PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. IEVADS – KāPēC REFORMA IR VAJADZīGA

1.1. ES finansēšanas sistēma ir novecojusi

ES finansēšanas sistēma kopš 1957. gada ir ievērojami mainījusies. Sākumā tās pamatā galvenokārt bija dalībvalstu iemaksas. No 1970. gada tika ieviesta pašu resursu sistēma, lai nodrošinātu ES finanšu autonomiju. Sākotnēji sistēmas pamatā lielākoties bija ar ES politikas virzieniem saistīti tradicionālie pašu resursi, taču pakāpeniskā PVN un NKI pašu resursu attīstība iezīmēja pāreju uz finansējumu, kas galvenokārt balstās uz statistikas kopsavilkuma datiem bez saiknes ar ES politikas prioritātēm.

Vienlaikus ar izmaiņām pašu resursu sastāvā tika ieviesti vairāki korekcijas mehānismi, balstoties uz principiem, kuri tika noteikti Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Fontenblo 1984. gada jūnijā. Jo īpaši tika noteikts, ka ,, katra dalībvalsts, kura iztur budžeta slogu, kas ir pārmērīgs salīdzinājumā ar tās relatīvo labklājību, varētu iegūt no piemērotā laikā veiktas korekcijas ”. Šie mehānismi ir dažādu pasākumu kopums, kas panākts secīgās sarunās, kuru mērķis bija pievienot esošajām korekcijām jaunus pasākumus.

Ziņojums par pašu resursu sistēmas darbību[1] liecina, ka pašreizējā finansēšanas sistēma nedarbojas apmierinoši attiecībā uz vairumu novērtējuma kritēriju. Finansēšanas sistēma ir nepārskatāma un tik sarežģīta, ka tikai nedaudzi speciālisti pilnībā saprot, kā tā darbojas. Tas ierobežo sistēmas demokrātisko uzraudzību. Turklāt daudzas dalībvalstis uzskata sistēmu par netaisnīgu. Lieli iemaksātāji budžetā uzskata, ka to neto iemaksas ir pārāk lielas, savukārt vairākām dalībvalstīm, kurām nāk par labu līdzekļu pārdales politika, piemēram, kohēzijas jomā, ir jāveic arvien lielākas iemaksas ES budžetā, lai finansētu korekcijas mehānismus.

Varbūt vēl svarīgāk ir tas, ka ES budžeta finansēšanas veids (dalībvalstu Eiropas Savienībai paredzētās iemaksas daudzi dalībvalstu politiķi uztver tikai un vienīgi kā izdevumus) neizbēgami rada spriedzi, kas ,,saindē” katru diskusiju par ES budžetu. Korekcijas mehānismu pakāpeniski pieaugošais skaits ir tikai viena šīs problēmas pazīme. Cita pazīme ir spiediens jau iepriekš noteikt dalībvalstīm paredzētos piešķīrumus. Arvien lielāka nozīme tiek piešķirta šauri tvertiem grāmatvedības aspektiem, kuru galvenais mērķis ir maksimāli palielināt ienesīgumu, tādējādi ne tikai ietekmējot sabiedrības diskusijas par ES izdevumu vērtību. Tā rezultātā daļa cilvēku arī apšauba ieguvumus, kurus sniedz pati dalība Eiropas Savienībā.

Nepiemērota ES publisko finanšu struktūra daļēji ir iemesls grūtībām, ar kurām Eiropas Savienība 21. gadsimtā saskaras, lai vienotos par budžeta jautājumiem. Daudzus gadus ES finansējums galvenokārt tika uztverts kā uzskaites mehānisms, kura divi galvenie mērķi ir nodrošināt ES izdevumu pietiekamu finansējumu un ņemt vērā arvien lielāko korekcijas mehānismu skaitu. Kā izskaidrots iepriekš, šī pieeja ir sevi izsmēlusi. Tagad ir pienācis laiks plānot atšķirīgu pieeju ES finansēšanai.

1.2. Jauns ES finansējuma modelis

Ievērojamas problēmas publisko finanšu jomā un jaunas prioritātes ietekmē dziļi iesakņojušos aspektus saistībā ar ES budžetu. Rezultātā izveidojas jauns ES finansējuma modelis, kā pamatā ir divi balsti.

Pirmkārt, ES finansējuma sistēmai varētu būt būtiska nozīme Savienības mērogā veiktajos centienos konsolidēt budžetu. Beidzoties pasaules ekonomikas un finanšu krīzei, līdz 2010. gadam 27 ES dalībvalstu kopējais deficīts gadā sasniedza apmēram 826,9 miljardus euro[2]. Valsts deficīti vairākās lielākajās dalībvalstīs faktiski bija lielāki nekā viss ES budžets. Pēdējie mēneši ir apliecinājuši pastāvīgas grūtības, ar kurām saskaras vairākas dalībvalstis. Budžeta konsolidācijas centienus apgrūtinās ar novecošanu saistītās izmaksas[3] un citas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas. Šajā saistībā pieci valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka ,,nākamā daudzgadu finanšu shēma stāsies spēkā brīdī, kad dalībvalstis pieliek ārkārtīgi lielas pūles sakārtot publiskās finanses”[4].

Turpinot pastiprināt budžeta disciplīnu ES līmenī, tiks ietekmēti visi ES budžeta aspekti – ne tikai ES izdevumi, bet arī ES ieņēmumi. Pašu resursu sistēmas attīstīšana veicinās dalībvalstu īstenotos plašāka mēroga centienus budžeta konsolidācijas jomā. Pakāpeniska jaunu resursu ieviešana paver iespēju samazināt citus resursus, pakāpeniski vai pilnībā atteikties no tiem. Rezultātā samazināsies dalībvalstu iemaksas ES budžetā, un dalībvalstīm būs papildu rīcības brīvība ierobežoto valsts līdzekļu pārvaldībā. Kā norādīts paziņojumā ,,ES budžeta pārskatīšana”, jaunu resursu ieviešana ,,nav diskusija par budžeta apjomu – tā ir diskusija par resursu pareizu iedalījumu”[5].

Otrkārt, izņemot tradicionālos pašu resursus (galvenokārt muitas nodokļi, kas izriet no muitas savienības), ES resursiem šobrīd nav gandrīz nekādu saikņu ar ES politiku mērķiem un tie tos arī neatbalsta. Kā norādīts paziņojumā ,,ES budžeta pārskatīšana”, jaunu pašu resursu ieviešana varētu ,,atspoguļot budžeta struktūras pakāpenisku pāreju uz ES pilsoņiem tuvākām politikām, to mērķis būtu nodrošināt Eiropas sabiedrisko labumu un augstāku ES pievienoto vērtību. Tā varētu atbalstīt – un būt cieši saistīta ar – svarīgu ES vai starptautisko politisko mērķu sasniegšanu, piemēram, tādās jomās kā attīstība, klimata pārmaiņas vai finanšu tirgi.”

