1. Stingrāka Eiropas reakcija uz problēmām, ko rada narkotikas

Nelegālas narkotikas[1] ir būtisks drauds personu un sabiedrības veselībai un drošībai ES. Eiropas problēmas saistībā ar narkotikām strauji attīstās. Jaunas un kaitīgas psihoaktīvās vielas[2] parādās vēl nepieredzētā intensitātē. Narkotiku tirgoņi maina kontrabandas maršrutus un metodes, kā arī metodes nelegālo narkotiku tirdzniecības rezultātā iegūto līdzekļu legalizēšanai.

Narkotikas īpaši ietekmē jauniešus. Narkotiku lietošana ir viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem jauniešu vidū, un tā ir viens no būtiskākajiem Eiropas jauniešu novēršamajiem nāves cēloņiem. Eirobarometra 2011. gada pētījums Youth attitudes on Drugs[3] ("Jauniešu attieksme pret narkotikām") atklāj, ka jaunieši 24 stundu laikā var viegli iegūt pat viskaitīgākās narkotikas. Statistika rāda, ka Eiropā katru stundu kāds cilvēks mirst narkotiku pārdozēšanas dēļ[4]. Interneta izmantošana jaunu narkotiku pārdošanai un ātrā informācijas apmaiņa par jaunām narkotikām sociālajos tīklos rada jaunas problēmas pastāvošajai narkotiku kontroles politikai un tradicionālajām novēršanas metodēm.

Lai novērstu ar narkotikām saistītās problēmas, ir jādara vairāk. Darbība ir jāveic tur, kur tā ir visefektīvākā, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu. ES darbībai ir jābūt vērstai uz jomām, kur tā sniedz vairāk pievienotās vērtības. Dalībvalstis nespēj ierobežot narkotiku izplatību, ja nenotiek efektīva sadarbība: iekšējā tirgū ne vien preces, bet arī noziedzība, brīvi pārvietojas. Ja viena dalībvalsts aizliedz jaunas psihoaktīvas vielas, tirgotāji atver veikalus citās dalībvalstīs, kur tiesību akti ir mazāk stingri. Nekoordinēti apkarošanas pasākumi var piespiest tirgoņus pārvietot narkotiku ražotnes uz kaimiņvalstīm vai izmantot citus kontrabandas maršrutus, bet šie pasākumi nevar būtiski traucēt narkotiku tirdzniecību.

Pēdējo 15 gadu laikā Eiropas Komisija ir palīdzējusi izveidot visaptverošu un līdzsvarotu ES reakciju uz problēmām, kas saistītas ar narkotikām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas ietvaros 2005. - 2012. gadam[5]. Divi galvenie ES juridiskie instrumenti narkotiku apkarošanas politikas jomā – viens attiecībā uz narkotiku tirdzniecību[6] un otrs attiecībā uz jaunu narkotiku (jaunu psihoaktīvo vielu) parādīšanos [7] – tika izveidoti attiecīgi 2004. un 2005. gadā. Tomēr aizvadītajos gados ir radušās jaunas problēmas: jauni narkotiku un ķīmisko vielu, kas tiek izmantotas to ražošanai ("narkotisko vielu prekursori"), tirdzniecības veidi, strauja jaunu narkotisko vielu parādīšanās un novatoriski šo jauno vielu izplatīšanas kanāli.

Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā 2010. – 2014. gadam[8] Eiropas Komisija apņēmās veikt pasākumus, kas uzlabo aizsardzību pret smagu un organizētu noziedzību. Tā kā ir spēkā Lisabonas līgums, Eiropas reakcijai uz narkotiku izraisītajām problēmām ir jābūt spēcīgai un izšķirošai, pievēršoties gan pieprasījumam pēc narkotikām, gan to piedāvājumam. Jauni tiesību akti, kuru pieņemšanā tiks iesaistīts Eiropas Parlaments un kurus īstenos dalībvalstis, būs pakļauti Eiropas Komisijas un, visbeidzot, Eiropas Savienības Tiesas kontrolei.

Komisija ir apņēmusies sniegt jaunus stimulus ES narkotiku apkarošanas politikai. Ierosinātājā budžetā stratēģijai "Eiropa 2020"[9] Komisija apņemas sniegt finansiālu atbalstu, lai risinātu turpmākās problēmas, ko rada narkotikas. ES budžets būtu jākoncentrē uz to pasākumu finansēšanu, kam ir skaidra pievienotā vērtība, tai skaitā: cīņai pret jaunām narkotiskajām vielām, novatorisku risinājumu izstrādāšanai narkomānijas novēršanai vai ārstēšanai un labākai tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbībai un apmācībai.

