālā izaugsme valsts vai reģionālajā inovācijas stratēģijā pārdomātai specializācijai ir iekļauta atsevišķa nodaļa par digitālo stratēģiju, lai veicinātu pieprasījumu pēc cenas ziņā pieejamiem, augstas kvalitātes un sadarbspējīgiem IKT iespējotiem privātiem un publiskiem pakalpojumiem un palielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu administrāciju, vidū, ieskaitot pārrobežu iniciatīvas. || – Valsts vai reģionālajā inovācijas stratēģijā pārdomātai specializācijai ir iekļauta nodaļa par digitālo izaugsmi, kurā aplūkoti šādi aspekti: – budžeta plānošanas un darbību prioritāšu noteikšana, izmantojot SWOT analīzi, kas veikta saskaņā ar Digitālās programmas Eiropai[45] rezultātu apkopojumu; – jābūt veiktai analīzei par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieprasījumam un piedāvājumam sniegtā atbalsta līdzsvarošanu; – izmērāmi gala mērķi attiecībā uz intervences rezultātiem digitālo prasmju, prasmju, e-iekļaušanas, e-pieejamības un e-veselības jomā, kas ir saskaņoti ar esošajām atbilstošajām nozaru valsts vai reģionālajām stratēģijām; – IKT spēju veidošanas vajadzību novērtējums.

2.2. Nākamās paaudzes piekļuves (NPP) infrastruktūra: ir izstrādāti valsts NPP plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu ES mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam[46], galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un atbilstošā kvalitātē, saskaņā ar ES konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un kuri paredz neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus. || – Ir izstrādāts NPP plāns, ka paredz: – plānu attiecībā uz infrastruktūras ieguldījumiem, veicot pieprasījuma apkopošanu, un infrastruktūras un pakalpojumu kartējumu, kas tiek regulāri atjaunināts; – ilgtspējīgus ieguldījumu modeļus, kas veicina konkurenci un nodrošina atvērtu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un nākotnē izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus; – pasākumus privāto ieguldījumu veicināšanai.

3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju (minēts 9. panta 3. punktā) || 3.1. Ir veiktas īpašas darbības, lai efektīvi īstenotu Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA) un tā 2011. gada 23. februāra pārskatīto versiju[47], tostarp principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”. || – Konkrētās darbības ir šādas: – uzraudzības mehānisms MUA īstenošanas nodrošināšanai, tostarp struktūra, kas atbild par MVU jautājumu koordināciju dažādos administratīvos līmeņos (“MVU pārstāvis”); – pasākumi, lai saīsinātu uzņēmuma izveidošanas laiku līdz 3 darbdienām un izmaksas samazinātu līdz EUR 100; – pasākumi, lai līdz trim mēnešiem saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību; – mehānisms, lai sistemātiski novērtētu tiesību aktu ietekmi uz MVU, izmantojot “MVU testu”, vienlaikus attiecīgā gadījumā ņemot vērā uzņēmumu dažādo lielumu.

3.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos[48] ir transponēta valsts tiesību aktos. || – Minētās direktīvas transponēšana saskaņā ar Direktīvas 12. pantu (līdz 2013. gada 16. martam).

4. atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs (minēts 9. panta 4. punktā) || 4.1. Energoefektivitāte: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva (2010/31/ES) par ēku energoefektivitāti ir transponēta valsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 28. pantu[49]. Tiek ievērots 6. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumā Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam[50]. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem[51] ir transponēta valsts tiesību aktos. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK[52], ir transponēta valsts tiesību aktos. || – Īstenots prasību minimums attiecībā uz ēku energoefektivitāti, kā noteikts Direktīvas 2010/31/ES 3., 4. un 5. pantā. – Pieņemti pasākumi, kas vajadzīgi ēku energoefektivitātes sertifikācijas sistēmas ieviešanai saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 11. pantu. – Īstenots sabiedrisko ēku renovēšanas vajadzīgais apjoms. – Galapatērētāji tiek nodrošināti ar individuāliem skaitītājiem. – Tiek veicināta efektīva apkure un dzesēšana saskaņā ar Direktīvu 2004/8/EK.

4.2. Atjaunojamie energoresursi: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas (2001/77/EK) un (2003/30/EK)[53], ir transponēta valsts tiesību aktos. || – Dalībvalsts ir ieviesusi pārredzamas atbalsta shēmas, noteikusi prioritāti tīklu pieejamībā un pārvadē, ieviesusi standarta noteikumus par tehnisko pielāgojumu izmaksu segšanu un dalīšanu, kuri darīti zināmi sabiedrībai. – Dalībvalsts ir pieņēmusi valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plānu saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu.

5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām un riska novēršanu (klimata pārmaiņu mērķis) (minēts 9. panta 5. punktā) || 5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: ir izstrādāti valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām[54] || – Ir izstrādāts valsts vai reģionāls riska novērtējums, kurā: – sniegts valsts riska novērtējumam izmantotā procesa, metodoloģijas, metožu un neslepeno datu apraksts; – sniegts viena riska un vairāku risku scenāriju apraksts; – attiecīgā gadījumā ņemtas vērā valsts stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti (minēts 9. panta 6. punktā) || 6.1. Ūdensapgādes joma: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[55]. || – Dalībvalsts ir nodrošinājusi dažādo ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā pa nozarēm saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. pantu. – Ir pieņemts upju baseinu apsaimniekošanas plāns upju baseinu apgabalam, kurā tiks veikti ieguldījumi, saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[56]. –

6.2. Ūdensapgādes joma: ir īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu[57], un jo īpaši ir izstrādāti atkritumu apsaimniekošanas plāni saskaņā ar minēto direktīvu un atkritumu hierarhiju. || – Dalībvalsts ir ziņojusi Komisijai par panākumiem Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķu sasniegšanā, to nesasniegšanas iemesliem un iecerētajām darbībām, lai mērķus sasniegtu. – Dalībvalsts ir nodrošinājusi, ka tās kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 1., 4., 13. un 16. pantu izstrādā vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas plānus, kā to paredz minētās direktīvas 28. pants. – Ne vēlāk kā 2013. gada 12. decembrī dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 1. un 4. pantu ir izstrādājusi atkritumu rašanās novēršanas programmas, kā to paredz minētās direktīvas 29. pants. – Dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 2020. gada mērķi attiecībā uz atkārtotu izmantošanu un pārstrādi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. pantu.

7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās (minēts 9. panta 7. punktā) || 7.1. Autotransports: ir izstrādāts visaptverošs valsts transporta plāns, kurā pienācīgi iekļauti prioritārie ieguldījumi Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kopējā tīklā (izņemot ieguldījumus TEN-T) un sekundārajā savienojamībā (tostarp sabiedriskajā transportā reģionālā un vietējā līmenī). || – Ir izstrādāts visaptverošs plāns, kurā: – noteiktas prioritātes ieguldījumiem TEN-T pamattīklā, visaptverošajā tīklā un sekundārajā savienojamībā. Nosakot prioritātes, jāņem vērā tas, kā ieguldījumi veicina mobilitāti, ilgtspējību, siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu un Eiropas vienotās transporta telpas attīstību; – ietverti reālistiski un pārdomāti projekta mērķi (tostarp grafiks, budžeta struktūra); – stratēģisku ietekmes uz vidi novērtējumu, kas atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz transporta plānu; – pasākumus, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.

7.2. Dzelzceļš: valsts visaptverošajā transporta plānā ir atsevišķa nodaļa par dzelzceļa attīstību, kurā pienācīgi iekļauti prioritārie ieguldījumi Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kopējā tīklā (izņemot ieguldījumus TEN-T tīklā) un dzelzceļa sistēmas sekundārajā savienojamībā, atbilstoši to nozīmei mobilitātes, ilgtspējības nodrošināšanā un ietekmei uz valsts un Eiropas mēroga tīkliem. Ieguldījumi attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu. || – Visaptverošajā transporta plānā ir nodaļa par dzelzceļa attīstību, kas paredz: – reālistiskus un pārdomātus projekta mērķus (tostarp grafiku, budžeta struktūru); – stratēģisku ietekmes uz vidi novērtējumu, kas atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz transporta plānu; – pasākumus, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus.

8. veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; (nodarbinātības mērķis) (minēts 9. panta 8. punktā) || 8.1. Darba meklētāju un nenodarbinātu cilvēku piekļuve nodarbinātībai, tostarp vietējās nodarbinātības iniciatīvas un darbaspēka mobilitātes veicināšana: izstrādati un ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni saskaņā ar nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[58]. || – Nodarbinātības dienesti spēj nodrošināt un nodrošina: – personalizētus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus agrīnā posmā, kuri ir atvērti visiem darba meklētājiem; – atvērtu pieeju un konsultāciju sniegšanu par ilgtermiņa nodarbinātības iespējām, ko rada strukturālas pārmaiņas darba tirgū, piemēram, pāreja uz ekonomiku ar mazu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; – pārredzamu un sistemātisku informāciju par jaunām darba vakancēm. – Nodarbinātības dienesti ir izveidojuši sadarbības tīklus ar darba devējiem un izglītības institūtiem.

8.2. Pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana: ir izstrādāta visaptveroša stratēģija iekļaujošam darbības uzsākšanas atbalstam saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu[59] un saskaņā ar dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai[60] attiecībā uz darba vietu radīšanai labvēlīgu nosacījumu veicināšanu. || – Ir izstrādāta visaptveroša stratēģija, kas paredz: – pasākumus, lai saīsinātu uzņēmuma izveidošanas laiku līdz 3 darbdienām un izmaksas samazinātu līdz EUR 100; – pasākumus, lai līdz trim mēnešiem saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību; – pasākumus, lai izveidotu saikni starp atbilstošiem uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem (piekļuve kapitālam), tostarp nodrošinātu nelabvēlīgu grupu un teritoriju integrēšanu.