Var attīstīt jaunas ieņēmumu plūsmas, izmantojot priekšrocības, ko sniedz pārvalstiska pieeja un ES līmenī sasniedzamā kritiskā masa. Gadījumos, kad nodokļu bāzu mobilitāte ir pārāk liela, lai panāktu efektīvu darbību, ja dalībvalstis rīkotos vienas pašas, vai tad, ja ierobežoti pasākumi, kurus neīsteno visas dalībvalstis, izraisītu iekšējā tirgus sadrumstalotību, ES līmeņa darbība var radīt pievienoto vērtību. Šajā saistībā īpaši svarīgi ir nodokļi finanšu sektorā. Savā 2010. gada oktobra paziņojumā par nodokļiem finanšu sektorā Komisija norādīja, ka jauni nodokļi finanšu sektorā ,,palīdzētu radīt nosacījumus ilgtspējīgākai izaugsmei, kā paredzēts stratēģijā ,,Eiropa 2020””[6]. Komisija ir paziņojusi, ka tā rudenī iesniegs tiesību akta priekšlikumu par ES finanšu darījumu nodokli. Turklāt PVN sistēmas turpmāka attīstīšana jaunā resursa kontekstā varētu arī pastiprināt iekšējo tirgu un uzlabot ekonomikas efektivitāti.

ES finansēšanas sistēmas pamata pārveide izraisīs diskusiju par konkrētu resursu piemērojumu, atsakoties no uzskaites pieejas, kas aprobežojas ar neto bilances aprēķiniem.

Vienlaikus ir jāsaglabā svarīgi pašreizējās finansēšanas sistēmas elementi, piemēram, tradicionālie pašu resursi un atlikušie NKI pašu resursi, kas nodrošina budžeta stabilitāti un līdzsvarotu budžetu. Tomēr minēto var sasniegt ar mazākiem, atlikušiem NKI pašu resursiem un ar resursu pilnīgi atšķirīgu apvienojumu.

1.3. Lisabonas līgums rada jaunu tiesisko regulējumu

Ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir ieviestas svarīgas izmaiņas ne tikai attiecībā uz ES budžeta procedūru, bet arī ES budžeta finansēšanas veidu. Šajā saistībā īpaša uzmanība jāvelta diviem līguma noteikumiem.

1. LESD 311. panta 3. daļā tagad ir paredzēts, ka lēmuma par pašu resursiem kontekstā Padome ,,var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju”. Tas paver iespēju samazināt esošo pašu resursu skaitu un izveidot jaunus.

2. LESD 311. panta 4. daļā tagad ir noteikts, ka ,,Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tas ir noteikts lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz trešo daļu.” Ar šo noteikumu tiek ieviesta iespēja noteikt ar pašu resursu sistēmu saistītus īpašus īstenošanas pasākumus īstenošanas regulā, ievērojot ierobežojumus, kas izklāstīti lēmumā par pašu resursiem.

Komisijas priekšlikumi pilnībā izmanto šīs jaunās iespējas, ierosinot likvidēt PVN pašu resursus un izveidot jaunus pašu resursus un ierosinot jaunu struktūru pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumiem.

Jaunā regulējuma sniegtā iespēja ir izmantota, lai padarītu sistēmu pietiekami elastīgu regulējuma ietvaros un atbilstīgi lēmumā par pašu resursiem izklāstītajiem ierobežojumiem, ko panāk, iekļaujot nevis pašā Lēmumā, bet gan īstenošanas regulā visus tos praktiskos noteikumus par Savienības pašu resursiem, kuri jāreglamentē ar racionalizētāku procedūru. Šie priekšlikumi atspoguļo likumdevējas iestādes nodomus, kas pausti Konventā par Eiropas nākotni un apstiprināti tam sekojošajā starpvaldību konferencē.

2. TRīS PRIEKšLIKUMI – VIENS LēMUMS

Ierosinātais lēmums par pašu resursiem ietver trīs galvenos elementus: dalībvalstu iemaksu vienkāršošanu, jaunu pašu resursu ieviešanu un korekcijas mehānismu reformu. Komisijas ziņojumā par pašu resursu sistēmas darbību ir izklāstīts, kā katrs no šiem priekšlikumiem ir saistīts ar pārējiem un tos papildina. Visi šie priekšlikumi kopumā veido līdzsvarotu paketi, kas jāaplūko kā viens veselums viena lēmuma kontekstā.

2.1. Dalībvalstu iemaksu vienkāršošana

Komisija ierosina likvidēt PVN pašu resursus, vienlaikus ieviešot jaunus pašu resursus. Tas atbilst viedokļiem, kurus vairums dalībvalstu un ES iestādes izteica apspriedēs par budžeta pārskatīšanu.

Pašreiz izmantojamie PVN pašu resursi ir sarežģīti, ir vajadzīgs ievērojams administratīvais darbs, lai panāktu saskaņotu bāzi, un salīdzinājumā ar pašu resursiem, kuru pamatā ir NKI, tiem ir maza vai nav nekādas pievienotās vērtības. Atteikšanās no PVN pašu resursiem ievērojami vienkāršos dalībvalstu iemaksas un samazinās gan Komisijas, gan dalībvalstu administratīvo slogu.

Ņemot vērā administratīvo sarežģītību, kas saistīta ar šiem pašu resursiem, un pašreizējās zemās piesaistīšanas likmes, pakāpeniska atteikšanās no šiem pašu resursiem būtu mazāk efektīva nekā pilnvērtīga atcelšana konkrētā datumā. Tāpēc tiek ierosināts atcelt šos resursus 2013. gada 31. decembrī. Ja Lēmums stāsies spēkā vēlāk, šo noteikumu piemēros ar atpakaļejošu spēku, ievērojot parasto praksi, kas līdz šim gūta, pārskatot lēmumus par pašu resursiem. Izmantojot 31. decembri par beigu datumu, šie resursi nebūs jāaprēķina par attiecīgā gada vienu daļu.

Arī pēc PVN pašu resursu atcelšanas būs vajadzīga turpmāka rīcība, proti, lai apstrādātu ikgadējos PVN pārskatus attiecībā uz gadu pirms resursu atcelšanas, sastādītu gada PVN bilanci, veiktu pārbaudes aprēķinu pareizības nodrošināšanai, pabeigtu uzraudzības ciklu, izskatītu vēl spēkā esošās atrunas, pārkāpumus un korekcijas un saskaņotu uzskaiti. Līdz visu ar PVN pašu resursiem saistīto darbību galīgai pabeigšanai paies vairāki gadi.

2.2. Jaunu pašu resursu ieviešana

Paziņojumā par ES budžeta pārskatīšanu Komisija noteica sešus iespējamus pašu resursu avotus. Tie tika rūpīgi izvērtēti, jo īpaši ņemot vērā paziņojumā par budžeta pārskatīšanu izklāstītos novērtējuma kritērijus.

Šis izvērtējums izgaismoja šādus pamatelementus.

3. Finanšu darījumu nodoklis (FDN) varētu veidot jaunu ieņēmumu plūsmu, kas varētu samazināt pašreizējās dalībvalstu iemaksas, sniegt valstu valdībām papildu rīcības brīvību un veicināt vispārējos centienus budžeta konsolidācijas jomā. Lai gan finanšu darījumu nodokļi tādā vai citādā veidā jau pastāv nedaudzās dalībvalstīs, izvērtējums arī apliecināja, ka ES līmeņa pasākumi būtu gan efektīvāki, gan lietderīgāki nekā nekoordinēta dalībvalstu rīcība, ņemot vērā pārrobežu darbību apmēru un nodokļu bāzu lielo mobilitāti. Turklāt šāds nodoklis varētu palīdzēt samazināt pašreizējo iekšējā tirgus sadrumstalotību. Tāpēc Komisija 2011. gada rudenī iesniegs priekšlikumu par ES finanšu darījumu nodokli. Finanšu darījumu nodoklis, ko varētu iekasēt ES līmenī, samazinātu pašreizējā sistēmā konstatētās juste retour problēmas. ES iniciatīva būs pirmais solis ceļā uz FDN piemērošanu pasaules līmenī.