2. Narkotiku tirdzniecība

Nelegālo narkotiku tirgus pastāvīgi attīstās, lai izvairītos no kontrolēm un konfiskācijām[10]. Jaunas tehnoloģijas veicina novatorisku narkotiku kontrabandas metožu veidošanos, gan lai ievestu narkotikas ES, gan pārvietotu tās ES ietvaros. Narkotiku tirgoņi izmanto modernas tehnoloģijas, lai noslēptu narkotikas, piemēram, piejaucot šķidru kokaīnu komercprecēm (apģērbam, šķidrumiem, plastikai) un pārvēršot to pulverveida kokaīnā laboratorijās Eiropā, vai padarot to par vielu bez smaržas. Viņi izmanto ražošanas un uzglabāšanas vietu attālinātu uzraudzību. Lai palielinātu pretestības spējas, tirgoņi dažādo savu darbību, gan pievēršoties vairāku narkotiku tirdzniecībai (vairāku narkotisko vielu kontrabanda vai arī tādu vielu kontrabanda, kuras tiek izmantotas nelegālam sportistu dopingam), gan veicot vairākas atšķirīgas nelikumīgas darbības.

Kriminālie tīkli bieži maina savus kontrabandas maršrutus, lai aizvairītos no kontrolēm. Pieaugošais Rietumāfrikas maršruta svarīgums, lai Eiropā ievestu kokaīnu no Latīņamerikas, ir pierādījums tam, ka tīkli ir spējīgi apiet kontroles gar Atlantijas okeāna krastu, un norāda uz efektīvas Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas nepieciešamību.

Ar Eiropas Paktu cīņai pret narkotisko vielu nelikumīgu starptautisku tirdzniecību[11], ko Padome pieņēma 2010. gada 3. jūnijā, un turpmāko Eiropas Paktu cīņai ar sintētiskajām narkotikām, ko ierosinājusi prezidentvalsts Polija, tiek veikti centieni uzlabot koordināciju starp dažādajām iniciatīvām, kas uzsāktas, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību[12].

Narkotiku tirdzniecība ir viena no lielākajām pārrobežu tiesībaizsardzības problēmām ES. Kopš 2004. gada Eurojust ir saskāries ar vairāk narkotiku tirdzniecības lietām nekā ar jebkura cita veida noziedzīgiem nodarījumiem. Narkotiku tirdzniecības lietu skaits, kas nosūtītas Eurojust, šajā laikposmā ir palielinājies trīskārtīgi – no 77 līdz 254 lietām[13] – un šī tendence turpinās 2011. gadā. Apmēram viena trešdaļa no darbības atbalsta, ko Eiropols 2010. gadā sniedza valstu tiesībaizsardzības iestādēm, bija saistīts ar nelegālu narkotiku tirdzniecību[14]. Eurojust un Eiropols arvien vairāk palīdz koordinēt pārrobežu izmeklēšanu gan ES ietvaros, gan gadījumos, kad iesaistītas trešās valstis.

Lisabonas līgumā narkotiku tirdzniecība definēta kā viens no "īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju", kas pamato direktīvu pieņemšanu, ar kurām nosaka noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu definēšanu un sankcijām[15]. Šis ir būtisks solis uz priekšu, kas ļaus ES drosmīgāk reaģēt, ciešāk iesaistot Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

Pastāvošie ES tiesību akti par narkotiku tirdzniecību, proti, Pamatlēmums 2004/757/TI, kas sniedz ES mēroga definīcijas nodarījumiem narkotiku tirdzniecības jomā un nosaka minimuma noteikumus par sankcijām, ir būtisks pirmais solis, lai nodrošinātu Eiropas mēroga pieeju, taču tam ir arī trūkumi. Komisijas veiktais izvērtējums par Pamatlēmuma[16] īstenošanu ir atklājis, ka šis instruments gandrīz nemaz nav izraisījis valstu pasākumu saskaņošanu narkotiku tirdzniecības apkarošanas jomā. Tas nav pietiekami palīdzējis veicināt tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību narkotiku tirdzniecības lietās.

Piemēram, daudzās dalībvalstīs ķīmisko prekursoru tirdzniecība ir tieši ietverta attiecīgās valsts krimināltiesībās. Tomēr dažās dalībvalstīs tā tiek kvalificēta tikai kā līdzdalība narkotiku tirdzniecībā. Attiecīgi tiesībaizsardzības iestādes var saskarties ar šķēršļiem, cenšoties efektīvi veikt kriminālvajāšanu par šo nodarījumu. Arī pamatlēmumā ietvertie noteikumi attiecībā uz atbildību pastiprinošiem apstākļiem (kas pamato smagāku kriminālsodu piemērošanu) nav pietiekami: tie neietver visus atbildību pastiprinošos apstākļus[17], kas uzskaitīti agrākos ES vai ANO instrumentos.

Kopēji minimuma noteikumi ir būtiski, lai izveidotu tādu uzticības līmeni, kas ir nepieciešams sadarbības uzlabošanai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Lisabonas līguma stāšanās spēkā tagad ļauj juridisku un politisku šā būtiskā instrumenta nostiprināšanu.