8.3. Darba tirgus iestāžu modernizācija un to spēju nostiprināšana, tostarp darbības, kuru mērķis ir veicināt starptautisko darba mobilitāti[61]: - darba tirgus iestādes ir modernizētas, un to darbība nostiprināta saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm; - pirms darba tirgus iestāžu reformas tiks izstrādāta skaidra stratēģija un veikts ex ante novērtējums, kurā iekļauts dzimumu aspekts. || – Nodarbinātības dienestu reformas pasākumi, kuru mērķis ir attīstīt minēto dienestu spēju nodrošināt[62]: – personalizētus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus agrīnā posmā, kuri ir atvērti visiem darba meklētājiem; – konsultāciju sniegšanu par ilgtermiņa nodarbinātības iespējām, ko rada strukturālas pārmaiņas darba tirgū, piemēram, pāreja uz ekonomiku ar mazu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; – pārredzamu un sistemātisku informāciju par jaunām darba vakancēm, kas pieejamas Savienības līmenī. – Nodarbinātības dienestu reformas laikā tiks izveidoti jauni sadarbības tīkli ar darba devējiem un izglītības institūtiem.

8.4. Aktīva un veselīga novecošana: ir izstrādāta un tiek īstenota aktīvas novecošanas politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm[63] || – Pasākumi aktīvas un veselīgas novecošanas problēmu risināšanai[64]: – attiecīgās ieinteresētās personas ir iesaistītas aktīvas novecošanas politikas izstrādē un īstenošanā; – dalībvalsts veic pasākumus aktīvas novecošanas veicināšanai, lai mazinātu priekšlaicīgu pensionēšanos.

|| 8.5. Darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām: ir izstrādāti politikas virzieni, kas vērsti uz to, lai veicinātu gatavību pārmaiņām un to labu pārvaldību, kā arī pārstrukturēšanu visos attiecīgajos līmeņos (valsts, reģionālā, vietējā un nozaru līmenī)[65]. || – Ir ieviesti efektīvi instrumenti sociālo partneru un valsts iestāžu atbalstam, lai attīstītu proaktīvu pieeju pārmaiņām un pārstrukturizācijai.

9. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā (izglītības mērķis) (minēts 9. panta 10. punktā) || 9.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāta visaptveroša stratēģija, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP) saskaņā ar Padomes 2011. gada 28. jūnija Ieteikumu par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai[66]. || – Ir ieviesta sistēma ar PMP saistītu datu un informācijas vākšanai un analizēšanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kas: – nodrošina pietiekamu pierādījumu bāzi mērķtiecīgas politikas izstrādei; – tiek sistemātiski izmantota, lai uzraudzītu norises attiecīgajā līmenī. – Ir ieviesta ar PMP saistīta stratēģija: – kura ir pamatota ar pierādījumiem; – kura ir visaptveroša (piemēram, aptver visus izglītības sektorus, tostarp attīstība agrīnā pirmsskolas vecumā) un kurā ir pietiekami ņemti vērā preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi; – kurā ir izklāstīti mērķi, kas ir saderīgi ar Padomes ieteikumu par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai; – kura attiecas uz visiem sektoriem un iesaista un koordinē visus politikas sektorus un ieinteresētās personas, kuras ir svarīgas PMP problēmas risināšanā.

9.2. Augstākā izglītība ir izstrādātas valsts vai reģionu stratēģijas augstākās izglītības apguves rādītāju, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai saskaņā ar Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju[67]. || – Ir izstrādāta valsts vai reģionāla augstākās izglītības stratēģija, kas paredz: – pasākumus apguves un ieguves veicināšanai, kuri: – uzlabo potenciālajiem studentiem sniegtās nostādnes, – veicina augstākās izglītības apguvi to iedzīvotāju vidū, kuriem ir zemi ienākumi, un citu nepietiekami pārstāvētu iedzīvotāju grupu vidū, – veicina izglītības apguvi pieaugušo vidū, – (vajadzības gadījumā) mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus/ uzlabo izglītības ieguves rādītājus; – kvalitātes uzlabošanas pasākumus, kuri: – veicina novatoriska satura un programmu izstrādi, – veicina augstus kvalitātes standartus mācīšanā; – pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, kuri: – veicina starpdisciplīnu prasmes, tostarp uzņēmējdarbības prasmes, visās augstākās izglītības programmās, – mazina dzimumu atšķirības akadēmisko un profesionālo izvēļu ziņā un mudina studentus izvēlēties karjeru nozarēs, kurās viņu skaits ir nepietiekams, lai mazinātu darba tirgus sadalījumu pa dzimumiem, – nodrošina apzinātu mācīšanu, izmantojot pētniecībā gūtās zināšanas un norises uzņēmējdarbībā.

9.3. Mūžizglītība: ir izstrādāta valsts un/vai reģionāla mūžizglītības politika saskaņā ar Savienības līmeņa politikas nostādnēm[68]. || – Ir izstrādāta valsts vai reģionāla mūžizglītības politika, kas paredz: – pasākumus, lai atbalstītu mūžizglītības apguvi un prasmju uzlabošanu, kā arī veicinātu ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaistīšanos un sadarbību ar tām; – pasākumus, lai efektīvi nodrošinātu prasmju pilnveidošanas iespējas jauniešiem, kas apgūst arodmācības, pieaugušajiem, sievietēm, kuras atgriežas darba tirgū, mazkvalificētiem un vecākiem darbiniekiem, kā arī citām nelabvēlīgām grupām; – pasākumus, lai paplašinātu mūžizglītības pieejamību, efektīvi īstenojot pārredzamības rīkus (Eiropas kvalifikāciju sistēma, valsts kvalifikāciju sistēma, Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām) un mūžizglītības pakalpojumu (izglītība un apmācība, profesionālā orientācija, apstiprināšana) attīstību un integrāciju; – pasākumus, lai palielinātu izglītības un apmācības nozīmi un pielāgotu izglītību un apmācību noteikto mērķa grupu vajadzībām.

10. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību (nabadzības apkarošanas mērķis) (minēts 9. panta 9. punktā) || 10.1. Aktīva iekļaušana Atstumtu kopienu, piemēram, romu, integrācija: - Ir izstrādāta un tiek īstenota valsts nabadzības mazināšanas stratēģija saskaņā ar Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus[69], un nodarbinātības pamatnostādnēm - Ir izstrādāta valsts romu iekļaušanas stratēģija saskaņā ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām[70] - Atbalsta sniegšana attiecīgajām ieinteresētajām personām saistībā ar piekļuvi fondiem. || – Ir izstrādāta valsts nabadzības mazināšanas stratēģija, kas: – ir pamatota ar pierādījumiem. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga datu un informācijas vākšanas un analīzes sistēma, kas nodrošina pietiekamus pierādījumus nabadzības mazināšanas politikas izstrādei. Šī sistēma tiek izmantota norišu uzraudzībai; – atbilst valsts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas mērķim (kas definēts valsts reformu programmā), kurš paredz paplašināt nodarbinātības iespēju pieejamību nelabvēlīgām grupām; – ietver teritoriālās koncentrācijas kartējumu, pārsniedzot atstumtu un nelabvēlīgu grupu, tostarp romu, reģionālo/vai NUTS 3. līmeni; – apliecina, ka aktīvas iekļaušanas izstrādē ir iesaistīti sociālie partneri un attiecīgās ieinteresētās personas; – ietver pasākumus pārejai no stacionārās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi; – skaidri paredz pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās. – Ir izstrādāta valsts romu iekļaušanas stratēģija: – kurā ir izvirzīti sasniedzami valsts mēroga mērķi attiecībā uz romu integrāciju, lai mazinātu to atstumtību no plašas sabiedrības. Minētajiem mērķiem jābūt vērstiem vismaz uz galvenajiem četriem ES romu integrācijas virzieniem, kas saistīti ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem; – kura atbilst valsts reformu programmai; – kurā attiecīgā gadījumā ir norādīti tie nelabvēlīgie mikroreģioni vai izolētās apkaimes, kurās sabiedrība ir vistrūcīgākā, izmantojot jau pieejamos sociālekonomiskos un teritoriālos rādītājus (t. i., ļoti zems izglītības līmenis, ilgstošs bezdarbs utt.); – kurā ir paredzēts pietiekams finansējums no valsts budžetiem, kas attiecīgā gadījumā tiks papildināti ar starptautisko un ES finansējumu; – kurā ir noteiktas pārbaudītas uzraudzības metodes, lai novērtētu romu integrācijas pasākumu ietekmi un pārskatītu stratēģijas pielāgošanas mehānismu; – kura ir izstrādāta, tiek īstenota un uzraudzīta ciešā sadarbībā un nepārtrauktā dialogā ar romu pilsonisko sabiedrību, reģionālām un vietējām iestādēm; – kurā ir norādīts valsts kontaktpunkts valsts romu integrācijas stratēģijai un iestāde, kas koordinē stratēģijas izstrādi un īstenošanu. – Attiecīgajām ieinteresētajām personām tiek sniegts atbalsts projektu pieteikumu iesniegšanā un atlasīto projektu īstenošanā un vadībā.