4. Jauna PVN resursa izveide dotu svaigu impulsu iekšējā tirgus attīstībai, pastiprinot dalībvalstu PVN sistēmu saskaņošanu. Jaunais PVN resurss būtu ievērojami pārskatītās PVN sistēmas Eiropas Savienībā viens aspekts, reaģējot uz Zaļo grāmatu par PVN nākotni. Jaunā iniciatīva paredzēs atcelt vairākus izņēmumus vai izņēmumus, kas kaitē pareizai iekšējā tirgus darbībai, kā arī būs paredzēti pasākumi, lai Eiropas Savienībā samazinātu ar PVN saistīto krāpšanu.

5. Izvērtējums apliecināja, ka šos pašu resursus ES līmenī varētu ieviest 2014.–2020. gada laikposmā pēc atbilstoša tehniskās sagatavošanās posma. Šo pašu resursu apvienojums sniegtu papildu ieguvumus salīdzinājumā ar tikai viena jauna pašu resursa ieviešanu. Tas nodrošinātu to, ka ietekme uz dažādām dalībvalstīm tiek taisnīgi sadalīta, un nodrošinātu kritisko masu, kas vajadzīga, lai ievērojami samazinātu pašreizējās dalībvalstu iemaksas ES budžetā.

Balstoties uz savu izvērtējumu, Komisija ierosina ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī ieviest finanšu darījumu nodokli kā pašu resursu kategoriju un ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī – jaunu PVN resursu. Šo jauno pašu resursu ieviešanas grafiks atspoguļo laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu tiesiskā regulējuma izstrādi un pieņemtu un īstenotu attiecīgos tiesību aktus. Līdz 2011. gada beigām Komisija saskaņā ar LESD 322. panta 2. punktu iesniegs sīki izstrādātas attiecīgās regulas vai esošo tiesību aktu grozījumus, kā arī saistītās īstenošanas regulas.

Pasākumu radītā paredzamā ietekme uz pašu resursu struktūru ir izklāstīta nākamajā tabulā. Tajā ir redzama pārbīde no pašreizējām dalībvalstu iemaksām uz jaunajiem pašu resursiem. Ar jaunajiem pašu resursiem finansētu apmēram 40 % no ES izdevumiem. Uz tradicionālajiem pašu resursiem attiektos gandrīz 20 % no kopsummas. Pašu resursi, kuru pamatā ir NKI, arī turpmāk paliktu vissvarīgākie resursi, ar kuriem finansē apmēram 40 % no budžeta.

ES finansējuma struktūras paredzamā attīstība (2012.–2020. gads)

2012. gada budžeta projekts | 2020. gads |

miljardi EUR | % no pašu resursiem | miljardi EUR | % no pašu resursiem |

Tradicionālie pašu resursi | 19,3 | 14,7 | 30,7 | 18,9 |

Pašreizējās dalībvalstu iemaksas, no kurām | 111,8 | 85,3 | 65,6 | 40,3 |

PVN pašu resursi | 14,5 | 11,1 | - | - |

NKI pašu resursi | 97,3 | 74,2 | 65,6 | 40,3 |

Jaunie pašu resursi, no kuriem | - | - | 66,3 | 40,8 |

jaunie PVN resursi | - | - | 29,4 | 18,1 |

ES finanšu darījumu nodoklis | - | - | 37,0 | 22,7 |

Pašu resursu kopsumma | 131,1 | 100,0 | 162,7 | 100,0 |

2.3. Korekcijas mehānismu reforma

Fontenblo Eiropadomes sanāksmē 1984. gadā tika izklāstīti svarīgi pamatprincipi, lai nodrošinātu taisnīgumu saistībā ar ES budžetu. Jo īpaši sanāksmē tika norādīts, ka ,,izdevumu politika galu galā ir galvenais līdzeklis budžeta nelīdzsvarotības novēršanai”. Tomēr sanāksmē atzina, ka ,,katra dalībvalsts, kura iztur budžeta slogu, kas ir pārmērīgs salīdzinājumā ar tās relatīvo labklājību, varētu iegūt no piemērotā laikā veiktas korekcijas”.

Šie principi ir apstiprināti un konsekventi piemēroti vēlākajos lēmumos par pašu resursiem. Šobrīd četrām dalībvalstīm ir piešķirti pagaidu korekcijas mehānismi, taču to darbība beigsies 2013. gadā. Kamēr nav stājies spēkā jauns lēmums par pašu resursiem, turpinās piemērot Apvienotajai Karalistei (AK) piešķirto korekciju un šīs korekcijas finansējuma atlaides četrām dalībvalstīm (Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai), kā arī slēpto korekciju, kas izpaužas tādējādi, ka kā iekasēšanas izmaksas tiek paturēti 25 % no dalībvalstīs iekasēto tradicionālo pašu resursu summām. Padziļinātās ES finansējuma pārskatīšanas kontekstā ir vajadzīgs jauns skatījums uz šiem korekcijas mehānismiem.

No pašreizējās sistēmas izvērtējuma izriet divas svarīgas atziņas.

Pirmkārt, vairāku dalībvalstu objektīvā situācija laika gaitā ir būtiski mainījusies. Tam jābūt pareizi atspoguļotam korekciju sistēmā.

Balstoties uz Fontenblo principiem, AK korekcija bija pilnībā pamatota tās ieviešanas brīdī 1984. gadā. Tajā laikā Apvienotā Karaliste (toreiz viena no nabadzīgākajām dalībvalstīm) bija viena no lielākajām neto maksātājvalstīm ES budžetā, kuru galvenokārt veidoja lauksaimniecības izdevumi. Apvienotā Karaliste maksāja samērā lielu summu ES finansējuma sistēmā, kas bija ļoti atkarīga no PVN pašu resursiem, kuru bāze Apvienotajā Karalistē bija īpaši liela.

Kopš 1984. gada ir ievērojami mainījušies objektīvie nosacījumi, kas ir pašreizējo korekcijas mehānismu pamatā. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īpatsvars ES budžetā un finansējums, kura pamatā ir PVN, ir ievērojami samazinājušies. Vēl svarīgāk ir tas, ka Apvienotā Karaliste šobrīd ir viena no pārtikušākajām ES dalībvalstīm. Balstoties uz šiem elementiem, kā arī uz Apvienotās Karalistes budžeta sloga novērtējumu un tās relatīvo labklājību salīdzinājumā ar pārējo dalībvalstu labklājību, Apvienotās Karalistes korekcija ir jāpārvērtē.

Galveno parametru attīstība (1984.–2011. gads)

1984. gads | 2005. gads | 2011. gads |

KLP īpatsvars budžetā (% no kopapjoma) | 69 % | 50 % | 44 % |

Iemaksas uz PVN pamata (% no kopapjoma) | 57 % | 16 % | 11 % |

Apvienotās Karalistes labklājība (NKI uz vienu iedzīvotāju (PSL)) | 93 % no ES-10 | 117 % no ES-25 | 111 % no ES-27 |

Avots: Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts

Balstoties uz Komisijas ierosināto finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[7] un pat taisnīgi sadalot visas paplašināšanas izmaksas starp bagātākajām dalībvalstīm, šķiet, ka nedaudzas dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste, joprojām izjutīs budžeta slogu, ko varētu uzskatīt par pārmērīgu salīdzinājumā ar to relatīvo labklājību.

