SATURS

Pilnvarojums................................................................................................................................. 3

Struktūra...................................................................................................................................... 3

1........... Piena un piena produktu tirgus situācijas attīstība.............................................................. 3

1.1........ Tirgus situācijas attīstība līdz šim...................................................................................... 3

1.1.1..... Piena ražošana................................................................................................................ 3

1.1.2..... ES piena iepirkuma cenas............................................................................................... 4

1.1.3..... Piena produktu cenas, krājumu apjoms un eksports......................................................... 4

1.1.4..... Paredzamā piensaimniecību peļņas norma ES.................................................................. 4

1.2........ Tirgus perspektīvas vidējā termiņā................................................................................... 5

2........... Piena kvotu sistēmas pakāpeniska izbeigšana................................................................... 6

2.1........ Piena ražošana salīdzinājumā ar kvotu ierobežojumu........................................................ 6

2.2........ Piena kvotu cenas attīstība.............................................................................................. 7

3........... Noslēguma piezīmes....................................................................................................... 7

I PIELIKUMS. PIENA RAŽOŠANAS UN CENAS ATTĪSTĪBA.............................................. 9

II. PIELIKUMS. VIDĒJĀ TERMIŅA PERSPEKTĪVAS PIENSAIMNIECĪBAS NOZARĒ.... 10

III PIELIKUMS. PIENA RAŽOŠANA ATTIECĪBĀ PRET KVOTĀM.................................... 13

IV PIELIKUMS. ES PIENA KVOTU CENU ATTĪSTĪBA....................................................... 14

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Tirgus stāvokļa attīstība un attiecīgie nosacījumi piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai — otrais „raitas pielāgošanās” ziņojums

Pilnvarojums

Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) 184. panta 6. punktā paredzēts, ka Komisijai līdz 2010. gada 31. decembrim un līdz 2012. gada 31. decembrim jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par tirgus stāvokļa attīstību un attiecīgajiem nosacījumiem piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai, kam vajadzības gadījumā jāpievieno atbilstīgi priekšlikumi. Pirmo tā dēvēto raitas pielāgošanās ziņojumu publicēja 2010. gada 8. decembrī kā COM(2010) 727 galīgo versiju, savukārt šis ziņojums ir otrais no diviem ziņojumiem.

Struktūra

Šim ziņojumam ir trīs daļas: pirmajā daļā tiek raksturota situācijas attīstība govs piena tirgū no 2010. gada vidus (pirmā „mīkstās piezemēšanās” ziņojuma beigu datuma) un īsi aplūkotas vidējā termiņa perspektīvas, otrajā daļā tiek pētīts, kā noritējusi piena kvotu sistēmas pakāpeniska izbeigšana, savukārt trešajā daļā sniegtas nobeiguma piezīmes.

1.           Piena un piena produktu tirgus situācijas attīstība

1.1.        Tirgus situācijas attīstība līdz šim

Kaut arī nestabilitāte piena produktu tirgū bija mazāka nekā 2007.–2009. gadā, tā bija vērojama līdz 2010. gada beigām. Līdz šim tā ir nedaudz samazinājusies 2011. gadā un 2012. gadā. Cenas ievērojami svārstījās 2010. un 2011. gadā, kā rezultātā 2012. gada pirmajā pusē palielinājās ražošanas apjoms un tika koriģētas cenas. Cenu pieaugums atkal bija vērojams 2012. gada trešajā ceturksnī.

1.1.1      Piena ražošana

Govs piena ražošana ES pēdējo trīs gadu laikā ir pastāvīgi palielinājusies: par +1,4 % 2010. gadā, par +2 % 2011. gadā un par aptuveni 1,5 % 2012. gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu 2011. gadā.

Piena ražošana palielinājās arī pasaules galvenajos piena piegādes reģionos: ASV, Jaunzēlandes, Austrālijas un Argentīnas ražošanas apjoms kopumā palielinājās par 5,3 % laikā no 2010. līdz 2011. gadam. Šī tendence turpinās 2012. gadā, lai gan ASV novērots neliels samazinājums pēc šīs vasaras karstuma viļņa. Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2011. gadā piena ražošana 2012. gadā palielinājās par +2,8 % ASV, par +11,4 % Jaunzēlandē (tikai līdz jūlijam), par +4,7 % Austrālijā un par +5,9 % Argentīnā 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos (sk. 1. tabulu I pielikumā).