10.2. Veselība: ir izstrādāta valsts vai reģionāla veselības aizsardzības stratēģija, kas nodrošina piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un ekonomisku ilgtspējību. || – Ir izstrādāta valsts vai reģionāla veselības aizsardzības stratēģija, kas: – paredz koordinētus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem; – paredz pasākumus efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē, tostarp izmantojot efektīvas un novatoriskas tehnoloģijas, pakalpojumu sniegšanas modeļus un infrastruktūru; – paredz uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu. – Dalībvalsts vai reģions ir pieņēmuši sistēmu, kurā izklāstīti pieejamie budžeta resursi veselības aprūpei.

11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi (minēts 9. panta 11. punktā) || Dalībvalstu administratīvā efektivitāte: - ir izstrādāta stratēģija dalībvalstu administratīvās efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai[71]. || – Ir izstrādāta un tiek īstenota dalībvalstu administratīvās efektivitātes nostiprināšanas stratēģija, kas paredz[72]: Stratēgija paredz – tiesisko, organizatorisko un/vai procesuālo reformas darbību analīzi un stratēģisko plānošanu; – kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādi; – integrētas darbības administratīvo procedūru vienkāršošanai un racionalizācijai; – tādas cilvēkresursu stratēģijas un politikas izstrādi un īstenošanu, kura attiecas uz personāla atlases plāniem un karjeras virzību, kompetences veidošanu un cilvēkresursu nodrošināšanu; – prasmju pilnveidošanu visos līmeņos; – uzraudzības un izvērtēšanas procedūru un rīku izstrādi.

Vispārējie ex ante nosacījumi

Joma || Ex ante nosacījums || Izpildes kritēriji

1. Diskriminācijas novēršana || Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina to, ka tiek efektīvi īstenota un piemērota 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju[73], un 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[74]. || – Tiek nodrošināta ES Direktīvas 2000/78/EK un Direktīvas 2000/43/EK efektīva īstenošana un piemērošana attiecībā uz nediskrimināciju, izmantojot: – institucionālu kārtību attiecībā uz nediskriminācijas jomā pieņemto ES direktīvu īstenošanu, piemērošanu un uzraudzību; – izstrādājot stratēģiju fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; – pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt administratīvo spēju īstenot un piemērot ES direktīvas par nediskrimināciju.

2. Dzimumu līdztiesība || Ir izstrādāta stratēģija dzimumu līdztiesības veicināšanai un mehānisms, kas nodrošina tās efektīvu īstenošanu. || – Tiek nodrošināta skaidras dzimumu līdztiesības veicināšanas stratēģijas efektīva īstenošana un piemērošana, izmantojot: – sistēmu, kas paredzēta pēc dzimumiem iedalītu datu un rādītāju savākšanai un analīzei un uz pierādījumiem balstītas dzimumu politikas izstrādei; – plānu un ex ante kritērijus dzimumu līdztiesības mērķu integrācijai ar dzimumu standartu un pamatnostādņu starpniecību; – īstenošanas mehānismus, tostarp iesaistot dzimumu struktūrvienību un atbilstošās speciālās zināšanas, lai izstrādātu, uzraudzītu un izvērtētu intervenci.

3. Invaliditāte || Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina, ka tiek efektīvi īstenota un piemērota ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām [75]. || – Tiek nodrošināta ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām efektīva īstenošana un piemērošana: – īstenojot pasākumus saskaņā ar ANO konvencijas 9. pantu, lai nepieļautu, apzinātu un likvidētu šķēršļus, kas personām ar invaliditāti liedz piekļuves iespējas; – nosakot institucionālu kārtību attiecībā uz ANO konvencijas īstenošanu un pārraudzību saskaņā ar minētās konvencijas 33. pantu; – izstrādājot plānu fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; – paredzot pasākumus, lai nostiprinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot ANO konvenciju, tostarp — attiecīgā gadījumā — atbilstošu kārtību, kādā uzrauga pieejamības prasību ievērošanu.

4.. Publiskais iepirkums || Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina Direktīvas 2004/18/EK un Direktīvas 2004/17/EK efektīvu īstenošanu un piemērošanu un atbilstošu uzraudzību un pārraudzību. || – Tiek nodrošināta Direktīvas 2004/18/EK un Direktīvas 2004/17/EK efektīva īstenošana un piemērošana: – pilnībā transponējot Direktīvu 2004/18/EK un Direktīvu 2004/17/EK; – nosakot institucionālu kārtību attiecībā uz publiskā iepirkuma jomā pieņemto ES tiesību aktu īstenošanu, piemērošanu un uzraudzību; – nosakot pasākumus, kas nodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pārredzamu procedūru atbilstošu uzraudzību un pārraudzību un atbilstošu informāciju par to; – izstrādājot stratēģiju fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; – veicot pasākumus, lai nostiprinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot publiskā iepirkuma jomā pieņemtos ES tiesību aktus.

5. Valsts atbalsts || Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina ES valsts atbalsta tiesību aktu efektīvu īstenošanu un piemērošanu. || – Tiek nodrošināta ES valsts atbalsta tiesību aktu efektīva īstenošana un piemērošana: – nosakot institucionālu kārtību attiecībā uz ES valsts atbalsta tiesību aktu īstenošanu, piemērošanu un pārraudzību; – izstrādājot stratēģiju fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; – nosakot pasākumus, kuri nostiprina administratīvo spēju, kas vajadzīga, lai īstenotu un piemērotu ES valsts atbalsta noteikumus.

6. Tiesību akti vides jomā, kas attiecas uz ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un stratēģisko vides novērtējumu (SVN) || Ir izstrādāts mehānisms, kas nodrošina, ka tiek efektīvi īstenoti un piemēroti Savienības tiesību akti saistībā ar IVN un SVN saskaņā ar 1985. gada 27. jūnija Direktīvu (85/337/EEK) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu[76] un 2001. gada 27. jūnija Direktīvu (2001/42/EK) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu[77]. || – Tiek nodrošināta vides jomā pieņemto Savienības tiesību aktu efektīva īstenošana un piemērošana: – pilnībā un pareizi transponējot IVN un SVN direktīvas; – nosakot institucionālu kārtību attiecībā uz IVN un SVN direktīvu īstenošanu, piemērošanu un pārraudzību; – izstrādājot stratēģiju IVN un SVN direktīvu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; – veicot pasākumus pietiekamas administratīvās spējas nodrošināšanai.

7. Statistiskās sistēmas un rezultātu rādītāji || Ir izstrādāta statistiskā sistēma, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta efektīva rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai uzraudzītu progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu un veiktu ietekmes novērtējumu. || – Ir izstrādāts daudzgadu plāns datu savlaicīgai savākšanai un apkopošanai, kas paredz: – apzināt avotus un mehānismus, kas nodrošina statistisko validāciju; – noteikt kārtību attiecībā uz publicēšanu un pieejamību sabiedrībai. – ir izstrādāta efektīva rezultātu rādītāju sistēma, tostarp: – tiek veikta rezultātu rādītāju atlase katrai programmai, kas sniedz informāciju par tiem cilvēku labklājības un progresa aspektiem, kuri stimulē programmas finansētās politikas darbības; – ir izvirzīti mērķi šiem rādītājiem; – attiecībā uz katru rādītāju tiek ievēroti šādi priekšnosacījumi: robustums un statistiskā validācija, normatīvās interpretācijas skaidrība, spēja reaģēt uz politiku, datu savlaicīga savākšana un publiska pieejamība; – atbilstošu procedūru esamība, lai nodrošinātu, ka visās programmas finansētajās darbībās tiek izmantota efektīva rādītāju sistēma.

VI PIEKUMS

Informācija un saziņa par atbalstu no fondiem

1. Darbību saraksts

Šīs regulas 105. panta 2. punktā minēto darbību sarakstā vismaz vienā no dalībvalsts oficiālajām valodām aizpilda šādus datu laukus:

– atbalsta saņēmēja nosaukums (tikai juridiskas personas; fiziskas personas nenorāda);

– darbības nosaukums;

– darbības kopsavilkums;

– darbības sākuma datums;

– darbības beigu datums (paredzamais darbības fiziskās pabeigšanas vai pilnīgas īstenošanas datums);

– kopējie attiecināmie izdevumi, kas atvēlēti darbībai;

– ES līdzfinansējuma likme (par katru prioritāro virzienu);

– darbības norises vietas pasta indekss;

– valsts;

– intervences kategorijas nosaukums attiecībā uz darbību;

– darbību saraksta pēdējās atjaunināšanas datums.

Arī datu lauku virsrakstus un darbību nosaukumus norāda vismaz vienā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.

2. Informācijas un publicitātes pasākumi sabiedrībai

Dalībvalsts, vadošā iestāde un atbalsta saņēmēji veic vajadzīgos informācijas un publicitātes pasākumus, lai informētu sabiedrību par darbībām, ko atbalsta darbības programma saskaņā ar šo regulu.

2.1. Dalībvalsts un vadošās iestādes pienākumi

1.           Dalībvalsts un vadošā iestāde nodrošina, lai informācijas un publicitātes pasākumi tiktu īstenoti saskaņā ar saziņas stratēģiju un lai tie pēc iespējas plašāk tiktu atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, izmantojot dažādus saziņas veidus un metodes atbilstošajā līmenī.

2.           Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par vismaz šādu informācijas un publicitātes pasākumu organizēšanu:

(a) plašs informācijas pasākums, kurā reklamē darbības programmas sākšanu;

(b) vismaz viens plašs informācijas pasākums gadā, kurā popularizē finansējuma iespējas un īstenotās stratēģijas un dara zināmus darbības programmas sasniegumus, tostarp — attiecīgā gadījumā — lieli projekti, kopīgi rīcības plāni un citi projektu piemēri;

(c) Eiropas Savienības karoga izkāršana katras vadošās iestādes ēkas priekšpusē vai telpās sabiedrībai redzamā vietā;

(d) darbību saraksta elektroniska publicēšana saskaņā ar 1. punktu;

(e) darbību piemēru izklāsts pa darbības programmām vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu; piemēriem jābūt izklāstītiem plaši lietotā Eiropas Savienības valodā, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas;

(f) ar darbības programmu saistītās informācijas atjaunināšana, atjauninot arī informāciju par tās galvenajiem sasniegumiem, vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu.