Komisija ierosinās jaunus ES tiesību aktus, lai nodrošinātu nodarījumu, kuri saistīti ar narkotiku tirdzniecību, definīciju un sankciju efektīvāku tuvināšanu visā ES. Jaunais priekšlikums:

(1)        būtu vērsts uz narkotiku būtiskāko pārrobežu tirdzniecību un organizētās noziedzības tīkliem, izveidojot kopējus minimuma noteikumus par atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem;

(2)        uzlabotu nodarījumu definīcijas un sankcijas, iespējams, paredzot detalizētāku sankciju iedalījumu;

(3)        ieviestu stingrākus ziņošanas pienākumus dalībvalstīm par tiesību aktu īstenošanu un to ietekmi.

Papildus spēcīgām spējam ievākt datus par pieprasījuma pusi, datu vākšana narkotiku piedāvājuma jomā ir būtiska, lai novērtētu attīstību narkotiku tirgū. Indikatoru trūkums apgrūtina šādu norišu izvērtējumu, sloga aplēšanu, ko sabiedrībai rada ar narkotikām saistīta noziedzība, un narkotiku piedāvājuma samazināšanas pasākumu efektivitātes novērtējumu.

Balstoties uz tehniskajām zināšanām, kas uzkrātas Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (EMCDDA), Komisija ar Eiropola atbalstu iepazīstinās ar svarīgākajiem indikatoriem, lai pārraudzītu narkotiku tirgu, ar narkotikām saistīto noziedzību un narkotiku piedāvājuma samazināšanu. Tiem būtu jāpalīdz uzlabot reaģēšanas efektivitāti narkotiku piedāvājuma jomā.

3. narkotisko vielu prekursori

Ķīmisko vielu tirdzniecība, kas tiek izmantotas narkotisko vielu ražošanai, ir ļoti būtisks jautājums. Neapstrādāta opija pārveidošanai par heroīnu ir nepieciešams būtisks narkotisko vielu prekursoru daudzums. Šīm ķīmiskajām vielām ir dažādi likumīgi rūpnieciski pielietojumi, taču tās no likumīgas tirdzniecības var tikt novirzītas nelegālu narkotiku ražošanai. Tās tiek nelegāli pārvietotas gan ES ietvaros, gan starp ES un dažādiem pasaules reģioniem. Divpusēji nolīgumi starp ES un tirdzniecības partneriem par narkotisko vielu prekursoriem nodrošina spēcīgu platformu politikas koordinēšanai un informācijas apmaiņai par narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību. ES ir jau noslēgusi šādus nolīgumus ar Turciju, Meksiku, Čīli, ASV, Ķīnu un Andu reģiona valstīm.

Lai izvairītos no kontroles, tirgoņi maina ražošanas metodes, pārveido narkotisko vielu prekursorus par citām vielām (pirmsprekursoriem), no kuriem tie tiek atkal iegūti vēlākā posmā, vai iegūst tos no farmaceitiskiem preparātiem.

Jebkādiem pasākumiem, lai novērstu narkotisko vielu prekursoru novirzīšanu, būtu jāpanāk līdzsvars, vienlaikus nodrošinot efektīvu novirzīšanas kontroli, taču netraucējot šādu vielu likumīgu tirdzniecību. Šajā aspektā ir būtiska laba sadarbība starp iestādēm, ieskaitot Eiropas Zāļu aģentūru, valstu veselības aizsardzības/medikamentu uzraudzības iestādes un saimnieciskās darbības veicējus.

Komisijas novērtējumā[18] par ES tiesību aktu īstenošanu narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzības un kontroles jomā[19] ir ietverti vairāki ieteikumi, tai skaitā esošo noteikumu īstenošanas uzlabošana un, iespējams, stingrāka regulējuma ieviešana attiecībā uz dažām ķīmiskajām vielām (piemēram, būtiskāko prekursoru heroīna ražošanai – etiķskābes anhidrīdu) un farmaceitisko produktu, kuri satur vielas metamfetamīnu ražošanai, pienācīgas kontroles nodrošināšana.

Komisija izvērtē veidus, kā nostiprināt ES noteikumus par narkotisko vielu prekursoru ražošanas un tirdzniecības kontroli, kas ietver dažādas vielu kategorijas un reaģentus, ko bieži izmanto narkotisku medikamentu vai psihoaktīvu vielu ražošanā, un veidus, kā nodrošināt šo noteikumu vienotu un efektīvu īstenošanu. Tā pašlaik izvērtē dažādu politikas risinājumu ietekmi ar mērķi iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai palielinātu noteikumu efektivitāti nelikumīgas novirzīšanas novēršanai, vienlaikus atļaujot likumīgu tirdzniecību ar prekursoriem bez pārlieku liela administratīvā sloga uzlikšanas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta heroīna prekursoriem, etiķskābes anhidrīdam un farmaceitiskajiem preparātiem, kas satur efedrīnu un pseidoefedrīnu.