Tāpēc ar šo lēmumu ierosina iekļaut no 2014. gada pagaidu korekcijas par labu Vācijai, Nīderlandei, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei. Šīm korekcijām cita starpā jāatspoguļo šajā lēmumā izklāstītā ES finansējuma nozīmīgā attīstība, finanšu shēmā ierosinātās izdevumu izmaiņas, tostarp pārejas posma beigšanās attiecībā uz izdevumiem dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā, kā arī minētajās dalībvalstīs sasniegtais augstais labklājības līmenis.

Otrkārt, jaunajai korekcijas sistēmai jābūt pārredzamai un vienkāršai, patiesi atvērtai attiecībā pret sabiedrības un parlamenta kontroli, paredzamai un efektīvai. Tai jānodrošina arī vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm.

AK korekcija tās pašreizējā aprēķināšanas veidā ir ārkārtīgi sarežģīts mehānisms. Tas aptver būtībā nesaprātīgus ekonomiskus stimulus, jo īpaši automātisku tās ES palīdzības atcelšanu (korekcijas samazinājuma veidā), kuru Apvienotajai Karalistei izmaksā, piemēram, katastrofu (piemēram, plūdu) gadījumā. Mehānisms veido arī pamatu AK korekcijas finansējuma atlaidēm, kas piešķirtas Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai. Likvidējot PVN pašu resursus, vairs nebūs pieejami daži AK korekcijas aprēķinam svarīgi dati, kas ir papildu tehniskais arguments mehānisma padziļinātai pārskatīšanai.

Tāpēc Komisija ierosina vienreizēju summu jaunu sistēmu, ar kuru no 2014. gada 1. janvāra aizstāj visus līdzšinējos korekcijas mehānismus. Pašreizējo korekciju pārveide par NKI maksājumu vienreizējiem bruto samazinājumiem sniedz skaidras priekšrocības salīdzinājumā ar jebkuru alternatīvu formulu, tostarp vispārīgu korekcijas mehānismu, ko Komisija ierosināja 2004. gadā[8]. Vienreizējo summu pamatā ir pašreizējie pieņēmumi neatkarīgi no jaunu pašu resursu ieviešanas.

Saskaņotības un nepārtrauktības iemeslu dēļ AK korekciju atjauninājumi par 2010., 2011. un 2012. gadu tiks veikti saskaņā ar veco sistēmu, bet AK korekciju par 2013. gadu, kura budžetā jāņem vērā 2014. gadā, aizstās ar vienreizējo korekcijas summu jauno sistēmu. Šīs korekcijas tiks finansētas taisnīgā un pārredzamā veidā, katrai dalībvalstij veicot iemaksas proporcionāli tās relatīvajai labklājībai (ko nosaka ar dalībvalsts NKI tirgus cenās).

Tādā pašā pārredzamības un taisnīguma garā Komisija ierosina atcelt slēpto korekciju, kas izpaužas tādējādi, ka kā iekasēšanas izmaksas tiek ieturēti 25 % no dalībvalstīs iekasēto tradicionālo pašu resursu summām. Ņemot vērā priekšlikumu pārveidot korekcijas par vienreizējām summām, ir jānosaka līdzekļu ieturēšanas ierobežojums 10 % apmērā atbilstoši sistēmai, kas bija spēkā līdz 2000. gadam.

3. PASāKUMU KOPUMS PAšU RESURSU JOMā

3.1. Juridiskie instrumenti

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk ,,LESD”) ir izklāstīti noteikumi, ar kuriem reglamentē ES finansēšanas sistēmu un jo īpaši ES pašas resursus. Tajā ir apstiprināta būtiskā nozīme, kas ir lēmumam par pašu resursiem, kuram jāaptver galvenie sistēmas elementi.

LESD ir iekļauti arī divi noteikumi par lēmumu par pašu resursiem īstenošanu un nevis tikai viens, kā tas bija līdzšinējā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.

6. LESD 311. panta 4. daļā tagad ir noteikts, ka ,,Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tas ir noteikts lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz trešo daļu. Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.”

7. LESD 322. panta 2. punktā ir noteikts, ka ,,Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Revīzijas palātu nosaka metodes un procedūru, kā Komisijas rīcībā nodod budžeta ieņēmumus, kas paredzēti noteikumos par Savienības pašas resursiem, un paredz pasākumus, kuri vajadzības gadījumā jāveic, lai apmierinātu vajadzību pēc naudas līdzekļiem.”

Tādējādi pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumi izriet no diviem LESD pantiem ar dažādām pieņemšanas procedūrām, proti, Eiropas Parlamenta piekrišana ir vajadzīga, lai pieņemtu pasākumus saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu, un ar Eiropas Parlamentu apspriežas par pasākumiem saskaņā ar 322. panta 2. punktu. Īstenošanas pasākumi saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu ir jāparedz lēmumā par pašu resursiem, savukārt LESD 322. panta 2. punktā ir noteikts, ka jāparedz pasākumi, lai padarītu pieejamus ES budžeta ieņēmumus un lai vajadzības gadījumā apmierinātu vajadzību pēc naudas līdzekļiem.

Tas izraisa jautājumu par to, kādi elementi ir jānosaka lēmumā par pašu resursiem un kādi īstenošanas pasākumi ir jāiekļauj kādās regulās. LESD izstrādes brīdī likumdevējas iestādes nodoms bija panākt, ka ,,attiecībā uz resursu sistēmu ir jāizšķir starp diviem juridiskajiem pamatiem ar divām atsevišķām procedūrām. Viena procedūra ir paredzēta, lai noteiktu pašu resursu maksimālo robežu un tādējādi Savienības budžeta apmēru un lai izveidotu jaunus resursus, kurus reglamentētu ar [Līgumā] paredzēto sarežģītāko procedūru […]; otrs juridiskais pamats attiecas uz praktiskajām Savienības resursu procedūrām, kuras reglamentētu ar vienkāršāku procedūru, proti, pieņemot Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu […] ar Eiropas Parlamenta piekrišanu[9].”

Ierosinātā tiesiskā regulējuma struktūra attiecībā uz pašu resursu sistēmu pilnībā ievēro šo loģiku, proti, lēmumā par pašu resursiem nosakot sistēmu un attiecīgajās īstenošanas regulās paredzot visus praktiskos aspektus.

3.2. Būtiskā lēmuma par pašu resursiem nozīme

Kā svarīgākajā juridiskajā instrumentā, uz kura balstās visa pašu resursu sistēma, lēmumā par pašu resursiem arī turpmāk tiks iekļauti galvenie sistēmas elementi. Ņemot vērā Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto kontekstu, šis lēmums nav obligāti jāpārskata, stājoties spēkā katrai jaunai finanšu shēmai. Tam drīzāk ir jābūt par saliedētu, stabilu un ilgstošu pamatu, uz kura izveidota pašu resursu sistēma. Lēmuma vienprātīga apstiprināšana un ratificēšanas dalībvalstīs ļauj īstenot pilnīgu parlamentāro uzraudzību un nodrošina valstu suverenitātes ievērošanu.