3.           Vadošā iestāde informācijas un publicitātes pasākumos saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi iesaista šādas struktūras:

(a) 5. pantā minētos partnerus:

(b) Eiropas informācijas centrus, kā arī Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs;

(c) izglītības un pētniecības institūtus.

Šīs struktūras plaši izplata 105. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto informāciju.

2.2. Atbalsta saņēmēju pienākumi

1.           Visos informācijas un saziņas pasākumos, ko organizē atbalsta saņēmējs, tiek atzīts atbalsts, kas saņemts no fondiem darbības veikšanai:

(a) izvietojot ES emblēmu kopā ar atsauci uz Eiropas Savienību saskaņā ar tehniskajiem parametriem, kas noteikti īstenošanas aktā, kuru Komisija pieņēmusi atbilstoši 105. panta 4. punktam;

(b) norādot atsauci uz fondu vai fondiem, kas atbalsta darbību.

2.           Darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs informē sabiedrību par atbalstu, kas saņemts no fondiem:

(a) atbalsta saņēmēja tīmekļa vietnē, ja tāda ir, publicējot īsu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsverot no Eiropas Savienības saņemto finansiālo atbalstu;

(b) sabiedrībai viegli redzamā vietā, piemēram, pie ēkas ieejas, izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par projektu (minimālais izmērs A3), tostarp par finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības.

3.           Attiecībā uz ESF atbalstītām darbībām un vajadzības gadījumos attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fonda atbalstītām darbībām atbalsta saņēmējs nodrošina, lai personas, kas piedalās darbības īstenošanā, būtu informētas par šo finansējumu.

Ikvienā dokumentā, tostarp jebkurā dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, kas attiecas uz darbību, iekļauj paziņojumu par to, ka darbības programmu atbalstījis fonds vai fondi.

4.           ERAF un Kohēzijas fonda darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto ievērojama izmēra pagaidu informācijas stendu par katru darbību, kas sastāv no infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas, ja darbībai piešķirtais kopējais publiskais atbalsts par šādiem darbiem pārsniedz EUR 500 000.

5.           Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc darbības pabeigšanas atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto ievērojama izmēra pastāvīgu plāksni vai informācijas stendu par katru darbību, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(a) kopējais publiskais atbalsts darbībai pārsniedz EUR 500 000;

(b) darbība sastāv no fiziska objekta iepirkuma vai infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas.

Uz plāksnes vai informācijas stenda norāda darbības veidu, nosaukumu un mērķi, un to sagatavo saskaņā ar tehniskajiem parametriem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 105. panta 4. punktu.

3. Potenciālo un faktisko atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi 3.1. Potenciālo atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi

1.           Vadošā iestāde saskaņā ar saziņas stratēģiju nodrošina, lai darbības programmas stratēģija, mērķi un finansējuma iespējas, ko piedāvā Eiropas Savienības un dalībvalsts kopējais atbalsts, tiktu plaši publiskoti potenciālajiem atbalsta saņēmējiem un visām ieinteresētajām personām, sniedzot sīku izklāstu par finansiālo atbalstu no attiecīgajiem fondiem.

2.           Vadošā iestāde nodrošina, lai potenciālie atbalsta saņēmēji būtu informēti vismaz par:

(a) izdevumu atbilstības nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmu;

(b) finansējuma saņemšanas pieteikumu izskatīšanas procedūru aprakstu un attiecīgajiem termiņiem;

(c) atbalstāmo darbību atlases kritērijiem;

(d) kontaktpersonām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kuras var sniegt informāciju par darbības programmām;

(e) to, ka pieteikumos ir jāsniedz priekšlikumi par saziņas pasākumiem, kas ir samērīgi ar darbības apjomu un ir paredzēti, lai informētu sabiedrību par darbības mērķiem un ES atbalstu darbībai.

3.2. Faktisko atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi

1.           Vadošā iestāde informē faktiskos atbalsta saņēmējus par to, ka finansējuma pieņemšana nozīmē piekrišanu to iekļaušanai darbību sarakstā, ko publicē saskaņā ar 105. panta 2. punktu.

2.           Vadošā iestāde nodrošina informācijas un publicitātes paketes, tostarp veidnes elektroniskā formātā, lai palīdzētu faktiskajiem atbalsta saņēmējiem izpildīt to pienākumus, kas izklāstīti 2.2. punktā.

4. Saziņas stratēģijas elementi

Vadošās iestādes izstrādātajā saziņas stratēģijā iekļauj vismaz šādus elementus:

(a) īstenotās pieejas aprakstu, tostarp galvenos informācijas un publicitātes pasākumus, kas jāveic dalībvalstij vai vadošajai iestādei un kas ir vērsti uz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, faktiskajiem atbalsta saņēmējiem, informācijas izplatītājiem un plašāku sabiedrību, ņemot vērā 105. pantā izklāstītos mērķus;

(b) to materiālu aprakstu, kuri būs nodrošināti personām ar invaliditāti pieejamā formātā;

(c) aprakstu par to, kā atbalsta saņēmēji tiks atbalstīti to saziņas darbībās;

(d) indikatīvu budžetu stratēģijas īstenošanai;

(e) to administratīvo struktūru, kā arī personāla resursu aprakstu, kas atbild par informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanu;

(f) 2. punktā minēto informācijas un publicitātes pasākumu kārtību, norādot tīmekļa vietni vai tīmekļa portālu, kurā ir atrodami šādi dati;

(g) norādi par to, kā informācijas un publicitātes pasākumus izvērtēs pēc tā, cik pamanāma un zināma ir politika, darbības programmas, darbības, un kāda ir fondu un Eiropas Savienības loma;

(h) attiecīgā gadījumā — aprakstu par iepriekšējās darbības programmas galveno rezultātu izmantojumu;

(i) gada atjauninājumu, kurā izklāstīti veicamie informācijas un saziņas pasākumi.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[78]

13. Reģionālā politika, ABB darbības 13 03 (Eiropas Reģionālās attīstības fonds un citas reģionālas darbības); 13 04 Kohēzijas fonds

4. Nodarbinātība un sociālās lietas, ABB darbība 04 02 (Eiropas Sociālais fonds)

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

■ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[79]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem, īpaši lauku apvidos, apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģionos, kuros ir konstatēta būtiska un pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, un veicināt stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto mērķu sasniegšanu par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, jo īpaši minētajā stratēģijā noteikto galveno kvantitatīvo mērķu sasniegšanu.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

ERAF mērķis ir nostiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, līdzfinansējot ieguldījumus dalībvalstīs, savukārt ESF veicina nodarbinātību, izglītību un sociālo iekļaušanu.

Kohēzijas fonds palīdz dalībvalstīm veikt ieguldījumus transporta tīklu izveidē un vides jomā.

Fondu intervences konkrētie mērķi ir šādi:

-        nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju;

-         uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti;

-        uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lauksaimniecības (ELFLA), zivsaimniecības un akvakultūras nozares (EJZF) konkurētspēju;

-        atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs;

-        veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;

-        aizsargāt vidi un veicināt resursu izmantošanas efektivitāti;

-        veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās;

-        veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;

-        veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību;

-        ieguldīt izglītībā, prasmju apguvē un mūžizglītībā;

-        stiprināt institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.

Attiecīgās ABM/ABB darbības:

13 03: Eiropas Reģionālās attīstības fonds un citi reģionālie intervences pasākumi

13 04: Kohēzijas fonds

04 02: Eiropas Sociālais fonds

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Īstenojot Eiropas politikas mērķus, Kohēzijas politika ievērojami veicina izaugsmi un labklājību visā Savienībā, vienlaikus mazinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus

Komisija ierosina tādu iznākuma rādītāju vienotu kopumu, kurus var apkopot ES līmenī. Kopējie iznākuma rādītāji ir ietverti īpašo fondu regulu pielikumos. Rezultātu rādītāji būs obligāti visām programmām un visām prioritātēm. Programmu ietekme tiks izvērtēta, ņemot vērā stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un attiecīgā gadījumā — IKP un bezdarba rādītājus.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Vajadzības, kas jāizpilda īstermiņā vai ilgtermiņā

Savienība veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm. Priekšlikums nosaka satvaru kohēzijas politikai nākamajā 2014.–2020. gada finansēšanas periodā.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES rīcība ir pamatota, ņemot vērā gan Līguma 174. pantā noteiktos mērķus, gan subsidiaritātes principu. Tiesības rīkoties paredz Līguma par Eiropas Savienību 3. pants, kas nosaka, ka “[Savienība] veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā”, kā arī LESD 175. pants, kas nosaka Savienībai pienākumu īstenot šo politiku, izmantojot struktūrfondus, un 177. pants, kurā ir definēta Kohēzijas fonda nozīme. Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) mērķi ir noteikti 162., 176. un 177. pantā. Plašāka informācija par ES iesaistīšanās pievienoto vērtību ir izklāstīta saistītajā ietekmes novērtējumā.