Komisija rīkosies, lai uzlabotu starptautisko sadarbību narkotisko vielu prekursoru novirzīšanas novēršanai. Tā pašlaik veic sarunas ar Krieviju par jaunu nolīgumu attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem ar mērķi parakstīt to nākošo mēnešu laikā, kā steidzamu jautājumu. Kopā ar dalībvalstīm Komisija nostiprinās sadarbību ar Latīņamerikas valstīm un turpinās sadarbību ar Ķīnu, ar ko ES jau ir šādi līgumi.

4. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija un atgūšana

Galvenais pārrobežu organizētās noziedzības dzinulis ir finansiāli ieguvumi. Lai tas būtu efektīvs, jebkuram mēģinājumam novērst un apkarot organizēto noziedzību ir jābūt vērstam uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu, iesaldēšanu, izņemšanu un konfiscēšanu. Organizētas noziedzīgas grupas arvien vairāk izmanto priekšrocības, ko tām sniedz Eiropa, kurā nepastāv iekšējās robežas, lai iegūtu aktīvus dažādās ES dalībvalstīs, un bieži slēpj tos trešajās valstīs. Tās maina arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas metodes.

Noziedzīgu tīklu aktīvu meklēšana, iesaldēšana un konfiscēšana ir būtiska problēma. ES ir pieņēmusi piecus tiesību aktus (pamatlēmumus), kuru mērķis ir narkotiku tirgoņu peļņas atņemšana[20]. Šie instrumenti nav bijuši pietiekami efektīvi. Jo īpaši tie nav ļāvuši publiskajām iestādēm konfiscēt lielu daudzumu preču. Funkcionējošs aktīvu atgūšanas dienestu tīkls Eiropā ir būtisks, lai vājinātu noziedzīgo tīklu finansiālās spējas un efektīvi vērstos pret to noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem un aktīviem.

Komisija ierosinās jaunu, stingrāku ES regulējumu attiecībā uz konfiskāciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu un savstarpēju iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu atzīšanu. Mērķis ir nodrošināt efektīvāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanu un novērst to atkārtotu ieguldīšanu nelegālajā ekonomikā vai izmantošanu citu noziedzīgu nodarījumu veikšanai. Plānotā tiesību aktu pakete par tirdzniecību un aktīvu atgūšanu attieksies arī uz narkotiku tirdzniecību. Tās mērķis būs panākt minimuma noteikumu saskaņošanu un nostiprināt savstarpējo uzticēšanos starp tiesu iestādēm.

Komisija pārskatīs trešo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvu, lai turpinātu nostiprināt ES aizsardzības pasākumus pret organizētās noziedzības veiktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tai skaitā no narkotiku tirdzniecības iegūtu līdzekļu legalizāciju.

5. Jaunas psihoaktīvas vielas

Aizvadīto gadu laikā ES bieži ir parādījušās jaunas psihoaktīvas vielas, kas imitē nelegālas narkotiskas vielas. Kopš 2005. gada dalībvalstis ir ziņojušas par 115 jaunām psihoaktīvām vielām, izmantojot ES Agrīnās brīdināšanas sistēmu[21]. Tās tiek tirgotas "specializētos" veikalos internetā, bet dažas ir pieejamas pie nelegālo narkotiku tirgotājiem. Lai apietu valstu tiesību aktus, uz šīm vielām bieži ir atzīme "nelietot cilvēku uzturā". Ātrums, kādā tās tiek ieviestas tirgū, apgrūtina iestāžu spēju uz tām reaģēt.

2010. gadā tika ziņots par rekordlielu skaitu jaunu vielu (41), kas veido vairāk nekā vienu trešdaļu no visām vielām kopš 2005. gada. Par divām vielām – benzilpiperazīnu (BZP) un mefedronu[22] – tika veikts riska izvērtējums ES līmenī, pēc kura Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, attiecināja uz tām kontroles pasākumus un kriminālsankcijas. Balstoties uz to, dalībvalstīm ir jāklasificē šīs vielas kā nelegālas narkotikas, jāparedz kontroles pasākumi un kriminālsankcijas savos tiesību aktos saskaņā ar ANO konvencijām.

Saskaņā ar 2011. gada Eirobarometra[23] pētījumu 5 % jauniešu, kas tika aptaujāti visā ES, ir lietojuši šādas vielas. Šo vielu cena (kas ir zemāka nekā nelegālo narkotiku cena) un apstāklis, ka tās "nav nelegālas" – un tāpēc ļoti viegli pieejamas – varētu izskaidrot to straujo izplatīšanos daudzās dalībvalstīs. Tomēr to toksiskums un atkarības izraisīšanas potenciāls var radīt draudus veselībai, kas ir pielīdzināmi nelegālām narkotikām.