1.1.2.     ES piena iepirkuma cenas

ES piena iepirkuma vidējās cenas pastāvīgi pieauga no 2010. gada aprīļa līdz novembrim. Līdz 2011. gada aprīlim tās saglabājās aptuveni 33 c/kg apmērā un atkal pieauga līdz 35,1 c/kg 2011. gada novembrī kā svērtais vidējais attiecībā uz ES-27 (sk. 2. tabulu I pielikumā). Sezonāla korekcija bija vērojama 2011. gada decembrī, 2012. gada janvārī un februārī, sasniedzot –2%. Salīdzinājumam var minēt, ka sezonālā korekcija bija –3 % 2010. gada sākumā un –1 % 2011. gada sākumā.

Tomēr 2012. gadā lejupejošā līkne turpinājās līdz vasarai, pārsniedzot sezonālo tendenci un reaģējot uz spiedienu, ko izraisīja lielāks piena piedāvājums ES un ārpus tās. Saskaņā ar jaunākajiem datiem ES piena iepirkuma vidējā cena ir aplēsta 31,3 c/kg apmērā par 2012. gada augustu, kas ir 9,5 % zem vidējās cenas 2011. gada jūlijā, taču 1,2 % virs vidējās cenas 2010. gada jūlijā un 27 % virs zemākā līmeņa 2009. gada maijā.

Jaunākie pieejamie dati par tūlītējām piena un piena produktu cenām šā ziņojuma sagatavošanas laikā liecināja par kāpumu tuvākajā nākotnē, pēc kura vēlākā posmā būtu sagaidāmas augstākas piena iepirkuma cenas.

1.1.3.     Piena produktu cenas, krājumu apjoms un eksports

Pateicoties ievērojamam cenu kāpumam 2010. gadā un gandrīz visu 2011. gadu, kā arī labvēlīgai tirgus attīstībai, 2010.–2012. gadā intervencē piena produkti netika iepirkti, un sviesta un vājpiena pulvera intervences krājumi ir tukši. Daļēji atklāta konkursa veidā, bet daļēji, sniedzot palīdzību vistrūcīgākajām personām, netraucējot tirgu, atpakaļ tirgū tika laisti 76 000 t sviesta un 257 000 t vājpiena pulvera, kas tika iepirkti kā valsts krājumi 2009. gada krīzes laikā.

Piena produktu cenu kāpumu 2010. gadā izraisīja pieprasījuma pieaugums galvenokārt jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un ierobežotais piegāžu apjoms no Dienvidu puslodes. Tāda pati situācija dominēja 2011. gada pirmajā pusē. Taču, sākot no 2011. gada vidus, piena produktu cenas sāka ietekmēt spiediens, ko izraisīja lielāka piena produktu pieejamība no galvenajiem piena piegādes reģioniem pasaulē. Cenas turpināja samazināties 2012. gada pirmajos mēnešos, līdz ES piena produktu cenas sasniedza zemāko līmeni 120 % apmērā no (faktiskās) intervences cenas maija beigās. Jūnijā cenas sāka paaugstināties, un līdz šā ziņojuma sagatavošanas dienai bija vērojama augšupejoša tendence, ko galvenokārt izraisīja pieejamā piena daudzuma samazināšanās ASV, kad to piemeklēja nepiedzīvots karstuma vilnis, kā arī piena ražošanas vienlaicīga samazināšanās ES laikā, kad Dienvidu puslodē valdīja ziemas sezona ar tai raksturīgo zemo ražošanas apjomu.

ES eksports palielinājās 2010. un 2011. gadā attiecībā uz visiem nozīmīgākajiem piena produktiem, izņemot sviestu un sviesta eļļu, kā arī pilnpiena pulveri. Īpaša dinamika bija vērojama ES eksportā attiecībā uz vājpiena pulveri. Labi eksporta rādītāji līdz šim tika konstatēti 2012. gadā, tostarp ievērojams sviesta eksporta pieaugums, kas 2012. gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā pārsniedza 2011. gada līmeni. To panāca bez eksporta kompensācijām.