Dokumentā “ES budžeta pārskatīšana” ir uzsvērts: “ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus.”[80]. Tiesību akta priekšlikumā tiks ievērots subsidiaritātes princips, jo fondu uzdevumi ir izklāstīti Līgumā un politika tiek īstenota saskaņā ar dalītas pārvaldības principu un ievērojot dalībvalstu un reģionu institucionālo kompetenci.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Kopsavilkums ir priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiks izveidots vienots stratēģiskais satvars. Tajā stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi un prioritātes tiks noformulētas kā ERAF, KF, ESF, ELFLA un EJZF ieguldījumu prioritātes, kas nodrošinās līdzekļu integrētu izmantošanu kopējo mērķu sasniegšanai. Vienotajā stratēģiskajā satvarā tiks arī izklāstīti mehānismi koordinācijai ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim

– ¨  Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz 2023. gadam

¨ Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

· Īstenošana ar uzsākšanas periodu no YYYY. līdz YYYY. gadam,

· pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[81]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

· ¨  izpildaģentūrām

· ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[82]

· ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

■ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

.

.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Uzraudzības sistēmas pamatā būs dalītas pārvaldības sistēma. Tiks izveidotas uzraudzības komitejas katrai darbības programmai, un pieejas pamatā būs gada īstenošanas ziņojumi par katru darbības programmu. Uzraudzības komitejas tiksies vismaz reizi gadā. Sistēmu papildina gada pārskatīšanas sanāksmes ar Komisijas un dalībvalstu piedalīšanos.

Papildus īstenošanas ziņojumiem par katru darbības programmu 2017. un 2019. gadā tiks sagatavoti progresa ziņojumi, kas būs veltīti stratēģiskiem jautājumiem dalībvalsts līmenī. Pamatojoties uz tiem, Komisija 2017. un 2019. gadā sagatavos stratēģiskos ziņojumus.

Uzraudzības un ziņošanas sistēmas pamatā būs īstenošanas un rezultātu rādītāji. Priekšlikumos ir aprakstīts vienotu rādītāju kopums, kas tiks izmantots informācijas apkopošanai ES līmenī. Īstenošanas laikposma būtiskākajos starpposmos (2017. un 2019. gadā) daļu no gada īstenošanas ziņojumiem veidos papildu analītiskās prasības attiecībā uz programmu progresu. Uzraudzības un ziņošanas sistēma pilnībā izmanto elektroniskas datu pārsūtīšanas potenciālu.

Lai novērtētu politikas efektivitāti un ietekmi, ņemot vērā jo īpaši ES 2020 galvenos mērķus un citus attiecīgos ietekmes rādītājus, tiek ieviestas novērtēšanas procedūras.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Kopš 2007. gada Eiropas Revīzijas palāta (“Palāta”) savos gada ziņojumos informē par paredzamo kļūdu rādītāju attiecībā uz kohēzijas politiku kopumā par katru budžeta gadu (2006–2009), pamatojoties uz darījumu atlasi, ko katru gadu veic neatkarīgi un pēc nejaušības principa.

Palātas lēstais kļūdu līmenis attiecībā uz kohēzijas politiku minētajos gados ir bijis liels salīdzinājumā ar citām ES budžeta politikas grupām un svārstījies 5─10 % apmērā no izdevumiem šim plānošanas periodam. Tomēr Palātas ziņotais kļūdu līmenis attiecas uz dalībvalstu iesniegtajiem starpposma maksājumiem, kurus Komisija atmaksā, pirms veiktas visas 2007.─2013. gada programmām paredzētās kontroles valsts un Kopienas līmenī.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem starpposma maksājumus Komisijai apliecina sertifikācijas iestāde pēc tam, kad veiktas pārvaldības dokumentu pārbaudes par visiem izdevumiem, ko prasījuši saņēmēji, bet bieži vien pirms padziļinātām pārvaldības pārbaudēm uz vietas vai sekojošām revīzijas darbībām. Tādējādi daudzgadu finansēšanas noteikumi nozīmē, ka kontroles tiek veiktas gan pirms, gan arī pēc Eiropas Revīzija palātas veiktās revīzijas, un atlikušo kļūdu līmenis pēc visām kontrolēm var būt ievērojami zemāks, nekā Palātas konstatētais kļūdu līmenis. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, lēš, ka atlikušo kļūdu līmenis plānošanas perioda beigās, kad pabeigtas visas kontroles, ir 2─5 %.

Virkne šādu pasākumu priekšlikumos ir paredzēti, lai samazinātu kļūdu līmeni, kas saistīts ar Komisijas veiktajiem starpposma maksājumiem (Eiropas Revīzijas palātas ziņoto kļūdu līmeni).

1) Komisijas starpposma maksājumi nepārsniegs 90 % no dalībvalstīm maksājamās summas, jo šajā laikā būs veikta tikai daļa no valsts kontrolēm. Atlikusī summa tiks izmaksāta pēc gada grāmatojumu noskaidrošanas, tiklīdz vadošā iestāde un revīzijas iestāde būs iesniegusi revīzijas pierādījumus un pienācīgus apstiprinājumus. Visi Komisijas vai Eiropas Revīzijas palātas konstatētie pārkāpumi pēc gada apliecināto pārskatu iesniegšanas, ko veic vadošā/sertifikācijas iestāde, nozīmē, ka jāveic neto korekcija. Tas būs lielāks stimuls dalībvalstīm nodrošināt Komisijai apliecināto izdevumu pareizību salīdzinājumā ar pašreizējo pieeju, kas lielākā mērā visā programmu darbības laikā ļauj atkal izmantot atgūtos līdzekļus.

2) Gada grāmatojumu noskaidrošanas un pabeigto darbību gada slēgšanas ieviešana, kas radīs papildu stimulus valstu un reģionu iestādēm, lai tās laicīgi veiktu kvalitātes kontroles, ņemot vērā gada pārskatu apliecināšanu Komisijai. Tas nozīmē, ka tiek pastiprināti pašreizējie finanšu pārvaldības noteikumi un ir lielāka garantija, ka kļūdaini izdevumi tiks izslēgti no pārskatiem ik gadu, nevis plānošanas perioda beigās.

Gaidāms, ka iepriekš izklāstītie pasākumi (jaunā atmaksāšanas sistēma, gada grāmatojumu noskaidrošana un slēgšana un galīgās neto korekcijas, ko veic Komisija) samazinās kļūdu līmeni, ļaujot tam noslīdēt zem 5 %, un galīgais atlikušais kļūdu līmenis, programmas slēdzot, būs tuvāk Eiropas Revīzijas palātas piemērotajai 2 % būtiskuma robežvērtībai.

Tomēr šī aplēse ir atkarīga no Komisijas un dalībvalstu spējas novērst turpmāk izklāstītos galvenos riskus.

Palātas un Komisijas pēdējo piecu gadu laikā iesniegto kļūdu analīze liecina, ka galvenās kļūdas ir konstatētas nedaudzās programmās dažās dalībvalstīs. Pamatojoties uz statistiskajām izlasēm konstatētās kļūdas, par kurām ziņojušas revīzijas iestādes, arī liecina par ievērojamām atšķirībām starp dažādām programmām un tādējādi atbilst šai analīzei. Priekšlikums vērst revīzijas darbības un resursus uz augsta riska programmām un atļaut samērīgākus kontroles pasākumus programmām ar efektīvām kontroles sistēmām efektīvāk novērsīs galvenos riskus un ļaus labāk izmantot esošos revīzijas resursus valstu un Komisijas līmenī. Iespēja izmantot samērīgus noteikumus atkarībā no katras programmas situācijas var būt efektīvāku kontroles pasākumu stimuls.

To kļūdu analīze, ko valstu pārvaldības un kontroles sistēmām nav izdevies konstatēt un ko tādējādi ir atklājusi Palāta 2006.–2009. gada revīzijās, arī liecina, ka riski koncentrēti šādās kategorijās.

ERAF un Kohēzijas fondā publiskā iepirkuma kļūdu īpatsvars bija aptuveni 41 % no konstatētajām kopējām skaitliski izsakāmajām kļūdām. Kļūdas, kas saistītas ar atbilstību, veidoja 39 %; pie tām pieskaitāmas dažādu veidu kļūdas, tostarp kļūdas, kas saistītas ar projektu atlasi, neattiecināmo izmaksu kategoriju finansēšanu, tādu izmaksu finansēšanu, kas neattiecas uz atbilstības laikposmu vai atbilstības teritoriju, līdzfinansējuma likmju kļūdainu aprēķināšanu, neattiecināma PVN finansēšanu u. c. Trūkumi revīzijas izsekojamībā veidoja 11 % no skaitliski izsakāmajām kļūdām (to īpatsvars laika gaitā samazinās, jo tiek pastiprināta pārvaldības kontrole), savukārt kļūdas, kas saistītas ar tādu sarežģītu jautājumu kā projekti, no kuriem gūst ienākumus, veidoja 6 % no skaitliski izsakāmajām kļūdām, par kurām ziņots attiecīgajā laikposmā (kļūdas, jo ieņēmumi netika atskaitīti vai tika nepareizi aprēķināti, tādējādi līdzfinansējuma likme bija pārāk augsta).