Komisija turpina cieši sadarboties ar ES aģentūrām, lai uzlabotu izpratni par šo problēmu un identificētu efektīvākus risinājumus, tai skaitā novēršanas jomā. Pašreizējie ES tiesību akti nav piemēroti šo problēmu risināšanai. Komisijas novērtējumā par Padomes Lēmuma 2005/387/TI[24] darbību attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām tika izdarīts secinājums, ka tam ir trīs būtiski trūkumi:

· tas nav piemērots, lai vērstos pret jaunu psihoaktīvo vielu lielo pieaugumu, jo vielas tiek kontrolētas tikai pa vienai, izmantojot laikietilpīgu procedūru;

· tas darbojas reaktīvi: vielas, uz kurām tiek attiecināti kontroles pasākumi, tiek ātri aizstātas ar jaunām vielām, kurām ir līdzīga iedarbība;

· tajā nav paredzētas iespējas regulatīviem un kontroles pasākumiem.

Komisija ierosinās stingrākus ES tiesību aktus attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām. Ņemot vērā straujo attīstību šajā jomā un zinātniskos pierādījumus par riskiem, ko rada šīs vielas, jaunais priekšlikums:

(1)        uzlabotu vielu uzraudzību un riska novērtēšanu, palielinot atbalstu tiesu ekspertīzēm, toksiskuma izpētei, farmaceitiskai un epidemioloģiskai izpētei;

(2)        nodrošinātu ātrākus un ilgspējīgākus risinājumus pret šādu vielu parādīšanos, iespējams, izpētot veidus, kā vērsties pret vielu grupām nevis atsevišķām vielām un apkarot to tirdzniecību internetā, neskarot nepieciešamību noteikt katras vielas kaitīgumu veselībai;

(3)        ļautu ātrāk reaģēt uz jaunu vielu parādīšanos, iespējams, ieskaitot pagaidu aizliegumu noteikšanu vielām, kas rada tiešu risku;

(4)        palīdzētu labāk saskaņot tiesību aktus narkotisko vielu kontroles, produktu un pārtikas drošuma, patērētāju aizsardzības un medikamentu jomā, lai aptvertu visas dažādās vielas, kas parādās tirgū.

6. Pieprasījuma samazināšana

ES pastāv dažādi pasākumi, lai samazinātu pieprasījumu pēc narkotikām. Šo pasākumu mērķis ir novērst, ka cilvēki sāk lietot narkotikas, novērst atkarības veidošanos, samazināt narkomānijas negatīvās sekas uz cilvēku veselību un sabiedrību, kā arī nodrošināt ārstniecības, rehabilitācijas un sociālās reintegrācijas pakalpojumus. Tomēr mainīgie narkotiku lietošanas paradumi un arvien vairāk izplatītā vairāku vielu vienlaicīga lietošana, piemēram, nelegālo narkotiku lietošana kopā ar alkoholu vai recepšu medikamentiem, rada problēmas pašreizējām novēršanas un ārstniecības metodēm.

Lai gan ārstniecības nodrošināšana pēdējos gados ir paplašināta, pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz pakalpojumu, kuri saistīti ar narkomāniju, kvalitāti un pieejamību ES. Aizstājējterapiju heroīna atkarības ārstēšanai saņem apmēram 670 000 eiropiešu, t.i., tikai apmēram viena trešdaļa no tiem, kam terapija ir nepieciešama. Ārstniecības pieejamība dažās ES valstīs ir ierobežota. Dažās dalībvalstīs daudzu novēršanas un ārstniecības programmu efektivitāte vēl joprojām nav izvērtēta.

Tādi pasākumi kā adatu un šļirču apmaiņas programmas, kas nodrošina personām, kuras injicē narkotikas, piekļuvi adatām un šļircēm, lai novērstu, ka tās dalās ar injicēšanas piederumiem, ir palīdzējuši samazināt HIV un citu ar asinīm pārnēsājamu infekciju izplatību starp narkotiku lietotājiem. Tomēr, lai šie pasākumi būtu veiksmīgi, visā ES ir nepieciešamas ilgtspējīgas un integrētas stratēģijas ar narkotikām saistītu un ar asinīm pārnēsājamu infekciju novēršanai[25].

Pastāv skaidra nepieciešamība paplašināt un uzlabot uz narkomāniju attiecināmos pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka novēršanas pasākumi darbojas un ka personas, kas saņem ārstniecības pakalpojumus, atveseļojas un atkal integrējas sabiedrībā.

Komisija veicinās arī svarīgāko indikatoru uzlabotu īstenošanu narkotiku pieprasījuma samazināšanas jomā, lai ļautu dalībvalstīm sniegt efektīvākus pakalpojumus.

Komisija palīdzēs izveidot minimuma kvalitātes standartus, lai uzlabotu narkomānijas novēršanas efektivitāti, ārstēšanos no tās un kaitējuma samazināšanu ES. Mērķis ir noteikt standartus uz narkomāniju attiecināmu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, paredzot rūpīgu ārstniecības plānošanu saskaņā ar pacienta individuālajām vajadzībām vai prasības personāla kvalifikācijai. Šie standarti tiks izstrādāti kopā ar EMCDDA, dalībvalstīm un prakses pārstāvjiem, kas ir iesaistīti uz narkomāniju attiecināmu pakalpojumu sniegšanā, un tajos tiks ņemtas vērā dažādās veselības aizsardzības sistēmu spējas visā ES.