Priekšlikums pamatā saglabā pašreizējā lēmuma par pašu resursiem struktūru, un tajā ir iekļauti daudzi šobrīd spēkā esošie noteikumi. Tomēr ir iekļauti arī daži būtiski grozījumi.

8. PVN pašu resursu atcelšana 2013. gada 31. decembrī, un galīgajos noteikumos ir iekļauts noteikums par tā pakāpenisku atcelšanu.

9. Jaunu pašu resursu saraksts, tostarp resursu ieviešanas grafiks un attiecīgie to piemērošanas ierobežojumi. Jo īpaši lēmumā ir iekļauta jaunajiem pašu resursiem piemērojamo nodokļu likmju maksimālā robeža, savukārt saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu īstenošanas regulā ir noteiktas īpašas likmes. Šis noteikums nodrošina nodokļu likmju nepieciešamo kontroli dalībvalstīs un to parlamentos, kā arī zināmu elastību Eiropas Parlamenta īstenotās demokrātiskās uzraudzības ietvaros. Šī elastība būs īpaši lietderīga jauno pašu resursu īstenošanas sākumposmā, kad būs vislielākā nenoteiktība attiecībā uz šo resursu konkrēto ietekmi. Kopā ar attiecīgo tiesību akta priekšlikumu rudenī tiks ierosinātas konkrētas finanšu darījumu nodokļa likmes.

10. Noteikumi saistībā ar korekcijas mehānismiem un pašreizējās AK korekcijas atcelšana. Lēmumā ir noteiktas vienreizējas summas, par kurām katru gadu samazina attiecīgo dalībvalstu NKI maksājumus. Lēmumā ir iekļauts pants par šo korekciju, kuru pamatā būtu visu dalībvalstu relatīvā labklājība, finansēšanu.

11. To noteikumu atcelšana, kuri attiecas uz NKI definīciju pašu resursu nolūkos, un pašu resursu maksimālās robežas pārrēķināšana ievērojamu NKI izmaiņu gadījumā. Tas ir tehnisks jautājums, kas tiek risināts īstenošanas regulā saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu.

12. Jauna panta ieviešana, kurā sīki izklāstīti elementi, kuri jāiekļauj īstenošanas regulās saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu un LESD 322. panta 2. pantu.

Salīdzinājumā ar Lēmumu 2007/436/EK par pašu resursiem ierosinātais jaunais lēmums par pašu resursiem ir pārredzamāks un vieglāk saprotams ES iedzīvotājiem un ES un valstu parlamentu locekļiem.

3.3. Īstenošanas regula

Jaunajā īstenošanas regulā saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu ir iekļauti tie visi praktiskie noteikumi par Savienības pašas resursiem, kas jāreglamentē ar racionalizētāku procedūru, lai padarītu sistēmu pietiekami elastīgu regulējuma ietvaros un atbilstīgi lēmumā par pašu resursiem izklāstītajiem ierobežojumiem, izņemot tos pašu resursu sistēmas aspektus, kas attiecas uz pašu resursu nodošanu un vajadzību pēc naudas līdzekļiem apmierināšanu (skatīt 3.4. iedaļu).

Šajā īstenošanas regulā ir iekļauti arī vispārēja rakstura noteikumi, kurus piemēro visa veida pašu resursiem un saistībā ar kuriem īpaši svarīga ir pienācīga parlamentārā uzraudzība. Tas jo īpaši attiecas uz ienākumu kontroles un uzraudzības aspektiem un ar saistītajām Komisijas inspektoru pilnvarām.

Tāpēc šajā īstenošanas regulā ir atrodami šādi noteikumi, kas izklāstīti saskaņā ar lēmumā par pašu resursiem iekļauto sarakstu.

13. Nodokļu likmes un piesaistīšanas likmes, kuras piemēro visiem ar Lēmumu ieviestajiem pašu resursiem. Tas pieļauj zināmu elastību lēmumā par pašu resursiem noteikto robežu ietvaros. Ja šādas elastības nav, tad apgrūtinošā un garā procedūra, kas paredzēta lēmumu par pašu resursiem pieņemšanai, samazinātu spēju veikt vajadzīgus un savlaicīgus pašu resursu pielāgojumus.

14. Atsauce uz nacionālo kopienākumu (NKI) saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu ( ESA ) un noteikumi ievērojamu NKI izmaiņu gadījumā (NKI mērījumu precizēšana ESA pārskatīšanas kontekstā var ietekmēt pašu resursu maksimālās robežas).

15. Gada budžeta bilances pielāgošana. Lēmumā ir noteikts vispārējais atlikumu pārnešanas princips, savukārt īstenošanas pasākumi ir izklāstīti šajā regulā.

16. Noteikumi par kontroli un uzraudzību, tostarp papildu ziņošanas prasības.

Vairāki no šiem pasākumiem šobrīd ir iekļauti Regulā 1150/2000, proti, 3. punkts un daži 4. punkta elementi, kas jo īpaši attiecas uz ziņošanu par prasījumiem, krāpšanu un pārkāpumiem, kā arī noteikumi saistībā ar Padomdevēju komiteju pašu resursu jautājumos ( ACOR ). Tā kā šie jautājumi nav tieši saistīti ar pašu resursu nodošanu vai ar vajadzību pēc naudas līdzekļiem, ir loģiski, ka šie jautājumi ir iekļauti šajā īstenošanas regulā. Ir izmantota arī iespēja, lai vienkāršotu esošo tiesisko regulējumu, pārņemot un atjauninot tos noteikumus par Komisijas inspektoru pilnvarām un pienākumiem, kuri līdz šim bija iekļauti Padomes Regulā 1026/99, kura tāpēc jāatceļ pēc šīs regulas pieņemšanas.

Kopā ar lēmumu par pašu resursiem šī īstenošanas regula nodrošina, ka jebkurš sistēmas tehniskais pielāgojums ir jāpieņem ne tikai valstu parlamentiem, bet tiem ir vajadzīga arī Eiropas Parlamenta piekrišana.

3.4. Pašu resursu nodošana

Kā papildinājumu lēmumam par pašu resursiem un īstenošanas regulai saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu noteikumos atbilstoši LESD 322. panta 2. pantam ir jāiekļauj elementi par pašu resursu nodošanu un pasākumiem, lai apmierinātu vajadzību pēc naudas līdzekļiem.

Komisija ierosina divu posmu pieeju.

Pirmkārt, pasākumu kopuma pašu resursu jomā ietvaros Komisija ierosina iekļaut jaunā Padomes regulā LESD 322. panta 2. pantam atbilstošus noteikumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu metodes un procedūru, saskaņā ar kurām dalībvalstis nodod Komisijai tradicionālos pašu resursus (TPR) un pašu resursus, kuru pamatā ir NKI. Šajā dokumentā ir iekļauti arī pasākumi, kas vajadzības gadījumā jāveic, lai apmierinātu vajadzību pēc naudas līdzekļiem.

Ar šiem praktiskajiem noteikumiem īsteno sistēmu, kas ir izklāstīta lēmumā par pašu resursiem attiecībā uz TPR noteikšanu, apliecinošo dokumentu glabāšanu, administratīvo sadarbību, pašu resursu uzskaiti un to nodošanas grafiku, pielāgojumu veikšanu un – vajadzības gadījumā – noteikumiem par naudas līdzekļu pārvaldību un neatgūstamām summām.