ESF atbilstības problēmas veidoja aptuveni 58 % no konstatētajām kopējām skaitliski izsakāmajām kļūdām, tostarp bija ietverti neatbilstoši dalībnieki, neattiecināmas tiešās un netiešās izmaksas, maksājumi pēc vai pirms atbilstības laikposma, neattiecināmi izdevumi, kas deklarēti pēc vienotas likmes, neattiecināmas stipendiju vai valsts pabalstu izmaksas, ieņēmumi, kas netika atskaitīti, aprēķinot attiecināmos izdevumus, vai kas aprēķināti nepareizi, pakalpojumi, par kuriem samaksāts, bet kuri nav sniegti, un neattiecināms PVN. Precizitātes problēmas, kas veidoja 7 % no konstatētajām skaitliski izsakāmajām kļūdām, bija saistītas ar tiešo un netiešo izmaksu nepareizu sadalījumu, nepamatotu pieskaitāmo izmaksu piešķiršanas metodi, kļūdām izdevumu aprēķinā, faktisko izmaksu principa neievērošanu, izmaksu virsdeklarēšanu, līdzfinansējuma likmju nepareizu aprēķināšanu un visbeidzot personāla izmaksu vairākkārtēju deklarēšanu. Revīzijas izsekojamības problēmas veidoja 35 % no kļūdām un bija saistītas ar būtisku apliecinošu dokumentu neesamību, īpaši saņēmēju līmenī.

Lai gan Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm veic vairākus pasākumus, lai mazinātu šo kļūdu skaitu, paredzams, ka līdz šā priekšlikuma pieņemšanai un pienācīgai īstenošanai dalībvalstīs šīs kļūdas joprojām varētu būt potenciālas riska jomas nākamajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Jo īpaši kļūdas saistībā ar publisko iepirkumu ir nozīmīgs kļūdu avots, kuru līmenis pašreizējā plānošanas periodā katru gadu ir vidēji 2─4 % apmērā. Priekšlikumi, kas iesniegti saskaņā ar kohēzijas politiku, nodrošinās efektīvākas kontroles, tomēr, lai kohēzijas politikas pasākumos būtiski samazinātu kļūdu līmeni, svarīgi, lai šīs darbības papildinātu publiskā iepirkuma noteikumu izskaidrošana un vienkāršošana. Ja netiks ieviestas racionalizētas publiskā iepirkuma procedūras un publiskās pārvaldes iestādes un saņēmēji dalībvalstīs nebūs spējīgi uzlabot šo noteikumu īstenošanu, kohēzijas politiku arī turpmāk sistemātiski ietekmēs šī pašreizējā kļūdu līmeņa daļa. Tāpēc pašreizējai publisko iepirkumu direktīvas pārskatīšanai jādod iespēja samazināt kļūdu skaitu kohēzijas politikā atbilstoši iepriekš minētajam.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Ierosinātā pārvaldes un kontroles sistēmu uzbūve ir izstrādāta, balstoties uz 2007.─2013. gadā izmantoto struktūru, un tajā saglabāta lielākā daļa funkciju, ko veic pašreizējā periodā, tostarp administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, pārvaldes un kontroles sistēmu revīzijas un darbību revīzijas. Tajā saglabāti arī Komisijas uzdevumi līdz ar pārtraukšanas, izbeigšanas un finanšu korekciju iespēju, ka veic Komisija.

Lai pastiprinātu pārskatatbildību, programmas iestādes akreditēs valsts akreditācijas struktūra, kas ir atbildīga par šo iestāžu uzraudzību. Ar priekšlikumu nodrošināts elastīgums, kas ļauj saglabāt pašreizējo uzbūvi ar trijām galvenajām iestādēm programmā, ja ir izrādījies, ka pašreizējā sistēma ir efektīva. Tomēr ar to piedāvāta iespēja arī apvienot vadošo un sertifikācijas iestādi, šādi samazinot iesaistīto iestāžu skaitu dalībvalstīs. Mazāks izveidoto struktūru skaits samazinātu administratīvo slogu un dotu lielāku iespēju izveidot spēcīgāku administratīvo jaudu, kā arī ļautu labāk sadalīt pienākumus.

Ar kontroli saistīto uzdevumu izmaksas (valsts un reģionālā līmenī, izņemot Komisijas izmaksas) tiek lēstas aptuveni 2 % apmērā no 2007.─2013. gadā pārvaldītā kopējā finansējuma[83]. Šīs izmaksas ir saistītas ar šādām kontroles jomām: 1 % saistīts ar valsts koordināciju un programmu sagatavošanu, 82 % attiecas uz programmu pārvaldību, 4 % uz sertifikāciju un 13 % uz revīziju.

Šādi priekšlikumi palielinās kontroles izmaksas:

- akreditācijas struktūras izveide un darbība (šādu struktūru izmaksas var ietaupīt, apvienojot vadošo un sertifikācijas iestādi, ja dalībvalsts izvēlas šādu risinājumu);

- apliecināto gada pārskatu un pārvaldības deklarācijas iesniegšana, kas nozīmē, ka grāmatvedības gadā veiktas visas vajadzīgās kontroles (kuras, iespējams, prasa papildu administratīvo darbu);

- vajadzība pēc revīzijas iestāžu veiktas papildu revīzijas darbības, lai veiktu pārvaldības deklarāciju revīziju, vai vajadzība pabeigt revīzijas un izteikt revīzijas atzinumu īsākā laika periodā, salīdzinot ar pašreizējiem pienākumiem.

Tomēr ir arī šādi priekšlikumi, kas samazinās kontroles izmaksas:

- iespēja apvienot vadošo un sertifikācijas iestādi, kas ļautu dalībvalstij ietaupīt ievērojamu daļu no 4 % pašreizējo izmaksu saistībā ar sertifikāciju, pateicoties lielākai administratīvajai efektivitātei, mazākai vajadzībai pēc koordinācijas un mazākam revīzijas apjomam;

- vienkāršotu izmaksu un kopīgu rīcības plānu izmantošana, kas samazina administratīvās izmaksas un slogu visos līmeņos gan administrācijām, gan saņēmējiem;

- samērīgas pārvaldības pārbaužu un revīziju kontroles procedūras;

- ikgadēja noslēgšana, kas samazinās kontroles vajadzībām nepieciešamās publisko pārvaldes iestāžu un saņēmēju dokumentu glabāšanas izmaksas.

Tāpēc kopumā gaidāms, ka priekšlikumi ļaus pārdalīt kontroles izmaksas (kas saglabājas aptuveni 2% apmērā no kopējā pārvaldītā finansējuma), nevis tās palielinās vai samazinās. Tomēr gaidāms, ka šī izmaksu pārdalīšana (visās funkcijās un pateicoties samērīgām kontroles procedūrām arī visās dalībvalstīs un programmās) efektīvāk samazinās riskus un šādi ļaus samazināt kļūdu līmeni zem 5%.

Papildus finanšu pārvaldības un kontroles noteikumiem, kas palīdz efektīvi noteikt un laikus izlabot kļūdas pārskatos, priekšlikumā vairākās jomās paredzēti vienkāršojumi, kas novērš kļūdu rašanās iespēju. Kā minēts iepriekš, ierosinātie pasākumi šajās jomās novērstu 55 % kļūdu līmeņa, kas paziņots par pašreizējo periodu.

Pasākumi ir šādi.

- Vienkāršotu izmaksu plašāka izmantošana, tādējādi mazinot kļūdas, kas saistītas ar finanšu pārvaldību, atbilstības noteikumiem un revīzijas izsekojamību, un pārorientējot gan īstenošanu, gan kontroli uz darbību izpildi.

- Finansējuma tematiskās koncentrācijas palielināšana, kas var ietvert tādu kļūdu mazināšanu, kuras izriet no plašā intervences pasākumu klāsta, un līdz ar to arī dažādus piemērojamos atbilstības noteikumus.

- Precizēti noteikumi par projektu atlasi.

- Vienkāršāka, uz vienotu likmi balstīta pieeja darbībām, no kurām gūst ienākumus, tādējādi samazinot kļūdu risku darbību radīto ienākumu aprēķināšanā un atskaitīšanā.

- Atbilstības noteikumu precizēšana, vienkāršošana un saskaņošana ar citiem ES finansiālā atbalsta instrumentiem, tādējādi mazinot kļūdas, ko pieļauj atbalsta saņēmēji, kuri izmanto palīdzību no dažādiem avotiem.

- Obligāta iestatne elektroniskai datu pārvaldībai un elektroniskai datu apmaiņai starp administrāciju un atbalsta saņēmējiem, kura spēj samazināt kļūdu rādītājus, kas izriet no neatbilstošas dokumentu glabāšanas, un atvieglo saņēmēju administratīvo slogu.

- Darbību vai izdevumu gada slēgšana, kas mazina revīzijas izsekojamība kļūdas, saīsinot dokumentu glabāšanas laikposmu, un novērš tādas administratīvās slodzes būtisku uzkrāšanos, kas saistīta ar vienreizēju slēgšanu plānošanas perioda beigās.

Lielākā daļa iepriekš norādīto vienkāršojumu palīdz samazināt arī saņēmēju administratīvo slogu un šādi uzskatāmi par vienlaicīgu kļūdu rašanās riska un administratīvā sloga samazināšanas līdzekli.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Struktūrfondu dienesti kopā ar OLAF ir ieviesuši kopēju krāpšanas novēršanas stratēģiju, kas paredz vairākas darbības, kuras jāveic Komisijai un dalībvalstīm, lai novērstu krāpšanu strukturālās darbībās, kam piemēro dalītu pārvaldītu.

Abi ĢD pašlaik izstrādā krāpšanas riska novērtēšanas modeli, ko attiecīgās vadošās iestādes izmantos 116 ESF un 60 ERAF programmās.

Nesenajā Komisijas Paziņojumā par stratēģiju krāpšanas apkarošanai (COM(2011)376 galīgā redakcija, 24.6.2011.) pašreizējā stratēģija ir atzīta par labākās prakses iniciatīvu un ir paredzētas to papildinošas darbības, no kurām vissvarīgākā: Komisijas priekšlikumā par 2014.–2020. gada regulām pieprasīt, lai dalībvalstis ievieš krāpšanas novēršanas pasākumus, kas ir efektīvi un samērīgi ar identificētajiem krāpšanas riskiem.