Komisija turpinās atbalstīt un veicināt pasākumus, lai samazinātu ar narkomāniju saistīto kaitējumu veselībai un sabiedrībai, tai skaitā, uzlabojot narkomānijas novēršanu, izmantojot izglītošanu, un atbalstu atkarības novēršanai agrīnā posmā, intervences, lai novērstu un kontrolētu infekciju izplatīšanos starp personām, kas injicē narkotikas, un novērstu ar narkotiku lietošanu saistītos nāves gadījumus[26]. Tā turpinās atbalstīt pasākumus, lai palīdzētu rehabilitēt un atgriezt sabiedrībā no narkotikām atkarīgas personas[27]. Tā plāno iesniegt otru ziņojumu par to, kā ir īstenots 2003. gada ieteikums par kaitējuma samazināšanu[28], kura mērķis ir novērtēt, cik efektīvi ir kaitējuma, ko narkomānija rada veselībai, novēršanas un samazināšanas pasākumi.

7. Transportlīdzekļu vadīšana narkotiku reibumā

Daudzus ceļu satiksmes negadījumus ES izraisa transportlīdzekļu vadītāji, kas atrodas psihoaktīvo vielu reibumā. Pētījumi rāda, ka transportlīdzekļa vadīšana, esot nelegālo narkotiku reibumā, palielina risku izraisīt nāvējošu ceļu satiksmes negadījumu. Taču, tā kā ES mērogā dati netiek vākti sistemātiski, ir nepieciešama turpmāka izpēte par negatīvajām sekām, ko izraisa transportlīdzekļu vadīšana narkotiku reibumā. Efektīvu un samērīgu risinājumu izstrādāšana, lai cīnītos ar transportlīdzekļu vadīšanu narkotiku reibumā, ir viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem, kas izklāstīti "Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu"[29].

Komisija izvērtē iespējamus pasākumus ES mērogā, lai novērstu transportlīdzekļu vadīšanu narkotiku reibumā, ar mērķi palielināt ceļu satiksmes drošību. Balstoties uz ES finansēto DRUID projektu[30], kurā tika izvērtēta nelegālo narkotiku ietekme uz ceļu satiksmes drošību, testēšanas ierīču efektivitāte un iespējamie risinājumi, Komisija ierosinās pasākumus, lai palīdzētu efektīvi risināt šo problēmu. Šie risinājumi varētu ietvert dažādus veidus, kā uzlabot to ierīču uzticamību, kuras tiek lietotas pārbaudēm uz ceļiem, vai sniegt piemērotu apmācības atbalstu ceļu satiksmes kontrolē iesaistītajām amatpersonām.

8. Starptautiskā sadarbība

ES ir vadoša loma starptautiskajā sadarbībā attiecībā uz nelegālajām narkotikām. Tā ir iesaistīta aktīvā dialogā ar ražotājvalstīm un tranzītvalstīm un sniedz politisku, finansiālu un tehnisku atbalstu. Lai nodrošinātu stingrāku reakciju uz nelegālām narkotikām, ES būs jāuzlabo sadarbība ar kaimiņvalstīm, ar stratēģiskajiem partneriem un gar kontrabandas maršrutiem narkotiku ievešanai ES, balstoties uz līdzsvarotu un visaptverošu pieeju un pilnībā ievērojot cilvēktiesības.

Neskaitot narkotikas, kuru izcelsme ir ES, ir divi galvenie maršruti, pa kuriem narkotikas tiek ievestas ES. Šie maršruti ir "kokaīna maršruts" (no Latīņamerikas caur Rietumāfriku uz ES) un "heroīna maršruts" (no Afganistānas caur Rietumbalkāniem vai Vidusāziju uz ES). ES pieeja cīņai ar nelegālajām narkotikām ir trejāda.

Visaptveroša – Lisabonas līgums sniedz iespēju ES nostiprināt tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ar trešām valstīm, lai palīdzētu uzlabot to tieslietu sistēmu spējas un veicinātu tiesiskuma principu, pilnībā ievērojot cilvēktiesības. ES koncentrējas uz ilgtermiņa risinājumu rašanu, piemēram, nodrošinot alternatīvus iztikas līdzekļus zemniekiem, kuri nodarbojas ar narkotisko vielu ražošanā izmantojamu kultūru audzēšanu lauku apvidos tādās valstīs kā Afganistāna, un samazinot pieprasījumu izcelsmes un tranzīta valstīs. ES ir apņēmusies cieši sadarboties gan ar tranzīta, gan ar ražotājvalstīm, jo abas valstu grupas cieš no aizvien lielākas narkotiku lietošanas izplatības starp to iedzīvotājiem, saistītajām problēmām sabiedrības veselības aizsardzības jomā, kā arī vājām institucionālām spējām cīnīties ar šo problēmu.