Praksē priekšlikumā ir ietverti Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000[10] noteikumi, izņemot tos, kuri nav tieši saistīti ar TPR un NKI pašu resursu nodošanu vai ar vajadzību pēc naudas līdzekļiem. Tāpēc skaidrības un lietderības labad un saistībā ar pasākumu kopumu pašu resursu jomā Regula Nr. 1150/2000 ir jāpārstrādā. Tas neparedz nozīmīgas šobrīd spēkā esošo noteikumu izmaiņas. Tomēr ir vajadzīgi ļoti nedaudzi būtiski grozījumi, lai atspoguļotu neseno pieredzi, ko Komisija guvusi TPR un NKI pašu resursu pārvaldībā.

Otrkārt, būs vajadzīgi noteikumi, lai ņemtu vērā ierosinātos jaunos pašu resursus. Šie noteikumi varētu aptvert nodokļa iekasējamības gadījuma definīciju, nodokļa uzlikšanas prasību, lai saistītu nodokļa iekasējamības gadījumu ar grāmatvedības ierakstu, Komisijai iesniedzamās deklarācijas vai paziņojuma formu un biežumu, maksājumu veikšanas vai līdzekļu nodošanas mehānismu izveidi, piemērojamās sankcijas, korekciju veikšanas nosacījumus un norādes par apliecinošo dokumentu glabāšanas laiku.

Ierosināto jauno pašu resursu gadījumā būs vajadzīgi noteikumi par konkrētajiem jautājumiem un tie tiks attiecīgi iekļauti atsevišķās regulās.

2011/0183 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

(//EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 311. panta trešo daļu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[11],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[12],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[13],

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

17. Savienības pašu resursu sistēmai ir jānodrošina pietiekami resursi Savienības politikas sakārtotai izstrādei, ņemot vērā to, ka ir jāievēro stingra budžeta disciplīna. Pašu resursu sistēmas izveide var un tai arī jāveicina dalībvalstīs īstenotie plašāka mēroga centieni konsolidēt budžetu un iespējami lielā mērā jāpiedalās Savienības politikas izstrādē.

18. Sabiedriskajā apspriešanā, ko uzsāka saistībā ar ES budžeta pārskatīšanas sagatavošanu, tika izteiktas daudzas piezīmes par Savienības finansēšanas sistēmas darbību. Šīs piezīmes liecināja par ievērojamu apmierinātību ar tradicionālajiem pašu resursiem un atlikušo resursu esamību, lai nodrošinātu budžeta stabilitāti un līdzsvarotus budžetus. Tomēr daudzi respondenti norādīja uz nepieciešamību atcelt visus korekcijas mehānismus un pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Apspriešana arī apliecināja, viedokļi par jaunu pašu resursu ieviešanu ir ļoti dažādi.

19. Komisija 2010. gada 19. oktobra paziņojumā par ES budžeta pārskatīšanu[14] atzīmēja, ka jauna posma ieviešana Savienības finansēšanas attīstībā varētu ietvert trīs savstarpēji saistītas dimensijas – dalībvalstu iemaksu vienkāršošana, viena vai vairāku jaunu pašu resursu ieviešana un pakāpeniska atteikšanās no visiem korekcijas mehānismiem. Pakāpeniski ieviešot pārmaiņas, būtu jāsaglabā Savienības finansēšanas sistēmas pamatelementi: stabila un pietiekama Savienības gada budžeta finansēšana, budžeta disciplīnas ievērošana un mehānisms līdzsvarota budžeta nodrošināšanai.

20. Pašu resursu sistēmai pēc iespējas būtu jābalstās uz autonomiem pašu resursiem atbilstoši Līguma garam un nevis uz dalībvalstu finansiālām iemaksām, kuras dalībvalstis bieži uztver kā valsts izdevumus.

21. Ar Lisabonas līgumu tika ieviestas izmaiņas noteikumos saistībā ar pašu resursu sistēmu, kā rezultātā ir iespējams samazināt esošo resursu skaitu un izveidot jaunus pašu resursus.

22. Lēmums par pašu resursiem var stāties spēkā tikai pēc tad, kad to ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām, tādējādi pilnībā ievērojot valstu suverenitāti.

23. Salīdzinājumā ar pašu resursiem, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), pašreiz izmantotajiem PVN pašu resursiem ir maza pievienotā vērtība. Iemesls ir sarežģīts matemātisks aprēķins, kas tādējādi veicina nepārskatamību saistībā ar dalībvalstu iemaksām budžetā. Saskaņotas bāzes aprēķina un ierobežojoša mehānisma esamības rezultātā nav tiešas saiknes starp faktisko PVN bāzi dalībvalstī un šīs dalībvalsts iemaksu Savienības gada budžetā. Atceļot no 2014. gada 1. janvāra PVN pašu resursus to pašreizējā veidā, tiktu vienkāršota iemaksu sistēma.

24. Lai labāk saskaņotu Savienības finansēšanas instrumentus ar Savienības politikas prioritātēm, samazinātu dalībvalstu iemaksas Savienības gada budžetā un piedalītos dalībvalstu budžeta konsolidācijas centienos, šajā lēmumā būtu jāiekļauj jauni pašu resursi – finanšu darījumu nodoklis un jauni PVN resursi.

25. Šajā lēmumā būtu jānosaka Savienības tiesiskā regulējuma pieņemšanas pamatprincipi, mainīgie lielumi un datumi jauno pašu resursu nolūkos, kuri tiek gūti no finanšu darījumu nodokļa un jauniem PVN resursiem.

26. Fontenblo Eiropadomes sanāksmē, kas notika 1984. gadā, tika norādīts, ka izdevumu politika galu galā ir galvenais līdzeklis budžeta nelīdzsvarotības novēršanai. Tomēr sanāksmē atzina, ka katra dalībvalsts, kura iztur budžeta slogu, kas ir pārmērīgs salīdzinājumā ar tās relatīvo labklājību, varētu iegūt no piemērotā laikā veiktas korekcijas. Šie principi būtu jāapstiprina un konsekventi jāpiemēro.

27. Katram korekcijas mehānismam vajadzētu būt cieši saistītam ar izdevumu politiku, kas ir nostiprināta daudzgadu finanšu shēmā, kas paredzēta Līguma 312. pantā. Korekcijas mehānisma agrākā vai pašreizējā eksistence pati par sevi neattaisno tā saglabāšanu nākotnē. Korekcijai vajadzētu būt pārredzamai un viegli saprotamai un vajadzētu būt spēkā tikai tik ilgi, kamēr tā kalpo savam mērķim saskaņā ar Fontenblo principiem. Tā nedrīkstētu radīt jebkādu stimulu neizlietot pareizi Savienības līdzekļus. Šos mērķus var vislabāk sasniegt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru vienreizēji tiek samazināti NKI pašu resursu maksājumi.

28. Laika gaitā ir ievērojami mainījušies objektīvie nosacījumi, kas ir korekcijas mehānismu pamatā. Tomēr nedaudzas dalībvalstis joprojām izjūt budžeta slogu, ko šobrīd varētu uzskatīt par pārmērīgu salīdzinājumā ar to relatīvo labklājību. Tāpēc šajā lēmumā būtu jāiekļauj korekcijas par labu Vācijai, Nīderlandei, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei. Šīm korekcijām cita starpā būtu jāatspoguļo šajā lēmumā izklāstītā Savienības finansējuma nozīmīgā attīstība, finanšu shēmā ierosinātās izdevumu izmaiņas, tostarp pakāpeniskās izdevumu ieviešanas pabeigšana tajās dalībvalstīs, kuras pievienojās Savienībai 2004. un 2007. gadā, un būtu jāņem vērā augstais labklājības līmenis, kas sasniegts Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

29. Lai nodrošinātu vajadzīgo paralēlismu starp daudzgadu finanšu shēmu un korekcijas mehānismu īstenošanu, jaunajai vienreizēju summu sistēmai būtu jāaizstāj visi līdzšinējie korekcijas mehānismi no 2014. gada 1. janvāra.

30. Līdzekļu ieturēšana, kas izpaužas, paturot kā iekasēšanas izmaksas 25 % no dalībvalstīs iekasēto tradicionālo pašu resursu summām, ir slēptais korekcijas mehānisms. Ņemot vērā priekšlikumu pārveidot korekcijas mehānismus par vienreizējām summām, līdzekļu ieturēšanai jānosaka ierobežojums 10 % apmērā saskaņā ar sistēmu, kas bija spēkā līdz 2000. gadam.

31. Lai nodrošinātu stingru budžeta disciplīnu un ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. aprīļa paziņojumu ,,Pašu resursu maksimālās robežas un saistību apropriāciju maksimālās robežas pielāgošana pēc lēmuma par finanšu starpniecības pakalpojumu netiešu novērtēšanu ( FISIM ) piemērošanu pašu resursu nolūkos”[15], pašu resursu maksimālajai robežai attiecībā uz maksājumu apropriācijām vajadzētu būt 1,23 % no tirgus cenās izteiktā dalībvalstu NKI, un attiecībā uz saistību apropriācijām maksimālā robeža būtu jānosaka 1,29 % apmērā no dalībvalstu NKI. Lai Savienības rīcībā nodoto finanšu līdzekļu summa saglabātos nemainīga, ir lietderīgi pielāgot šīs maksimālās robežas, kas izteiktas procentuāli no NKI, ja grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes […] regulā par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā[16] būtiski maina NKI līmeni. Šāds pielāgojums būtu jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 311. panta ceturtajā daļā.

32. Lai īstenotu šo lēmumu, ir jānodrošina īpašu īstenošanas pasākumu pieņemšana. Atsevišķā īstenošanas regulā attiecīgi būtu jāiekļauj vispārēja rakstura noteikumi, kurus piemēro visa veida pašu resursiem un saistībā ar kuriem atbilstīga parlamentārā uzraudzība ir īpaši svarīga. Tas jo īpaši attiecas uz gada budžeta atlikuma aprēķināšanas un sadales procedūru un ienākumu kontroles un uzraudzības aspektiem. Minētajā regulā būtu jāiekļauj arī nodokļu likmes un piesaistīšanas likmes, ko piemēro visiem ar Lēmumu ieviestajiem pašu resursiem un tehniskiem jautājumiem saistībā ar NKI, lai pieļautu ierobežotu elastību šajā lēmumā noteikto robežu ietvaros.

33. Saskaņotības, nepārtrauktības un tiesiskās noteiktības labad ir jāparedz noteikumi, kurus piemēro pārejas posmā starp sistēmu, ko ieviesa ar 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu[17], un sistēmu, ko ievieš ar šo lēmumu. Attiecīgi pēc PVN pašu resursu atcelšanas būtu jāturpina piemērot Lēmumu 2007/436/EK, Euratom, lai, atkarībā no attiecīgajiem gadiem, aprēķinātu un pielāgotu ieņēmumus no piesaistīšanas likmes piemērošanas PVN bāzei, šo resursu nodošanas procedūras un pārbaudes noteikumus. Turklāt Apvienotajai Karalistei laikposmam līdz 2012. gadam piešķirtā budžeta nelīdzsvarotības korekcija būtu jāaprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Lēmumā 2007/436/EK, Euratom. Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija par 2013. gadu, kura budžetā jāņem vērā 2014. gadā, būtu jāaizstāj ar vienreizēju bruto samazinājumu 2014. gadā.

34. Lēmums 2007/436/EK, Euratom būtu jāatceļ.

35. Šajā lēmumā visas naudas summas būtu jāizsaka euro un pašreizējās cenās.

36. Lai nodrošinātu pāreju uz jauno pašu resursu sistēmu un panāktu sakritību ar finanšu gadu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

Šajā lēmumā ir izklāstīti noteikumi par pašu resursu piešķiršanu Savienībai, lai nodrošinātu Savienības gada budžeta finansēšanu.

2. pants

Pašu resursu kategorijas

1. Pašu resursus, ko iekļauj Savienības budžetā, veido šādi ieņēmumi:

a) tradicionālie pašu resursi, kurus veido maksājumi, prēmijas, papildu vai kompensācijas summas, papildu summas vai faktori, kopējā muitas tarifa nodokļi un citi nodokļi, kurus noteikušas vai noteiks Savienības iestādes attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm, muitas nodokļi par izstrādājumiem saskaņā ar spēku zaudējušo Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumu, kā arī iemaksas un citi nodokļi, kas ir paredzēti saskaņā ar cukura tirgus kopīgo organizāciju;

b) finanšu darījumu nodoklis saskaņā ar [leģislatīvs akts] (ES) Nr. […/…], piemērojamām nodokļu likmēm nepārsniedzot …%;

c) daļa no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, preču iegādei Kopienas iekšienē un preču importam, uz ko katrā dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK[18] attiecina PVN pamatlikmi; saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… piemērojamā likme nepārsniedz divus procentu punktus no pamatlikmes;

d) vienotas likmes, ko nosaka saskaņā ar budžeta procedūru, ņemot vērā visu pārējo ieņēmumu kopsummu, piemērošana visu dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) summai.

2. Pašu resursus, ko iekļauj Savienības budžetā, veido arī ieņēmumi, kas ir saņemti no jauniem maksājumiem, kuri ieviesti saskaņā ar kopējo politiku atbilstoši Līgumam, ja ir ievērota Līguma 311. pantā noteiktā procedūra.

3. Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 10 % no summām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

4. Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts, piemēro iepriekšējās NKI piesaistīšanas likmes, līdz stājas spēkā jaunas likmes.

3. pants

Pašu resursu maksimālā robeža

1. Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,23 % no visu dalībvalstu NKI summas.

2. Savienības budžetā iekļauto saistību apropriāciju kopsumma gadā nepārsniedz 1,29 % no visu dalībvalstu NKI summas.

Tiek saglabāta pastāvīga attiecība starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu to savstarpēju atbilstību un ļautu turpmākajos gados ievērot 1. punktā minēto maksimālo robežu.

4. pants

Korekcijas mehānismi

1. Vienoto likmi, kas noteikta saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu, piemēro katras dalībvalsts NKI.

2. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ikgadējo NKI iemaksu bruto samazinājumu piešķir šādām dalībvalstīm:

- Vācijai 2500 miljonu euro apmērā,

- Nīderlandei 1050 miljonu euro apmērā,

- Zviedrijai 350 miljonu euro apmērā,

- Apvienotajai Karalistei 3600 miljonu euro apmērā.

5. pants

Korekcijas mehānismu finansēšana

Šā lēmuma 4. pantā izklāstīto korekciju izmaksas sedz dalībvalstis proporcionāli katras dalībvalsts daļai 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajos maksājumos.

6. pants

Universāluma princips

Šā lēmuma 2. pantā minētos ieņēmumus bez izšķirības izmanto visu Savienības gada budžetā iekļauto izdevumu finansēšanai.

7. pants

Atlikuma pārnešana

Savienības ieņēmumu atlikumu, kas pārsniedz finanšu gada faktisko izdevumu kopsummu, pārnes uz nākamo finanšu gadu.

8. pants

Pašu resursu iekasēšana un nodošana vai maksāšana Komisijai

1. Savienības pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un – ne vēlāk kā no 2018. gada 1. janvāra – pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis iekasē saskaņā ar valsts normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem, kurus vajadzības gadījumā pielāgo, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumu prasībām.

Komisija izskata dalībvalstu paziņotos attiecīgos valsts noteikumus, iesniedz dalībvalstīm labojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu valsts noteikumu atbilstību Savienības noteikumiem, un vajadzības gadījumā iesniedz ziņojumus budžeta lēmējinstitūcijai.

2. Savienības pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iekasē ne vēlāk kā no 2018. gada 1. janvāra saskaņā ar atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem. Šos valsts noteikumus vajadzības gadījumā pielāgo, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumu prasībām.

Komisija izskata dalībvalstu paziņotos attiecīgos valsts noteikumus, iesniedz dalībvalstīm labojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu valsts noteikumu atbilstību Savienības noteikumiem, un vajadzības gadījumā iesniedz ziņojumus budžeta lēmējinstitūcijai.

3. Dalībvalstis 2. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētos resursus nodod Komisijas rīcībā saskaņā ar regulu, kas pieņemta atbilstīgi Līguma 322. panta 2. punktam.

Šā lēmuma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos resursus nodod vai maksā Komisijai saskaņā ar regulu, kas pieņemta atbilstīgi Līguma 322. panta 2. punktam.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

Padome saskaņā ar Līguma 311. panta ceturtajā daļā paredzēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz šādiem pašu resursu sistēmas elementiem:

a) nodokļu likmes pašu resursiem, kas ieviesti saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, un piesaistīšanas likme pašu resursiem, kas ieviesti saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

b) NKI atsauces vērtība, NKI pielāgošanas noteikumi un noteikumi par maksājumu un saistību maksimālo robežu pārrēķināšanu ievērojamu NKI izmaiņu gadījumā, lai piemērotu 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 3. punktu;

c) gada budžeta atlikuma aprēķināšanas un sadales procedūra saskaņā ar 7. pantu;

d) nosacījumi un noteikumi, kas vajadzīgi 2. pantā minēto ieņēmumu kontrolei un uzraudzībai, tostarp visas papildu ziņošanas prasības.

10. pants

Nobeiguma un pārejas noteikumi

1. Ievērojot 2. punktu, atceļ Lēmumu 2007/436/EK, Euratom. Visas atsauces uz Padomes 1970. gada 21. aprīļa Lēmumu par dalībvalstu finanšu iemaksu aizstāšanu ar Kopienu pašu resursiem[19], Padomes 1985. gada 7. maija Lēmumu 85/257/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[20], Padomes 1988. gada 24. jūnija Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[21], Padomes 1994. gada 31. oktobra Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[22], Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[23] vai Lēmumu 2007/436/EK, Euratom uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar šā lēmuma pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

2. Lēmumu 94/728/EK, Euratom, 2000/597/EK, Euratom un 2007/436/EK, Euratom 2., 4. un 5. pantu un 8. panta 2. punktu turpina piemērot, lai, atkarībā no attiecīgā gada, aprēķinātu un pielāgotu ieņēmumus no piesaistīšanas likmes piemērošanas PVN bāzei, kas ir noteikta saskaņotā veidā un ierobežota no 50 % līdz 55 % no katras dalībvalsts NKP vai NKI, šo ienākumu nodošanas procedūras un pārbaudes noteikumus, un lai aprēķinātu budžeta nelīdzsvarotības korekciju, kas Apvienotajai Karalistei piešķirta laikposmam līdz 2012. gadam.

3. Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 10 % no summām, kuras minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kuras dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem bija jāiemaksā līdz 2001. gada 28. februārim.

Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 25 % no summām, kuras minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kuras dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem bija jāiemaksā no 2001. gada 1. marta līdz 2014. gada 28. februārim.

4. Šajā lēmumā visas naudas summas ir izteiktas euro un pašreizējās cenās.

11. pants

Stāšanās spēkā

Padomes ģenerālsekretārs šo lēmumu dara zināmu dalībvalstīm.

Dalībvalstis nekavējoties ziņo Padomes ģenerālsekretāram par to procedūru izpildi, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām vajadzīgas šā lēmuma pieņemšanai.

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais otrajā daļā minētais paziņojums.

Lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

12. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums 2007/436/EK | Šis lēmums |

1. pants | 1. pants |

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts | - |

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

2. panta 2. punkts | 2. panta 2. punkts |

2. panta 3. punkts | 2. panta 3. punkts |

2. panta 4. punkts | - |

2. panta 5. punkts | 4. panta 1. punkts |

2. panta 6. punkts | 2. panta 4. punkts |

2. panta 7. punkts |

3. panta 1. punkts | 3. panta 1. punkts |

3. panta 2. punkts | 3. panta 2. punkts |

3. panta 3. punkts | - |

4. pants | - |

5. panta 1. punkts | 5. panta 1. punkts |

5. panta 2. punkts | - |

5. panta 3. punkts | - |

5. panta 4. punkts | - |

6. pants | 6. pants |

7. pants | 7. pants |

8. panta 1. punkts | 8. pants |

8. panta 2. punkts | - |

9. pants | - |

10. panta 1. punkts | 10. panta 1. punkts |

10. panta 2. punkts | 10. panta 2. punkts |

10. panta 3. punkts | 10. panta 3. punkts |

11. pants | 11. pants |

12. pants | 12. pants |

[1] Komisijas dienestu darba dokuments ,,ES budžeta finansēšana – ziņojums par pašu resursu sistēmas darbību”, SEC(2011) 876 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2] Avots: ECFIN 2011. gada pavasara prognozes.

[3] Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, ,,2009. gada ziņojums par novecošanu. Ekonomikas un budžeta prognozes 27 ES dalībvalstīs (2008.–2060.)”, Eiropas Ekonomika, Nr. 2/2009.

[4] Deivida Kamerona, Angelas Merkeles, Nikolā Sarkozī, Marka Rutes un Mari Kiviniemi vēstule Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, 2010. gada 18. decembris.

[5] COM(2010) 700, 19.10.2010.

[6] COM(2010) 549, 7.10.2010.

[7] COM(2011) 398 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[8] COM(2004) 505 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs.

[9] Skatīt jo īpaši: ,,Galīgais diskusiju loka ziņojums par pašu resursiem”, kas adresēts Eiropas Konventam, CONV 730/03, 8.5.2003.

[10] OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

[11] Atzinums sniegts 2011. gada XX. jūnijā.

[12] OV C

[13] OV C

[14] COM(2010) 700, 19.10.2010.

[15] COM(2010) 162 galīgā redakcija.

[16] OV…

[17] OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

[18] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[19] OV L 94, 28.4.1970., 19. lpp.

[20] OV L 128, 14.5.1985., 15. lpp.

[21] OV L 185, 15.7.1988., 24. lpp.

[22] OV L 293, 12.11.1994., 9. lpp.

[23] OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.