Pašreizējā Komisijas priekšlikumā ir ietverta skaidra prasība ieviest šādus pasākumus saskaņā ar 86. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tādējādi dalībvalstīs vajadzētu tikt veicinātai visu to struktūru informētībai, kuras iesaistītas līdzekļu pārvaldībā un kontrolē, un mazinātam krāpšanas riskam.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums || Dif.[84] || no EBTA[85] valstīm || no kandidātvalstīm[86] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 Gudra un iekļaujoša izaugsme Jaunas pozīcijas 2014.–2020. gadam || 04021700 ESF Convergence 04021900 ESF Compétitivité Régionale 13031600 FEDER Convergence 13031800 FEDER Compétitivité Régionale 13031900 FEDER Coopération territoriale européenne 13040200 Fonds de cohésion || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: Nē

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Type of expenditure || Iemaksas

Daudzums [Pozīcija……………………………………..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

[…] || [XX.YY.YY.YY.] […] || […] || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs 1 || Gudra un iekļaujoša izaugsme

ĢD: REGIO un EMPL || || || N Gads[87] || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || N+4 Gads || N+5 Gads || Year N+6 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas (2011. gada cenās) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 ||

Jaunas ERAF un ESF budžeta pozīcijas || Saistības || (1) || 37.004,47636.942,785 || 37.564,77437.375,939 || 38.023,07937.758,354 || 38.379,86738.153,836 || 38.722,32538.562,407 || 39.021,27738.948,791 || 39.303,92039.333,716 || 268.019,718267.075,828

Maksājumi || (2) || 5.662,0725.648,1 || 11.297,04611.254,375 || 21.863,67521.778,321 || 28.576,824.448,469 || 31.789,23231.612,19 || 36.702,87336.502,392 || 34.774,28734.602,638 || 170.666,010169.846,485

Jauna KF budžeta pozīcija pirms pārveduma Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžeta pozīcijā || Saistības || (1.a) || 9.482,5819.572,122 || 9.751,2409.614,264 || 9.968,9039.631,037 || 10.138,9779.702,463 || 10.308,6219.883,112 || 10.456,51210.053,301 || 10.595,85310.217,011 || 70.702,68768.673,310

Maksājumi || (2.a) || 1.499,3971.455,451 || 2.821,0472.825,665 || 5.410,6384.862,238 || 7.352,2906.017,686 || 8.652,8007.248,39 || 9.699,9649.845,352 || 8.801,7329.299,137 || 44.237,86941.553,920

Pārvedums uz jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžeta pozīciju || Saistības || (1b) || 1397,5 || 1401,8 || 1403,8 || 1414,8 || 1440,9 || 1451,3 || 1489,9 || 10 000,0

Maksājumi || (2b) || 4,8 || 903,8 || 1003,8 || 1103,2 || 1129,9 || 1177,6 || 1303,6 || 6 626,7

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[88] || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

13.01.04.01 — Ārējais personāls ERAF || || (3) || 3,060 || 3,060 || 3,060 || 3,060 || 3,060 || 3,060 || 3060 || 21,420

13.01.04.03 — Ārējais personāls KF || || || 1,340 || 1,340 || 1,340 || 1,340 || 1,340 || 1,340 || 1,340 || 9,380

04.01.04.01 — Ārējais personāls ESF || || || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 35,000

Kopējais ārējais personāls kādreizējās BA pozīcijās || || || 9,400 || 9,400 || 9,400 || 9,400 || 9,400 || 9,400 || 9,400 || 65,800

CITAS ADMIN. APROPRIĀCIJAS NO REGIO || || || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 93,555

CITAS ADMIN. APROPRIĀCIJAS NO EMPL || || || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 112,000

Apropriācijas KOPĀ — ĢD REGIO, EMPL un MOVE || Saistības || =1+1.a +3 || 46.525,82246.553,672 || 47.354,77947.028,968 || 48.030,74747.428,155 || 48.557,60847.895,064 || 49.069,71148.484,284 || 49.516,55449.040,857 || 49.938,53749.589,492 || 338.993,760336.020,493

Maksājumi || =2+2.a +3 || 7.200,2357.142,316 || 14.156,85914.118,805 || 27.313,07826.679,324 || 35.967,87934.504,920 || 40.480,79838.899,345 || 46.441,60246.386,509 || 43.614,78443.940,540 || 215.175,234211.671,759

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 46.487,05846.514,907 || 47.316,01446.990,203 || 47.991,98247.389,390 || 48.518,84347.856,299 || 49.030,94648.445,519 || 49.477,78949.002,092 || 49.899,77249.550,727 || 338722,405335.749,138

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 38,765 || 38,765 || 38,765 || 38,765 || 38,765 || 38,765 || 38,765 || 271,355

Apropriācijas KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || =4+ 6 || 46.525,82246.553,672 || 47.354,77947.028,968 || 48.030,74747.428,155 || 48.557,60847.895,064 || 49.069,71148.484,284 || 49.516,55449.040,857 || 49.938,53749.589,492 || 338.993,760336.020,493

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: nepiemēro

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

Apropriācijas KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJA (pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || N Gads || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || N+4 Gads || N+5 Gads || N+6 Gads || KOPĀ

ĢD: REGIO ||

Ÿ Cilvēkresursi || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 561,309

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 26,600

KOPĀ REGIO ĢD || Apropriācijas || 83,987 || 83,987 || 83,987 || 83,987 || 83,987 || 83,987 || 83,987 || 587,909

739109 || || || N Gads || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || N+4 Gads || N+5 Gads || N+6 Gads || KOPĀ

ĢD: EMPL ||

Ÿ Cilvēkresursi || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 177,800

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

KOPĀ EMPL ĢD || Apropriācijas || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 177,800

Apropriācijas KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (saistību summa = maksājumu summa) || 109,387 || 109,387 || 109,387 || 109,387 || 109,387 || 109,387 || 109,387 || 765,709

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| || || N Gads[89] || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Apropriācijas KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 46.635,210 46.663,059 || 47.464,16647.138,355 || 48.140,13447.537,542 || 48.666,99548.004,451 || 49.179,09848.593,671 || 49.625,94149.150,244 || 50.047,92449.698,879 || 339.759,469336.786,202

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

· ¨  Priekšlikums paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā: kohēzijas politika tiek īstenota pēc dalītas pārvaldības principa. Lai gan stratēģiskās prioritātes ir noteiktas ES līmenī, faktiskā ikdienas pārvaldība ir uzticēta vadošajām iestādēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Kaut arī kopējos iznākuma rādītājus ierosina Komisija, faktiskos īstenošanas mērķus ierosina šīs vadošās iestādes to darbības programmu ietvaros, un tiem piekrīt Komisija. Tāpēc ir sarežģīti norādīt sasniedzamos gala mērķus, kamēr programmas nav izstrādātas, apspriestas un saskaņotas 2013./2014. gadā.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N Gads || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[90] || Vidējās rezultātu izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1...[91] || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1 || || || || || || || || || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2... || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

.

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

· ¨  Priekšlikums paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

REGIO ĢD

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| N Gads[92] || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || N+4 Gads || N+5 Gads || N+6 Gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi REGIO || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 80,187 || 561,309

Pārējie administratīvie izdevumi || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 3,800 || 26,600

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA — Starpsumma || 83,741 || 83,741 || 83,741 || 83,741 || 83,741 || 83,741 || 83,741 || 586,187

Outside HEADING 5[93] of the multiannual financial framework [94] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi REGIO || 4,4 || 4,4 || 4,4 || 4,4 || 4,4 || 4,4 || 4,4 || 30,8

Citi administratīvie izdevumi || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 13,365 || 93,555

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA — Starpsumma || 17,765 || 17,765 || 17,765 || 17,765 || 17,765 || 17,765 || 17,765 || 124,355

KOPĀ || 101,506 || 101,506 || 101,506 || 101,506 || 101,506 || 101,506 || 101,506 || 710,542

EMPL ĢD

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| N Gads[95] || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || N+4 Gads || N+5 Gads || N+6 Gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 177,800

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA — Starpsumma || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 25,400 || 177,800

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[96] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 5,000 || 35,000

Citi administratīvie izdevumi || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 16,000 || 112,000

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA — Starpsumma || 21,000 || 21,000 || 21,000 || 21,000 || 21,000 || 21,000 || 21,000 || 147,000

KOPĀ || 46,400 || 46,400 || 46,400 || 46,400 || 46,400 || 46,400 || 46,400 || 324,800

KOPĀ || 148,933 || 148,933 || 148,933 || 148,933 || 148,933 || 148,933 || 148,933 || 1.042,531

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: skaitļi, kas norādīti par “n” gadu, ir skaitļi, kas attiecas uz 2011. gadu.

REGIO ĢD:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| N Gads || N+1 Gads || N+2 gads || N+3 gads || N+4 Gads || N+5 Gads || N+6 Gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) REGIO ||

13 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 606 || 606 || 606 || 606 || 606 || 606 || 606

13 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

13 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE)[97] REGIO ||

13 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 48 || 48 || 48 || 48 || 48 || 48 || 48

13 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

13 01 04 01 [98] || - galvenajā mītnē[99] || 56 || 56 || 56 || 56 || 56 || 56 || 56

- delegācijās || || || || || || ||

13 01 04 03 [100] || - galvenajā mītnē[101] || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25

- delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citādi || || || || || || ||

KOPĀ || 735 || 735 || 735 || 735 || 735 || 735 || 735

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Sniegt ieguldījumu programmu un/vai projektu priekšlikumu analīzē, apspriešanā, pārveidošanā un/vai sagatavošanā dalībvalstī XXX. Sniegt ieguldījumu apstiprināto programmu/projektu īstenošanas pārvaldībā, uzraudzībā un izvērtēšanā. Nodrošināt atbilstību noteikumiem, kas reglamentē programmu XXX.

Ārštata darbinieki || Idem un/vai administratīvais atbalsts

EMPL ĢD

Tāme jāizsaka pilnslodzes ekvivalenta vienībās bez cipariem aiz komata

|| N Gads || N+1 Gads || N+2 gads || N+3 gads || N+4 Gads || N+5 Gads || N+6 Gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

04 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) (200 amatu, vienības izmaksas EUR 127 000) || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200 || 200

 (Delegācijas) || || || || || || ||

(Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE)[102] ||

 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

04 01 04 01 [103] || - galvenajā mītnē[104] || 93 || 93 || 93 || 93 || 93 || 93 || 93

- delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

xx 01 05 02 (CA, INT, SNE — Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citi xx 01 04 02) || || || || || || ||

KOPĀ || 293 || 293 || 293 || 293 || 293 || 293 || 293

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva atbilst nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

· ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

[…]

· ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[105].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

[…]

3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

· Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

· ¨ Priekšlikums paredz, ka Eiropas finansējumu ir nepieciešams līdzfinansēt. Precīzu summu nevar aprēķināt. Regula paredz maksimālās līdzfinansējuma likmes, kas diferencētas atbilstīgi reģionālās attīstības līmenim (sal. ar ierosinātās regulas 73. pantu):

Apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

|| N Gads || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || N+4 Gads || N+5 Gads || N+6 Gads || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || jānosaka || Jāaprēķina ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

· ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējam budžeta gadam pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[106]

N Gads || N+1 Gads || N+2 Gads || N+3 Gads || … Iekļaut ietekmes ilguma norādīšanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu)

Pants …………. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[…]

[1]               COM (2012) 388 galīgā redakcija.

[2]               OV C , , . lpp.

[3]               OV C , , . lpp.

[4]               OV C , , . lpp.

[5]               OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[6]               OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

[7]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[8]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[9]               OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

[10]            

[11]            

[12]            

[13]             OV L, , . lpp.

[14]            

[15]            

[16]            

[17]             OV L 191, 23.7.2010., p.28. lpp.

[18]             OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp

[19]             OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.

[20]             OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.

[21]             OV L 193, 25.7.2007., 6. lpp.

[22]             OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

[23]             OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.

[24]             OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

[25]             OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

[26]             OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.

[27]             Sk. stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus.

[28]             OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

[29]             OV…

[30]             OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[31]             Kā definēts Eiropas kontu sistēmā (EKS) un kā visas 27 DV noteikušas savās stabilitātes un konverģences programmās.

[32]             Paskaidrojums: vispārējās valdības sektors sastāv galvenokārt no centrālās, valsts valdības un pašvaldības vienībām kopā ar sociālā nodrošinājuma fondiem, ko piemēro un kontrolē šādas vienības. Turklāt tas ietver bezpeļņas organizācijas, kas iesaistās ārpustirgus ražošanā un ko kontrolē un finansē galvenokārt valdības vienības vai sociālā nodrošinājuma fondi.

[33]             OV L 83, 27.3.1999, 1. lpp.

[34]             COM (2011) 809 galīgā redakcija.

[35]             COM (2011) 834 galīgā redakcija.

[36]             OV L 290, 6.11.2010., 39.–48. lpp. 2010/670/ES: Komisijas 2010. gada 3. novembra lēmums, ar ko nosaka komerciālo demonstrējumu projektu finansēšanas kritērijus un pasākumus, kuru mērķis ir videi droša CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projekti saskaņā ar Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, ko ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2010/670/ES) OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.

[37]             COM (2011) 874 galīgā redakcija.

[38]             COM (2011) 788 galīgā redakcija.

[39]             COM (2011) 609 galīgā redakcija.

[40]             COM (2011) 665 galīgā redakcija.

[41]             “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu transporta sistēmu”(COM 2011 144 galīgā redakcija).

[42]             COM (2011) 838 galīgā redakcija. COM (2011) 839 galīgā redakcija. COM (2011) 837 galīgā redakcija.

[43]             ECOFIN padome apstiprinājusi 2010. gada 7. septembrī.

[44]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība” (COM (2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.). Saistības 24/25 un I pielikums “Pašnovērtēšanas instruments. Pazīmes, kas liecina, ka valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas darbojas labi”. Konkurences padomes secinājumi: Secinājumi par “Inovācijas savienību Eiropai” (dok. 17165/10, 26.11.2010.).

[45]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Digitālā programma Eiropai (COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.); Komisijas dienestu darba dokuments: Digitālās programmas rezultātu apkopojums (SEC(2011) 708, 31.5.2011.). Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes secinājumi par Digitālo programmu Eiropai (dok. 10130/10, 2010. gada 26. maijs).

[46]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Digitālā programma Eiropai (COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.); Komisijas dienestu darba dokuments: Digitālās programmas rezultātu apkopojums (SEC(2011) 708, 31.5.2011.).

[47]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts COM(2008) 394, 23.6.2008.); Konkurences padomes secinājumi: “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (dok. 16788/08, 1.12.2008.); Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008) 78 galīgā redakcija, 23.2.2011.); Konkurences padomes secinājumi: Secinājumi par ziņojumu “Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” (dok. 10975/11, 30.5.2011.).

[48]             OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

[49]             OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

[50]             OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.

[51]             OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

[52]             OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

[53]             OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

[54]             Tieslietu un iekšlietu padomes secinājumi; 2011. gada 11. un 12. aprīlis, Secinājumi par riska novērtējumu turpmāku izstrādi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu Eiropas Savienībā.

[55]             OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[56]             OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[57]             OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

[58]             Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums (2010/707/ES), OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.

[59]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts COM(2008) 394, 23.6.2008.); Konkurences padomes secinājumi: “Vispirms domāt par mazākajiem” Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (dok. 16788/08, 1.12.2008.); Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008) 78 galīgā redakcija, 23.2.2011.); Konkurences padomes secinājumi: Secinājumi par ziņojumu “Pārskats par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” (dok. 10975/11, 30.5.2011.).

[60]             Padomes 2010. gada 13. jūlija Ieteikums (2010/410/ES); OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.

[61]             Ja ir izstrādāts konkrētai valstij adresēts Padomes ieteikums, kas tieši saistīts ar šo nosacījumu, tad nosacījuma izpildes novērtējumā ņem vērā novērtējumu par panākumiem, kas gūti konkrētajai valstij adresētā Padomes ieteikuma ievērošanā.

[62]             Termiņi mērķu sasniegšanai attiecībā uz visiem šajā sadaļā ietvertajiem elementiem var beigties programmas īstenošanas laikposmā.

[63]             Ja ir izstrādāts konkrētai valstij adresēts Padomes ieteikums, kas tieši saistīts ar šo nosacījumu, tad nosacījuma izpildes novērtējumā ņem vērā novērtējumu par panākumiem, kas gūti konkrētajai valstij adresētā Padomes ieteikuma ievērošanā.

[64]             Termiņi mērķu sasniegšanai attiecībā uz visiem šajā iedaļā ietvertajiem elementiem var beigties programmas īstenošanas laikposmā.

[65]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai ─ Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai; COM(2009)257 galīgā redakcija.

[66]             OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.

[67]             COM (2011) 567 galīgā redakcija.

[68]             Padomes 2009. gada 12. maija secinājumi par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.).

[69]             Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikums par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).

[70]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam. COM(2011), 173.

[71]             Ja ir izstrādāts konkrētai valstij adresēts Padomes ieteikums, kas tieši saistīts ar šo nosacījumu, tad nosacījuma izpildes novērtējumā ņem vērā novērtējumu par panākumiem, kas gūti konkrētajai valstij adresētā Padomes ieteikuma ievērošanā.

[72]             Noteiktie termiņi attiecībā uz visu šajā sadaļā minēto elementu īstenošanu var beigties programmas īstenošanas laikposmā.

[73]             OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

[74]             OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

[75]             OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp. publicēts Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmums par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

[76]             OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

[77]             OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

[78]             ABM: darbībās balstīta pārvaldība; ABB: darbībās balstīta budžeta izstrāde.

[79]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[80]             COM(2010) 700, 19.10.2010.

[81]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[82]             Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[83]             Pētījums “Reģionālā pārvaldība globalizācijas kontekstā — pārvaldības mehānismu un administratīvo izmaksu pārskatīšana. Administratīvā darba slodze un izmaksas dalībvalstu valsts iestādēm saistībā ar ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanu”, 2010.

[84]             Dif.= diferencētās apropriācijas./ Nedif. = nediferencētās apropriācijas

[85]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[86]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[87]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[88]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[89]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[90]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[91]             Kā norādīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi...”

[92]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[93]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[94]             Ārējais personāls, ko finansē no kādreizējām BA pozīcijām, pamatojoties uz 2011. gada galīgo piešķīrumu cilvēkresursiem, tostarp ārējais personāls galvenajā mītnē un delegācijās.

[95]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[96]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[97]             CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls (Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts.

[98]             Saskaņā ar robe˛lielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[99]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[100]            Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[101]            Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[102]            CA — līgumdarbinieks; INT — aģentūras personāls (Intérimaire); JED — Jeune Expert en Délégation (jaunākie eksperti delegācijās); LA — vietējais darbinieks; SNE — norīkots valsts eksperts.

[103]            Saskaņā ar robe˛lielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[104]            Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[105]            Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[106]            Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.