Ģeogrāfiska – ES turpinās konsolidēt savu "kontrabandas maršrutu" pieeju, kas ļauj pievērsties problēmai visaptveroši, sākot ar narkotiku ražošanai izmantotajām kultūrām un beidzot ar narkotiku ievešanu ES tirgū. Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) iesaistītās valstis turpinās būt prioritāte. Tiks turpināts atbalsts spēju veidošanai paplašināšanās valstīs, lai ļautu tām cīnīties ar narkotiku tirdzniecību un narkomāniju, jo īpaši, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA). ES nostiprinās sadarbību ar Latīņamerikas[31], Karību jūras reģiona un Āfrikas valstīm, kā arī ar attiecīgajām reģionālajām organizācijām, lai koordinētu spēju veidošanu, balstoties uz panākumiem, ko guvuši sadarbības koordinatori, izmantojot sadarbības platformas Rietumāfrikā.

Sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem – ES balstīsies uz sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem, kuri arī ir ieinteresēti nelegālo narkotiku apkarošanā. Sadarbība ar ASV attiecībā uz Pasažieru datu reģistru (PDR) ir bijusi īpaši vērtīga cīņā pret narkotiku tirdzniecību. ES un ASV izvērtē veidus, kā izveidot kopīgu tiesībaizsardzības iestāžu tīklu narkotiku tirdzniecības apkarošanai un koordinēt spēju veidošanas projektus Rietumāfrikā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. ES intensificē centienus kopā ar ASV un Krieviju, lai samazinātu narkotiku tirdzniecību un novērstu narkomāniju Vidusāzijā. Tā sadarbojas arī ar starptautiskajiem partneriem, lai uzlabotu starptautisko sadarbību un vērstos pret narkotiku ekonomiku Afganistānā, kas piegādā 90 % no visa pasaules heroīna.

Turpmāki pasākumi starptautiskās sadarbības nostiprināšanai narkotiku jomā tiks apsvērti, izvērtējot ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju un rīcības plānus.

9. Secinājumi

Eiropas narkotiku politikas mērķis ir sabiedrības un atsevišķu personu labklājības aizsardzība, sabiedrības veselības aizsardzība, augsta līmeņa drošības nodrošināšana sabiedrībai kopumā un līdzsvarotas, integrētas pieejas izmantošana, lai risinātu narkotiku problēmu. Lisabonas līguma stāšanās spēkā un atteikšanās no pīlāru struktūras ES politikas veidošanā sniedz jaunas iespējas integrēt visas ar narkotiku problēmu saistītās politikas jomas. ES narkotiku problēmas mērogs un tās mainīgā daba nozīmē, ka ES rīcībai ir jābūt ātrai, stingrai un efektīvai. Komisija ir apņēmusies uzlabot reakciju uz nelegālajām narkotikām un jaunām psihoaktīvajām vielām, kas imitē to iedarbību (galvenokārt sintētiskajām narkotikām)[32], izmantojot jaunās iespējas, ko sniedz Lisabonas līgums.

Komisija iesniegs šādus tiesību aktu priekšlikumus:

(1) tiesību aktu paketi par narkotikām, ar kuru ierosina pārskatīt Padomes pamatlēmumu par narkotisko vielu tirdzniecību un Padomes lēmumu par jaunām psihoaktīvām vielām;

(2) tiesību aktu priekšlikumus par narkotisko vielu prekursoriem;

(3) tiesību aktu priekšlikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un atgūšanu un iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpējās atzīšanas uzlabošanu;

(4) jaunus likumdošanas pasākumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu.

Papildus Komisija publiskos:

(5) indikatorus, lai uzraudzītu narkotiku piedāvājumu, ar narkotikām saistīto noziedzību un narkotiku piedāvājuma samazināšanu, lai palīdzētu uzlabot piedāvājuma samazināšanas pasākumu efektivitāti;

(6) minimuma kvalitātes standartus, lai uzlabotu narkomānijas novēršanu, ārstēšanu un kaitējuma samazināšanas pakalpojumus.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, pilsonisko sabiedrību un citas būtiskas ieinteresētās personas piedalīties debatēs par efektīviem risinājumiem attiecībā uz nelegālām narkotikām un jaunām psihoaktīvām vielām. Lai ļautu visām ieinteresētajām personām sniegt savu devumu šajā debatē, Komisija uzsāks sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē par to, kā labāk cīnīties ar nelegālajām narkotikām un jaunu vielu parādīšanos, kuras imitē nelegālās narkotikas.

[1]               Nelegālas narkotikas ir tās psihoaktīvās vielas, kuru nelicencēta audzēšana, ražošana, tirdzniecība un glabāšana (izņemot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem) ir aizliegta.