1.1.4.     Paredzamā piensaimniecību peļņas norma ES

Pamatojoties uz FADN datiem, gandrīz visu 2011. gadu palielinātās darbības izmaksas tika kompensētas ar piena cenu pieaugumu. Samazinoties piena iepirkuma cenām, 2012. gada pirmajā ceturksnī ES samazinājās peļņas norma pienam, tomēr tā joprojām pārsniedza 2011. gada pirmā ceturkšņa rādītājus.

Saskaņā ar pirmajām aplēsēm par 2012. gada otro ceturksni barības iegādes izmaksas pieauga par 6 %, savukārt kopējās darbības izmaksas nedaudz samazinājās (–2 %) sakarā ar enerģijas izmaksu būtisku pazemināšanos (–10 %). Bruto peļņas rādītājs samazinājās par 17 %, ko izraisīja piena iepirkuma cenas pazemināšanās par 8 %. Bruto peļņas rādītājs pašlaik ir par 24 % zemāks nekā 2011. gada otrajā ceturksnī, kad tas bija otrais augstākais rādītājs kopš 2007. gada (atsauces gads attiecībā uz ES-27).

Katrā dalībvalstī un pat dalībvalstu iekšienē ir vērojama atšķirīga situācija, ko ietekmē izvēlētās piensaimniecības sistēmas un piena nozarē izmantoto produktu sortiments.

1.2.        Tirgus vidējā termiņa perspektīvas

ES tirgus vidējā termiņa perspektīvas ir noteiktas, izmantojot Aglink-Cosimo modeļa grozītu versiju un pieņemot, ka KLP pēc lēmumiem par „veselīguma pārbaudi” un tirdzniecības politikā netiks ieviestas nekādas izmaiņas. Šis pārskats nav paredzēts, lai to izmantotu turpmākās tirgus attīstības prognozēšanai, bet gan drīzāk, lai atspoguļotu iespējamo attīstību saskaņā ar noteiktiem pieņēmumiem un noteiktos apstākļos, kurus uzskatīja par ticamiem, izdarot prognozes. Turklāt šajā ziņojumā izklāstītie prognožu rezultāti ir provizoriski un var atšķirties no galīgajām vērtībām, kuras jāpublicē līdz 2012. gada novembrim.

Situācijas attīstība pasaules tirgū un politikā ir pamatota uz izdevuma OECD-FAO Agricultural Outlook 2012-2021 datiem un jaunākajām pieejamām makroekonomikas prognozēm 2012. gada septembrī. Daži svarīgākie tirgus prognozes ietekmējošie faktori ir ES IKP pieauguma perspektīvas (neliels samazinājums 2012. gadā un turpmākā ekonomikas atlabšana), pieņēmums par euro kursa pazemināšanos prognožu perioda pirmo trīs gadu laikā un tā pieaugumu 2014. un 2015. gadā, kā arī atjauninātas ESAO FAO prognozes par piena produktu cenām pasaules tirgū, ietverot 2012. gadā ASV un dažās Eiropas valstīs piedzīvotā sausuma izraisīto ietekmi. Ja kāda no šīm prognozēm/pieņēmumiem nepiepildītos, tiktu ievērojami ietekmētas no tās atkarīgās prognozes. Turklāt kā jebkurā vidēja termiņa līdz ilgtermiņa modelī Aglink-Cosimo modelī nav paredzēts, ka nākotnē tiek sagaidīta lielāka cenu nestabilitāte.

Pamatojoties uz šīm prognozēm, piena tirgu vidējā termiņa perspektīvas šķiet labvēlīgas. Paredzams, ka galvenie ietekmējošie faktori būs nepārtraukts pasaules pieprasījuma kāpums, ko izraisa pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās un ekonomikas izaugsme, kā arī aizvien biežāka izvēle par labu piena produktiem (ko ietekmē arī pieaugošais patēriņš uz vienu iedzīvotāju). Ilgstošs importa pieprasījums jo īpaši no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm pozitīvi ietekmētu piena produktu cenas, tādējādi veicinot ES eksporta potenciālu. Tomēr, palielinoties eksportam no citām valstīm, tiek prognozēta ES tirgus daļu neliela samazināšanās attiecībā uz lielāko daļu piena produktu.

Paredzams, ka ES piena ražošanas apjoms turpinās palielināties, sākot no 2012. gada, uzrādot vidējus pieauguma rādītājus, taču nesasniedzot potenciālo izaugsmes līmeni, ņemot vērā piena kvotu režīma pakāpenisku izbeigšanu (skatīt II pielikuma 3. un 4. tabulu). Sagaidāms, ka ES piena ražošanā 2009.–2022. gadā tiks reģistrēts kopējais pieaugums aptuveni 8 % apmērā, savukārt pienotavām piegādātā piena daudzums palielināsies par 10 %. Paredzams, ka līdz pēdējam kvotu gadam (2014.–2015. gadam) ES piena piegāžu apjoms būs aptuveni par 6 % zemāks nekā kvota. Paredzams, ka piena kvotu režīma atcelšana minimāli ietekmēs piena piegāžu apjomu ES līmenī kopumā.

Prognozes attiecībā uz sieru un svaigpiena produktiem ir diezgan pozitīvas (sk. 5. tabulu II pielikumā). Paredzams, ka ES svaigpiena produktu (tostarp krējuma, jogurtu, u. c.) ražošanas apjoms palielināsies par gandrīz 8 % (2009.–2022. gadā), bet siera ražošanas apjoms — gandrīz par 10 %. Pozitīvas prognozes ir arī attiecībā uz pieprasījumu gan vietējā, gan pasaules tirgū, un, neraugoties uz euro kursa nostabilizēšanos prognožu perioda otrajā pusē, būtisks pieprasījums pasaules tirgū veicinātu ES eksporta apjoma progresīvu pieaugumu. Tomēr pasaules tirgus dinamiskās attīstības rezultātā ES pakāpeniski zaudēs pasaules tirgus daļu, lai gan tā joprojām saglabās aptuveni 31 % no pasaules eksporta tirgus 2022. gadā.

Īstermiņā piena pulvera ražošanas apjoms ES sagaidāms salīdzinoši stabils (sk. 6. tabulu II pielikumā) Vidējā termiņa prognozes attiecībā uz eksportu balstās uz pieaugošu pasaules pieprasījumu ar Ķīnu priekšgalā. Saskaņā ar prognozēm ES daļa pasaules eksporta tirgū līdz 2020. gadam pakāpeniski samazināsies līdz 14 % (no 25 % 2009. gadā).

Attiecībā uz ES vājpiena pulvera ražošanu ir paredzams pieaugums aptuveni 28 % apmērā visa pārskata laikā (sk. 7. tabulu II pielikumā). Liels pasaules importa pieprasījums sekmētu tirgus līdzsvarotību, veicinot labvēlīgas eksporta prognozes. ES pasaules tirgus daļa 2022. gadā sasniegtu gandrīz 31 % no pasaules eksporta tirgus.

Pārskatā norādīts, ka sviesta tirgū būs vērojama ilgstoša stabilitāte, ko noteikts pozitīvi tirgus apstākļi pārskata periodā, kam raksturīgas samērā augstas cenas un stabils ES pieprasījums (sk. 8. tabulu II pielikumā).

2.           Piena kvotu sistēmas pakāpeniska izbeigšana

2.1.        Piena ražošana salīdzinājumā ar kvotu ierobežojumu

Papildus 2008. gada 1. aprīļa lēmumam par piena kvotu palielināšanu par 2 % 2008. gada novembrī tika panākta vienošanās par „veselīguma pārbaudi”, kurā tika noteikts palielināt piena kvotas turpmākos piecus gadus pēc kārtas par 1 % gadā, sākot no 2009. gada 1. aprīļa, papildus piemērojot tauku satura korekcijas koeficientu, kā rezultātā kvotas faktiski palielinājās vēl par 1 %. Līdz kvotu sistēmas darbības beigām 2015. gada 1. aprīlī kvotas vēl vienu reizi jāpalielina par 1 % gadā (2013. gada 1. aprīlī)[1].

Katru gadu piena kvotas pakāpeniski zaudē savu nozīmīgumu, jo piena ražošanas apjoms arvien vairāk dalībvalstīs neizpilda kvotu. Piemēram, 2010.–2011. kvotu gadā tikai piecas dalībvalstis pārsniedza savu piena kvotu, bet kopējais ES piena ražošanas apjoms bija 6 % zem kvotas. Saskaņā ar dalībvalstu paziņojumiem tiek paredzēts, ka 2011.–2012. kvotu gada beigās piena piegāžu apjoms ES būs aptuveni par 4,7 % mazāks nekā kvota un tikai sešas dalībvalstis būs pārsniegušas savas valsts kvotas (sk. III pielikumu). Joprojām neliels ir to dalībvalstu skaits, kuras pārsniedz savas kvotas, un attiecīgā pārpalikuma ražošanas apmērs ir mazāk nekā 0,2 % no visa piena piegāžu vai tiešās pārdošanas apjoma.

Nedaudz sarūkot piena piegāžu apjomam 2009. gadā, izdevīgās piena iepirkuma cenas un labie laika apstākļi sekmēja ražošanas līmeņa pieaugumu gan 2010., gan 2011. gadā. Reaģējot uz ražošanas pieauguma — ne tikai ES, bet gan visos piena piegādes reģionos visā pasaulē — izraisīto ietekmi uz piena iepirkuma cenu samazināšanos, turpmākajos mēnešos sāka sarukt piena ražošanas apjoms. Šīs attīstības tendences liecina par ražošanas apjoma pakāpenisku reaģēšanu atbilstīgi tirgus signāliem, kā arī par laika apstākļu nozīmīgo lomu piena tirgū.

Piena kvotu nozīme aizvien vairāk samazinās, un ES piena piedāvājums var labāk reaģēt uz tirgus iespējām, lauksaimnieki var pilnvērtīgāk reaģēt uz cenu tendencēm, bet nozares pārstrukturēšanas rezultātā var uzlabot efektivitāti.

2.2.        Piena kvotu cenas attīstība

Tuvojoties kvotu režīma darbības beigām, piena kvotu cenai būtu jāsamazinās, un faktiski tas ir noticis vairākumā dalībvalstu, kur kvotas cena jau ir ļoti zema vai vienāda ar nulli (sk. IV pielikumu).

Dalībvalstīs, kur piena piegāžu apjoms ir ievērojami zemāks par kvotu ierobežojumiem, kvotas cena jau ir ļoti zema vai pat vienāda ar nulli un līdz kvotas režīma beigām nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas.

Tomēr dalībvalstīs, kur piena piegāžu apjoms ir tuvs kvotu ierobežojumiem, un tajās nedaudzajās dalībvalstīs, kur piena piegāžu apjoms pārsniedz tām noteikto ierobežojumu, kvotu cenu nosaka pēc prognozētās papildu nodevas. Paredzams, ka nākotnē iegādāto kvotu daudzums turpinās samazināties, tiecoties uz nulli un piedzīvojot svārstības labvēlīgu laiks apstākļu radītu ražošanas pārpalikumu un piena cenu dēļ.

3.           Noslēguma piezīmes

Piena nozares vidējā termiņa un ilgtermiņa perspektīvas ir pozitīvas, ko nosaka iedzīvotāju skaita pieaugums un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs pastāvošā tieksme pēc rietumvalstu uztura. Tomēr tas nenovērš īslaicīgas tirgus svārstības. Cenu attīstība kopš pirmā „raitas pielāgošanās” ziņojuma publicēšanas liecina par tendenci paaugstināties, savā līknē uzrādot gan paaugstināšanos, gan samazināšanos. Attiecībā uz cenas pazemināšanos pašreizējās grūtības, ar ko saskaras piensaimnieki noteiktos reģionos, kurus barības cenu pieaugums skāra smagāk , nevar aizēnot nozares pozitīvo situāciju kopumā.

Ilgtermiņā piegādes un pieprasījuma līdzsvars ir atkarīgs no visdažādākajiem faktoriem, sākot no ekonomikas parametriem, līdz pat politikas lēmumiem. Šajā saistībā tā dēvētie tiesību akti piena jomā[2], kas ir pilnībā piemērojami no 2012. gada 3. oktobra, piedāvā piena piegādes ķēdes dalībniekiem instrumentus to piegādes apjoma pielāgošanai tirgum.

Gan piena ražošanas apjoma attīstība salīdzinājumā ar piena kvotu apjomu, gan arī kvotu cenu lejupejošā tendence liecina, ka sagaidāma „raita pielāgošanās”. Lielākajā daļā dalībvalstu kvotas vairs nav nozīmīgs ražošanu ierobežojošs līdzeklis, kā arī kvotu cena jau ir sasniegusi nulli vai tuvojas tai.

Pretēji šai analīzei Komisija uzskata, ka nav nepieciešams grozīt esošo regulējumu, kas kopš 2008. gada ir radījis skaidrību piena ražotājiem un pierāda savu efektivitāti, nodrošinot pakāpenisku pāreju uz bezkvotu tirdzniecības vidi.

Nerunājot par pašu raita pielāgošanās jēdzienu, pastāv bažas par tiem apvidiem, kur piena ražošanai ir centrālā loma, jo īpaši saistībā ar piena kvotu režīma izbeigšanu. Šajā sakarā piena nozare tika iekļauta KLP otrajā pīlārā kā viens no tā dēvētajiem „jaunajiem izaicinājumiem”, tādējādi nodrošinot papildu atbalstu piensaimniekiem, gatavojoties kvotu režīma darbības beigām.

KLP reformas priekšlikumi ietver instrumentus, kas varētu mazināt iespējamo ietekmi. Turklāt Komisija ir publicējusi uzaicinājumu uz konkursu, aicinot neatkarīgus ekspertus analizēt piena nozares turpmāku attīstību no 2015. gada, un līdz 2014. gada 30. jūnijam ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par piena jomas tiesību aktos paredzētu konkrētu noteikumu darbību[3], jo īpaši izvērtējot to ietekmi uz piena ražotājiem un piena ražošanu mazāk attīstītos reģionos saistībā ar vispārējo mērķi saglabāt šajos reģionos ražošanu, kā arī ietverot iespējamās iniciatīvas, lai lauksaimniekus rosinātu noslēgt kopīgas ražošanas nolīgumus.

Pielikumi:          I.          Piena cenu attīstība

II.         Vidējā termiņa perspektīvas piensaimniecības nozarē

III.        Piena ražošana attiecībā pret kvotām

IV.        ES piena kvotu cenu attīstība

I PIELIKUMS.          PIENA RAŽOŠANAS UN CENU ATTĪSTĪBA

1. tabula          Piena savākšanas attīstība

2. tabula.         Piena cenu attīstība

II. PIELIKUMS.        VIDĒJĀ TERMIŅA PERSPEKTĪVAS PIENSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

3. tabula          Govs piena piegādes un piena ganāmpulku attīstība, 2000.–2022. gads

4. tabula          Piena piegādes apjomi un kvotu izmantošana govs pienam

5. tabula          Siera tirgus attīstība, 2000.–2022. gads

6. tabula          PPP tirgus attīstība, 2000.–2022. gads

7. tabula          VPP tirgus attīstība, 2000.–2022. gads

8. tabula          Sviesta tirgus attīstība, 2000.–2022. gads

III PIELIKUMS.       PIENA RAŽOŠANA ATTIECĪBĀ PRET KVOTĀM

IV PIELIKUMS.        ES PIENA KVOTU CENU ATTĪSTĪBA

[1]               Izņemot Itālijai, kur tika pieņemts lēmums piemērot 5 % palielinājumu jau no 2009. gada 1. aprīļa.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 261/2012, ar ko attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

[3]               Sk. 184. panta 9. punktu Vienotā TKO regulā Nr. 1234/2007, kas tika iekļauts tā dēvētajā piena jomas tiesību aktu Regulā Nr. 261/2012.