EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0417
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE Security Industrial Policy Action Plan for an innovative and competitive Security Industry
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Rūpniecības politika drošības nozarē Inovatīvas un konkurētspējīgas drošības nozares rīcības plāns
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Rūpniecības politika drošības nozarē Inovatīvas un konkurētspējīgas drošības nozares rīcības plāns
/* COM/2012/0417 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Rūpniecības politika drošības nozarē Inovatīvas un konkurētspējīgas drošības nozares rīcības plāns /* COM/2012/0417 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Rūpniecības politika drošības
nozarē
Inovatīvas un
konkurētspējīgas drošības nozares rīcības
plāns 1. Ievads Viena no galvenajām jebkuras
sabiedrības problēmām ir drošība. Nav tādas politikas
jomas, kurā nebūtu svarīga drošība. Nekaitīga un droša
vide ir pamats, uz kura balstās jebkura stabila sabiedrība.
Konkurētspējīga Eiropas Savienībā izvietota
drošības nozare, kura piedāvā pastiprinātu drošību,
var dot būtisku ieguldījumu Eiropas sabiedrības pretestības
izveidē. Drošības nozare ir sektors, kuram
piemīt ievērojams izaugsmes un nodarbinātības
potenciāls. Pēdējo desmit gadu laikā pasaules drošības
tirgus apjoms ir palielinājies gandrīz desmitkārtīgi –
no aptuveni 10 miljardiem euro līdz aptuveni 100 miljardiem euro
2011. gadā. Daudzi pētījumi liecina, ka gan ES, gan
pasaules drošības tirgus turpinās augt, turklāt izaugsmes
rādītājs pārsniegs vidējo IKP pieaugumu[1]. Ņemot vērā šo ievērojamo
tirgus izaugsmes potenciālu, Komisija drošības rūpniecību
kā būtisku sastāvdaļu iekļāva
stratēģijas “ES 2020” pamatiniciatīvā “Integrēta
rūpniecības politika globalizācijas laikmetam – prioritāte
konkurētspējai un ilgtspējai”[2].
Tajā Komisija paziņoja par īpašas iniciatīvas izveidi par
drošības rūpniecības politiku. Šis rīcības plāns ir šīs
īpašās iniciatīvas pirmais posms. Galvenais mērķis ir
veicināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību ES
drošības nozarē. Daudzi ES (drošības nozares)
uzņēmumi ir augstā tehnoloģiskā līmenī,
tāpēc tie joprojām ir pasaules mēroga līderi
lielākajā daļā drošības nozares segmentu. Tomēr
nesenās pārmaiņas un tirgus prognozes liecina, ka Eiropas
uzņēmumu tirgus daļas pasaules tirgū turpmākajos gados
pastāvīgi samazināsies. Nozares prognozes un neatkarīgi
pētījumi liecina, ka pašreizējā ES uzņēmumu
tirgus daļa drošības nozares pasaules tirgū varētu
samazināties par piektdaļu no aptuveni 25 % 2010. gadā
līdz 20 % 2020. gadā, ja nekas netiks darīts, lai
nostiprinātu ES drošības nozares konkurētspēju. Vadošie ASV uzņēmumi tirgū
joprojām ir tehnoloģiskie līderi, turklāt tie gūst
priekšrocības no saskaņotā tiesiskā regulējuma un
pateicoties stabilajam iekšējam tirgum. Tas nodrošina tiem ne tikai drošu
pamatu, bet arī labi atpazīstamu un atšķiramu ASV zīmolu,
kas sevi pierādījis kā ļoti vērtīga
starptautiskās konkurences priekšrocība iepretim ES
uzņēmumiem. Tas, ka nav līdzīga ES zīmola,
ir īpaši kritiski, ja ņem vērā, ka galvenie drošības
tehnoloģiju nākotnes tirgi nebūs Eiropā, bet gan
jaunietekmes valstīs Āzijā, Dienvidamerikā un Vidējos
Austrumos. Āzijas valstis arvien vairāk
samazina tehnoloģisko “plaisu”, kas tās šķir no ES
uzņēmumiem. Bez tehnoloģiskām priekšrocībām ES
uzņēmumiem nāksies rēķināties ar sīvu
konkurenci, ņemot vērā arī ar lielākām ražošanas
izmaksām saistītos trūkumus, ar kuriem bieži saskaras ES
uzņēmumi. Tāpēc primārais Komisijas
mērķis ir izveidot Eiropas drošības tehnoloģiju
iekšējo tirgu, kas darbotos labāk. Labvēlīgi
iekšējā tirgus nosacījumi, kas veicina konkurenci un mazina ražošanas
izmaksas, izmantojot apjomradītas priekšrocības, arī ir
būtiski faktori, kas varētu nostiprināt ES drošības nozares
stāvokli jaunietekmes valstīs, kuras saistītas ar drošības
nozares nākotni. Īpaši jāuzsver tādu MVU atbalsts, kuri
tiecas iekļūt starptautiskos tirgos trešās valstīs. Eiropas drošības pētniecības un
jauninājumu forumā (ESRIF) un vēlākajā
Komisijas paziņojumā[3]
jau aplūkota virkne šo jautājumu. IKT jomā drošības
uzlabošana ir neatņemams iekārtu un produktu elements, ko
piedāvā IKT uzņēmumi, un tas ir izšķirošs
turpmākās konkurētspējas faktors. Šis aspekts tiks
iekļauts gaidāmajā Eiropas Interneta drošības
stratēģijā. Tomēr līdz šim nebija izstrādāta
saskaņota ES mēroga stratēģija, kas palīdzētu
padarīt ES drošības nozari konkurētspējīgāku un
inovatīvāku. Patlaban pētījumi un
ieinteresēto personu nostāja[4]
liecina, ka globālās konkurences spiediens nav vērsts uz
pakalpojumiem, bet gan uz produktu ražošanu un tehnoloģijām, jo
tās veido lielāko daļu eksporta potenciāla drošības
nozarē. Tāpēc šis rīcības plāns neattiecas uz
drošības pakalpojumiem kā tādiem (piemēram, uz vietas
izmantotajiem drošības darbiniekiem), bet gan uz tiem drošības
pakalpojumiem, kas saistīti ar drošības ierīču
uzstādīšanu un uzturēšanu. Komisija izmantos visus tai pieejamos
rīkus, lai izveidotu īstu drošības tehnoloģiju iekšējo
tirgu, šādi nodrošinot ES drošības nozarei stabilu vietējo
bāzi, no kuras varētu paplašināt tirgus daļas jaunietekmes
valstīs. Komisija nodrošinās, lai visās
iniciatīvās, kas tiks veiktas, lai izveidotu drošības
tehnoloģiju iekšējo tirgu, tiktu ievērota Pamattiesību
harta, īpaši tiesības uz privātās dzīves
neaizskaramību un personas datu aizsardzību. 2. ES drošības nozare un
tirgus Globālā drošības tirgus
vērtība tiek lēsta 100 miljardu euro apmērā (2011. gada
rādītājs); drošības nozarē visā pasaulē
nodarbināti aptuveni 2 miljoni cilvēku. ES drošības tirgus
lēstā vērtība ir aptuveni 26 līdz 36,5 miljardi
euro; drošības nozarē ES nodarbināti aptuveni 180 000
cilvēku (2011. gada rādītāji). Tomēr līdz šim drošības nozare
nav skaidri definēta, un metodiska šīs nozares klasifikācija nav
bijusi iespējama šādu faktoru dēļ. ·
Drošības nozare kā tāda nav
iekļauta galvenajās statistiskajās nomenklatūrās
(NACE, Prodcom u. tml.). ·
Ar drošību saistīto preču ražošana
ir “paslēpta” daudzās un dažādās pozīcijās.
Statistikā, kurā izmanto šīs pozīcijas, neizšķir ar
drošību saistītas vai nesaistītas darbības. ·
Eiropas līmenī nav pieejams drošības
nozares kā tādas statistikas datu avots. ·
Raugoties no piedāvājuma puses,
drošības iekārtu un sistēmu iepircēji bieži nevēlas
sniegt informāciju par drošības izdevumiem. Lai novērstu datu trūkuma
problēmu par drošības nozari un tās tirgu, Komisija
izstrādās empīrisku pamatu, uz kuru balstoties varēs
iegūt uzticamākus rādītājus par drošības tirgiem.
Šim nolūkam būtiska ir sadarbība ar galvenajām nozares
savienībām. ES drošības nozari var apmēram
sadalīt šādās jomās[5]:
·
aviācijas drošība; ·
jūras satiksmes drošība; ·
robežu drošība; ·
kritisko infrastruktūru aizsardzība; ·
informācijas iegūšana terorisma
apkarošanai (tostarp kiberdrošība un saziņa); ·
krīzes pārvaldība/civilā
aizsardzība; ·
fiziskās drošības aizsardzība; un ·
aizsargapģērbs. Drošības tirgum
ir trīs raksturīgas pazīmes. (1)
Tas ir ļoti sadrumstalots tirgus, ko atdala
valstu vai pat reģionu robežas. Drošība
kā viena no sarežģītākajām politikas jomām ir
arī joma, kurā dalībvalstis nevēlas atteikties no
savām valsts prerogatīvām. (2)
Tas ir institucionāls tirgus. Lielākoties drošības tirgus joprojām ir
institucionāls tirgus, proti, pircēji ir valsts iestādes. Pat ja
tirgus kļuvis komerciāls, drošības prasības joprojām
lielākoties ir noteiktas valstu tiesību aktos. (3)
Tam piemīt izteikts sabiedrisks aspekts. Drošība ir viena no būtiskākajām cilvēku
vajadzībām, un tā ir ļoti sarežģīta joma. Drošības
pasākumi un tehnoloģijas var ietekmēt pamattiesību
ievērošanu un bieži rada bailes, ka, iespējams, netiks ievērotas
privātās dzīves neaizskaramības tiesības. 3. ES drošības nozares
galvenās problēmas Drošības tirgus trīs pazīmes ir
arī faktori, kas nosaka ES drošības nozares trīs galvenās
problēmas. (1)
ES drošības tirgus sadrumstalotība Galvenā problēma ir ES drošības
tirgus lielā sadrumstalotība (proti, saskaņotu
sertificēšanas procedūru un standartu trūkums).
Dažādās pieejas faktiski ir vainojamas pie tā, ka izveidojušies
vismaz 27 dažādi drošības tirgi, kuri sadalīti daudzās
drošības jomās. Tas rada ne tikai unikālu situāciju
iekšējā tirgū, bet arī ļoti negatīvi ietekmē
gan piedāvājuma pusi (nozari), gan pieprasījuma pusi (valsts un
privātus drošības tehnoloģiju pircējus). Tas rada lielus
tirgus piekļuves šķēršļus un apgrūtina
apjomradītu priekšrocību izmantošanu vai pat vispār liedz
tās izmantot. Turklāt sadrumstalotība izpaužas kā
konkurences trūkums piedāvātāju vidū un netiek
optimāli izmantoti valstu līdzekļi. (2)
Plaisa starp pētniecību un tirgu Ja veic jaunu tehnoloģiju
pētniecību un izstrādi, bieži Eiropas Savienībā
izvietotā drošības nozare nevar prognozēt, vai beigu beigās
tehnoloģijām būs noiets tirgū, vai pat būt droša par
to, ka tām vispār būs tirgus. Lai gan tā ir plaši
izplatīta problēma daudzās rūpniecības nozarēs,
īpaši izteikta tā ir drošības nozarē, jo tā
lielākoties darbojas institucionālajā tirgū. Tas rada virkni negatīvu seku,
piemēram, netiek pētītas iespējami perspektīvas
pētniecības un izstrādes koncepcijas, kas savukārt
nozīmē, ka pieprasījuma pusē nav pieejamas dažas
tehnoloģijas, kas varētu palielināt iedzīvotāju
drošību. (3)
Drošības tehnoloģiju sabiedriskais
aspekts Panākt sabiedrības atbalstu jauniem
produktiem un tehnoloģijām ir vispārējs dažādu
rūpniecības nozaru uzdevums. Tomēr ir vairākas
īpatnības, kuras piemīt drošības tehnoloģijām un
atšķir tās no citām jomām. Drošības tehnoloģijas
var tieši vai netieši ietekmēt tādas pamattiesības kā
privātās un ģimenes dzīves tiesību ievērošana,
personas datu aizsardzība, tiesības uz privātās dzīves
neaizskaramību vai cilvēka cieņas ievērošanu. Problēmas saistībā ar
drošības tehnoloģiju pieņemšanu sabiedrībā rada virkni
negatīvu seku. Nozarei tas nozīmē, ka tā riskē
ieguldīt līdzekļus tehnoloģijās, kuras sabiedrība
pēc tam nepieņems, un līdzekļi būs iztērēti
velti. Pieprasījuma pusei tas nozīmē, ka tā spiesta
iegādāties produktu, kas, lai gan netiek vērtēts
pārāk pretrunīgi, tomēr nav pilnībā atbilstošs
drošības prasībām. 4. Kā šīs
problēmas risināt Komisija ir noteikusi virkni galveno politikas
pasākumu, kas palīdzēs nostiprināt ES drošības nozares
konkurētspēju, veicinās tās izaugsmi un radīs
darbavietas. Galvenie politikas pasākumi attiecas uz šādiem
aspektiem. ·
Novērst tirgus sadrumstalotību, izveidojot ES mēroga/starptautiskus standartus, saskaņojot
drošības tehnoloģiju ES sertificēšanas/atbilstības
novērtēšanas procedūras un labāk izmantojot sinerģiju
starp drošības un aizsardzības tehnoloģijām. ·
Likvidēt plaisu starp pētniecību
un tirgu, pielāgojot finansēšanas programmas
un labāk izmantojot intelektuālā īpašuma tiesības
(IĪT), kā arī drošības pētniecībā
programmā “Apvārsnis 2020”[6]
pilnībā izmantojot iepirkumu pirmskomercializācijas posmā. ·
Labāk iekļaut sabiedrisko aspektu, pilnībā novērtējot sociālo ietekmi, tostarp
uz pamattiesībām, un izveidojot mehānismus, lai
pētniecības un izstrādes posmā pārbaudītu ietekmi
uz sabiedrību. 4.1. Novērst tirgus
sadrumstalotību 4.1.1. Standartizācija Standartiem ir liela nozīmē tirgus
sadrumstalotības novēršanā un atbalsta sniegšanā nozarei
tās centienos izmantot apjomradītās priekšrocības.
Turklāt standarti ir ļoti svarīgi pieprasījuma pusei,
īpaši saistībā ar tādu tehnoloģiju sadarbspēju,
ko izmanto neatliekamās palīdzības sniedzēji,
tiesībaizsardzības iestādes u. tml. Standarti ir arī
būtisks priekšnoteikums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu
vienādu kvalitāti drošības pakalpojumu sniegšanā. ES
līmeņa standartu izveide un to veicināšana pasaulē ir
arī svarīgs ES drošības nozares globālās
konkurētspējas elements. Tomēr drošības jomā ir tikai
nedaudzi ES līmeņa standarti. Dažādie valstu standarti ir
nozīmīgs šķērslis īsta iekšējā drošības
tirgus izveidē un vājina ES nozares konkurētspēju. Šo
valstu atšķirību novēršana ir būtisks priekšnoteikums, ja
ES vēlas noteicoši piedalīties globālo standartu izveidē. Komisija paziņojumā par Eiropas
standartu stratēģisko redzējumu[7]
jau uzsvērusi nepieciešamību pielikt lielākas pūles,
strādājot pie standartizācijas drošības jomā.
Tāpēc Komisija 2011. gadā uzticēja Eiropas standartizācijas
organizācijām sagatavot sīku pārskatu par spēkā
esošajiem starptautiskajiem, Eiropas un valstu standartiem drošības
jomā, ka arī to trūkumu sarakstu, kas saistīti ar
standartizāciju. Trūkumi tika noteikti šādās jomās: –
ķīmiskais, bioloģiskais,
radioloģiskais apdraudējums, kā arī kodolapdraudējums
un sprāgstvielas – minimuma standarti noteikšanā, kā arī
paraugu ņemšanas standarti, tostarp aviācijas drošības
jomā; –
robežu drošība – automatizētu
robežkontroles sistēmu vienoti tehniskie un sadarbspējas standarti,
kā arī biometrisko identifikatoru standarti; un –
krīzes pārvaldība/civilā
aizsardzība – sadarbspējas standarti komunikācijā, kā
arī vadības un kontroles sadarbspēja, tostarp
organizatoriskā sadarbspēja, kā arī iedzīvotāju
apziņošana. Darbība
Nr. 1. Pamatojoties uz šīm
sākotnējām prioritātēm, Komisija aicinās Eiropas
standartizācijas organizācijas izstrādāt konkrētus un
detalizētus standartizācijas plānus. Šie standartizācijas
plāni būs veltīti nākamās paaudzes rīkiem un
tehnoloģijām. Šim nolūkam svarīga būs tiešo
lietotāju un drošības nozares iesaiste un saskaņota politika. Īstenošanas
periods: no 2012. gada vidus. 4.1.2.
Sertificēšanas/atbilstības novērtēšanas procedūras Patlaban nav ES mēroga drošības
tehnoloģiju sertificēšanas sistēmu. Valstu sistēmas ir
ļoti atšķirīgas, tādējādi tās lielā
mērā izraisa drošības tirgus sadrumstalotību. Komisija ir
noteikusi jomas[8],
kurās sākotnējā posmā būtu
vislietderīgāk ieviest ES mēroga sertificēšanas
sistēmu, proti, vispirms attiecībā uz šādām
sistēmām: –
lidostas drošības pārbaudes iekārtas
(detektori); un –
signalizācijas sistēmas[9]. Attiecībā uz lidostu drošības
pārbaudes iekārtām ir vesels ES tiesību aktu kopums,
kurā izklāstītas šādu iekārtu darbības
prasības[10].
Tomēr šajos tiesību aktos nav iekļauti noteikumi par
pieprasīto atbilstības novērtēšanas mehānismu, tā
lai vienā dalībvalstī sertificētas pārbaudes
iekārtas varētu savstarpēji atzīt visās citās
dalībvalstīs. Saskaņotu standartu un lidostu pārbaudes
iekārtu tiesiski saistoša atbilstības novērtējuma
trūkums ES līmenī sadrumstalo iekšējo tirgu. Daži Eiropas darbības standarti jau ir
ieviesti attiecībā uz signalizācijas sistēmām.
Turklāt nozarē ir ieviests un tiek izmantots sertificēšanas
mehānisms CertAlarm. Tomēr šī sistēma tiek
pārvaldīta privāti un dalībvalstu iestādēm nav
pienākuma atzīt sertifikātus, kuri sagatavoti, izmantojot šo
mehānismu. Turpmāk produktus, kuri sertificēti,
izmantojot ES mēroga sertificēšanas sistēmu, varētu
marķēt ar “ES drošības zīmi”, kas būtu
līdzīga CE zīmei, kuru izmanto produktu drošuma
jomā. ESRIF ierosinājis, ka šāda zīme varētu
kalpot par (ES ražotu un apstiprinātu) drošības produktu
“kvalitātes zīmogu”. Piesardzīgi vērtējot, noteikts,
šajās divās produktu kategorijās nozare varētu
ietaupīt līdz pat 29 miljoniem euro gadā, ko tā izdod
par pārbaudēm un sertificēšanu. Sertificēšanas procedūru
saskaņošanai attiecībā uz lidostu pārbaudes
sistēmām un signalizācijas sistēmām būtu
labvēlīgi jāietekmē skaidrākas Eiropas
identitātes, iespējama ES zīmola, tapšana šīm tehnoloģijām.
Šim zīmolam būtu jānostiprina ES uzņēmumu
globālā konkurētspēja iepretim ASV un Ķīnas
konkurentiem. Darbība
Nr. 2. Komisija ierosinātu divus
tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem jāveic rūpīga
ietekmes novērtējuma analīze un apspriedes ar ieinteresētajām
personām: viens tiesību akts būtu paredzēts ES mēroga
saskaņotas lidostu pārbaudes iekārtu (detektoru)
sertificēšanas sistēmas izveidei, savukārt otrs – ES mēroga
saskaņotas sertificēšanas sistēmas izveidei signalizācijas
sistēmām. Mērķis – panākt sertificēšanas
sistēmu savstarpēju atzīšanu. Īstenošanas
periods: 2012. gada vidus – 2014. gada beigas. 4.1.3. Izmantot sinerģiju starp
drošības un aizsardzības tehnoloģijām (Civilās) drošības un
(militārās) aizsardzības tirgus ir nepārprotami
nošķirts. Tomēr šo divu atsevišķo tirgu pastāvēšanu
jau var uzskatīt par tirgus sadrumstalotību. Zināmā
mērā sadrumstalotība ir normāla parādība, jo
industriālā bāze, kas apgādā šos divus tirgus, nav
pilnībā identiska, un atšķiras tiešie lietotāji,
piemērošanas jomas un arī prasības. Tomēr šī
sadrumstalotība ir gan augšup vērsta līdz pētniecības
un izstrādes un spēju attīstības līmenim, gan lejup
vērsta līdz pat standartizācijas līmenim.
Tādējādi dažkārt pētniecība un izstrāde tiek
veikta divkārši un nav iespējams izmantot apjomradītās
priekšrocības, jo šajos divos tirgos atšķiras standarti. Attiecībā uz pētniecību un
izstrādi Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) tiecas
panākt civilā un militārā tirgus sinerģiju, izmantojot
Eiropas sadarbības sistēmu. Šajā sistēmā tiek
pastāvīgi saskaņotas Septītās pamatprogrammas
drošības temata darbības un EAA aizsardzības
pētniecības darbības. Šādi paredzēts sinhronizēt
pētniecības darbības, lai novērstu divkāršu darbu un
gūtu priekšrocības no iespējamas sinerģijas. Komisija
plāno turpināt un paplašināt šo sadarbību saskaņā
ar programmu “Apvārsnis 2020”. Lai gan noderīga būtu vēl
plašāka augšupvērsta sadarbība attiecībā uz
lielāku koordināciju spēju plānošanā, Komisija
uzskata, ka civilās drošības jomā ir iesaistīts tik daudz
dalībnieku (valsts iestāžu), ka patlaban nav iespējams
kopīgi ar aizsardzības jomu plānot spējas, jo
aizsardzības jomā parasti ir tikai viens dalībnieks
dalībvalstī, proti, valsts aizsardzības ministrija. Attiecībā uz lejupvērsto
sadarbību Komisija uzskata, ka tajās jomās, kurās ir
vienādas tehnoloģijas un līdzīgas piemērošanas jomas,
aktīvi jācenšas izstrādāt t.s. hibrīdstandartus,
proti, standartus, kas attiecas gan uz civilās drošības, gan
aizsardzības tehnoloģijām. Komisija apsver virkni piemērotu
jomu, kurās izstrādāt šādus hibrīdstandartus, tostarp
tādās jomās kā programmvadāmi radio un bezpilota gaisa
kuģu sistēmas (proti, agrīnās brīdināšanas un
novēršanas tehnoloģijas (sense and avoid technologies),
lidojumderīguma prasības). Lēš, ka hibrīdstandarti
programmvadāmu radio segmentā vien varētu kopumā
palielināt apgrozījumu līdz vienam miljardam euro. Darbība
Nr. 3. Cieši sadarbojoties ar Eiropas
Aizsardzības aģentūru, Komisija plāno pilnvarot Eiropas
standartizācijas organizācijas izstrādāt t.s.
hibrīdstandartus. Pirmais pasūtījums drīzumā tiks
izdarīts attiecībā uz programmvadāmiem radio. Īstenošanas
periods: no 2012. gada vidus. 4.2. Likvidēt plaisu starp
pētniecību un tirgu 4.2.1. Pielāgot finansējuma
programmas un izmantot IĪT Komisijas priekšlikumā par programmu
“Apvārsnis 2020” izveidota cieša saikne ar virkni politikas jomu,
īpaši iekšlietām. Šim nolūkam programmā “Apvārsnis 2020”
paredzēti īpaši noteikumi par drošības pētniecību, kas
ļauj Komisijai un dalībvalstīm ne tikai iepazīties ar
drošības pētniecības projektu atzinumiem, bet arī,
ievērojot godīgus un samērīgus noteikumus, izmantot tos
vēlākajos iepirkumos[11].
Tas ļaus valstu iestādēm
tiešāk un ātrāk izmantot ES drošības pētniecības
rezultātus un nodrošinās ciešāku sadarbību ar lielāko
daļu tiešo lietotāju valsts sektorā, šādi lielā
mērā atbalstot centienus likvidēt plaisu starp
pētniecību un tirgu drošības jomā. Turklāt nākamajam finanšu periodam
ierosinātā Iekšējās drošības fonda abos komponentos,
kas attiecīgi saistīti ar ārējām robežām un
vīzām, policijas sadarbību, noziedzības novēršanu un
apkarošanu, kā arī krīzes pārvaldību, paredzēts,
ka ar Savienības finansētām darbībām pārbauda un
validē rezultātus, kuri gūti ES drošības
pētniecības projektos[12]. Īpašie IĪT noteikumi drošības
pētniecības jomā, kas ļauj Komisijai izmantot šīs
IĪT, ievērojot godīgus un samērīgus noteikumus, ir
priekšnoteikums, lai varētu izmantot drošības pētniecības
rezultātus vēlākajā pārbaudē un
validēšanā. Ja būs vajadzīga Savienības
jauda, Komisija apsvērs, vai vajadzīga šo pārbaudes un
validēšanas pasākumu pastiprināšana, vajadzības gadījumā
iegādājoties prototipus Eiropas Savienībai. Darbība
Nr. 4. Komisija pilnībā izmantos
jaunos drošības pētniecības IĪT noteikumus[13] programmā “Apvārsnis
2020”, īpaši izmantojot iespēju, kas sniegta abās
Iekšējās drošības fonda īpašajās programmās, lai
pārbaudītu un validētu rezultātus, kas gūti ES
drošības pētniecības projektos. Īstenošanas
periods: no 2014. gada sākuma. 4.2.2. Iepirkums
pirmskomercializācijas posmā (IPP) IPP[14]
ir ļoti noderīgs rīks, kas palīdz izveidot saikni starp
pētniecību un tirgu. Jau paziņojumā par inovācijas
savienību[15] Komisija uzsvēra tā nozīmi,
īpaši jomās, kurās darbojas institucionāls tirgus vai
tirgus, ko lielā mērā reglamentē tiesību akti, jo
inovatīvu produktu un pakalpojumu publiskais iepirkums ir ļoti
svarīgs faktors valsts dienestu kvalitātes un efektivitātes
uzlabošanā budžeta ierobežojumu laikā. Ar IPP lielāku
nozīmi inovācijas ciklā iegūs valstu iestāžu
lietotāji, jo tie pirks jaunas tehnoloģijas. Iepircēji
kļūs par pārmaiņu virzītājspēku. Tomēr līdz šim tikai nedaudzas
dalībvalstis ir izmantojušas IPP shēmas drošības jomā. ES
līmenī 2011. gada uzaicinājumā Septītās
pamatprogrammas drošības tematā tika iekļauta pirmsdarbības
validēšanas shēma, kas uzskatāma par iespējamas
turpmākās IPP shēmas prekursoru. Programmā “Apvārsnis 2020” ir
iekļauts īpašs IPP instruments, kuram lielā mērā
būtu jāpalīdz pārvarēt praktiskus
šķēršļus saistībā ar IPP īstenošanu. Pamatojoties uz ASV SBIR[16] pieredzi, var pieņemt, ka
ar IPP shēmas nodrošināto pētniecības un izstrādes
atbalstu panāktais gada izaugsmes pieaugums par 1 % līdz 2020. gadam
radīs drošības nozarē apgrozījuma kāpumu par 2 miljardiem
euro[17].
Darbība
Nr. 5. Komisija plāno pilnībā
izmantot IPP instrumentu, kas izklāstīts programmā
“Apvārsnis 2020”, un paredzēt šim instrumentam ievērojamu
drošības pētniecības budžeta daļu. Šai jaunajai
finansēšanas pieejai būtu jātuvina pētniecība tirgum,
no pētniecības projekta paša sākuma apvienojot nozares, valsts
iestāžu un tiešo lietotāju centienus. Komisija uzskata, ka robežu
drošība un aviācijas drošība ir vispiemērotākās
jomas IPP ieviešanai. Komisija
arī mudinās dalībvalstis sākt līdzīgas
iniciatīvas valstu līmenī atbilstoši attiecīgajiem ES
publiskā iepirkuma tiesību aktiem. Īstenošanas
periods: no 2014. gada sākuma. 4.2.3. Piekļuve starptautiskajiem
iepirkuma tirgiem Tradicionāli ES publiskā iepirkuma
tirgus ir plaši atvērts. Tomēr tam ne vienmēr atbilst tāda
pati mūsu tirdzniecības partneru atvērtība. Pasaules
mērogā tikai viena ceturtdaļa no visa iepirkuma tirgus ir
atvērta starptautiskai konkurencei. Komisija ir ierosinājusi regulu[18], kas palīdzēs
atvērt pasaules publiskā iepirkuma tirgus un nodrošināt Eiropas
uzņēmumiem taisnīgu piekļuvi tiem. Gaidāms, ka,
pateicoties šai regulai, iegūs virkni rīku, kuri nodrošinās, lai
tiktu sasniegti šie mērķi. Darbība
Nr. 6. Komisija pilnībā izmantos
tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu
drošības nozarei godīgu piekļuvi starptautiskajiem iepirkuma
tirgiem. Ņemot vērā drošības tehnoloģiju sarežģīto
būtību, īpaša uzmanība tiks veltīta attiecīgajiem
eksporta noteikumiem. Īstenošanas
periods: no 2013. gada beigām. 4.2.4. Trešo personu atbildības
ierobežošana (TPAI) Lai novērstu plaisu starp
pētniecību un tirgu un īpaši nodrošinātu to, lai bailes no
atbildības neatturētu drošības nozari no tādu tehnoloģiju
un pakalpojumu izstrādes, izplatīšanas un komercializācijas,
kuras varētu glābt dzīvības, ASV pēc 11. septembra
notikumiem ieviesa ASV Drošības likumu. ASV Drošības likumā
paredzēti tiesiskās atbildības ierobežojumi pretterorisma
tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzējiem. Šis tiesību akts
varētu nodrošināt vadošajiem ASV uzņēmumiem konkurences
priekšrocības iepretim ES konkurentiem trešo valstu tirgos. Skaidrs, ka ASV Drošības likums ir
sagatavots īpašajā ASV likumdošanas kontekstā, jo tiesā
bieži tiek iesniegtas kolektīvas prasības. Lai gan Eiropā nav
paredzēts ASV Drošības likumam līdzīgs tiesību akts,
tomēr ir labāk jāsaprot un jāizpēta, ciktāl
atbildības problēmas attur nozari no jaunu daudzsološu
tehnoloģiju un pakalpojumu laišanas tirgū. Šajā jautājumā nozares
ieinteresēto personu vidū nav vienprātības un vēl
jāveic visaptveroša juridiskā analīze par saderību ar
valstu vai ES noteikumiem. Darbība
Nr. 7. Komisija ir izsludinājusi
konkursu par lielu pētījumu, kurā analizēs trešo personu
atbildības ierobežošanas juridisko un ekonomisko ietekmi.
Pētījumā izskatīs iespējamās ar ASV Drošības
likumu ieviestās TPAI alternatīvas, piemēram,
brīvprātīgs nozares fonds, Komisijas ieteikums u. tml.
Šajā pētījumā tiks pienācīgi ņemta vēra
pamattiesību ievērošanas ietekme. Īstenošanas
periods: 2012.–2013. gada vidus. 4.3. Labāk iekļaut sabiedrisko
aspektu 4.3.1. Pētniecības un
izstrādes posmā veiktā pārbaude par ietekmi uz
sabiedrību Labāk integrējot drošības
nozares darbībās sabiedrisko aspektu, tiktu mazināta
nedrošība par to, vai sabiedrība pieņems šīs darbības.
Tas ļautu efektīvi izmantot pētniecības un izstrādes
ieguldījumus, turklāt pieprasījuma puse varētu
iegādāties produktus, kuri pilnībā atbilst drošības
prasībām un vienlaikus ir sabiedrībai pieņemami. Tāpēc Komisija uzskata, ka,
iesaistot sabiedrību, jau pirms pētniecības un izstrādes
posma un tā laikā būtu jāņem vērā ietekme uz
sabiedrības tiesībām un pamattiesībām. Tas ļautu
jau agrīnā posmā pievērsties sabiedrības
problēmām. Komisija jau veikusi virkni pasākumu, lai
iekļautu sabiedrības aspektu Septītās pamatprogrammas
drošības tematā. Tomēr attiecībā uz programmu
“Apvārsnis 2020” patlaban ir laiks apvienot šos centienus, lai
iesaistītu sabiedrību pētniecībā un
inovācijā un sistemātiski veiktu pārbaudes par
pasākumu ietekmi uz sabiedrību. Komisija iesaistīs sabiedrību un
attiecīgā gadījumā noteiks pārbaudes par pasākumu
ietekmi uz sabiedrību par obligātām sastāvdaļām
visos turpmākajos drošības pētniecības projektos[19]. Komisija atsevišķi
“pārbaudīs” jaunu tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību
visās iepriekš minētajās drošības IPP shēmās. 4.3.2. Integrēta privātuma
aizsardzība un privātuma aizsardzība pēc noklusējuma
(automātiska privātuma aizsardzība) izstrādes posmā No vienas puses, ir ļoti grūti
izteikt sabiedrības apsvērumus tehnoloģiskās
prasībās, turklāt to vēl vairāk sarežģī
drošības produktu dažādība tirgū. No otras puses,
dalībvalstīs ievērojami atšķiras sabiedrības
problēmas saistībā ar drošību. Tāpēc Komisija uzskata, ka
labākais risinājums ir jau izstrādes posmā ieviest
koncepciju “integrēta privātuma aizsardzība” un “privātuma
aizsardzība pēc noklusējuma”[20].
Šim nolūkam ekonomikas dalībniekam, kurs vēlas, lai tā
ražošanas procesam tiktu veikta revīzija kā procesam ar
“integrētu privātuma aizsardzību”, būs jāizpilda
virkne attiecīgā ES standartā definētu prasību. Šis
standarts būs brīvprātīgs. Tomēr Komisija ir
pārliecināta, ka ievērot šo standartu uzņēmumus
mudinās pārējie uzņēmumi un tas būs tikpat
atzīts kā, piemēram, ISO 9000 kvalitātes vadības
standarts[21]. Darbība
Nr. 8. Komisija pilnvaros Eiropas
standartizācijas organizācijas izstrādāt standartu pēc
esošo kvalitātes pārvaldības shēmu parauga, piemērojot
to privātuma aizsardzības problēmām izstrādes
posmā. Īstenošanas
periods: 2012. gada vidus–2015. gada vidus. 5. Uzraudzība Paziņoto politikas pasākumu
uzraudzību veiks īpaša Komisijas izveidota ekspertu grupa. Šajā
grupā būs pārstāvēti visi iesaistītie
drošības jomas dalībnieki. Lai uzraudzītu progresu, grupa sanāks
vismaz reizi gadā. 6. Secinājumi Šis ir pirmais Komisijas rīcības
plāns, kas ir īpaši paredzēts drošības nozarei.
Tāpēc ne tikai paziņotie pasākumi, bet arī
visaptverošā pieeja, sākot no pētniecības un izstrādes
līdz standartizācijai un sertificēšanai, ir jaunums. No
turpmākajiem novērtējumiem ir atkarīgs, kuras jomas
varētu paredzēt saskaņošanai, piemēram, zemes un jūras
transports, kā arī TPAI. Jāpatur prātā, ka visas
šajā dokumentā nosauktās darbības ir tieši saistītas
ar dalībvalstu vēlmi sadarboties ar Eiropas iestādēm,
standartizācijas iestādēm un valsts un privātām
ieinteresētajam personām, novēršot sadrumstalotību ES
drošības tirgos. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis
atbalstīt Komisijas iniciatīvu nostiprināt ES drošības
uzņēmumu konkurētspēju un likvidēt esošos
šķēršļus, kas neļauj iekļūt tirgū. Komisija ir pārliecināta, ka
šajā rīcības plānā izklāstītie politikas
pasākumi ievērojami uzlabos Eiropas drošības nozares
konkurētspēju. Komisijas mērķis ir izveidot ES drošības
nozarei stabilu vietējo bāzi, no kuras tā varētu paplašināt
darbību jaunos un jaunietekmes valstu tirgos, kuros, kā
prognozē, nākotnē būs raksturīga liela drošības
tirgus izaugsme. Šāda izaugsme gan ES iekšienē, gan
ārpus tās ir jāsaista ar stingriem pasākumiem, kas
paredzēti, lai labāk integrētu sabiedrības aspektu
drošības tirgus darbībās. Integrēta privātuma
aizsardzība un pamattiesību ievērošana kā galvenais aspekts
ir jāiekļauj visās ES drošības tehnoloģijās. [1] Visi šajā rīcības plānā
minētie rādītāji un pētījumi sīkāk
izklāstīti dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim
rīcības plānam. [2] COM(2010) 614 galīgā redakcija. [3] COM(2009) 691 galīgā redakcija. [4] Skatīt dienestu darba dokumentu. [5] Šis nav izsmeļošs saraksts; sīkāku
pārskatu par dažādajām jomām un tajās ietvertajām
tehnoloģijām var iegūt dienestu darba dokumentā. [6] COM(2011) 809 galīgā redakcija. [7] COM(2011) 311 galīgā redakcija. [8] Sīkāka informācija par galvenajiem
apsvērumiem un mērķa jomu atlases kritērijiem atrodama
dienestu darba dokumentā. [9] Jāatgādina, ka signalizācijas
sistēmas ir ļoti svarīgs segments, kuru tirgus apjoms ir 4,5
miljardi euro jeb 50 % no fiziskās drošības tirgus segmenta. [10] Skatīt Regulu (EK) Nr. 300/2008, Regulu (EK) Nr. 272/2009 un
Regulu (ES) Nr. 185/2010. [11] COM(2011) 810 galīgā redakcija. [12] COM(2011) 750 un 753 galīgā redakcija. [13] Tomēr šo noteikumu pieņemšana joprojām ir
atkarīga no Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta apstiprinājuma. [14] Iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir veids,
kā iepirkt pētniecības un izstrādes pakalpojumus,
turklāt šajā gadījumā IĪT nav (ekskluzīvā)
līgumslēdzējas iestādes īpašumā. Skatīt COM(2007) 799
galīgā redakcija. [15] COM(2010) 546 galīgā redakcija. [16] SBIR – “Mazo uzņēmumu inovācija un
pētniecība”; tā ir ASV programma, ar ko, izmantojot IPP
shēmu, atbalsta inovāciju MVU. [17] Skatīt dienestu darba dokumentu. [18] COM(2012) 124 final. [19] Izņemot nepiemērotas jomas, piemēram,
pamattehnoloģiju pētniecība un nākotnes projekti un
scenāriji. [20] Sīkāku informāciju par integrētu
privātuma aizsardzību skatīt dienestu darba dokumentā. [21] COM (2012) 11.