[2]               Jaunas psihoaktīvas vielas ir jaunas narkotiskas vai psihotropas vielas, kas var radīt draudus sabiedrības veselībai, kuri ir samērojami ar nelegālajām narkotikām, un kuras tirgū ir parādījušās tikai nesen un nav aizliegtas. Lielākā daļa šo vielu ir sintētiskas.

[3]               Eiropas Komisija, Flash Eurobarometer, Nr. 330, Youth attitudes on Drugs.

[4]               EMCDDA, 2010 Annual report on the state of the drugs problem in Europe (2010. gada ziņojums par narkomānijas problēmu Eiropā).

[5]               Komisija ir uzsākusi ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas (2005. -2012. gadam) ārēju izvērtējumu, kas tiks pabeigts līdz 2011. gada beigām.

[6]               Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmums 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā, OV L 335, 11.11.2004., 8. - 11. lpp.

[7]               Padomes 2005. gada 10. maija Lēmums 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām, OV L 127, 20.5.2005, 32. – 37. lpp.

[8]               Eiropas Padome 2009. gada 10. un 11. decembrī pieņēma Stokholmas programmu, visaptverošu satvaru par iniciatīvam tieslietu un iekšlietu jomās. Lai pārveidotu šos politiskos mērķus par konkrētiem priekšlikumiem, Komisija izvēlējās vairākus būtiskus pasākumus, ko jāpieņem no 2010. līdz 2014. gadam, COM(2010) 171 galīgā redakcija.

[9]               COM(2011) 500.

[10]             Eiropols, ES organizētās noziedzības draudu novērtējums 2011. gadā (OCTA 2011).

[11]             http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/114889.pdf.

[12]             Tieslietu un iekšlietu padomes darba kārtībā 2011. gada 27. un 28. oktobrī.

[13]             Eurojust 2010. gada ziņojums.

[14]             Eiropols, 2010. gada vispārīgais ziņojums par Eiropola darbību (General Report on Europol Activities 2010).

[15]             Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punkts.

[16]             COM(2009) 669 un SEC(2009) 1661.

[17]             Piemēram, nepilngadīgo padarīšana par upuriem, kas paredzēta 1988. gada ANO Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti 3. panta 5. punkta f) apakšpunktā, un Padomes 1996. gada 20. decembra rezolūcija par sodīšanu par būtisku nelegālu narkotiku tirdzniecību, OV C 10, 11.1.1997., 3. – 4. lpp.

[18]             COM(2009) 709.

[19]             Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 111/2005, OV L 22, 26.1.2005., 1. – 10. lpp.; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 273/2004, OV L 47, 18.2.2004., 1. – 10. lpp..

[20]             Trīs pamatlēmumu mērķis ir valstu pasākumu saskaņošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanai un konfiscēšanai (2001/500, 2005/212, 2007/845) un divi attiecas dalībvalstu lēmumu savstarpēju atzīšanu, ar kuriem tiek iesaldēti vai konfiscēti noziedzīgi iegūti līdzekļi (2003/577, 2006/783).

[21]             SEC(2011) 912.

[22]             BZP 2008. gadā (OV L 63, 7.3.2008., 45. – 46. lpp.) un mefedronu 2010. gadā (OV L 322, 8.12.2010., 44. – 45. lpp.).

[23]             Eiropas Komisija, Flash Eurobarometer, Nr. 330, Youth attitudes on Drugs.

[24]             COM(2011) 430.

[25]             EMCDDA, 2010 Annual report on the state of the drugs problem in Europe (2010. gada ziņojums par narkomānijas problēmu Eiropā).

[26]             Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs, COM(2009) 569.

[27]             Šādas iniciatīvas arī turpmāk tiks finansētas no ES finanšu programmām, tai skaitā Programmas "Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju", Veselības programmas, kā arī Eiropas Sociālā fonda.

[28]             OV L 165, 3.7.2003., 31. – 33. lpp.

[29]             COM(2011) 144.

[30]             Driving under the Influence of Drugs, Alcohol and Medicines (Transportlīdzekļu vadīšana narkotiku, alkohola un medikamentu reibumā). http://www.druid-project.eu.

[31]             COPOLAD programma sniedz stabilu pamatu, lai turpinātu mūsu sadarbības centienus ar Latīņamerikas valstīm, pievēršoties visiem narkotiku politikas aspektiem. Turklāt Latīņamerikā un Karību jūras reģionā notiks pievēršanās ar narkotikām saistītajiem drošības jautājumiem, ņemot vērā pieaugošās bažas šajā reģionā.

[32]             Pirmā ES ierosme par jaunām psihoaktīvam vielām bija 1997. gada 16. jūnija Vienotā rīcība 97/396/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un jaunu sintētisko narkotiku kontroli. Jaunas psihoaktīvās vielas ir galvenokārt jaunas sintētiskas narkotikas, taču to skaitā ir arī organiskas vielas. Vienotā rīcība ir aizstāta ar Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumu 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām.